14.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/31

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošana ir prioritārs mērķis, lai veicinātu ES izaugsmi un ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, kā arī zinātnes izcilību un dalībvalstu, reģionu un sabiedrības kohēziju. Finansēšanas politikai, kas paredzēta programmā “Apvārsnis 2020”, vajadzētu būt izšķirīgam posmam, kas ļautu īstenot šo mērķi.

1.2.

Daudzos atzinumos (1) EESK jau izteica savu redzējumu par EPT un kopā ar Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi sāka debates un padziļinātu viedokļu apmaiņu par šo jautājumu; tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumu.

1.3.

EESK piekrīt Komisijai, kad tā norāda uz izaugsmi kā uz vienu no prioritārajiem EPT mērķiem. Pašreizējā smagajā ekonomikas un sociālajā krīzē šai atsaucei ir būtiska nozīme Eiropas organizētai pilsoniskajai sabiedrībai.

1.4.

EESK uzskata, ka pētnieku, zinātnes atziņu un tehnoloģiju brīvai apritei jākļūst par iekšējā tirgus “piekto brīvību”.

1.5.

EESK uzskata, ka vienotās pētniecības telpas īstenošana ir process, kas nemitīgi attīstās, un ka 2014. gada termiņš ir pārāk vērienīgs, ņemot vērā arī to, ka daudzas Eiropas valstis īsteno taupības pasākumus, kuru dēļ tiek ierobežoti valstu publiskie ieguldījumi pētniecībā un inovācijā.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu īstenot EPT ar stiprāku partnerību, kuras pamatā ir paraugprakse nevis reglamentējoši noteikumi, tomēr pauž bažas par faktu, ka nodomu protokoli, kas parakstīti ar organizācijām, ir brīvprātīgi, neformāli un nav juridiski saistoši.

1.7.

EESK cer uz stipru politisku gribu, kas varētu atbalstīt efektīvas un konkurētspējīgas valstu pētniecības sistēmas; tās varēs labāk īstenot, izmantojot salīdzinošo izvērtēšanu, kurai jābalstās uz pētniecības kolektīvu, iesaistīto struktūru un sasniegto rezultātu kvalitātes novērtēšanu.

1.8.

Komiteja uzskata, ka pētniecībā, ko finansē ar publiskiem līdzekļiem, prioritāte jādod tām nozarēm, kuras ir īpaši nozīmīgas ES iedzīvotāju labklājībai, un ka ar publiskajiem līdzekļiem jāturpina finansēt projektus, kas tiek īstenoti ciešā un savstarpējā sadarbībā ES mērogā.

1.9.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas kavē EPT īstenošanu un ir saistīti ar Eiropas pētnieku darba tirgus trūkumu, pētnieku darba apstākļiem, viņu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu.

1.10.

EESK atgādina, ka steidzami vajadzētu uzlabot situāciju pensiju un pensiju fondu jomā tiem pētniekiem, kas piedalās starptautiskos projektos, un izveidot Eiropas papildu pensiju fondu, lai segtu/kompensētu zaudējumus, kuri rodas, mainot valstis un pārejot no vienas sociālā nodrošinājuma sistēmas uz citu.

1.11.

Komiteja brīdina, ka Komisijas ierosinātās jaunās iniciatīvas nedrīkst kaitēt vai neitralizēt darbu, kas vērsts uz pētnieku administratīvā sloga samazināšanu EPT.

1.12.

EESK atgādina Eiropas Komisijai (EK) un dalībvalstīm, ka vajag pieņemt visas iniciatīvas, lai faktiski novērstu diskrimināciju, nevienlīdzību un atšķirības attieksmē dzimuma dēļ, kas joprojām pastāv akadēmiskajās, zinātnes un pētniecības aprindās. Jo sevišķi atzinīgi vērtē lēmumu nodrošināt sieviešu pārstāvību vismaz 40 % apmērā visās komitejās, kas iesaistītas darbā pieņemšanā, projektu izvērtēšanas kritēriju izstrādē un/vai pārskatīšanā, kā arī tajās, kas nosaka akadēmisko, pētniecības un zinātnes centru nodarbinātības politiku.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē EK priekšlikumu izstrādāt ceļvedi par tādu e-infrastruktūru attīstību, kas veicinātu e-zinātni. Komiteja atsaucas uz savu atzinumu (2) par Komisijas paziņojumu (3) par piekļuvi pētniecības rezultātiem un zinātniskai informācijai un to saglabāšanu un apriti.

1.14.

EESK atbalsta ES pētnieku aprindu un zinātniskās kopienas aicinājumu (4) valstu un valdību vadītājiem, kā arī ES iestāžu priekšsēdētājiem, kurā norādīts, ka Eiropa nevar atļauties zaudēt vislielākos talantus, pētniekus un pasniedzējus, sevišķi jaunos, un ka ES finansējums ir būtisks, lai valstu finansējums kļūtu efektīvāks un lietderīgāks un lai uzlabotu konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Tādēļ Komiteja prasa nesamazināt attiecīgo budžeta pozīciju nākamajā ES budžetā 2014.–2020. gadam.

1.15.

EESK uzskata, ka paziņotajā pārskatā par pasākumiem, kas jāīsteno prioritārajās jomās, Forumā zinātnisko un pētniecības projektu rezultātu ieviešanai un nodošanai, kā arī paziņojuma rezultātu galīgajā novērtējumā vajadzētu paredzēt pilsoniskās sabiedrības, kas ir iesaistīta EPT, pilnīgu un efektīvu līdzdalību.

1.16.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, EESK vēlas izveidot grupu, kas kļūtu par atskaites punktu ES iestādēm attiecībā uz EPT īstenošanas turpmākajiem novērtēšanas, uzraudzības un lēmumu pieņemšanas posmiem.

2.1.

EESK daudzos atzinumos ir paudusi savu EPT redzējumu, kas joprojām ir spēkā un aktuāls; Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumu, kura mērķis ir stiprāka partnerība un kurš liecina, ka ES un dalībvalstīm ir steidzami jārīkojas, lai izpildītu un paplašinātu savas saistības. Progress dalībvalstīs nenotiek viendabīgi, un dažos gadījumos tas joprojām ir lēns. Paziņojuma inovatīvais aspekts ir tas, ka sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm ir paredzēts paplašināt, iekļaujot tajā organizācijas, kas saistītas ar EPT (5). EESK uzskata, ka ir vajadzīga pastiprināta, plašāka un efektīvāka sadarbība.

2.2.

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka EPT īstenošanai jāsekmē ekonomiskā izaugsme, zinātnes izcilība un reģionu, dalībvalstu un sabiedrības kohēzija. Vienlaikus jāņem vērā un jāizvērš nepieciešamā mijiedarbība starp zinātni un tirgu, starp inovāciju un uzņēmējdarbību, starp jauniem darba organizācijas veidiem un pētniecību, kurā arvien pieaug savstarpējā mijiedarbība.

2.3.

EESK uzskata, ka pašreizējos pasaules krīzes apstākļos ir vajadzīgi precīzāki un enerģiskāki pasākumi, ne vien lai pārvarētu negatīvo ietekmi, kāda ir valstu atšķirībām pētniecības politikas izstrādē un īstenošanā, bet arī lai optimizētu darbības, kas vērstas uz minētās politikas efektivitātes palielināšanu. Pasākumiem jābūt arī vērstiem uz veselīgas un godīgas konkurences, kā arī pārrobežu sinerģijas palielināšanu starp valstu pētniecības sistēmām un atvieglot pētniekiem karjeras attīstību, mobilitāti un zināšanu brīvu apriti (6).

2.4.

Sabiedriskā apspriešana, kas tika īstenota sakarā ar paziņojuma izstrādi, ļauj secināt, ka:

3.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu nostiprināt valsts pētniecības sistēmas, izmantojot paraugpraksi, un piekrīt tam, ka līdzekļi jāpiešķir publiskos un atvērtos konkursos, kuros iesniegtos priekšlikumus izvērtētu attiecīgās dalībvalsts, citu dalībvalstu vai trešo valstu ekspertu grupas (salīdzinošā novērtēšana  (7)). Pētniecības kolektīvu, iesaistīto iestāžu un sasniegto rezultātu kvalitātes novērtēšanai jābūt par pamatu iestāžu lēmumiem par publisko finansējumu. Vēl joprojām daudzos gadījumos pētnieki, kolektīvi, pētniecības priekšlikumi un programmas nav novērtēti atbilstoši salīdzinošiem standartiem, pat ja tie ir projekti un pētījumi, kurus īsteno un finansē līdzīgā veidā. EESK uzskata, ka nevar pieņemt tādu vērtības zudumu brīdī, kad vairākas dalībvalstis jūtami samazina budžeta dotācijas pētniecībai.

3.2.

EESK apzinās, ka ES pētniecība ir viena no labākajām pasaulē. Pētniecība universitātēs un zinātniskajās iestādēs ļāva ES uzņēmumiem būt līderiem un pirmajiem tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī atrasties vadošajās pozīcijās. Tādēļ EESK pauž bažas par ietekmes novērtējumā iekļauto Komisijas secinājumu, kurā tā apgalvo, ka atšķirības starp Eiropu, ASV, Japānu un citām attīstītajām tirgus ekonomikas valstīm kļūst arvien acīmredzamākas (8). Tas varētu norādīt uz to, ka Eiropa sāk zaudēt spēju radīt zināšanas un ka dažos rādītājos pasaules līmeņa līdervalstis inovācijas jomā apsteidz 27 valstu ES. EESK uzskata, ka, ņemot vērā globālo krīzi un ar to saistīto maiņu spēku līdzsvarā, EPT jākonsolidē Eiropas zinātnes vadošā loma, kuras kvalitāte un izcilības līmeņi jāizmanto kā konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem.

3.3.

ES 2002. gadā nolēma, ka visu dalībvalstu ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē jābūt 3 % no Eiropas IKP (9). Atkārtotas neveiksmes šā mērķa sasniegšanā un tā pārlikšana uz 2020. gadu vedina EESK uzdot jautājumu, vai minētais mērķis tiks sasniegts. EESK piekrīt, ka vienai no EPT prioritātēm jābūt izaugsmei (jo īpaši pašreizējā smagajā ekonomikas un sociālajā krīzē) un pauž nopietnas bažas par budžeta samazinājumu pētniecībai taupības politikas dēļ.

3.4.

Mobilitātes veicināšana, lai efektīvi papildinātu studentu, pasniedzēju un pētnieku izglītību, ir viens no Eiropas augstākās izglītības telpas pīlāriem, kas ir cieši saistīts ar EPT īstenošanu. Minētie budžeta samazinājumi daudziem pētniekiem apgrūtinās EPT priekšrocību izmantošanu un pilnīgu dalību tajā. EESK pauž bažas par šiem pieņemtajiem lēmumiem (10).

3.5.

EESK vēlreiz pauž pārliecību, ka efektīvām un konkurētspējīgām valsts pētniecības sistēmām vajadzīga stipra politiska griba, un aicina ES un dalībvalstis apņēmīgāk un ātrāk rīkoties, lai izpildītu savas saistības.

3.6.

Pēdējos gados ar publiskajiem līdzekļiem finansētā pētniecība, šķiet, ir pametusi Eiropas iedzīvotāju labklājībai stratēģiski svarīgās nozares, kurām taču vajadzētu būt EPT inovatīvām pētniecības jomām, jo īpaši Eiropas kopīgajā sadarbībā.

3.7.

Turklāt EESK atgādina: lai optimizētu un/vai pārskatītu ekonomisko atbalstu valsts pētniecības sistēmām, ir jāatmet maldinošais dalījums starp lietišķo zinātni un fundamentālo zinātni, ko piemēro dažas dalībvalstis, kas cenšas samazināt budžetu. Tas ir nopietns šķērslis, lai piekļūti resursiem un finansējumam.

4.1.

ES sadarbība Eiropas mēroga pētniecībā ir koncentrēta uz dažām lielām iniciatīvām (11). Tomēr no apropriācijām no vispārējā budžeta (12) pētniecībai un izstrādei tikai 0,8 % tiek izmantoti dalībvalstu kopīgajām programmām, arī tām, kuras atbalsta vai līdzfinansē Komisija, lai gan ir pierādīts, ka ar transnacionālu sadarbību ir iespējams uzlabot pētniecības un izstrādes līmeni, iekļaut jaunas nozares un saņemt publiskā un privātā sektora atbalstu kopējiem projektiem. Tas apstiprina to, ka visā Eiropā ir jāizveido cieši sasaistīts zināšanu tīkls.

4.2.

Pētniecības finansēšanas jaunu programmu ieviešana (piemēram, Eiropas Pētniecības padomes (EPP) dotācijas sinerģijas jomā, ko sāka 2012. gadā, lai atbalstītu pārrobežu un kopumā arī starpnozaru mazas pētnieku grupas) var palīdzēt atklāt kopīgā darba pievienoto vērtību un papildināmību ar nosacījumu, ka pārvaldība tiks īstenota radoši un papildu zināšanas, spējas un resursi tiks kopīgi izmantoti inovatīvā veidā.

4.3.

Turklāt joprojām pastāv šķēršļi un grūtības ārzemnieku piekļuvei Eiropas nozīmes valsts pētniecības centriem un Eiropas pētniecības infrastruktūru pieejamībai tiem zinātniekiem, kas strādā neiesaistītajās dalībvalstīs. Abos gadījumos pieeja tiek piešķirta, pamatojoties uz valstu izvēli. EESK uzskata, ka šādas grūtības traucē pilnībā īstenot EPT.

4.4.

EESK uzskata, ka paredzētajā pārskatā par pasākumiem, kurā būtu uzsvērtas gan stiprās un vājās puses, gan transnacionālās zinātniskās sadarbības trūkumi, ne vien būtu jāņem vērā informācija, ko iesniegtu dalībvalstis, bet arī jānodrošina faktiska un efektīva līdzdalība pilsoniskajai sabiedrībai, kas ir saistīta ar ESP un/vai ir ieinteresēta tās īstenošanā.

6.1.

Pēdējos gados gandrīz visās nozarēs ir vērojams nozīmīgs pētnieku skaita pieaugums, bet joprojām maz ir to pētnieču, kas aktīvi strādā augstos akadēmiskajos amatos, vadot augsta līmeņa pētījumus zinātniskajos institūtos un universitātēs (16). Tā tas ir, lai gan pietiekami daudz ir pierādījumu, ka jaukto pētniecības grupu produktivitāte ir labāka un tie izmanto plašāku pieredzi, kopīgas zināšanas, dažādus skatupunktus, kā arī augstāka līmeņa sociālo inteliģenci. Sieviešu akadēmisko karjeru joprojām raksturo izteikta vertikāla segregācija un “stikla griesti” turpina pastāvēt, tāpat kā segregācija darba tirgū (17).

6.2.

No dzimuma atkarīga darba samaksas atšķirība turpina pastāvēt akadēmiskajā vidē un pētniecības centros, tāpat kā citās ekonomikas nozarēs. Līdztekus citiem faktoriem šo parādību uztur teorētiski neitrālas amatu apraksta sistēmas, kurās tomēr nav ievērotas dzimumu atšķirības, ģimenes pienākumi, kas gulstas tikai uz sievietēm, un joprojām pastāvoša tieša un netieša diskriminācija (18). Tas nozīmē, ka sieviešu zinātniskais potenciāls nav pietiekami novērtēts un izmantots, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas un ka trūkst dzimumu līdzsvara lēmumos pētniecības un inovācijas jomā.

6.3.

Ne visās dalībvalstīs ir izstrādāta valsts politika, lai veicinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu pētniecībā, un tas negatīvi ietekmē pētniecības kvalitāti un lietderību. Sieviešu taisnīgāka līdzdalība ļautu palielināt talantu rezerves, darbaspēka un lēmumu pieņemšanas procesa daudzveidību, kā arī uzlabotu pētniecības kvalitāti. Tas ļautu samazināt augstas ekonomiskās izmaksas un pat izvairīties no kļūdām saistībā ar dzimumu aspekta neievērošanu pētniecībā. Ja netiks panākti uzlabojumi saistībā ar dzimumu aspekta iekļaušanu pētniecības saturā, tas negatīvi ietekmēs mērķus, kurus EPT ir izvirzījusi izcilības līmeņu jomā. Lielāka sieviešu iesaistīšanās veicinās Eiropas sociālo un ekonomisko izaugsmi, kā arī uzlabos izcilību, pakalpojumus un pētniecības sasniegumus.

6.4.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt divreiz vairāk pūļu un pieņemt efektīvākas iniciatīvas, lai faktiski novērstu atšķirības attieksmē dzimuma dēļ, kas pastāv akadēmiskajā vidē, pētniecībā un zinātnē. Jo sevišķi ir jāpilda solījums nodrošināt sieviešu īpatsvaru vismaz 40 % apmērā visās komitejās, kas ir iesaistītas līgumu slēgšanā un projektu izvērtēšanas kritēriju izstrādē un/vai pārskatīšanā vai nosaka akadēmisko, pētniecības un zinātnes centru nodarbinātības politiku. Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību universitātēs un pētniecības centros izstrāde, īstenošana un novērtēšana ir cits pasākums, ko EESK vērtē pozitīvi, ar nosacījumu, ka sievietes aktīvi un pilnībā iesaistīsies visā procesā.

6.5.

Turklāt Komiteja aicina Eiropas Komisiju nodrošināt organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību ieteikuma izstrādē, kurā būs iekļautas vadlīnijas attiecībā uz institucionālajām izmaiņām, kas paredzētas, lai veicinātu faktisku dzimumu līdztiesību universitātēs un pētniecības centros.

7.1.

Komisija 2008. gada aprīlī publicēja ieteikumu (19) par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanā, kurā bija iekļauts paraugprakses kodekss, kas bija paredzēts universitātēm un citām publiskajām pētniecības struktūrām (20). Tomēr ar minēto kodeksu nepietiek, lai īstenotu ieteikuma mērķus.

7.2.

Zinātniskās informācijas pieejamība ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu nodrošināt veiksmīgu pētniecību un inovācijas veicināšanu, tātad, arī Eiropas konkurētspēju. Šādas informācijas pieejamību nodrošina zināšanu apmaiņa starp pētniekiem, starp pētniecības partnerībām — jo īpaši starp pētniekiem un uzņēmumiem — un starp pētniekiem un iedzīvotājiem, kā arī brīva piekļuve publikācijām. EESK atzinīgi vērtē attiecīgo Komisijas paziņojumu (21) un atsaucas uz savu atzinumu (22) par minēto paziņojumu.

7.3.

Turklāt EESK atbalsta nodomu izstrādāt ceļvedi tādas e-infrastruktūras attīstībai, kas atbalsta e-zinātni, pateicoties piekļuvei pētniecības instrumentiem un resursiem.

7.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju prasīt, lai Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir ieinteresētas pētniecībā un zinātnē, piedalās un pilnībā izmanto regulāru apmaiņu, kura ir paredzēta dalībvalstu forumā; šis forums tiks izveidots kā atskaites punkts zinātnisko programmu un projektu rezultātu apritei un nodošanai.