6.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/52

1.1

Attiecībā uz tālākajiem reģioniem par ES prioritāti šobrīd jāizvirza saikņu, kas tos vieno ar Eiropas kontinentu, un iedzīvotāju piederības sajūtas Eiropas projektam stiprināšanai. Dažās jomās, piemēram, bioloģiskās daudzveidības, Zemes novērošanas, atjaunojamo energoresursu un kultūru integrācijas jomā, tālākie reģioni var būt laboratorijas, izmēģinājumu telpas un pat paraugi Eiropai.

1.2

Tālākie reģioni, būdami Eiropas platformas attiecīgajā reģionā, var sniegt lielu ieguldījumu Eiropas nākotnē, tostarp ar to iedzīvotāju – sieviešu un vīriešu – talantu, to lauksaimniecības, zivsaimniecības un rūpniecības produkciju, kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu un ģeogrāfisko stāvokli. Tālākajiem reģioniem jānodrošina piekļuve visām iekšējā tirgus priekšrocībām uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējiem ES reģioniem.

1.3

Lai gan jāņem vērā stingrie budžeta ierobežojumi, īpašo atbalstu tālākajiem reģioniem nedrīkst samazināt. Minēto reģionu rīcībā jābūt pielāgotiem finanšu līdzekļiem, lai tie varētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus un kompensēt nelabvēlīgo apstākļu, tostarp attālinātības, ietekmi.

1.4

ES politika tālāko reģionu atbalstam ir devusi labus rezultātus, taču tālāko reģionu koncepcija ir jāaktualizē, balstoties uz LESD ietverto juridisko pamatu, lai piešķirtu šai politikai stratēģiskāku un vērienīgāku dimensiju. Tādējādi šie reģioni turpmāk tiks iesaistīti ES nozīmīgo tīklu, pētniecības, mobilitātes un planētas novērošanas politikas īstenošanā.

1.5

Jāizvērtē un jāpaplašina Tālāko un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI), lai tajā iekļautu tālāko reģionu visu veidu lauksaimniecības un citu produkciju.

1.6

Tādās ES politikas jomās kā konkurence, publiskais iepirkums, zivsaimniecība un vide konkrēti jāīsteno Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta noteikumi, lai ņemtu vērā tālāko reģionu ģeogrāfiskos un klimata apstākļus. Ņemot vērā Līgumā noteikto, Eiropas Komisijas pašreizējā atturīgā nostāja šajā jautājumā šķiet nepamatota. EESK prasa Eiropas Komisijai sagatavot un publicēt analīzi par 349. panta piemērošanu.

1.7

Galvenie uzdevumi tālākajos reģionos saistīti ar nodarbinātību un jaunatni. Sociālajai dimensijai jākļūst par vienu no ES tālāko reģionu atbalsta politikas prioritātēm. Tāpēc šī dimensija jāizvērš plašāk, īstenojot īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā virkni izglītības un apmācības atbalsta pasākumu un programmu, kas pielāgotas nodarbinātības vajadzībām šajos reģionos, no vienas puses, un atbalstu darbībām, kas rada darba vietas un vairo labklājību, no otras puses.

1.8

Tālākajos reģionos īstenotās programmas palīdzēs Eiropai palielināt konkurētspēju tādās jomās kā, piemēram, atjaunojamie energoresursi, jūrniecības zinātnes, bioloģiskās daudzveidības izpēte, mežsaimniecība, veselība un tropisko slimību apkarošana.

1.9

Neapstrīdams mērķis ir tālāko reģionu labāka integrācija to ģeogrāfiskajā vidē. Daudzi piemēri liecina, ka Eiropas Komisija nav pilnībā izpratusi tālāko reģionu kā ES platformu stratēģisko nozīmi ES ārpolitikas jomās, jo īpaši tirdzniecības, zivsaimniecības un attīstības sadarbības politikā. Ir vajadzīgs apņēmīgs, uzskatāmāks un aktīvāks Eiropas Komisijas atbalsts reģionālajai sadarbībai.

1.10

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana ES stratēģijas īstenošanā nedrīkst būt vienīgi sauklis. EESK ierosina katrā tālākajā reģionā rīkot apaļā galda sanāksmes ar pilsoniskās sabiedrības dalībnieku piedalīšanos, lai sagatavotu rīcības plānus, kuros ir noteikti stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas mērķi un posmi. EESK pauž gatavību uzsākt šo procesu sadarbībā ar tālāko reģionu Priekšsēdētāju konferenci un tālāko reģionu Ekonomikas un sociālo lietu padomēm.

1.11

EESK arī atbalsta tālāko reģionu un attiecīgo kaimiņvalstu (Latīņamerikas, Atlantijas okeāna, Karību jūras un Indijas okeāna reģiona valstu) pilsoniskās sabiedrības dalībnieku strukturēta dialoga rīkošanu. Tas dotu iespēju tālāko reģionu pārstāvjiem piedalīties dialogā, ko Eiropas Komisija uzsākusi ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPA) ietvaros. EESK atbalsta uzraudzības komiteju izveidi visu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietvaros, iesaistot pilsonisko sabiedrību, un aicina tālākos reģionus piedalīties attiecīgo komiteju darbā.

1.12

EESK iesaka katrā tālākajā reģionā izveidot ES birojus, lai ES un šo reģionu attiecības kļūtu konkrētākas, atpazīstamākas un tiešākas.

2.1

LESD 349. un 355. pantā definēts un atzīts tālāko reģionu īpašais raksturs, turklāt kopš 1989. gada šajos reģionos īsteno īpašu programmu sociālekonomisku pasākumu veicināšanai, lai panāktu šo reģionu lielāku konverģenci ar pārējiem ES reģioniem.

2.2

Tālākie reģioni būtiski paplašina ES teritoriju un tās ģeogrāfisko klātbūtni pasaulē, tādējādi palielinot Eiropas politisko, ekonomisko un kultūras ietekmi un nodrošinot plašas zvejas zonas Atlantijas un Indijas okeānā. Tālāko reģionu kā ES platformu nozīme ir jāpalielina, iesaistot šos reģionus Eiropas tīklos (TEN–T, digitālie tīkli), nodrošinot tiem priviliģētu piekļuvi ES Zemes novērošanas programmām (GMES, Galileo), ES pētniecības programmām atjaunojamo energoresursu un bioloģiskās daudzveidības jomā. Ar dažādu mobilitātes un sadarbības programmu palīdzību jāpalielina tālāko reģionu kā starpnieku nozīme ES ietekmes palielināšanā pasaulē. Īpašu ES pārstāvju klātbūtne minētajos reģionos, ko pamato tālā atrašanās vieta, vienlaikus būs gan politisks signāls, gan efektīvs instruments šo reģionu platformas lomas veicināšanai.

2.3

EESK jau vairāk nekā 20 gadus atbalsta tālāko reģionu pilsoniskās sabiedrības darbību ar mērķi tuvināties Eiropas Savienībai, būt labāk uzklausītai un iesaistītai konsultācijās. Te īpaši jāatzīmē, ka EK tirdzniecības politika, konkrēti, brīvās tirdzniecības nolīgumi un ekonomisko partnerattiecību nolīgumi, kas noslēgti ar tālāko reģionu kaimiņvalstīm, var radīt negatīvas sekas tālākajos reģionos (1). Diemžēl jāsecina, ka Eiropas Komisija savā paziņojumā šo jautājumu nav apskatījusi un nav ņēmusi vērā Coupeau kga sagatavotajā EESK 2010.gada 17. februāra atzinumā minētos ieteikumus, konkrēti, attiecībā uz papildu pasākumiem (2).

2.4

Otra nepilnība šajā paziņojumā ir tā, ka tajā nav ņemti vērā apstākļi, kas saistīti ar būtisku politisku realitāti, proti, tālāko reģionu piederību Eiropas Savienībai. Reinjonas salā rīkotā uzklausīšanas sēde apliecināja, ka pilsoniskās sabiedrības spēki atbalsta Eiropas projektu un nevienā brīdī to nav apšaubījuši. EESK uzskata, ka ES stratēģijas tālākajiem reģioniem prioritārais mērķis ir uzlabot šo reģionu integrāciju Eiropas Savienībā, ņemot vērā to īpašos apstākļus.

3.1

Īstenojot kohēzijas politiku, atlases un līdzekļu piešķiršanas procedūru vienkāršošana un paātrināšana kļuvusi par obligātu nepieciešamību. Par kavēšanos un pārlieku gariem termiņiem bieži vien ir atbildīgas ES un valstu iestādes. Tas būtiski kaitē ES uzticamībai, tāpēc šis jautājums jāskata nekavējoties, vēl pirms nākamās finanšu shēmas apspriešanas.

3.2

Vēl viens svarīgs nosacījums turpmākajām ES programmām ir nodrošināt ES atbalsta lielāku atpazīstamību un koncentrēšanu. Pašreizējā atbalsta sadrumstalotība ir par iemeslu efektivitātes trūkumam un kritiskiem viedokļiem. Kā norādīts iepriekšminētajā Coupeau kga izstrādātajā atzinumā, EESK šobrīd iesaka koncentrēties uz trim galvenajām prioritātēm. Pirmkārt, izglītību un apmācību nodarbinātības veicināšanai, īpaši jauniešu vidū, tai skaitā ar atbalstu pamatinfrastruktūrai, jo galvenā šo reģionu bagātība neapšaubāmi ir to iedzīvotāju – sieviešu un vīriešu – talants un uzņēmējdarbība. Otrkārt, atbalsts privātajam sektoram, jo tas veicina labklājību un nodarbinātību: MVU/MVI, tūrisms, ar ražošanas faktoriem saistīti pakalpojumi, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Treškārt, ieguldījumi nozīmīgākajos tīklos (IKT, transports, atkritumi, ūdens, enerģija u.c.) arī uzskatāmi par prioritāti, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kas veicina reģionu konkurētspēju.

3.3

Svarīga nozīme ir arī ilgtspējīgas attīstības jautājumam, taču tas jāskata plašāk, ņemot vērā ne tikai vides, bet arī citus faktorus. Piemēram, tūrisma jomā ilgtspējīga attīstība ietver vietējās identitātes ievērošanu, reģionā izkoptās prasmes, tradicionālā dzīvesveida saglabāšanu, valodu vai attiecīgajai teritorijai raksturīgu produkciju. Tādi jautājumi kā vispārēja pieejamība, demogrāfiskās pārmaiņas un atkarības mazināšana ir īpaši svarīgi tālākajos reģionos, bet Eiropas Komisija savā paziņojumā tiem nav pievērsusi pietiekamu uzmanību.

3.4

EESK rosina Komisiju izskatīt iespēju iekļaut tālāko reģionu dimensiju publiskā iepirkuma noteikumos. Ņemot vērā tālāko reģionu īpašos apstākļus, uzmanība jāpievērš nodarbinātībai vietējā līmenī un vienlaikus jānovērš sociālais dempings, ko rada zemākas darbaspēka izmaksas kaimiņvalstīs, kā arī atsevišķu ekonomikas dalībnieku īstenotā zemo cenu agresīvā prakse, sākotnēji likvidējot jebkādu konkurenci vietējā līmenī un vēlāk – īstenojot monopola politiku ar augstam cenām.

3.5

EESK pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā trūkst skaidra redzējuma par attiecībām ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kaut gan šāds redzējums bija ierosināts Coupeau kga atzinumā. EESK uzsver, ka svarīga nozīme ir tādiem sadarbības pasākumiem starp tālākajiem reģioniem un to kaimiņvalstīm, tostarp ĀKK valstīm, ko īsteno ar kopīgiem sadarbības projektiem, kuriem piešķirti EAF/ERAF, ESF, ELFLA un EKZF līdzekļi. Šajā jomā veikti daudzi pētījumi, bet darbības noteikumu trūkuma dēļ īstenots tikai neliels skaits konkrētu sadarbības projektu. Transporta, tūrisma, izglītības, veselības, zivsaimniecības, lauksaimniecības, pētniecības un izstrādes, kā arī vides aizsardzības jomā sadarbības iespējas ir ļoti plašas. Tajā pašā laikā vēl neatrisināts ir ES tirdzniecības politikas jautājums. Jau noslēgtie vai paredzamie brīvās tirdzniecības nolīgumi, vai arī EPN rada reālu apdraudējumu atsevišķu tālāko reģionu nestabilajai tautsaimniecībai. Ja ES tirdzniecības politikā netiks ņemtas vērā tālāko reģionu konkrētās intereses, ES tālāko reģionu atbalsta stratēģijas projekts zaudē savu jēgu.

3.6

Diemžēl jāsecina, ka paziņojumā pārāk maz uzmanības veltīts partnerības ar tālāko reģionu pilsonisko sabiedrību definēšanai, strukturētu konsultāciju veidošanai ar šā reģiona pilsonisko sabiedrību kohēzijas pasākumu īstenošanai, kā arī projektu izstrādei, kas ar informācijas kampaņu, Eiropas pilsoniskuma un mobilitātes programmu palīdzību stiprinātu Eiropas identitātes apziņu iedzīvotāju vidū. EESK vēlas norādīt uz savu atzinumu par tematu “Rīcības kodekss partnerības jomā” (3).

4.2.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu ar turpmāk tālākajiem reģioniem 'piešķirt īpašu režīmu, lai tie varētu maksimāli izmantot pieejamo finansējumu, proti, piedāvāt tālākajiem reģioniem līdzfinansējuma likmi 85 % apmērā neatkarīgi no to ienākumu līmeņa. Tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka līdzfinansējuma likme īpašajam piešķīrumam, kas paredzēts ar tālāko reģionu statusu saistīto papildu izmaksu kompensēšanai, palicis 50 % līmenī, un mudina Komisiju rīkoties pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu tā pilnu efektivitāti.

4.2.2

Visbeidzot, EESK ir nobažījusies, ka Komisijas priekšlikumos par teritoriālo sadarbību nav piedāvāti konkrēti risinājumi tālāko reģionu noteikti nepieciešamajai reģionālajai integrācijai.

4.4.1

EESK kopā ar Eiropas Parlamentu uzsver, ka nepieciešams izstrādāt ad hoc satvaru transportam un IKT, lai tālākie reģioni varētu efektīvi risināt teritoriālās nošķirtības un digitālās plaisas problēmu.

4.5.1

Tālākajiem reģioniem jānosaka automātiska atbilstība pārrobežu sadarbībai paredzēto līdzekļu saņemšanai, neraugoties uz 150 km tālas jūras robežas kritēriju.

4.5.2

Lai panāktu tālāko reģionu reģionālo integrāciju, jāpieņem pasākumi, ar kuriem uzlabo to saikni ar kaimiņos esošām trešām valstīm un veicina internacionalizāciju, kas ir svarīga šo reģionu MVU.

4.5.3

Eiropas Savienībai obligāti jāsagatavo ietekmes novērtējumi par tirdzniecības vai zvejas nolīgumiem, ko ES noslēdz ar tālāko reģionu kaimiņvalstīm, un tālāko reģionu politiskās iestādes un pilsoniskā sabiedrība jāinformē par sarunām, un tās jāiesaista to jautājumu risināšanā, kuri tās tieši skar.

4.5.4

Tālāko reģionu profesionāļus un juristus interesē arī jautājums par ieguldījumu drošību šajā ģeogrāfiskajā telpā. EESK šajā nolūkā atbalsta tālāko reģionu Juristu apvienību konferences izveidi un jebkuru citu līdzīgu iniciatīvu, piemēram, Atlantijas Arbitrāžas centrs un citas.

4.5.5

Ja ES turpmāk paustu stingrāku apņemšanos nekā līdz šim panākt, lai tālākie reģioni kļūtu par ES platformām, reģionālā integrācija sekmētu apjomradītus ietaupījumus daudzās jomās (transports, atkritumu apsaimniekošana u.c.).

4.6.1

LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts iezīmē patiesu konceptuālu progresu, ļaujot Komisijai valsts reģionālā atbalsta noteikumos diferencēti ņemt vērā tālako reģionu ekonomikas īpatnības, kā arī acīmredzamas nepilnības saistībā ar valsts atbalstu citiem mērķiem (pētniecība, inovācija, transports, vide u.c.). EESK norāda uz pašreizējām pretrunām starp stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm un nepilnībām noteikumos par valsts atbalstu pētniecībai, inovācijai un vides aizsardzībai tālākajos reģionos. Nākamajā periodā šīs pretrunas ir jānovērš.

4.6.2

Laikā, kad tiek pārskatīta ES valsts atbalsta sistēma, tālākie reģioni pauž bažas par pašreizējās sistēmas saglabāšanu. Minētie reģioni prasa saglabāt pēc iespējas labvēlīgākus noteikumus, atbalsta saskaņotību neatkarīgi no tā mērķiem (atbalsts ieguldījumiem uzņēmumos ar paaugstinātām atbalsta intensitātes likmēm un darbības atbalsts, kas nav degresīvs un ierobežots laikā, lai atbilstīgi LESD 349. panta noteikumiem kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar attālo atrašanās vietu), vienkāršas un elastīgas procedūras.

4.6.3

Tālākajos reģionos jāveido darba vietas, lai izskaustu strukturālo bezdarbu, kas skar visas iedzīvotāju grupas. Šo reģionu uzņēmumi parasti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielākoties darbojas ģeogrāfiski ierobežotos tirgos; tātad šo reģionu uzņēmumu un kontinentālās Eiropas uzņēmumu raksturīgās iezīmes ir atšķirīgas. Tāpat kā 2007.-2013. gada periodā, ir svarīgi nodrošināt, lai atbalstu uzņēmumiem būtu tiesīgi saņemt visu veidu uzņēmumi.

4.6.4

Atbalsta likmju intensitāte ieguldījumiem tālākajos reģionos šķiet nostabilizēta 2007.–2013. gada līmenī, arī turpmāk saglabājot robežvērtības un “tālāko reģionu bonusa” principu. EESK vērš uzmanību uz to, ka tas neietekmē ES iekšējo tirdzniecību, jo tālāko reģionu tirgi maz piesaista ārvalstu investīcijas. Tāpēc EESK iesaka turpināt piešķirt darbības atbalstu, kas nav degresīvs un nav ierobežots laikā.

4.6.5

Publiskais atbalsts, ES atbalstu ieskaitot, un tālāko reģionu uzņēmumu ieguldījumi inovācijā, digitālajā programmā un partnerattiecību veidošanā attiecīgajā ģeogrāfiskajā zonā būtu jāuzskata par prioritātēm.

4.6.6

Tālākajiem reģioniem raksturīga struktūra, ko veido gandrīz vienīgi ļoti mazi uzņēmumi. Savā stratēģijā Komisijai īpašu uzmanību vajadzētu pievērst Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta konkrētai īstenošanai un principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz procedūrām un pārbaudēm. Tālākajos reģionos nopietni jāuzrauga konkurences noteikumi, lai tie nekaitētu mazo un vidējo uzņēmumu interesēm.

4.7.1

Sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tālākie reģioni ir sevišķi neaizsargāti un enerģētikas jautājums tiem jārisina citādi nekā kontinentālajā Eiropā. ES uzdevums ir palīdzēt tālākajiem reģioniem nodrošināt energoapgādi sarežģītā vidē un sarežģītos apstākļos, kas ievērojami sadārdzina cenas un ierobežo konkurētspēju.

4.7.2

Tālākajiem reģioniem ir būtiski svarīgi apgūt un izmantot pašiem savus energoresursus: tā var būt gan no naftas vai gāzes iegūta enerģija, gan enerģija ar zemu oglekļa emisijas līmeni — vēja, siltuma, saules, ūdens, jūras (paisuma un bēguma, viļņu, jūras straumju, siltuma) enerģija.

4.7.3

EESK iesaka minētajos reģionos sekmēt pētījumus par atjaunojamiem energoresursiem un ar ES finanšu instrumentiem atbalstīt enerģētikas projektus tālākajos reģionos, ņemot vērā to īpašās iezīmes.

4.8.1

Lauksaimniecības nozīme tālākajos reģionos ir nenoliedzama. Lauksaimniecība nodrošina darba vietas, veicina tradicionālās vides un dzīvesveida izplatību un saglabāšanu. Papildus atbalstam cukura un banānu produkcijai, ES jāturpina darbs, lai veicinātu pārtikas produktu daudzveidību un pārtikas apgādes autonomiju tālākajos reģionos. Jāsaglabā arī esošais līdzsvars starp lauksaimniecisko ražošanu eksportam un lauksaimniecisko ražošanu vietējiem tirgiem.

4.8.2

Attiecīgo procedūru dēļ ES atbalsta piešķiršanā priekšroka dažkārt tiek dota lielām struktūrām vai starpnieku izmantošanai. Šī tendence ir jāmaina, jo tajā nav ņemtas vērā neatkarīgo mazo ražotāju intereses, taču tālākajos reģionos tieši šādu ražotāju īpatsvars ir vislielākais. ES atbalstam būtu jākalpo arī pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai un jāveicina lauksaimnieku un to organizāciju līdzdalība.

4.9.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nostāju, kurā paredzēts raudzīties, lai lēmumu pieņemšana šajā jomā būtu vairāk balstīta uz reģioniem, orientējoties uz reģionālajām jūras teritorijām un ņemot vērā vietējos zivju krājumus, kā arī uz konsultatīvo padomju izveidi tālākajiem reģioniem. Tā kā tālāko reģionu zvejas zonas ir ļoti atšķirīgas, šādas konsultatīvas padomes jāveido katram tālāko reģionu baseinam atsevišķi, lai efektīvāk ņemtu vērā to īpatnības.

4.9.2

Zivsaimniecības politikas reformas priekšlikumā nav paredzēti apmierinoši, tālāko reģionu apstākļiem piemēroti risinājumi, piemēram, saistībā ar atbalstu zvejas flotei (kuģubūve, kuģu iegāde un modernizēšana, zvejas piepūles pārvaldība, ES un trešo valstu noslēgto zvejas nolīgumu ietekme uz tālākajiem reģioniem); nav panākts progress POSEI zivsaimniecības programmās, kuru saturs būtu konceptuāli jāpārskata, līdzīgi kā tas bija POSEI lauksaimniecības programmu gadījumā. Komiteja arī atgādina par idejām, kas izklāstītas 2011. gada 27. oktobra pašiniciatīvas atzinumā “Zivju krājumu pārvaldības un zvejas kontroles reģionālo zonu attīstība” (ziņotājs: Burns kgs).

4.10.1

Jāapsver iespēja par tropu un subtropu cietkoksnes koku ilgtspējīgu audzēšanu tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Īpašās attiecības, kas šos reģionus vieno ar Eiropu, nodrošinātu tām tiešu piekļuvi, jo tās spēj piegādāt sertificētu koksni, kas atbilst visiem Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council, FSC) sertifikācijas noteikumiem.

4.10.2

Kokmateriāli vēsturisku ēku restaurācijas projektiem ir specifisks tirgus, ko vajadzētu ņemt vērā, jo daudzām retām koku sugām draud izmiršana un tās ir ļoti grūti iegūt legālā ceļā. Sarkankoks, Ipe, Virola, Padauk, Greenheart, Ramin, Apitong un Wenge ir tikai neliela daļa no koku sugām, kas vajadzīgas restaurācijas projektiem.

4.10.3

Tropu un subtropu meži nodrošina ne tikai kokmateriālus, bet arī nevainojamu vidi retu augu kultivēšanai medicīnas un kosmētikas vajadzībām. Tropu un subtropu mežos audzētie kokmateriāli nedod tūlītēju peļņu, bet ilgtermiņā sniedz šiem reģioniem būtisku priekšrocību gūt peļņu no ļoti ienesīgiem tirgiem, kam nepieciešami minētie reti sastopamie koki un augi.

4.11.1

EESK atbalsta ES vides programmas un bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna turpināšanu (tālākajos reģionos atrodas 80 % ES bioloģiskās daudzveidības potenciāla), kā arī to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” turpmākajās programmās labāk jāņem vērā tālāko reģionu iespējas, īpaši atjaunojamo energoresursu, ilgtspējīgas attīstības un jūras zinātņu jomā.

4.11.2

Komisija nav pietiekami plaši apskatījusi tālāko reģionu potenciālu šajās jomās.

4.11.3

EESK atbalsta ideju veidot ES klasteru tīklus minētajās jomās, iekļaujot tajos tālākos reģionus.

4.12.1

EESK ir gandarīta, ka Komisija saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” pievērsusies ES modeļa sociālajai dimensijai. Šajā jautājumā nepietiek ar vēlmēm vien, ir vajadzīgas konkrētas saistības. Neviens ES iedzīvotājs nedrīkst būt atstumts un atstāts attīstības ceļa malā. Tieši tāda ir ES solidaritātes būtība. EESK atbalsta Kanāriju salu reģiona priekšsēdētāja ierosinājumu izstrādāt neatliekamas rīcības plānu cīņai ar masveida bezdarbu, kas pieaug straujos tempos.

4.12.2

Papildus stratēģisko virzienu īstenošanai EESK uzsver:

Eiropas Komisijas pētījumā “Izaugsmes faktori tālākajos reģionos”, ko sagatavojis Ismeri Eropa;

Ziņojumā “Tālāko reģionu stāvoklis vienotajā tirgū: Eiropas Savienības ietekme pasaulē”, ko pēc Iekšējā tirgus komisāra Michel Barnier pieprasījuma sagatavojis Pedro Solbes Mira;

Eiropas Komisijas pētījumā “Demogrāfijas un migrācijas tendences tālākajos reģionos: ietekme uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”, ko sagatavojis INED.

Nuno Teixeira kga sagatavotajā Eiropas Parlamenta REGI komitejas ziņojumā “Kohēzijas politika tālākajos reģionos saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” ”;

Eiropas Parlamenta pētījumā “Reģionālās politikas ietekme uz klimata pārmaiņu sekām tālākajos reģionos”.