This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0474
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION Implementation of the European Electronic Toll Service
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Eiropas ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma īstenošana
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Eiropas ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma īstenošana
/* COM/2012/0474 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Eiropas ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma īstenošana /* COM/2012/0474 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Eiropas ceļu nodevu elektroniskās
iekasēšanas pakalpojuma īstenošana (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Ievads Direktīvas 2004/52/EK mērķis ir
panākt ceļu nodevu iekasēšanas elektronisko sistēmu
sadarbspēju Eiropas Savienībā[1].
Tajā paredzēts izveidot Eiropas ceļu nodevu elektronisko
iekasēšanas sistēmu (EETS) papildus dalībvalstu
iekšējiem elektroniskās iekasēšanas pakalpojumiem. Runa ir par divu veidu galvenajām
ieinteresētajām personām: ·
nodevu iekasētājiem, kas darbojas vai nu
dalībvalsts vārdā, vai saskaņā ar koncesijas
līgumu ar dalībvalsti, pārvalda infrastruktūru un
iekasē nodevas par transportlīdzekļu kustību
tīklā, kuru tie apsaimnieko; ·
Eiropas elektroniskās iekasēšanas
pakalpojumu sniedzējiem (EETS pakalpojumu sniedzējiem), kas
apgādā autobraucējus vai autopārvadātājus ar
vajadzīgo aprīkojumu un pakalpojumiem piekļūšanai
visām ES maksas infrastruktūrām un nodrošina, ka
iekasētājiem tiek samaksāts par to tīkla izmantošanu. Direktīvas 3. panta
4. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis, kurām ir ceļu
nodevu iekasēšanas elektroniskā sistēma, nodrošina, ka operatori
piedāvā Eiropas ceļu nodevu elektronisko iekasēšanas
sistēmu smagajiem kravas transportlīdzekļiem vēlākais
trīs gadus pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums,
ar kuru nosaka EETS, bet visām citām
transportlīdzekļu kategorijām — vēlākais piecus gadus
pēc tās. Komisijas Lēmums 2009/750/EK, ar ko
definē Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektronisko
iekasēšanas sistēmu, stājās spēkā 2009. gada
8. oktobrī[2]
pēc tā paziņošanas dalībvalstīm. Šis īstenošanas
lēmums nosaka šā pakalpojuma pamatprasības, kas ir
spēkā visā ES, un obligātos standartus, tehniskās
specifikācijas un darbības noteikumus. Galvenie pienākumi ir šādi:
(1)
Dalībvalstīm ir jāved savs valsts
elektroniskais reģistrs par maksas tīkliem, nodevu
iekasētājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas
pēc to ieskatiem ir piemēroti reģistrācijai, un jādara
tas elektroniskā veidā pieejams atklātībai. Tās arī
izveido saskaņošanas struktūru, kuras uzdevums ir sekmēt
līgumslēgšanas sarunas starp nodevu iekasētājiem un EETS
pakalpojumu sniedzējiem. (2)
Nodevu iekasētājiem jānodrošina to
ceļu nodevu iekasēšanas elektronisko sistēmu saskaņa ar
tiesību aktos norādītajiem tehniskajiem standartiem un
jāpublisko savi līgumslēgšanas nosacījumi; tiem
jāpieņem visi reģistrētie EETS pakalpojumu
sniedzēji, ievērojot nediskriminēšanas principu. (3)
EETS pakalpojumu
sniedzējiem ir jābūt reģistrētiem
dalībvalstī, kurā tie ir dibināti. Tiem ir
jāpanāk pilnīgs Eiropas aptvērums visām
elektroniskās maksas ceļu infrastruktūrām 24 mēnešu
laikā no to reģistrācijas. EETS pakalpojumu
sniedzēji konkurē: katrs ceļu lietotājs var slēgt
līgumu ar pakalpojumu sniedzēju pēc savas izvēles. Lēmuma 2009/750/EK 21. pantā
paredzēts, ka Komisija sagatavo ziņojumu par EETS izvēršanas
norisi. Šajā paziņojumā EETS pakalpojums iesaistīts
plašākā Eiropas transporta politikas kontekstā un sniegts
pārskats par progresu, kas sasniegts tā īstenošanā, un
sniegts Komisijas vērtējums par nākamajiem soļiem, kas jāveic,
lai panāktu, ka EETS spēj darboties. 2. Eiropas transporta politikas konteksts Ekonomikas izaugsmei un labklājībai
ir nepieciešams efektīvs iekšējais tirgus, kas pavērs
iespēju vienmērīgai, ātrai un drošai kravu un cilvēku
mobilitātei visā Savienībā. Tas prasa labi
attīstītas, uzturētas un efektīvi pārvaldītas
infrastruktūras. Lai atvieglotu ceļu infrastruktūras
finansēšanu un pārvaldību, Eiropas transporta politika ir
pastāvīgi veicinājusi principus "maksā
lietotājs" un "maksā piesārņotājs".
Ceļu nodevas, tas ir, ceļu izmantošanas maksa, kas balstīta uz
nobraukto attālumu, transportlīdzekļa tipu (piemēram,
atbilstoši to ekoloģiskajiem raksturlielumiem un ietekmei uz nolietojumu)
un/vai laiku (piemēram, diennakts brīdi) ir taisnīgs un
efektīvs šo principu īstenojums. Tās ļauj līdztiesīgi
samaksāt par mobilitāti un raida pareizus cenu signālus
satiksmes dalībniekiem. Citiem vārdiem sakot, tās var
paaugstināt ieņēmumus, kas vajadzīgi, lai uzturētu un
attīstītu ceļu infrastruktūru, pārvaldīt
transporta pieprasījumu (piem., saīsināt maksimumstundas un
samazināt kustību vai ietekmēt transporta izvēli) vai
mudināt izmantot "tīrākus"
transportlīdzekļus. Nodevas izmanto arvien vairāk. Divdesmit
divas dalībvalstis daļā to tīkla iekasē ceļu
izmantošanas maksu no smagajiem kravas transportlīdzekļiem,
divpadsmit dalībvalstis — no privātiem vieglajiem
transportlīdzekļiem. Maksas ceļu ES kopējais garums ir
aptuveni 72 000 kilometru, no kuriem 60 % ir aprīkoti ar
elektroniskajām ceļu nodevas iekasēšanas sistēmām, bet
40 % sedz vinješu sistēmas. Patlaban vairāk nekā 20 miljoni
ceļu lietotāju — autovadītāji vai
autopārvadātāji — ir ceļu nodevu iekasēšanas
elektronisko sistēmu lietotāji. Nodrošinot pilnīgu Eiropas
sadarbspēju ceļu nodevas elektroniskās iekasēšanas
tehnoloģijās, būs apjomradīti ietaupījumi un
samazināsies nodevu iekasēšanas iekārtu izmaksas. Eiropas
ceļu nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma atvieglos
ceļu lietošanas maksu maksāšanu pārrobežu lietotājiem,
ieskaitot neregulāros lietotājus[3].
Lietotāji labprātāk maksās par ceļu izmantošanu, ja
maksāšanas līdzekļi būs sadarbspējīgi Eiropas
līmenī. 2011. gada baltajā grāmatā
"Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu" Komisija ir
izklāstījusi pasākumus, kas varētu paātrināt
ceļu izmantošanas maksu attīstību un saskaņošanu. Tā
uzsvēra, ka Eiropas ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas
sistēmas uzlabošanai var būt izšķirīga nozīme, lai
veicinātu ceļu nodevu stratēģiju, kas sekmē
ilgtspējīgu transporta sistēmu un lietotājiem atvieglo
ceļu maksas pieņemšanu. Līdzīgi, izdarot jaunākos grozījumus
Eurovignette direktīvā par maksas noteikšanu smagajiem kravas
transportlīdzekļiem[4],
Eiropas Parlaments un Padome lūdza Komisiju "uzraudzīt
[Direktīvas ietvaros] panākto progresu, cenšoties noteiktajos
termiņos izveidot reālu Eiropas autoceļu nodevu iekasēšanas
elektronisko sistēmu" un veicināt "sadarbību starp
dalībvalstīm, kas var izrādīties vajadzīga, lai
nodrošinātu maksu iekasēšanas elektronisko sistēmu
savietojamību Eiropas mērogā". Jo īpaši, "ja ceļu nodevas vai
lietošanas maksas dalībvalsts iekasē tikai ar sistēmu, kurā
jāizmanto transportlīdzeklī iebūvēta ierīce,
tā nodrošina, ka visi lietotāji visas Direktīvas 2004/52/EK
prasībām atbilstīgās transportlīdzeklī
iebūvējamās ierīces var iegādāties, izmantojot
saprātīgu administratīvu un ekonomisku kārtību"[5]. 3. Gūtie panākumi EETS
izvēršanā gūtie panākumi liek vilties. Lai gan tika
pieņemts Lēmums 2009/750/EK, kurā noteiktas nepieciešamās
tehniskās specifikācijas un prasības, kā arī
līgumiskie nosacījumi saistībā ar EETS
nodrošinājumu, par spīti Eiropas Komisijas centieniem[6] un nodevas iekasēšanas tehnoloģiju
attīstības līmenim Eiropas ceļu lietotāju nodevu
elektroniskā iekasēšanas sistēma vēl nav realizēta
visu satiksmes dalībnieku ikdienas dzīvē. Ne visas
dalībvalstis un ieinteresētās personas savā
līmenī ir pietiekami apņēmīgi pilnveidojušas
pakalpojuma regulatīvos un operacionālos aspektus. Līdz
2009. gadam vairums dalībvalstu, kuras jau bija ieviesušas valsts vai
vietējās elektroniskās iekasēšanas sistēmas, to bija
darījušas, neveltot pienācīgu uzmanību nākotnē
sagaidāmajai šā pakalpojuma Eiropas dimensijai un mērķim
ievērot direktīvā noteikto grafiku. Nespēja īstenot EETS
un to paveikt paredzētajā grafikā nav radusies tehnisku iemeslu
dēļ. Īstenot Eiropas ceļu nodevu iekasēšanas
elektronisko sistēmu sadarbspēju nav tehniski
sarežģītāk kā īstenot mobilo telefonu
viesabonēšanu Eiropas mērogā vai kredītkaršu
savietojamību pasaules mērogā. Dažas ieinteresētās personas ir
ierosinājušas vairākus iespējamus minētās
kavēšanās skaidrojumus, tomēr lielākā daļa no
tiem vairs nav pamatoti vai attiecas uz problēmām, kurām jau ir
risinājumi: –
Tiek pausts, ka viena no problēmām
varētu būt tāda, ka Eiropas tiesību akti nosaka tikai EETS
satvaru. Šis arguments nav gluži patiess, jo tiesību akti skaidri izveido
vajadzīgo noteikumu un pienākumu kompleksu. Saskaņā ar
Komisijas politiku, ka pakalpojumu tirgiem cik vien iespējams
jābūt atvērtiem konkurencei, tās lēmums pakalpojuma
sniegšanu atstāj tirgus ziņā; tā rodas EETS
pakalpojumu sniedzēji. –
Ir arī bilsts, ka EETS nav interesanta
no komerciālā viedokļa. Tomēr būtu pāragri
izdarīt secinājumus, un nav šaubu, ka pieprasījums pastāv. ·
Pašlaik 25 % no kravas
autopārvadājumiem šķērso robežas, un ir paredzams, ka
līdz 2030. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 30 %. Pakalpojumu
sniedzēju interese par EETS tādējādi vēl
pieaugs. Turklāt pārvadātāju profesionālās
apvienības valstu un Eiropas līmenī ir vairākkārt
paudušas prasību pēc sadarbspējīgas Eiropas elektroniskās
iekasēšanas sistēmas, un tas nepārprotami ir aicinājums pēc
EETS. ·
Aptuveni desmit organizācijas ir skaidri
paudušas vēlmi reģistrēties par EETS pakalpojumu
sniedzējiem un nesen izveidojušas Eiropas profesionālo apvienību[7] (AETIS).
Lai gan līdz šai dienai neviens EETS pakalpojumu sniedzējs nav
oficiāli reģistrēts, saskaņā ar saņemto
informāciju vismaz viens perspektīvs EETS pakalpojumu
sniedzējs ir vērsies savas valsts iestādēs,
vēlēdamies reģistrēties, bet ticis noraidīts, jo
tiesiskais regulējums un administratīvā sistēma nav bijuši
gatavi. ·
Pašlaik notiekošā ceļu maksas shēmu
attīstība vai paplašināšana Eiropas Savienībā EETS
pakalpojumu sniedzējiem radīs jaunas tirgus iespējas.
Četras dalībvalstis[8]
plāno jaunas valsts mēroga iekasēšanas shēmas ieviest
nākamajos trīs gados, un vairākās dalībvalstīs
notiek esošo iekasēšanas režīmu paplašināšana. Šajā
sakarā Baltajā grāmatā par Eiropas vienoto transporta telpu
ir izklāstīta virkne pasākumu, kas palīdzēs
veicināt ceļu izmantošanas maksas ieviešanu[9]. –
EETS ieviešanu
kavētu arī pašreizējo dalībvalstīs esošo sistēmu
ilgais dzīves cikls, jo tajās pielāgošanās EETS
pirms to novecošanas nozīmē papildu izmaksas. Tomēr šis
apgalvojums, šķiet, vairs nav spēkā. Vairums tagadējo
sistēmu darbojas kopš 90. gadu vidus un sāk tehnoloģiski
novecot. Turklāt likumdevējs, pieņemdams Direktīvu
2004/52/EK, pauda skaidru viedokli, ka būtu veicami ieguldījumi
pārejai uz pilnībā sadarbspējīgu sistēmu, pat ja
būtu jāatstāj zināma rīcības brīvība
saistībā ar sloga sadalījumu starp ieinteresētajām
personām attiecībā uz izdevumiem, kas nepieciešami
ieguldījumu finansēšanai. Piemēram, ieguldījumu izmaksas
vai daļu izmaksu var finansēt, ieviešot jaunas ceļu nodevu
likmes. Citiem vārdiem sakot, visi satiksmes dalībnieki, kam tiek
uzlikta nodeva, ne tikai EETS lietotāji, varētu
finansiāli piedalīties šajos ieguldījumos, jo izmaksas, kas
saistītas ar EETS, var uzskatīt arī par
pieļaujamām infrastruktūras lietošanas izmaksām
saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK (Eurovignette
direktīva). Neraugoties uz
kavēšanos, ir notikušas vairākas izmaiņas: –
Dalībvalstis ir izveidojušas savus
elektroniskos reģistrus, kuros iekļautas maksas ceļu
infrastruktūras, uz kurām to teritorijā attiecas Direktīva
2004/52/EK. Nodevu iekasētāji ir publicējuši savus EETS
apgabala paziņojumus, kas nosaka vispārīgos nosacījumus EETS
ieviešanai to infrastruktūrām un veido pamatu
līgumattiecībām starp nodevu iekasētājiem un EETS
pakalpojumu sniedzējiem. –
Vairākas valstu iestādes, kas atbild par
ceļu nodevu elektronisko iekasēšanu, ir izveidojušas neformālu
grupu, tā saucamo "Stokholmas grupu"[10], kur tās aktīvi sadarbojas
nolūkā ieviest Eiropas ceļu nodevu elektroniskās
iekasēšanas sistēmu un apmainīties ar paraugpraksi. Šī
grupa sadarbojas arī ar AETIS7. –
Eiropas standartu organizācijas ir labi
pastrādājušas elektroniskās iekasēšanas sistēmu un EETS
standartizācijas jomā, arī saistībā ar ceļu
nodevu sistēmām, kas izmanto satelītus. Ir pieņemtas mobilo
un fiksēto iekārtu testu procedūras[11] un svarīgs standarts[12], kas attiecas uz informācijas
apmaiņu starp pakalpojumu sniedzējiem un nodevu iekasētājiem
iekasēšanas sistēmās, kuras izmanto satelītu, ieskaitot
izpildes procedūras. –
2010. gadā Komisija ir publicējusi
"Norādījumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas
2004/52/EK un Komisijas Lēmuma 2009/750/EK piemērošanu"[13] kā rokasgrāmatu profesionālām
ieinteresētajām personām, kas tieši vai netieši saistītas
ar Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskā iekasēšanas
sistēmas īstenošanu. –
Komisija, apspriedusies ar visām
iesaistītajām ieinteresētajām personām, patlaban
izstrādā norādījumus par to, kā interpretēt
Lēmuma 2009/750/EK I pielikuma jēdzienus. Šie
norādījumi, kas tuvākajā laikā tiks izdoti, būs
ceļvedis jautājumā par to, kā saskaņošanas
iestādēm būtu jānodrošina, lai līgumiskie
nosacījumi piekļūšanai nodevu iekasētāju tīklam
paliktu taisnīgi, samērīgi un nediskriminējoši. Tajos
arī precizēti iespējamie modeļi maksas un
atlīdzības sadalei starp profesionālām
ieinteresētajām personām. Visbeidzot, tajos risināti ar EETS
īstenošanu saistīti jautājumi, piemēram, sadarbspējas
novērtēšanas izmaksas un "piemērotības
lietošanai" testu izmaksas. –
Saskaņā ar Lēmuma 2009/750/EK 18.
pantu ir izveidota Iestāžu koordinācijas grupa, kurā ietilpst
struktūras, kam uzticēts apliecināt, ka EETS
aprīkojums "atbilst specifikācijām" vai ir
"piemērots lietošanai". Šī grupa izstrādās
norādījumu dokumentus, lai tos iesniegtu apstiprināšanai
Ceļu nodevu komitejā, kas noteiks vienotas procedūras
"piemērotības lietošanai" testu izpildei. Četrpadsmit
sertifikācijas iestādes no sešām dalībvalstīm ir
ieinteresētas, lai par tām oficiāli paziņotu Komisijai. –
Profesionālās ieinteresētās
personas arvien labāk zina savas attiecīgās tiesības un
pienākumus[14].
Tās parasti ir vienisprātis, ka ir gūts impulss, lai ieviestu EETS,
un daudzi elementi, kas ir būtiski EETS, jau ir izveidoti.
Ražotāji arvien vairāk sazinās ar Komisijas dienestiem, lai
iegūtu papildu informāciju vai skaidrojumus. Ir sāktas
līgumslēgšanas sarunas starp potenciālajiem EETS pakalpojumu
sniedzējiem un nodevas iekasētājiem. –
Lai gūtu pieredzi tehniskajā un
līgumiskajā sadarbspējā, daži nodevu iekasētāji
ir izveidojuši kopuzņēmumus, kas piedāvā klientiem
automobilī uzstādāmus aparātus, kurus var izmantot visos to
pārziņā esošajos tīklos ("EasyGo+" —
līgumisks sadarbspējas pakalpojums, kas patlaban tiek ieviests un
kurā apvienotas dažādas DSRC tehnoloģijas, ko izmanto
Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Austrijā, un
"TOLL2GO" tehniskās sadarbspējas pakalpojums, kas jau
darbojas, nodrošinot DSRC/satelītu sadarbspēju Austrijā
un Vācijā). Citi nodevu iekasētāji iespējuši vēl
vairāk: ir panākta vienošanās par tehnisko un līgumisko
savstarpējo izmantojamību starp TIS-PL un VIA-T, kas ļauj
reģionālo pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt
elektroniskās iekasēšanas pakalpojumus, kuri aptver nodevu
iekasēšanas apgabalus Spānijā un Francijā. Tomēr joprojām pastāv vairākas
problēmas: –
EETS īstenošanu
joprojām kavē nepietiekama sadarbība starp dažādām
ieinteresēto personu grupām, no kurām lielākā
daļa ir izrādījusi pārāk mazu apņemšanos
risināt problēmas, kas skar kopīgas intereses. Dalībvalstu
centieni līdz šim bijuši ierobežoti līdz atsevišķu valstu
līmeņa sadarbspējai, kas tagad ir īstenota vairumā
valstu, kurās ir elektroniskās ceļu nodevu sistēmas.
Straujas pārmaiņas visas Eiropas sadarbspējas ziņā ir
vajadzīgas, lai EETS laikus īstenotu ar taisnīgiem,
samērīgiem un nediskriminējošiem piekļuves
nosacījumiem. –
Vairumam dalībvalstu joprojām ir
jāaizpilda valsts satvars, lai potenciālie EETS pakalpojumu
sniedzēji zinātu, kā praksē reģistrēties un kur
sūdzēties nodevu iekasētāju obstruktīvas
rīcības gadījumā. Līdz šim brīdim tikai divas no
dalībvalstīm, kam ir ceļu nodevu iekasēšanas
elektroniskā sistēma, ir nodibinājušas saskaņošanas
struktūrvienību, kas var izskatīt šādas sūdzības[15]. Sarunas vēl turpinās visās
pārējās dalībvalstīs, lai līdz 2012. gada
oktobrim varētu pabeigt attiecīgo juridisko un regulatīvo
satvaru. –
Daži nodevu iekasētāji iesaka līguma
klauzulu, kas automātiski izbeidz līgumu, ja EETS pakalpojumu
sniedzējs nav sasniedzis pilnu Eiropas aptvērumu 24 mēnešu
laikā[16].
Šāda klauzula rada ievērojamu uzņēmējdarbības
risku un atbaida potenciālos EETS pakalpojumu sniedzējus.
Tāds nebija likumdevēja nodoms; mērķis bija nepieļaut,
ka EETS pakalpojumu sniedzēji koncentrējas tikai uz
visienesīgākajiem tirgiem un nepamatoti kavējas nodrošināt
pārējo tirgu aptvērumu. EETS pakalpojumu sniedzēja
statusa zaudēšana ir atkarīga no varas iestādēm, un
lēmums par to būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecīgajai
organizācijai nav faktiska nodoma panākt pilnīgu aptvērumu
visā Eiropā. –
Kopējās izmaksas, kas vajadzīgas
sadarbspējas novērtēšanai un testiem "piemērotība
lietošanai", ko atsevišķi nodevu iekasētāji prasa no EETS
pakalpojumu sniedzēja, var būt par šķērsli
uzņēmējdarbības sākšanai. Taču, kā
paskaidrots iepriekš, profesionālām ieinteresētajām
personām būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eurovignette
tiesību akti, lai samazinātu iespējamo finansiālo risku
nodevu iekasētājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem. –
Vairāki pašreizējie koncesijas
līgumi var būt jāpārjauno. Piemēram, nodevu
iekasētājiem var būt vajadzīgs koriģēt nodevu
likmes, lai varētu finansēt ieguldījumus, kas tiem
vajadzīgi, lai pielāgotu savu infrastruktūru.
Attiecībā uz ceļu nodevām koncesijas līgumi par nodevu
uzlikšanu tiek slēgti starp nodevu iekasētāju un
dalībvalsti vai aģentūru, kas darbojas varas iestāžu
tiešā pārziņā. Tāpēc atbildība par EETS
īstenošanas iespējošanu savā teritorijā galvenokārt ir
attiecīgajai dalībvalstij, kas var grozīt esošos koncesijas
līgumus, ja tas nepieciešams. 4. Turpmākie pasākumi Lai sekmētu EETS laicīgu
ieviešanu dalībvalstu un nozares pārstāvju vidū un
veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes prasīto vajadzīgo
sadarbību, ir nepieciešami šādi pasākumi: (1)
Paātrināt lēmuma vienotu
īstenošanu –
Komisija un dalībvalstis pastiprinās
darbu Ceļu nodevu komitejā, kas izveidota ar Direktīvu
2004/52/EK. Dalībvalstīm ir steidzami jāizpilda savas
saistības, kas paredzētas Lēmumā 2009/750/EK, it īpaši
attiecībā uz to valsts saskaņošanas struktūras iecelšanu
(10. pants). Attiecīgos gadījumos Komisija ierosinās
pienākumu neizpildes procedūras. –
Komisija uzraudzīs EETS
īstenošanu, ko veic dalībvalstis, ņemot vērā arī
tās norādījumus par to, kā interpretēt Lēmuma
2009/750/EK I pielikumā norādītos jēdzienus.
Dalībvalstīm un valstu saskaņošanas iestādēm šie
norādījumi būtu jāizmanto saskarsmē ar nodevu
iekasētājiem un potenciālajiem EETS pakalpojumu
sniedzējiem. Pēdējiem tie būtu jāizmanto arī
līgumslēgšanas sarunās. Turklāt Komisija izveidos valstu
saskaņošanas iestāžu Eiropas tīklu, kas palīdzēs ES
mērogā nodrošināt vienādus konkurences apstākļus EETS
profesionālām ieinteresētajām personām. –
Dalībvalstis gādās par to, lai
nebūtu atļautas līguma klauzulas par līguma
automātisku izbeigšanos gadījumā, ja EETS pakalpojumu
sniedzējs 24 mēnešos nespēj nodrošināt pilnīgu Eiropas
aptvērumu. Šādas klauzulas ir pretrunā Lēmuma 2009/750/EK
pozitīvajai iecerei. Ja tāda prakse turpināsies, Komisija
uzsāks pienākumu neizpildes procedūras. –
Komisija uzņemsies iniciatīvu, izmantojot
struktūru, kas noteikta pašreizējos EETS tiesību aktos,
izstrādāt vienotu protokolu virkni "piemērotības
lietošanai" testiem, tostarp pārbaudēm par drošības
aspektiem, lai šajos protokolos mazinātu atšķirību starp nodevu
iekasētājiem, kas savukārt palīdzētu samazināt
izmaksas, ko iekasē no EETS pakalpojumu sniedzējiem. –
Komisija kopā ar ieinteresētajām
personām izveidos visaptverošu informācijas apmaiņas resursu
platformu, kas nodrošinās jaunāko informāciju par EETS,
izmantojot vienotu piekļuves vietu internetā. Šī platforma
veicinās arī labākās prakses apmaiņu un
jaunākās informācijas par EETS izplatīšanu
profesionālo ieinteresēto personu vidū. (2)
Pakāpeniska pieeja Pirmais solis ceļā uz
pilnīgu Eiropas sadarbspēju būs tāds, ka dalībvalstis ar
lielu satiksmes intensitāti Eiropas transporta tīkla projektos
veicinās savu ceļu nodevu iekasēšanas elektronisko sistēmu
pārrobežu sadarbspēju. Šie sākotnējās izvietošanas
projekti reģionālā līmenī tiks veicināti tā,
lai tos var paplašināt, vēlākā posmā pēc
iespējas drīzāk aptverot visu elektroniski iekasējamās
maksas ceļu infrastruktūru ES, un lai tie var sniegt konkrētu
pieredzi praktisku EETS jautājumu risināšanā. Uzmanība būtu
jāpievērš pietiekami plašai nodevu iekasētāju un
dalībvalstu iesaistei, lai nodrošinātu, ka šie projekti ir
izvēršami visā Savienībā. Zināšanas, kas iegūtas,
īstenojot šos reģionālos projektus, pilnībā
ievērojot viena līguma un vienas ierīces principu, būtu
efektīvi jādara pieejamas visām ieinteresētajām
personām. Komisija vēlas sniegt tehnisku
palīdzību šādām reģionālām
iniciatīvām un ir gatava izvērtēt iespējamo
finansiālo atbalstu liela mēroga reģionāliem projektiem
saistībā ar TEN-T programmu. Elektroniskās ceļu nodevu
iekasēšanas sistēmas ir Eiropas transporta tīkla sastāvdaļa
(Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmuma
Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas
transporta tīkla attīstībai[17]
9. panta 3. punkts) un tādēļ ir tiesīgas
pieprasīt ES finansiālo atbalstu. Komisija apsvērs sadaļas
par EETS un šādiem reģionālajiem projektiem
iekļaušanu nākamajā TEN-T darba programmā. Atkarā no
darba programmas pieņemšanas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus
varētu tikt publicēts līdz šā gada beigām. (3)
Cieši uzraudzīt attīstību un
pēc vajadzības sākt jaunas iniciatīvas Dalībvalstīm, uzsākot
jaunus projektus vai pagarinot koncesijas, būtu sistemātiski
jāpārbauda un jānodrošina atbilstība EETS
prasībām. Pieņemot atzinumu par jaunu nodevu iekasēšanas
režīmu, par ko paziņo atbilstīgi Direktīvas 1999/62/EK (Eurovignette)
7.h pantam, Komisija izdos negatīvu atzinumu, ja tajā nebūs
iekļauta ar EETS pilnībā sadarbspējīga
sistēma. Ja strīdus starp nodevu
iekasētājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem nevarēs
atrisināt saskaņošanas struktūra, Komisija izskatīs
strīdīgos punktus un to, vai vienošanās starp nodevu
iekasētājiem un to esošajiem vietējiem/valsts pakalpojumu
sniedzējiem nav diskriminējošas salīdzinājumā ar
tām, kas liktas priekšā EETS pakalpojumu sniedzējiem. Visbeidzot, var piezīmēt, ka
Baltajā grāmatā par transportu ir norādīts, ka tad, ja
par spīti visiem šiem centieniem tā novērtējums
liecinās, ka līdz 2013. gada vidum nav panākts
ievērojams progress un nav pieejami sadarbspējīgi elektroniskās
iekasēšanas pakalpojumi ievērojamā mērogā, Komisija
paturēs tiesības iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei jaunu
iniciatīvu. Komisija atkārtoti apstiprina savu
apņemšanos veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu
Eiropas ceļu nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu
pilnīgas tehniskās un operacionālās sadarbspējas
izveidi. Kopā ar ieinteresētajām personām tā
pastiprinās pūliņus, lai panāktu īsta Eiropas
mēroga ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas
sistēmas pieejamību visiem ieinteresētajiem satiksmes
dalībniekiem[18]. Eiropas rūpniecība patlaban ir pasaules
mēroga celmlauzis ceļu nodevu un maksas iekasēšanas iekārtu
jomā. Eiropas uzņēmumi nemitīgi izcīna ceļu
nodevu iekasēšanas līgumu slēgšanas tiesības visā
pasaulē[19]. EETS
var sekmēt tādu jaunu produktu ieviešanu un izvēršanu pasaules
mērogā kā sadarbspējīgas transportlīdzeklī
iebūvētās ierīces, kas apvieno ciparu tahogrāfus un
autoceļu nodevu iekasēšanu ar citiem intelektiskiem transporta
sistēmu lietojumiem. Tas savukārt var radīt pilnīgi jaunus
pakalpojumus un lietojumus ar potenciālu pasaules mēroga tirgu, un
tie sekmētu izaugsmi un darba vietu radīšanu Eiropas ekonomikā. [1] OV L 166, 30.4.2004., 124. lpp. [2] OV L 268, 13.10.2009., 11. lpp. [3] Šodienas autoceļu maksas iekasēšanas
shēmas ir ieviesušas dārgus un sarežģītus risinājumus
attiecībā uz neregulāriem lietotājiem, pret kuriem parasti
neizturas tāpat kā pret regulāriem lietotājiem. [4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK
par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas
transportlīdzekļiem, OV L 187, 20.7.1999., 42.–50. lpp. [5] 31. apsvērums un 7.j pants, kas ieviesti ar
Direktīvu 2011/76/ES. [6] Piemēram, ekspertu grupu veiktā
apjomīgā izpēte un CESARE projekti. [7] AETIS — Association of Electronic Toll and
Interoperable Services (Elektroniskās ceļu nodevas un sadarbspējīgo
pakalpojumu apvienība), dibināta 2011. gada 22. decembrī. [8] FR, BE, HU un DK. [9] 10. mērķis. Jāpanāk, lai
pilnībā tiktu piemēroti principi "maksā
lietotājs" un "maksā piesārņotājs"..,
lai radītu ieņēmumus un nodrošinātu finansējumu
turpmākiem ieguldījumiem transporta nozarē. 15. lappuse: Ārējos
faktorus (troksni, piesārņojumu u. c.) var internalizēt ar RUC.
1. Priekšlikums grozīt Eirovignette. 2. Turpmāk tiks
izskatīta vairāku obligātu saskaņotu internalizācijas
sistēmu kravas automobiļiem pakāpeniska ieviešana visā
starppilsētu tīklā.. . Darbība Nr. 32. ES
regulējums attiecībā uz pilsētas ielu lietošanas maksu. Darbība Nr. 39. Viedā
cenu un nodokļu noteikšana / Novērtēt pastāvošās
autoceļu maksas iekasēšanas shēmas.. / Turpināt
ārējo izmaksu internalizāciju.. . [10] Stokholmas grupas locekļi ir ministrijas vai valsts
iestādes no AT, DE, DK, FI, FR, HU, IE, NL, PL, SE, SI, UK, kā
arī CH un NO. [11] Standarti CEN EN 15509, EN 15876, CEN/ISO EN 14906, TS 14907 un TS
25110. [12] Standarts CEN/ISO EN 12855. [13] http://ec.europa.eu/transport/publications/doc/2011-eets-european-electronic-toll-service_en.pdf.
[14] Ar profesionālām ieinteresētajām
personām apspriedās 2011. gadā aptaujā un konferencē. [15] Valsts saskaņošanas struktūras galvenais
uzdevums ir pēc pieprasījuma pārbaudīt, vai visiem EETS
pakalpojumu sniedzējiem jebkurā EETS nodevu iekasēšanas
apgabalā dalībvalsts teritorijā tiek piešķirti
taisnīgi un nediskriminējoši līguma nosacījumi, t. i.,
vai līguma nosacījumi, ko nodevu iekasētāji pieprasa
dažādiem EETS pakalpojumu sniedzējiem, nav diskriminējoši
un vai tie patiesīgi atspoguļo līdzēju izmaksas un riskus. [16] Lēmuma 2009/750/EK par EETS pakalpojumu
sniedzēju tiesībām un pienākumiem 4. panta
1. punktā ir paredzēts, ka EETS pakalpojumu
sniedzējiem 24 mēnešu laikā pēc reģistrācijas ir
jāaptver visi EETS apgabali Kopienā. [17] OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp. [18] EETS pakalpojuma tiesību akti garantē, ka
pilnībā tiek ievērotas satiksmes dalībnieku
pamattiesības, it īpaši tiesības uz personas datu
aizsardzību. [19] Piemēram, nesen Austrālijā,
Baltkrievijā, Kanādā, Izraēlā.