52012DC0191

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI,

ar ko novērtē progresu, par kuru Itālija paziņojusi Komisijai un Padomei attiecībā uz apmaksājamās papildnodevas atgūšanu no piena ražotājiem par laikposmiem no 1995./1996. gada līdz 2001./2002. gadam (atbilstīgi Padomes Lēmuma 2003/530/EK 3. pantam)

Šo novērtējuma ziņojumu Komisija ir sagatavojusi atbilstīgi 3. pantam Padomes 2003. gada 16. jūlija Lēmumā 2003/530/EK par tā atbalsta saderību ar kopējo tirgu, ko Itālijas Republika gatavojas piešķirt piena ražotājiem.

Saskaņā ar minētā lēmuma 1. pantu atbalsts, ko Itālijas Republika piešķīrusi, samaksājot Savienībai summu, kura tai pienākas no piena ražotājiem kā laikposmā no 1995./1996. gada līdz 2001./2002. gadam uzliktā papildnodeva par pienu, un atļaujot šiem ražotājiem vairāku gadu gaitā nomaksāt parādu atlikta maksājuma veidā, nepiemērojot procentu likmi, izņēmuma kārtā ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, ja

– ražotāji parādu atmaksā pilnībā, katru gadu veicot vienādas iemaksas, un

– atmaksāšanas periods, kas sākas 2004. gada 1. janvārī, nepārsniedz 14 gadus.

Saskaņā ar minētā lēmuma 2. pantu atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka Itālija paziņo ELVGF papildnodevas kopējo summu par attiecīgajiem laikposmiem un nesamaksāto parādu trīs vienādu gada iemaksu veidā atskaita no ELVGF finansētajiem izdevumiem attiecīgi par 2003. gada novembri, 2004. gada novembri un 2005. gada novembri.

Itālija, nosūtot 2003. gada 26. augusta vēstuli, pienācīgi paziņoja papildnodevas kopējo summu par attiecīgajiem laikposmiem.

Atlikušais nesamaksātais parāds tika pienācīgi atskaitīts no ELVGF finansētajiem izdevumiem par 2003., 2004. un 2005. gada novembri.

Lēmuma 3. pantā noteikts, ka Itālijas kompetentās iestādes ik gadu Padomei un Komisijai ziņo par progresu, kas panākts, no ražotājiem atgūstot laikposmā no 1995.-1996. gada līdz 2001.-2002. gadam uzliktās papildnodevas summu.

Saskaņā ar šo noteikumu Itālijas iestādes ar AGEA 2011. gada 31. oktobra vēstuli iesniedza Komisijai septīto ziņojumu par 2010. gada daļas maksājumu.

Nodevas maksāšana saskaņā ar maksājumu shēmu

No aptuveni 23 140 ražotājiem, kuri kopā patlaban ir parādā nodevu par 7 laikposmiem, uz ko attiecas Padomes lēmums, bet kuri pirms galīgā sprieduma pasludināšanas ir saņēmuši valsts tiesu rīkojumus par maksājuma apturēšanu, 15 433 ražotāji izvēlējās maksāt saskaņā ar maksājumu shēmu. Ja ražotājs izvēlas maksāt saskaņā ar maksājumu shēmu, viņam jāizbeidz uzsāktā tiesvedība. Turklāt, ja kaut viena gada iemaksa netiek veikta, ražotājiem tiek liegta iespēja turpināt maksāt saskaņā ar shēmu un no viņiem tiek piedzīta visa piekritīgā summa ar uzkrātajiem procentiem.

15 433 līdzdalīgie ražotāji 2004. gadā pirms pirmās iemaksas veikšanas bija parādā aptuveni 345 miljonus euro, kas atbilst apmēram vienai ceturtdaļai no ražotāju nesamaksātās nodevas kopējās summas. Tāpēc šķiet, ka lielākā daļa ražotāju, kuri piegādes bija pārsnieguši mazākā apjomā, izvēlējās maksāt saskaņā ar shēmu. Turpretim ražotāji, kuru individuālie piegādes pārsniegumi bija lielāki (aptuveni 8000 ražotāju, no kuriem pieprasīts 1 miljards euro, kas atbilst nesamaksātajai nodevai par septiņiem laikposmiem), izvēlējās nepiedalīties maksājumu shēmā. Tomēr jāpiemin, ka Itālijas iestādes 2010. gadā ir saņēmušas aptuveni 69 jaunus pieteikumus maksāšanai ar atsevišķām iemaksām, kas atbilst apmēram 1,2 miljoniem euro.

Līdz 2010. gada 31. decembrim 11 406 ražotājiem bija jāveic septītā iemaksa, kuras kopējā summa bija 24 331 454,59 euro. Itālijas iestāžu veiktās pārbaudes liecina, ka 10 802 ražotāji 2010. gadā kopumā ir pienācīgi samaksājuši 22 040 163,61 euro. Tas nozīmē, ka 95 % ražotāju, veicot septīto iemaksu, ir laikus samaksājuši 90,5 % nodevas summas. Iepriekš, proti, veicot pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto un sesto iemaksu, laikus tika samaksāti attiecīgi 99,6 %, 97,9 %, 99,5 %, 99,7%, 96,4 % un 96,2 % piekritīgās summas. Tāpēc kopējā nodevas summa, kas iekasēta pirmajās septiņās iemaksās, ir apmēram 175 miljoni euro (aptuveni 98 % kopējās maksājamās summas).

Lai gan minētie skaitļi nepārprotami liecina par līdzdalīgo ražotāju centieniem izpildīt saistības, Komisija uzskata, ka pēcpārbaudes, kas veiktas gadījumos, kad maksājums nav reģistrēts noteiktajā termiņā, ir galvenais rādītājs tam, cik lielā mērā iestādes ir apņēmušās nodrošināt maksājumu shēmas nosacījumu pareizu ievērošanu un gādāt par maksājamās nodevas pilnīgu iekasēšanu.

Attiecībā uz septīto iemaksu nav konstatēti maksājumi par atlikušajiem 604 ražotājiem 2 291 279,38 euro vērtībā.

Sestās iemaksas laikposmā 148 ražotāji nebija veikuši maksājumus, kas 2009. gada beigās veidoja attiecīgi 921 417,20 euro. Kā liecina no Itālijas iestādēm saņemtā informācija, centrālās iestādes par visiem šiem gadījumiem ir paziņojušas attiecīgajām reģionālajām iestādēm, lai panāktu visas piekritīgās summas samaksu ar procentu likmi ārpus maksājumu shēmas.

Vēlāk tika konstatēts, ka no 148 ražotājiem, par kuriem sākotnēji tika domāts, ka tie nav veikuši maksājumus, tikai 23 patiesībā nebija samaksājuši. Tā rezultātā šiem ražotājiem tika atcelta iespēja maksāt ar atsevišķām iemaksām un tika uzsāktas piespiedu piedziņas procedūras.

Komisija arī uzsāka valsts atbalsta procedūru pret Itāliju[1] saistībā ar 2010. gada 29. decembra decreto-legge Nr. 225, ko ar grozījumiem apstiprināja ar 2011. gada 26. februāra likumu Nr. 10 un ar ko līdz 2011. gada 30. jūnijam pagarināja maksājumu termiņu nodevai par 1995./1996. gada un 2001./2002. gada sezonu, kura saskaņā ar 2003. gada maksājumu shēmu, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2003/530/EK, principā bija jāsamaksā līdz 2010. gada 31. decembrim (sk. 2. panta 12.k punktu). Šāds termiņa pagarinājums faktiski ir pretrunā ar Padomes Lēmuma 2003/530/EK 1. panta pirmo ievilkumu, saskaņā ar kuru iemaksas veicamas katru gadu, un tādējādi uzskatāms par jaunu un nelikumīgu valsts atbalstu LESD 108. panta 3. punkta nozīmē.

Par laikposmiem no 1995.-1996. gada līdz 2001.-2002. gadam maksājamā nodeva, kas nav iekļauta maksājumu shēmā

Jau pieminēts, ka iespēja maksāt saskaņā ar maksājumu shēmu tiek izmantota samērā maz, ja ņem vērā tajā ietverto nodevas summu. Aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējās nesamaksātās nodevas summas par attiecīgo laikposmu nav ietvertas maksājumu shēmā. Nodeva, uz kuru neattiecas 2003. gada maksājumu shēma (saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju par 2010. gada aprīli), ir 767 miljoni euro, un apmēram 91 % no šīs summas, aptuveni 701 miljons euro, tiek apstrīdēts Itālijas tiesās.

Iepriekšējos novērtējuma ziņojumos, kurus Komisija iesniedza Padomei, bija izteikts viedoklis, ka Itālijas sagatavotajos gada ziņojumos īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesvedībai, kas uzsākta saistībā ar attiecīgajiem septiņiem laikposmiem, un jāsniedz sīkākas ziņas, apstiprinot to ražotāju maksājumus, kuri tiesvedībā ir zaudējuši. Ja šādas informācijas nebūs, Komisija nespēs pienācīgi uzraudzīt progresu, kas panākts, iekasējot maksājumu shēmā neiekļauto nodevas daļu.

Tomēr ziņojumā par septīto iemaksu nav ietverta nekāda informācija par šo tiesvedību.

Taču papildinformācija, ko Itālijas iestādes 2010. gada aprīlī saņēma, gatavojot atbildi uz Komisijas pieprasījumu, liecina, ka Itālijas administrācija ir uzvarējusi tiesas prāvās, kas atbilst aptuveni 13 miljoniem euro. No šīs summas faktiski iekasēti 6,8 miljoni euro, un aptuveni 580 miljoni euro vēl aizvien ir apstrīdēti Itālijas tiesās. Itālijas iestādes 2011. gada 2. februāra paziņojumā diemžēl nav aktualizējušas informāciju par šo tiesvedību. Runājot par 2009. gadā ieviesto sistēmu, saskaņā ar kuru nodeva atmaksājama ar procentu likmi, kas vienāda ar Savienības atsauces likmi, kura palielināta par dažiem procentpunktiem, to izmantot izvēlējušies 332 parādnieki (kopā par 90,5 miljoniem euro), savukārt 1774 parādnieki izvēlējušies to neizmantot (kopā par 535 miljoniem euro).

Komisija izsaka lielu nožēlu par maksājumu shēmā neiekļautās nodevas daļas lēno iekasēšanu un par Itālijas iestāžu sniegtās informācijas līmeni, kas nav pietiekams. Lēnais progress saistīts gan ar tiesvedības procesa ilgumu, gan arī ar to summu ieilgušo atgūšanu, attiecībā uz kurām tiesvedība ir izbeigta (Itālijas ziņojumā par septīto iemaksu nav informācijas par atgūšanu, bet iepriekš pēc Komisijas pieprasījuma sniegtā informācija liecina, ka pēc veiksmīgām tiesas prāvām līdz pat 2010. gadam ir iekasēti tikai aptuveni 6,8 miljoni euro). Turklāt skaitļi, kas ataino tās nodevas daļas iekasēšanu, kura faktiski nekad nav tikusi apstrīdēta un tādēļ ir nekavējoties jāatgūst, atspoguļo faktiskā iekasēšanas procesa trūkumus (aptuveni 18 miljoni euro no 66 miljoniem euro nodevas, kas nekad nav tikusi apstrīdēta, vēl joprojām nav iekasēti).

Komisija ir turpinājusi cieši sekot atgūšanas procesam Itālijā, jo īpaši attiecībā uz tās nodevas daļas piedziņu, uz kuru neattiecas maksājumu shēma. Komisijas dienesti vairākkārt ir izteikuši savus apsvērumus (tai skaitā negatīvas piezīmes) Itālijas iestādēm un pieprasījuši detalizētu informāciju par dažādiem aspektiem, kas attiecas uz piena nodevas atgūšanu un Itālijas iestāžu rīcību Itālijas tiesās.

Secinājums

Komisija uzskata, ka progress, ko Itālijas iestādes panākušas, atgūstot piekritīgo summu no ražotājiem, kuri izvēlējušies maksāt saskaņā ar maksājumu shēmu, ko Padome 2003. gadā apstiprināja attiecībā uz laikposmiem no 1995.-1996. gada līdz 2001.-2002. gadam, liecina par samērā pienācīgu pārvaldību. Tomēr Komisijas dienesti arī atzīmē, ka septītā iemaksa laikus samaksāta 90,5 % gadījumu un tas ir zemākais rādītājs starp visām septiņām iemaksām (veicot pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto un sesto iemaksu, laikus tika samaksāti attiecīgi 99,6 %, 97,9 %, 99,5 %, 99,7 %, 96,4 % un 96,2 % piekritīgās summas). Turklāt Komisija pauž nožēlu, ka tai nav iespējams novērtēt attiecīgās nodevas iekasēšanā izrādīto centību vai panākto progresu, ja netiek norādītas summas, kas faktiski iekasētas no tiem līdzdalīgajiem ražotājiem, kuri nav veikuši maksājumus un kuriem tāpēc liegta iespēja turpināt dalību maksājumu shēmā. Kā jau skaidri norādīts iepriekšējos novērtējuma ziņojumos, Komisija prasa, lai turpmākajos Itālijas iestāžu ziņojumos noteikti tiktu iekļauta pietiekami sīka informācija par šo iekasēšanu.

Runājot par maksājumu shēmā neietvertajām nodevas summām, par kurām uzsākta tiesvedība Itālijas tiesās, Komisija novērtējuma ziņojumos, kas iesniegti Padomei 2010. un 2011. gadā, jau ir izteikusi neapmierinātību ar ļoti lēno piena kvotu nodevas atgūšanas progresu un paudusi uzskatu, ka nodevas atgūšanas process ir būtiski jāuzlabo.

Tā kā Itālijas iestādes nav sniegušas pietiekami sīku informāciju, kā jau minēts iepriekš, Komisija nespēj pienācīgi uzraudzīt progresu, kas panākts, iekasējot maksājumu shēmā neiekļauto nodevas daļu. Tomēr ierobežotais informācijas apjoms, kas 2012. gada februārī saņemts no Itālijas iestādēm, liecina, ka, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, šajā jomā nav jūtamu jaunu panākumu un ES tiesību aktu efektivitāte šajā gadījumā ne tuvu nav nodrošināta, jo tik ievērojama apjoma nodevas summa nav maksāta ļoti ilgā laikposmā. Komisija sagaida – kā jau prasīts tās iepriekšējos novērtējuma ziņojumos –, ka nākamajos gada ziņojumos tiks dokumentēts, kā attīstījusies tiesvedība laikposmos no 1995./1996. gada līdz 2001./2002. gadam un no 2003./2004. gada līdz 2008./2009. gadam un kā izpildīti galīgie spriedumi, ar kuriem apstiprināts, ka nodeva jāiekasē.

[1]               SA.33726