31.7.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/39

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Partnerības pētniecībā un inovācijā””

COM(2011) 572 final

2012/C 229/07

Ziņotāja: Renate HEINISCH kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 21. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Partnerības pētniecībā un inovācijā””

COM(2011) 572 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (23. maija sēdē), ar 191 balsi par, 2 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK tāpat kā Komisija uzskata, ka partnerības nodrošina daudzveidīgas priekšrocības un to potenciālu varētu izmantot vēl vairāk. Tāpēc Komiteja noteikti atbalsta Komisijas ierosmi, īstenojot pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”, veidot un atbalstīt Eiropas inovācijas partnerības (EIP), kuru mērķis ir padarīt Eiropas pētniecības un inovācijas ciklu efektīvāku un saīsināt laiku, kas nepieciešams pētniecības rezultātu nonākšanai tirgū.

1.2   Lai nodrošinātu partnerību ilgstošu darbību un ilgtspējīgu ietekmi, jāizstrādā pamatnosacījumi, kas ir piemēroti ar pārvaldi, finansēšanu un īstenošanu saistīto jautājumu risināšanai.

1.3   Viens no pamatnoteikumiem ir: partnerībām jābūt vienkāršām, elastīgām, iekļaujošām un atvērtām; vadības grupām — reprezentatīvām un līdzsvarotām, un jau pašā sākumā jānoskaidro attiecības starp esošajām iniciatīvām un instrumentiem.

1.4   EESK uzsver, ka sociālās inovācijas ir svarīgs instruments inovācijām labvēlīgas vides izveidei, lai motivētu uzņēmumus, publisko sektoru, sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas sadarboties un tādējādi paaugstināt savu inovācijas spēju un veiktspēju.

1.5   Partnerattiecību pieejas tālākā attīstīšanā ir nepieciešams noskaidrot un nemitīgi pārbaudīt saikni starp EIP un citām politiskajām ierosmēm (paziņojuma 2.3.2. punkts).

1.6   Eiropas un valstu programmu īstenošanas un finansēšanas koordinācijas nepieciešamajā atvieglošanā, lai efektīvāk risinātu sabiedrības problēmas (paziņojuma 3.1.3. un 3.3.3. punkts), būtu jāietver dalībvalstu administratīvo procedūru, atbalsta piešķiršanas vadlīniju un finansēšanas noteikumu pielāgošana.

1.7   Komiteja arī iesaka vairāk apvienot esošos resursus, uzraudzīt, lai dažādās (līdz)finansējuma iespējas būtu pārskatāmākas, viennozīmīgākas un tematiski labāk sadalītas, līdzekļus izmantot mērķtiecīgi, kā arī centralizēti un sistemātiski informēt par to.

1.8   Komiteja turklāt iesaka iesaistīt visus valsts un Eiropas līmeņa dalībniekus un iniciatīvas, kas var veicināt atbilstīgu regulatīvo kontroli un partnerību dzīvotspēju, kā arī partnerību rezultātu īstenošanu.

1.9   Lai palielinātu Eiropas pievilcīgumu starptautiskajā arēnā, arī turpmāk jāatbalsta trešo valstu iesaistīšana pētniecības un inovācijas partnerībās.

1.10   Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi partnerību jomā, jānoskaidro, kāds saistību veids un pakāpe nepieciešama, lai, nodrošinātu gan elastīgumu, atvērtību un inovācijas spēju, gan arī ilgstošas un stabilas partnerattiecības un ilgtspējīgu ietekmi.

1.11   Lai taupītu cilvēkresursus, laiku un līdzekļus, turpmāk jācenšas panākt augstāku efektivitāti. Tādēļ pasākumi labāk jākoordinē, regulāri jāizvērtē un saskaņoti jāīsteno.

1.12   Lai varētu ņemt vērā valsts un reģionālās īpatnības, jāparedz daudz ciešāka saikne ar valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem. Vienlaikus nedrīkst aizmirst aktuālo problēmjautājumu globālās dimensijas nozīmi.

2.   Komisijas paziņojums

2.1   Komisijas paziņojumā par tematu “Partnerības pētniecībā un inovācijā” (1) izskatīts jautājums par to, kā optimizēt esošos resursus tā, lai, neraugoties uz pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, būtu iespējams līdz 2014. gadam pabeigt Eiropas pētniecības telpas izveidi, īstenot Inovācijas savienību, Digitalizācijas programmu, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” citas pamatiniciatīvas” (2).

2.2   Komisija ar paziņojumu atgriežas pie tādu partnerību koncepcijas, kuru spēku apvienošanas nozīme uzsvērta Komisijas 2010. gada oktobra paziņojumā par Inovācijas savienību (3). Veidojot publiskā-publiskā (P2P), kā arī publiskā-privātā sektora (PPP) partnerības (4), Eiropas un valstu līmeņa publiskā sektora dalībniekiem jāapvienojas, lai atrisinātu galvenās problēmas, ar kurām sastopas sabiedrība, un nostiprinātu Eiropas konkurētspēju.

2.3   Lai nonāktu pie kopīga redzējuma par pētniecības un inovācijas partnerību iespējamo ieguldījumu gudrā un ilgtspējīgā izaugsmē Eiropā, partnerības modeļus izstrādāja un izmēģināja Septītajā pētniecības pamatprogrammā, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP), Eiropas pētniecības telpas (ERA) regulējumā un Inovācijas savienības politikas ietvaros.

2.4   Kopvērtējumā Komisija secina, ka partnerības nodrošina daudzveidīgas priekšrocības un to potenciālu varētu izmantot vēl vairāk.

2.5   Eiropas inovāciju partnerības (EIP) var veidot vispārēju satvaru dažādiem partnerības modeļiem, jo tajās ir apvienojušies visi nozīmīgie pētniecības un inovācijas cikla dalībnieki, kas aptver gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi un veicina politisko atbalstu saskaņotajiem pasākumiem. Partnerības ir arī efektīva metode, ar kuru mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) vairāk iesaistīt pētniecībā un inovāciju izstrādē.

2.6   Tomēr partnerības nedarbojas pašas no sevis. Lai nodrošinātu partnerību ilgstošu darbību un ilgtspējīgu ietekmi, jāizstrādā pamatnosacījumi, kas ir piemēroti ar partnerību pārvaldi, finansēšanu un īstenošanu saistīto jautājumu risināšanai.

2.7   Dažādu partnerību darbības rezultāti jau ir ļāvuši izdarīt svarīgus secinājumus par partnerību veidošanu un noteikt iepriekš minēto problēmu risināšanas iespējas (5).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Lielākās problēmas Eiropas Savienības dalībvalstu turpmākajā attīstībā ir demogrāfiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas, kā arī ar globalizāciju saistītās pārmaiņas rūpniecībā, tautsaimniecībā un darba tirgū. Lai minētās problēmas pārvarētu, ir vajadzīgi kopīgi pūliņi, visu potenciālo dalībnieku iesaiste un piemērotu pasākumu centralizēta koordinēšana. Steidzami jāķeras pie to risināšanas, izmantojot mijiedarbību starp pētniecību, uz zinātni un tehnoloģijām balstītām inovācijām un sociālajām inovācijām.

3.2   Centralizēta koordinācija vajadzīga arī nolūkā apvienot resursus, izveidot pienācīgu budžetu un sadalīt līdzekļus, lai pētniecībā un inovācijā varētu efektīvi izmantot arī iespējas, kas paveras saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām un globālajiem uzdevumiem.

3.3   Tāpēc EESK noteikti atbalsta Komisijas ierosmi, īstenojot pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” (6), veidot un atbalstīt Eiropas inovācijas partnerības (EIP), kuru mērķis ir padarīt Eiropas pētniecības un inovācijas ciklu efektīvāku un saīsināt laiku, kas nepieciešams pētniecības rezultātu nonākšanai tirgū (7).

3.4   No Septītajā pētniecības pamatprogrammā (8), Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP) (9), Eiropas pētniecības telpas (ERA) regulējumā (10), Inovācijas savienības politikas ietvaros (11) un Eiropas izmēģinājuma projektā “Aktīva un veselīga novecošana” (AHA) izmēģināto partnerības modeļu analīzes jau var izdarīt pirmos secinājumus par partnerību veidošanu (12)..

3.5   Viens no secinājumiem ir: partnerībām jābūt vienkāršām, elastīgām, iekļaujošām un atvērtām; vadības grupām — reprezentatīvām un līdzsvarotām, un jau pašā sākumā jānoskaidro attiecības starp esošajām iniciatīvām un instrumentiem. Lai partnerības varētu ilgi un stabili attīstīties, tām ir vajadzīgi arī skaidri pamatnosacījumi par struktūrām, finansējumu un procesiem.

3.6   EESK atzīst un atbalsta Komisijas centienus, lai minētos secinājumus pārvērstu konkrētos priekšlikumos un pamatnostādnēs un iekļautu attiecīgus aspektus programmā “Apvārsnis 2020”. Paziņojumā izklāstītie priekšlikumi ir nepieciešami, tomēr, pēc Komitejas domām, tie vēl ir jāpapildina.

4.   Īpašas piezīmes par Komisijas priekšlikumiem

4.1   Eiropas inovācijas partnerību (EIP) mērķi

4.1.1   Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas paziņojumā norādīto mērķi ar EIP palīdzību sasaistīt pārbaudītus “piedāvājuma puses” (pētniecība un tehnoloģijas) instrumentus un “pieprasījuma puses” (lietotāju, iestāžu, standartizācijas) instrumentus (2.3.1. punkts). Tā piekrīt Komisijas uzskatam, ka EIP apvieno galvenos publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības — gan valsts, gan reģionālā līmeņa — dalībniekus, lai varētu veikt intensīvāku apmaiņu, un tādējādi tiek optimizēti instrumenti, vairota sinerģija un apvienoti resursi, kā arī veicinātas inovācijas (it īpaši sabiedrības inovācijas) un jauni uzņēmējdarbības modeļi (13) un pastiprināts politiskais atbalsts.

4.1.2   Šajā saistībā Komiteja uzsver, cik svarīgi ir Komisijas priekšlikumi, kas pamatojas uz Komisijas dienestu darba dokumentā izdarītajiem secinājumiem par EIP izmēģinājuma projektu “Aktīva un veselīga novecošana” (AHA-Pilot-EIP) un citām partnerībām (14). Tie uzskatāmi parāda: lai pētniecības un inovācijas partnerības varētu attīstīties ilgi un efektīvi, pārvaldei, īstenošanai un finansēšanai ir nepieciešami skaidri pamatnosacījumi.

4.2   Partnerības pieejas plašāka ieviešana

4.2.1   Lai partnerības pieeju ieviestu plašāk, Komiteja uzskata, ka īpaši svarīgi ir šādi punkti, un ierosina tos attiecīgi papildināt.

4.2.2   Noskaidrot saikni starp EIP un ierosmēm citās politikas jomās (paziņojuma 2.3.2. punkts): minētā saikne būtu nemitīgi jāpārbauda un jāprecizē, it īpaši saistībā ar jaunām EIP.

4.2.3   Iesaistīt visus dalībniekus, kuri var nodrošināt atbilstīgu regulatīvo kontroli (paziņojuma 2.3.2. punkts): šajā nolūkā jānosaka un jāņem vērā dažādo dalībnieku attiecīgā loma un vajadzības inovācijas procesā. Tikpat svarīga ir arī iespēja izbeigt pasākumu, vai nu tāpēc, ka ar tā palīdzību ir veiksmīgi sasniegts mērķis, vai arī pasākums tā norises gaitā izrādījies nepiemērots.

4.2.4   Atvieglot Eiropas un valstu programmu īstenošanas un finansēšanas koordinēšanu, lai efektīvāk risinātu sabiedrības problēmas (3.1.3. punkts): Komiteja uzskata, ka šajā aspektā ietilpst arī iespējami plašāka valstu atbalsta pamatnostādņu un finansēšanas noteikumu pielāgošana. Komisijas paziņojumā jau ir minēta nepieciešamība savstarpēji saskaņot dalībvalstu administratīvās procedūras (3.3.3. punkts).

4.3   Pašreizējās partnerības pētniecībā un inovācijā

4.3.1   Partnerības modeļus izmēģināja Septītajā pētniecības pamatprogrammā, CIP, Eiropas pētniecības telpas regulējumā un Inovācijas savienības politikas satvarā (15).

4.3.2   No pašreizējām kopīgajām iniciatīvām it īpaši var minēt Eiropas inovācijas partnerību “Aktīva un veselīga novecošana” (EIP AHA) (16), Digitālo programmu Eiropai (17), kopīgās plānošanas ierosmi “Ilgāks mūžs, labāka dzīve — demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas” (18) un plānoto programmu “Apvārsnis 2020” (19).

4.3.3   Lai izvairītos no tirgus sadrumstalošanas un darba pārklāšanās, ir noteikti jāiesaista citi nozīmīgi dalībnieki un ierosmes gan valsts, gan Eiropas līmenī. Pētniecības un inovācijas partnerības iespējas vai vismaz sinerģija paveras, piemēram, saistībā ar Eiropas aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu (2012) (20), PVO Vecāka gadagājuma cilvēkiem draudzīgas vides programmu (21) un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (22).

4.3.4   Pastiprināta uzmanība jāvelta arī citu gan valsts, gan Eiropas līmeņa dalībnieku veiktajiem attiecīgajiem priekšdarbiem. Pie tiem pieder, piemēram, Veselības un patērētāju ĢD, Eiropas Tehnoloģijas institūta (ETI) (23) un Perspektīvo tehnoloģiju pētījumu institūta (IPTS) (24) dažādās programmas un iniciatīvas.

4.3.5   EESK uzsver arī, ka partnerība ir svarīga, lai vairotu Eiropas kā globāla pētniecības un inovācijas partnera pievilcību. Palīdzot paplašināt mērogu un darbības jomu, partnerība pasaules līmeņa dalībnieku ieguldījumus pētniecībā Eiropā padara efektīvākus un rezultatīvākus (25). EESK aicina turpināt attīstīt partnerattiecību veidošanu šajā virzienā.

4.3.6   Lai partnerības pētniecībā un inovācijā būtu ilgtspējīgas, līdztekus strukturāliem pamatnoteikumiem svarīgs ir vadošs un noturīgs kopīgs redzējums. Komiteja uzskata, ka tāpēc līdztekus visiem iespējamajiem dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības un vecākās paaudzes pārstāvjiem partnerībā jāiesaista arī sociālie partneri, kā arī jauni cilvēki vai viņu pārstāvji, lai viņu enerģisko atbalstu izmantotu ilgtspējīgās norisēs un īstenošanā.

4.3.7   Inovācijas ne vienmēr rodas lineāra procesa rezultātā, bet gan sazarojoties un integrējoties nozarēm, sistēmām un koncepcijām. Biežākie faktori, kas veicina, piemēram, ar pakalpojumiem saistītas inovācijas, ir pārmaiņas sabiedrības struktūrā, jaunas klientu vajadzības un uzņēmumu reakcija uz šādām pārmaiņām. Šādi faktori jāņem vērā it īpaši saistībā ar sabiedrības inovācijām.

4.4   Citi priekšlikumi par papildinājumiem

4.4.1   Finansēšana un īstenošana — Komisijas paziņojuma 3.2. pants

4.4.1.1   Lai partnerības darbotos ilgi, ir nepieciešams pastāvīgs finansējums. Komisijas priekšlikumi par esošo Eiropas un valsts līmeņa finansēšanas instrumentu vienkāršošanu un koordinēšanu šajā saistībā ir ļoti vērtīgi, un tie noteikti jāņem vērā.

4.4.1.2   Turklāt būtu vēlams dažādās (līdz-)finansējuma iespējas sakārtot pārskatāmāk, viennozīmīgāk un tematiski skaidrāk, lai iniciatīvu plānošanu un īstenošanu varētu balstīt uz stingra pamata. Tāpēc Komiteja iesaka vairāk apvienot esošos resursus, tos mērķtiecīgi izmantot, kā arī centralizēti un sistemātiski informēt par to.

4.4.2   Turpmāko partnerību saistību apmēra noteikšana

Attiecībā uz saistībām līdzšinējās partnerības ietver gan brīvu sadarbību konkrētās aktuālajās jomās, gan saistošas, taču ilguma un finansējuma ziņā ierobežotas atsevišķu partneru apņemšanās, gan visu partnerībā iesaistīto dalībnieku ilgtermiņa saistības. Runājot par programmu “Apvārsnis 2020”, uz līdzšinējās pieredzes pamata jānoskaidro, kāds saistību veids un pakāpe nepieciešama, lai, nodrošinātu gan elastīgumu, atvērtību un inovācijas spēju, gan arī ilgstošas un stabilas partnerattiecības ar nolūku panākt ilgtspējīgu ietekmi.

4.4.3   Īstenošana

Par galveno prioritāti pētniecības un inovācijas partnerībā būtu jāizvirza par piemērotiem atzīto pasākumu nekavējoša un konsekventa īstenošana. Tāpēc jāpastiprina gan zinātnes un prakses mijiedarbība, gan lietotāju orientēšana un iesaistīšana inovācijas partnerībās. Lai nelietderīgi netērētu vērtīgo laiku, kā arī humānos un finanšu resursus, turpmāk jāpievērš uzmanība augstākai efektivitātes pakāpei un pasākumi labāk jākoordinē, atbilstoši noteiktiem kritērijiem nemitīgi jāvērtē un konsekventi jāīsteno.

4.4.4   Intelektuālā īpašuma produkti

Ja projektā vai partnerībā piedalās vairāki dalībnieki, svarīgs aspekts ir jautājums par intelektuālā īpašuma tiesībām uz kopīgā darba rezultātiem. Arī turpmākajās inovācijas partnerībās jau no sākuma jānodrošina taisnīgi šā jautājuma risinājumi, lai visi dalībnieki, arī iesaistītie galalietotāji, saņemtu pienācīgu daļu no atbalsta līdzekļiem un iespējamas vēlākās peļņas.

4.4.5   Reģionālā lokalizācija

Partnerībām vienmēr jāīstenojas un sevi jāapliecina konkrētos apstākļos. Tāpēc ir noteikti ieteicams izveidot ciešas saiknes ar valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem un ņemt vērā valsts un reģionālās īpatnības, jo priekšnoteikumi gan pašās dalībvalstīs, gan to starpā ir ļoti dažādi. Tomēr šādā kontekstam piesaistītā pieejā nedrīkst aizmirst aktuālo problēmjautājumu globālās dimensijas nozīmi.

4.4.6   Labas prakses piemēri

4.4.6.1   Jāapkopo un jāizplata informācija par sekmīgām esošajām partnerībām, lai tās kalpotu par izdevušos partnerību modeli. EESK ierosina papildināt līdzšinējos informācijas izplatīšanas veidus, piemēram, CORDIS tīmekļa vietni, ar, piemēram, savu tīmekļa portālu vai ikgadējiem pasākumiem, kuru laikā apbalvo veiksmīgākās partnerības.

4.4.6.2   Taču tikpat noderīga var būt partnerību neizdošanās cēloņu noskaidrošana un mācīšanās no tiem. Tāpēc Komiteja iesaka apkopot un aktīvi izplatīt informāciju gan par priekšzīmīgiem modeļiem, gan neveiksmīgiem projektiem un to attiecīgajiem priekšnoteikumiem.

4.4.7   Jēdzienu satura precizēšana

4.4.7.1   Jēdzienu “inovācija”, “pētniecība” un “partnerības” saturs nav precīzi noteikts. Attiecībā uz “partnerībām” Komisijas paziņojumā gan ir definēti svarīgi pamatnosacījumi (26), un jēdziens “inovācija” ir skaidrots dažādos paziņojumos un atzinumos (27), savukārt tas, uz ko būtu jāattiecas turpmākajai pētniecībai, līdz šim norādīts neskaidri vai piemēru veidā. Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un globālos uzdevumus, kas jārisina sabiedrībai, ir noteikti nepieciešama izcili fundamentālie pētījumi.

4.4.7.2   Sīkāks minētās tēmas izklāsts pārsniegtu šā atzinuma robežas. Komiteja par to izstrādā atsevišķu pašiniciatīvas atzinumu “Astotā pētniecības un izstrādes pamatprogramma: vadlīnijas rīcībai novecojošā sabiedrībā” (28).

4.4.8   Labāk izmantot potenciālu

Tieši iedzīvotāju novecošanās ir piemērs veiksmīgai mijiedarbībai starp medicīniski tehnisko pētniecību un izstrādi, no vienas puses, un sociālo progresu, no otras puses. Visu pieejamo intelektuālo, finanšu un praktisko resursu apvienošanas gaitā arī nākotnē var attīstīties ievērojami spēki pašreizējo problēmu pārvarēšanai.

---

(1)  COM (2011) 572 final, 21.9.2011.

(2)  COM(2010) 546 final. Sk. arī IP/10/225. Desmit gadiem paredzēto programmu Lisabonas stratēģijas turpināšanai Eiropadome pieņēma 2010. gada jūnijā. Tās mērķis ir gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme ar valstu un Eiropas ekonomikas labāku koordināciju.

(3)  COM(2010) 546 final; sk. arī EESK atzinumu OV C 132, 3.5.2011., 39. lpp.

(4)  Cita starpā kā P2P piemēri minēti ERA-NET un ERA-NET plus, ierosmes saskaņā ar 185. pantu un Kopīga plānošana (KP). Publiskā-privātā sektora partnerība pētniecības un inovācijas jomā ir, piemēram, Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) un Nākotnes internets.

(5)  Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu SEC(2011) 1028 final, 1.9.2011.

(6)  COM(2010) 546 final, 6.10.2010.

(7)  COM(2011) 572 final, 21.9.2011.

(8)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. un OV C 65, 17.3.2006., 9. lpp.

(9)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp., un OV C 65, 17.3.2006., 22. lpp.

(10)  COM(2000) 6 final un OV C 204, 18.7.2000., 70. lpp.

(11)  Sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(12)  Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu SEC(2011) 1028 final, 1.9.2011.

(13)  OV C 132, 3.5.2011., 22.–25. lpp.

(14)  SEC(2011) 1028 final.

(15)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi. Attiecīgs P2P partnerības piemērs ir interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgā programma, kuras apjoms ir vairāk nekā 600 miljoni EUR. Konkrēts PPP piemērs ir kopīgu tehnoloģiju iniciatīva ARTEMIS (iegultās datorsistēmas).

(16)  Sk.: IP/10/1288.

(17)  Sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200.

(18)  Sk. http://www.jp-demographic.eu.

(19)  Pētniecības un inovācijas pamatprogramma (2014–2020); MEMO-11-435. Sk. arī provizorisko atzinuma projektu INT/614-615-616-631 “Apvārsnis 2020”, ziņotājs — Gerd Wolf.

(20)  Sk. http://europa.eu/ey2012/

(21)  Sk. http://www.who.int/ageing/age_friendly_cities/.

(22)  Sk. http://www.un.org/disabilities/default.asp?id=150

(23)  Sk. http://eit.europa.eu.

(24)  Sk. http://ipts.jrc.ec.europa.eu.

(25)  Minēsim tikai divus piemērus: pateicoties kopīgās plānošanas iniciatīvai neirodeģeneratīvo slimību jomā, Kanāda ir pārorientējusi savu pētniecības programmu šajā nozarē uz koordināciju ar Eiropu un tagad ir kļuvusi par partneri eksperimentālā projektā, kas saistīts ar izcilības centriem; Indija ir ieinteresēta aktīvi piedalīties kopīgajā plānošanas iniciatīvā “Ūdens”.

(26)  Sk. arī IP/11/1059 un 2011. gada 21. septembra MEMO/11/623.

(27)  COM(2010) 546 final. Sk. arī OV C 132, 3.5.2011., 39. lpp.

(28)  “ “Apvārsnis 2020”: ceļveži attiecībā uz sabiedrības novecošanu” (pašiniciatīvas atzinums) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 13. lpp (CESE 1290/2012).

---