9.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 359/5

—

2011. gada 21. oktobrī Riodežaneiro notikušajā Pasaules konferencē par veselības stāvokli noteicošajiem sociālajiem faktoriem pieņemto Rio politisko deklarāciju par veselības stāvokli noteicošajiem sociālajiem faktoriem,

—

2011. gada 19. septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemto Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmes politisko deklarāciju par neinfekciozu slimību profilaksi un kontroli (1),

—

PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli un tās īstenošanas pamatnostādnes,

—

ES Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības rīcības platformas gada ziņojumu attiecībā uz 2011. gadu (2),

—

Padomes 2010. gada 8. jūnija secinājumus “Taisnīgums un veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās – solidaritāte veselības jomā” (3),

—

Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās” (4),

—

Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (5),

—

Padomes 2009. gada 1. decembra secinājumus par alkoholu un veselību (6),

—

Padomes Ieteikumu (2009. gada 30. novembris) attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem (7),

—

Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (8),

—

Komisijas nobeiguma ziņojumu par veselības stāvokli noteicošajiem sociālajiem faktoriem “Novērst nevienlīdzību vienas paaudzes laikā – vienlīdzība veselības aprūpē, ietekmējot veselības stāvokli noteicošos sociālos faktorus” – CSDH (2008),

—

Pasaules Veselības asamblejas rezolūciju (WHA62.14) par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā, veicot pasākumus, kas vērsti uz veselības stāvokli noteicošajiem sociālajiem faktoriem, un rezolūciju (WHA61.18) par to Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošanas novērošanu, kas saistīti ar veselības aizsardzību – tās abas tostarp ir pieņēmušas arī ES dalībvalstis,

—

Rezolūciju EUR/RC61/R1 “Eiropas jaunā veselības politika – Veselība 2020. Redzējums, vērtības, galvenie virzieni un pieejas”, kuru 2011. gada 14. septembrī ir pieņēmusi PVO Eiropas reģionālā komiteja,

—

Komisijas Balto grāmatu par sportu (9),

—

Padomes 2007. gada 6. decembra secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos (10),

—

Eiropas Komisijas Balto grāmatu “Kopā par veselību: ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (11),

—

Zaļo grāmatu “Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī” (12),

—

Padomes 2006. gada 30. novembra secinājumus par veselības aizsardzības jautājumiem visās politikas jomās (13).

1.

Veselības stāvokļa atšķirību apmēri Eiropas Savienībā nav saskaņā ar tādām ES pamatvērtībām kā solidaritāte, vienlīdzība un universālums.

2.

Ar veselības stāvokļa atšķirībām ir jāsaprot atšķirības attiecībā uz iedzīvotāju priekšlaicīgu mirstību, saslimstību un invaliditāti gan dalībvalstīs, gan arī atšķirības starp ES reģioniem. Tās daļēji rada ļoti neveselīga dzīvesveida piekopšana (t. i., tabakas lietošana, alkohola radītais kaitējums, neveselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes trūkums), kas bieži vien ir saistīta ar noteicošajiem sociālajiem faktoriem (14)  (15).

3.

Pēc jaunajā tūkstošgadē aizvadītās pirmās desmitgades Eiropas Savienībā ir saglabājušās veselības stāvokļa atšķirības, dažas no tām, var būt, ir pastiprinājuši nelabvēlīgie ekonomiskie apstākļi, kā arī demogrāfiskās problēmas, ko rada strauji novecojošā ES sabiedrība.

4.

Sliktam veselības stāvoklim ir arī cilvēciskais faktors, un tas rada sociālas, ekonomiskas un finansiālas izmaksas.

5.

Sabiedrības veselības politikas pastiprināšanā, it īpaši veselības veicināšanā un slimību profilaksē, priekšroka būtu jādod izpratnei par veselību un veselību veicinošu paradumu sekmēšanai sabiedrībā (lai mazinātu “neizglītotību veselības jomā” un dotu iedzīvotājiem iespēju izdarīt veselībai labvēlīgu izvēli).

6.

Uz vienlīdzību vērsta pieeja “Veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” būtu jāizmanto konkrētās politikas jomās un saskaņotās darbībās, kuras rada vislielāko ietekmi uz veselību, tādējādi palīdzot mazināt joprojām pastāvošās veselības stāvokļa atšķirības. Tās varētu aptvert veselības, izglītības, pētniecības, vides, lauksaimniecības, ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas jomas.

7.

Uzlabota izvērtēšana un novērtējums var palīdzēt noteikt, vai stratēģijas un politika ir bijušas efektīvas, meklējot risinājumu nevienlīdzības problēmai veselības jomā un ar veselību saistītām vajadzībām sabiedrībā. Tādējādi var palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot efektīvas sabiedrības veselības stratēģijas un piemērotu infrastruktūru.

8.

Attiecībā uz veselību noteicošajiem faktoriem veicināt stratēģijas, kas pievēršas iedzīvotājiem – plaša iesaiste, ko papildina darbības, kas vērstas uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, lai mazinātu veselības stāvokļa atšķirības, īpaši tās, kuras izraisa novēršama neveselīga dzīvesveida piekopšana.

9.

Paātrināt progresu, apkarojot neveselīga dzīvesveida piekopšanu, piemēram, tabakas lietošanu, alkohola radītu kaitējumu, neveselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes trūkumu, kas vairo neinfekciozu hronisku saslimšanu gadījumus, piemēram, saslimšanu ar vēzi, ar elpošanas orgānu slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un garīgām slimībām, kas tiek atzītas par svarīgu priekšlaicīgas mirstības, saslimstības un invaliditātes cēloni Eiropas Savienībā.

10.

ES līmenī veiktās ierosmes, kas palīdz mazināt veselības stāvokļa atšķirības, pievēršoties piekoptā dzīvesveida jautājumam, – ES veselības programmu, Vienoto rīcību (rīcību vienlīdzībai) saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā (16) un darbu, ko veic ES ekspertu grupa jautājumos par noteicošajiem sociāliem faktoriem un nevienlīdzību veselības jomā.

11.

ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai (17), kura ir svarīgs solis ceļā uz visaptverošu pieeju, lai Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī risinātu alkohola radītā kaitējuma problēmu, – uzsverot, ka dalībvalstīs pastāvošā iedzīvotāju grupu nevienlīdzība veselības jomā un veselības stāvokļa atšķirības dalībvalstīs bieži ir saistītas ar kaitīgu alkohola patēriņu, kas ir viens no faktoriem.

12.

Nepārtrauktos dalībvalstu un ES līmeņa centienus risināt tabakas patēriņa problēmu, izmantojot tiesību aktus par tabakas izstrādājumiem (18) un tabakas reklāmu (19), saskaņošanu ar dalībvalstīm, informētības uzlabošanas kampaņas un starptautisko sadarbību un tādējādi tiecoties novērst vienu no galvenajiem priekšlaicīgas mirstības, saslimstības un invaliditātes riska faktoriem.

13.

Panākumus, kas gūti, īstenojot Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, un īpaši – pastiprināto pievēršanos nelabvēlīgā situācijā esošām grupām ES Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības rīcības platformas dalībnieku prioritātēs, kā arī darbu, ko veic Augsta līmeņa darba grupa uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos, kura kā vienu no jautājumiem izskata izmaiņas produktu sastāvā.

14.

Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām (20), kuras mērķis ir vairot veselīgus ES iedzīvotāju mūža gadus.

15.

Rezultātus, kas gūti šādos pasākumos:

16.

Turpināt, pastiprināt un/vai izstrādāt politiku un darbības, kas veicina veselīga dzīvesveida piekopšanu un pievēršas noteicošajiem sociālajiem faktoriem, lai palīdzētu mazināt veselības stāvokļa atšķirības.

17.

Optimāli piešķirt pieejamos resursus, īpaši attiecībā uz veselības veicināšanas un profilakses pasākumiem.

18.

Atbalstīt labāko praksi un dalīties labākajā praksē attiecībā uz politiku un pasākumiem, kas veltīti veselības stāvokļa atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā.

19.

Īstenot Padomes Ieteikumu attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem.

20.

Turpināt atbalstīt vienoto rīcību (21), lai labāk varētu risināt politikas un stratēģiju jautājumus saistībā ar veselību un vienlīdzību veselības jomā.

21.

Turpināt un vajadzības gadījumā pastiprināt tās darbības un politiku, kas pierādījušas savu efektivitāti veselības stāvokļa atšķirību mazināšanā, kā arī izstrādāt jaunas darbības un politiku un, ja vajadzīgs, arī izvērtēt veselības un izturēšanās rādītājus, lai pārraudzītu panākumus, kas gūti pasākumos, kuri bija vērsti uz iepriekš minēto piekopto dzīvesveidu un veselību noteicošajiem sociālajiem faktoriem, veikt slimību profilaksi un veselības veicināšanas pasākumus, veicināt veselībai labvēlīgas izvēles izdarīšanu.

22.

Sekmēt, lai efektīvi tiktu izmantota uz vienlīdzību vērsta pieeja “Veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” ar mērķi mudināt visas svarīgākās nozares dot savu devumu veselības stāvokļa atšķirību mazināšanā Eiropas Savienībā un koordinēt to darbību.

23.

Stiprināt sadarbību un labāk izmantot esošos tīklus un pastāvošās sabiedrības veselības un ar to saistītās iestādes, kuras izmeklē, pārrauga un pēta ietekmi, ko atstāj veselību noteicošie sociālie faktori, tādējādi atbalstot iepriekšminētos pasākumus.

24.

Izstrādāt kontroles pieejas attiecībā uz nevienlīdzību veselības jomā tā, lai politikā un stratēģijās labāk risinātu jautājumus saistībā ar veselību un vienlīdzību veselības jomā.

25.

Pastiprināt un turpināt darbības, kas atbalsta veselīga dzīvesveida piekopšanu, tostarp:

26.

Izpētīt, kā varētu optimizēt uz vienlīdzību vērstās ES finanšu programmas, tostarp arī Kohēzijas fondu un struktūrfondus, kuri visos attiecīgajos līmeņos var palīdzēt Eiropas Savienībā mazināt veselības stāvokļa atšķirības un nevienlīdzību, neskarot turpmāko finanšu shēmu.

27.

Pastiprināt darbības veselības veicināšanā un veselības stāvokļa atšķirību mazināšanā, kā arī pievērst uzmanību veselības stāvokļa atšķirībām starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs, kā arī starp dažādiem ES reģioniem un sociālajām grupām un šo aspektu iekļaut ziņojumā, ko paredzēts publicēt 2012. gadā, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”.

28.

Apsvērt vajadzību labāk izplatīt jau esošos datus, kā arī papildu salīdzinošus datus un informāciju par neveselīga dzīvesveida piekopšanu, veselību noteicošajiem sociālajiem faktoriem un neinfekciozu hronisku saslimšanu, tie būtu jāgūst no jau esošām vai ES līmenī iespējams vēl izveidojamām ilgtspējīgām veselības uzraudzības sistēmām.

29.

Prioritārā kārtā atbalstīt novērtējumu tādu pasākumu un politikas rentabilitātei, kuri veicina veselību un kalpo saslimšanu profilaksei, kā arī rezultātu izplatīšanu, lai nodrošinātu labāku informāciju un faktu materiālu tādas politikas un pasākumu īstenošanai dalībvalstīs, kas risina nevienlīdzības problēmu veselības jomā.

30.

Arī turpmāk atbalstīt pastāvošos mehānismus politikas koordinēšanā un labas prakses apmaiņā attiecībā uz dalībvalstu nevienlīdzību veselības jomā, piemēram, Padomes Sabiedrības veselības darba grupu augstāko amatpersonu līmenī, ES ekspertu grupu jautājumos par veselību noteicošajiem sociālajiem faktoriem un nevienlīdzību veselības jomā un Sociālās aizsardzības komiteju, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”, lai nodrošinātu optimālu šo mehānismu izmantošanu un sinerģiju.