20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/31

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju (2000. gada 14. decembris) par mobilitātes rīcības plānu (1),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2001. gada 10. jūlijs) par studentu, apmācāmo personu, brīvprātīgo, skolotāju un pasniedzēju mobilitāti Kopienā (2),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta (3),

—

Padomes secinājumus (2007. gada 25. maijs) par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā (4),

—

Padomes Ieteikumu (2008. gada 20. novembris) par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (5),

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2008. gada 21. novembris) par jauniešu mobilitāti (6),

—

Padomes secinājumus (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (7),

—

Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (8),

—

Padomes secinājumus (2010. gada 16. marts) par stratēģiju “Eiropa 2020” (9),

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2010. gada 18. novembris) par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam (10),

—

Padomes secinājumus (2010. gada 19. novembris) par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” – integrēta pieeja kā atbilde uz problēmām, ar ko sastopas jaunieši (11),

—

Padomes secinājumus (2011. gada 14. februāris) par izglītības un apmācības lomu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā (12),

—

Padomes ieteikumu (2011. gada 28. jūnijs): Jaunatne kustībā – jauniešu mācību mobilitātes veicināšana (13),

—

Padomes secinājumus (2011. gada 28. novembris) par jauniešu līdzdalības un mobilitātes austrumu dimensiju,

—

Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (2011. gada 7. jūlijs): Mūžizglītības programmas vidusposma pārskats; (14)

—

Padomes pausto aicinājumu Komisijai, rīkojoties saskaņā ar 2006. gada ieteikumu attiecībā uz Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu, ciešā sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm uzlabot statistikas datus, kuros ņemts vērā dzimumu faktors, par mobilitāti izglītības un apmācības mērķiem (15),

—

Augsta līmeņa ekspertu foruma 2008. gada jūnija ziņojumu par mobilitāti un tā priekšlikumu, ka mācību mobilitātei vajadzētu būt tādai iespējai, kas tiek sniegta visiem jauniešiem Eiropā,

—

mērķi par mācību mobilitāti augstākajā izglītībā, kurš 2009. gada aprīlī izvirzīts Lēvenā/Louvain-la-Neuve saskaņā ar Boloņas procesu,

—

Komisijas 2009. gada jūlija Zaļo grāmatu par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu (16),

—

Briges paziņojumu (2010. gada decembris) un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par turpmākām prioritātēm ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam (17), kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam Eiropas PIA sistēmām būtu jānodrošina ievērojami lielākas iespējas pārrobežu mobilitātei,

—

Komisijas dienestu darba dokumentu (2011. gada 24. maijs) par nodarbinātības nolūkiem paredzētas izglītības un mācību mobilitātes kritēriju izstrādi (18),

—

Padomes secinājumus (2011. gada 28. un 29. novembris) par valodu prasmēm mobilitātes veicināšanai;

—

ar mācību mobilitāti veicina gan jauniešu individuālo, gan profesionālo pilnveidošanos un uzlabo nodarbinātības iespējas un konkurētspēju, kā par to liecina ne tikai ES programmas izglītības, apmācības un jaunatnes jomās, bet arī vairāki kvalitatīvi starptautiski pētījumi par mācību mobilitāti,

—

ar Eiropas mācību mobilitātes kritēriju (19), ko papildinātu attiecīgi rādītāji (20), varētu palīdzēt stimulēt dalībvalstu virzību uz jau pieņemto (21) paaugstinātas mobilitātes mērķi un to pārraudzīt, kā arī apzināt labas prakses piemērus un atbalstīt līdzīga līmeņa speciālistu mācību ierosmes,

—

datu vākšana, lai novērtētu gūtos panākumus Eiropas mācību mobilitātes kritērija sasniegšanā, būtu jāveic pieejamo līdzekļu robežās,

—

lai tiktu ņemtas vērā atšķirīgās izglītības vides, šāds kritērijs būtu jānošķir divās galvenajās jomās: augstākās izglītības un sākotnējā PIA jomā,

—

ir būtiski arī kritērijam pievienot rādītāju, kas attiecināms uz jebkāda veida mācību mobilitāti, ko veikuši jaunieši, tostarp mobilitāti, kas notikusi formālā un neformālā vidē;

1)

ņemot vērā noteikumus Padomes Ieteikumā (2011. gada 28. jūnijs) par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu, gan valsts, gan Eiropas līmenī pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt mācību mobilitāti un izpildīt Eiropas kritēriju, kas izklāstīts šīs piezīmes pielikumā;

2)

lai novērtētu panākumus pielikumā izklāstītā Eiropas kritērija un rādītāja izpildē, balstoties uz pieejamiem avotiem un instrumentiem, kā arī vienlaicīgi samazinot administratīvo slogu un izmaksas, uzlabot datu vākšanu attiecībā uz mācību mobilitāti visos augstākās izglītības ciklos, sākotnējās profesionālās izglītības un apmācības sistēmā un attiecībā uz jauniešu mobilitāti kopumā;

3)

veicināt mācību mobilitātes un mūžizglītības atbalstam izstrādāto ES programmu un instrumentu īstenošanu, tai skaitā Europass, Youthpass, EQF, ECTS un ECVET;

1)

lai uzlabotu attiecīgo rādītāju un statistikas pieejamību laikposmā līdz 2020. gadam, sadarboties ar dalībvalstīm un tās atbalstīt, jo īpaši izmantojot Eurostat. To veicot, pēc iespējas labāk būtu jāizmanto pieejamie statistikas dati un mājsaimniecību apsekojumi, lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas;

2)

pārbaudīt, it īpaši ar regulāru progresa ziņojumu starpniecību, cik lielā mērā ir sasniegti mobilitātes mērķi, kas noteikti saskaņā ar “ET 2020” sistēmu;

3)

līdz 2015. gada beigām sniegt Padomei ziņojumu, lai pārskatītu un vajadzības gadījumā pārstrādātu pielikumā izklāstīto Eiropas mācību mobilitātes kritēriju;

1)

gan valstu, gan Eiropas mērogā labāk pārraudzīt panākumus un darbības rādītājus mācību pārrobežu mobilitātē, tostarp vācot kvalitatīvu informāciju par labas prakses piemēriem, kas nodrošinātu pamatu uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai;

2)

attiecībā uz mācību mobilitāti augstākās izglītības sistēmā: izmantojot pieejamos līdzekļus un ciešā sinerģijā ar Boloņas procesu uzlabot datu vākšanu par studentu mobilitāti (tostarp ar kredītpunktiem un zinātnisko grādu saistītu mobilitāti) visos ciklos, izmantojot administratīvus un citus avotus, it īpaši augstskolas absolvēšanas brīdī, lai novērtētu gūtos panākumus pielikumā izklāstītā mobilitātes kritērija sasniegšanā (I iedaļa – 1. punkts);

3)

attiecībā uz mācību mobilitāti sākotnējā PIA sistēmā: pēc iespējas labāk izmantot pieejamos mājsaimniecības apsekojumus, lai savāktu tos datus par mācību mobilitāti, kas nepieciešami, lai pamatotu pielikumā izklāstīto kritēriju (I iedaļa – 2. punkts);

4)

attiecībā uz jauniešu mācību mobilitāti kopumā: pēc iespējas labāk izmantot pieejamos mājsaimniecību apsekojumus, lai savāktu tos datus, kas nepieciešami, lai izstrādātu rādītāju par formālo un neformālo mācību mobilitāti kopumā, ieskaitot neformālās mobilitātes dalījumu, lai papildinātu ES rādītāju paneli jaunatnes jomā (22) un, iespējams, ar laiku paplašinātu mācību mobilitātes kritēriju, tajā ietverot jauniešu mobilitāti kopumā (pielikuma II iedaļa);

5)

izvērtēt iespēju izmantot pieejamos apsekojumus par skolotājiem visos izglītības līmeņos, lai izstrādātu rādītājus attiecībā uz skolotāju mobilitāti un, iespējams, ar laiku paplašinātu mācību mobilitātes kritēriju, tajā ietverot skolotāju mobilitāti (23).