52012DC0701

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Padomes Regulas (EK) Nr. 577/98 īstenošanu

1.           Ievads

Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā[1] ir noteikti obligātie standarti darbaspēka apsekojumu saskaņotai sagatavošanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Regulā izdarīti grozījumi 2002., 2003. un 2007. gadā[2].

Regulas (EK) Nr. 577/98 7. pantā ir noteikts:

“Par šīs regulas īstenošanu Komisija reizi trijos gados, sākot no 2000. gada, iesniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā jo īpaši novērtē to statistikas metožu kvalitāti, ko dalībvalstis paredzējušas, lai uzlabotu rezultātus vai atvieglotu apsekošanas procedūru.”

Šis ir Komisijas piektais ziņojums Parlamentam un Padomei.

Otrajā daļā ir sniegts pārskats par Eiropas Savienības darbaspēka apsekojumu un tā nozīmi saistībā ar atbalstu Eiropas Savienības politikai.

Trešajā daļā ir apskatīta Regulas (EK) Nr. 577/98 īstenošana dalībvalstīs, kandidātvalstīs, EBTA valstīs un Šveicē.

Ceturtajā daļā uzmanība pievērsta Eiropas Statistikas sistēmā (ESS)[3] sāktajām pašreizējām iniciatīvām, kas vērstas uz darbaspēka apsekojuma kvalitātes uzlabošanu un tam uzliktās nastas samazināšanu.

2.           Pārskats par darbaspēka apsekojumu

2.1.        Vispārīgs apraksts

Eiropas Savienības darbaspēka apsekojums (turpmāk tekstā – ES DSA) ir privāto mājsaimniecību iedzīvotāju plašs izlases veida apsekojums. Apsekojumā tiek iegūta ceturkšņa un gada statistika par darba tirgu, nodarbinātību, bezdarbu un cilvēkiem ārpus darbaspēka. Tajā arī savākta informācija par vairākiem gadiem no ad hoc moduļiem, un tas nodrošina ielaides datus bezdarba un bezdarba līmeņa mēneša aprēķiniem, kuru pamatā ir aprēķina modeļi.

Dalībvalstu valsts statistikas institūti ir atbildīgi par valsts aptauju izstrādi, izlases izveidi, interviju veikšanu un rezultātu nosūtīšanu Komisijai (Eurostat) atbilstoši Komisijas Regulā (EK) Nr. 377/2008[4] noteiktajai vienotajai kodēšanas shēmai.

Eurostat ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 577/98 īstenošanas uzraudzību, palīdzības sniegšanu valsts statistikas institūtiem, saskaņotu jēdzienu un metožu lietošanas sekmēšanu un salīdzināmas valstu un Eiropas darba tirgus statistikas izplatīšanu.

ES DSA izlases lielums katru ceturksni ir 1,8 miljoni cilvēku no 33 valstīm, kas iesaistījušās apsekojumā[5]. Tādējādi ES DSA ir plašākais mājsaimniecību apsekojums Eiropā.

2.2.        Nozīme

ES DSA ir svarīgākais darba tirgus oficiālās statistikas avots Eiropas Savienībā. Kopumā tajā savākti vairāk nekā 100 mainīgie lielumi par nodarbinātības statusu, nodarbinātības īpatnībām, darbalaiku, indivīdu iegūto izglītību un apmācību, un to papildina ikgadējie tematiskie ad hoc moduļi[6]. Tā kā apsekojums izveidots, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem un definīcijām, tas ir nozīmīgs arī ārpus Eiropas Savienības, jo tas sniedz iespēju veikt Eiropas un citu teritoriju vai valstu darba tirgus stāvokļa salīdzinājumu.

Dažās svarīgākajās ES politikas iniciatīvās izmantoti ES DSA dati progresa uzraudzībai. Piemēram, ES DSA ir viens no galvenajiem datu avotiem, ko izmanto dalībvalstu progresa uzraudzībai saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. pantā[7] (LESD) un ES izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”. DSA rādītāji tiek izmantoti, lai pārraudzītu divus no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem (75 % nodarbinātība 20‑64 gadu veco iedzīvotāju grupā, mazāk nekā 10 % skolu nebeigušu jauniešu, augstākā izglītība vismaz 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem). Daudzi citi DSA rādītāji tiek izmantoti stratēģijas “Eiropa 2020” kopīgajā izvērtējuma sistēmā. ES DSA datiem bija arī svarīga loma Lisabonas stratēģijā (2000.–2010. gads).

Bezdarba līmenis, ko aprēķina reizi mēnesī, pamatojoties uz DSA datiem, ir svarīgs īstermiņa ekonomikas rādītājs. Tas ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomikas rādītājiem[8], ko izmanto arī bezdarba līmeņa gada vidējo mainīgo lielumu aprēķināšanai ekonomikas un finanšu rādītāju apkopojumam, lai noteiktu nelīdzsvarotību makroekonomikas un konkurētspējas jomā. ES DSA nodrošina ielaides datus nacionālo kontu sistēmai attiecībā uz nodarbinātajām personām un darbalaiku un citām ar darba tirgu nesaistītām jomām, piemēram, izglītību.

Visbeidzot, ES DSA ir viens no vissvarīgākajiem statistikas mikrodatu avotiem, ko izmanto pētnieki Eiropā. Plašās izlases dod iespēju pētīt īpašas darba tirgus grupas. Citu datu starpā plaši aptverti arī demogrāfijas, reģionu un izglītības mainīgie lielumi.

3.           Darbaspēka apsekojuma īstenošana

3.1.        Precizitāte

Izlases apsekojumu aprēķinos var tikt ieviestas divu veidu kļūdas: atlases kļūdas un ar atlasi nesaistītas kļūdas. Kopā tās nosaka aprēķinu precizitāti. Atlases kļūdas rodas tāpēc, ka tiek apsekota tikai kāda visu iedzīvotāju kopuma apakškopa. Ar atlasi nesaistītas kļūdas ir visas pārējās kļūdas, kas nav radušās atlasē (aptvēruma kļūdas, mērījumu kļūdas, apstrādes kļūdas, kļūdas atbilžu nesniegšanas dēļ).

Attiecībā uz atlases kļūdām izlases lielums ir galvenais atlases kļūdu noteicošais faktors. Liela apjoma izlašu veidošana, uzlabo rezultātu precizitāti. Tabulā turpmāk tekstā norādīts aptaujāto personu skaits ceturksnī katrā iesaistītajā valstī absolūtos skaitļos un salīdzinājumā ar visu iedzīvotāju kopumu. Atlases daļa[9] ir robežās no 0,2 % (Beļģijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Horvātijā un Turcijā) līdz 1,6 % (Maltā). Vidēji 2010. gadā katru ceturksni tika apsekoti 1,8 miljoni personu, kas ir 0,3 % no kopējā 33 apsekojumā iesaistīto valstu iedzīvotāju skaita.

Eiropas darbaspēka apsekojums

Sasniegtais izlases lielums un procentuālā daļa no kopējo iedzīvotāju skaita (2010. gada ceturkšņu vidējie rādītāji)

|| Izlases lielums ceturksnī (tūkstošos) || Procentuālā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita || || || Izlases lielums ceturksnī (tūkstošos) || Procentuālā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita

BE || 26 || 0,2 % || || NL || 96 || 0,6 %

BG || 34 || 0,4 % || || AT || 46 || 0,5 %

CZ || 59 || 0,6 % || || PL || 104 || 0,3 %

DK || 30 || 0,5 % || || PT || 40 || 0,4 %

DE || 174 || 0,2 % || || RO || 61 || 0,3 %

EE || 5 || 0,4 % || || SI || 16 || 0,8 %

IE || 62 || 1,4 % || || SK || 26 || 0,5 %

EL || 76 || 0,7 % || || FI || 37 || 0,7 %

ES || 172 || 0,4 % || || SE || 65 || 0,7 %

FR || 108 || 0,2 % || || UK || 106 || 0,2 %

IT || 166 || 0,3 % || || IS || 3 || 1,0 %

CY || 11 || 1,4 % || || NO || 20 || 0,4 %

LV || 9 || 0,4 % || || CH || 32 || 0,4 %

LT || 17 || 0,5 % || || HR || 10 || 0,2 %

LU || 5 || 0,9 % || || MK || 14 || 0,7 %

HU || 71 || 0,7 % || || TR || 131 || 0,2 %

MT || 7 || 1,6 % || || ES27 || 1626 || 0,3 %

|| || || || KOPĀ || 1837 || 0,3 %

Tādos oficiālos apsekojumos kā ES DSA ir izmantota atlase, ņemot vērā varbūtību. Tādējādi ir iespējams noteikt atlases kļūdu daudzumu, ko var izteikt ar ticamības intervālu. Tabulā turpmāk tekstā parādīti aprēķini un 95 % ticamības intervāls, kas sasniegts attiecībā uz četriem ES-27 valstu līmenī apkopotajiem galvenajiem rādītājiem. Piemēram, intervālā 215,15‑216,5 aptverts nodarbināto personu patiesā vērtība ar 95 % varbūtību.

Galvenie DSA rādītāji ES-27 valstīs 2010. gadā ar 95 % ticamības rādītāju

Nodarbināto skaits (miljonos) || Bezdarbnieku skaits (miljonos) || Bezdarba līmenis (%) || Vidējais nostrādāto stundu skaits (h)

216 ± 0,5 || 22,9 ± 0,2 || 9,6 ± 0,1 || 37,3 ± 0,1

Šie intervāli atbilst Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 noteiktajām precizitātes prasībām.

Attiecībā uz kļūdām, kas nav saistītas ar atlasi, Eurostat un iesaistītās valstis pastāvīgi uzrauga būtiskākos ar atlasi nesaistīto kļūdu avotus (atbildes nesniegšana, atbilžu sniegšana ar starpnieka palīdzību). Iesaistītās valstis reizi gadā informē Eurostat par galvenajiem kļūdu cēloņiem un valsts līmenī piemērotajām kļūdu samazināšanas metodēm. Kopsavilkumu publicē ES DSA gada kvalitātes ziņojumā[10].

3.2.        Savlaicīgums un punktualitāte

Statistikas savlaicīgums ir laikposms starp pārskata periodu un laiku, kad dati kļūst pieejami lietotājiem. ES DSA šis laikposms ir atkarīgs no laika, kas vajadzīgs dalībvalstīm, lai veiktu un apstrādātu apsekojumu un nosūtītu rezultātus Eurostat, un Eurostat, lai apstrādātu, apstiprinātu un publicētu rezultātus.

Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 noteikts, ka ES dalībvalstīm jānosūta dati Eurostat 12 nedēļu laikā pēc pārskata ceturkšņa beigām. Eurostat apstiprina valstu datu kopas uzreiz pēc to saņemšanas. Diagrammā turpmāk tekstā parādīts laikposms starp pārskata ceturkšņa beigām un brīdi, kad dati kļuva pieejami Eurostat lietotājiem, 2008.‑2010. gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par ko dati bija pieejami pagājušajā (2007. gada) ziņojumā.

Diagrammā parādīts, ka DSA datu izplatīšanas savlaicīgums aplūkotajā periodā ir pastāvīgi uzlabojies. Eurostat 2007. gadā 16 nedēļas pēc pārskata ceturkšņa beigām publicēja 90 % ES dalībvalstu datu kopu. Šāda attiecība 2010. gadā tika sasniegta divas nedēļas ātrāk. Turpinot uzlabot sniegumu, Eurostat šobrīd var paziņot datumus, kad tiks publicēti galvenie ceturkšņa rādītāji pa ES dalībvalstīm un ES agregāti. Tā kā ir noteikts publicēšanas datums, Eurostat var izmērīt statistikas punktualitāti, kas ir laikposms starp izziņoto un faktisko publicēšanas datumu. Kopš DSA publicēšanas grafika ieviešanas Eurostat pastāvīgi iekļaujas rādītāju publicēšanas termiņos.

DSA datu savlaicīgums ir arī galvenais nosacījums mēneša bezdarba līmeņa aprēķināšanā. Tiklīdz Eurostat ir apstrādājis valstu datus, tos izmanto nākamā mēneša bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Mēneša bezdarba līmeņa rādītāju publicē aptuveni 31 dienu pēc attiecīgā mēneša beigām.

3.3.        Pieejamība un skaidrība

Eurostat izplata ES DSA statistiku vairākos veidos. Galvenais rīks ir Eurostat tiešsaistes datubāze, kurā ir pieejamas vairāk nekā 350 tabulas ar detalizētiem ES DSA datiem. Arī stratēģijas “Eiropa 2020” galvenie rādītāji tiek publicēti īpašā tīmekļa vietnes sadaļā[11]. Šīs tabulas aptver tikai svarīgākos DSA rezultātus. Eurostat pēc pieprasījuma nodrošina arī citas ES DSA mainīgo lielumu kombinācijas īpaši pielāgotu tabulu veidā.

Arī DSA mikrodati ir ļoti būtiski pētniecības mērķiem. DSA mikrodatus pieprasa aizvien vairāk pētnieku no Eiropas valstu un citu valstu universitātēm, zinātniskās pētniecības institūtiem un valsts statistikas institūtiem. Kopš 2011. gada Eurostat mikrodati pieejami bez maksas. Piekļuve datiem tiek nodrošināta saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/2002[12] paredzētajiem noteikumiem par apsekojuma respondentu personas datu aizsardzību. Datu datnes, ko veido ieraksti par konkrētām personām, tiek “anonimizētas”, lai novērstu nelikumīgu personas datu izpaušanu.

Detalizēti dokumenti (metadatus) lietotājiem tiek nodrošināti dažādos izplatīšanas veidos. Vispārīga informāciju tiek izplatīta plašai sabiedrībai Eurostat tīmekļa vietnē DSA sadaļā[13]. Īpaša informācija par statistikas saturu un kvalitāti ir sniegta katrai datubāzē esošajai tabulai pievienotajos metadatos. Visbeidzot, padziļinātus metodiskus dokumentus iekļauj specializētās publikācijās (piemēram, gada kvalitātes ziņojumā, publikācijā par valsts apsekojumu īpatnībām utt.).

3.4.        Salīdzināmība

ES DSA pamatā ir jēdzienu, definīciju, klasifikāciju sistēmu un metodiku augsta saskaņotība. Regulā (EK) Nr. 377/2008 ir noteikta vienota kodēšanas shēma, tādējādi nodrošinot, ka visās iesaistītajās valstīs tiek izmantotas vienādas mainīgo lielumu definīcijas. Tiek izmantotas vienotas klasifikāciju sistēmas (piemēram, NACE — saimnieciskās darbības klasifikācijai, ISCO —profesiju klasifikācijai), un, ja šīs klasifikācijas sistēmas tiek pārskatītas, Eurostat nodrošina, ka izmaiņu ieviešana notiek saskaņoti visās iesaistītajās valstīs. Turklāt kopējos paskaidrojumos ir sniegtas detalizētas vadlīnijas par izmaiņu mērķi, kodēšanu un īstenošanu, kas jāveic valsts statistikas institūtiem. Ar metodikām saistītie jautājumi tiek apspriesti īpašā darba grupā – Darba tirgus statistikas darba grupā, kura veicina iesaistīto valstu dalīšanos pieredzē un vienotu praksi.

Lai nodrošinātu bezdarba līmeņa mērījumu saskaņotību visās iesaistītajās valstīs, Komisijas Regulā (EK) Nr. 1897/2000[14] ir noteikta bezdarba darba definīcija un principi, kas jāievēro to aptaujas jautājumu formulēšanā, kuri ir saistīti ar nodarbinātības statusu. Bezdarba definīcija atbilst Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartiem, kas tika pieņemti 13. un 14. Starptautiskajā darba statistiķu konferencē. Tādējādi ir nodrošināts, ka ES DSA statistika ir salīdzināma ar citu valstu, īpaši ESAO valstu, statistiku.

Valstis pastāvīgi uzlabo vai nu DSA metodiku, vai datu apstrādes procesus. Ja šādu uzlabojumu rezultātā rodas pārrāvumi DSA datu sērijās, attiecīgais valsts statistikas institūts par to informē Eurostat. Nozīmīgus pārrāvumus datu sērijās dokumentē un marķē Eurostat publikācijās. Eurostat publicē t. s. “DSA galvenos rādītājus” – īpašu datu kopu, kurā attiecībā uz iespējamiem datu sēriju pārrāvumiem ir pielāgotas iepriekšējās datu sērijas un aizpildīti gadījuma rakstura datu iztrūkumi.

3.5.        Saskaņotība

Saskaņotība starp iedzīvotāju aprēķiniem, kuru pamatā izmantoti ES DSA dati, un demogrāfijas statistiku ir svarīgs vispārējās kvalitātes aspekts. Tā kā ES DSA ir izlases veida apsekojums, tā rezultātus aprēķina, pamatojoties uz atbildēm, ko sniegusi kāda iedzīvotāju apakškopa. Pēc tam atbildes tiek salīdzinātas ar visu iedzīvotāju atbildēm. Dati, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem, ir balstīti uz labākajiem attiecīgajā brīdī pieejamajiem aprēķiniem, kuri sīkāk sadalīti pa dzimuma un vecuma grupām, lai procedūra būtu precīzāka. Būtībā salīdzināšanas procedūra nodrošina ES DSA un demogrāfijas statistikas saskaņotību. Tomēr izņēmuma gadījumos var rasties atšķirības. Piemēram, reizi 10 gados ir pieejami jauni tautas skaitīšanas rezultāti. Ja jaunās tautas skaitīšanas dati atšķiras no iepriekšējiem iedzīvotāju skaita aprēķiniem, tad iepriekšējās datu sērijas, iespējams, jāpārskata. Tādā gadījumā demogrāfijas statistikas un ES DSA pārskatīšanas politika var atšķirties attiecībā uz ilgumu un laika noteikšanu, ko ietekmēs tas, vai 10 gadu laikposmā starp tautas skaitīšanas pasākumiem būs pieejama detalizēta informācija par iedzīvotājiem.

Attiecībā uz bezdarba līmeņa aprēķinu saskaņotību daudzas valstis arī publicē statistiku par to personu skaitu, kuras reģistrējušās valsts nodarbinātības dienestā un meklē darbu. DSA dati par bezdarbu un reģistrēto darba meklētāju skaits atšķiras, jo savāktie dati pēc būtības ir atšķirīgi. ES DSA par pamatu tiek izmantota saskaņota metodika mājsaimniecību apsekošanai par to nodarbinātības darbībām un pieejamību darbam, taču valstu nodarbinātības dienestu administratīvie reģistri aptver vispusīgu tādu cilvēku sarakstu, kuri reģistrējušies dienestā un kuriem ir tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu. Tā kā reģistrēšanās kritēriji ir atkarīgi no valsts sociālās politikas, statistika par reģistrētiem darba meklētājiem nav salīdzināma ne starp valstīm, ne laika gaitā.

Statistikas saskaņotība ir svarīga arī nodarbinātības aprēķināšanā, par kuru var iegūt datus gan no DSA, gan no nacionālajiem kontiem. Aprēķini ne vienmēr ir vienādi. To ir noteikušas gan atšķirības metodikās (iedzīvotāju koncepcijas un aptvērums nav vienādi), gan atšķirīgi apkopošanas procesi.

Nacionālos kontus veido, salīdzinot un apvienojot visus valstī pieejamos būtiskos datu avotus, no katra avota paņemot labākos datus, lai iegūtu visaptverošu rezultātu. Tie arī meklē saistību starp nodarbinātību un ražošanu (IKP).

Šajā procesā DSA, tāpat kā uzņēmumu aptaujas, nodarbinātības vai sociālās drošības reģistri, ir viens no datu avotiem. Darba tirgus statistikas darba grupa ir pievērusies jautājumam par konsekvenci starp DSA un nacionālajiem kontiem. Eurostat pārrauga atšķirības starp abiem aprēķiniem, un vairāki valsts statistikas institūti ir analizējuši atšķirību cēloņus un apmēru. Dažos gadījumos tie ir publicējuši abu datu kopu sabalansēšanas tabulas.

Kopumā tiek uzskatīts, ka nacionālie konti ir piemērotāki nodarbinātības līmeņa, nodarbinātības izaugsmes un nozaru sadalījuma mērīšanai.

DSA ir vairāk piemērots tāda lieluma mērīšanai kā iesaistīšanās darba tirgū (piemēram, nodarbinātība un bezdarba līmenis, ekonomiskā aktivitāte u. c.) vai īpašu sociālekonomisko iedzīvotāju grupu stāvokļa analizēšanai (piemēram, pēc vecuma, dzimuma vai izglītības līmeņa).

4.           Darbaspēka apsekojuma uzlabošanas iniciatīvas

4.1.        DSA kvalitātes darba grupa un turpmākie pasākumi

Eurostat un dalībvalstis 2007. gadā uzsāka ES DSA kvalitātes pārbaudi. Tika izveidota darba grupa, ar mērķi noteikt iespējamos trūkumus un ieteikt atbilstošus pasākumus ESS statistikas izvades kvalitātes uzlabošanai visos aspektos. Nobeiguma ziņojumā (2009. gadā)[15] darba grupa formulēja vairāk nekā 40 ieteikumu apsekojuma izstrādes, organizācijas un īstenošanas uzlabošanai. Ieteikumi atšķiras pēc sarežģītības pakāpes, tvēruma, resursu iesaistes un īstenošanai nepieciešamā laika. Iesaistītās valstis novērtēja savu atbilstību ieteikumiem, un 2010. gadā katra valsts izstrādāja valsts rīcības plānu ieteikumu īstenošanai. Darbaspēka statistikas darba grupa regulāri novērtē īstenošanas progresu.

4.2.        Jaunu statistikas produktu izstrāde

Viens veids, kā paplašināt DSA rezultātu lietojumu, ir pieejamo mikrodatu lietojuma uzlabošana, piemēram, sniedzot lietotājiem jaunus rādītājus. Piemēram, tagad ir pieejami jauni rādītāji, kas papildina bezdarba līmeņa rādītāju.

Saskaņā ar SDO definīciju, lai kādu stāvokli varētu definēt kā bezdarbu, vienlaikus jābūt izpildītiem trim noteikumiem:

persona pārskata nedēļā nav strādājusi nevienu stundu;

persona aktīvi meklē darbu;

persona ir pieejama darbam.

Daudzi cilvēki tikai daļēji atbilst šiem noteikumiem, tāpēc bezdarba statistikā viņi netiek uzskatīti par bezdarbniekiem. Lai nodrošinātu rādītājus par šīm īpašajām grupām un līdz ar to nodrošinātu pilnīgāku ainu par neapmierināto darbaspēka pieprasījumu, Eurostat un dalībvalstu valsts statistikas institūti ir izstrādājuši trīs jaunus rādītājus. Viens no rādītājiem attiecas uz nepietiekamu nodarbinātību, bet pārējie divi vērsti uz īpašiem bezdarba stāvokļiem, kas daļēji saistīti ar darba tirgu. Dati par šīm grupām pirmoreiz tika publicēti 2011. gadā.

Vēl viens piemērs ir jaunais rādītājs par jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās (NEET). Rādītājs ir būtisks attiecībā uz to jauniešu uzraudzību, kurus sabiedrība var atstāt novārtā. Tajā ir apvienota no ES DSA datiem iegūtā informācija par izglītības līmeni un darba tirgu.

Vēl kāds lietotāju pieprasījums attiecas uz statistiku par darba tirgus dinamiku. Tā ir informācija par nodarbinātības statusa maiņu, piemēram, par to, cik cilvēku noteiktā laikposmā ir zaudējuši vai atraduši darbu. Tādējādi ir iespējams noteikt to iedzīvotāju grupas, kuriem ir lielākas izredzes atrast darbu, vai to neaizsargāto iedzīvotāju grupas, kuriem ir lielāka iespēja palikt bezdarbnieka statusā.

Nav vienkārši apmierināt vajadzību pēc šiem datiem ar ES DSA pieejamajiem datiem, jo apsekojums sākotnēji tika izstrādāts, lai ievāktu informāciju par stāvokli (piemēram, bezdarbnieku skaits noteiktā brīdī), nevis noteiktu plūsmas. Plūsmas aprēķini tomēr ir iespējami, lai gan tie nav tik precīzi kā stāvokļa aprēķini, un tiem jāatbilst noteiktiem nosacījumiem. Lielākajā daļā iesaistīto valstu DSA ir izstrādāts rotācijas paneļa veidā, t. i., vienu un to pašu personu aptaujā vairākas reizes secīgos ceturkšņos. Šī koncepcija ļauj DSA iegūt rādītājus par statusa maiņu darba tirgū. Dažas valstis jau šobrīd pastāvīgi publicē šādus datus, kas iegūti, izmantojot DSA paneļa aspektu.

Nepieciešams rīkoties, lai minētie dati tiktu publicēti arī ES līmenī. Pirmkārt, iesaistītajām valstīm, kurām nav rotācijas paneļa, jāizveido šāda modeļa apsekošanas sistēma. Otrkārt, rotācijas paneļi apsekojuma dalībvalstīs ir atšķirīgi, un tos vajadzētu vairāk saskaņot. Visbeidzot, jāpārvar dažas atlikušās metodikas problēmas, piemēram, nepieciešamība pēc konsekvences starp stāvokļa datiem un plūsmām. Eurostat sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā priekšnoteikumus, kas nepieciešami, lai no ES DSA nākotnē varētu iegūt nodarbinātības dinamikas statistiku.

4.3.        DSA modernizētā sociālās statistikas sistēmā

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Paziņojums par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums”[16], ir sākta uz Eiropas sociālās statistikas modernizēšanu vērsta iniciatīva. Lai konkretizētu tās īstenošanu, 2011. gadā Vīsbādenes memorandā [Wiesbaden Memorandum][17] tika noteikta modernizēšanas stratēģija. Tika nolemts, ka sociālās statistikas ieguvē ir svarīgi ne tikai uzturēt augstus kvalitātes standartus, bet arī palielināt efektivitāti, un, lai to sasniegtu, ir kopīgi jāstrādā pie kopējas Eiropas sociālās statistikas struktūras izveides. Stratēģijas galvenie mērķi ir šādi:

uzlabot atlases bāzes;

pilnveidot sociālos apsekojumus;

plašāk izmantot jaunos un esošos datu avotus, īpaši administratīvos avotus.

Sociālās statistikas organizācijas modernizēšana ietekmēs arī darbaspēka apsekojumu.

Šajā stratēģijā svarīga loma būs arī jaunu tehnoloģiju izmantošanai. Sociālās statistikas veidošanā daudzsološa šķiet datu vākšana ar interneta palīdzību, kas varētu uzlabot datu vākšanas efektivitāti un respondentu pretimnākšanu atbilžu sniegšanā. Vairākas valstis īsteno projektus šajā jomā. Starptautiskās sadarbības veicināšanai un kopēju rīku izveidei 2012. gadā tika izveidots kopīgs EES projekts[18]. DSA būs šā projekta izmēģinājuma apsekojums. Visbeidzot, Eurostat pašlaik veic DSA ad hoc moduļu novērtējumu. Katru gadu darbaspēka apsekojumā iekļauj kādu ad hoc moduli par dažādām tēmām. Tā sagatavošanu varētu padarīt efektīvāku, kā arī uzlabot iegūto rezultātu kvalitāti. Viena iespējamā pieeja būtu tādas atkārtojošos moduļu sistēmas ieviešana, kurā moduļi būtu izvēlēti no moduļu saraksta, un būtu iespēja arī atsaukties uz jaunām politikas vajadzībām. Tādējādi varētu labāk pārraudzīt dažādus jautājumus daudzgadu griezumā.

5.           Secinājums

Eurostat uzrauga atbilstību tiesiskajam pamatam. Komisija uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 577/98 īstenošana ir apmierinoša. Dalībvalstis pilnībā vai gandrīz pilnībā ievēro regulas noteikumus. Neatrisinātie jautājumi tiek apspriesti ar dalībvalstīm un nepieciešamības gadījumā tiek kopīgi izstrādāti rīcības plāni. ES DSA kvalitāte kopumā ir laba.

Eiropas Statistikas sistēma pastāvīgi cenšas īstenot uzlabojumus ES DSA procesos un metodēs un turpina to darīt, neskatoties uz grūtajiem apstākļiem, ko raksturo resursu trūkums un ievērojami budžeta samazinājumi. Tiek veikta ES DSA metodikas pārskatīšana ar mērķi pielāgoties izmaiņām lietotāju vajadzības un jauniem pārbaudījumiem (piemēram, stingrākām savlaicīguma prasībām, aprēķiniem par statusa maiņu darba tirgū). Šis darbs būs daļa no sociālās statistikas vispārējās modernizācijas.

[1]               OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

[2]               Komisijas Regula (EK) Nr. 2104/2002 (OV L 324, 29.11.2002., 14. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1991/2002 (OV L 308, 9.11.2002., 1. lpp.), (EK) Nr. 2257/2003 (OV L 336, 23.12.2003., 6. lpp.) un (EK) Nr. 1372/2007 (OV L 315, 3.12.2007., 42. lpp.).

[3]               EES ir partnerība starp Eiropas statistikas iestādi, kas ir Eiropas Komisija (Eurostat), un valsts statistikas institūtiem un citām valsts iestādēm, kas katrā dalībvalstī atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.

[4]               OV L 114, 26.4.2008., 57. lpp.

[5]               Apsekojumā ir iesaistījušās 27 ES dalībvalstis, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Horvātija, Norvēģija, Šveice un Turcija .

[6]               Ad hoc moduļi 2008., 2009. un 2010. gadā bija šādi:      

2008. g.: “Emigrantu un viņu tiešo pēcnācēju stāvoklis darba tirgū”;

2009. g.: “Jaunu cilvēku iekļaušanās darba tirgū”;

2010. g.: “Darba un ģimenes dzīves saskaņošana”.

[7]               Sk. Padomes 2011. gada 19. maija Lēmumu Nr. 2011/308/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 138, 26.5.2011., 56. lpp.).

[8]               Sk. “Principal European Economic Indicators – A statistical guide” (“Eiropas ekonomikas galvenie rādītāji — statistikas ceļvedis”), Eurostat, 2009 . gads.

[9]               Atlases daļa ir izlases lieluma (atlases vienību skaits izlasē) un iedzīvotāju skaita (atlases vienību kopējais skaits iedzīvotāju mērķgrupā) attiecība .

[10]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-RA-12-021.

[11]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators.

[12]             OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.

[13]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/employment_unemployment_lfs/introduction.

[14]             OV L 228, 8.9.2000., 18. lpp.

[15]             Nobeiguma ziņojums “Task Force on the quality of the Labour Force Survey” (Darbaspēka apsekojuma kvalitātes darba grupa), Eurostat, 2009 . gads.

[16]             COM(2009) 404, 10.8.2009 .

[17]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/pgp_ess/0_DOCS/de/DGINS2011_memorandum.pdf

[18]             “Data collection for social surveys using multiple modes ” (Sociālajiem apsekojumiem paredzēto datu vākšana vairākos veidos).