20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/27

1.

Barselonas Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmes secinājumus, kuros ir pausts aicinājums veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti – jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas (1).

2.

Padomes 2006. gada 19. maija secinājumus par Eiropas Valodu prasmes rādītāju (2), kuros atkārtoti apliecināts, ka svešvalodu prasmes gan palīdz veicināt tautu savstarpējo saprašanos, gan ir darbaspēka mobilitātes priekšnoteikums, kā arī uzlabo Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju.

3.

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (3), kurā sazināšanās svešvalodās ir pieskaitīta pie pamatprasmēm, kas nepieciešamas personīgam piepildījumam, aktīvai pilsonībai, sociālai kohēzijai un nodarbināmībai zināšanu sabiedrībā.

4.

Padomes secinājumus (2007. gada 25. maijs) par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā (4), kuros Komisija tika aicināta sīkāk izskatīt valodas prasmju rādītāju izstrādi.

5.

Padomes Ieteikumu (2008. gada 20. novembris) par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (5), kurā dalībvalstīm ieteikts vairot jauniešu izpratni par to, cik nozīmīga ir kompetence dažādu kultūru jomā un valodu apguve, lai samazinātu šķēršļus jauniešu mobilitātei.

6.

Padomes Rezolūciju (2008. gada 21. novembris) par Eiropas daudzvalodības stratēģiju (6), kurā dalībvalstis tika aicinātas veicināt daudzvalodību, lai stiprinātu sociālo kohēziju, starpkultūru dialogu un Eiropas attīstību, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un cilvēku mobilitāti un nodarbināmību, kā arī lai stiprinātu ES valodas pasaulē.

7.

Padomes secinājumus (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (7), kuros kā prioritāte 2009.–2011. gadam ir noteikta vajadzība sniegt pilsoņiem iespēju papildus dzimtajai valodai sazināties vēl divās valodās, vajadzība veicināt valodu mācīšanu, kur nepieciešams, profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) un mācībās pieaugušajiem, kā arī vajadzība nodrošināt migrantiem iespējas apgūt uzņēmējvalsts valodu.

8.

Padomes un Komisijas 2010. gada kopīgo progresa ziņojumu par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu (8), kurā norādīts, ka ir jāuzlabo pamatprasmes profesionālajā izglītībā un apmācībā un mācībās pieaugošajiem un, it īpaši, ka lielāka uzmanība šajās jomās būtu jāvelta saziņai svešvalodās.

9.

Stratēģiju “Eiropa 2020”, ko Eiropadome pieņēma 2010. gada 17. jūnijā (9), un divas tās pamatiniciatīvas: “Jaunu prasmju un darbavietu programma”  (10), kurā ir atzīts valodu prasmju potenciālais devums darbaspēka tirgus dinamisma uzlabošanā, un Jaunatne kustībā  (11), kurā ir uzsvērts, ka, lai padarītu mobilitāti gan iespējamu, gan noderīgu, neizbēgami būs vajadzīgas labākas valodu prasmes.

10.

Padomes ieteikumu (2011. gada 28. jūnijs) par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu (12), kurā ir atzīts valodu un starpkultūru prasmju apguves nozīmīgums izglītības sākumposmos, šim nolūkam gan vispārējā izglītībā, gan profesionālajā izglītībā veicinot kvalitatīvu valodu un kultūras prasmju apguvi saistībā ar gatavošanos mobilitātei;

—

darbu, ko ar Komisijas atbalstu veic dalībvalstis saistībā ar atvērtās koordinācijas metodi, lai stiprinātu ieguldījumu, kādu var dot izglītība valodu jomā, lai veicinātu jaunu cilvēku nodarbināmību darba tirgū, kur svešvalodu zināšanas var sniegt īpašas priekšrocības,

—

darbības, ko veic Uzņēmējdarbības platforma daudzvalodības atbalstam, kuru Komisija ir izveidojusi ar mērķi veicināt valodu prasmju izmantošanu kā līdzekli, lai uzlabotu ES uzņēmējdarbības, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju,

—

rezultātus, ko guvusi Pilsoniskās sabiedrības platforma daudzvalodības atbalstam, tiecoties visiem nodrošināt valodu apguves iespējas visa mūža garumā, lai veicinātu to pilsoņu sociālo iekļaušanu, kuriem ir bijuši nelabvēlīgāki dzīves apstākļi, kā arī lai veicinātu valodu daudzveidību un starpkultūru dialogu;

—

Komisijas “Ziņojumu par to, kā īsteno Padomes rezolūciju (2008. gada 21. novembris) par Eiropas daudzvalodības stratēģiju”, kurā izklāstītas veiktās ierosmes un gūtie panākumi valodu apguves un valodu daudzveidības veicināšanā,

—

“Reģistra kopienas pasākumiem daudzvalodības jomā” 2011. gada atjauninājumu, kurā uzskaitīti dažādu Komisijas dienestu pēdējo trīs gadu laikā šajā jomā veiktie pasākumi un kurā stingri uzsvērts, ka daudzvalodības politika uzlabo ES pilsoņu nodarbināmību un ES uzņēmumu konkurētspēju,

—

politikas rokasgrāmatas “Valodu apguve pirmsskolas vecumā – kā padarīt to efektīvu un ilgtspējīgu” publicēšanu, kas ir solis uz priekšu informētības veicināšanā par valodu apguvi no pašas mazotnes,

—

ziņojuma “Saziņas prasmju nodrošināšana darbaspēka tirgum” publicēšanu, kurš tapis darbā, ko saistībā ar “ET 2020” veikusi tematiskā darba grupa “Valodu prasmes nodarbinātībai”;

1.

mācību mobilitāte, proti, starptautiska mobilitāte jaunu zināšanu, prasmju un kompetenču apgūšanai, ir viens no nozīmīgiem veidiem, kā pilsoņi var uzlabot savu nodarbināmību, pilnveidot savu starpkultūru izpratni, kreativitāti un personisko izaugsmi, kā arī aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē;

2.

laba svešvalodu prasme ir pamatprasme, kas ir būtiska sekmīgām gaitām modernā pasaulē un darba tirgū; daudzvalodība ir ne tikai daļa no Eiropas mantojuma, bet tā ir arī iespēja veidot sabiedrību, kas ir atklāta, kultūras daudzveidību cienoša un gatava sadarbībai;

3.

mācību un profesionālās mobilitātes uzlabošanā būtiska nozīme pieejamo resursu robežās ir piešķirama to Eiropas instrumentu un programmu uzturēšanai un attīstīšanai, kas atbalsta valodu apguvi gan saistībā ar formālo, gan neformālo izglītību;

4.

kamēr vispārējās valodu programmas palīdz veidot būtiskas saziņas iemaņas ikdienas vajadzībām, darbinieku mobilitātes un nodarbināmības uzlabošanas nolūkiem īpaši efektīvas gan vispārējā izglītībā, gan PIA var būt tādas metodes kā mācību satura un valodas integrēta apguve (CLIL);

5.

lai sekmētu mācību satura un valodas integrētu apguvi (CLIL), skolotāji un pasniedzēji, īpaši PIA jomā, būtu jāmudina apgūt kvalitatīvas svešvalodas zināšanas un viņiem būtu jādod piekļuve kvalitatīviem didaktiskiem materiāliem;

6.

skatot mūžizglītības perspektīvā, visos izglītības līmeņos (ja vien tas ir iespējams un piemēroti) būtu jāpiedāvā plašākas valodu izvēles iespējas, tostarp iespēja izvēlēties ne tik plaši lietotas valodas un kaimiņvalstu valodas, kā arī attiecīgajām valodas un kultūras iestādēm būtu jādara pieejama plašāka informācija un ieteikumi saistībā ar valodām;

7.

valodu prasmju izkopšana cilvēkiem, īpaši bērniem, kuriem ir bijuši nelabvēlīgāki sociālekonomiskie apstākļi, migrantiem un romiem, kā arī tiem, kam ir speciālas izglītības vajadzības, var nodrošināt labāku sociālo iekļaušanu un profesionālo attīstību nākotnē;

8.

lai uzlabotu augstāko izglītības iestāžu internacionalizāciju un absolventu nodarbināmību, būtiska ir kvalitatīva valodas, piemēram, specializētas valodas, ar kvalifikāciju saistītas valodas, mācīšana un apguve;

9.

svarīgi ir arī nodrošināt valodu apguvi visu mūžu, tostarp vecumā, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences un vajadzību nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vecāka gadagājuma ES pilsoņiem, kuru īpatsvars arvien pieaug;

1.

pastiprināt pūles, lai sasniegtu Barselonas mērķi, piemēram, veicinot valodu mācīšanās piedāvājumu, kvalitāti un nozīmīgumu vispārējā izglītībā, PIA un augstākajā izglītībā, kā arī saistībā ar mūžizglītību;

2.

atzīt, cik svarīgs aspekts kvalitātes nodrošināšanas procesā ir valodu mācīšanas un apguves rezultātu izvērtējums;

3.

uzlabot valodu skolotāju sākotnējās profesionālās un kvalifikācijas celšanas mācības un citu priekšmetu skolotāju mācības saistībā ar valodu, kā arī stiprināt un veicināt viņu mobilitāti, pēc iespējas likvidējot administratīvās barjeras;

4.

sekmēt tādus inovatīvus Eiropas sadarbības veidus, izmēģinājumus un jaunas pieejas valodu mācīšanai un apguvei kā mācību satura un valodas integrēta apguve (tostarp bilingvālās skolās), mobilitātes iespējas svešvalodas apguvei attiecīgās valodas vidē un attiecīgā gadījumā plašāku IKT izmantojumu arī radošā valodu apguves vidē;

5.

kur iespējams un pieņemami – paplašināt izglītībā un apmācībā piedāvāto valodu izvēli, veicinot ne tik plaši lietoto valodu un (īpaši pierobežas reģionos) kaimiņvalstu valodu mācīšanu, lai veicinātu kultūras, sociālos un ekonomiskos sakarus;

6.

vajadzības gadījumā apsvērt kultūras dimensijas iekļaušanu valodu mācību programmā kā svarīgu komponentu mācību un profesionālās mobilitātes nolūkiem nākotnē;

7.

veicināt pasākumus, kuru mērķis ir gan migrantu un romu izcelsmes bērniem, gan pieaugušajiem palīdzēt apgūt oficiālo uzņēmējvalsts valodu (vai valodas) un mācību valodu, ja tās ir atšķirīgas; turklāt apsvērt iespējas, kā šādas izcelsmes bērni varētu saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu;

8.

izpētīt veidus, kā atzīt un apstiprināt dzimtās valodas prasmi migrantu izcelsmes bērniem un pieaugušajiem;

9.

mudināt skolas, profesionālās un augstākās izglītības iestādes pieņemt integrētas valodu mācīšanas un apguves pieejas;

10.

veicināt dialogu starp izglītības un darba vidi, ņemot vairāk vērā darba tirgū vajadzīgās valodas, sniedzot skolēniem un studentiem regulārus padomus visā izglītošanās laikā un atbalstot valodu apguvi darbavietās;

11.

izpētīt publiskās un privātās partnerības iespējas, kas vērstas uz darba tirgum piemērotu valodas prasmju nodrošināšanu, jo īpaši sagatavojot mobilitātei un darbam ārvalstīs;

12.

sekmēt valodu apguves iniciatīvu un valodu apguvei labvēlīgas vides veicināšanu;

1.

atbalstīt dalībvalstu centienus valodu mācīšanas un apguves jomā, pilnībā izmantojot ES programmas un Eiropas instrumentus izglītības un mācību jomā;

2.

izvērst darbu pie valodu politikas, kurš tika aizsākts “ET 2020” pirmā darba cikla laikā tematiskajā grupā par valodu apguvi no mazotnes, lai iekļautu citus izglītības līmeņus (primārā, sekundārā utt.), vienlaikus īpašu uzmanību veltot arī PIA un pieaugušo mācībām;

3.

apsvērt tāda priekšlikuma iesniegšanu – kurš izstrādāts, balstoties uz rezultātiem, kas gūti 2012. gadā publicēt paredzētajā Eiropas pētījumā par valodu prasmēm un uz pieejamiem resursiem – attiecībā uz iespējamu valodu prasmēm noteiktu kritēriju, lai veicinātu nepārtrauktus uzlabojumus valodu izglītībā;

4.

visā Eiropā sākt un izplatīt pētījumus un aptaujas par valodu apguves metodēm un paņēmieniem, paturot prātā kvalitātes aspektus un izvairoties no papildu administratīvā sloga un izmaksām, un gūtos rezultātus darīt pieejamus praktizējošiem speciālistiem un valsts līmeņa lēmumu pieņēmējiem;

5.

atbalstīt un veicināt informācijas apmaiņu par pieejamiem valodu apguves resursiem, kā arī mudināt dalībvalstis praktiski pielietot vadlīnijas un instrumentus, kas izstrādātas saistībā ar ES valodu politiku;

6.

turpināt atbalstīt Uzņēmējdarbības platformu daudzvalodības atbalstam un ieinteresēto personu ierosinātās šāda veida iniciatīvas;

1.

atbalstīt valodu apguves nolūkos īstenotu mobilitāti, lai palīdzētu valodas apguvējiem pārvarēt sākotnējās valodas barjeras un motivētu viņus apgūt vismaz divu svešvalodu prasmi;

2.

dalīties pieredzē un paraugpraksē, lai padarītu efektīvāku valodu izglītību, kas jauniešiem nodrošina piemērotu valodu prasmju kombināciju un spēju turpināt apgūt jaunas prasmes atbilstoši turpmākām vajadzībām un interesēm, šim nolūkam atbalstot valodas ar esošu un turpmāku skolotājiem un pasniedzējiem paredzētu platformu starpniecību;

3.

uzsvērt vajadzību pēc specifiskas valodas apguves profesionālos nolūkos, it īpaši PIA un augstākajā izglītībā, kura kalpotu par līdzekli mobilitātes un nodarbināmības uzlabošanai;

4.

balstoties uz pieejamajiem resursiem un mazinot administratīvo slogu, turpināt izstrādāt paņēmienus progresa vērtēšanai valodu apguves jomā, šim nolūkam vācot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus datus, lai noteiktu visefektīvākos paņēmienus un jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi;

5.

ņemot vērā esošo paraugpraksi, izpētīt veidus, kā uzlabot neformālas izglītības ceļā apgūtu valodu prasmju atzīšanu un validēšanu;

6.

apsvērt, kā izmantot Eiropas Padomes Eiropas vienoto valodu prasmju atsauces sistēmu (CEFR), lai:

7.

nodrošināt saikni starp profesionālās izglītības un apmācības kvalifikācijām, kas ietver valodu prasmes un Eiropas vienoto valodu prasmju atsauces sistēmu (CEFR), vienlaikus lietderīgi izmantojot visu attiecīgo Eiropas iestāžu un ieinteresēto personu, it īpaši Eiropas Padomes un tās Eiropas moderno valodu centra, resursus un pieredzi;

8.

turpināt ar ES programmām izglītības, mācību un jaunatnes jomā sniegt atbalstu izglītības iestāžu sadarbībai, kā arī skolēnu un studentu, tostarp profesionālajā izglītībā un mācībās esošu audzēkņu, apmaiņas programmām, lai viņiem palīdzētu uzlabot valodu prasmi;

9.

gan valsts līmenī, gan ar Eiropas sadarbības starpniecību vajadzības gadījumā atbalstīt didaktisko un mācību materiālu izstrādi to valodu apguvei, kuru mācīšana nav tik izplatīta;

10.

neskarot turpmākās sarunas, apsvērt, kā valodu apguvi padarīt par prioritāru jomu nākamās paaudzes ES izglītības un apmācības programmās.