—

Pasaules Veselības organizācijas vadītais Eiropas Vides un veselības process, kura mērķis ir nodrošināt bērniem drošāku vidi, kā arī piektā ministru konference par vides un veselības jautājumiem, kura no 2010. gada 10. līdz 12. martam notika Parmā (Itālija),

—

ekspertu konference par “bērnu astmas un alerģijas profilaksi un kontroli Eiropas Savienībā kontekstā ar sabiedrības veselību – nepieciešamība steidzami novērst nepilnības”, kura 2011. gada 21. un 22. septembrī notika Varšavā, Osā (Polija) un kurā tika uzsvērts, ka ir steigšus jāuzlabo bērnu hronisko respiratoro slimību profilakse, savlaicīga diagnosticēšana un ārstēšana, šos jautājumus risinot dažādos veselības aizsardzības politikas līmeņos – vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī. Tādēļ būtu jāattīsta dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu sadarbība, uzlabojot un attīstot valstīs esošo centru tīklu;

—

valsts un/vai reģionāla un/vai vietēja mēroga veselības aizsardzības programmās pienācīgu uzmanību veltīt bērnu hronisko respiratoro slimību profilaksei, savlaicīgai diagnosticēšanai un ārstēšanai,

—

vairot sabiedrības informētību par bērnu hroniskajām respiratorajām slimībām, kā arī uzlabot bērnu, ģimeņu un skolotāju zināšanas, kā arī minēto personu un veselības nozares darbinieku apmācību saistībā ar viņu lomu bērnu hronisko respiratoro slimību profilaksē, savlaicīgā diagnosticēšanā, ārstēšanā un kontrolē,

—

turpināt īstenot grūtniecēm un vecākiem paredzētās smēķēšanas novēršanas un pārtraukšanas programmas, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut grūtnieču un bērnu atrašanos piesmēķētā vidē, jo īpaši dzīvesvietā un slēgtās telpās, un vajadzības gadījumā padarīt šīs programmas un pasākumus stingrākus,

—

ievērot Padomes Ieteikumu attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem (5),

—

visos aprūpes līmeņos, tostarp primārajā un sekundārajā profilaksē un veselības aprūpē, pastiprināt sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši pacientu un veselības nozares darbinieku organizācijām,

—

apmainīties ar paraugpraksi hronisko respiratoro slimību profilakses, savlaicīgas diagnosticēšanas un ārstēšanas jautājumos, kā arī dalīties informācijā par šo slimību izplatību, sastopamību un iznākumu,

—

saistībā ar hronisko respiratoro slimību jautājumiem uzlabot valstīs esošo centru sadarbību un nostiprināt šajā jomā izveidotos starptautiskos pētniecības tīklus;

—

veicinot paraugprakses izmantošanu starptautiskā līmenī, pastiprināt centienus samazināt ar astmu saistīto invaliditātes un nāves gadījumu skaitu,

—

atbalstīt valstīs esošos centrus un izveidotos starptautiskos pētniecības tīklus, lai, izvērtējot veselības nozares tehnoloģijas, noteiktu finansiāli izdevīgus veidus, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmu standartus hronisko respiratoro slimību jomā,

—

rūpīgāk censties veidot labāku izpratni par iemesliem, kas ir pamatā bērnu hronisko respiratoro slimību izplatības pieaugumam,

—

ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām uzlabot informētību un zināšanas par to, kādas ir dažādos reģionos un visā Eiropā pastāvošās atšķirības bērnu hronisko respiratoro slimību jomā,

—

uzlabot zināšanas un attiecīgajām ieinteresētajām personām sniegto informāciju par to, kādu ietekmi uz hroniskām respiratorām slimībām un blakusslimībām rada gaisa piesārņojums un citi vides faktori,

—

turpināt īstenot un paplašināt tādas programmas un politiku, kuru mērķis ir uzlabot iekštelpu un āra gaisa kvalitāti,

—

saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem un Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli un tajā definētajām pamatnostādnēm veicināt efektīvu tabakas kontroli valstu, ES un starptautiskā līmenī, kā arī apsvērt iespēju šo kontroli pastiprināt,

—

uzlabot iekštelpu un āra vidi, kurā bērni dzīvo, un viņus mudināt būt fiziski aktīviem,

—

apsvērt iespēju hronisko respiratoro slimību profilaksē, diagnosticēšanā un ārstēšanā izmantot e-veselības instrumentus un novatoriskas tehnoloģijas,

—

iedrošināt un atbalstīt hroniskas respiratoras slimības izraisošu ģenētisku un vides faktoru izpēti, lai veicinātu uz faktiem balstītas politikas veidošanu, un, ņemot vērā šo slimību izplatību un to radīto slogu, atbilstoši sadalīt pētniecības finansējumu,

—

veicināt starpnozaru pieeju, aptverot sociālo, vides, pētniecības, izglītības un nodarbinātības jomas, lai pastiprinātu politikas ietekmi uz respiratoro veselību,

—

sadarboties ar veselības nozares darbinieku un pacientu organizācijām, lai hronisko respiratoro slimību profilakses, savlaicīgas diagnosticēšanas un ārstēšanas procesā censtos nodrošināt plašāku pacientu tiesību ievērošanu.

—

arī turpmāk hroniskās respiratorās slimības iekļaut ar pētniecību un veselības aizsardzību saistītās programmās un darbībās,

—

atbalstīt šādas dalībvalstu darbības: