SATURS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai.................................................................................................................................................... 3

I............ Partnerība spēcīgākai Eiropas rūpniecībai........................................................................ 3

II........... Politikas un ekonomikas vide: rūpniecībai ir galvenā nozīme.............................................. 4

III.......... Stiprākas rūpniecības politikas balsti: ieguldījumi inovācijā, labāki tirgus nosacījumi, finanšu kapitāla un cilvēkkapitāla un prasmju pieejamība............................................................................... 6

A........... Vienkāršot ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un inovācijā.................................................. 6

1. Prioritārās darbības jomas......................................................................................................... 8

i) Progresīvu “tīras” ražošanas tehnoloģiju tirgi................................................................................ 8

ii) Svarīgo pamattehnoloģiju tirgi.................................................................................................... 9

iii) Bioproduktu tirgi...................................................................................................................... 9

iv) Ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejvielas............................................................ 10

v) “Tīri” transportlīdzekļi un kuģi.................................................................................................. 12

vi) Viedie tīkli.............................................................................................................................. 13

2. Papildu pasākumi.................................................................................................................... 14

B........... Piekļuve tirgiem............................................................................................................ 15

1. Preču iekšējā tirgus uzlabošana................................................................................................ 15

2. Veicināt uzņēmējdarbību, lai uzlabotu iekšējā tirgus dinamiku.................................................... 18

3. Tehnoloģiju iekšējais tirgus, vienotais patents un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība............ 19

4. Starptautiskie tirgi................................................................................................................... 21

C........... Piekļuve finanšu un kapitāla tirgum................................................................................. 23

1........... Publiskā sektora atbalsts, kas veicina rūpniecības piekļuvi kapitālam.............................. 23

Piekļuve kapitāla tirgiem.............................................................................................................. 25

D........... Cilvēkkapitāla lielā nozīme............................................................................................ 26

IV......... Secinājums: pārvaldība un mērķi.................................................................................... 28

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai

Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku

I.            Partnerība spēcīgākai Eiropas rūpniecībai

Laikā, kad turpinās finansiālās problēmas, Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešama tās reālā ekonomika, kas ir jaunas izaugsmes un jaunu darba vietu izveides pamats. Mūsu rūpniecībai šis uzdevums ir pa spēkam: Eiropa ir pasaulē vadošās pozīcijās daudzās stratēģiskās nozarēs, piemēram, autobūves, aviācijas, mašīnbūves, kosmosa, ķīmijas un farmācijas rūpniecībā. Rūpniecība joprojām nodrošina četras piektdaļas no Eiropas eksporta, un 80 % privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē nāk no ražošanas[1].

Tomēr ekonomikas krīze ir radījusi spriedzi Eiropas rūpniecībā: ražošanas apjoms ir par 10 % mazāks nekā pirms krīzes, un ir likvidēti vairāk nekā 3 miljoni darba vietu. Patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās līmenis ir zems. Banku nozares problēmu dēļ ir grūti saņemt finansējumu. Ieguldījumi netiek veikti, un rūpnīcām draud slēgšana.

Tas notiek laikā, kad straujās inovācijas un tehnoloģiju izstrādes dēļ pasaule ir uz jauna industriāla laikmeta sliekšņa. Vairākas jaunās tehnoloģiju jomas apvienojas, lai liktu pamatus jaunai industriālajai revolūcijai, kura balstās uz zaļo enerģiju, “tīru” transportu, jaunām ražošanas metodēm, inovatīviem materiāliem un viedām sakaru sistēmām. Tie mainīs pasaules rūpniecības vidi, un mūsu konkurenti ASV un Āzijā veic nozīmīgus ieguldījumus šajās jomās. Eiropai ir vajadzīgi jauni ieguldījumi rūpniecībā tieši pašlaik, kad uzticēšanās trūkums, tirgus nedrošība, finansēšanas problēmas un prasmju trūkums nesekmē ieguldījumu veikšanu.

Eiropai 21. gadsimtā rūpniecības sarukuma tendence jāpavērš pretējā virzienā. Šis ir vienīgais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, radīt augstvērtīgas darba vietas un risināt sabiedrības problēmas, ar ko saskaramies. Lai to panāktu, ir nepieciešams vispusīgs redzējums, galvenā uzmanība jāvelta ieguldījumiem un inovācijai, bet vienlaikus Eiropas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai jāiedarbina visas ES līmenī pieejamās sviras, proti, vienotā tirgus politika, tirdzniecības politika, MVU politika, konkurences politika, vides un pētniecības politika.

Šajā paziņojumā ir ierosināta partnerība starp ES, tās dalībvalstīm un rūpniecību ar mērķi ievērojami palielināt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un dot Eiropai konkurētspēju jaunajā industriālajā revolūcijā. Pēc plašas sabiedriskās apspriešanas Komisija ierosina ieguldījumus un inovāciju kopīgiem spēkiem koncentrēt sešās prioritārās darbības jomās: progresīvas ražošanas tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas, bioprodukti, ilgtspējīga rūpniecības un būvniecības politika un ilgtspējīgas izejvielas, “tīri” transportlīdzekļi, viedi tīkli.

Komisija izklāsta pieeju, ko plāno izmantot katrā no šīm jomām, izveidojot specializētas partnerības darba grupas. Tā demonstrē, kā ES liks lietā politikas sviras, lai atbalstītu Eiropas rūpniecības atjaunošanu, integrētā veidā mobilizējot visus tās rīcībā esošos instrumentus. Rūpniecības nozares uzdevums ir sagādāt nepieciešamos ieguldījumus un produktus, bet dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm jāpielāgo šīs prioritātes atbilstīgi savas valsts vajadzībām[2]. Rūpniecības un publisko iestāžu kopīga rīcība arī būtu jāvelta tam, lai mazinātu konkurētspējas trūkumus dalībvalstīs un ES reģionos.

Otrkārt, šeit ierosināto darbību mērķis ir atjaunot dinamismu potenciālās izaugsmes jomās, proti, vienotajā tirgū un starptautiskajos tirgos. Jaunus ieguldījumus nebūs iespējams veicināt, ja būs šaubas par iespējām pārdot produktus un tehnoloģijas vai bailes no zinātības nelikumīgas piesavināšanās. Jau panākts ievērojams progress iekšējo un ārējo tirgu potenciāla atraisīšanā, uzlabojot tirgus pieejamību uzņēmumiem. Tāpēc Komisija koncentrējas uz konkrētām jomām, kurās vēl aizvien ir daudz darāmā: izmaksu samazināšana, uzticēšanās vairošana, uzņēmējdarbības veicināšana un intelektuālā īpašuma aizsardzība.

Treškārt, Komisija pievēršas divām jomām, kuras novājinātas ekonomikas krīzes un strauji mainīgās rūpniecības vides iespaidā. Inovatīvi ieguldījumi nav iespējami bez finansējuma. Ekonomikas krīze un banku nozares grūtības nelabvēlīgi ietekmējušas aizdevumus reālajai ekonomikai, un šis paziņojums ierosina vairākus pasākumus, kā šo situāciju labot. Turklāt jaunās tehnoloģijas nevar izstrādāt un ieviest tirgū, ja Eiropas darbaspēkam nav vajadzīgo prasmju. Tāpēc Komisija papildina stratēģiju ar virkni pasākumu, kuru uzdevums ir eiropiešus sagatavot nākotnei un vienkāršot rūpniecības pārstrukturēšanu.

Ar atjaunoto rūpniecības stratēģiju, kas izklāstīta šajā paziņojumā, Komisija plāno rūpniecības krituma tendenci Eiropā pavērst pretējā virzienā, līdz 2020. gadam palielinot tās īpatsvaru IKP (pašlaik aptuveni 16 %[3]) līdz 20 %. To plānots sasniegt, būtiski atveseļojot ieguldījumu apjomu (bruto kapitāla veidošana un ieguldījumi iekārtās), panākot preču tirdzniecības uzplaukumu iekšējā tirgū (lai 2020. gadā sasniegtu 25 % no IKP) un ievērojami palielinot to MVU skaitu, kas eksportē uz trešām valstīm.

II.          Politikas un ekonomikas vide: rūpniecībai ir galvenā nozīme

Šis paziņojums turpina un atjaunina paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”[4], ko Komisija 2010. gadā pieņēma kā daļu no stratēģijas “Eiropa 2020”. Minētais ziņojums galveno uzmanību veltīja rūpniecības konkurētspējas nostiprināšanai, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un lai nodrošinātu pāreju uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa dioksīda emisijām. Stratēģiskā pieeja, kas tika ierosināta 2010. gadā, aizvien spēj sasniegt mūsu ilgtermiņa mērķus, un tās īstenošanā ir gūti ļoti labi panākumi[5]. Tomēr ekonomikas krīzes smagā ietekme vairākās dalībvalstīs, pēc tam ES ekonomikas stagnācija un globālās ekonomikas perspektīvu pasliktināšanās ir iemesls, kādēļ steidzamā kārtā sagatavots šis jaunais vidusposma pārskats par rūpniecības politiku[6].

Gadskārtējā izaugsmes pētījumā ir uzsvērts, ka ir nepieciešami izaugsmi veicinoši pasākumi, lai pastiprinātu ekonomikas atveseļošanos, lai neatpaliktu no mūsu galvenajiem konkurentiem un lai virzītos uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Vairākās Eiropadomes sanāksmēs 2011. un 2012. gadā ir izskanējis aicinājums rīkoties šajā paziņojumā paredzētajās jomās, tas minēts arī Komisijas priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu 2012. gada 12. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā. Šī atjaunotā rūpniecības stratēģija viena no atbildēm uz šiem aicinājumiem jo īpaši pēc 2012. gada jūnija Eiropadomē pieņemtā “Izaugsmes un nodarbinātības pakta”.

Politiskā uzmanība ir pievērsta rūpniecībai — tā pamatā ir atziņa, ka stipra rūpniecības bāze ir pārtikušas un ekonomiski veiksmīgas Eiropas pamats. Liela nozīme ir ekonomikas atveseļošanai, augstas kvalitātes darba vietu nodrošināšanai un globālās konkurētspējas nostiprināšanai. Rūpniecība var radīt lielu produktivitātes pieaugumu, kas vajadzīgs, lai atjaunotu izaugsmes ilgtspēju: rūpniecības produktivitāte kopš krīzes smagākā posma 2009. gadā pieaugusi par 35 %. Turklāt tikai rūpniecības nozare var uzlabot ekonomikas kopējo enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti, ņemot vērā globālo resursu trūkuma radītās sekas, un rast risinājumus sabiedrībai aktuālām problēmām.

Lai stimulētu ekonomikas atveseļošanos un lai rūpnīcās atgrieztos inovācija un modernās tehnoloģijas, tagad ir steidzami nepieciešami jauni ieguldījumi. Ja Eiropa nenodrošinās pietiekamus ieguldījumus šo tehnoloģiju īstenošanai un izplatīšanai, tās konkurētspēja nākotnē būs nopietni apdraudēta. Tomēr ieguldījumu perspektīvas ir drūmas[7]. Laikposmā no 2008. gada līdz 2011. gadam ieguldījumi samazinājās par 2,5 procentu punktiem no IKP, un pašreizējās ekonomikas prognozes paredz vien lēnu atveseļošanos. Ieguldījumu atjaunošanai ir nepieciešama uzņēmumu uzticēšanās, tirgus pieprasījums, finansējums un prasmes − četri mūsu politikas balsti.

Cenu ziņā pieejami un uzticami enerģijas un izejvielu avoti kļūst aizvien svarīgāki, jo tie nodrošina ievērojamu daļu no kopējām izmaksām daudzās rūpniecības nozarēs. Eiropas rūpniecībā enerģijas cenas no 2005. gada līdz 2012. gada sākumam palielinājās par 27 % reālā izteiksmē, un šis rādītājs ir augstāks nekā citās industrializētajās valstīs, it īpaši ASV. Attiecībā uz elektrību Eiropas rūpniecībā vidējās cenas ir augstākas nekā citu attīstīto valstu rūpniecībā, piemēram, ASV, Kanādā, Meksikā un Korejā, un šī cenu starpība pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies[8]. Veidojot nākotnes enerģijas politiku, būtu rūpīgi jāizvērtē enerģijas cenu ietekme Eiropā. Šajā ziņā svarīgākie uzdevumi ir pilnībā funkcionējoša enerģijas iekšējā tirgus veiksmīga īstenošana, lielāki ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, enerģijas avotu turpmāka dažādošana, kā arī energoefektivitātes uzlabošana.

Nākotnē ražošanā pakāpeniski mazināsies algu atšķirību ietekme uz konkurenci[9], un tāpēc mūsu rūpniecībai ir labas izredzes atjaunot Eiropas kā ražošanas vietas pievilcīgumu, ja vien tā varēs izmantot iespējas, ko piedāvā jaunākās tehnoloģijas un ES tirgus apjoms.

III.         Stiprākas rūpniecības politikas balsti: ieguldījumi inovācijā, labāki tirgus nosacījumi, finanšu kapitāla un cilvēkkapitāla un prasmju pieejamība

Komisija ierosina rūpniecības politikai proaktīvu pieeju, kuras pamatā ir šādi četri galvenie elementi.

1.           Pirmkārt, ES ir jārada pareizi pamatnosacījumi, lai veicinātu jaunus ieguldījumus, paātrinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un palielinātu resursu efektivitāti. Tie ietver tehniskos noteikumus un iekšējā tirgus noteikumus, kā arī papildinošus pasākumus, piemēram, infrastruktūras un pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus. Pirmkārt, sešās prioritārajās jomās šajā paziņojumā ir ierosināta tūlītēja rīcība.

2.           Otrkārt, ir nepieciešami neatliekami uzlabojumi iekšējā tirgus darbībā. Tie ir aprakstīti šeit un Vienotā tirgus aktā (II) un ir atspoguļoti ieteikumos konkrētām valstīm, ko dalībvalstis sagatavo Eiropas pusgada ietvaros. Tie palīdzēs aktivizēt tirdzniecību iekšējā tirgū. Starptautisko tirgu apgūšana arī paātrinās atveseļošanos. Strauji augošās pasaules ekonomikas piedāvā jaunas eksporta iespējas ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU.

3.           Ieguldījumi un inovācija nav iespējami bez atbilstoša finansējuma pieejamības. Lai nemazinātos ieguldījumu apjoms inovācijā, it īpaši MVU ieguldījumi, jau ir mobilizēti publiskie resursi. Tomēr to apjomu un ilgtspēju, kas nepieciešami ES uzņēmumu ieguldījumu finansēšanai, var nodrošināt vienīgi ar privāto līdzekļu piesaistīšanu. Tāpēc, lai uzlabotu mūsu konkurētspēju, vēl viens svarīgs uzdevums ir kapitāla tirgu pieejamības uzlabošana.

4.           Visbeidzot, rūpniecības politikas panākumu atslēga ir papildinoši pasākumi ar mērķi palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā un prasmēs. Lai darbaspēku sagatavotu pārmaiņām rūpniecībā, ir nepieciešami politikas virzieni, kuru mērķis ir darba vietu radīšana, un instrumenti, ar kuriem prognozē vajadzīgās prasmes.

Šāda pieeja ir vērsta uz to, lai uzlabotu pamatnosacījumus, kas stiprina ES rūpniecības izaugsmes potenciālu. Tā pilnībā ņem vērā vajadzību stimulēt konkurenci, lai panāktu resursu efektīvu sadali un dinamisku ekonomiku. Publiskajai intervencei būtu jārada atbilstoša tirgus vide un jākompensē tirgus nepilnības. Rūpniecībai pašai jāveido savas konkurētspējas priekšrocības un stiprās puses. Rūpniecības politikas mērķis ir sekmēt konkurētspēju, bet pilnu atbildību par panākumiem vai neveiksmēm pasaules tirgū vienmēr jāuzņemas pašiem uzņēmumiem.

A.           Vienkāršot ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un inovācijā

Pētniecība un izstrāde ir visnozīmīgākais inovācijas virzītājspēks uzņēmumos. Saskaņā ar pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība” Komisija pētniecības un izstrādes politiku uzskata par prioritāti[10]. Kaut arī Eiropas pētniecība ir izcila un daudzas tās jaunās tehnoloģijas izmanto rūpniecības nozares visā pasaulē, tomēr, ciktāl ir runa par zinātnes vadošo atklājumu praktisku izmantošanu rūpniecībā, rādītāji ne vienmēr ir apmierinoši. Lielisks piemērs ir situācija ar litija baterijām: Eiropas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 30 % no attiecīgajiem patentiem, bet šādu bateriju ražošana ES nenotiek.

Ieguldījumi jauno tehnoloģiju ieviešanas un izplatīšanas sākumposmā nodrošinās mums vadošās pozīcijas tehnoloģiju jomā un Eiropai garantēs ieguvumus inovācijas izaugsmes un darba vietu radīšanas ziņā. “Vadošo pozīciju priekšrocība” var uzlabot produktivitāti, efektivitāti resursu izmantošanas ziņā un palielināt tirgus daļas. Diemžēl apspriešanās rezultāti ar ieinteresētajām personām liecina, ka neskaidrības par jaunu tirgu turpmāko attīstību bieži vien nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu uzticēšanos un kavē ieguldījumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi kliedēt neskaidrības jaunos tirgos, izveidojot vienkāršu, stabilu un paredzamu iekšējā tirgus tehnisko noteikumu, standartu un citu tiesību aktu ilgtermiņa sistēmu.

Pēc plašas sabiedriskās apspriešanas un izvērtējuma ir sākotnēji izraudzītas sešas strauji mainīgas prioritārās darbības jomas. Šīs prioritārās jomas var veicināt ekonomikas atveseļošanos īstermiņā un vidējā termiņā un vienlaikus būtiski ietekmēt mūsu izaugsmi ilgtermiņā. Tās nodrošinās rūpniecības infrastruktūru, kas vajadzīga tā saucamajai “trešajai industriālajai revolūcijai”[11]. Šīs infrastruktūras izveide sniedz iespējas radīt tūkstošiem jaunu uzņēmumu un miljoniem jaunu darba vietu un likt pamatus ilgtspējīgai globālai ekonomikai 21. gadsimtā. Prioritārās darbības jomas aptver galvenos elementus, kas nepieciešami jaunai industriālai sabiedrībai, kurā jaunās enerģētikas, informācijas un ražošanas tehnoloģijas pārveidos rūpniecisko ražošanu un tirgus. Šī ietekme visvairāk izpaudīsies sešās prioritārajās jomās. Ieguldījumi jaunās tehnoloģijās šajās jomās palīdzēs sasniegt “Eiropa 2020” mērķi – ilgtspējīgu ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni.

Prioritārās jomas lielā mērā korelē ar Kohēzijas politikas (2014–2020) ieguldījumu jomām[12]. Tie visi ir tirgi, kuros jaunās tehnoloģijas spēj radīt jaunus produktus vai palielināt produktivitāti. Šīs jaunās tehnoloģijas pilnībā pārvērtīs mašīnbūvi (piemēram, viedi materiāli) un pārveidos preču ražošanu (piemēram, 3D printēšana), kā arī pašos pamatos mainīs spēles noteikumus tradicionālajos tirgos, piemēram, viedi tīkli, “tīri” transportlīdzekļi vai no bioloģiskām izejvielām ražota plastmasa. Tādēļ dalībvalstīm jāņem tās vērā savā rūpniecības politikā, kā arī savās sociālās kohēzijas un reģionu ekonomiskās attīstības stratēģijās.

Protams, tas, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta šīm prioritātēm, nenozīmē atstāt novārtā pārējo nozaru pasākumus, ko pašlaik īsteno kā daļu no mūsu 2010. gadā noteiktajām rūpniecības politikas pamatiniciatīvām. Piemēram, stratēģijas “LeaderSHIP 2015” pārskatīšana palīdzēs uzlabot ES kuģubūves nozares konkurētspēju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu jūras transportu, infrastruktūru un aptverot arī enerģijas iegūšanu no jūras. Augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par Eiropas tēraudrūpniecības nākotni apzinās faktorus, kas ietekmē šīs nozares konkurētspēju, un dos konkrētus ieteikumus par to, kā to saglabāt. Šo proaktīvo pieeju rūpniecības politikai attiecinās arī uz citām svarīgām jomām, piemēram, radošajām industrijām, kosmosu, uzlabotas veselības aprūpes tehnoloģijām, jo īpaši saistībā ar iedzīvotāju novecošanu, medicīnas ierīcēm un tūrismu.

              1. Prioritārās darbības jomas

              i) Progresīvu “tīras” ražošanas tehnoloģiju tirgi

Progresīvas ražošanas tehnoloģijas, kas nodrošina “tīru” ražošanu, ir jaunās industriālās revolūcijas galvenā sastāvdaļa. Piemēram, 3-D printēšana dod iespēju ražot daudz mazākos daudzumos nekā pašlaik ir ekonomiski izdevīgi, tādējādi ļaujot ar mazām izmaksām izgatavot specializētus jauno tirgus segmentu produktus un paverot jaunas tirgus iespējas inovatīviem MVU. Nākotnes rūpnīcās izmantos ļoti energoefektīvus un materiālu ziņā efektīvus procesus, lietos atjaunojamas un pārstrādātas izejvielas, un arvien vairāk pārņems ilgtspējīgas uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, industriālo simbiozi materiālu un pārpalikušā siltuma un enerģijas izmantošanai. Šīs tehnoloģijas sniedz nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas, un saskaņā ar aplēsēm noiets pasaules tirgū līdz 2020. gadam divkāršosies līdz vairāk nekā EUR 750 miljardiem. ES rūpniecība šajās tehnoloģijās jau ir vadošās pozīcijās pasaulē, tās tirgus daļa ir lielāka par 35 %[13] un patentu daļa ir lielāka par 50 %[14].

ES un dalībvalstu politikas un ieinteresēto personu līdzdalības koordinēšanu varētu uzlabot, izmantojot īpaši šim nolūkam izveidotu darba grupu “Progresīvas ražošanas tehnoloģijas “tīrai” ražošanai”. Tas nodrošinātu vadību, koordināciju un publiskā un privātā sektora partnerību darba rezultātu plašāku popularizēšanu un komercializāciju. Tādējādi varētu arī veicināt ar pieprasījumu pamatotus inovācijas pasākumus[15], tostarp iekšējā tirgus savlaicīgu reglamentēšanu un standartizāciju, un inovatīvu publisko iepirkumu.

Lai nodrošinātu savlaicīgu komercializāciju, augstu izmaksu un augsta riska ieguldījumiem koncepcijas pamatojuma demonstrējumu projektos un izmēģinājuma iekārtās būs nepieciešamas ES līmeņa publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) ar rūpniecību. Liela nozīme varētu būt publiskā un privātā sektora partnerībām atbilstoši programmai “Apvārsnis 2020”, piemēram, robottehnikas un ilgtspējīgas pārstrādes rūpniecības jomā, un demonstrējumu projektiem saistībā ar svarīgajām pamattehnoloģijām. Svarīga būs arī finansējuma programma inovatīviem zemu oglekļa dioksīda emisiju enerģijas demonstrējumu projektiem “NER300” un Zemu oglekļa dioksīda emisiju sistēma ilgtspējīgai rūpniecībai (SILC), kas atbalsta inovāciju siltumnīcefekta gāzu efektivitātes jomā.

Komisija 2013. gadā vadīs darba grupu “Progresīvas ražošanas tehnoloģijas “tīrai” ražošanai”, lai sekmētu šādu tehnoloģiju izstrādi un pārņemšanu Eiropas rūpniecībā. Pēc apspriešanās ar rūpniecības nozari Komisija izvērtēs publiskā un privātā sektora partnerību potenciālo ietekmi ilgtspējīgas pārstrādes rūpniecības jomā.

Dalībvalstis tiek aicinātas popularizēt progresīvu ražošanas tehnoloģiju komercializāciju un ieviešanu un attīstīt pārrobežu sadarbību, ņemot vērā savas valsts specializāciju un vajadzības.           

              ii) Svarīgo pamattehnoloģiju tirgi

Globālais svarīgo pamattehnoloģiju (KET) tirgus, kas aptver mikroelektroniku un nanoelektroniku, uzlabotos materiālus, rūpniecisko biotehnoloģiju, fotoniku, nanotehnoloģiju un uzlabotas ražošanas tehnoloģijas, saskaņā ar aplēsēm līdz 2015. gadam pieaugs par vairāk nekā 50 % no EUR 646 miljardiem līdz vairāk nekā EUR 1 triljonam, kas ir aptuveni 8 % no ES IKP. Eiropa ir globālais līderis KET pētniecībā un izstrādē, un tās globālā patentu daļa pārsniedz 30 %. Tomēr iepriekš ES bieži vien nav spējusi pētniecības rezultātus pārvērst pārdodamās precēs un pakalpojumos tik ātri kā mūsu tirdzniecības partneri.

Paziņojumā[16], kas nācis klajā 2012. gada jūnijā, formulēta ES stratēģija, lai paātrinātu uz KET balstītu produktu izstrādi un ieviešanu rūpniecībā. Šīs jaunās stratēģijas pamatā ir četras daļas: ES politikas instrumentu pielāgošana un saskaņošana; labāka ES un dalībvalstu politikas koordinēšana, lai panāktu sinerģiju un papildināmību; piemērotu un īpaši pielāgotu pārvaldes struktūru izveide Komisijā un ārpus tās ar mērķi nodrošināt veiksmīgu īstenošanu un pastāvošo tirdzniecības instrumentu mobilizēšana, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci un vienādus konkurences noteikumus starptautiskā mērogā. Uzmanība tiks pievērsta arī inovatīvu produktu iekšējā tirgus attīstībai, lai veicinātu ar zinātni un tehnoloģijām saistītās prasmes un stimulētu ar KET saistīto uzņēmējdarbību[17]. Jāizvērtē, kā vislabāk uzturēt un pilnveidot spēcīgu Eiropas apgādi KET jomā, piemēram, attiecībā uz telekomunikācijas un IT nozarēs izmantotajām detaļām.

Komisija īstenos Eiropas stratēģiju par svarīgām pamattehnoloģijām, nodrošinot labāku ES un dalībvalstu tehnoloģiju politikas koordinēšanu, svarīgu transversālu demonstrējumu un izmēģinājuma iekārtu finansēšanu, kā arī savlaicīgu uz KET balstīto produktu iekšējā tirgus izveidi. Attiecīgo Eiropas inovācijas partnerību galvenais uzdevums būs nodrošināt KET ieviešanu rūpniecībā.

Dalībvalstis un reģioni tiek aicināti izmantot pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai, atbalstīt izstrādes pētniecību, tostarp izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumu projektus, kā arī veicināt sadarbību visā vērtības ķēdē.

              iii) Bioproduktu tirgi

Biorūpniecības nozares ražošanā izmanto atjaunojamos resursus vai pielieto bioražošanas procesus. Bioprodukti piedāvā vairākas priekšrocības rūpniecības konkurētspējas un vides aizsardzības ziņā. Salīdzinājumā ar ražošanas procesiem, kuros izmanto fosilo kurināmo, vairums bioražošanas procesu patērē mazāk enerģijas, emitē mazāk oglekļa dioksīda un gaistošo organisko savienojumu un rada mazāk toksisko atkritumu. Tie var mazināt ražošanas izmaksas un vienlaikus uzlabot ekoloģiskos raksturlielumus. Līdz 2020. gadam ir plānots ES ķīmisko bioproduktu, tai skaitā bioplastmasas, biosmērvielu, biošķīdinātāju, virsmaktīvo aģentu un ķīmisko izejvielu, ražošanas apjoma pieaugums par 5,3 % gadā, kā rezultātā tirgus vērtība būtu EUR 40 miljardi un bioķīmijas rūpniecības nozarē vien tiktu radīts vairāk nekā 90 000 darba vietu[18].

Lai izveidotu bioproduktu iekšējo tirgu, nepieciešams izstrādāt standartus un atjaunināt noteikumus[19]. CEN jau pilda standartizācijas pasūtījumus attiecībā uz biodegvielām un bioproduktiem kopumā, kā arī īpašus pasūtījumus attiecībā uz biopolimēriem, smērvielām, šķīdinātājiem un virsmaktīvām vielām[20].

Publiskā un privātā sektora iestāžu partnerība, kura pamatojas uz Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas metodi biorūpniecības izaugsmei, varētu palielināt privātā sektora ieguldījumus, atvieglot biomasas apgādes efektīvu un ilgtspējīgu izvēršanu, atbalstīt plaša mēroga biorafinēšanas demonstrējumu projektus, popularizēt zaļo publisko iepirkumu un izstrādāt jaunus bioproduktus un biomateriālus. Inovatīvu procesu un tehnoloģiju izmantošana var rast pielietojumu pašlaik neizmantotajām kultūraugu atliekām un jūras biomasai.

Komisija īstenos bioekonomikas stratēģiju un sekmēs bioproduktu tirgu izveidi, paātrinot standartu izstrādi un starptautisku atzīšanu, veicinot marķēšanu un zaļo publisko iepirkumu, un sadarbosies ar ražošanas nozari, lai sagatavotu sīki izstrādātus priekšlikumus par bioekonomikas PPP (sākot no 2013.-2014. gada).

iv) Ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejvielas

Būvniecības nozares konkurētspēju veicinās izmaksu samazināšana, energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas palielināšana, kā arī atkritumu samazināšana. Dzīvojamās, tirdzniecības un sabiedriskās ēkās izmantotā enerģija veido 40 % no ES enerģijas galapatēriņa un palielina CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu. Jauniem ieguldījumiem energoefektivitātē dzīvojamās un sabiedriskās ēkās un infrastruktūrā ir lielas izaugsmes iespējas, un tiek lēsts, ka to vērtība līdz 2020. gadam būs apmēram EUR 25 līdz 35 miljardi gadā[21]. Turklāt ir ierosināts, ka ar ievērojamu daļu no struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem atbalstīs pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Ir nepieciešami jauni Eiropas standarti ilgtspējīgiem būvniecības materiāliem, procesiem un darbiem, lai saglabātu saskaņotu iekšējo tirgu attiecībā gan uz precēm, gan pakalpojumiem. ES būvniecības pakalpojumu starptautisko konkurētspēju cita starpā var uzlabot, nodrošinot Eirokodeksu būvniecības standartu starptautisku ieviešanu. Publiskā un privātā sektora partnerībai attiecībā uz energoefektīvām ēkām vajadzētu paātrināt pāreju no pētniecības uz tirgu.

Ekodizaina direktīvā[22] ir noteiktas prasības ar enerģiju saistītiem izstrādājumiem, tostarp motoriem, sūkņiem, ventilatoriem un dzesētājiem. Tiek izstrādāti pasākumi attiecībā uz citām mājsaimniecībā izmantojamām rūpnieciskām iekārtām. Lai gan enerģija līdz šim ir bijusi galvenais resurss, kam adresēti mērķtiecīgi pasākumi, direktīvā paredzēti uzlabojumi attiecībā uz visiem vides aspektiem, tostarp uz materiālu izmantošanas efektivitāti. To pakāpeniski piemēros plašākam tādu rūpniecisko izstrādājumu klāstam, kam ir būtiska ietekme uz vidi.

Turklāt jāveic pasākumi, lai attīstītu vairāk ES mēroga tirgu atkritumu pārstrādei un pārietu uz noslēgtas aprites ekonomiku. Tirgus attīstību veicinātu arī jauni Eiropas standarti otrreizēji pārstrādāto materiālu kvalitātes klasificēšanai (piemēram, metālam, koksnei, tekstilizstrādājumiem). Ir steidzami nepieciešami papildu demonstrējumu projekti otrreizējai pārstrādei, demontāžai un šķirošanas tehnoloģijām attiecībā uz konkrētiem lietojumiem, tādi kā RECAP izmēģinājuma projekts par jauktās plastmasas otrreizējās pārstrādes uzlabošanu. Ar labas prakses apmaiņu varētu sekmēt arī inovatīvas tehnoloģijas atkritumu un resursu pārvaldībai. Kohēzijas fonds un struktūrfondi, kā arī cits publiskais finansējums, veicināšanas shēmas un cenu signāli varētu aizvien vairāk sekmēt priekšrokas došanu otrreizējai pārstrādei, atjaunošanai un atkārtotai izmantošanai, nevis sadedzināšanai.

ES rūpniecības konkurētspējai būtiskas ir ar enerģijas ražošanu un lauksaimniecību nesaistītas izejvielas. Inovācija var mazināt piegādes problēmas. To var panākt, piemēram, izstrādājot progresīvas ieguves (tostarp ieguves jūras dzīlēs) un pārstrādes metodes, veidojot produktus tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes otrreizējo pārstrādi, un sekmējot “pilsētvides izrakteņu ieguvi”. ES jāuzlabo sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm attiecībā uz izejvielām, lai sasniegtu to kritisko masu, kas nepieciešama noslēgtā cikla risinājumu izstrādāšanai attiecībā uz materiālu vērtību ķēdēm. Eiropas inovācijas partnerība izejvielu jomā[23] apvienos visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai paātrinātu tehnoloģisko un citu risinājumu pieejamību tirgū. Pēc tam Komisija šo stratēģisko ieviešanas plānu pārvērtīs darbības programmā.

Īstenojot rīcības plānu par būvniecības nozares ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģiju sadarbībā ar trīspusēju stratēģisko forumu[24] (2013–2014. gads), tiks izstrādāti jauni Eiropas standarti ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz būvniecības materiāliem un procesiem, kā arī tiks veicināta eirokodu starptautiska ieviešana.

Lai paātrinātu pāreju no pētniecības uz tirgu, tiks ierosināti konkrēti pasākumi saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību attiecībā uz energoefektīvām ēkām un paziņojumā par ilgtspējīgām ēkām (2013. gadā).

Komisija īstenos konkrētus ekodizaina noteikumus par rūpnieciskajiem izstrādājumiem, jo īpaši tādiem, kam ir ievērojama ietekme uz vidi visā to aprites ciklā; atbalstīs drīzāku un lētāku ekodizaina politikas mērķu īstenošanu, izmantojot nozaru brīvprātīgās vienošanās; kopīgi pārskatīs Energomarķējuma direktīvu un dažus Ekodizaina direktīvu aspektus, lai maksimāli palielinātu to efektivitāti; atbalstīs ekodizaina konsultāciju pakalpojumus, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, lai labāk pievērstos MVU vajadzībām (no 2012. gada).

Komisija, izmantojot plānoto ES atkritumu politikas dažu aspektu pārskatīšanu (2014. gadā) un analizējot esošās paplašinātas ražotāja atbildības sistēmas, lai noteiktu visekonomiskākās sistēmas, kā arī noteiktu paraugpraksi un izstrādātu vadlīnijas (2013.–2014. gadā), turpinās attīstīt stabilus otrreizējās pārstrādes tirgus un palielinās savākšanas rādītājus.

Pēc tam, kad 2012. gada novembrī tiks uzsākta Eiropas inovācijas partnerība izejvielu jomā, Komisija izstrādās darbības programmu attiecībā uz izejvielām, kas balstīta uz stratēģisko īstenošanas plānu (2013. gada septembrī).

Dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt stratēģijas, kas pielāgotas valsts īpatnībām, lai veicinātu otrreizējo pārstrādi un zema energopatēriņa ēku būvniecību.

              v) “Tīri” transportlīdzekļi un kuģi

Būtisks posms ceļā uz ilgtspējīgas mobilitātes sasniegšanu ir transportlīdzekļi ar alternatīvu spēka piedziņu un/vai tādi transportlīdzekļi, kuros izmanto alternatīvu degvielu. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam aptuveni 7 % no tirgus veidos pie elektrotīkla pieslēdzami (plug-in) elektriskie transportlīdzekļi un hibrīdtransportlīdzekļi. Arī transportlīdzekļi ar iekšdedzes dzinējiem kļūs aizvien vairāk elektrificēti. Papildus izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai ieguldījumi “tīrā” mobilitātē var sniegt papildu priekšrocības, tostarp labāku gaisa kvalitāti un mazāku ietekmi uz veselību.

Ir vajadzīga plaša koordinācija, lai attīstītu “tīro” transportlīdzekļu un kuģu tirgus. Konkrētāk, ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu izmantošanai būs nepieciešama pamatīga pielāgošanās attiecībā uz rūpniecības vērtību ķēdēm, uzņēmējdarbības modeļiem, prasmēm un patērētāju attieksmi, kā arī uzlādēšanas infrastruktūras izveidošana. Ir ātri jāpabeidz pašreizējās standartizācijas darbības attiecībā uz sadarbspēju un savienojamību, un tās ir jāturpina ar turpmāku standartu izstrādi attiecībā uz transportlīdzekļiem un infrastruktūru. Ir jāpielāgo ANO/EEK drošuma prasības visām sastāvdaļām un sistēmām (tostarp baterijām) un ES vides aizsardzības noteikumi. Starptautiskie nolīgumi par standartiem un regulējumu, jo īpaši ANO/EEK ietvaros, palīdzēs mazināt izmaksas un paātrināt tirgus izaugsmi. Īstenošanu veicinās arī sadarbība ar mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem attiecībā uz standartiem, pētniecību un reglamentējošiem aspektiem, piemēram, Transatlantiskajā ekonomikas padomē pieņemtais ES un ASV darba plāns par e-mobilitāti.

Tiesību aktu priekšlikumiem par viedajiem tīkliem, Eiropas transporta tīklu[25] un alternatīvas degvielas infrastruktūrām būtu jāveicina uzlādēšanas/degvielas uzpildes infrastruktūru izveidošana jo īpaši pilsētās. Tirgus attīstībā būtu aktīvi jāpiedalās arī reģionālajām un vietējām iestādēm, piemēram, izmantojot infrastruktūras attīstību, ar publiskā iepirkuma palīdzību un ar nemateriāliem stimuliem, piemēram, ļaujot prioritāru piekļuvi pilsētu centriem. Turpinot “Green eMotion” projekta iesākto, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros būtu jāizstrādā pētniecības un izstrādes un demonstrējumu projekti, izmantojot Kohēzijas un struktūrfondus, un tos vajadzētu izstrādāt dalībvalstīm kopā ar EIB aizdevumiem.

Pēc grupas CARS 21 nobeiguma ziņojuma Komisija koordinēs visus politikas pasākumus, ar ko atbalsta “tīro” transportlīdzekļu laišanu tirgū, tostarp pie elektrotīkla pieslēdzamu (plug-in) un hibrīdtransportlīdzekļu ieviešanu, savlaicīgi nodrošinot noteikumus un standartus, atvieglojot uzlādēšanas infrastruktūras izveidi un, iespējams, nodrošinot sākuma finansējumu svarīgiem pētniecības un izstrādes un demonstrējumu projektiem (CARS 2020 ziņojums līdz 2012. gada novembrim).

Kā paziņots 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu[26], Komisija nāks klajā ar alternatīvo degvielu stratēģiju, kurā tiks aplūkota arī piemērota uzlādēšanas/uzpildes infrastruktūra.

Balstoties uz līdzšinējām apspriedēm ar nozari, Komisija novērtēs detalizētos priekšlikumus turpināt darbu, ko iesākušas publiskā un privātā sektora partnerības attiecībā uz kurināmā elementiem un ūdeņradi un “zaļajiem” automobiļiem.

Ņemot vērā valstu īpatnības un vajadzības, dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt demonstrējumu projektus un izveidot piemērotas infrastruktūras “tīrajiem” transportlīdzekļiem un kuģiem, pielāgojot tās savām vajadzībām un saskaņā ar Eiropas pusgadā saņemtajiem ieteikumiem.

Dalībvalstis un reģioni tiek aicināti izmantot pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai, atbalstīt izstrādes pētniecību, tostarp izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumu projektus, kā arī veicināt sadarbību visā vērtību ķēdē.

              vi) Viedie tīkli

Lai integrētu atjaunojamos enerģijas avotus elektrības sistēmā, palielinātu energoefektivitāti un veicinātu jaunu pieprasījumu, piemēram, pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem, ir nepieciešama piemērota infrastruktūra (tostarp viedie tīkli, uzglabāšanas un balansēšanas jaudu risinājumi). Trešajā enerģijas tirgu liberalizēšanas tiesību aktu kopumā izklāstītas prasības saistībā ar viedo mēraparātu sistēmu uzstādīšanu vismaz 80 % mājsaimniecību līdz 2020. gadam, kas ir pirmais solis ceļā uz viedo tīklu ieviešanu ES, savukārt Viedo tīklu paziņojumā[27] ir noteikta vispārējā politika, kas virza šo tehnoloģiju ieviešanu. Kopumā līdz 2020. gadam ES šajos tīklos būs jāiegulda aptuveni EUR 60 miljardi, un šie ieguldījumi līdz 2035. gadam pieaugs līdz aptuveni EUR 480 miljardiem.

Ir būtiski izveidot atbilstošus pamatnosacījumus, lai nozare varētu attīstīt šim ieguldījumam nepieciešamās tehnoloģijas un ražošanas jaudu[28]. Vienlaikus ES jānodrošina standarti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu viedo tīklu sadarbspēju pāri robežām, kā arī kopējs minimālais standartu kopums attiecībā uz skaitītājiem un progresīvām skaitītāju infrastruktūrām. Komisija 2011. gadā jau ir piešķīrusi Eiropas standartizācijas organizācijām pilnvarojumu M/490 ar mērķi līdz 2012. gada beigām izstrādāt pirmos viedo tīklu standartus. Lai izstrādātu pēc iespējas saderīgus standartus, notiek regulāra informācijas apmaiņa ar starptautiskiem dalībniekiem, piemēram, ar ASV Nacionālo Standartu un tehnoloģijas institūtu. Vēl ir jāizveido vispārēja sistēma plašākai viedo ierīču ieviešanai, tostarp efektīvākai zemsprieguma ierīču izmantošanai. Balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, būtu jāapkopo galvenie publiskā iepirkuma darbības rādītāji, lai nodrošinātu iespējamo ieguvumu atzīšanu. Ar savlaicīgu un atbilstošu emisiju standartu palīdzību varētu izmantot integrētu, efektīvu un elastīgu mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu sniegtās iespējas. Visbeidzot, izmantojot Eiropas rūpniecības ierosmes elektrotīklu jomā, SET plānu un Eiropas Inovācijas partnerību viedo pilsētu jomā, ir jāizstrādā pētniecības un izstrādes un inovācijas demonstrējumu projekti[29].

Pamatojoties uz gaidāmo viedo tīklu darba grupas ziņojumu, Komisija noteiks turpmākus mērķus viedo tīklu sastāvdaļu izmantošanai, pārskatīs un paplašinās standartizācijas pilnvaras, izstrādās norādes par galvenajiem darbības rādītājiem un noteiks iespējamos kopīgo interešu projektus[30] Eiropas enerģijas infrastruktūrā (2012. gada beigās).

2. Papildu pasākumi

Lai īstenotu to politikas programmas, iepriekš minētajām koordinācijas struktūrām vai (pēc vajadzības) jaunām speciālistu darba grupām būs cieši jākoordinē darbība ar nozari un dalībvalstīm. Šīm grupām atkarībā no darbības jomas vajadzībām būs dažāda struktūra un termiņi. Tomēr tās visas apvienos attiecīgās ieinteresētās personas un publiskā sektora iestādes to darbību noteikšanai, kuras nepieciešamas, lai paātrinātu jauno tehnoloģiju ieviešanu un ieguldījumu veikšanu[31].

· Pirmkārt, iespējami drīz būtu jāvienojas un jāpaziņo par vienkāršotiem, paredzamiem un stabiliem iekšējo tirgu reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz jauniem izstrādājumiem un pakalpojumiem, tostarp par atbilstošiem standartiem un sertifikāciju. ES regulatoriem un standartizācijas organizācijām savlaicīgi jāizstrādā noteikumi un standarti jaunām tehnoloģijām, pirms tās laiž tirgū – labi piemēri ir Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartizācijas pilnvaras elektriskajiem transportlīdzekļiem un bioproduktiem. Darba grupas ieteiks reglamentējošās un administratīvās vides vienkāršošanu attiecīgajās tirgus jomās, jo īpaši, lai palīdzētu MVU. Dalībvalstīm tika ieteikts vienkāršot reglamentējošo vidi arī Eiropas pusgada ietvaros.

· Infrastruktūras attīstība ir jākoordinē un jāsinhronizē ar ražošanas jaudas palielināšanu. Piemēram, ir ļoti nepieciešami ieguldījumi galvenajās ES enerģijas infrastruktūrās – tādās kā viedie tīkli un enerģijas uzglabāšana –, lai plaši tiktu izmantoti atjaunojamie enerģijas avoti, IKT un ieviesti elektriskie transportlīdzekļi un hibrīdtransportlīdzekļi. Rūpniecības attīstības priekšnosacījums ir atbilstošas un efektīvas transporta infrastruktūras, sadarbspējīgas loģistikas un ātrdarbīgu platjoslas tīklu nodrošināšana. Tāpat arī savlaicīgi ir jāattīsta jaunas ražošanas tehnoloģiju rūpnieciskās jaudas, ieguldot zema enerģijas patēriņa un resursu ziņā efektīvās mašīnās un iekārtās.

· Treškārt, ir ļoti svarīgi saskaņot pētniecības un izstrādes un inovācijas centienus visā ES mērogā, lai nodrošinātu to savlaicīgu izmantošanu un tehnoloģiju komercializāciju. Konkrētāk, priekšnosacījumi tehnoloģiju izmantošanai rūpnieciskā mērogā ir koncepcijas demonstrējumu projekti un ražošanas pilotiekārtas. Publiskā un privātā sektora partnerības šādām ierosmēm var nodrošināt finansējumu, izmantojot struktūrfondus vai pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un citas Kopienas programmas. Var izmantot arī riska kapitāla finansējumu no publiskiem un visvairāk no privātiem avotiem.

· Turklāt Komisija veiks papildu pasākumus, lai nodrošinātu šo tirgu attīstībai nepieciešamās prasmes un veicinātu jauno inovāciju ieviešanu.

Jauna darba prakse palīdzēs uzņēmumiem pieņemt darbā novecojošo darbaspēku un piesaistīt kvalificētus cilvēkus ražošanā. Ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu mainās darba vietu un nepieciešamo prasmju kopums. Komisija veicinās tādu darba vietu pārveidi, kas stimulē jauna veida “aktīvas darba vietas” un mudina apgūt jaunas prasmes, tostarp e-prasmes.

Vēl viens virzītājspēks augstvērtīgu produktu izstrādei, produktivitātes palielināšanai un uzlabotai resursu izmantošanas efektivitātei ir plašāks dizaina, kā arī citu ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju izmantošana. Lai palielinātu dizaina nozīmi inovācijā, Eiropas dizaina līderības padome ir izstrādājusi priekšlikumu kopumu, tostarp uzlabot uzņēmumu piekļuvi dizainam; veicināt uz dizainu balstītas inovācijas ražošanas sistēmās; veicināt dizaina kompetences; palielināt dizaina nozīmi ES pētniecības un inovācijas sistēmā; plašāk izmantot dizainu publiskajā sektorā; diferencēt Eiropas dizainu pasaules mērogā.

Inovācijas politika var izlīdzināt tās ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, plūstoši apvienojot jaunu tehnoloģiju un darba prakses ieviešanu ar pasākumiem, kas vērsti uz pieprasījumu, piemēram, standartizāciju, inovāciju ieviešanas paātrināšanu globālajās piegādes ķēdēs vai nodrošinātām tiesiskā regulējuma iniciatīvām. Eiropai ir pieredze ar politiku, kas vērsta uz pieprasījumu, piemēram, veiksmīgā Pirmtirgus iniciatīva Eiropai, kas izstrādāja konkrētam tirgum paredzētas vadlīnijas un uz pieprasījumu vērstas politikas instrumentus. Nesen tika paziņots par piecām Eiropas inovācijas partnerībām, kuru uzdevums ir koordinēt uz pieprasījumu vērstas politikas un pētniecības un izstrādes politikas instrumentus.

Sekojot Eiropadomes 2012. gada marta aicinājumam, ir svarīgi turpināt attīstīt uz pieprasījumu balstītu inovāciju un izveidot labāko iespējamo vidi uzņēmējiem viņu ideju komercializēšanai tirgū. No 2012. gada beigām Komisija ieviesīs horizontālas rīcības plānu ar trim secīgiem posmiem, lai veicinātu pieprasījumu pēc inovatīvām Eiropas precēm un pakalpojumiem. Pirmajā posmā noteiks tirgus, instrumentu kopas un uz pieprasījumu balstītus modeļus. Nākamajā posmā Komisija ar ieinteresētajām personām izstrādās stratēģisko ceļvedi uz pieprasījumu vērstiem pasākumiem plašāka mēroga iniciatīvās. Noslēdzošajā posmā tiks īstenotas darbības, kas izklāstītas otrā posma stratēģiskajā ceļvedī. Vienlaikus jaunas uzraudzības sistēmas novērtēs uz pieprasījumu balstītas politikas ietekmi un stratēģiskā ceļveža īstenošanu.

Komisija izstrādās un īstenos horizontālās rīcības plānu, lai veicinātu pieprasījumu pēc inovatīvām Eiropas precēm un pakalpojumiem (pēc 2012. gada).

Komisija izveidos mācību tīklu Eiropā par inovāciju darbavietā, lai veicinātu darba ražīgumu un darba vietu kvalitāti (2013. gadā), un īstenos rīcības plānu, lai paātrinātu dizaina ieviešanu inovācijas politikā (pēc 2012. gada).

Komisija 2013. gadā uzsāks neatkarīgu pārskatīšanu, lai novērtētu, vai Eiropas standartizācijas sistēma spēj pielāgoties strauji mainīgajai videi un piedalīties Eiropas stratēģisko iekšējo un ārējo mērķu īstenošanai.

B.           Piekļuve tirgiem

1. Preču iekšējā tirgus uzlabošana

Preču iekšējā tirgū notiek 75 % no ES iekšējās tirdzniecības, un tam piemīt milzīgas, līdz galam neizmantotas iespējas ES konkurētspējas un izaugsmes palielināšanai. Tas ir būtisks līdzeklis ārkārtīgi konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas sasniegšanai. Īpaši būtisku ietekmi uz ražošanas procesiem rada globalizācija, specializācija un inovācija, bet atšķirība starp produktiem un pakalpojumiem kļūst aizvien neskaidrāka. Tomēr šis process var radīt jaunus šķēršļus un traucēkļus. Tāpēc vienotā tirgus noteikumiem un procedūrām jāpielāgojas šīm pārmaiņām. Divdesmit gadus pēc 1992. gada stratēģijas pieņemšanas joprojām ir nesaskaņots plašs produktu klāsts un ne vienmēr tiek pareizi piemērotas savstarpējas atzīšanas klauzulas dalībvalstu tiesību aktos. Nākamajā gadā Komisija veiks ES tiesību aktu kopuma kritisku izvērtēšanu attiecībā uz rūpnieciskajiem izstrādājumiem, tostarp pētījumu un plašu apspriešanos, un izstrādās ceļvedi iekšējā rūpniecisko izstrādājumu tirgus reformai.

Nepieciešama turpmāka virzība uz dažu nozaru, piemēram, drošības un aizsardzības jomā, pilnīgu integrāciju iekšējā tirgū. Neraugoties uz aizsardzības tiesību aktu kopuma ieviešanu, aizsardzības nozarē joprojām saglabājas izteikta nacionāla dimensija, un tāpēc tā nespēj gūt labumu no iespējamiem apjomradītiem ietaupījumiem, kas vajadzīgi konkurētspējas un rentabilitātes uzlabošanai. Tiek gatavoti jauni ES līmeņa pētījumi un inovācijas iniciatīvas civilās drošības jomā. Darba grupa aizsardzības jautājumos palīdz izstrādāt visaptverošu stratēģiju pasaulē vadošai aizsardzības nozarei, kas ir konkurētspējīga gan Eiropā, gan ārpus tās. Līdzīgi lielas ekonomiskās izaugsmes iespējas ir precēm un pakalpojumiem, kas balstās uz satelītu datiem, un būtu jāveicina un jānostiprina to tirgus attīstība.

Lietpratīga regulējuma stratēģijā[32] Komisija 2010. gadā izstrādāja derīguma pārbaudes, lai novērtētu vispārējo tiesisko regulējumu kādā noteiktā politikas jomā. Šīs pārbaudes tika paredzētas, lai noteiktu pārmērīgu administratīvo slogu, pārbaudītu tiesību aktu pārklāšanos, trūkumus un neatbilstības un novērtētu tiesību aktu kumulatīvo ietekmi. Pārbaužu secinājumi ir pamats politisku lēmumu pieņemšanai par atbilstoša tiesiskā regulējuma nākotni. Derīguma pārbaudes notiek atsevišķās politikas jomās, piemēram, darbinieku informēšanas un konsultēšanas jomā, mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma jomā un ES vides saldūdens politikas jomā. Tomēr mērķis pārskatīt galvenās politikas jomas, kas ietekmē vienu ekonomikas nozari, vēl nav īstenots. Tālab Komisija veiks izmēģinājuma horizontālās nozaru derīguma pārbaudes. Pirmajās divās novērtēs naftas pārstrādes un alumīnija nozares. Abas nozares ir būtiskas ES rūpniecības vērtību ķēdei, tomēr, ņemot vērā spēcīgo starptautisko konkurenci, tām steidzami vajadzīgi jauni ieguldījumi. Derīguma pārbaudes tiks koncentrētas uz to politiku īstenošanu un mijiedarbību, kuras ir vissvarīgākās šo nozaru konkurētspējai[33]. Tam sekos turpmākas derīguma pārbaudes attiecībā uz citiem rūpnieciskajiem izstrādājumiem.

Pārvaldības un reglamentējošus šķēršļus iekšējam tirgum var radīt arī politikas jomas, ko reglamentē dalībvalstis, piemēram, tehniskie noteikumi un atteikumi piemērot savstarpējas atzīšanas noteikumus, kā arī nesaskaņotība starp 27 dažādu nodokļu noteikumu kopumiem. Tehnisko noteikumu projektu iepriekšēja analīze var novērst normatīvo šķēršļu rašanos. Tieši tāds ir mērķis Direktīvas 98/34/EK[34] paziņošanas procedūrai, kas paredz, ka, pirms tiek pieņemti tiesību aktu projekti, kuri ietver tehniskos noteikumus precēm un informācijas sabiedrības pakalpojumiem, tie ir jāpaziņo Komisijai. Šīs procedūras preventīvais raksturs ir novērsis daudzus pārkāpumus attiecībā uz preču brīvas aprites noteikumiem. Šo paziņošanas procedūru tomēr var izmantot arī tam, lai uzlabotu valstu tiesību aktus saskaņā ar labāka regulējuma principiem, un izmantojot salīdzinošo novērtēšanu. Tās piedāvātās iespējas var izmantot vēl plašāk, iesakot dalībvalstīm veikt konkurētspējas pārbaudi saistībā ar valsts ietekmes novērtējumiem.

“Videi nekaitīgas preces un pakalpojumi” ir dinamisks, inovatīvs un augošs tirgus. Tomēr tas, ka dalībvalstīs un ar privātu ierosmju starpniecību paralēli tiek izstrādāti atšķirīgi un bieži vien pretrunīgi tehniskie noteikumi un marķēšanas sistēmas, patērētājiem var radīt apjukumu, kā arī šķēršļus šo preču un pakalpojumu brīvai apritei iekšējā tirgū. Komisija pēta labākos iespējamos veidus, kādos integrēt videi nekaitīgas preces un pakalpojumus iekšējā tirgū – vienu integrācijas veidu piedāvā ekoloģiskā pēda[35].

Koordinācijas trūkums starp dalībvalstīm attiecībā uz metodiku un kritērijiem lēmumu pieņemšanai par zāļu cenu noteikšanu un zāļu izmaksu atlīdzināšanu rada nesaskaņotību un kavē piekļuvi inovatīvām zālēm. Lai gan to daļēji risina ar pārredzamības direktīvas palīdzību un darbu saistībā ar veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumu, ir nepieciešama plašāka politikas stratēģijas programma un ceļvedis, lai nodrošinātu ES farmācijas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju un konkurētspēju.

Ir iespējams uzlabot ES tirgus uzraudzības sistēmu. Produktu vispārējās drošības direktīva attiecas uz visām patēriņa precēm, gan saskaņotām, gan nesaskaņotām, savukārt noteikumus par tirgus uzraudzību, kas šobrīd ir ietverti Regulā (EK) Nr. 765/2008 un tiesību aktos, kuri attiecas uz nozari, piemēro saskaņotajām precēm neatkarīgi no tā, vai tās ir patēriņa preces vai rūpnieciskas. Tādējādi gan starp valsts iestādēm, gan uzņēmējiem var rasties pārpratumi par to, kuras sistēmas noteikumi ir piemērojami. Šobrīd tiek gatavots jauns priekšlikums tirgus uzraudzības reglamentēšanai, kurā būtu apvienoti visi šie tirgus uzraudzības noteikumi un novērsti pašreizējā regulējuma trūkumi.

Tirgus uzraudzība pasargā Eiropas pilsoņus no neatbilstošiem produktiem (piemēram, veselības un drošības riskiem) un nodrošina taisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Iekšējā tirgus uzraudzība tiek veikta dalībvalstu līmenī – dalībvalstis ir atbildīgas gan par uzraudzību, gan izpildi. Jo īpaši sarežģīts uzdevums ir uzraudzība. Ir pierādījumi par vāju tirgus uzraudzību attiecībā uz dažiem izstrādājumiem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, ko izstrādā Eiropas mašīnbūves rūpniecība[36]. Ir vajadzīgs daudzgadu rīcības plāns par tirgus uzraudzību, lai rosinātu Eiropas mēroga tirgus uzraudzību un veicinātu sadarbību un savstarpēju palīdzību. Tas ļoti apgrūtinās dzīvi negodīgiem tirgotājiem un palīdzēs vēl vairāk integrēt vienoto tirgu atbilstošiem un drošiem produktiem. Atbildīgi tirgus dalībnieki tādējādi vairs neatradīsies nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Robežai starp pakalpojumiem un precēm kļūstot aizvien nenoteiktākai, šķēršļi pakalpojumu tirdzniecībai aizvien vairāk tieši apgrūtina preču tirdzniecību. Jo īpaši būtiski rūpnieciskajai konkurētspējai un inovācijai ir uzņēmējdarbības pakalpojumi. Tas jo īpaši attiecas uz MVU, kuri aizvien vairāk paļaujas uz pakalpojumu iegādi tirgū nekā lielie uzņēmumi.

Līdz 2012. gada beigām Komisija pieņems tiesību aktu kopumu produktu drošuma un tirgus uzraudzības jomā, kurā būs ietverta pārskatītā direktīva par produktu vispārējo drošību, jauna tirgus uzraudzības regula un paziņojums par daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzībai 2012.–2015. gadam.

Lai izstrādātu ceļvedi iekšējā tirgus reformai attiecībā uz rūpnieciskiem izstrādājumiem (2013. gadā), Komisija kopumā izvērtēs tiesību aktus rūpniecisko izstrādājumu jomā .

Komisija veiks derīguma pārbaudes alumīnija un naftas pārstrādes nozarēs, koncentrējoties uz to politikas jomu īstenošanu un mijiedarbību, kuras ir vissvarīgākās konkurētspējai.

Komisija izstrādās visaptverošu stratēģiju, lai atbalstītu aizsardzības nozares konkurētspēju un veicinātu efektīvu aizsardzības jomas tirgu. 2013. gada aprīlī paredzēts pieņemt paziņojumu.

Komisija nāks klajā ar papildu ierosmēm, kas sekmēs iekšējā tirgus integrāciju tādās jomās kā drošība un kosmoss.

Komisija turpinās izmantot iespējas, ko sniedz Direktīvā 98/34 noteiktā procedūra kā rūpniecības politikas instruments, lai palīdzētu noteikt turpmākās ES leģislatīvās prioritātes un lai tiesību aktu izstrādes posmā īpaši mudinātu dalībvalstis ieviest ietekmes novērtējumus un konkurētspējas pārbaudi .

Komisija uzsāks politikas stratēģijas programmu, lai stiprinātu farmācijas nozares konkurētspēju.

Līdz 2012. gada beigām tiks izveidota augsta līmeņa grupa uzņēmējdarbības pakalpojumu jautājumos. Pēc šīs grupas ziņojuma Komisija līdz 2014. gadam izstrādās nākotnes darba kārtību, iekļaujot tajā ieteikumus politikas veidošanai.

2. Veicināt uzņēmējdarbību, lai uzlabotu iekšējā tirgus dinamiku

Lai gan vairāk nekā viena trešdaļa jauno darba vietu tiek radītas mazos, strauji augošos uzņēmumos, mazo uzņēmumu izaugsme ES nav tik strauja kā ASV[37]. Pamatojoties uz Mazās uzņēmējdarbības aktu, ar Uzņēmējdarbības rīcības plānu veicinās jaundibinātu uzņēmumu izaugsmi, atvieglos uzņēmumu nodošanu, sniegs atbalstu jauniem uzņēmumiem un izstrādās efektīvas bankrota procedūras, kas uzņēmējiem dotu otru iespēju.

Uzņēmējiem ir jāapzina ES digitālā vienotā tirgus iespējas, par kuru tiek prognozēts, ka līdz 2016. gadam tas pieaugs par 10 % gadā[38]. Komisija ar Eiropas digitalizācijas programmu[39] un rūpniecības politikas pamatiniciatīvām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā ir likusi interneta un digitālo tehnoloģiju attīstību. ES politika nodrošina digitālā vienotā tirgus pamatnosacījumus, tostarp juridisko pamatu e-komercijas jomā (Direktīva 2000/31/EK)[40]. Nākotnē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi nodrošinās vienotus noteikumus attiecībā uz pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību, un Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmā[41] būtisks elements ir digitālā dimensija.

Dalībvalstīm un Komisijai jāpaātrina digitālā vienotā tirgus pilnīga īstenošana. Dalībvalstīm ir jāvienkāršo PVN reģistrācijas procedūras un jāizveido vienota elektroniska reģistrācija, lai atvieglotu mazo uzņēmumu pārrobežu e-komerciju. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls nodrošinās apmācību un tos MVU, kuri vēlas attīstīt darījumus tiešsaistē, informēs par viņu pienākumiem saistībā ar pārrobežu tirdzniecību. E-prasmju pamatnostādnes un kvalitātes zīme varētu nodrošināt prasmju spektru, par ko kopīgi vienojušies izglītības un apmācības sniedzēji ES un dalībvalstu līmenī. Standarti un pamatnostādnes ir būtiski svarīgi digitālajai sadarbspējai piegādes ķēdēs.

Tomēr ar pamatnosacījumu izstrādi un uzņēmēju iedrošināšanu izpētīt digitālā vienotā tirgus iespējas vien nepietiek. Eiropai, lai gūtu panākumus, arī jādod iespēja attīstīt uzņēmējdarbību digitālajā ekonomikā.

Komisija ierosinās Uzņēmējdarbības rīcības plānu, kurā būs izstrādāti ieteikumi dalībvalstīm par pamatnostādņu un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu uzlabojumiem (2012. gada novembris), kā arī papildu pasākumi, kas veicinās digitālo tehnoloģiju un e-komerciju. Komisija ierosinās arī precīzi orientētus pasākumus 2013. gada pirmajam ceturksnim ES uzņēmēju atbalstam tiešsaistē.

3. Tehnoloģiju iekšējais tirgus, vienotais patents un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Intelektuālā īpašuma tiesības ir būtiski svarīgas inovāciju un izaugsmes jomā, jo tās nodrošina aizsardzību uzņēmumiem, kuri investē pētniecībā un izstrādē. Inovācijas sistēmas būtiska sastāvdaļa un tehnoloģiju nodošanas pamats ir intelektuālā īpašuma tiesības, ar kuru starpniecību tiek novērtēta radītspēja un izgudrotspēja un aizsargāti uzņēmumi un inovācija no tehnoloģisko zināšanu nelikumīgas piesavināšanās un izmantošanas. Ir jānodrošina, ka intelektuālo tiesību sistēma atbilst jaunās ekonomikas vajadzībām un jo īpaši attiecībā uz inovāciju, kas ir atklāta un vērsta uz sadarbību.

Vienotā patenta un vienotas patentu tiesvedības sistēmas ieviešana Eiropā samazinās izmaksas[42] un patentaizsardzības sadrumstalotību vienotajā tirgū, tādējādi novēršot nevajadzīgas ar tiesvedību saistītas izmaksas un palielinot juridisko noteiktību. Turklāt līdz 2014. gada beigām visām Eiropas valodām būs pieejams bezmaksas automātiskās tulkošanas rīks[43]. Izgudrotājiem, kas vēlas nodrošināt patentaizsardzību, ir pieejami rīki, lai paātrinātu procedūru līdz patenta piešķiršanai. Iniciatīvas, kuras pamatojas uz citu biroju darbu, kā arī starptautisku materiālo patentu tiesību saskaņošanu (kurās ietverts pasaules mērogā saskaņots atvieglojumu periods, kas jāizstrādā līdz ar visiem saistītajiem jautājumiem), patentu sistēmu var vēl vairāk nostiprināt ilgtermiņā un veicināt turpmāku izmaksu samazināšanu.

Patentu sistēmas papildināšanai var izmantot citus instrumentus. Komercnoslēpumu izmantošanas un aizsardzības optimizēšana ir viens no tiem. Ne visi inovācijas posmi ir patentējami, taču to rezultāti varētu būt aizsargājami pret nelikumīgu piesavināšanos. Lai gan daudzi izgudrojumus varētu patentēt, uzņēmumi var uzskatīt, ka tie ir labāk aizsargāti ar slepenību. Reizēm izgudrotāji kā vienīgo inovācijas (un ieguldījumu inovācijās) aizsardzību izvēlas sava komercnoslēpuma neizpaušanu. Nav ES tiesību aktu par komercnoslēpumu aizsardzību, un šo jomu regulē valstu līmenī. Tomēr valstu tiesību aktos pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzības veidu un apjomu, ka arī pieejamajiem apstrīdēšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Komisija pārbauda, vai pastāvošās atšķirības valstu izmantotajās pieejās var radīt šķēršļus un darījumu izmaksas uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbību un jo īpaši MVU.

Uz biržas sarakstā neiekļautajiem uzņēmumiem attiecas valsts grāmatvedības noteikumi, kas saistīti ar Ceturtās grāmatvedības direktīvas transponēšanu. Lai gan šī direktīva ļauj dalībvalstīm izstrādāt noteikumus šādā veidā, pašlaik patentu un citu intelektuālā īpašuma tiesību vērtība nav plaši atzīta, jo īpaši MVU finanšu pārskatos. Tiks veikti pasākumi, lai izpētītu iespējas, kas ļauj uzņēmumiem panākt faktisku savu patentu vērtības atzīšanu, tostarp finanšu pārskatos, un izpētītu iespējamo labumu no šādas plašākas informācijas sniegšanas saistībā ar piekļuvi finanšu līdzekļiem. Turklāt apdrošināšanas shēmas pret tiesvedību saistībā ar intelektuālo īpašumu kļūst aizvien nozīmīgāks.

Efektīva intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmā nepieciešams iekļaut ex-ante un ex-post sankcijas pret tiem, kas neievēro noteikumus. Patentu slazdi, patentu kavēkļi, patentu kari un šo tiesību pārkāpumi (piemēram, viltošana un pirātisms) tieši kaitē cietušajiem un grauj uzticību intelektuālā īpašuma tiesību sistēmai.

Straujš tehnoloģiskais progress rūpniecības nozarēs ar plašu ekonomisku nozīmi ir radījis riskus, kas var rasties no patentu biezokņiem[44] un patentu slazdiem[45]. Pētījumos patentu biezokņi ir atklāti 9 no 30 tehnoloģiju jomām. Efektīva un samērīga regulējošā sistēma varētu sekmēt konkurenci veicinošas šķērslicencēšanas formas vai patentu kopfonda vienošanos, kas mazinātu risku un būtu efektīvi tirgus darbināti instrumenti. Saistībā ar šo regulējošo sistēmu Komisija atjauninās savus noteikumus par tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem. Turklāt var turpināt darbu pie esošajiem drošības mehānismiem, piemēram, licencēšana, kurā vadās pēc taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem (FRAND). Papildinot drošības mehānismus, ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp patentu iestādēm un standartizācijas organizācijām īsā laikā varētu radīt ievērojamus uzlabojumus.

Intelektuālā īpašuma tiesībām ir jāstājas pretim arvien pieaugošai produktu viltošanai un pirātismam. Komisijas ziņojumi par muitas konfiscētām precēm pie ES robežām liecina, ka konfiskāciju un lietu skaits kopš 2000. gada ir ievērojami pieaudzis. Nav jēgas tādām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras nevar īstenot. Tāpēc jau kopš 2004. gada pastāv kopējais noteikumu minimums, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesisko piemērošanu (Direktīva 2004/48/EK) un ļauj veikt pasākumus ne tikai pret tiešiem pārkāpējiem, bet arī pret (gan tiešsaistes, gan nesaistes) starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešās personas, lai veiktu pārkāpumu. Šī sistēma, kuru pašlaik pārskata, ļauj tiesību subjektiem veikt pasākumus, ja ir pārkāptas viņu intelektuālā īpašuma tiesības.

Papildus tiesību aktos paredzētajiem pasākumiem, aizsardzības līdzekļiem un sankcijām cīņu pret viltošanu un pirātismu ļoti pragmatiski varētu stiprināt brīvprātīgas kooperatīvas metodes, piemēram, ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs[46]. Arī Saprašanās memorands par viltotu preču tirdzniecību internetā[47] ir izrādījies sekmīgs līdzeklis, kā samazināt viltojumu pārdošanu ar interneta starpniecību.

-           Komisija izskata ļoti sadrumstaloto tiesisko regulējumu par komercnoslēpumu aizsardzību un strādā pie iespējamajiem risinājumiem, lai uzņēmumi un pētniecības iestādes iekšējā tirgū varētu efektīvāk un lētāk ieguldīt, licencēt, nodot vērtīgās zināšanas un informāciju, kā arī dalīties ar tām.

-           Komisija, vadoties pēc ekspertu grupas 2013. gadā sniegtajiem secinājumiem par attiecīgajiem jautājumiem, apsvērs vispiemērotākās novērtēšanas metodes, kā arī attiecības starp intelektuālā īpašuma tiesību tirgu un atbilstīgu novērtējumu un intelektuālā īpašuma tiesību izpaušanu grāmatvedībā.

-           Komisija apsvērs pasākumus, kas var palīdzēt palielināt pārredzamību un uzlabot IĪT traktējumu standartizācijā.

-           Komisija veicinās sadarbību starp patentu iestādēm un standartizācijas organizācijām, tostarp tādas iniciatīvas kā patentu ainavu veidošana un datubāzu savienošana.

-           Padomei un Eiropas Parlamentam būtu steidzami jāpieņem pārskatītā regula (1383/2003/EK) par muitas tiesību aktu izpildi.

4. Starptautiskie tirgi

Eiropas Savienība ir ietekmīgākā tirdzniecības lielvara, bet pasaules ekonomikā notiek straujas pārmaiņas, un tā kļūst daudzpolāra. Lielākās jaunietekmes valstis (konkrēti Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) turpina strauji attīstīties, un lielākā daļa no tām ir ieviesusi vērienīgu rūpniecības politiku, liekot spēcīgu uzsvaru uz tehnoloģijām un inovāciju rūpniecībā, lai “kāptu pa kvalitātes kāpnēm” un virzītos uz videi nekaitīgāku ražošanu. Pastāv arī satraucoša tendence izmantot protekcionistiskus pasākumus un diskriminējošu praksi[48].

Komisija strādā, lai atvērtu tirgu un veidotu Eiropas saikni ar globālās izaugsmes galvenajiem avotiem un reģioniem. Komisija arī turpmāk savstarpējības un abpusēja izdevīguma gaisotnē veicinās vērienīgu tirdzniecības un ieguldījumu programmu[49], kā arī visaptverošu īstenošanas programmu, īpašu uzmanību pievēršot tirgus pieejamībai, likvidējot šķēršļus, atverot publiskos iepirkumus, nodrošinot efektīvu tirdzniecības noteikumu izpildi (piemēram, saistībā ar subsīdijām), starptautisko ieguldījumu labākos aizsardzības standartus un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Konsekventa konkurētspējas pārbaudes piemērošana ietekmes novērtējumos, uzsākot tirdzniecības un ieguldījumu sarunas, un visaptverošas analīzes sniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei, kad sarunas tiek slēgtas, palīdzēs optimizēt BTN ietekmi uz rūpniecību un uz ES ekonomiku.

PTO tirdzniecības tehnisko šķēršļo paziņošanas procedūra (TBT) ir spēcīgs instruments, kas uzlabo tirgus pieejamību, taču ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, to izmanto nepietiekami. Komisija nodrošinās, ka TBT informācija par tirgus piekļuves prasībām tiks darīta pieejamāka, un padarīs procedūru redzamāku un pieejamu ieinteresētajām personām.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu tiek izstrādāta visaptveroša starptautiska ieguldījumu politika[50], kurā kombinē divpusējās sarunas, dialogu ar galvenajiem partneriem un aktīvu dalību starptautiskajos forumos. Tam būtu jānodrošina labāka piekļuve galvenajiem tirgiem, augsti aizsardzības standarti ES ieguldījumiem trešajās valstīs un jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi ES uzņēmumiem. Paralēli tam ir būtiski saglabāt atvērtu un nediskriminējošu vidi, lai vēl vairāk palielinātu ieguldījumu Eiropas Savienībā pievilcību[51], jo īpaši ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem jaundibinātos uzņēmumos, kas rada izaugsmi un darba vietas, un vajadzības gadījumā uzlabot ārvalstu tiešo ieguldījumu ES pārredzamību.

Lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām, kā arī savām tirdzniecības politikas iniciatīvām[52], Komisija turpinās uzlabot savu “diplomātiju izejvielu jomā”[53] un uzlabot regulatīvās sadarbības mērķorientāciju šajā jomā. Mērķa reģioni un valstis ir Grenlande[54], Vidusjūras reģiona partnervalstis, Dienvidkaukāza valstīs, Latīņamerika, Āfrika un Āzija.

Lai palielinātu starptautiski aktīvu ES MVU skaitu (pašlaik ap 13%), ES uzņēmumi ir labāk jāatbalsta un jāpapildina to internacionalizācijas process. Nodrošinot vienotu rūpniecības un MVU politikas sadarbības satvaru un palīdzot sekmēt darījumu attiecības, pozitīva loma varētu būt Komisijas vadītajai “Izaugsmes misijai” trešās valstīs ar ES rūpniecības un MVU pārstāvjiem (kuru nevajadzētu jaukt ar tradicionāliem tirdzniecības veicināšanas pasākumiem).

ES šobrīd pārskata stratēģiju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu trešās valstīs, kas ir viena no būtiskākajām iniciatīvām pret viltošanu. Lai aizsargātu MVU intelektuālās vērtības lielākajos ārvalstu tirgos, Komisija tieši atbalsta MVU, izmantojot ar MVU IĪT atbalsta dienestus un lietotājiem draudzīgus interneta rīkus, piemēram, kopīgo ES un ASV Transatlantisko intelektuālā īpašuma tiesību portālu. Tiks uzlabota arī ES uzņēmējdarbības atbalsta struktūru efektivitāte trešās valstīs.

Visbeidzot Komisija ārējos pasākumus papildinās ar iekšējām iniciatīvām un turpinās saskaņot politiku un regulatīvās iniciatīvas vienotajā tirgū un ārējās politikas prioritātēs, nepieļaujot regulatīvas pieejas, kas kropļo tirdzniecību.

Komisija apņemas

– Veikt pasākumus, lai uzlabotu informētību par TBT paziņošanas procedūru un padarītu to pieejamāku rūpniecībai, jo īpaši MVU.

– Turpināt mērķorientēti uzlabot “diplomātiju izejvielu jomā” un pilnībā īstenot MVU internacionalizācijas stratēģiju[55].

– Nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu trešās valstīs un paplašināt instrumentus, kas nodrošina MVU IĪT starptautiskajos tirgos, tostarp ar MVU IĪT atbalsta dienestu iniciatīvām ASEAN un Mercosur reģionos, un uzlabot ES uzņēmējdarbības atbalsta struktūru efektivitāti trešās valstīs, piesaistot tās Eiropas Biznesa atbalsta tīklam.

– Turpināt veicināt starptautisko sadarbību un konverģenci regulējuma jomā, jo īpaši attiecībā uz kaimiņvalstīm, lai sekotu līdzi jaunu ražojumu un tehnoloģijas tirgus izveidei un lai nodrošinātu vienotā tirgus iniciatīvu un ārējās politikas prioritāšu savstarpējo atbalstu.

C.           Piekļuve finanšu un kapitāla tirgum

Eiropas rūpniecības atlabšana un turpmākā izaugsme atkarīga no kapitāla pieejamības, kas vajadzīgs, lai veiktu vajadzīgos ieguldījumus jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma ieviešanā savas konkurētspējas palielināšanai. Diemžēl apspriešanās ar mūsu ieinteresētajām personām un aptaujas skaidri liecina, ka piekļuve kapitāla tirgiem un kredīti Eiropas uzņēmumiem ir smaga problēma.

Vājais pieprasījumu pēc kredītiem daļēji izskaidro pašreizējo banku aizdevumu zemo līmeni, bet svarīgs elements ir arī piedāvājuma ierobežojumi[56]. Banku nozares aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana un pārstrukturēšana visticamāk aizkavēs banku aizdevumu atjaunošanos. Problēma īpaši skar MVU. Saskaņā ar aprīļa apsekojumu “MVU piekļuve finansējumam”, ko veic ECB, MVU ziņoja par augstāko atteikumu skaitu, pieprasot aizdevumu (13 % salīdzinājumā ar 10 % iepriekš).

Lielākā daļa Eiropas rūpniecības uzņēmumu lielā mērā ir atkarīgi no bankas kredīta. Amerikas Savienotajās Valstīs gan parāda sertifikāti, gan vērtspapīru tirgus kapitalizācija pārsniedz kopējo banku aktīvu apjomu. Uzņēmumu finansējuma kapitāla tirgus parāds Eiropā veido ir tikai 7 % no IKP salīdzinājumā ar 35 % ASV[57]. Šīs ES ekonomikas strukturālās iezīmes rezultātā banku krīzes ietekme ES rūpniecību skar vairāk, jo ir ierobežota alternatīvo finansējuma avotu pieejamība.

Ņemot vēra iepriekš minēto, Komisija ierosina vairākus pasākumus, lai ražošanas nozarei uzlabotu piekļuvi kapitālam. Pirmā pasākumu grupu balstās uz publiskā sektora atbalstu, bet otrā grupa ietver pasākumus, kas varētu palīdzēt atvieglot piekļuvi kapitāla tirgiem.

1.           Publiskā sektora atbalsts, kas veicina rūpniecības piekļuvi kapitālam

Daudzgadu finanšu shēmas 2014.-2020. gadam jaunā plānošana vienkāršo un uzlabos finanšu instrumentu efektivitāti inovatīvu darbību atbalstam. Iespēja izmantot līdzekļus, kas piešķirti iniciatīvai Apvārsnis 2020 kopā ar COSME programmu, sekmēs pāreju no tehnoloģiju attīstības uz jauno tehnoloģiju izmantošanu rūpniecības nozarēs un tirgū. Riska dalīšanas finansēšanas mehānisma paplašināšana palīdzēs samazināt risku uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu.

Kohēzijas politika sniedz integrētu pieeju MVU vajadzību risināšanai, kas aptver visus uzņēmumu radīšanas un attīstības posmus, un tas ir lielākais ES atbalsta avots MVU; no EUR 55 miljardiem, kas piešķirti reģionālās politikas uzņēmējdarbības atbalstam, kopumā EUR 25 miljardi pašreizējā finanšu periodā (2007–2013) tieši paredzēti MVU. Arī MVU konkurētspēja ir viena no kohēzijas politikas skaidri noteiktām prioritātēm, kurai tiks piešķirts finansējums. Atbalsta pasākumi ietver gan tiešu finansiālu atbalstu, dotāciju un apgrozāmo finanšu instrumentu veidā, gan konsultācijas un atbalsta pakalpojumus, tostarp profesionālās apmācības un uzņēmējdarbības jomā. Tā mērķis ir palīdzēt MVU gūt labumu no tīklu un klasteru izveides, attīstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un ātrāk ieviest jaunās idejas vietējā un pasaules tirgū.

Komisija sadarbosies ar EIB un EIF, lai nodrošinātu, ka tiek izmantoti efektīvāki un rentablāki finanšu instrumenti programmās “Apvārsnis 2020” un “COSME” piešķirto līdzekļu ieguldīšanai.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka efektīva Kohēzijas fonda un struktūrfondu izmantošana, ko pastiprina "pārdomātas specializācijas" koncepcija, veicinās izaugsmi un darba vietu rašanos, uzlabojot rūpniecības nozares konkurētspēju (2013.).

Lai atvieglotu piekļuvi finansējumam[58], Komisija izveidos vienotu portālu, kas sniedz informāciju par to, kā katrā valstī piekļūt dažādu ES programmu finansējumam[59].

Papildus šiem vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķa pasākumiem paredzams, ka Eiropas Investīciju bankas kapitāla palielinājums par EUR 10 miljardiem tuvā nākotnē radīs EUR 60 miljardu papildu aizdošanas spēju. Principā EUR 10 līdz 15 miljardi tiks piešķirti MVU, līdzvērtīga summa – inovācijām un EUR 15 līdz 20 miljardi tiks atvēlēti resursu efektīvai izmantošanai[60].

Lai paātrinātu atveseļošanos un izaugsmi

– Aizdošanas jaudas pieaugums, kas izriet no EIB kapitāla palielinājuma, būs pieejams jau no 2013. gada, izmantojot pašreizējos EIB aizdošanas mehānismus. Pēc 2014. gada sāks darboties jauni instrumenti, kas izstrādāti jaunajai finanšu shēmai.

– Dalībvalstīm būtu jāizskata saistībā ar pašreizējo struktūrfondu plānošanas periodu 2007.-2013. gadam visas iespējas novirzīt atlikušos līdzekļus šajā paziņojumā noteiktajām sešām prioritārajām jomām un projektiem, kuru mērķis ir jo īpaši palielināt MVU konkurētspēju.

– Rīcības plāna par finansējuma pieejamību īstenošana joprojām ir Eiropas mēroga svarīga prioritāte, lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu finansējumu vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

– Dalībvalstīm vajadzētu arī veikt pasākumus, lai atvieglotu finansēšanas apstākļus vietējā, reģionālā un valsts līmenī saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

2. Piekļuve kapitāla tirgiem

Krīze ir vēl vairāk samazinājusi jau tā ierobežotās finansēšanas iespējas, kas pieejamas MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Vērtspapīru tirgus MVU aizdevumiem paliek nemainīgs. Atjaunot šo tirgu efektīvākas uzraudzības un regulējuma apstākļos, lai saglabātu finanšu tirgu stabilitāti, var veicināt ilglaicīgu projektu finansēšanu.

Ekonomikas perspektīvu pasliktināšanās ir arī ietekmējusi riska kapitāla pieejamību. Daudzi riska kapitāla fondi taupa savus uzņēmumu portfeļus un izvairās no jauniem darījumiem. Eiropas riska kapitāla fondiem joprojām galvenokārt ir valstiski orientēti, pārāk mazi un bieži vien nespējīgi nodrošināt darījumu plūsmu, jo pamatnosacījumi joprojām nav pietiekami labvēlīgi.

MVU piekļuves kapitāla tirgiem atvieglošana ir kļuvusi par svarīgu mērķi gan ES, gan valsts līmenī. Komisija 2011. gada decembrī pieņēma rīcības plānu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam[61]. Starp citiem pasākumiem šajā 2011. gada decembrī sagatavotajā Rīcības plānā ietverti priekšlikumi izveidot īstenu Eiropas vienoto tirgu riska kapitāla fondu jomā un jaunu Eiropas Sociālā uzņēmējdarbība fondu režīmu. Attiecībā uz šiem priekšlikumiem būtu steidzami jāpanāk vienošanās ar Padomi un Eiropas Parlamentu, jo šie pasākumi ir būtiski svarīgi strauji augošiem MVU.

Vēl bez pašu kapitāla var apsvērt cita veida finansēšanas avotu izmantošanu[62]. Viens no tradicionālākajiem avotiem ir privāto kapitālieguldījumu sistēma (vispārpieņemta prakse ASV), nodrošinot iespēju apdrošināšanas un pensiju fondu nozarei kapitālu piesaistīt tieši uzņēmumiem, bez banku starpniecības. Citi finansējuma avoti ir piegādes ķēdes finansējums, uz aktīviem balstīts finansējums, faktūrkreditēšanas vai rēķina atlaides, līzings, “biznesa eņģeļi”, un vienādranga aizdevumi.

Šo finansēšanas iespēju attīstībai būs vajadzīgs laiks un regulatora noteikti piesardzības apsvērumi. MVU tirgus zīmes, kuras nesen ierosināja pārskatītajā Finanšu instrumentu tirgu direktīvā, var būt ļoti noderīga, lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību. Tikmēr dažus no pamatelementiem, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus pārrobežu darbībās, var nodrošināt īstermiņā. Piemēram, varētu izstrādāt pamatnostādnes, lai saskaņotu MVU novērtējumu visā ES. Tas atvieglotu MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pārrobežu darbības.

Zaļajā grāmatā par ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanu ES, kas jāiesniedz 2012. gada beigās, ES, Komisija turpinās pētīt, kā veicināt un dažādot finansējuma pieejamību MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Komisija veicinās paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm par MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu alternatīviem finansēšanas veidiem. Valstīs, kur riska kapitāla tirgiem joprojām nav pietiekami attīstīti, būtu jāpārskata riska kapitāla fondu darbības vide, lai novērtētu atbilstīgos pasākumus, kas varētu uzlabot piekļuvi tādu uzņēmumu pašu kapitālam, kuriem ir lielas izaugsmes potenciālu. Vienlīdz būtu jāparedz piemēroti stimuli “biznesa eņģeļiem”, lai ieguldījumi tiem kļūtu pievilcīgāki.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu steidzami pieņemt priekšlikumu Regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem[63].

Komisija 2012. gadā pabeigs izskatīt nodokļu šķēršļus pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem un vajadzības gadījumā sagatavos priekšlikumus šo ieguldījumu atvieglošanai, vienlaikus novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

D.          Cilvēkkapitāla lielā nozīme

1.         Pašreizējo problēmu risinājumi: darba vietu izveide

Lai krīzes un pēckrīzes apstākļos veiktu tirgus pielāgojumus, ES un dalībvalstīm cieši jākoordinē attiecīgās ES politikas jomas un kopīgie centieni. Tādēļ Komisija aicinājusi dalībvalstis[64] lielāku uzmanību veltīt darba vietu izveides politikai, kā norādīts Eiropas Komisijas aprīlī ierosinātajā nodarbinātības tiesību aktu kopumā. Dalībvalstīm jāakcentē darba vietu radīšanas politika, jo īpaši jāizmanto jauno tehnoloģiju un zaļās ekonomikas potenciāls un jānovērš jauniešu bezdarbs. Pārveidojot ekonomiku šādos veidos, tiks palielināta konkurētspēja un nodrošināti svarīgi darba vietu izveides avoti, bez kuriem nav iespējams līdz 2020. gadam īstenot 75 % ES nodarbinātības mērķi, kam nepieciešams izveidot 17,6 miljonus jaunu darba vietu.

Konkurētspējīgas un efektīvas rūpniecības politikas pamatā ir dinamiski darba tirgi un darbaspēka mobilitāte, kas šajā procesā ir svarīgākie pielāgojamie mainīgie. Lai Eiropas Savienībā atvieglotu prasmju piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu, iekārtošanu darbā un pieņemšanu darbā, Eiropas Nodarbinātības dienestu instrumentu (EURES) paredzēts pārveidot par Eiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas instrumentu.

Kā ir apstiprinājies apspriedēs par pārstrukturēšanās zaļo grāmatu[65], krīze ir parādījusi, ka laikā, kad ekonomika sarūk, ļoti efektīvs nodarbinātības saglabāšanas un pielāgošanās izmaksu samazināšanas līdzeklis var būt iekšējais elastīgums, bet tam vajadzīgi sociālo partneru un publiskās pārvaldes iestāžu veikti pasākumi, kas atvieglina vienmērīgu pāriešanu no vienas darba vietas uz citu. Lai mazinātu segmentāciju vai izbeigtu pārmērīgu nestandarta līgumu izmantošanu un fiktīvas pašnodarbinātības ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība pielāgotām un līdzsvarotām nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu reformām. Stažēšanās kvalitātes uzlabošana Eiropā palīdzēs atvieglināt pāreju no izglītības uz darbu un palielināt jauniešu nodarbināmību.

Valstīs, kur darba tirgi ir izrādījušies izturīgāki pret krīzi, bieži raksturīgs spēcīgs sociālais dialogs. Tādēļ ir svarīgi iesaistīt Eiropas un dalībvalstu sociālos partnerus konsekventākā viedokļu apmaiņā.

Komisija mudina dalībvalstis nacionālajos nodarbinātības plānos ieviest vērienīgu pieeju un politikas virzienus attiecībā uz darba vietu radīšanu.

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla reforma, kurā tos pārveidos par EEZ EURES, palīdzēs pārvaldīt vajadzības pēc prasmēm un pāreju no vienas darba vietas uz citu.

Satvars būtu jāpabeidz 2012. gadā, politikas koordinēšanas Eiropas pusgadā nodarbinātības politikas izstrādē (aptverot prasmes un apmācību) iesaistot sociālos partnerus.

Komisija veido kvalitatīvu stažēšanās sistēmu, kas mudinās uzņēmumus piedāvāt stažēšanās iespējas, kuras nodrošina kvalitatīvu mācību saturu, pieņemamus darba apstākļus un labu atspēriena punktu iekļuvei darba tirgū.

2. Ieguldījumi prasmēs un apmācībā, kuri papildina strukturālās pārmaiņas

Eiropas rūpniecības veiksme būs atkarīga no spējas izmantot Eiropas cilvēkkapitāla pašreizējo un nākotnes potenciālu, īpaši koncentrējoties uz sešām prioritārajām darbības jomām, kas noteiktas šajā paziņojumā. Mūsu apspriedēs ir akcentēts, ka ir būtiski, lai rūpniecība novērtētu prasmju spēju uzlabot konkurētspēju. Ekspertu grupa “Jaunas prasmes jaunām darba vietām”[66] skaidri norādījusi — lai labāk prognozētu turpmāko prasmju pieprasījumu, nepieciešams tuvināt izglītību un apmācību rūpniecībai.

Prasmes ir galvenais izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas dzinējspēks: tās ir ražīguma un inovācijas pamats. Taču Eiropai ir nopietnas, ar prasmju pieejamību saistītas problēmas. Jau tagad prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstības (un dažās dalībvalstīs pat prasmju trūkums) kavē izaugsmi un nodarbinātību. Izglītības sistēmai ir jānodrošina skolu un augstskolu absolventiem prasmju kopums, kas nepieciešams darbam rūpniecībā. Ieguldījumi apmācībā ir arī ieguldījumi inovācijā, jo daudzas tehniskas pārmaiņas rada kvalificētu darbinieku un inženieru inovācija ražošanas vietā[67]. Tomēr, lai ieguldītu jaunās prasmēs un apmācībā, ir vajadzība attīstīt rīkus, ar ko novērot un prognozēt prasmju pieprasījumu un prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību. Ar šādu mērķi Eiropas līmenī pašlaik tiek izstrādāti vairāki instrumenti.

3. Nodarbinātības un prasmju pieprasījuma prognozēšana un restrukturizācijas vadība uzņēmumos

Ir atzīts, ka ikviena uzņēmuma panākumu pamatā ir nodarbinātības un prasmju pieprasījuma prognozēšana; tā ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtermiņa izredzes neatkarīgi no rūpniecības nozares, kurā tie darbojas. Šajā kontekstā laba prognozēšana un labi sagatavota restrukturizācija var labvēlīgi ietekmēt ne tikai uzņēmumu ilgtspējīgu konkurētspēju, bet var radīt arī plašāku ietekmi citos tirgos un nozarēs, vienlaikus palielinot kopējo darbaspēka nodarbināmību un atvieglinot pāreju uz jaunām darba vietām. Atsauksmes par Komisijas zaļo grāmatu “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana — kāda ir jaunākā pieredze?” apstiprina, ka, ieguldot cilvēkkapitālā, ir svarīgi prognozēt, un vienlaikus viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikt nodarbinātības un prasmju pieprasījumu un veikt attiecīgus ieguldījumus. Konkrēti, strauji augošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem spēja prognozēt nodarbinātības un prasmju pieprasījumu ir daudz mazāka nekā lieliem uzņēmumiem, tādēļ tiem noteikti jāuzlabo spēja prognozēt un izdarīt pienācīgu izvēli attiecība uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā, arī lai pilnībā izmantotu savu potenciālu virzīt inovāciju un izaugsmi Eiropā.

Lai salāgotu prasmju un darbavietu pieprasījumu un piedāvājumu, Komisija rīkosies šādi:

1. izstrādās Eiropas prasmju, iemaņu un profesiju daudzvalodu klasifikāciju;

2. veicinās Eiropas nozaru prasmju padomju un zināšanu un nozaru prasmju alianšu izveidi un, lai novērstu prasmju nepietiekamību IKT nozarē, atbalstīs daudzpusēju IKT partnerību izveidi;

ar programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” starpniecību Komisija veicinās standartizētas prasmju apliecināšanas shēmas ieviešanu 2013./2014. gadā;

novembrī paziņojumā par efektīvu reformu īstenošanu un tādu efektīvas izglītības un apmācības sistēmu izstrādi, kuras labāk nodrošinās prasmju pieejamību, Komisija sniegs dalībvalstīm politikas vadlīnijas, kas palīdzēs “pārskatīt prasmes”.

IV.         Secinājums: pārvaldība un mērķi

Rūpniecība var daudz darīt, lai palīdzētu ES ekonomikai izkļūt no krīzes. Šajā paziņojumā izklāstīta proaktīva rūpniecības politika, kas var palielināt mūsu konkurētspēju un likt pamatus rūpniecības atjaunotnei Eiropā. Ierosināto pasākumu uzdevums ir veicināt un atbalstīt stratēģisku pieeju rūpniecības politikai, kas ierosināta 2010. gadā.

Lai nodrošinātu šo darbību pareizu īstenošanu, Komisija cieši sekos līdzi vairākiem svarīgākajiem mainīgajiem.

1. Ieguldījumi

– Bruto pamatkapitāla veidošana 2011. gadā bija 18,6 % no IKP. Pirms krīzes 2007. gadā tā sasniedza 21,25% no IKP. Ieguldījumiem, kas būs vajadzīgi, lai uzlabotu produktivitāti, 2015. gadā būtu jāsasniedz pirmskrīzes līmenis, un līdz 2020. gadam to vidējam līmenim būtu jāpārsniedz 23 %. Ieguldījumi iekārtās pašlaik ir 6 līdz 7 % no IKP. Lai uzlabotu produktivitāti un ieviestu jaunas tehnoloģijas, vajadzētu atgūt pirmskrīzes līmeni un līdz 2020. gadam panākt stabilu izaugsmi virs 9 % no IKP.

2. Tirdzniecība iekšējā tirgū

– Preču tirdzniecība iekšējā tirgū pašlaik ir tieši zem 21 % no IKP[68]. Atjaunotā iekšējā tirgū līdz 2020. gadam šai proporcijai vajadzētu sasniegt 25 %.

3. MVU

– Atbilstoši Komisijas iecerēm, kas saistītas ar digitalizācijas programmas pamatiniciatīvas tirgu, to mazo uzņēmumu skaitam, kuru veiktā pārdošana saistīta ar e-komerciju, līdz 2015. gadam vajadzētu palielināties līdz 33 %. Saskaņā ar 2009. gada apsekojumu[69] to MVU proporcija, kuri eksportē iekšējā tirgus robežās, bija 25 %. Vidēja termiņa mērķis ir panākt, lai MVU vienlīdz darbotos tirgū gan ārpus ES, gan iekšējā tirgū.

Sasniedzot šos mērķus, Savienība spēs atjaunot rūpniecību un palielināt rūpniecības īpatsvaru IKP no 16 % pašlaik līdz 20 % 2020. gadā.

Rūpniecības politikas panākumi ir lielā mērā atkarīgi no mūsu spējas izmantot sinerģijas. Kopienas politikai jābūt pietiekami koordinētai un sinhronizētai. ES darbības tādās svarīgās jomās, kas veicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, kā ieguldījumi infrastruktūrā, pētniecība un izstrāde, Eiropas digitalizācijas programmas izstrāde, prasmju un nodarbinātības politikas pasākumi, tirdzniecības un ieguldījumu politika, iekšējā tirgus politika, konkurences politika, transporta un jūrlietu politika, enerģētikas, vides un klimata politika, tiks rūpīgi koordinētas atbilstoši rūpniecības politikas norisēm. Panākumu mērs būs lielā mērā atkarīgs no mūsu spējas sasniegt maksimālu kopējo efektivitāti visās šajās jomās.

Jāuzlabo sinerģijas starp ES virzītām darbībām un dalībvalstu rūpniecības politiku. Jaunie 2014.–2020. gada kohēzijas politikas instrumenti palīdzēs dalībvalstīm palielināt konkurētspēju. Priekšnosacījums Eiropas Reģionālās attīstības fonda izmantošanai atbilstīgi tematiskajiem mērķiem — stiprināt pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos — ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kura aptvertu lielāko daļu ieguldījumu prioritāšu, kas šajā paziņojumā izvirzītas par prioritārām. Dalībvalstīm jāturpina reformas, kas precizētas jūnija Eiropadomes sanāksmē apstiprinātajos konkrētajām valstīm adresētajos ieteikumos.

Rūpniecības politikas īstenošanai nepieciešama arī efektīvāka Eiropas pārvaldības struktūra. Kopš 2010. gada paziņojuma šajā ziņā jau ir gūti panākumi:

· Ir panākta ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm, izveidojot Eiropas pusgadu un regulāri sekojot līdzi konkurētspējas rādītājiem un politikas jomām ES un dalībvalstu līmenī, izmantojot Lisabonas līguma 173. pantā noteikto procedūru. Jaunās sērijas projektu pirmās labākās prakses pārņemšana ir pabeigta attiecībā uz svarīgajām pamattehnoloģijām, nākamais ir ārvalstu tiešo ieguldījumu projekts.

· Ietekmes novērtēšanas procesā tika veiksmīgi ietverta Komisijas jauno priekšlikumu konkurētspējas pārbaude.

Tomēr ir vēl daudz darāmā, lai pārvaldībā panāktu vēl citus uzlabojumus.

· Konkurētspējas padome, kam palīdzēs augsta līmeņa konkurētspējas un izaugsmes grupa, ik gadu novērtēs panākumus, kas gūti, īstenojot strukturālās reformas, un to, cik efektīvi bijuši rūpniecības politikas konkurētspējas stiprināšanas pasākumi, un tādējādi nodrošinās atbilstību Eiropas pusgadam.

· MVU sūtņi katru gadu ziņos par valstu un ES īstenoto MVU konkurētspējas uzlabošanas pasākumu efektivitāti viņu pašu valstīs, un šī informācija tiks ņemta vērā Eiropas pusgadā.

· Iespējami drīz tiks izveidotas dažādās prioritāro darbību darba grupas. Reizi gadā tās sniegs ziņojumu Konkurētspējas padomei. Savā darbā tās ņems vērā informāciju, ko gūs struktūrfondu plānošanā.

· Lai noteiktu stratēģiski prioritārās jomas uz zināšanām balstītiem ieguldījumiem, Komisija aicina reģionus izstrādāt tādas pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai, kuras veicinās šā paziņojuma mērķu sasniegšanu ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un pētniecības un inovācijas jomas dalībniekiem.

· Lai būtu iespējams izmantot gan tādus Kopienas instrumentus kā “Apvārsnis 2020” un “COSME”, gan struktūrfondus un dalībvalstu pašu fondus, vajadzīgi turpmāki centieni, konkrēti lai īstenotu projektus, kam nepieciešami lieli ieguldījumi, ieskaitot demonstrējumu projektus un izmēģinājuma projektus.

Pielikums: Paziņojumā par rūpniecības politiku ierosinātie galvenie pasākumi

|| Mehānisms || Galvenā darbība || Komisijas priekšlikums

Veicināt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un inovācijā

1 || Prioritārās darbības jomas || Sadarbībā ar rūpniecības nozarēm un dalībvalstīm veikt pasākumus ražošanas un tirgu ātrai attīstībai: - tīrai ražošanai nepieciešamo progresīvo ražošanas tehnoloģiju tirgi - svarīgo pamattehnoloģiju tirgi - bioproduktu tirgi - ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejvielas - “tīri” transportlīdzekļi - viedi tīkli || Līdz 2012. gada beigām tiks izveidotas īpašas darba grupas, kas izstrādās ceļvedi katrai darbības jomai.

2 || Papildu pasākumi || Nodrošināt vienkāršotu, paredzamu un stabilu tiesisko regulējumu attiecībā uz jauniem produktiem un pakalpojumiem, ieskaitot atbilstošus standartus un sertifikāciju. || 2013. gadā tiks veikti papildu pasākumi standartizācijas jomā, infrastruktūras un digitālā tirgus uzlabošanā

Piekļuve tirgiem

3 || Preču iekšējā tirgus uzlabošana || Vienkāršot un labāk pārvaldīt iekšējā tirgus tiesību aktus, tādējādi to stabilizējot un darot paredzamāku. Labāk aizsargāt iedzīvotājus no neatbilstošiem produktiem un panākt taisnīgus tirgus nosacījumus. || Līdz 2012. gada beigām pieņemt produktu drošuma un tirgus uzraudzības dokumentu kopumu, kurā ietilptu pārskatītā direktīva par produktu vispārējo drošumu, jauns tirgus uzraudzības regulējums un paziņojums par daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzībai 2012.–2015. gadā. 2013. gadā tiks izstrādāts ceļvedis preču iekšējā tirgus reformēšanai

4 || Derīguma pārbaudes || Uzlabot īstenošanas konsekvencei un konkurētspējai svarīgo politikas jomu mijiedarbību. || Līdz 2012. gada beigām sākt derīguma pārbaudes alumīnija un naftas pārstrādes nozarē.

5 || Uzņēmējdarbība || Uzlabot uzņēmējdarbības pamatnosacījumus un atbalsta pasākumus, kā arī pasākumus, kas veicinātu digitālo tehnoloģiju un e-komercijas ieviešanu. || Ierosināt uzņēmējdarbības rīcības plānu, kurā izklāstīti ieteikumi dalībvalstīm. 2012. gada novembris.

6 || Intelektuālais īpašums || Apsvērt pasākumus pārredzamības palielināšanai un uzlabot IĪT ietekmi standartizācijā. Lai aizsargātu un efektīvi izmantotu intelektuālā īpašuma tiesības trešās valstīs, ieskaitot ASEAN un Mercosur valstis, atbalstīt MVU. || Tiks izveidoti jauni IĪT palīdzības dienesti, kas sāks darboties 2013. gadā un atbalstīs MVU.

7 || Izejvielas || Uzlabot “diplomātiju izejvielu jomā” un veicināt starptautisko sadarbību un konverģenci regulējuma jomā, jo īpaši ar kaimiņvalstīm, papildinot jaunu produktu un tehnoloģiju tirgu radīšanu. || Īstenot un pilnveidot tos nolīgumus, kuri parakstīti iepriekšējo misiju laikā un jauno misiju laikā (sākot ar 2012. gada novembri Marokā un Tunisijā).

Piekļuve finansējumam un kapitāla tirgiem

8 || MVU || Lai atbalstītu MVU inovatīvās darbības, vienkāršot finanšu instrumentus un palielināt to efektivitāti. Uzlabot un diversificēt reālās ekonomikas piekļuvi finansējumam || Papildu iespējas palielināt aizdošanas jaudu tiks gūtas no EIB palielinātā kapitāla, kas būs pieejams 2013. gadā. Pamatojoties uz secinājumiem, kas tiks izdarīti zaļajā grāmatā par finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem Eiropas Savienībā, kas gaidāma 2012. gada beigās, tiks izstrādāti priekšlikumi.

9 || “Pārdomāta specializācija” || Dalībvalstis spēs reāli izmantot Kohēzijas fondu un struktūrfondus, pamatojoties uz “pārdomātas specializācijas” koncepciju izaugsmes un darba vietu izveides sekmēšanai. Pašreizējā 2007.–2013. gada struktūrfondu plānošanas periodā tām būtu jāizmanto visas iespējas atlikušos resursus novirzīt ieguldījumiem inovācijā. || Jauni kohēzijas politikas noteikumi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai un programmu “COSME” un “Apvārsnis 2020” izstrādei

Cilvēkkapitāla lielā nozīme 

10 || Prasmes un apmācība || Salāgot prasmes un darba vietas, izstrādājot Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju daudzvalodu klasifikāciju. || Eiropas nozaru prasmju padomju un zināšanu un nozaru prasmju alianšu izveide un atbalsts daudzpusēju IKT partnerību izveidei ar mērķi novērst prasmju trūkumu IKT nozarē. (2013) Pārveidot EURES par Viseiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas rīku. Izveidot kvalitatīvu stažēšanās sistēmu, kas mudinās uzņēmumus piedāvāt stažēšanās iespējas jauniešiem

[1]               Rūpnieciskajām darbībām ir arī nozīmīga sekundārā ietekme uz ražošanu un nodarbinātību citās nozarēs. Katrām 100 rūpniecībā radītām darba vietām saskaņā ar aplēsēm atkarībā no rūpniecības nozares tiek radītas aptuveni 60 līdz 200 jaunas darba vietas citās ekonomikas nozarēs. Skatīt pievienoto dienestu darba dokumentu.

[2]               Skatīt katrai valstij adresētos ieteikumus, kas pievienoti 2012. gada 30. maija ziņojumam “Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai” COM (2012) 299.

[3]               Ražošana % no IKP pēc ražošanas faktoru izmaksām, 2011: Eurostat (nama_nace_10_c)

[4]               COM(2010)614.

[5]               Sīki izstrādātu izpildes ziņojumu par minētajiem pasākumiem skatīt dienestu darba dokumentā (SWD) (2012) 297.

[6]               Minētajam paziņojumam pievienotajā darba dokumentā iekļauts ziņojums par 2010. gada paziņojuma īstenošanu un sniegti pierādījumi, kas pamato politikas darbības, kuras iekļautas šajā paziņojumā. Papildu pamatojums ir atrodams 2012. gada Ziņojumā par konkurētspēju un Ziņojumā par dalībvalstu konkurētspējas rādītājiem un politiku, pamatojoties uz 173. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Šajā paziņojumā ir veiksmīgi izmantotas plašās apspriedes ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un sabiedriskā apspriešana. Konference “Mērķis ir izaugsme” par rūpniecības inovāciju, kas notika Briselē 2012. gada 29. maijā, sniedza papildu ieguldījumu.

[7]               Skatīt ECFIN ĢD 2012. gada pavasara prognozes: http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2012/ee1upd_en.htm.

[8]               International Energy Agency: Energy Prices and Taxes, Second Quarter 2012.

[9]               Skatīt Boston Consulting Group: US manufacturing nears the tipping point”, March 2012.

[10]             Pamatiniciatīva “Inovācijas Savienība” (COM (2010)546, 2010. gada 6. oktobris.

[11]             Skatīt Rifkin J. “The Third Industrial Revolution: How Lateral Power Is Transforming Energy, the Economy, and the World” Palgrave McMillan, New York 2011.

[12]             Kohēzijas politika (2014-2020). Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai. COM (2011) 614, 2011. gada 6. oktobris.

[13]             Roland Berger “GreenTech Made in Germany: update 2012”

http://www.rolandberger.com/MEDIA/pdf/Roland Berger___20120208.pdf energiesystem umbau_.

[14]             “Eiropas konkurētspējas ziņojums (2010)”, (SEC (2010) 1272.

[15]             Par šo jēdzienu skatīt “Trends and challenges in demand-side innovation policies in Europe: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm? item_id = 5532 & amp; lang = EN & amp; id = 135 TPA_.

[16]             “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām — tilts uz izaugsmi un nodarbinātību” COM (2012) 341.

[17]             EIB kapitāla palielināšanas noteikumos KET joma ir arī atzīta par prioritāru aizdevuma jomu.

[18]             Europe Innova Report “Assessment of the Bio-based Products Market Potential for Innovation” 2010.

[19]             “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” COM (2012) 60, 2012. gada 13. februāris.

[20]             http://www.cen.eu/cen/Sectors/Sectors/Biobased/Pages/default.aspx.

[21]             “Impact Assessment of Energy Efficiency Directive” SEC(2011) 779, 2011. gada 22. jūnijs.

[22]             http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/ecodesign/index_en.htm.

[23]             “Making raw materials available for Europe's future wellbeing – proposal for a European Innovation Partnership on raw materials” COM(2012) 82.

[24]             Minēts paziņojumā “Būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģija” COM(2012) 433.

[25]             “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai”, COM(2011), 650/3.

[26]             “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”. COM(2011) 144

[27]             COM(2011) 202, 2011. gada 12. aprīlis.

[28]             Sk. Komisijas paziņojumu COM(2011) 202 “Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai”.

[29]             Pateicoties EIB kapitāla palielināšanai, arī ieguldījumi infrastruktūrās ir prioritāra joma aizdevumiem..

[30]             Priekšlikums regulai par Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijām COM(2011) 658.

[31]             Tās tiks izveidotas, pilnībā ievērojot Komisijas iedibinātos noteikumus par ekspertu grupām un citām struktūrām (C(2010) 7649 un SEC(2010) 1360).

[32]             “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā”, COM(2010) 543, 2010. gada 8. oktobris.

[33]             Piemēram, novērtējumi, ko dalībvalstis iesniedza pēc Komisijas ES naftas pārstrādes apaļā galda 2012. gada 15. maijā attiecībā uz ES politiku kopējās ietekmes uz pārstrādi.

[34]             Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtību.

[35]             Vienotā tirgus aktā paziņotais ekoloģiskās pēdas priekšlikums tiks uzsākts, Komisijai 2013. gadā izdodot paziņojumu.

[36]             ENTR ĢD konference par tirgus uzraudzību un mašīnbūvi, 2011. gada 24. novembris:

http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/machinery/market-surveillance/index_en.htm.

[37]             Albert Bravo-Biosca “The dynamics of Europe's industrial structure and the growth of innovative firms” JRC Conference Seville, 2011. gada oktobris.

[38]             Boston Consulting Group “The internet economy in the G-20”, 2012. gada marts.

[39]             COM(2010)245.

[40]             COM (2011) 942 “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum”. Skatīt arī COM (2011) 942, galīgā redakcija, “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum”.

[41]             COM (2012) 225 “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai ”.

[42]             Reģistrācijas un tulkošanas izmaksas, lai saņemtu patentaizsardzību Eiropā samazināsies līdz pat 80 %.

[43]             Skatīt “Patent Translate”, http://www.epo.org/searching/free/patent-translate.html.

[44]             “Patentu biezokņi” rodas, kad uz vienu konkrētu ražojumu ir ievērojams skaits patentu, un tie pieder vairākiem patentu īpašniekiem. Honorāru krautņošana rodas no papildinošo patentu neatkarīgas cenas veidošanas. Patentu biezokņi pārsvarā rodas komunikācijas tehnoloģiju, pusvadītāju, optikas, elektroierīču un medicīnas tehnoloģiju jomā.

[45]             “Patentu slazdi ” rodas, ja standartu noteikšanas procedūras dalībnieks tikai pēc standarta pieņemšanas atklāj, ka viņam ir patenti vai patentu pieteikumi attiecībā uz tehnoloģijām, kuras iekļautas standartā, un pēc tam šiem patentiem atsakās piešķirt licences vai tās piešķir tikai ar negodīgiem, nesamērīgiem vai diskriminējošiem noteikumiem.

[46]             Regula (ES) Nr. 386/2012, 19.4.2012., OV L 129, 16.5.2012., 1. lpp.

[47]             http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/stakeholders/index_en.htm#maincontentSec2.

[48]             COM (2012) 70, “2012. gada ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem”.

[49]             COM (2010) 612, “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises”. Skatīt arī Komisijas dienestu darba dokumentu (2012)219.

[50]             COM (2010) 343, “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku”.

[51]             Eiropas Parlamenta 2012. gada 3. jūlija rezolūcija par Eiropas pievilcību investīcijām.

[52]             Tirdzniecības ĢD, "ES tirdzniecības politika attiecībā uz izejvielām. Otrais darbības pārskats”.

[53]             Šajā jomā Komisija izstrādā arī citas iniciatīvas, piemēram, pārskati atsevišķi pa valstīm.

[54]             Priekšlīgumu par sadarbību ar Grenlandi derīgo izrakteņu jomā parakstīja 2012. gada jūnijā, “Eiropas Savienības politikas izstrāde saistībā ar Arktikas reģionu”, JOIN(2012)19 galīgā redakcija.

[55]             COM (2011) 702, “Mazi uzņēmumi, liela pasaule — jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot globālās iespējas”.

[56]             ECB Finanšu integrācijas 2012. gada pārskatā norādīts, ka “euro zonas banku finansēšanas avotu traucējumi un sadrumstalotība caur pārraides kanālu ietekmēja arī aizņēmuma nosacījumus, kas pieejami reālajai ekonomikai”. ECB, Financial Integration Report, 2012. gada aprīlis, 57. lpp.

[57]             Standard & Poors, "The Credit Overhang", RatingsDirect, 2012. gada 31. jūlijs, 5. lpp..

[58]             COM(2011) 870 galīgā redakcija.

[59]             Lai piekļūtu ES finanšu instrumentiem, lūdzam apmeklēt šādu tīmekļa vietni, lai atrastu bankas vai riska kapitāla fondus, kas jūsu valstī piešķir finansējumu http://access2finance.eu

[60]             EIB aizdevumu prioritātes saistībā ar kapitāla palielinājumu: Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas kopīgs ziņojums Eiropadomei http://www.eib.org/attachments/lending-policy-associated-with-a-capital-increase-final.pdf

[61]             COM(2011) 870 galīgā redakcija.

[62]             Vairākas dalībvalstis MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu jau piedāvā inovatīvus alternatīvus finansēšanas līdzekļus. Vācijā piecas biržas veica 50 obligāciju emisijas uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kuru atsevišķie apjomi parasti bija 30 līdz 100 miljonu euro robežās. Divi jauni alternatīvi tirgi šoruden tiks uzsākti Francijā un Zviedrijā. Itālijā fiksēta ienākuma tirgus paplašinās tirdzniecības iespējas, iekļaujot iepriekš biržas sarakstā neiekļautus vērtspapīrus. Uzņēmējdarbības, novatorisma un profesionālās kvalifikācijas ministrija Apvienotajā Karalistē ir uzsākusi visaptverošu pārskatu par alternatīviem finansēšanas avotiem, tostarp fiksēta ienākuma tirgiem.

[63]             COM(2011) 860 galīgā redakcija.

[64]             COM(2012) 173 final, Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām, COM(2012) 299 final, Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai.

[65]             “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana — kāda ir jaunākā pieredze?”, COM(2012) 7.

[66]             New Skills for New Jobs: Action Now (Jaunas prasmes jaunām darba vietām: tūlīt darāmais), ekspertu grupas “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” Eiropas Komisijai sagatavots ziņojums, 2010. gada februāris, pieejams http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=568&langId=lv.

[67]             Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ir nozīmīgs talantu audzinātājs pārrobežu mērogā un cilvēku virzītas inovācijas veicinātājs, kas integrē zināšanu trīsstūri — pētniecību, augstāko izglītību un uzņēmējdarbību. Ar zināšanu un inovācijas kopienām EIT piedāvā jaunus karjeras modeļus starp augstāko izglītību un privāto sektoru un inovatīvas shēmas profesionālajai izaugsmei. EIT zināšanu, un inovācijas kopienu pamatelements ir uzņēmējdarbība, kurā pasaules līmeņa pētnieki un studenti apgūst zināšanas un attieksmi, lai iedzīvinātu idejas jaunās darījumu iespējās.

[68]             Avots: Eurostat “Statistics in Focus” 3/2012.

[69]             Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta 2010. gada apsekojums par MVU internacionalizāciju.