7.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 166/1

1.

vēlas izteikt visdziļākās līdzjūtības apliecinājumus un solidaritāti ar Japānas tautu un tiem, ko skārusi zemestrīce, cunami, nelaimes gadījumi kodolspēkstacijā un minēto notikumu sekas;

2.

izsaka vēlmi sniegt palīdzību cilvēkiem un reģionālajām un vietējām pašvaldībām katastrofas skartajos Japānas reģionos un aicina Eiropas Komisiju veikt un, vajadzības gadījumā, koordinēt attiecīgus atbalsta pasākumus atbilstoši Japānas iedzīvotāju vajadzībām un problēmām;

3.

aicina Japānas varas iestādes nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību un atklāt jaunāko informāciju par kodolkatastrofas sekām, kam var būt nopietna netieša ietekme uz pārējo zemeslodes daļu; atkārtoti apstiprina savu vēlmi sniegt palīdzību un tehnisko pieredzi;

4.

aicina Komitejas locekļus izrādīt solidaritāti ar Japānas reģionālajām un vietējām pašvaldībām esošo partnerību un sadarbības līgumu ietvaros un īstenot efektīvus atbalsta projektus uz vietas, kur vien tas iespējams, izmantojot esošos kontaktus;

5.

uzsver, ka notikumi Japānā atgādina mums par reģionālo un vietējo pašvaldību nozīmīgo vadošo lomu, kad ir notikusi dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa, un ka arī Eiropas Savienībā jāaktualizē diskusija par galvenajiem drošības jautājumiem, iesaistot visus pārvaldības līmeņus;

6.

tāpēc uzsver solidaritātes, sadarbības, koordinēšanas un atbalsta principus saistībā ar katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām un atbalsta priekšlikumu par ES civilās aizsardzības sistēmas (1) izveidi un jo īpaši Monitoringa un informācijas centra (MIC) plānoto nostiprināšanu; atgādina Eiropas Komisijas apņemšanos par to, ka jāstiprina Eiropas reaģēšanas spēja katastrofas gadījumā, balstoties uz vienībām un spēkiem, ko nodrošina dalībvalstis, un aicina Eiropas Komisiju tās atbalsta pilnvaru ietvaros ierosināt atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu nepieciešamās operatīvās informācijas apmaiņu ne tikai valstu, bet arī reģionālajā un vietējā līmenī;

7.

atbalsta Eiropas Komisijas ierosmi nekavējoties uzsākt ES visu kodolspēkstaciju rūpīgu pārbaudi, ko veiktu neatkarīgi eksperti saskaņā ar stingriem kopīgiem drošības standartiem, un veicināt šādu kopīgu standartu turpmāku pilnveidošanu ne tikai kodoldrošības, bet arī ārkārtēju situāciju vadības un civilās aizsardzības jomās; pauž pārliecību, ka šīm pārbaudēm jābūt obligātām, un tāpēc izsaka nozēlu, ka Eiropadome savā marta sanāksmē nesekoja šim ierosinājumam;

8.

tādēļ mudina dalībvalstis vienoties par kopīgiem kritērijiem un nekavējoties uzsākt esošo un paredzamo kodolspēkstaciju visaptverošus riska un drošības novērtējumus (“slodzes pārbaudes”), tostarp par ietekmi uz blakus esošajām dalībvalstīm un reģioniem; uzsver, ka šajā procesā jāiesaista arī ES kaimiņvalstis, kurās darbojas vai tiek plānotas kodoliekārtas, un ka ir jāievieš nepieciešamie noteikumi, lai pilnveidotu esošos pārrobežu informēšanas mehānismus saistībā ar kodolspēkstaciju drošības jautājumiem un, jo īpaši, krīzes vadības un katastrofu seku likvidēšanas pārrobežu dimensiju; uzsver, ka šādas “slodzes pārbaudes” būtu jāiekļauj turpmākajās sarunās par pievienošanos ES un ka jāuzlabo blakus esošo valstu un reģionu līdzdalība kodoliekārtām nepieciešamo atļauju piešķiršanas procesā; aicina slēgt ikvienu kodoliekārtu, kas neiztur šādu slodzes pārbaudi;

9.

aicina nekavējoties pārbaudīt Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvas 2009/71/EURATOM, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru, īstenošanas stāvokli un vajadzības gadījumā veikt minētās direktīvas pārskatīšanu;

9.a

aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par pienācīgu prasību noteikšanu attiecībā uz kodolspēkstaciju apdrošināšanu pret finansiāliem riskiem, kas saistīti ar reaktoros izraisītiem negadījumiem, kuri var radīt radioaktīvo vielu izdalīšanos vidē;

10.

atzinīgi vērtē augstos drošības standartus, kas izklāstīti priekšlikumā Padomes direktīvai par kodolatkritumu apsaimniekošanu (2010/0306(NLE)), lai nodrošinātu radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas drošu apglabāšanu; aicina iesaistīt arī attiecīgās vietējās un reģionālās pašvaldības;

11.

apliecina savu gatavību ciešā sadarbībā ar valstu un Eiropas kompetentajām organizācijām pārskatīt to kompetencē esošās jomas (piemēram, saistībā ar atļauju izsniegšanas procedūrām, operatīvās rīcības plāniem u.c.) un vajadzības gadījumā tās aktualizēt, ņemot vērā pēc Japānas katastrofas gūtās atziņas un visjaunākos zinātniskos datus;

12.

aicina Eiropas Komisiju palielināt finansiālo atbalstu sadarbībai ar trešām valstīm dabas un cilvēku izraisītu katastrofu novēršanas un apmācības jomā;

13.

aicina noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu energotaupību, ievērojami paaugstinātu energoefektivitāti, un ar lielāku noteiktību veicināt ES energoapgādes pārorientāciju uz drošiem, ilgtspējīgiem un pieejamiem atjaunojamās enerģijas avotiem; jo īpaši atbalsta t.s. “Trešo rūpniecisko revolūciju” vai enerģijas ražošanas demokratizāciju, kas nodrošinās to, ka turpmāk enerģijas ražošana, uzglabāšana un sadale būs decentralizēta, tādējādi nodrošinot energoapgādes drošību un atjaunojamās enerģijas ekonomiku un tieši ietekmējot iedzīvotājus un vietējās un reģionālās pašvaldības. Komiteja ir apņēmusies atbalstīt izmaiņas, kas vajadzīgas infrastruktūrā, lai radītu atvērtas un viedas energosistēmas, un aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk apvienot vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto pušu centienus, lai uzsāktu Eiropas enerģijas ražošanas sistēmas pārveidošanu;

14.

aicina visus kodolenerģijas piegādātājus īstenot atklātu un godīgu komunikācijas politiku un izveidot minēto piegādāju, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību reālas partnerības;

14.a

iestājas par decentralizētāku enerģijas ražošanu un izplatīšanu, īpaši atjaunojamo energoresursu segmentā. Tas veicinātu ražošanu vietējā un reģionālā līmenī, samazinātu attālumu starp ražotājiem un patērētājiem, mazinātu atkarību no lielajiem pasaules mēroga enerģijas piegādātājiem, sekmētu decentralizētu labklājības veidošanu un, jo īpaši, uzlabotu energoapgādes drošību katastrofu gadījumos; aicina Eiropas Komisiju, sevišķi ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020”, sniegt lielāku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas jau veic ievērojamus centienus atjaunojamās enerģijas jomā un lielākas enerģētiskās neatkarības sasniegšanā;

15.

ņemot vērā mērķus klimata pārmaiņu jomā un to, ka ES 30 % elektroenerģijas ražo kodolspēkstacijās, uzskata, ka ir reālistiski jāpārdomā ES energoavotu turpmākais sadalījums; tāpēc aicina Eiropas Komisiju vairāk pievērsties atjaunojamiem un efektīvākiem enerģijas veidiem, joprojām saglabājot mērķi stiprināt Eiropas neatkarību enerģētikas jomā un pakāpeniski samazināt atkarību no kodolenerģijas;

16.

uzdod RK priekšsēdētājai iesniegt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, ES prezidentvalstij Ungārijai, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Japānas kompetentajām iestādēm.