(2a)

Nolīgums ir palīdzējis mazināt pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, atbalstot tos uzņēmumus saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem, kuriem citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti, un tādējādi tiek radītas jaunas darbvietas.

(2b)

Eksporta kredītaģentūrām jāņem vērā un jāizpilda Savienības mērķi un politikas nostādnes. Atbalstot Savienības uzņēmumus, šīm aģentūrām ir jāievēro un jāpopularizē Savienības principi un standarti tādās jomās kā demokrātijas konsolidācija, cilvēktiesību ievērošana un saskaņota politika attīstības jomā.

(2c)

Tomēr dalībvalstu eksporta kredītu aģentūrām ir rūpīgi jāpārbauda saņemtie pieteikumi, ņemot vērā, ka valsts atbalsts, ko sniedz kā eksporta kredītu, vidējā termiņā un ilgtermiņā var palielināt attiecīgo dalībvalstu publisko parādu, jo īpaši ņemot vērā saistību neizpildes palielināto risku finanšu krīzes seku dēļ.

(2d)

Eksporta kredītaģentūrām rūpīgi jāizskata saņemtie pieteikumi, lai maksimāli izmantotu sniegtā valsts atbalsta priekšrocības, ņemot vērā to, ka pareizi orientēts eksporta kredīts Savienības uzņēmumiem un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sniegs jaunas iespējas piekļūt tirgum, vienlaikus sekmējot atklātu un taisnīgu tirdzniecību un visām pusēm izdevīgu izaugsmi pēckrīzes periodā.

(2e)

ESAO prasa tās dalībniekiem publiskot informāciju par eksporta kredītiem, lai nepieļautu, ka tie piekopj protekcionistisku vai tirgus darbību traucējošu praksi. Savienībā ir jānodrošina pārredzamība, lai dalībvalstīm garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(2f)

Eksporta kredītaģentūras ir kļuvušas par jaunattīstības valstu lielāko oficiālā finansējuma avotu. Tādēļ ar eksporta kredītu saistītie parādi ir jaunattīstības valstu oficiālā parāda lielākā daļa. Ievērojama daļa ar eksporta kredītiem finansēto projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze, kalnrūpniecība un liela mēroga infrastruktūras, tādas kā lieli aizsprosti.

(2 g)

Nolīguma puses ir iesaistītas nepārtrauktā procesā, kura mērķis ir samazināt tirgus traucējumus un izveidot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai ESAO dalībvalstu atbalstītu eksporta kredītaģentūru iekasētās prēmijas būtu balstītas uz risku un segtu šo aģentūru darbības izmaksas un zaudējumus ilgtermiņā. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām ir jānosaka pārredzamības un ziņošanas prasības.

(2h)

Lai atbalstītu ESAO iekšējā procesa nepārtrauktību, cenšoties panākt augstāka līmeņa pārredzamības un ziņošanas standartu noteikšanu ESAO dalībnieku un citām valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām, Savienībai būtu jāpiemēro Savienībā reģistrētām aģentūrām papildu pārredzamības un ziņošanas pasākumi atbilstoši šīs Regulas 1.a pielikumam.

(2i)

Demokrātijas attīstība un nostiprināšana un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī vides principi un uzņēmumu sociālās atbildības vispārējie principi un citi starptautiskās paraugprakses piemēri būtu jāizmanto kā vadlīnijas visiem projektiem, kurus finansē Savienībā reģistrētas valsts atbalstītas eksporta kredītaģentūras, un tajās jāparedz sociālās un vides ietekmes novērtējums, tostarp cilvēktiesības un standarti, kas iekļauti Savienības vispārējos vides un sociālajos tiesību aktos un var būt piemērojami nozarēm un projektiem, kurus finansē valsts atbalstītas eksporta kredītaģentūras. ESAO kopējās pieejas pašreizējā formulējumā jau paredzēta skaidra iespēja Eiropas Kopienas standartus uzpirkšanas, ilgtspējīgas kreditēšanas un vides jomā izmantot par pamatkritērijiem, veicot projektu pārskatīšanu. Šī noteikuma izmantošana būtu turpmāk jāatbalsta, ņemot vērā to, ka projektu finansiālajiem atbalstītājiem, eksportētājiem, finanšu iestādēm un eksporta kredītaģentūrām ir dažāda loma, atbildība un aizņemto līdzekļu īpatsvars valsts atbalstītos projektos.

(2j)

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķiem Savienības un starptautisko saistību izpratnē jābūt pamatā visiem Savienībā reģistrētu valsts atbalstītu eksporta kredītaģentūru finansētiem projektiem. Tajos ietilpst valstu un valdību vadītāju galīgā deklarācija, kas pieņemta G20 2009. gada 24. un 25. septembra Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmē par fosilā kurināmā subsīdiju piešķiršanas pārtraukšanu, Savienības mērķi salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem par 30 % samazināt SEG emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un līdz 2020. gadam nodrošināt, ka 20 % patērētās enerģijas tiek iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un Savienības mērķis līdz 2050.gadam par 80–95 % samazināt SEG emisijas. Vienlaicīgi ar fosilā kurināmā subsīdiju pārtraukšanu būtu jāveic pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka nepasliktinās darbinieku un nabadzīgo iedzīvotāju dzīves apstākļi.

(2k)

principi, ar kuriem nosaka uzņēmumu sociālo atbildību un kas ir pilnībā atzīti starptautiskā līmenī — gan ESAO, gan Starptautiskajā darba organizācijā (SDO), gan ANO — attiecas uz atbildīgu rīcību, kādu sagaida no uzņēmumiem un to, ka tiks ievēroti spēkā esošie tiesību akti galvenokārt nodarbinātības, darba attiecību, cilvēktiesību, vides, patērētāju interešu un pārredzamības attiecībā uz patērētājiem, cīņas pret korupciju un nodokļu jomā. Turklāt jāņem vērā MVU īpašā situācija un iespējas.

(2l)

Ņemot vērā intensīvo konkurenci pasaules tirgos un nolūkā novērst konkurences ziņā nelabvēlīgo situāciju Savienības uzņēmumiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpastiprina ESAO centieni iesaistīt Nolīgumu neparakstījušās valstis un jāizmanto divpusējās un daudzpusējās sarunas, lai noteiktu globālus standartus attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Globālie standarti šajā jomā ir priekšnosacījums līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem pasaules tirgū.

(2 m)

Lai gan Nolīgums attiecas uz ESAO valstīm, tomēr ar ESAO nesaistītas valstis, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis, nav parakstījušas Nolīgumu un tādēļ šo valstu eksportētājiem var rasties negodīgas priekšrocības. Tādēļ šīs valstis būtu jāmudina pievienoties ESAO un parakstīt Nolīgumu.

(2n)

Ņemot vērā ES labāka regulējuma politiku, kuras mērķis ir vienkāršot un uzlabot pastāvošo regulējumu, Komisijai un dalībvalstīm, turpmāk pārskatot Nolīgumu, būtu jākoncentrējas uz uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu, tostarp eksporta kredītaģentūru, administratīvā sloga samazināšanu.

(2o)

Nolīguma uzlabojumiem būtu pilnībā jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam, lai sekmētu vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, demokrātijas un tiesiskuma pieaugumu un konsolidāciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Līdz ar to, transponējot Nolīgumu Savienības tiesībās, Savienībā būtu jāpiemēro papildu pasākumi, lai garantētu Nolīguma un Savienības tiesību saderību.

(2p)

Sociālās un vides ietekmes novērtējuma metodikai, kas nodrošina atbilstību eksporta kredītu prasībām, pilnībā jāsaskan ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas principiem, Kotonū nolīgumu un Eiropas Konsensu attīstības jomā un jāatspoguļo Savienības saistības un pienākumi, kas izvirzīti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (ANO VKKP) un ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (ANO BDK), kā arī ANO Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošana un starptautiskos nolīgumos iekļautie sociālie, darba un vides standarti.

(4)

Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu, kura pielikumā ietverts konsolidētais un pārskatītais nolīguma teksts, un Lēmums 2001/77/EK ir jāatceļ,

(4)

Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, kura 1. pielikumā ietverts konsolidētais un pārskatītais nolīguma teksts, un Lēmums 2001/77/EK ir jāatceļ,

1)

Šajā ikgadējā darbības ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

2)

3)