1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 192/1

1.

ar bažām vēro pārmaiņas un nenoteiktību Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs un pilnībā atbalsta sociālo, ekonomisko un politisko reformu procesu, kam būtu jāveicina patiesa demokratizācija un stabilitāte visās šajās valstīs un reālas iespējas šā reģiona vīriešiem un sievietēm nodrošināt mieru un labklājību; Komiteja tomēr pauž nožēlu par vardarbības turpināšanos un cilvēktiesību pārkāpumiem dažās reģiona valstīs un asi to nosoda, kā arī steidzami aicina Eiropas Savienību būt gatavai pildīt savus pienākumus, atbalstot mierīgas pārmaiņas un demokrātisku pāreju;

2.

pauž bažas par bēgļu pārvietošanos, ko izraisījuši notikumi Ziemeļāfrikā un kas tieši ietekmē dalībvalstis un to vietējās pašvaldības, kuras atrodas tuvāk šim reģionam; tāpēc uzsver, ka nekavējoties ir jāizrāda patiesa solidaritāte un jāsniedz vajadzīgais atbalsts, ko Eiropas Savienība un dalībvalstis solījušas Eiropadomes 2011. gada 11. martā pieņemtajā deklarācijā un Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumos;

3.

norāda uz RK Prezidija 2011. gada 4. martā pieņemto deklarāciju (1), kurā pausts atbalsts reģiona iedzīvotāju centieniem un Komitejas solidaritāte ar viņu aicinājumiem nodrošināt efektīvu demokrātiju, politisko plurālismu, pamatbrīvības un cilvēktiesību ievērošanu;

4.

atzīmē, ka daudzi cilvēki ierodas Eiropas Savienībā saimniecisku, politisku vai sociālu apsvērumu dēļ; atzīst, ka dažu cilvēku pārvietošanās ir saistīta ar ārkārtas situāciju, kas reģionā izveidojusies, un viņu prasības nodrošināt patvērumu un starptautisku aizsardzību var būt pamatotas; atgādina, ka patvēruma tiesības garantētas arī Pamattiesību hartā un ES un dalībvalstis, ievērojot starptautisko tiesību normas, ir uzņēmušās saistības garantēt šīs tiesības;

5.

atzīmē, ka politiskā un sociālā nestabilitāte Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, kā arī apspiešana, saimnieciskās grūtības dažādās nozarēs un vides stāvokļa pastāvīgā pasliktināšanās ir galvenie cēloņi, kas izraisa gan iedzīvotāju migrāciju reģionā, gan migrāciju no šī reģiona, un tā noteikti turpināsies, jo arvien vairāk cilvēku bēg no politiskās nestabilitātes un nabadzības;

6.

uzsver, ka nekavējoties un steidzami ir jārīkojas, lai nepieļautu humanitārā stāvokļa pasliktināšanos, un tas jādara, ievērojot pamattiesības un konkrēto stāvokli, kādā atrodas attiecīgās personas; uzskata, ka šādi rīkojoties, ES, dalībvalstu un dažādu līmeņu pašvaldību pieejai ir jābūt koordinētai, un vēlreiz uzsver, ka ES iestādes, aģentūras un dalībvalstis var izmantot ES pilsētu un reģionu pieredzi, kas uzkrāta ārkārtas situācijās un civilās aizsardzības jomā; šāda pieejas īstenošanā jāiesaista arī organizētā pilsoniskā sabiedrība, lai attiecīgajās valstīs lietderīgi izmantotu cilvēku savstarpējos kontaktus;

7.

rosina izrādīt patiesu un īstu solidaritāti tām dalībvalstīm un kopienām, kuras vistiešāk skar migrācijas plūsmas, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantu taisnīgi sadalot operatīvos un finansiālos pienākumus, kas noteikti Līgumos; uzsver, ka ES un dalībvalstīm jāturpina pielāgot šos pasākumus, ja stāvoklis mainās, un jāievēro migrantu vai pārvietoto personu un kopienu, kas viņiem sniedz palīdzību, vajadzības;

8.

rosina ES vietējās un reģionālās pašvaldības atbalstīt rīcības plānu apgrūtinājuma sadalei, lai palīdzētu izmetināt reģionu pametušos bēgļus un izveidotu solidaritātes fondu, lai sekmētu centienus pārvarēt krīzes izraisītās grūtības humanitārajā jomā un mudinot dalībvalstis ievērot dalībvalstu solidaritātes principu un izmantot mehānismu, kas paredzēts Padomes Direktīvā 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas, tādējādi apliecinot Eiropas Savienības patieso apņēmību ievērot solidaritātes principu un kopīgi uzņemties atbildību;

9.

līdz īpašu līdzekļu piešķiršanai aicina izmantot esošos finanšu instrumentus ātrai resursu mobilizēšanai skartajos reģionos, lai risinātu migrantu pieplūduma izraisītās ārkārtas situācijas;

10.

ierosina ieviest kompensēšanas pasākumus to reģionu atbalstam, kurus visvairāk skāris ārkārtas stāvoklis, lai novērstu milzīgos zaudējumus un negatīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku, jo īpaši tādās pamatnozarēs kā tūrisms un zivsaimniecība;

11.

šajā sakarā ierosina pārskatīt Padomes Direktīvu 2001/55/EK, lai precīzāk definētu, ko nozīmē migrantu “masveida pieplūdums”, ko varētu definēt, ievērojot uzņēmējvalstu iedzīvotāju skaitu;

12.

uzsver, ka visi dalībvalstu pasākumi ir jāīsteno, ievērojot ES tiesību normas, Šengenas acquis, kas garantē iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ES un līdz ar to ir Eiropas integrācijas jomā sasniegtā būtiska sastāvdaļa, kā arī nodrošinot cilvēka pamattiesības, kuras noteiktas starptautiskos tiesību aktos un ES Līgumos, jo īpaši Pamattiesību hartā;

13.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus ar mērķi aizsargāt Šengenas sistēmas Kopienas iezīmes, lai nodrošinātu, ka Šengenas sistēmas reakcija uz ārējiem notikumiem balstās uz pārredzamiem, kopīgiem Eiropas noteikumiem un nevajadzīgi neierobežo pašreizējo pārrobežu sadarbību;

14.

vairāk nekā jebkad agrāk apzinās, ka steidzami jāizstrādā visaptveroša un kopēja imigrācijas un patvēruma politika, kuras pamatā ir solidaritāte un taisnīga pienākumu sadale; uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības noteikti ir jāiesaista politikas pasākumos, kas saistīti ar legālo migrāciju un migrantu integrāciju;

15.

uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai novērstu nelegālu migrāciju un tās izraisīto ietekmi, it īpaši cilvēku tirdzniecību; atbalsta atpakaļuzņemšanas lūgumu slēgšanu starp ES un reģiona valstīm; rosina pārskatīt FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām) pilnvaras un uzdevumus, arī palielinot tās finanšu līdzekļus, tehniskos resursus un cilvēkresursus, lai varētu apsargāt ES robežas, arī tās, kas atrodas pie Vidusjūras krastiem;

16.

atbalsta ierosinājumu pārskatīt pašlaik spēkā esošo patvēruma piešķiršanas regulējumu, jo īpaši mehānismu, kā noteikt dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, un rosina ES iestādes un dalībvalstis turpināt darbu, lai pabeigtu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidi; pauž cerību, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs sniegs vērtīgu atbalstu migrācijas pārvaldībā tām dalībvalstīm, kuras šī problēma skar visvairāk;

17.

ir pārliecināta, ka attiecīgo valstu stabilitātes un politiskās un saimnieciskās attīstības priekšnoteikumi ir demokrātija, kuras pamatā ir brīvas un godīgas vēlēšanas un tiesiskums, kā arī efektīva un demokrātiska vietējā un reģionālā pārvalde, un šiem priekšnoteikumiem ir būtiska nozīme, lai iedzīvotāji varētu izmantot savas prasmes pašu valstī;

18.

atzīmē, ka paplašināšanas procesā un Eiropas kaimiņattiecību politikā no praktiskā viedokļa lietderīgas ir veiktspējas uzlabošanas programmas un — kā konkrētu piemēru minot izmēģinājuma programmu “Local Administration Facility” (Vietējās pārvaldes instruments) (2) — ierosina izstrādāt līdzīgas iniciatīvas Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, lai atbalstītu vietējā un reģionālā līmeņa veiktspējas uzlabošanu šajās valstīs;

19.

norāda uz saistību starp migrācijas un attīstības politiku un uzskata, ka jāizstrādā pasākumi, kas palīdzētu reģionā radīt tādus saimnieciskos un sociālos apstākļus, kas var vietējiem iedzīvotājiem nodrošināt ilgtspējīgu nākotni, tā novēršot cēloņus, kas veicina migrāciju; uzskata, ka īpaši svarīgi ir mazināt nabadzību un radīt darbavietas jaunajai paaudzei, un tāpēc rosina pilnībā izmantot ES līdzekļus un pieredzi, lai atbalstītu izglītību un arodmācības šajās valstīs;

20.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt tirdzniecību un ieguldījumus šajās valstīs, kā arī mikrokredītu saņemšanas iespējas mazu uzņēmumu izveidei, lai dotu iespēju minētajām valstīm sekmēt ekonomikas izaugsmi un mazināt nabadzību; tirdzniecības apjomu palielināšana ar Ziemeļāfrikas valstīm sniegtu ieguvumus Eiropai, rezultātā radot daudzas darba vietas eiropiešiem un ekonomikas izaugsmi ES, un tādēļ aicina īstenot kopīgus centienus, lai likvidētu atlikušos šķēršļus tirdzniecībai;

21.

ir pārliecināta, ka Savienībai Vidusjūrai varētu būt svarīga nozīme migrācijas problēmas risināšanā un tās seku pārvarēšanā, ja visas iesaistītās puses paustu pietiekamu politisko gribu un ieguldītu līdzekļus; šajā sakarā uzsver Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejas (ARLEM) ieguldījumu, ko tā var sniegt sekmējot sadarbību un vietējo un reģionālo pašvaldību zinātības apmaiņu; ierosina ARLEM asamblejai rūpīgi izvērtēt stāvokli un prioritāšu sarakstā iekļaut piemērotus atbildes pasākumus saistībā ar pašreizējiem notikumiem, kā arī savu pilnvaru ietvaros veikt vajadzīgos pasākumus, lai aktīvi atbalstītu demokratizācijas procesu attiecīgajās valstīs;

22.

atzīmē, ka diplomātija pilsētu un reģionu līmenī var veicināt un stabilizēt demokratizācijas procesus, kas ir sākušies, aptvert plašu sabiedrību un uzlabot iedzīvotāju un valdību attiecības;

23.

rosina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tās turpmākajās politikas iniciatīvās (3) tiek izveidots pamats, lai izstrādātu visaptverošus risinājumus, ievērojot arī vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme un veikums, un ciešā sadarbībā ar vietējo un reģionālo līmeni panākta papildu sinerģija imigrācijas un patvēruma politikas, ārējo pasākumu un attīstības politikas īstenošanā;

24.

uztic RK priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, ES Padomes prezidentvalstij Ungārijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Savienības Vidusjūrai līdzpriekšsēdētājiem un sekretariātam, Savienības Vidusjūrai parlamentārajai asamblejai un ARLEM.