22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/94

—

Līdztekus vispārējam mērķim Eiropas Savienībā sasniegt noteiktu nodarbinātības līmeni turpmāk būtu jāizvirza kvantitatīvi ES mērķi, kas attiecas uz noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, ilglaicīgiem bezdarbniekiem, sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem un, jo īpaši, jauniešiem (bezdarba mazināšana, nodarbinātības iespēju uzlabošana). Vispārējie centieni atlikt konkrētu mērķu izvirzīšanu nodarbinātības jomā līdz šim nav bijis īpaši efektīvs risinājums.

—

Šajā sakarā īpaša uzmanība jāvelta vienam rādītājam, kura mērķis ir būtiski samazināt to jauniešu skaitu, kuri nav nodarbināti un nav iesaistīti izglītības vai apmācības procesā (tā dēvētie NEETs (not in education, employment or training)).

—

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par tā dēvēto “Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju”, kas paredz, ka četros mēnešos pēc skolas beigšanas dalībvalstīm ir jānodrošina jauniešiem darbs, iespējas turpināt apmācību vai piedalīties pasākumos, kuru mērķis ir aktivizācija un iekļaušanās darba tirgū. Valstu reformu plānos ir jāparedz konkrēti pasākumi šī mērķa sasniegšanai.

—

Dalībvalstīm, kurās jauniešu stāvoklis darba tirgū ir īpaši sarežģīts un kurām pašlaik jāievēro arī stingri budžeta ierobežojumi, būtu jāatvieglo piekļuve ES fondu līdzekļiem, kas paredzēti tādiem pasākumiem kā “Eiropas jauniešu nodarbinātības garantija” (sākot ar līdzekļu izlietošanas vienkāršošanu un beidzot ar prasības, ka valstīm jāpiešķir līdzfinansējums, pagaidu atcelšanu).

—

Neraugoties uz saspringto stāvokli dalībvalstu budžetos, nebūtu jāsamazina un, ja vajadzīgs, būtu jāpalielina valstu un Eiropas finansējums izglītībai, kā arī jauniešu un ilglaicīgo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai. Tāpēc jaunajā finanšu plānā, ko sāks īstenot 2014. gadā, jauniešiem paredzētām iniciatīvām ir jāatvēl pietiekami daudz Eiropas Sociālā fonda un arī citu ES fondu līdzekļu.

—

Visās ES dalībvalstīs jāpārskata un, ja vajadzīgs, jāpilnveido noteikumi attiecībā uz to jauniešu un ilglaicīgo bezdarbnieku iespējām saņemt ienākuma pabalstus, kuriem nav darba, bet kuri meklē darbu vai apmācības iespējas. Atbilstošus mērķus būtu ieteicams iekļaut valstu reformu programmās.

—

EESK neatbalsta daudzos risinājumus jauniešu iesaistīšanai darba tirgū, kas nenodrošina stabilitāti un nepaver attīstības iespējas nākotnē. Nav atbalstāmas nestabilas darba attiecības un darba līgumi, kas negarantē drošību, bet jāīsteno pasākumi, lai nepieļautu, ka nodarbinātība uz noteiktu laiku un darbavietas ar zemu atalgojumu un sliktu sociālo aizsardzību kļūst par izplatītu parādību.

—

EESK iesaka dalībvalstīm īpašu uzmanību veltīt visaptveroša valsts finansēta darba tirgus izveidei, un šajā darba tirgū publiskos līdzekļus izlietot, lai radītu pietiekami daudz atbilstošu darba vietu. Tā varētu nodrošināt, ka ilglaicīgi bezdarbnieki saglabā darba iemaņas un uzlabo prasmes un zināšanas. Tas novērstu nodarbinātu personu nabadzības palielināšanos un ļautu šādām personām netraucēti iekļauties parastajā darba tirgū, kad krīze būs beigusies.

—

Norādot uz Komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar prakses apgūšanu, EESK atbalsta ieceri radīt atbilstošu Eiropas kvalitātes sistēmu, lai veicinātu apmācībai labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu un saistošu līgumu slēgšanu. Jānovērtē, vai citviet nebūtu daļēji ieviešama dažās dalībvalstīs jau sen veiksmīgi izmantotā duālās apmācības sistēma, kas apvieno vispārējo un profesionālo izglītību.

—

lai analizētu jautājumu, vai var paātrināt izvirzīto mērķu sasniegšanu, ievērojot vērojamās attīstības tendences darba tirgū un pašlaik Eiropas Savienībā bieži uzsvērtos politiskos principus attiecībā uz krīzes pārvarēšanu,

—

kā arī paustu viedokli par jauniešu bezdarba un ilglaicīga bezdarba problēmas saasināšanos un sniegtu steidzami īstenojamus ieteikumus šajā politikas jomā.

—

ka, cenšoties pārvarēt krīzi, pamatnostādnes nepietiekami atspoguļo to, ka vissvarīgākā prioritāte ir bezdarba mazināšana;

—

ka jaunajās vadlīnijās daudz mazāk runāts par rīcību Eiropas līmenī, izvirzot tikai dažus Eiropas pamatmērķus un visu nodarbinātības politikas mērķu izvirzīšanu atstājot dalībvalstu ziņā;

—

ka līdztekus vispārējam mērķim Eiropas Savienībā sasniegt noteiktu nodarbinātības līmeni turpmāk būtu jāizvirza kvantitatīvi ES mērķi, kas attiecas uz noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, ilglaicīgiem bezdarbniekiem, sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem un arī jauniešiem;

—

ka papildus jāizvirza kvantitatīvi ES mērķi, piemēram, attiecībā uz dzimumu līdztiesību, ilgtermiņa bezdarba novēršanu, tādu darba attiecību nepieļaušanu, kas nenodrošina pietiekamu sociālo aizsardzību, jauniešu bezdarba un bērnu un jauniešu nabadzības mazināšanu;

—

ka vadlīnijās nav iekļautas konkrētas norādes attiecībā uz darba vietu kvalitāti.

—

Krīzes laikā bezdarba pieaugums īpaši smagi skāris jauniešus un mazkvalificētus darba ņēmējus, turklāt bezdarba rādītāji abās grupās vēl pirms krīzes bija daudz sliktāki nekā vidējie rādītāji.

—

Mazizglītotu personu bezdarba līmenis 2011. gada 2. ceturksnī sasniedza 16,3 %, savukārt cilvēku ar vidējo un augstāko izglītību bezdarba līmenis bija attiecīgi 8,6 % un 5,3 %.

—

Visās vecuma grupās gan vīriešu, gan arī sieviešu bezdarba līmenis ir paaugstinājies. 2011. gada 2. ceturksnī tas sasniedza attiecīgi 9,4 % un 9,5 %. Pirmajā krīzes posmā straujāk paaugstinājās vīriešu bezdarba līmenis, jo tā vairāk skāra nozares (piemēram, ražojošo rūpniecību un celtniecību), kur pārsvarā strādā vīrieši. Otrajā krīzes posmā straujāk paaugstinājās sieviešu bezdarba līmenis, jo veiktie taupības pasākumi vairāk skāra nozares (piemēram, pakalpojumu nozari un valsts sektoru), kur galvenokārt strādā sievietes.

—

Bezdarba pieaugums īpaši smagi skāris migrējošos darba ņēmējus, kuru bezdarba līmenis vēl pirms krīzes bija augstāks nekā vidējais. Viņu bezdarba līmenis 2011. gada 2. ceturksnī sasniedza 16,3 %.

—

Ilgtermiņa bezdarbs (ilgāk nekā 12 mēneši), kura statistikas rādītāji kādu laiku bija ievērojami uzlabojušies, jo strauji pieauga darbu nesen zaudējušo skaits, 2011. gada 2. ceturksnī Eiropas Savienībā atkal sasniedza pirmskrīzes līmeni, proti, 43 %. Valstīs, kuras krīze skāra ļoti smagi un jau pašā sākumā (Spānija, Īrija, Baltijas valstis), stāvoklis salīdzinājumā ar 2008. gadu būtiski uzlabojas. Tā kā pieprasījums nepalielinās, tuvākajā laikā šī bezdarbnieku grupa būtiski palielināsies.

—

Par jauniešu bezdarba satraucošo pieaugumu liecina divi rādītāji, proti, bezdarba līmenis (8) un to jauniešu skaits, kuri nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (NEET rādītājs), un abi rādītāji ir pasliktinājušies. Īpašu vērību raisa NEET rādītājs, jo tas atspoguļo, cik jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (“Not in Employment, Education or Training”).

—

Dalībvalstīs vērojamas lielas atšķirības. Vislabākais stāvoklis ir Dānijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Austrijā, kur šis rādītājs ir 7 %, savukārt īpaši slikts stāvoklis ir Itālijā un Bulgārijā, kur šis rādītājs ir attiecīgi 19,1 % un 21,8 %. ES 27 dalībvalstu vidējais rādītājs 2010. gadā bija 12,8 %. Izskatās, ka krīzes dēļ NEET rādītājs īpaši pasliktinājies Spānijā, Īrijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

—

Vēl viena grupa, kuru zemā izglītības līmeņa dēļ bezdarbs apdraud īpaši, ir personas, kas nav beigušas skolu. Neraugoties uz to, ka krīzes laikā dažās valstīs (piemēram, Spānijā, Portugālē, Igaunijā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē) to personu skaits, kas nav beigušas skolu, ir samazinājies, vidējais Eiropas rādītājs 2010. gadā bija 14,1 %, kas ir ļoti tālu no stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītā mērķa, proti, 10 % (9). Dalībvalstu atšķirības ir lielas. Portugālē un Spānijā šis rādītājs ir vairāk nekā 28 %, Maltā skolu nebeigušo personu skaits sasniedz 37 %, bet Slovākijā, Čehijas Republikā un Slovēnijā tas nepārsniedz 5 % (10).

—

Nepilnu laiku strādā daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, un 2011. gada 2. ceturksnī šādi nodarbināto sieviešu skaits bija 31,6 %, bet vīriešu — 8,1 %.

—

Nepilnu laiku nodarbināto skaits Eiropas Savienībā ir pieaudzis, un jauniešus šī tendence ir skārusi daudz vairāk nekā vidēja vecuma un gados vecākus darba ņēmējus.

—

Arī vismazāk izglītoto darba ņēmēju grupā nepilnu laiku nodarbināto skaits ir pieaudzis vairāk.

—

Krīzes apstākļos nepilna laika darbs cilvēkiem ļauj nezaudēt saikni ar darba tirgu un paver labas iespējas pārejai uz darbu pilnā slodzē, kad krīze beigsies.

—

Krīzes laikā ievērojami pieaudzis arī to darba ņēmēju skaits, kuri spiesti strādāt nepilnu darba laiku  (12). Valstīs, ko krīze skārusi vissmagāk (Baltijas valstīs, Spānijā, Īrijā), to darba ņēmēju skaits, kuri spiesti strādāt nepilnu darba slodzi, no 2008. līdz 2010. gadam pieauga daudz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tā kā sievietes aprūpē bērnus vai darba nespējīgus pieaugušos, to sieviešu skaits, kuras strādā nepilnu slodzi, daudzās valstīs joprojām ir liels.

—

To cilvēku skaits, kuriem ir darba attiecības ar noteiktu laiku, dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs. Dažās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā, Lietuvā un Igaunijā viņu skaits nepārsniedz 5 %, savukārt Portugālē, Spānijā un Polijā šis rādītājs ir no 23 % līdz 27 %.

—

Gados jaunie darba ņēmēji (vecumā no 15–24 gadiem) ir grupa, kurā darba attiecības uz noteiktu laiku ir visizplatītākās (2010. gadā tie bija 42,2 %). Šāds stāvoklis vērojams gandrīz visās valstīs. Zināmā mērā daudzās nozarēs nereti varam vērot, ka jaunieši vispirms stājas darba attiecībās uz noteiktu laiku. Bieži tomēr tā nav brīvprātīga izvēle. Tas ir viens no cēloņiem, kāpēc krīzes apstākļos jauniešu stāvoklis darba tirgū tik ļoti pasliktinājās.

—

To darba ņēmēju grupā, kuriem darba attiecības ir uz noteiktu laiku, 20 % ir mazkvalificēti darba ņēmēji, un šis rādītājs ir daudz augstāks nekā vidēji kvalificētu un augsti kvalificētu darba ņēmēju grupā (apmēram 12–13 %).

—

To cilvēku skaits, kuri ir spiesti stāties darba attiecībās uz noteiktu laiku, no 2008. līdz 2010. gadam palielinājās par 2 %; šī tendence visvairāk izaužas divās valstīs, kuras krīze skāra vissmagāk, proti, Lietuvā un Īrijā, kā arī Čehijas Republikā, Dānijā un Lielbritānijā.

—

Gados jaunie darba ņēmēji (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), neraugoties uz atrašanos darba attiecībās, saskaras ar daudz lielākiem nabadzības draudiem  (14) nekā darba ņēmēji (vecumā no 24 līdz 64 gadiem) vidēji vairākās ES dalībvalstīs.

—

Tāpat arī nesamērīgi daudz vientuļo vecāku, kas bieži spiesti strādāt nepilnu slodzi, un mazkvalificētu darba ņēmēju veic darbu uz noteiktu laiku vai nepilnas slodzes dabu, un ļoti daudzi šīs grupas pārstāvji strādā slikti atalgotu pilnas slodzes darbu, un tāpēc palielinās trūcīgo nodarbināto personu skaits.

5.1.1.

Pieņemtajās pamatnostādnēs minēts viens rādītājs, kura mērķis ir mazināt to jauniešu skaitu, kuri nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (NEET). Kaut arī dalībvalstis paredzējušas dažādus pasākumus, ievērojot NEET apakšgrupu atšķirīgās īpatnības un uzmanību veltot arī īpaši atstumtajiem (17), tomēr joprojām nav izvirzīti konkrēti mērķi attiecībā uz jauniešu bezdarba mazināšanu un jauniešu nodarbinātības iespēju uzlabošanu. EESK vēlreiz uzsver, ka šis svarīgais jautājums pamatnostādnēs ir jāatspoguļo daudz skaidrāk, galvenokārt papildinot tās ar kvantitatīviem Eiropas mērķiem attiecībā uz jauniešu nodarbinātību: jo īpaši, 1) mērķi ievērojami samazināt jauniešu bezdarbu un 2) termiņu, kurš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus un kurā jauniešiem ir jānodrošina darba vai apmācības iespējas. Tas, ka konkrētu mērķu izvirzīšana jaunatnes nodarbinātības jomā ir atstāta dalībvalstu pārziņā, tomēr nav sniedzis lielu labumu; tikai dažas dalībvalstis to reformu programmās ir izvirzījušas atbilstošus mērķus (18).

5.2.1.

EESK pauž gandarījumu par to, ka pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā”, ierosinot ieviest “Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju”, iekļauts Komitejas priekšlikums panākt, ka četros mēnešos pēc skolas beigšanas jauniešiem ir nodrošināts darbs, iespējas turpināt apmācību vai piedalīties pasākumos, kuru mērķis ir aktivizēšana un iekļaušanās darba tirgū (19). Šai sakarā EESK pilnībā atbalsta Komisijas prasības, ka dalībvalstīm nekavējoties jāapzina attiecīgie šķēršļi. Valstu reformu plānos ir jāparedz konkrēti pasākumi šo šķēršļu novēršanai. Daudzās dalībvalstīs nodarbinātības dienestiem būs būtiski jāpaplašina to sniegtais konkrētais atbalsts, īpašu uzmanību veltot atstumtajām iedzīvotāju grupām (jo īpaši arī migrantiem un romiem).

5.2.2.

Prioritātes, par kurām panākta vienošanās un kuras minētas nodarbinātības politikas pamatnostādnēs, dalībvalstīm efektīvi jāīsteno arī jauniešu nodarbinātības jomā, un jāizvirza atbilstošas un tālejošas prasības un mērķi, īstenojot arī līdzsvarotus pasākumus elastīguma un drošības palielināšanai, veicinot darbaspēka mobilitāti, izveidojot atbilstošas sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas atvieglo pāreju darba tirgū, veicinot uzņēmējdarbības garu un radot piemērotus pamatnosacījumus, kuri sekmē darbavietu saglabāšanu un radīšanu, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.

5.3.1.

EESK uzsver: lai īstermiņā pazeminātu jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmeni, tieši arī laikā, kad stāvoklis budžetos ir saspringts, jāīsteno īpaši pasākumi sociālās, izglītības un nodarbinātības politikas jomā. Komisijas nesen publicētajā paziņojumā “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (20) norādīts: “Vajadzīga ātra un nebirokrātiska palīdzība galvenokārt tajās valstīs, kur jauniešu bezdarba līmenis ir visaugstākais.” (21) Dalībvalstīm, kur jauniešu stāvoklis darba tirgū ir īpaši problemātisks un ilgtermiņa bezdarba līmenis ir augsts un kurām pašlaik jāievēro arī stingri budžeta ierobežojumi, būtu jāatvieglo piekļuve ES fondu līdzekļiem, kas paredzēti īpaši tādiem pasākumiem kā “Eiropas jauniešu nodarbinātības garantija” un ieguldījumiem, kuri rada darba vietas. Ir vajadzīgas pragmatiskas un elastīgas procedūras, būtu jāvienkāršo līdzekļu izlietošanas pārvaldība, un uz laiku pat būtu jāatceļ prasība, ka dalībvalstīm jāpiešķir līdzfinansējums, ja tās vēlas saņemt līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda un citiem ES fondiem.

5.4.1.

EESK jau uzsvērusi, ka, neraugoties uz budžeta prioritāšu pārskatīšanu, kas ekonomikas krīzes dēļ bija jāveic visās ES dalībvalstīs, nebūtu jāsamazina un, ja vajadzīgs, būtu jāpalielina valstu un Eiropas finansējums izglītībai, kā arī jauniešu un ilglaicīgu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai (22). Tāpēc EESK ierosina, ka jaunajā finanšu plānā, ko sāks īstenot 2014. gadā, iniciatīvām, kas paredzētas jauniešiem un ilglaicīgiem bezdarbniekiem, ir jāatvēl pietiekami daudz Eiropas Sociālā fonda līdzekļu  (23). EESK arī uzskata, ka būtu jāpārbauda, kā varētu izmantot arī citus ES fondus, lai īstenotu pasākumus jauniešu un ilgtermiņa bezdarba mazināšanai.

5.5.1.

ES dalībvalstīs būtiski atšķiras iespējas piekļūt sociālā nodrošinājuma pabalstiem un to lielums, un te runa nav tikai par jauniešiem. Nodarbinātības politikas pamatnostādnēs dalībvalstis pamatoti rosinātas pielāgot tur izveidotās sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai, darba tirgus elastībai palielinoties, nerastos sociālā nodrošinājuma nepilnības. Tas attiecas uz visām sabiedrības grupām. EESK uzskata, ka pārāk maz uzmanības līdz šim ir veltīts vairumā ES dalībvalstu tomēr vērojamam trūkumam, proti, jauniešu ļoti ierobežotajām iespējām saņemt bezdarba pabalstus (24). Dažas valstis krīzes laikā ir palielinājušas atstumto sabiedrības grupu — arī jauniešu — iespējas, ievērojot attiecīgus nosacījumus, saņemt bezdarba pabalstus. Šo pasākumu īstenošanas termiņš tomēr ir ierobežots, un pastāv draudi, ka, īstenojot taupības programmas, šos pasākumus pārtrauks.

5.5.2.

EESK ierosina, ka visās dalībvalstīs jāpārskata un, ja vajadzīgs, jāpilnveido noteikumi attiecībā uz to nenodarbināto jauniešu un ilglaicīgo bezdarbnieku iespējām saņemt pabalstus, kuri vēlas strādāt un meklē darbu vai apmācības iespējas. Atbilstošus mērķus būtu ieteicams arī iekļaut valstu reformu programmās. Tas būtiski sekmētu daudzu jauniešu, kas cenšas iekļūt darba tirgū, nedrošā stāvokļa uzlabošanu.

5.6.1.

Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ne tikai bezdarbs ir divas reizes lielāks nekā pieaugušo grupā. Lielāks ir arī šīs grupas pārstāvju skaits, kas saskaras ar tādām problēmām kā nestabilas darba attiecības (dažās valstīs vairāk nekā 60 %), neregulēti apmācības un prakses veidi (galvenokārt dienvidu valstīs (25)) un kvalifikācijas līmenim neatbilstoša nodarbinātība. EESK neatbalsta tos pārmērīgi daudzos risinājumus, kuri nav vērsti uz pastāvību un kuriem trūkst perspektīvas jauniešu integrēšanai nodarbinātības apritē: ir nevis jāorientējas uz nestabilām darba attiecībām un nedrošiem darba līgumiem, bet gan jāsekmē, ka nodarbinātība uz noteiktu laiku un darba vietas ar zemu atalgojumu un vāju sociālo aizsardzību nekļūst par normu jauniešu nodarbinātības jomā.

5.6.2.

EESK vairākos atzinumos ir paudusi viedokli par vajadzīgo rīcību, kuras mērķis ir pielāgojumi izglītības un kvalifikācijas jomā, lai arī nodrošinātu, ka jaunieši iegūst darba tirgū pieprasītu apmācību (26). Lai novērstu darba tirgū vērojamo piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību, ko rada arī nepietiekamais kvalifikācijas līmenis, ierobežotā ģeogrāfiskā mobilitāte vai neatbilstošais atalgojums (27), apmācības iestādēm mācību plāni būtu jāpielāgo arī darba tirgus prasībām, darba devējiem būtu jāpaplašina to paņēmienu loks, kurus viņi izmanto jaunu darba ņēmēju piesaistīšanai, un iestādēm jāiegulda līdzekļi efektīvos pasākumos, kas aktīvi īstenojami darba tirgū. Arī apmācībā iesaistītajiem ir jāuzņemas atbildība par savu turpmāko atbilstību darba tirgus prasībām.

5.6.3.

Runājot par Komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar prakses apgūšanu, EESK atzinīgi vērtē ieceri radīt atbilstošu Eiropas kvalitātes sistēmu, un uzskata, ka būtu jāaicina uzņēmumi atbalstīt šo sistēmu, lai tie arī izglītības jomā atstumtiem jauniešiem nodrošinātu apmācībai labvēlīgus apstākļus un slēgtu ar viņiem savstarpēji saistošus līgumus. Vairākās dalībvalstīs veiksmīgi darbojas duālās apmācības sistēma, kas apvieno vispārējo un profesionālo izglītību, un būtu jānovērtē, vai tā nebūtu citur daļēji pārņemama.

5.7.1.

EESK ierosina veikt pasākumus, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu saskaņā ar šādiem pamatprincipiem: uzlabot jauniešu atbilstību darba tirgus prasībām, veicot vispārējās un profesionālās izglītības sistēmas reformu, kas ļautu uzlabot prasmju atbilstību darba tirgus prasībām un aptvertu skolu, uzņēmumu un sociālo partneru partnerību; veikt aktīvus darba tirgus pasākumus, paredzot arī lielāku atbalstu un stimulus, kas rosina jauniešus pieņemt darba piedāvājumu; novērtēt tiesību aktu, kas regulē darbavietu aizsardzību un atlaišanu no darba, ietekmi; atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību.

5.8.1.

Tā kā ieilgušās krīzes apstākļos darbaspēka pieprasījums nepalielinās, palielinās ilgtermiņa bezdarbs, kas savukārt rada nopietnas grūtības iekļauties darba tirgū un palielina nodarbināto nabadzību. EESK iesaka dalībvalstīm īpašu uzmanību veltīt pārejas posma darba tirgus izveidei un šā darba tirgus ietvaros ar publisko finanšu līdzekļu palīdzību radīt pietiekami daudz atbilstošu darba vietu. Tādējādi varētu nodrošināt, ka ilglaicīgiem bezdarbniekiem paveras nodarbinātības iespējas un viņi uzlabo savu zinātību. Tas novērstu nodarbinātu personu nabadzības palielināšanos un ļautu šādām personām netraucēti iekļauties parastajā darba tirgū, kad krīze būs beigusies.