52012DC0314

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Beļģijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2012.–2015. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1], un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2] un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Beļģijas valsts reformu programmu 2011. gadam un sniedza atzinumu par Beļģijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam.

(4)       Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju "Eiropa 2020". Pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija 2012. gada 14. februārī pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu[6], kurā Beļģija tika norādīta kā viena no tām dalībvalstīm, par kurām būtu jāsagatavo padziļināts pārskats.

(5)       Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja finanšu stabilitātes nodrošināšanas, fiskālās konsolidācijas un izaugsmes veicināšanas darbību prioritātes. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, izaugsmei labvēlīgu fiskālo konsolidāciju, ekonomikā atjaunot normālus aizdevumu izsniegšanas nosacījumus, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba un krīzes sociālo seku problēmas un modernizēt valsts pārvaldi.

(6)       Eiropadome 2012. gada 2. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā "Euro plus", savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(7)       Beļģija 2012. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2012. gada stabilitātes programmu, kas aptver 2012.–2015. gadu, un 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Veicot padziļinātu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu, Komisija ir arī novērtējusi, vai Beļģiju ietekmē makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Komisija minētajā padziļinātajā pārskatā[7] secināja, ka Beļģija saskaras ar ārēju nelīdzsvarotību, kas tomēr nav pārmērīga.

(8)       Pamatojoties uz 2012. gada stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmas budžeta prognozes, ir ticams 2012. un 2013. gadam un optimistisks 2014. un 2015. gadam, jo tajā paredzētais IKP pieaugums ir ievērojami augstāks nekā potenciālās izaugsmes jaunākajās aplēsēs, kas izklāstītas Komisijas 2012. gada pavasara prognozē. Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir 2012. gadā samazināt deficītu zem 3 % no IKP (līdz 2,8 % no IKP salīdzinājumā ar 3,7 % no IKP 2011. gadā) un 2015. gadā – līdz nullei. Programmā apstiprināts iepriekšējais vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM), proti, pārpalikums 0,5% apmērā no IKP strukturālā izteiksmē, kas atbilstoši atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Plānotais 2012. gada nominālais deficīts atbilst Padomes noteiktajam termiņam, līdz kuram jānovērš pārmērīgais budžeta deficīts, un plānotie fiskālie pasākumi atbilst pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumam, ka vidējiem gada pasākumiem jābūt vismaz ¾ % no IKP strukturālā izteiksmē. Ņemot vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, plānotais valdības tēriņu pieauguma temps atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu rādītājam 2013.–2015. gadā, bet ne 2012. gadā. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci[8], programmā prognozēts, ka strukturālā bilance uzlabosies par 1,1 procentpunktu no IKP 2012. gadā un vidēji par 0,8 % no IKP laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam. Tomēr risku rada fakts, ka papildu pasākumi, kas veicami, sākot ar 2013. gadu, vēl nav konkretizēti un ka makroekonomikas scenārijs, sākot ar 2014. gadu, ir pārāk optimistisks. Programmā plānots, ka valdības parāds, kas 2011. gadā bija 98,0 % no IKP, tādējādi ievērojami pārsniedzot 60 % robežvērtību, stabilizēsies un pēc tam samazināsies līdz 92,3 % 2015. gadā, kas nozīmētu pietiekami strauju virzību, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta parāda samazināšanas kritēriju. Turklāt īpaši apjomīgas ir no finanšu nozarei sniegtajām garantijām izrietošās saistības. Uz noteikumiem balstīto vispārējās valdības daudzgadu budžeta sistēmu, jo īpaši attiecībā uz tēriņiem, labvēlīgi ietekmētu izpildes mehānismi un/vai saistību uzņemšanās reģionu un kopienu, kā arī vietējā mērogā, lai izpildītu tiem noteiktos budžeta deficīta mērķus.

(9)       Būtu jārisina ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izmaksu jautājums, un budžeta deficītā būtu jāpanāk strukturāls samazinājums, lai mazinātu lielo valsts parādu. Jaunā federālā valdība 2011. gada decembrī vienojās par Beļģijas vecuma sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu. Tagad nepieciešama uzsākto likumā noteikto reformu efektīva īstenošana un uzraudzība nolūkā paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu. Svarīgi ir balstīt vecuma sociālā nodrošinājuma reformu uz pasākumiem, kas veicina aktīvu novecošanu un ilgāku strādāšanu. Turklāt šo mērķi palīdzētu sasniegt arī papildu reformas, piemēram, likumā noteiktā pensionēšanās vecuma piesaistīšana paredzamajam mūža ilgumam.

(10)     Beļģijas finanšu sistēmā joprojām vērojamas ievērojamas problēmas. Patlaban notiek Beļģijas banku restrukturizācija, un 2008./2009. gadā reaģējot uz finansu krīzi piešķirtais valsts atbalsts vēl nav ticis pilnībā atmaksāts. Turklāt, ņemot vērā garantiju augsto līmeni, banku nozares un publiskā sektora riski ir savstarpēji saistīti.

(11)     Tekošais konts laika gaitā pasliktinās. Pakalpojumu bilances uzlabošanās nav pietiekama, lai līdzsvarotu preču tirdzniecības bilanci. Beļģijas preču eksports ir zaudējis pozīcijas ne tikai salīdzinājumā ar pieaugošo pasaules tirdzniecību, bet arī attiecībā uz euro zonas valstīm un salīdzinājumā ar euro zonas vidējiem rādītājiem. Tas norāda uz nelabvēlīgu darbaspēka vienības izmaksu attīstību Beļģijā salīdzinājumā ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem (NL, FR, DE) un euro zonu kopumā. Ņemot vērā automātiskas algu indeksācijas sistēmas esību, valdības centieni ierobežot algu faktisko pieaugumu līdz ne vairāk kā 0,3 % laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam nav novērsuši to, ka algu nominālais pieaugums pārsniedz algu pieaugumu kaimiņvalstīs. Lai gan ražības līmeņi ir augsti, tās pieaugums ir vājš, turklāt augstas ir starpieguldījumu, galvenokārt enerģijas, izmaksas. Mazumtirdzniecības gāzes un elektroenerģijas cenas ir tikušas iesaldētas, lai ierobežotu inflāciju, bet nav veikti nekādi konkrēti pasākumi attiecībā uz pašas algu noteikšanas un algu indeksācijas sistēmas reformēšanu. Privātā sektora pētniecības un izstrādes intensitāte pēdējos gados ir stāvējusi uz vietas, un prasmīgu profesionāļu trūkums, jo īpaši zinātnes un inženiertehniskajās jomās, varētu kļūt par nopietnu šķērsli, kas kavētu inovatīvu risinājumu ieviešanu Beļģijas ekonomikā.

(12)     Ir veikti daži strukturāli pasākumi, lai veicinātu jaunāku un vecāku darbinieku nodarbinātību un lai vairāk bezdarbnieku kļūtu par darbaspēku. Beļģija ir uzsākusi bezdarbnieku pabalstu sistēmas reformu. Tomēr strukturālās problēmas darba tirgū saglabājas, un būtu iespējams darīt vairāk, lai tās risinātu. Ir būtiski uzlabot dalību mūžizglītībā un īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai uzlabotu aktīva darba tirgus politikas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz vecākiem darba ņēmējiem un mazāk labvēlīgā stāvoklī esošām grupām, piemēram, imigrantiem. Nav panākts vērā ņemams progress attiecībā uz nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam. 2011. gada jūnijā tika ieviesta jauna nodokļu atlaide zemākajām algām, tomēr ir izrādījies, ka ar to nepietiek, lai mazinātu ievērojamos bezdarba slazdus atalgojuma skalas lejasdaļā. Nav veiktas nekādas darbības, lai fiskālo slogu no darbaspēka pārceltu uz patēriņa un/vai vides nodokļiem.

(13)     Daudzu preču un pakalpojumu cenas Beļģijā kopumā ir augstākas nekā citās dalībvalstīs, liecinot par vāju konkurences spiedienu, jo īpaši mazumtirdzniecības nozarē un tīklu nozarēs, kā arī par vāju uzraudzības sistēmu. Mazumtirdzniecības nozarē Beļģijā saglabājas lieli šķēršļi ienākšanai tirgū un darbības ierobežojumi. Jo īpaši konkurenci ierobežojoši noteikumi joprojām ierobežo darba laikus, aizsargā vēsturiskos uzņēmumus pret jaunpienācējiem un kavē jaunu uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju izplatīšanos. Vispārēja konkurences problēma tīklu nozarēs Beļģijā ir vēsturisko uzņēmumu spēcīgā pozīcija un lielie šķēršļi ienākšanai tirgū salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka bijušie monopolisti šajās nozarēs joprojām var noteikt augstākas cenas, nekā būtu iespējams uz konkurenci balstītā tirgū. Beļģijas konkurences iestāde tiek reformēta, tomēr joprojām nav skaidrs, vai jaunā iestāde būs pietiekami neatkarīga un vai tai būs pieejami pietiekami resursi.

(14)     Lai gan Beļģija atbilstoši rīkojas, lai sasniegtu mērķi palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ekonomikā, prognozēts, ka praktiski nebūs virzības uz nosprausto mērķi, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 15 % nozarēs, uz kurām neattiecas ETS[9]. Beļģija 2011. gadā nav pieņēmusi pietiekamus pasākumus vai politikas iniciatīvas, lai šo situāciju risinātu.

(15)     Beļģija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā veiktā saistību īstenošana saistīta ar konkurētspējas kāpināšanu, nodarbinātības līmeņa celšanu, publisko finanšu stabilitātes uzlabošanu un finanšu stabilitātes stiprināšanu. Komisija ir novērtējusi pakta “Euro plus” saistību īstenošanu. Minētā novērtējuma rezultāti ir ņemti vērā šajos ieteikumos.

(16)     Eiropas pusgada kontekstā Komisija veica visaptverošu analīzi par Beļģijas ekonomikas politiku. Komisija novērtēja gan stabilitātes programmu, gan valsts reformu programmu un sniedza padziļinātu pārskatu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Beļģijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti turpmāk 1. līdz 7. ieteikumā.

(17)     Ņemot vērā minēto novērtējumu, Padome ir izskatījusi Beļģijas stabilitātes programmu 2012. gadam, un Padomes atzinums[10] jo īpaši ir atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā.

(18)     Ņemot vērā Komisijas padziļinātā pārskata rezultātus un šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Beļģijas 2012. gada valsts reformu programmu un Beļģijas stabilitātes programmu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir jo īpaši atspoguļoti turpmāk 1., 4., 5. un 6. ieteikumā,

IESAKA Beļģijai laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi.

1.           Īstenot 2012. gada budžetu, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu līdz 2012. gada beigām. Papildus tam konkretizēt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 2013. gada un turpmāko gadu budžeta stratēģijas īstenošanu, tādējādi nodrošinot pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu ilgspējīgā veidā un panākot pietiekamu virzību uz vidēja termiņa budžeta mērķa (VTM) sasniegšanu, tostarp nepārsniedzot izdevumu rādītāju, kā arī nodrošināt virzību uz to, ka tiek ievērots parāda samazināšanas kritērijs. Koriģēt fiskālo sistēmu, lai nodrošinātu, ka budžeta mērķi ir saistoši federālā un pavalstu līmenī, un uzlabot sloga sadales un pārskatatbildības pārredzamību valdības līmeņos.

2.           Turpināt uzlabot publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti, šajā nolūkā ierobežojot ar sabiedrības novecošanu saistītus izdevumus, tostarp izdevumus veselības aprūpes jomā. Jo īpaši īstenot pirmspensionēšanās un pensiju sistēmu un ieviest pasākumus, kas sasaista likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar sagaidāmā dzīves ilguma palielināšanos.

3.           Turpināt palielināt vājāko banku kapitālu, lai stiprinātu banku nozari tā, ka tā spēj īstenot savu parasto darbību, proti, nodrošināt kreditēšanu ekonomikai.

4.           Lai veicinātu darba vietu radīšanu un konkurētspēju, veikt pasākumus, lai, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi, īstenotu reformas algu noteikšanas un algu indeksēšanas sistēmā. Pirmkārt, nodrošināt, lai algu pieaugums labāk atspoguļotu darbaspēka produktivitātes un konkurētspējas attīstību, šajā nolūkā i) nodrošinot ex post korekcijas mehānismu īstenošanu, kas paredzēti “algu normatīvā” un veicinot visaptverošus nolīgumus, lai uzlabotu izmaksu konkurētspēju, un ii) veicinot izstāšanās klauzulu no nozaru kolektīvajiem nolīgumiem izmantošanu, lai labāk salāgotu algu pieaugumu ar darbaspēka produktivitātes attīstību vietējā līmenī.

5.           Ievērojami pārcelt nodokļus no darbaspēka uz izaugsmi mazāk kropļojošiem nodokļiem, tostarp, piemēram, vides nodokļiem. Turpināt īstenot aizsākto bezdarba pabalstu sistēmas reformu, lai samazinātu neieinteresētību strādāt un stiprinātu nodarbinātības atbalsta un aktivācijas politiku vēršanu uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, jo īpaši imigrantiem. Izmantot iespējas, ko sniedz plānotā turpmākā darba tirgus kompetenču reģionalizācija, lai veicinātu darbaspēka starpreģionu mobilitāti un stiprinātu saskaņotību starp izglītību, mūžizglītību, profesionālo sagatavošanu un nodarbinātības politiku. Paplašināt esošās aktivācijas darbības, ietverot tajās visas vecuma grupas.

6.           Turpināt stiprināt konkurenci mazumtirdzniecības nozarē, šajā nolūkā samazinot šķēršļus ienākšanai tirgū un darbības ierobežojumus. Ieviest pasākumus, lai stiprinātu konkurenci tīklu nozarēs (elektroenerģija un gāze, telekomunikācijas, pasta pakalpojumi un transports), šajā nolūkā pārskatot regulējuma radītus šķēršļus un pastiprinot institucionālos pasākumus valsts atbalsta noteikumu efektīvai izpildei.

7.           Veikt pasākumus, lai saskaņā ar nospraustajiem mērķiem sāktos virzība uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu nozarēs, uz kurām neattiecas ETS, jo īpaši nodrošinot ievērojamu transporta nozares ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM (2012) 314 final.

[4]               P7_TA(2012) 0048 un P7_TA(2012) 0047.

[5]               Padomes 2012. gada 26. aprīļa Lēmumu 2012/238/ES.

[6]               COM(2012) 68 final.

[7]               SWD(2012) 150 final.

[8]               Cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējos un pagaidu pasākumus, atbilstoši Komisijas dienestu pārrēķiniem, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju un izmantojot kopīgi pieņemtu metodiku.

[9]               Beļģijā tikai 37,9 % emisiju rada nozares, kas ietvertas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). No tādām nozīmīgām nozarēm, uz kurām neattiecas ETS, visvairāk siltumnīcefekta gāzu emitē autotransports (21,5 %) un enerģijas patēriņš (38,9 %).

[10]             Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.