52012DC0004

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

Budžeta izpildes novērtējums uzsāktās pārmērīga budžeta deficīta procedūras kontekstā pēc Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozes

1. Pārskats

Jau kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma pēc 2007. gada beigām ir uzsvērts, ka stabils publiskā sektora finansiālais stāvoklis ir ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas priekšnosacījums. Nepietiekami piesardzīga fiskālā politika kombinācijā ar plašāku makroekonomisko nelīdzsvarotību vairākas dalībvalstis padarīja neaizsargātākas pret finanšu tirgus satricinājumiem, kas aizsākās 2008. gadā. ES izveidotie koordinācijas un uzraudzības mehānismi nebija pietiekami stipri un vispusīgi, lai novērstu vairāku dalībvalstu nokļūšanu nelabvēlīgā situācijā un to ietekmi uz citām valstīm.

Reaģējot uz šo nepilnību, 2010. gada septembrī Komisija ierosināja visaptverošu tiesību aktu kopumu, lai stiprinātu fiskālo uzraudzību un paplašinātu politikas uzraudzību ar mērķi novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tiesību aktu kopumu, tā saukto "sešnieku", 2011. gada novembrī beidzot apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments, un tas stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī. Šis tiesību aktu kopums ir svarīgs ekonomiskas un fiskālās uzraudzības instrumentu papildinājums.

Galvenokārt ar šī tiesību aktu kopuma palīdzību ir pastiprināts Stabilitātes un izaugsmes pakts, gan tā preventīvā, gan korektīvā daļa, proti, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP). Pašreizējā situācijā, kad EDP attiecas uz 23 dalībvalstīm, jaunie korektīvās daļas noteikumi ir sevišķi svarīgi. Eurozonas dalībvalstīm, ja valstu iestādes neveic iedarbīgus pasākumus, lai izpildītu tām adresētos Padomes ieteikumus saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, obligāti piemēro finansiālās sankcijas. Konkrētāk, 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[1] paredz, ka Komisija iesaka Padomei piemērot naudassodu eurozonas dalībvalstij, kas nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu. Šis jaunais noteikums attiecas uz jebkuru eurozonas dalībvalsti, kurai pēc "sešnieka" stāšanās spēkā adresēts Padomes lēmums saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu.

Strikta pastiprināto fiskālās disciplīnas noteikumu piemērošana ir noteicošā euro kā stabilas un stipras valūtas uzticamībai un būtiska valsts parāda krīzes pārvarēšanas daļa. Komisija ir laicīgi norādījusi, ka tā jau no paša sākuma stingri piemēros jaunos tiesību aktu kopumā paredzētos instrumentus. Pamatojoties uz 2011. gada 10. novembrī publicēto Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozi, tika veikts visaptverošs budžeta izpildes novērtējums uzsākto EDP kontekstā. No 23 dalībvalstīm, uz kurām attiecas EDP, piecās tiek vai tika īstenota finansiālā atbalsta programma[2]. Budžeta attīstība programmas valstīs jāizvērtē, ņemot vērā atbilstošo programmas dokumentu noteikumus, tajā pašā laikā Komisijas dienestu novērtējums par saskaņā ar 126. panta 7. punktu sniegto Padomes ieteikumu ieviešanu 18 ārpusprogrammas dalībvalstīs, uz kurām attiecas EDP, parādīja, ka dažās valstīs gūti ievērojami panākumi pārmērīga valdības budžeta deficīta laicīgā un ilgtspējīgā novēršanā.

Taču novērtējums atklāja arī, ka dažās ES dalībvalstīs, proti, Beļģijā, Kiprā, Maltā, Polijā un Ungārijā, kurām pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš bija noteikts 2011. vai 2012. gadā, budžeta deficīta laicīga un ilgtspējīga novēršana ir acīmredzami apdraudēta. Būtiski ir tas, ka četrās no šīm piecām valstīm ― Beļģijā, Kiprā, Polijā un Ungārijā — līdz Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozes pieņemšanas datumam (2011. gada 24. oktobris) īstenotie fiskālie pasākumi, ja vien tie netiktu papildināti ar turpmākiem pasākumiem, nebija pietiekami, lai izpildītu Padomes ieteikumus. Maltas un Ungārijas gadījumā, kurām pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš bija 2011. gadā, tika konstatēts, ka, ja vien netiks veikti papildu pasākumi, lai valdības budžeta deficītu prognozes periodā noturētu zem 3 % no IKP, vispārējās valdības budžeta deficīta novēršanai nebūs ilgtspējīga efekta, kā to nosaka Padomes prasības.

Ņemot vērā šo novērtējumu un tūlītējo "sešnieka" stāšanos spēkā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro un eiro lietu jautājumos Olli Rēns 2011. gada 11. novembrī attiecīgajām dalībvalstīm nosūtīja vēstules. Šis dalībvalstis tika aicinātas steidzami pieņemt 2012. gada budžetu un/vai papildu pasākumus, ar kuriem panākt pārmērīga budžeta deficīta laicīgu un ilgtspējīgu novēršanu. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas pasākumu nepieņemšanas gadījumā turpmāki pasākumi, tostarp sankciju mehānisma iedarbināšana, saskaņā ar EDP būs neizbēgami.

Aicinājums īstenot papildu pasākumus būtībā atkārtoja Padomes 2011. gada 4. oktobra secinājumus, kuros dalībvalstis tika aicinātas pilnībā īstenot to apņemšanās saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, norādot, ka valstīm, kurām, izpildot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas programmu, radušās ievērojamas atkāpes no plānotā, šīs atkāpes jānovērš, vēlākais, 2012. gada budžetā, īstenojot īpašus pasākumus.

Kopš novembra vidus visas piecas dalībvalstis, kurām pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš ir 2011. un 2012. gadā un kurās atbilstoši Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozei pārmērīga budžeta deficīta laicīga un ilgtspējīga novēršana ir apdraudēta, ir īstenojušas pasākumus un paziņojušas par tiem. Vairumā gadījumu šie papildu pasākumi uzskatāmi par pietiekamiem, lai turpinātu uzsākto pārmērīga budžeta deficīta novēršanu saskaņā ar Padomes ieteikumiem. Tie ir pietiekami Beļģijas, Kipras, Maltas un Polijas gadījumā. Lai gan arī Ungārija ir īstenojusi papildu pasākumus, Komisijas novērtējums rāda, ka ar šiem pasākumiem nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamus panākumus pārmērīga budžeta deficīta ilgtspējīgā novēršanā.

Šajā paziņojumā ietverti galvenie Komisijas novērtējuma elementi. Konkrētāk, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozi un ņemot vērā šo piecu dalībvalstu līdz 2012. gada 9. janvārim pieņemtās attiecīgās budžeta iniciatīvas, tajā izklāstīts Komisijas jaunākais viedoklis par budžeta izpildi EDP kontekstā šajās dalībvalstīs. Sīkāks un visaptverošāks novērtējums atrodams Komisijas dienestu darba dokumentos par piecām minētajām dalībvalstīm, kas publicēti kopā ar šo paziņojumu.

Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija Padomei iesaka pastiprināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas programmu Ungārijā. Šim mērķim Komisija vienlaikus ar šo paziņojumu pieņem ieteikumu Padomes lēmumam saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu, kurā konstatē, ka, reaģējot uz Padomes ieteikumu saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, nav veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

Vēlāk, ja Padome pieņems lēmumu, ka nav veikti efektīvi pasākumi, Komisija atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumiem ierosinās jaunu Padomes ieteikumu Ungārijai (dalībvalstij, kuras valūta nav euro) saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu ar mērķi novērst pārmērīga valdības budžeta deficīta situāciju. Šo ierosinājumu Padome pieņems divu mēnešu laikā no Padomes lēmuma, kurā konstatēts, ka nav veikti efektīvi pasākumi. Pēc Padomes lēmuma, ka nav veikti efektīvi pasākumi, Komisija atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 noteikumiem var arī apsvērt priekšlikuma iesniegšanu Padomei par Kohēzijas fonda atbalsta apturēšanu Ungārijai.

Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognoze arī parādīja, ka dažās valstīs, kurām pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš ir 2013. gadā, radušās atkāpes no plānotā. Šīm dalībvalstīm steidzami jānovērš šīs atkāpes, konkrētāk, tas jādara, sagatavojot budžeta plānus, kas jāiesniedz stabilitātes vai konverģences programmā 2012. gada Eiropas pusgada kontekstā.

Komisija turpinās pārraudzīt budžeta izpildi visās dalībvalstīs, kurās pašlaik īsteno EDP, tostarp piecās valstīs, uz kurām attiecas šis paziņojums. Nākošais visaptverošais novērtējums tiks veikts Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes kontekstā.

2. Valstu novērtējumi 2.1. Beļģija

Ieteikumos, kas 2009. gada 2. decembrī sagatavoti saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, Padome iesaka Beļģijai līdz 2012. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP un 2010.–2012. gada laikposmā nodrošināt vidējo ikgadējo fiskālo pasākumu apjomu ¾ % apmērā no IKP. Atbilstoši Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozei vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija gaidāms 3,6 % apmērā no IKP un, pieņemot, ka netiks veikti nekādi papildu pasākumi, — 4,6 % apmērā no IKP 2012. gadā un 4,5 % apmērā no IKP 2013. gadā. Sagaidāmās vidējās ikgadējās izmaiņas strukturālajā bilancē -0,1 % apmērā no IKP 2010.–2012. gada laikposmā bija mazākas nekā Padomes ieteiktais fiskālo pasākumu apmērs. Tādējādi prognozētā vispārējās valdības budžeta deficīta dinamika kombinācijā ar sagaidāmo fiskālo pasākumu apmēru neatbilda laicīgam un ilgtspējīgam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas scenārijam.

Pēc 2011. gada rudens prognozes sagatavošanas datuma Beļģijas valdība panāca vienošanos par 2012. gada budžeta priekšlikumu, kurš 2011. gada 21. decembrī tika oficiāli iesniegts parlamentā. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu attiecībā uz Beļģijas valdības līdz 2012. gada 9. janvārim publiski izziņotajiem pasākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā tiek prognozēts 2,9 % apmērā no IKP, bet 2013. gadā 2¾ % apmērā no IKP (skat. 1. tabulu). Tā rezultātā, ņemot vērā visus pasākumus līdz 2012. gada 9. janvārim, šķiet, ka Beļģijas iestādes ir īstenojušas efektīvus pasākumus, lai panāktu pārmērīga budžeta deficīta laicīgu un ilgtspējīgu novēršanu. Sīkāks novērtējums atrodams Komisijas dienestu darba dokumentā par Beļģiju, kas publicēts kopā ar šo paziņojumu.

Balstoties uz iepriekš sniegto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šobrīd Beļģijas pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūrā nav nepieciešami turpmāki pasākumi. Komisija atbilstīgi Līgumam un SIP turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Beļģijā.

1. tabula. Beļģija ― budžeta prognožu salīdzinājums, vispārējās valdības bilance (% no IKP)

|| 2011. gads || 2012. gads || 2013. gads

KOM 2011. g. RP || -3,6 || -4,6 || -4,5

Valsts iestādes || -3,6 || -2,8 || -1,8*

KOM 2012. g. janv. || -4,1** || -2,9 || -2¾

Piezīmes: KOM 2011. g. RP — Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognoze. KOM 2012. g. janv. ― Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējums. Valsts iestāžu prognozēs (2011. gada 21. decembris) un Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējumā ņemti vērā pasākumi, ko valdība iekļāvusi 2012. gada budžeta projektā. * Atbilstīgi Stabilitātes programmas 2011. gada aprīļa atjauninājumam 2013. gada mērķis bija -1,8 % no IKP; pašlaik 2012. gada budžeta projektā nav ietverts mērķis 2013. gadam. ** Pārskatīts, ņemot vērā jaunu informāciju par ieņēmumiem, kas ir mazāki, nekā plānots, un papildu izmaksām saistībā ar Dexia glābšanu. Avoti: Komisijas dienesti, valsts prognozes.

2.2. Kipra

Ieteikumos, kas 2010. gada 13. jūlijā sagatavoti saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, Padome iesaka Kiprai līdz 2012. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP un 2011.–2012. gada laikposmā nodrošināt vidējo ikgadējo fiskālo pasākumu apjomu vismaz 1½ % apmērā no IKP. Atbilstoši Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozei vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija gaidāms 6,7 % apmērā no IKP, 4,9 % apmērā no IKP 2012. gadā un, pieņemot, ka netiks veikti nekādi papildu pasākumi, — 4,7 % apmērā no IKP 2013. gadā. Sagaidāmās vidējās ikgadējās izmaiņas strukturālajā bilancē 0,7 % apmērā no IKP 2011.–2012. gada laikposmā bija mazākas nekā Padomes ieteiktais fiskālo pasākumu apmērs. Tādējādi prognozētā vispārējās valdības budžeta deficīta dinamika kombinācijā ar sagaidāmo fiskālo pasākumu apmēru neatbilda laicīgam un ilgtspējīgam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas scenārijam.

Pēc 2011. gada rudens prognozes sagatavošanas datuma Kipras parlaments 2011. gada 16. decembrī pieņēma 2012. gada budžeta likumu un papildu konsolidācijas pasākumu kopumu. Pamatojoties uz 2012. gada budžeta un papildu pasākumu novērtējumu, Komisija paredz, ka vispārējās valdības deficīts 2012. gadā samazināsies līdz 2,7 % no IKP un 2013. gadā līdz 1,8 % no IKP (skat. 2. tabulu). Sīkāks novērtējums atrodams Komisijas dienestu darba dokumentā par Kipru, kas publicēts kopā ar šo paziņojumu.

Balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju, šķiet, ka Kipras iestādes ir īstenojušas efektīvus pasākumus, lai panāktu pārmērīga budžeta deficīta laicīgu un ilgtspējīgu novēršanu. Konkrēti, Kipras iestādes ir noteikušas uz izdevumiem balstītu konsolidācijas stratēģiju un pieņēmušas 2012. gada budžetu, pamatojoties uz piesardzīgiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem, turklāt īstenojušas atbalsta pasākumus budžeta deficīta samazināšanai. Ievērojot iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka pašreiz Kiprai nav jāveic papildu pasākumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Komisija atbilstīgi Līgumam un SIP turpinās cieši uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Kiprā.

2. tabula. Kipra ― budžeta prognožu salīdzinājums, vispārējās valdības bilance (% no IKP)

|| 2011. gads || 2012. gads || 2013. gads

KOM 2011. g. RP || -6,7 || -4,9 || -4,7

Valsts iestādes || || > -2,5 || > -1,0

KOM 2012. g. janv. || || -2,7 || -1,8

Piezīmes: KOM 2011. g. RP — Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognoze. KOM 2012. g. janv. ― Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējums. Valsts iestāžu prognozēs (2011. gada decembris) un Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējumā ņemti vērā pasākumi, ko valdība iekļāvusi 2012. gada budžeta projektā un papildu konsolidācijas pasākumu kopumā, ko valdība pieņēma 2011. gada decembrī. Avoti: Komisijas dienesti, valsts prognozes.

2.3. Ungārija

Ieteikumos, kas 2009. gada 7. jūlijā sagatavoti saskaņā ar 104. panta 7. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā (EK Līgumā)[3], Padome ieteica Ungārijai līdz 2011. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP un 2010.-2011. gada laikposmā nodrošināt kopējo fiskālo pasākumu apjomu 0,5 % apmērā no IKP. Atbilstīgi Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozei 2011. gadā pagaidu pasākumu īstenošanas rezultātā Ungārijā bija gaidāms budžeta pārpalikums 3,6 % apmērā no IKP un, pieņemot, ka netiks īstenoti papildu konsolidācijas pasākumi, 2012. gadā budžetā sagaidāms deficīts 2,8 % apmērā no IKP (īstenojot pagaidu pasākumus) un 2013. gadā — 3,7 % no IKP. Tā kā ar pagaidu pasākumu palīdzību netiek uzlabota budžeta situācija, 2010.–2011. gada laikposmā bija sagaidāma ievērojama strukturālās budžeta bilances pasliktināšanās kopumā par 2 ¾% no IKP, kas neatbilst Padomes ieteiktajam uzlabojumam. Tādējādi prognozētā vispārējās valdības budžeta deficīta dinamika kombinācijā ar sagaidāmo fiskālo pasākumu apmēru neatbilda laicīgam un ilgtspējīgam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas scenārijam.

Pēc 2011. gada rudens prognozes sagatavošanas datuma 2012. gada budžetā tika iekļauti papildu izdevumus un ieņēmumus ietekmējošie pasākumi, kas nebija ietverti budžeta projektā. Ungārijas iestādes 2011. gada 15. decembrī arī sīkāk precizēja Ungārijas strukturālo reformu programmu un pieņemtos konsolidācijas pasākumus. Šajā pašā dienā tika noslēgta vienošanās starp valdību un banku sektoru par to, kā dalīt finansiālo slogu, kas rodas no atbalsta shēmām grūtībās nonākušiem hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Balstoties uz Komisijas novērtējumu attiecībā uz šiem pasākumiem papildus 2011. gada rudens prognozei, vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gada tiek prognozēts 2¾ % apmērā no IKP un 2013. gadā 3¼ % apmērā no IKP (skat. 3. tabulu). Šajos skaitļos nav ņemta vērā ne makroekonomiskās situācijas iespējamās pasliktināšanās negatīvā ietekme, ne arī paaugstināts aizņēmumu procentu likmju līmenis. Ņemot vērā visus Ungārijas valdības līdz 2011. gada beigām publiski izziņotos pasākumus, vēl nav nodrošināti pietiekami panākumi laicīgā un ilgtspējīgā pārmērīga budžeta deficīta novēršanā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija pieņēma ieteikumu Padomes lēmumam, kurā konstatē, ka saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu nav veikti pietiekami pasākumi, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Sīkāks novērtējums atrodams Komisijas dienestu darba dokumentā par Ungāriju, kas publicēts kopā ar šo paziņojumu.

3. tabula. Ungārija ― budžeta prognožu salīdzinājums, vispārējās valdības bilance (% no IKP)

|| 2011. gads || 2012. gads || 2013. gads

KOM 2011. g. RP || 3,6 || -2,8 || -3,7

Valsts iestādes || 3,9 || -2,5 || -2,2

KOM 2012. g. janv. || 3,5 || -2¾ || -3¼

Piezīmes. KOM 2011. g. RP — Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognoze. KOM 2012. g. janv. ― Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējums. Valstu iestāžu prognozēs (2011. gada 30 septembris, apstiprinātas Komisijai 2011. gada 15. decembrī) un Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējumā ņemti vērā 2012. gada budžeta projektā iekļautie pasākumi, kā arī 2011. gada 15. decembra papildu konsolidācijas pasākumu kopums. Avoti: Komisijas dienesti, valsts prognozes.

2.4. Malta

Ieteikumos, kas 2010. gada 16. februārī sagatavoti saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, Padome ieteica Maltai līdz 2011. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP un 2011. gadā nodrošināt fiskālo pasākumu apjomu ¾ % apmērā no IKP. Atbilstoši Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozei, kas tika publiskota 2011. gada 10. novembrī, vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija gaidāms 3 % apmērā no IKP un, pieņemot, ka netiks veikti nekādi papildu pasākumi, ir gaidāma deficīta palielināšanās līdz 3,5% no IKP 2012. gadā un līdz 3,6 % no IKP 2013. gadā. Lai gan sagaidāmās izmaiņas strukturālajā bilancē 2011. gadā bija saskaņā ar Padomes ieteikumiem attiecībā uz fiskālajiem pasākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīta prognozētā dinamika neatbilda pārmērīga budžeta deficīta laicīgas un ilgtspējīgas novēršanas scenārijam.

Pēc 2011. gada rudens prognozes sagatavošanas Maltas valdība 2011. gada 14. novembrī pieņēma 2012. gada budžeta projektu. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu šim budžetam, vispārējās valdības budžeta deficīta prognozes ir atjauninātas uz 2,6 %no IKP 2012. gadā un 2,9 % no IKP 2013. gadā (skat. 4. tabulu). Sīkāks novērtējums atrodams Komisijas dienestu darba dokumentā par Maltu, kas publicēts kopā ar šo paziņojumu.

Balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju šķiet, ka Maltas iestādes ir īstenojušas efektīvus pasākumus, lai panāktu pārmērīga budžeta deficīta laicīgu un ilgtspējīgu novēršanu. Konkrēti, Maltas iestādes 2012. gada budžetu pieņēma, iestrādājot tajā virkni pasākumu budžeta deficīta samazināšanai. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka pašlaik Maltai nav jāveic papildu pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā. Komisija atbilstīgi Līgumam un SIP turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Maltā.

4. tabula. Malta ― budžeta prognožu salīdzinājums, vispārējās valdības bilance (% no IKP)

|| 2011. gads || 2012. gads || 2013. gads

KOM 2011. g. RP || -3,0 || -3,5 || -3,6

Valsts iestādes || -2,8 || -2,3 || -1,8

KOM 2012. g. janv. || -3,0 || -2,6 || -2,9

Piezīmes: KOM 2011. g. RP — Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognoze. KOM 2012. g. janv. ― Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējums. Valsts prognozes ir balstītas uz valsts iestāžu sniegto informāciju, kas papildina 2012. gada budžeta izklāstu. Valsts prognozēs un Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējumā ņemti vērā pasākumi 2012. gada budžeta projektā. Avoti: Komisijas dienesti, valsts prognozes.

2.5. Polija

Ieteikumos, kas 2009. gada 6. jūlijā sagatavoti saskaņā ar 104. panta 7. punktu Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā (EK Līgumā)[4], Padome iesaka Polijai līdz 2012. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP un 2010.–2012. gada laikposmā nodrošināt vidējo ikgadējo fiskālo pasākumu apjomu vismaz 1¼ % apmērā no IKP. Atbilstoši Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozei vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija gaidāms 5,6 % apmērā no IKP, 4,0 % apmērā no IKP 2012. gadā un, pieņemot, ka netiks veikti nekādi papildu pasākumi, — 3,1 % apmērā no IKP 2013. gadā. Pat ņemot vērā makroekonomiskās situācijas izmaiņas starp prognozēm, kas bija pamatā budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) ieteikumiem (t.i., Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognozei) un 2011. gada rudens prognozei, proti, Polijas vidēja termiņa izaugsmes prognozi, kam noteikta augšupēja korekcija, sagaidāmās vidējās ikgadējās izmaiņas strukturālajā bilancē 2010.–2012. gada laikposmā nesasniedza Padomes ieteikto korekciju līmeni. Tādējādi prognozētā vispārējās valdības budžeta deficīta dinamika kombinācijā ar sagaidāmo fiskālo pasākumu apmēru tobrīd nebūtu atbildusi laicīgam un ilgtspējīgam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas scenārijam.

Pēc 2011. gada rudens prognozes sagatavošanas jaunā Polijas valdība 2011. gada 8. decembrī pieņēma pārskatītu 2012. gada budžeta projektu. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu pārskatītajam budžetam papildus 2011. gada rudens prognozei, vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā tiek prognozēts 3,3 % apmērā no IKP, bet 2013. gadā 2,6 % apmērā no IKP (skat. 5. tabulu). Sīkāks novērtējums atrodams Komisijas dienestu darba dokumentā par Poliju, kas publicēts kopā ar šo paziņojumu.

Polijas gadījumā novērtējumā EDP kontekstā jāņem vērā "sešnieka" noteikumi, kas attiecas uz sistēmiskas pensiju reformas ietekmi uz budžetu. Konkrētāk, ja budžeta deficīts, kas pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, ietver šādu pensiju sistēmas reformu ietekmi, reformas pilnās neto tiešās izmaksas publiskā sektora budžetā ņems vērā, ja (i) deficīts ievērojami un ilgstoši samazinās un ir tuvs atsauces vērtībai 3 % no IKP, (ii) bruto valdības parāda attiecība pret IKP nepārsniedz 60 % no IKP un (iii) ir saglabāta kopējā fiskālā stabilitāte.

Komisijas dienestu paredzētais budžeta deficīts 3,3 % apmērā no IKP, ņemot vērā papildu pasākumus, kas izziņoti/pieņemti pēc 2011. gada rudens prognozes sagatavošanas, ir uzskatāms par "tuvu atsauces vērtībai", un parāda attiecība pret IKP ilgstoši ir zemāka par atsauces vērtību 60 % no IKP. Tas atbilstoši Padomes Regulai (ES) Nr. 1177/2011[5] ļauj ņemt vērā sistēmiskās pensiju reformas izmaksas. Pamatojoties uz pieņēmumu, ka pēc Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognozes nenotiks nekādas politikas izmaiņas, sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP būs salīdzinoši stabila un līdz 2020. gadam sasniegs 56 % no IKP. Polijas iestādes lēš, ka šīs pensiju reformas neto tiešās izmaksas 2012. gadā būs aptuveni 0,6 % no IKP.

Balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju, šķiet, ka Polijas iestādes ir īstenojušas efektīvus pasākumus, lai panāktu pārmērīga budžeta deficīta laicīgu un ilgtspējīgu novēršanu. Balstoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu (kurā ņemtas vērā 1999. gadā īstenotās sistēmiskās pensiju reformas tiešās neto izmaksas), Komisija uzskata, ka patlaban Polijai nav jāveic papildu pasākumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Komisija atbilstīgi Līgumam un SIP turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Polijā.

5. tabula. Polija ― budžeta prognožu salīdzinājums, vispārējās valdības bilance (% no IKP)

|| 2011. gads || 2012. gads || 2013. gads

KOM 2011. g. RP || -5,6 || -4,0 || -3,1

KP 2011. g. || -5,6 || -2,9 || -2,5

2012. gada budžeta likumprojekts || n.a. || -2,9* || n.a.

KOM 2012. g. janv. || -5,6 || -3,3 || -2,6

Piezīmes: KOM 2011. g. RP — Komisijas dienestu 2011. gada rudens prognoze. KP 2011. g. — Konverģences programmas 2011. gada aprīļa atjauninājums. KOM 2012. g. janv. ― Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējums. Komisijas dienestu 2012. gada janvāra novērtējumā ņemti vērā pasākumi, ko valdība pieņēmusi 2012. gada budžeta likumprojektā. * Budžeta bilance 2012. gada budžeta likumprojektā ir aprēķināta atbilstoši valsts metodei, kura balstīta uz kases principu un kura nav tieši salīdzināma ar ESA95 metodoloģijā izmantoto uzkrāšanas principu. Avoti: Komisijas dienesti, valsts prognozes.

[1]               OV L 306, 23.11.2011., 5. lpp.

[2]               Grieķija, Īrija, Portugāle, Rumānija un Latvija. Maksājumu bilances (BoP) atbalsta programmu Latvijā īsteno līdz 2012. gada 20. janvārim.

[3]               Tam atbilst 126. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

[4]               Tam atbilst 126. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

[5]               Skat. 1. panta 2.c punktu. Ar regulu izdarītas izmaiņas nosacījumos, saskaņā ar kuriem budžeta izdevumi, kas attiecas uz obligāta, pilnībā finansēta pensiju līmeņa ieviešanu valsts pensiju sistēmā, var tikt ņemti vērā, novērtējot panākumus laicīgā un ilgtspējīgā pārmērīga deficīta novēršanā. Dalībvalstīs, kurām piemēro EDP un kurās budžeta deficīts virs atsauces vērtības 3 % no IKP ietver šādu pensiju sistēmas reformu ietekmi, reformas pilnās neto tiešās izmaksas publiskā sektora budžetā ņems vērā, ja (i) deficīts ievērojami un ilgstoši samazinās un ir tuvs atsauces vērtībai 3 % no IKP, (ii) bruto valdības parāda attiecība pret IKP nepārsniedz 60 % no IKP un (iii) ir saglabāta kopējā fiskālā stabilitāte.