17.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 46/1

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (3) 8.a panta 3. punktu Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi. Minētajās programmās būtu jāizklāsta politikas ievirzes un mērķi attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem. Minētajām politikas ievirzēm un mērķiem būtu jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Ar radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk “programma”) būtu jāatbalsta mērķi un galvenās darbības, kas paredzētas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā par stratēģiju “Eiropa 2020” un Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”, un kas ir iekļautas Komisijas 2010. gada 11. novembra paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” kā viena no 50 prioritārajām darbībām.

(2)

Šim lēmumam nebūtu jāskar spēkā esošie Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (6), Direktīvu 2002/21/EK un, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (7). Šim lēmumam nebūtu arī jāskar pasākumi, kuri atbilstīgi Savienības tiesību aktiem tiek veikti valsts līmenī, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.

(3)

Radiofrekvenču spektrs ir nozīmīgs sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai un tādiem lietojumiem kā signalizācija, tālvadība, dzirdes aparāti, mikrofoni un medicīniskas iekārtas. Tas ir vajadzīgs sabiedriskiem pakalpojumiem, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumiem, tostarp civilajai aizsardzībai, kā arī zinātniskām darbībām, piemēram, meteoroloģijai, Zemes novērošanai, radioastronomijai un kosmosa pētniecībai. Viegla piekļuve spektram ir arī nozīmīga, nodrošinot elektroniskos sakarus, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas attālākajos un mazapdzīvotos rajonos, piemēram, lauku apvidos vai uz salām. Tāpēc spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālo, vides un tehnisko jomu.

(4)

Būtu jāpieņem atjaunināta ekonomiska un sociāla pieeja attiecībā uz radiofrekvenču spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu. Radiofrekvenču spektra politikas programmā būtu īpaša uzmanība jāpievērš spektra politikai, lai nodrošinātu lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem.

(5)

Spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī būtu jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu iekšējais tirgus, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un darbavietu radīšanai un līdztekus veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību.

(6)

Atbilstīga spektra izmantošanas saskaņošana arī var veicināt pakalpojumu kvalitāti, kas sniegti izmantojot elektroniskos sakarus, un tas ir būtiski, lai gūtu darbības mēroga radītus ietaupījumus un tādējādi pazeminātu gan bezvadu tīklu izvēršanas izmaksas, gan patērētāju izdevumus par bezvadu ierīcēm. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar radiofrekvenču spektra izmantošanu, piemēram, elektronisko sakaru, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un kosmosa, kā arī satiksmes, enerģētikas un audiovizuālās politikas jomās.

(7)

Ar šo programmu būtu jāveicina konkurence un jāpalīdz izveidot pamatu vienotam digitālam tirgum.

(8)

Ar šo programmu jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropa 2020 stratēģija, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas, un pārvarēt digitālo plaisu. Īpaši audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu un tiešsaistes satura izmantošanas pieaugums vairo pieprasījumu pēc lielāka ātruma un pārklājuma. Tās ir arī galvenās darbības Digitālā programmā Eiropai, kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu un zināšanām balstīta ekonomika, ar tālejošu mērķi nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu. Pēc iespējas augstāka kabeļu un bezvadu platjoslas ātruma un jaudas nodrošināšana palīdz sasniegt mērķi – lai līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem būtu piekļuve platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un vismaz pusei Savienības mājsaimniecību būtu piekļuve platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s –, un tā ir svarīga, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, kā arī ir nepieciešama, lai gūtu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no vienotā digitālā tirgus. Tai būtu arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Tā kā bezvadu lietojumi ir svarīgi inovācijām, šī programma ir arī nozīmīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības politiku inovāciju jomā.

(9)

Ar šo programmu būtu jānosaka pamats attīstībai, lai Savienība varētu iegūt līderpozīcijas bezvadu platjoslu ātruma, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā. Šāda līderpozīcija ir būtiska, lai veidotu konkurētspējīgu un vienotu digitālo tirgu, kas atvērtu iekšējo tirgu visiem Savienības iedzīvotājiem.

(10)

Ar šo programmu būtu jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan radiofrekvenču spektra pārvaldība joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā būtu jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un tādējādi, lai varētu realizēt Savienības politiku.

(11)

Programmā būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (turpmāk “CEPT”) īpašās tehniskās zināšanas, lai Savienības politiku, kura ir saistīta ar radiofrekvenču spektru un par kuru vienojušies Eiropas Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, norādot, ka šādus pasākumus var veikt, kad vien nepieciešams, lai īstenotu jau esošo Savienības politiku.

(12)

Vieglai piekļuvei spektram var būt vajadzīgi inovatīvi atļauju veidi, piemēram, par spektra kolektīvu izmantošanu vai infrastruktūras koplietošanu, kuru piemērošanu Savienībā varētu veicināt, apzinot paraugpraksi un mudinot apmainīties ar informāciju, kā arī konkrēti definējot kopīgus vai konverģējošus spektra izmantošanas nosacījumus. Tur, kur interferences izraisīti traucējumi neapdraud citu pakalpojumu attīstību, īpaši interesantas ir vispārīgas atļaujas, kas ir vismazāk apgrūtinošais atļauju veids.

(13)

Jau tagad būtu padziļināti jāizpēta tā sauktās kognitīvās tehnoloģijas, kaut arī tās vēl ir attīstības stadijā, – tostarp veicinot koplietošanu, kas pamatotos uz atrašanās vietas noteikšanu.

(14)

Spektra tirdzniecības tiesības apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem varētu būtiski sekmēt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, būtu nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK. Paraugprakses apmaiņa par šādu joslu atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra frekvenču uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī šādu tiesību nepamatotu neizmantošanu, veicinātu šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglotu informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā. Atbilstošos gadījumos, neskarot noteikumus Direktīvā 2002/20/EK attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, būtu jāveicina kolektīva spektra izmantošana (vai kopīga izmantošana), ko veic nenoteikts skaits neatkarīgu lietotāju un/vai ierīču, lai atbilstoši skaidri definētiem noteikumiem vienlaikus vienā konkrētā teritorijā piekļūtu spektram vienā un tajā pašā frekvenču diapazonā.

(15)

Kā uzsvērts Digitālā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un piekļuvi lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavēt inovāciju un konkurenci. Jaunu spektra izmantošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra nodošanu, iznomāšanu vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, esošo tiesību grozīšana, aizliegums iegūt noteiktas spektra izmantošanas tiesības, nosacījumu uzlikšana par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu – piemēram, kā minēts Direktīvā 2002/21/EK, lai ierobežotu spektra apjomu, kas pieejams katram uzņēmumam vai lai novērstu pārmērīgu spektra izmantošanas tiesību uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvai 2002/20/EK, un Padomes Direktīvai Nr. 87/372/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (8) (“GSM” direktīva).

(16)

Esošās spektra izmantošanas uzskaites izveide, kā arī tehnoloģiju tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījumu analīze, jo īpaši 400 MHz un 6 GHz joslā, vajadzētu dot iespēju apzināt frekvenču joslas, kurās efektivitāti varētu uzlabot, un spektra kopīgas izmantošanas iespējas, kas sniegtu labumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā. Spektra pašreizējās izmantošanas uzskaites izveides un uzturēšanas metodoloģijā būtu pienācīgi jāņem vērā pārvaldes iestādēm radītais administratīvais slogs un būtu jācenšas samazināt minēto slogu. Tādēļ, izstrādājot spektra pašreizējās izmantošanas uzskaites izveides metodoloģiju, būtu pilnībā jāņem vērā dalībvalstu sniegtā informācija saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/344/EK (2007. gada 16. maijs) par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā (9).

(17)

Radiofrekvenču spektra efektīvai izmantošanai svarīgi ir saskaņotie standarti atbilstīgi Direktīvai 1999/5/EK, un šajos standartos būtu jāņem vērā juridiski noteikti kopīgas izmantošanas nosacījumi. Arī Eiropas standartos attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām un tīkliem, kas nav saistīti ar radio, būtu jāizvairās no traucējumiem radiofrekvenču spektra izmantošanā. Bezvadu ierīču un lietojumu arvien pieaugošais apjoms un blīvums apvienojumā ar radiofrekvenču spektra izmantošanas daudzveidību rada problēmas pašreizējai interferences pārvaldības pieejai. Šī pieeja būtu jāizskata un atkārtoti jāizvērtē, tostarp arī uztvērēju raksturlielumi un sarežģītāki interferences novēršanas mehānismi.

(18)

Atbilstošos gadījumos dalībvalstīm būtu jāatļauj ieviest kompensējošus pasākumus, lai segtu pārejas izmaksas.

(19)

Saskaņā ar “Digitālās programmas Eiropai” mērķiem bezvadu platjosla varētu ievērojami sekmēt ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiktu darīts pieejams pietiekams radiofrekvenču spektrs, tiktu ātri piešķirtas spektra izmantošanas tiesības un tirdzniecībai ļautu pielāgoties tirgus attīstībai. Digitālajā programmā Eiropai paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam vajadzētu būt piekļuvei platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tādēļ spektrs, uz ko jau attiecas esošie Komisijas lēmumi, būtu jādara pieejams saskaņā ar minētajos lēmumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Atkarībā no tirgus pieprasījuma – atļauju piešķiršanas process virszemes sakariem būtu jāveic saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK līdz 2012. gada 31. decembrim, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslai, jo īpaši frekvenču joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumu 2008/411/EK (10), 2008/477/EK (11) un 2009/766/EK (12). Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, ātrs un īstenojams risinājums var būt piekļuve satelīta platjoslai.

(20)

Attiecīgos gadījumos būtu jāievieš elastīgāki spektra izmantošanas noteikumi, lai veicinātu inovāciju un ātrdarbīgus platjoslas savienojumus, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt konkurētspēju un sniegtu iespēju izstrādāt jaunus interaktīvus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā.

(21)

Ja ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums būtu pieejams gandrīz 500 miljoni cilvēku Eiropā, tas palīdzētu attīstīt iekšējo tirgu, veidojot pasaules mērogā unikālu lietotāju nepieciešamo skaitu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu un dotu Savienībai potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Tādēļ strauja platjoslas izvēršana ir izšķiroša Eiropas produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni un mazi uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs.

(22)

Starptautiskā telesakaru savienība (ITU) 2006. gadā aprēķināja, ka, lai attīstītu Starptautisko mobilo telesakaru – 2000 (IMT-2000) un IMT progresīvās (IMT-advanced) sistēmas (proti, 3G un 4G mobilos sakarus), nākotnes platjoslu spektra vajadzības 2020. gadā būtu starp 1 280 un 1 720 MHz komerciālās mobilās rūpniecības vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Jāatzīmē, ka mazākais skaitlis (1 280 MHz) ir lielāks nekā prasības dažās valstīs. Turklāt ir dažas valstis attiecībā uz kurām prasības ir augstākas par lielāko skaitli (1 720 MHz). Abi šie skaitļi ietver spektru, kuru jau izmanto vai plāno izmantot Pre-IMT sistēmās, IMT-2000 un tās uzlabojumos. Ja nepieciešamais spektrs netiks atbrīvots, vislabāk to darot saskaņoti starptautiskā līmenī, mobilo tīklu ierobežotās jaudas dēļ tiks kavēti jauni pakalpojumi un ekonomikas izaugsme.

(23)

Lielu platību pārklājumam ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem optimāla ir frekvenču josla 800 MHz (790-862 MHz). Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam par digitālās dividendes atbrīvošanas veicināšanu Eiropas Savienībā (13), kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu regulējuma jomā, šī josla principā būtu jādara pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiem Savienībā līdz 2013. gadam. Ilgākā laikposmā varētu paredzēt arī papildu spektru, ievērojot tehnoloģiju tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījuma analīzes rezultātus. Ņemot vērā to, ka 800 MHz josla pieļauj datu pārraidi lielos apgabalos, attiecīgos gadījumos tās izmantošanas tiesības varētu saistīt ar pārklājuma nodrošināšanas pienākumu.

(24)

Palielinātas bezvadu platjoslas iespējas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu jaunas izplatīšanas platformas kultūras jomai, tādējādi paverot iespēju minētās nozares sekmīgai turpmākai attīstībai.

(25)

Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp vietējās piekļuves radiotīkli, var pāraugt savus līdz šim piešķirtos apjomus, kas saņemti bez licences. Attiecībā uz pašreizējās frekvenču izmantošanas un jaunu frekvenču spektra vajadzību uzskaiti un atkarībā no spektra izmantošanas citiem nolūkiem būtu jāizvērtē, cik lietderīgi un nepieciešami ir plašāk piešķirt nelicencētu spektru bezvadu piekļuves sistēmām, tostarp vietējiem radiotīkliem 2,4 GHz un 5 GHz joslās.

(26)

Kaut gan apraide arī turpmāk būs svarīga satura izplatīšanas platforma, jo tā joprojām ir visekonomiskākā plašsaziņas līdzekļu platforma, kabeļu un bezvadu platjosla un citi jauni pakalpojumi kultūras jomai sniedz jaunas iespējas dažādot informācijas izplatīšanu, piedāvāt pakalpojumus pēc pieprasījuma un izmantot lielā datu pārraides pieauguma ekonomisko potenciālu.

(27)

Lai pievērstu galveno uzmanību šīs daudzgadu programmas prioritātēm, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai atbalstītu un sasniegtu mērķi – nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, šiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma spektru rentablās joslās, lai minētie pakalpojumi būtu plaši pieejami.

(28)

Tā kā kopēja pieeja un darbības mēroga radīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, vajadzētu noteikt paraugpraksi atsevišķi atļauju nosacījumiem un procedūrām saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādi nosacījumi un procedūras varētu ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem un spektra izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi, lai palielinātu spektra efektīvu izmantošanu un attīstītu bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējo tirgu, minētie nosacījumi un procedūras būtu jāpiemēro tām frekvenču joslām, ko piešķir bezvadu sakariem un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.

(29)

Papildu spektrs varētu būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un izstrādē, e-veselībā, e-iekļaušanā un, vajadzības gadījumā, sabiedrības aizsardzībai un palīdzībai katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL), ņemot vērā tajās aizvien plašāku video un datu pārraides izmantošanu, lai pakalpojumus varētu sniegt ātri un efektīvi. Sinerģiju optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un izstrādes darbībām un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammu (2007. - 2013. gadam) liek izpētīt vajadzību pēc spektra projektiem, kuriem varētu būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvais radio vai e-veselība. Atbilstoša aizsardzība pret kaitīgiem traucējumiem būtu jānodrošina arī tāpēc, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi un zinātnisko darbību.

(30)

Stratēģija “Eiropa 2020” nosaka vides aizsardzības mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, piemēram, uzlabojot energoefektivitāti par 20 %. Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, liela nozīme ir informācijas un sakaru tehnoloģiju nozarei. Ierosinātie pasākumi ietver Savienības mēroga automatizēto enerģijas pārvaldības sistēmu (viedtīklu un viedmērierīču) izvēršanas paātrināšanu, kurās izmanto sazināšanās funkciju, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un automatizēto transporta sistēmu, un automatizētās satiksmes pārvaldības attīstību, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē. Spektra tehnoloģiju efektīvāka izmantošana var arī palīdzēt samazināt radioiekārtu enerģijas patēriņu un ierobežot ietekmi uz vidi lauku apvidos un attālos apgabalos.

(31)

Saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā būtu pilnībā jāņem vērā sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem, kas ir būtiska iedzīvotāju labklājībai. Ievērojot Padomes Ieteikumu 1999/519/EK (1999. gada 12. jūlijs) par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai (0 Hz līdz 300 GHz) (14), ir svarīgi nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp uzraudzīt, kādu kumulatīvo ietekmi reālos apstākļos atstāj arvien vairāk veidu iekārtu izmantošana dažādās spektra frekvencēs.

(32)

Būtiskiem vispārējas nozīmes mērķiem, piemēram, cilvēku drošībai, nepieciešams koordinēts tehniskais risinājums drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei uz saskaņota pamata būtu jādara pieejams pietiekams radiofrekvenču spektrs. Pētījumi liecina, ka ir nepieciešams papildu saskaņots spektrs zem 1 GHz, lai nākamajos 5 līdz 10 gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā.

(33)

Ņemot vērā radioviļņu izplatīšanās īpatnības, to, ka radio viļņu izmantošanas pakalpojumu tirgi ir starptautiski, kā arī to, ka jāizvairās no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm, radiofrekvenču spektra regulējumam ir spēcīgs pārrobežu vai starptautisks aspekts.

(34)

Saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības tiesas judikatūru, gadījumos kad starptautiska nolīguma priekšmets ir daļēji Savienības kompetencē un daļēji dalībvalstu kompetencē, ir ļoti būtiski nodrošināt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm. Minētais pienākums sadarboties, kā tas ir izskaidrots vispāratzītā judikatūrā, izriet no Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās pārstāvības vienotības principa.

(35)

Tāpat dalībvalstīm varētu būt nepieciešams atbalsts frekvenču koordinēšanai divpusējās sarunās ar Savienības kaimiņvalstīm, tostarp kandidātvalstīm un valstīm, kas pievienojas, lai tās izpildītu Savienības tiesību aktos par frekvenču koordinācijas jautājumiem noteiktos pienākumus. Tam arī būtu jāpalīdz izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra efektivitāti un spektra izmantošanas konverģenci pat ārpus Savienības robežām.

(36)

Lai sasniegtu šī lēmuma mērķus, ir svarīgi uzlabot pašreizējo institucionālo struktūru spektra politikas koordinācijai un pārvaldei Savienības līmenī, tostarp jautājumos, kas tieši skar divas vai vairāk dalībvalstis, vienlaikus pilnībā ņemot vērā kompetenci un valsts pārvaldes iestāžu zināšanas. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai starp standartizācijas iestādēm, pētniecības iestādēm un CEPT pastāvētu sadarbība un koordinācija.

(37)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (15).

(38)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi - proti, izveidot daudzgadu radio spektra politikas programmu - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka paredzētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(39)

Komisijai reizi gadā būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.

(40)

Izstrādājot priekšlikumu, Komisija ir īpaši ņēmusi vērā ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (2002. gada 26. jūlijs) (16) izveidotās Radiofrekvenču spektra politikas grupas atzinumu,

a)

vispiemērotākās un vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai maksimāli palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti; Šāda atļauju sistēma pamatojas uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem;

b)

iekšējā tirgus attīstības veicināšana, sekmējot nākotnes Savienības līmeņa digitālo pakalpojumu rašanos un veicinot efektīvu konkurenci;

c)

konkurences un inovāciju veicināšana, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti, lai veicinātu platjoslas pakalpojumu pieejamību un efektīvi reaģētu uz pieaugošo bezvadu datu plūsmu;

d)

nosakot tehniskās prasības spektra izmantošanai, pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp ierobežojumu pakļaut plašāku sabiedrību elektromagnētiskiem laukiem;

e)

ja iespējams, tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes veicināšana attiecībā uz spektra izmantošanas tiesībām.

a)

tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana attiecībā uz spektra izmantošanas tiesībām elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kā arī radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanai vai iznomāšanai;

b)

radiofrekvenču izmantošanas saskaņošanas veicināšana visā Savienībā, atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to rezultatīvu un efektīvu izmantošanu;

c)

pieaugošo bezvadu datu pārraižu un platjoslas pakalpojumu vienkāršošana, jo īpaši veicinot elastību, un inovācijas sekmēšana, ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut kaitīgus traucējumus un nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti.

a)

veicināt spektra efektīvu pārvaldību un izmantošanu, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas, kurš norāda uz spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību;

b)

tiekties laicīgi piešķirt pietiekamu un piemērotu spektru, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus un vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu bezvadu pārraidēm, tādējādi ļaujot attīstīties komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, vienlaikus ņemot vērā svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos; šajā nolūkā būtu jāpieliek visas pūles, lai, pamatojoties uz uzskaiti, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu, līdz 2015. gadam apzinātu vismaz 1 200 MHz piemērota spektra. Šajā skaitlī ir ietverts spektrs, kuru jau izmanto;

c)

pārvarēt digitālo plaisu un veicināt Digitālās programmas Eiropai mērķus, līdz 2020. gadam sekmējot visiem Savienības iedzīvotājiem piekļuvi platjoslai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un nodrošinot, lai Savienībā varētu būt visaugstākais iespējamais platjoslas ātrums un jauda;

d)

nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, minētajiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma spektru rentablās joslās, lai minētie pakalpojumi būtu plaši pieejami;

e)

nodrošināt iespējas komercsektoram un sabiedriskajam sektoram, palielinot mobilās platjoslas jaudu;

f)

veicināt inovācijas un ieguldījumus, palielinot spektra izmantošanas elastīgumu, konsekventi visā Savienībā piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principus starp tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas var tikt pieņemti, un nodrošinot regulatīvo prognozējamību, kā noteikts inter alia elektronisko sakaru tiesiskajā regulējumā, atbrīvojot saskaņotu spektru jaunām progresīvām tehnoloģijām, kā arī nodrošinot spektra izmantošanas tiesību tirdzniecības iespējas, tādējādi radot iespējas Savienības līmeņa nākotnes digitālo pakalpojumu izstrādei;

g)

atvieglināt pieeju spektram, izmantojot priekšrocības, ko sniedz vispārējās atļaujas elektroniskajiem sakariem saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK5. pantu;

h)

mudināt pasīvu infrastruktūras kopīgu izmantošanu, ja tas ir samērīgi un nediskriminējoši, kā to paredz Direktīvas 2002/21/EK 12. pants;

i)

saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, cenšoties izvairīties no ex ante pasākumiem vai ex post aizsardzības līdzekļiem, pārmērīgas radiofrekvenču izmantošanas tiesību uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmumiem, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei;

j)

mazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un pilnībā izmantot tā potenciālu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un darbības mēroga radītus ietaupījumus Savienības līmenī, attiecīgi uzlabojot koordināciju un spektra izmantošanas un pieejamības tehnisko nosacījumu saskaņošanu;

k)

novērst citu radio vai ar radio nesaistītu ierīču radītus kaitīgus traucējumus vai darbības traucējumus inter alia veicinot tādu standartu izstrādi, kas veicina spektra efektīvu izmantošanu, un palielināt uztvērēju noturību pret traucējumiem, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi;

l)

sekmēt jaunu patēriņa produktu un tehnoloģiju pieejamību, lai nodrošinātu atbalstu patērētājiem pārejai uz digitālo tehnoloģiju un nodrošināt efektīvu digitālās dividendes izmantošanu;

m)

samazināt Savienības oglekļa emisijas ietekmi, palielinot bezvadu sakaru tīklu un iekārtu tehnisko efektivitāti un energoefektivitāti.

a)

lai ierobežotu spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram uzņēmumam, vai lai šādām izmantošanas tiesībām noteiktu nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšanu, valsts līmeņa vai reģionālo viesabonēšanu atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslās zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šādus papildnoteikumus var noteikt tikai valsts kompetentā iestāde;

b)

ja tas ir piemēroti situācijai valsts tirgū, lai rezervētu konkrētu daļu frekvenču joslu vai joslu grupu piešķiršanai jauniem tirgus dalībniekiem;

c)

lai atteiktos piešķirt jaunas spektra izmantošanas tiesības vai atļautu jaunu spektra izmantošanu konkrētās joslās, vai noteiktu nosacījumus jauno spektra izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, kas radušies izmantošanas tiesību piešķiršanas, nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā;

d)

lai aizliegtu vai noteiktu nosacījumus tādai spektra izmantošanas tiesību nodošanai, kas nav pakļauta valsts vai Savienības apvienošanās kontrolei, ja šāda nodošana varētu būtiski kaitēt konkurencei;

e)

lai grozītu esošās tiesības saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post konkurences izkropļojumus, kas radušies radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā.

a)

dot iespēju apzināt frekvenču joslas, kurās esošā spektra izmantošanas efektivitāti varētu uzlabot;

b)

palīdzēt apzināt frekvenču joslas, kas varētu būt piemērotas pārdalei un spektra kopīgas izmantošanas iespējām, lai atbalstītu šajā lēmumā izklāstītās Savienības politikas jomas, vienlaikus ņemot vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties inter alia uz patērētāju un operatoru pieprasījumu, kā arī iespēju šādas vajadzības apmierināt;

c)

palīdzēt analizēt gan privāto, gan publisko lietotāju dažādus spektra izmantošanas veidus;

d)

palīdzēt apzināt frekvenču joslas, ko varētu piešķirt vai pārdalīt, lai uzlabotu to efektīvu izmantošanu, veicināt inovāciju un uzlabot konkurenci iekšējā tirgū, lai izpētītu jaunus spektra kopīgas izmantošanas veidus gan privāto, gan publisko lietotāju interesēs, vienlaikus ņemot vērā šādas joslu un blakusjoslu piešķiršanas un pārdalīšanas iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pašreizējiem lietotājiem.

a)

izstrādāt praktiskos aspektus un vienotus formātus tādu datu par spektra pašreizējo izmantošanu, vākšanai un sniegšanai, ko dalībvalstis vāc un sniedz Komisijai, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Lēmuma Nr. 676/2002/EK 8. pantā noteiktie uzņēmējdarbības konfidencialitātes noteikumi un dalībvalstu tiesības neizpaust konfidenciālu informāciju, ņemot vērā mērķi samazināt dalībvalstu administratīvo slogu un esošos pienākumus, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz pienākumu sniegt konkrētu informāciju;

b)

izstrādāt analīzes metodiku tehnoloģiju tendencēm, nākotnes vajadzībām un spektra pieprasījumam Savienības politikas jomās, uz ko attiecas šis lēmums, jo īpaši tiem pakalpojumiem, kas varētu darboties frekvenču diapazonā no 400 MHz līdz 6 GHz, lai apzinātu topošo un potenciālo spektra nozīmīgus izmantošanas gadījumus.

a)

ja starptautisko sarunu priekšmets ir Savienības kompetencē, Savienības nostāju nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

ja starptautisko sarunu priekšmets ir daļēji Savienības kompetencē un daļēji dalībvalstu kompetencē, Savienība un dalībvalstis cenšas noteikt kopēju nostāju saskaņā ar patiesas sadarbības principa prasībām.