14.11.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 332/1

---

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

EIROPAS SAVIENĪBAS GADA PĀRSKATI – 2010. FINANŠU GADS

2011/C 332/01

SATURS

Konsolidēto pārskatu piezīme

I DAĻA:

Eiropas savienības konsolidētie finanšu pārskati un paskaidrojumi

Bilance

Saimnieciskā rezultāta pārskats

Naudas plūsmas tabula

Pārskats par neto aktīvu pārmaiņām

Finanšu pārskatu paskaidrojumi

II DAĻA:

Konsolidētie pārskati par eiropas savienības budžeta izpildi un paskaidrojumi

Pārskati par budžeta izpildi

Paskaidrojumi attiecībā uz pārskatiem par budžeta izpildi

KONSOLIDĒTO PĀRSKATU PIEZĪME

Eiropas Savienības 2010. gada konsolidētie pārskati sagatavoti, pamatojoties uz iestāžu un struktūru sniegto informāciju atbilstoši 129. panta 2. punktam Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Ar šo paziņoju, ka tie sagatavoti atbilstoši Finanšu regulas VII sadaļas prasībām un saskaņā ar finanšu pārskatu paskaidrojumos izklāstītajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli.

I   DAĻA

Eiropas savienības konsolidētie finanšu pārskatiun paskaidrojumi

SATURS

Bilance

Saimnieciskā rezultāta pārskats

Naudas plūsmas tabula

Pārskats par neto aktīvu pārmaiņām

Finanšu pārskatu paskaidrojumi:

1.	Nozīmīga grāmatvedības politika

2.	Bilances paskaidrojumi

3.	Saimnieciskā rezultāta pārskata paskaidrojumi

4.	Naudas plūsmas tabulas paskaidrojumi

5.	Iespējamie aktīvi un iespējamās saistības, kā arī citas informācijas atklāšana

6.	Finanšu korekcijas un atgūšana

7.	Finanšu riska pārvaldība

8.	Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

9.	Notikumi pēc bilances datuma

10.	Konsolidētās iestādes

11.	Nekonsolidētās iestādes

BILANCE

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	31.12.2010.	31.12.2009. (pārveidots)
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Nemateriālie aktīvi	2.1.	108	72
Pamatlīdzekļi	2.2.	4 813	4 859
Ilgtermiņa ieguldījumi	2.3.	2 555	2 379
Aizdevumi	2.4.	11 640	10 764
Ilgtermiņa priekšfinansējums	2.5.	44 118	41 544
Ilgtermiņa debitoru parādi	2.6.	40	55
		63 274	59 673
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Krājumi	2.7.	91	77
Īstermiņa ieguldījumi	2.8.	2 331	1 791
Īsgtermiņa priekšfinansējums	2.9.	10 078	9 436
Īstermiņa debitoru parādi	2.10.	13 501	8 958
Nauda un tās ekvivalenti	2.11.	22 063	23 372
		48 064	43 634
AKTĪVI KOPĀ		111 338	103 307
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Pabalsti darbiniekiem	2.12.	(37 172)	(37 242)
Ilgtermiņa uzkrājumi	2.13.	(1 317)	(1 469)
Ilgtermiņa finanšu saistības	2.14.	(11 445)	(10 559)
Citas ilgtermiņa saistības	2.15.	(2 104)	(2 178)
		(52 038)	(51 448)
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Īstermiņa uzkrājumi	2.16.	(214)	(213)
Īstermiņa finanšu saistības	2.17.	(2 004)	(40)
Kreditoru parādi	2.18.	(84 529)	(93 884)
		(86 747)	(94 137)
KOPĀ SAISTĪBAS		(138 785)	(145 585)
NETO AKTĪVI		(27 447)	(42 278)
Rezerves	2.19.	3 484	3 323
No dalībvalstīm pieprasāmās summas (1)	2.20.	(30 931)	(45 601)
NETO AKTĪVI		(27 447)	(42 278)
Skatīt 2.5.2., 2.9.2., 2.10.3. un 3.4.1.paskaidrojumu sīkākai informācijai par dažu 2009. gada skaitļu pārveidošanu.

SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	2010.	2009. (pārveidots)
PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI
Pašu resursi un ieņēmumi no iemaksām	3.1.	122 328	110 537
Citi pamatdarbības ieņēmumi	3.2.	8 188	7 532
		130 516	118 069
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI
Administratīvie izdevumi	3.3.	(8 614)	(8 133)
Pamatdarbības izdevumi	3.4.	(103 764)	(102 504)
		(112 378)	(110 637)
PĀRPALIKUMS NO PAMATDARBĪBAS		18 138	7 432
Finanšu ieņēmumi	3.5.	1 178	835
Finanšu izdevumi	3.6.	(661)	(594)
Darbinieku pabalstu saistību pārmaiņas	2.12.	(1 003)	(683)
Kopuzņēmumu un asociēto iestāžu tīrā deficīta daļa	3.7.	(420)	(103)
GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS		17 232	6 887
Skatīt 2.5.2., 2.9.2., 2.10.3. un 3.4.1.paskaidrojumu sīkākai informācijai par dažu 2009. gada skaitļu pārveidošanu.

NAUDAS PLŪSMAS TABULA

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	2010.	2009. (pārveidots)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		17 232	6 887
Pamatdarbība	4.2.
Amortizācija		28	22
Nolietojums		358	448
Zaudējumi no ieguldījumu vērtības samazināšanās (to apvērse)		0	(17)
Aizdevumu (palielinājums)/samazinājums		(876)	(7 199)
Ilgtermiņa priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums		(2 574)	(12 521)
Ilgtermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums		15	(10)
Krājumu (palielinājums)/samazinājums		(14)	7
Īstermiņa priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums		(642)	827
Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums		(4 543)	2 962
Ilgtermiņa uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)		(152)	128
Ilgtermiņa finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)		886	7 210
Pārējo ilgtermiņa saistību palielinājums/(samazinājums)		(74)	(48)
Īstermiņa uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)		1	(134)
Īstermiņa finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)		1 964	(79)
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)		(9 355)	4 207
Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums kā nenaudas ieņēmumi		(2 254)	(1 796)
Citas nenaudas līdzekļu pārmaiņas		(149)	54
Darbinieku pabalstu saistību palielinājums/(samazinājums)		(70)	(313)
Ieguldījumu darbības	4.3.
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu (palielinājums)/samazinājums		(374)	(464)
Ilgtermiņa ieguldījumu (palielinājums)/samazinājums		(176)	(284)
Īstermiņa ieguldījumu (palielinājums)/samazinājums		(540)	(239)
NETO NAUDAS PLŪSMA		(1 309)	(352)
Skaidras naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums/(samazinājums)		(1 309)	(352)
Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā	2.11.	23 372	23 724
Nauda un tās ekvivalenti gada beigās	2.11.	22 063	23 372
Skatīt 2.5.2., 2.9.2., 2.10.3. un 3.4.1.paskaidrojumu sīkākai informācijai par dažu 2009. gada skaitļu pārveidošanu.

PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM

Miljonos EUR
	Rezerves (A)		No dalībvalstīm pieprasāmās summas (B)		Neto aktīvi =(A)+(B)
	Patiesās vērtības rezerve	Pārējās rezerves	Uzkrātais pārpalikums/(deficīts)	Gada saimnieciskais rezultāts
ATLIKUMS 2008. GADA 31. DECEMBRĪ	41	3 074	(63 225)	12 686	(47 424)
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas		196	(196)		0
Patiesās vērtības pārmaiņas	28				28
Citi (pārveidoti)		(1)	28		27
2008. gada saimnieciskā rezultāta sadalījums		(15)	12 701	(12 686)	0
Dalībvalstīm kreditētais 2008. gada budžeta rezultāts			(1 796)		(1 796)
Gada saimnieciskais rezultāts (pārveidots)				6 887	6 887
ATLIKUMS 2009. GADA 31. DECEMBRĪ (pārveidots)	69	3 254	(52 488)	6 887	(42 278)
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas		273	(273)		0
Patiesās vērtības pārmaiņas	(130)				(130)
Citi		4	(21)		(17)
2009. gada saimnieciskā rezultāta sadalījums (pārveidots)		14	6 873	(6 887)	0
Dalībvalstīm kreditētais 2009. gada budžeta rezultāts			(2 254)		(2 254)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts				17 232	17 232
ATLIKUMS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ	(61)	3 545	(48 163)	17 232	(27 447)

FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI

SATURS

1.	Nozīmīga grāmatvedības politika

2.	Bilances paskaidrojumi

3.	Saimnieciskā rezultāta pārskata paskaidrojumi

4.	Naudas plūsmas tabulas paskaidrojumi

5.	Iespējamie aktīvi un iespējamās saistības, kā arī citas informācijas atklāšana

6.	Finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi

7.	Finanšu riska pārvaldība

8.	Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

9.	Notikumi pēc bilances datuma

10.	Konsolidētās iestādes

11.	Nekonsolidētās iestādes

1.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.   JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

Eiropas Savienības konsolidētie pārskati aptver Eiropas Savienības, Eiropas Atomenerģijas kopienas un (likvidējamās) Eiropas Ogļu un tērauda kopienas pārskatus. Šos pārskatus kārto saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 2002. gada 16. septembris.) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Finanšu regulai.

Eiropas Savienība ir sagatavojusi savus 2010. gada konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu, pamatojoties uz uzkrāšanas principa grāmatvedības noteikumiem, kas ir izstrādāti atbilstīgi starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai vajadzības gadījumā – atbilstīgi starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Šos Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās iestādēs un ES struktūrās, kas pakļautas konsolidācijai, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu. Uzskaiti veic euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

1.2.   GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par iestādes finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Attiecībā uz ES kā publisko sektoru mērķi ir konkrētāki – sniegt informāciju, kas ir noderīga lēmumu pieņemšanā, un apliecināt iestādes atbildību par tai uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus. Finanšu regulas 124. pantā ir noteikti grāmatvedības principi, kas jāpiemēro, sagatavojot finanšu pārskatus:

—	darbības nepārtrauktības princips;

—	piesardzības princips;

—	grāmatvedības metožu konsekvences princips;

—	datu salīdzināmības princips;

—	būtiskuma princips;

—	saldo neaprēķināšanas princips;

—	atspoguļošanas pēc būtības princips;

—	uzkrāšanas princips.

Šo konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un principiem prasa vadībai veikt aplēses, kuras ietekmē paziņotās naudas summas noteiktos konsolidētās bilances un konsolidētā saimnieciskā rezultāta pārskata posteņos, kā arī saistīto uzrādīto informāciju par iespējamajiem aktīviem un saistībām.

1.3.   KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas mērogs

Konsolidētajos ES finanšu pārskatos ir iekļautas visas nozīmīgākās kontrolētās iestādes (iestādes un aģentūras), asociētās iestādes un kopuzņēmumi, proti, 43 kontrolētās iestādes, pieci kopuzņēmumi un četras asociētās iestādes. Pilns konsolidēto iestāžu saraksts ir sniegts 10. paskaidrojumā. Salīdzinājumā ar 2009. gadu konsolidācijas procesā iekļautas vēl trīs kontrolētās struktūras (viena iestāde, divas aģentūras), viena asociētā iestāde un viens kopuzņēmums. Šādu papildinājumu ietekme uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem nav būtiska.

Kontrolētās iestādes

Lēmums iekļaut iestādi konsolidācijā ir balstīts uz kontroles koncepciju. Kontrolētās iestādes ir visas tās iestādes, kurām Eiropas Savienība ir tieši vai netieši pilnvarota noteikt finanšu un darbības politikas virzienus, lai varētu gūt labumu no šo iestāžu darbības. Šādām pilnvarām jābūt īstenojamām. Kontrolētās iestādes ir pilnīgi konsolidētas. Konsolidācija sākas pirmajā dienā, kad pastāv kontrole, un beidzas, kad šāda kontrole vairs nepastāv.

Izplatītākie kontroles rādītāji Eiropas Savienībā ir šādi – struktūras izveide ar dibināšanas līgumu vai sekundārajiem tiesību aktiem, finansējums no vispārējā budžeta, balsstiesības vadības institūcijās, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Ir skaidrs, ka ir jāizvērtē iestādes līmenis, lai izlemtu, vai pietiek ar vienu vai visiem iepriekš minētajiem kritērijiem, lai noteiktu kontroli.

Saskaņā ar šo pieeju ES iestādes (izņemot ECB) un aģentūras (izņemot bijušā otrā pīlāra aģentūras) atrodas tikai un vienīgi ES kontrolē un attiecīgi uz tām attiecas konsolidācija. Turklāt likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) arī tiek uzskatīta par kontrolētu iestādi.

Ir izslēgti visi būtiskie savstarpējie darījumi un bilances starp ES kontrolētajām iestādēm, savukārt nerealizētā peļņa un zaudējumi saistībā ar savstarpējiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopuzņēmumi

Kopuzņēmums ir līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība un viena vai vairākas personas ("uzņēmēji") apņemas veikt saimniecisku darbību, kas pakļauta kopīgai kontrolei. Kopīga kontrole ir darbības, kas ietver pakalpojuma potenciālu, kontroles tieša vai netieša ar līgumu noteikta savstarpēja dalīšana.

Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji to atzīst izmaksās. Eiropas Savienības daļa tās kopīgi kontrolēto iestāžu darbības rezultātos ir atzīta ES saimnieciskā rezultāta pārskatā, un tās rezervju izmaiņu daļa ir atzīta ES rezervēs. Kopuzņēmuma bilances vērtību ES pārskatos bilances datumā iegūst, pieskaitot sākotnējām izmaksām visas izmaiņas (turpmākās iemaksas, rezultātu daļu un rezervju izmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes).

Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Eiropas Savienības un kopīgi kontrolēto iestāžu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, un tāpēc tie nav izslēgti. Kopuzņēmumu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no Eiropas Savienības pieņemtās politikas.

Asociētās iestādes

Asociētās iestādes ir tās iestādes, kuras Eiropas Savienība tieši vai netieši būtiski ietekmē, bet nekontrolē. Pieņem, ka pastāv būtiska ietekme, ja Eiropas Komisijai tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk balsstiesību.

Ieguldījumi asociētajās iestādēs tiek uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji tiek atzīti izmaksās. Eiropas Savienības daļa tās asociēto iestāžu darbības rezultātos ir atzīta ES saimnieciskā rezultāta pārskatā un tās rezervju izmaiņu daļa ir atzīta ES rezervēs. Asociētās iestādes bilances vērtību ES pārskatos bilances datumā iegūst, pieskaitot sākotnējām izmaksām visas izmaiņas (turpmākās iemaksas, rezultātu daļu un rezervju izmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes). No asociētās iestādes saņemtā peļņa samazina aktīva uzskaites vērtību. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Eiropas Savienības un tās asociēto iestāžu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, un tāpēc tie nav izslēgti.

Asociēto iestāžu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no Eiropas Savienības pieņemtās politikas. Ja Eiropas Savienībai pieder 20 % vai vairāk ieguldījumu kapitāla fondā, ES to necenšas būtiski ietekmēt. Tāpēc šādus fondus uzskata par pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem, un pašu kapitāla metodi nepiemēro.

Nekonsolidētās iestādes, kuru naudas līdzekļus pārvalda Komisija

Eiropas Savienības darbinieku veselības apdrošināšanas shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā, taču, tā kā šīs iestādes neatrodas Eiropas Savienības kontrolē, tās nav konsolidētas tās pārskatos (saistībā ar attiecīgajām naudas summām skatīt 11. paskaidrojumu).

1.4.   SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.4.1.    Valūta un konvertācijas pamats

Darbības un pārskata valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir Eiropas Savienības darbības un pārskata valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Dažādas pārrēķina metodes piemēro pamatlīdzekļiem un nemateriāliem aktīviem, kas saglabā savu vērtību euro, pēc to iegādes datumā spēkā esošā kursa.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina euro pēc 31. decembra kursa.

EURO kurss

Valūta	31.12.2010.	31.12.2009.
BGN	1,9558	1,9558
CZK	25,0610	26,4730
DKK	7,4535	7,4418
EEK	15,6466	15,6466
GBP	0,8607	0,8881
HUF	277,9500	270,4200
LVL	0,7094	0,7093
LTL	3,4528	3,4528
PLN	3,9750	4,1045
RON	4,2620	4,2363
SEK	8,9655	10,2520
CHF	1,2504	1,4836
JPY	108,6500	133,1600
USD	1,3362	1,4406

Ārvalstu valūtā izteiktu un pārdošanai pieejamu monetāro vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas, kas saistītas ar valūtas pārrēķina starpību, norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, ietver patiesās vērtības rezervē.

1.4.2.    Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver arī aplēses par darbinieku pabalstu saistībām, uzkrājumiem, finanšu risku attiecībā uz krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un izdevumiem, iespējamiem aktīviem un saistībām, kā arī nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Pārmaiņas aplēsēs atspoguļo periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.5.   BILANCE

1.5.1.    Nemateriālie aktīvi

Iegādātās datorprogrammu licences norāda atbilstoši sākotnējām izmaksām, no kurām atskaitīta uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājuma zaudējumi. Aktīvu amortizāciju rēķina, izmantojot lineāro metodi, tiem noteiktajā lietderīgās lietošanas laikā. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti ES uzskaites noteikumu attiecīgie kritēriji. Kapitalizējamās izmaksas sastāv no visām tieši attiecināmām izmaksām, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam, kā vadība iecerējusi. Izmaksas, kas saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

1.5.2.    Pamatlīdzekļi

Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi. Sākotnējās izmaksas ietver izdevumus, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi vai radīšanu.

Turpmākās izmaksas ietver aktīva uzskaites vērtībā vai pēc vajadzības atzīst par atsevišķiem aktīviem tikai tad, ja ir ticams, ka Eiropas Savienība saņems ar pamatlīdzekli saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu un pamatlīdzekļa izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskatā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās. Tā kā Eiropas Savienība neņem aizņēmumus pamatlīdzekļu iegādes finansēšanai, nav ar šādām iegādēm saistītu aizņemšanās izmaksu.

Zeme un mākslas darbi netiek amortizēti, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Nepabeigtie pamatlīdzekļi netiek amortizēti, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Lai noteiktu citu aktīvu atlikušo vērtību to lietderīgās lietošanas laikā, nolietojumu aprēķina, izmantojot lineāro metodi, šādi.

Nolietojuma likmes

Aktīva veids	Lineārā nolietojuma likme
Ēkas	4 %
Pamatlīdzekļi	10 % līdz 25 %
Mēbeles	10 % līdz 25 %
Aprīkojums	10 % līdz 33 %
Transportlīdzekļi	25 %
Datortehnika	25 %
Pārējie pamatlīdzekļi	10 % līdz 33 %

Pamatlīdzekļu atsavināšanas peļņu un zaudējumus nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, un tos iekļauj saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Noma

Pamatlīdzekļu nomu, kad Eiropas Savienība būtībā uzņemas visus riskus un iegūst ar īpašumtiesībām saistītos ieguvumus, klasificē kā finanšu nomu. Sākumā finanšu nomu kapitalizē mazākajā no vērtībām – nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā. Katru nomas maksājumu sadala starp saistībām un finanšu procentiem, lai panāktu nemainīgas procentu likmes piemērošanu finanšu atlikumam. Nomas saistības, atskaitot finanšu procentus, ietver pārējās saistībās (ilgtermiņa un īstermiņa). Finanšu izmaksu procentu maksājuma daļu atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos nomas periodā tā, lai saistību atlikumam katrā periodā būtu nemainīga periodiska procentu likme. Saskaņā ar finanšu nomu turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no periodiem – aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai nomas termiņā.

Nomu, kurā iznomātājs saglabā būtisku daļu riska un atlīdzības saistībā ar īpašumtiesībām, klasificē kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos, izmantojot lineāro nolietojuma metodi.

1.5.3.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju neveic, bet katru gadu novērtē vērtības samazinājumu. Amortizējamiem aktīviem vērtības samazinājumu novērtē, kad vien notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka aktīva uzskaites vērtība, iespējams, nav atgūstama. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst summā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu. Atgūstamā summa ir lielākā no summām – aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties noraksta līdz tā atgūstamajai summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā novērtēto atgūstamo summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs neattiecas, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.

1.5.4.    Ieguldījumi

Līdzdalība asociētajās iestādēs un kopuzņēmumos

Līdzdalību asociētajās iestādēs un kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Pašu kapitāla izmaksas koriģē, lai atspoguļotu asociēto iestāžu un kopuzņēmumu neto aktīvu palielinājuma vai samazinājuma daļu, kas attiecas uz Eiropas Savienību pēc sākotnējās atzīšanas, ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, un noraksta mazākajā atgūstamajā summā, ja nepieciešams. Atgūstamo summu nosaka, kā aprakstīts 1.5.3. punktā. Ja vēlāk vairs neattiecas vērtības samazinājuma iemesls, veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi uzskaites vērtībā, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi vērtības samazinājuma zaudējumi.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos

Klasifikācija un novērtēšana

Ieguldījumus riska kapitāla fondos klasificē kā pārdošanai pieejamus aktīvus (skatīt 1.5.5.) un attiecīgi uzskaita patiesajā vērtībā ar peļņu un zaudējumiem, kas rodas no patiesās vērtības izmaiņām (tostarp valūtas pārrēķina starpību), kas atzītas patiesās vērtības rezervē.

Patiesās vērtības apsvērumi

Tā kā ieguldījumiem riska kapitāla fondos nav noteiktas tirgus cenas aktīvā tirgū, tos novērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi, pēc zemākām izmaksām vai attiecināmām neto aktīvu vērtībām ("NAV"). Nerealizēto peļņu, kas rodas patiesās vērtības noteikšanas rezultātā, atzīst rezervēs, bet nerealizētos zaudējumus novērtē, lai noteiktu, vai tos atzīt par vērtības samazinājuma zaudējumiem saimnieciskā rezultāta pārskatā, vai par izmaiņām patiesās vērtības rezervē.

1.5.5.    Finanšu aktīvi

Klasifikācija

Eiropas Savienība savus finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi, kas atzīti pēc to patiesās vērtības caur peļņu un zaudējumiem; aizdevumiem un debitoru parādiem; līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi; un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi. Finanšu instrumentus klasificē sākotnējās atzīšanas brīdī un pārvērtē katrā bilances datumā.

i)   Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvu iekļauj šajā kategorijā, ja tas iegūts galvenokārt ar mērķi pārdot to īsā laikā vai to noteikusi Eiropas Savienība. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Šīs kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos paredzēts realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

ii)   Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma attiecīgo debitoru parādu pārdot. Tos ietver ilgtermiņa aktīvos, izņemot, ja to termiņš ir 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

iii)   Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un noteiktu termiņu, ko Eiropas Savienība noteikti vēlas un var turēt līdz termiņa beigām. Šā finanšu gada laikā Eiropas Savienībai nebija neviena ieguldījuma, kas attiektos uz šo kategoriju.

iv)   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas noteikti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laika perioda, kurā ES plāno atbrīvoties no tiem. Ieguldījumus nekonsolidētajās iestādēs un citus kapitāla ieguldījumus (piemēram, riska kapitāla darījumus), kurus neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī līdz termiņa beigām turētu un pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst darījuma datumā (datums, kurā Eiropas Savienība uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu). Aizdevumus atzīst, kad nauda ir izmaksāta aizņēmējiem. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kurai pieskaitītas darījuma izmaksas visiem finanšu aktīviem, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvus, ko uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas ietver saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība). Tomēr, ja piešķir bezprocentu ilgtermiņa aizdevumu vai ilgtermiņa aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var novērtēt kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, piemērojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, novērtē to nominālajā summā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Tas pamatojams šādi.

—

ES aizdevumiem ir īpaša "tirgus vide", kas ievērojami atšķiras no kapitāla tirgiem, kuros izlaiž komerciālās vai valdības obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvus ieguldījumus, iespēju varbūtību izsaka tirgus cenās. Taču ES šāda alternatīvo ieguldījumu iespēja nepastāv, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos. Tā var tikai aizņemties līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādu pašu likmi (piem., MB mehānisms) vai likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi (piem., EFSM 2011. g.). Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvu iespēju aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Tāpēc nav alternatīvo izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski, ES aizdevumu darbība pati par sevi pārstāv tirgu. Būtībā, tā kā alternatīvo izmaksu "iespēja" nav piemērojama, tirgus cena nesniedz pareizu priekšstatu par ES aizdevumu darījumiem. Tāpēc nav piemēroti noteikt ES aizdevumu patieso vērtību ar atsaucēm uz komerciālajām vai valdības obligācijām.

—	Tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu salīdzinājumam, procentu likme, kas Eiropas Komisijai jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevumu darījumiem EFSM, MB ietvaros un līdzīgiem aizdevumiem, ir piemērotā procentu likme.

—

Turklāt attiecībā uz MB, Euratom un MFA aizdevumiem aizdevumi un aizņēmumi savstarpēji izlīdzinās to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar efektīvo procentu likmi saistītajiem aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, ja tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai nodotas citam un Eiropas Savienība pamatā nodevusi visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmākais novērtējums

i)

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus, ko rada "finanšu instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā" kategorijas patiesās vērtības izmaiņas, ietver saimnieciskā rezultāta pārskatā periodā, kurā tie rodas.

ii)

Aizdevumus un debitoru parādus, kā arī līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajās izmaksās, piemērojot efektīvo procentu metodi. Aizdevumu gadījumā, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes, un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

iii)	Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi – ES pašreiz nav līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu.

iv)

Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no pārdošanai pieejamu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē. Ja pārdošanai pieejamus aktīvus pārdod vai tie zaudē vērtību, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības uzkrātās korekcijas atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kas aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās pirkšanas cenas. Ja finanšu aktīva tirgus ir neaktīvs (un attiecībā uz biržas sarakstā neiekļautiem vērtspapīriem), Eiropas Savienība nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontēto naudas plūsmu analīzes, iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras plaši izmanto tirgus dalībnieki.

Ja ieguldījumu kapitāla instrumentos, kuriem aktīvā tirgū nav noteiktas tirgus cenas, patieso vērtību nevar ticami noteikt, minētos ieguldījumus novērtē izmaksās, no kurām atskaitīti vērtības samazinājuma zaudējumi.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Eiropas Savienība katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kas notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē finanšu aktīva aplēstās nākotnes naudas plūsmas, un šo ietekmi var ticami novērtēt.

a)   Aktīvi, kurus uzskaita amortizētās izmaksās

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka radušies zaudējumi no vērtības samazināšanās aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kas uzskaitīti amortizētās izmaksās, zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un plānotās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot kredītu zaudējumus nākotnē, kuri vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina, un zaudējumu summu atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētam ieguldījumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme vērtības samazinājuma zaudējumu novērtēšanai ir pašreizējā efektīvā procentu likme, kas noteikta līgumā. Ar ķīlu nodrošināta finanšu aktīva plānotās nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības aprēķins atspoguļo naudas plūsmas, ko var radīt ienākumi no nodrošinājuma pārdošanas, no kuriem atskaitītas nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai pārdošana ir ticama, vai ne. Ja kādā no nākamiem periodiem vērtības samazinājuma zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas notiek pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzīto vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu.

b)   Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu gadījumā nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, vērtē, vai to patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, uzkrātos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti finanšu aktīva vērtības samazinājuma zaudējumi, kas jau iepriekš atzīti saimnieciskā rezultāta pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Saimnieciskā rezultāta pārskatā atzīto kapitāla instrumentu vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi neveic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās pārdošanai pieejama parāda instrumenta patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu.

1.5.6.    Krājumi

Krājumus uzskaita mazākajā no divām vērtībām – izmaksās vai neto pārdošanas vērtībā. Izmaksas nosaka, izmantojot "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi. Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās netiešās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālu maksu, tos novērtē mazākajā no divām vērtībām – izmaksās vai pašreizējās aizstāšanas izmaksās. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas Eiropas Savienībai rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

1.5.7.    Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam piešķirtu naudas līdzekļu avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika posmā, kas noteikts konkrētajā priekšfinansējuma nolīgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā vai izmanto paredzētajam mērķim nolīgumā noteiktajā periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, viņam minētais priekšfinansējums jāatdod Eiropas Savienībai. Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas, un šo summu atzīst par izdevumiem.

Gada beigās pieejamās priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s) summā(s), atskaitot atmaksātās summas, izdevumos iekļautās attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas, kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības samazinājumus.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

1.5.8.    Debitoru parādi

Debitoru parādus uzskaita sākotnējā summā, atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka Eiropas Savienība nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādiem. Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Norakstīto summu atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Tiek veikta arī vispārēja norakstīšana, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, neizpildītajiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota konkrēta norakstīšana. Skatīt turpmāk 1.5.14. paskaidrojumu par gada beigās uzkrātiem ienākumiem.

1.5.9.    Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos definē kā apgrozāmos līdzekļus. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankā, citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un bankas konta pārtēriņš.

1.5.10.    Pabalsti darbiniekiem

Pensiju saistības

Eiropas Savienība pārvalda noteiktu pabalstu pensiju plānus. Lai gan vienu trešdaļu šo pabalstu paredzēto izmaksu veido darbinieku iemaksas no algas, pensiju saistības nav fondētas. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz noteiktu pabalstu pensiju plāniem ir noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība bilances datumā. Noteikto pabalsta pienākumu aprēķina aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikta pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot plānotās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot procentu likmes pensiju izmaksāšanas valūtā izteiktām valsts obligācijām, kuru termiņš aptuveni atbilst pensiju saistību termiņiem.

Aktuāro peļņu un zaudējumus, kas rodas no pieredzes korekcijām un aktuāro pieņēmumu izmaiņām, nekavējoties atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Iepriekšējās darba izmaksas nekavējoties atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, ja vien izmaiņas pensiju plānā nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu (tiesību piešķiršanas periods). Šādā gadījumā iepriekšējās darba izmaksas tiesību piešķiršanas periodā amortizē, izmantojot lineāro metodi.

Pēcnodarbinātības slimības pabalsti

Eiropas Savienība nodrošina veselības pabalstus saviem darbiniekiem, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Ikdienas pārvaldei izveidots atsevišķs fonds. Šo sistēmu izmanto esošie darbinieki, pensionāri, atraitņi un to apgādājamās personas. Pabalstus, ko piešķir "nestrādājošiem" (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā "Pēcnodarbinātības pabalstus darbiniekiem". Ņemot vērā šo pabalstu būtību, ir nepieciešams aktuāra aprēķins. Saistības bilancē nosaka līdzīgi kā pienākumus attiecībā uz pensijām (skatīt iepriekš).

1.5.11.    Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja Eiropas Savienībai pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu. Ja uzkrājumus veido lielam skaitam posteņu, pienākumu novērtē, izvērtējot visus iespējamos iznākumus saistībā ar to iespējamību (“paredzamās vērtības” metode).

1.5.12.    Finanšu saistības

Finanšu saistības klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu pārskatā vai kā finanšu saistības amortizētajās izmaksās (aizņēmumus). Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina attiecīga apliecība. Aizņēmumus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, no izsniegšanas ieņēmumiem (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība) atskaitot radušās darījuma izmaksas. Turpmāk tos atzīst amortizētās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. Jebkuru starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu saistības uzskata par ilgtermiņa saistībām, izņemot termiņiem, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma. Ņemot vērā būtiskuma apsvērumus, aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, efektīvo procentu metodi nepiemēro aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās Eiropas Savienībai un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Finanšu saistības, kas patiesajā vērtībā iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā; skatīt 1.5.5. paskaidrojumu.

1.5.13.    Kreditoru parādi

Liela daļa ES kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir nesamaksātie dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēju iesniegtie izmaksu pieprasījumi. Tos reģistrē kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā pēc izmaksu pieprasījuma saņemšanas un pēc pārbaudes, kurā attiecīgie finanšu aģenti apstiprina izmaksu attiecināmību. Šajā posmā parādus novērtē atbilstoši apstiprinātajai attiecināmajai summai.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un Eiropas Savienība to ir apstiprinājusi.

1.5.14.    Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un izdevumi

Saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas izdotām detalizētām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Arī ieņēmumus uzskaita periodā, ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces, bet rēķins vēl nav izsniegts, vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t. i., atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu pārskatos.

Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

1.6.   SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA PĀRSKATS

1.6.1.    Ieņēmumi

Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti ieņēmumi

Šie ieņēmumi ir lielākā ES ieņēmumu daļa un ietver galvenokārt tiešos un netiešos nodokļus un pašu resursus. Papildus nodokļiem Eiropas Savienība var saņemt arī citu personu maksājumus, piemēram, nodevas, soda naudas un ziedojumus.

NKI resursi un PVN resursi

Ieņēmumus atzīst par periodu, kad Eiropas Savienība nosūta dalībvalstīm iemaksas pieprasījumu. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir attiecīgā budžeta gada datu aplēses, notiekot pārmaiņām, tos var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses izmaiņas ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā izmaiņas notika.

Tradicionālie pašu resursi

Debitoru parādus un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst, kad no dalībvalstīm saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (tostarp iekasētās nodevas un parāda summas, kuras ir garantētas un netiek apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Eiropas Savienībai, novērtē un atzīst par uzkrātajiem ieņēmumiem. No dalībvalstīm saņemtos ceturkšņa B pārskatus (tostarp nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, kā arī parādnieka apstrīdētās garantētās summas) atzīst par ieņēmumiem, atskaitot iekasēšanas izmaksas (25 %), uz kurām dalībvalstīm ir tiesības. Turklāt saimnieciskā rezultāta pārskatā atzīst vērtības samazinājumu par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas paredzamā starpība.

Soda nauda

Ieņēmumus no soda naudām atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu uzlikt naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst prasījuma vērtības samazinājumu. Pēc lēmuma pieņemšanas par naudas soda uzlikšanu parādnieki divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma izvēlas:

—	akceptēt lēmumu (šādā gadījumā tiem ir jānomaksā soda nauda norādītajā termiņā, un ES pilnībā iekasē attiecīgo summu),

—	vai neakceptēt lēmumu, iesniedzot apelācijas sūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Tomēr pat apelācijas sūdzības iesniegšanas gadījumā soda naudas pamatsumma ir jāsamaksā noteiktajā trīs mēnešu termiņā, jo apelācija nenozīmē maksājuma atlikšanu (ES līguma 278. pants), taču noteiktos apstākļos un ar Komisijas grāmatveža piekrišanu maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju.

Ja uzņēmums iesniedz apelāciju attiecībā uz lēmumu un ir veicis naudas soda pagaidu maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības. Tomēr, tā kā adresāta apelācijas sūdzība par ES lēmumu nav pamats naudas soda atlikšanai, saņemto naudu izmanto, lai dzēstu debitoru parādu. Ja maksājuma vietā tiek saņemta garantija, soda nauda joprojām tiek uzskatīta par debitoru parādu. Ja ir iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā iesniegta garantija, nenomaksāto debitoru parādu noraksta pēc vajadzības. Eiropas Savienības saņemtos uzkrātos procentus par bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem, attiecīgi palielinot iespējamās saistības.

Ieņēmumi no komerciālas apmaiņas

Ieņēmumus no preču un pakalpojumu pārdošanas atzīst, kad pircējam nodoti būtiskie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības stadiju pārskata datumā.

Procentu ienākumi un izdevumi

Procentu ienākumus un izdevumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanas metode un metode procentu ienākumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Eiropas Savienība novērtē naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma noteikumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredīta zaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentu punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas uzcenojuma vai diskonta summas.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtību noraksta sakarā ar vērtības samazinājuma zaudējumiem, šo zaudējumu aprēķināšanā procentu ienākumus atzīst, izmantojot nākotnes naudas plūsmas diskontēšanā lietoto procentu likmi.

Dividenžu ienākumi

Dividenžu ienākumus atzīst, kad rodas tiesības saņemt maksājumu.

1.6.2.    Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad Eiropas Savienība saņēmusi preces vai pakalpojumus un to apstiprinājušas. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķina izmaksu apmērā. Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti izdevumi ir raksturīgi Eiropas Savienībai un veido to izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu, pārvedumi saskaņā ar līgumu un neatkarīgas dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst par izdevumiem periodā, kurā notiek pārvedumu pamatojošie notikumi, ja šāda veida pārvedumi atļauti noteikumos (Finanšu regulā, Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos) vai arī parakstīts pārvedumu apstiprinošs līgums, saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus un summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un uzskaita kā uzkrātos izdevumus.

1.7.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

1.7.1.    Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus Eiropas Savienība nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

1.7.2.    Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir saistības, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus Eiropas Savienība nespēj pilnībā ietekmēt; vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo vai arī pašreizējas saistības, kuras izriet no iepriekšējiem notikumiem, taču nav atzītas, jo ir mazticams, ka būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, lai nokārtotu saistības (vai arī citos retos gadījumos, kuros saistību summu nevar novērtēt ar pietiekamu ticamību).

Eiropas Komisijas grāmatvedības kārtība ir tāda pati, kādu piemēro Eiropas Savienība, un tā ir izklāstīta ES gada konsolidēto pārskatu 1. paskaidrojumā.

2.   BILANCES PASKAIDROJUMI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

2.1.   NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Miljonos EUR
	Summa
Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī	171
Iegūšana	60
Atsavināšana	(2)
Citas pārmaiņas	7
Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī	236
Uzkrātā amortizācija 2009. gada 31. decembrī	(99)
Amortizācija attiecīgajā gadā	(28)
Atsavināšana	1
Citas pārmaiņas	(2)
Uzkrātā amortizācija 2010. gada 31. decembrī	(128)
Neto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī	108
Neto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī	72

Iepriekš minētās summas galvenokārt saistītas ar datorprogrammām.

2.2.   PAMATLĪDZEKĻI

Miljonos EUR
	Zeme un ēkas	Ierīces un iekārtas	Mēbeles un transportlīdzekļi	Dator-tehnika	Pārējiepamatlīdzekļi	Finanšu noma	Nepabeigtie aktīvi	KOPĀ
Bruto uzskaites vērtība 2009. gada 31. decembrī	3 972	460	215	475	182	2 655	231	8 190
Iegūšana	47	44	20	42	15	10	114	292
Atsavināšana	(37)	(125)	(30)	(81)	(27)	(1)	—	(301)
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	(1)	0	0	1	11	0	(10)	1
Citas pārmaiņas	46	113	21	46	33	(1)	—	258
Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī	4 027	492	226	483	214	2 663	335	8 440
Uzkrātais nolietojums 2009. gada 31. decembrī	(1 742)	(355)	(155)	(359)	(108)	(612)		(3 331)
Nolietojums attiecīgajā gadā	(127)	(37)	(21)	(60)	(17)	(96)		(358)
Atkal iegrāmatotais nolietojums	—	—	—	2	—	—		2
Atsavināšana	31	122	27	77	27	0		284
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	1	1	0	0	(1)	0		1
Citas pārmaiņas	(31)	(113)	(18)	(38)	(25)	0		(225)
Uzkrātais nolietojums 2010. gada 31. decembrī	(1 868)	(382)	(167)	(378)	(124)	(708)		(3 627)
Neto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī	2 159	110	59	105	90	1 955	335	4 813
2009. gada 31. decembrī	2 230	105	60	116	74	2 043	231	4 859

Izdevumi, kas vēl jāveic attiecībā uz finanšu nomu un līdzīgiem prasījumiem, bilancē norādīti kā ilgtermiņa un īstermiņa saistības (skatīt arī 2.15. un 2.18.1. paskaidrojumu). Tos iedala šādi:

FINANŠU NOMA

Miljonos EUR
Apraksts	Kumulatīvie izdevumi (A)	Nākamo periodu maksājumi				Kopējā vērtība	Turpmākie izdevumi par aktīviem	Aktīvu vērtība	Nolietojums	Neto uzskaites vērtība
		< 1 gads	> 1 gads	> 5 gadi	Saistības kopā (B)	A + B	(C)	A + B + C	(E)	= A + B + C + E
Zeme un ēkas	843	56	271	1 389	1 716	2 559	61	2 620	(684)	1 936
Pārējie pamatlīdzekļi	22	9	11	1	21	43	0	43	(24)	19
Kopā 31.12.2010.	865	65	282	1 390	1 737	2 602	61	2 663	(708)	1 955
Kopā 31.12.2009.	799	59	270	1 466	1 795	2 594	61	2 655	(612)	2 043

2.3.   ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	31.12.2010.	31.12.2009.
Līdzdalība kopuzņēmumos	2.3.1.	138	196
Līdzdalība asociētajās iestādēs	2.3.2.	354	382
Garantiju fonds	2.3.3.	1 346	1 240
Pārdošanai pieejamie aktīvi	2.3.4.	717	561
Ieguldījumi kopā		2 555	2 379

Šajā pozīcijā ir iekļauti ieguldījumi nolūkā atbalstīt ES darbību. Tajā ietilpst arī Garantiju fonda neto aktīvi.

2.3.1.    Līdzdalība kopuzņēmumos

Miljonos EUR
	GJU	SESAR	ITER	IMI	FCH	Kopā
Summa 31.12.2009.	0	80	35	81	0	196
Iemaksas	0	41	53	24	64	182
Neto summas daļa	0	(110)	(76)	(27)	(27)	(240)
Summa 31.12.2010.	0	11	12	78	37	138

Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Turpmāk minētā uzskaites vērtība attiecas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības kopuzņēmumos procentuālo daļu.

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Ilgtermiņa aktīvi	176	48
Apgrozāmie līdzekļi	165	192
Ilgtermiņa saistības	0	0
Īstermiņa saistības	(208)	(44)
Ieņēmumi	7	72
Izdevumi	(247)	(169)

Likvidējamais kopuzņēmums Galileo (GJU)

Kopuzņēmuma Galileo (GJU) likvidācija tika sākta 2006. gada beigās, un process joprojām turpinās. Tā kā 2010. gadā iestāde nestrādāja un joprojām turpinājās likvidācija, nebija nekādu ieņēmumu vai izdevumu. GJU neto aktīvu un līdz ar to ieguldījumu vērtība 2010. gada 31. decembrī (un 2009. gada 31. decembrī) bija EUR 0 – ieguldījumi 585 miljonu euro apmērā, atskaitot uzkrāto zaudējumu daļu 585 miljonu euro apmērā.

Kopuzņēmums SESAR

Šā kopuzņēmuma mērķis ir nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizāciju un Eiropas gaisa satiksmes vadības ģenerālplāna ātru īstenošanu, koordinējot un koncentrējot visus attiecīgos pētniecības un izstrādes centienus ES. 2010. gada 31. decembrī Komisijai piederēja 78,8 % jeb 11 miljoni euro no līdzdalības SESAR. Kopējais (orientējošais) paredzētais Komisijas ieguldījums SESAR (no 2007. līdz 2013. gadam) ir 700 miljoni euro.

ITER Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija (ITER)

ITER International ietilpst Eiropas Savienība, Ķīna, Indija, Krievija, Koreja, Japāna un ASV. ITER izveidoja, lai: lai pārvaldītu ITER iekārtas, sekmētu ITER iekārtu ekspluatāciju, veicinātu sabiedrības izpratni par kodolsintēzes enerģiju un tās pieņemšanu un veiktu jebkuras citas darbības, kas ir vajadzīgas tā mērķa sasniegšanai. ES (Euratom), tostarp arī dalībvalstu un Šveices, ieguldījumu ITER International nodrošina ar Kodolsintēzes enerģijas aģentūras starpniecību. Kopējo ieguldījumu juridiski uzskata par Euratom ieguldījumu ITER, jo dalībvalstīm un Šveicei nepieder daļas ITER. Tā kā ES juridiski pieder līdzdalības daļa kopuzņēmumā ITER International, Komisijai šī līdzdalība ir jāatzīst savos pārskatos.

2010. gada 31. decembrīEuratom piederēja 47,2 % jeb 12 miljoni euro no līdzdalības ITER. Kopējais (orientējošais) paredzētais Euratom ieguldījums ITER (no 2007. līdz 2041. gadam) ir 7 649 miljoni euro.

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes

Publiskās un privātās partnerības kopīgo tehnoloģiju ierosmju veidā, kas ir ieviestas kā kopuzņēmumi Līguma 171. panta izpratnē, ir izveidotas, lai īstenotu Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības programmas mērķus. 2010. gadā darbību uzsāka divas jaunas kopīgās tehnoloģiju ierosmes – ENIAC kopuzņēmums un FCH kopuzņēmums. Lai gan ENIAC juridiski uzskata par kopuzņēmumu, grāmatvedības vajadzībām to klasificē kā asociēto iestādi (un tāpēc tā ir iekļauta 2.3.2. paskaidrojumā), jo Komisijai tajā ir būtiska ietekme, nevis kopīga kontrole (līdzīgi kā ARTEMIS un Clean Sky kopuzņēmumos).

IMI kopīga tehnoloģiju ierosme novatorisku zāļu jomā

IMI kopuzņēmums atbalsta sākotnējo farmaceitisko izpēti un izstrādi dalībvalstīs un asociētajās valstīs nolūkā palielināt pētniecības ieguldījumus biofarmācijas nozarē, kā arī veicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanās tā darbībā. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 97,4 % jeb 78 miljonu euro apmērā. Plānotais orientējošais Komisijas ieguldījums nepārsniegs vienu miljardu euro līdz 2017. gada 31. decembrim.

FCH kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis"

FCH kopuzņēmuma mērķis apvienot publiskā un privātā sektora resursus, lai stiprinātu pētniecības pasākumus, tādējādi palielinot Eiropas pētniecības centienu vispārējo efektivitāti un paātrinot kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 99,9 % jeb 37 miljonu euro apmērā. Plānotais orientējošais ES ieguldījums nepārsniegs 470 miljonus euro līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.3.2.    Līdzdalība asociētajās iestādēs

Miljonos EUR
	EIF	ARTEMIS	Clean Sky	ENIAC	Kopā
Summa 2009. gada 31. decembrī	301	7	74	0	382
Iemaksas	14	19	101	30	164
Neto pārpalikuma/(deficīta) daļa	2	(12)	(161)	(9)	(180)
Pārējie kapitāla pārvietojumi	(12)	0	0	0	(12)
Summa 2010. gada 31. decembrī	305	14	14	21	354

Līdzdalību asociētajās iestādēs uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Turpmāk minētā uzskaites vērtība attiecas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības asociētajās iestādēs procentuālo daļu.

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Aktīvi	447	420
Saistības	(93)	(38)
Ieņēmumi	25	17
Pārpalikums/(deficīts)	(180)	(6)

Eiropas Investīciju fonds (EIF)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir Eiropas Savienības finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju nodrošināšana MVU. 2010. gada 31. decembrī Komisija pieteicās uz 900 miljonu euro no EIF akciju kapitāla (kuru veido 3 000 miljoni euro). Tie ir 30 % no EIF kopējā akciju kapitāla. 2 miljoni euro no iepriekš minētās summas attiecas 2010. gada rezultātiem (peļņa). Dividendes 2010. gadā nav saņemtas. Komisija ir apmaksājusi 20 %, nepieprasītais atlikums atbilst naudas summai 720 miljonu euro apmērā.

Miljonos EUR
EIF	Kopējais EIF kapitāls	Daļa, uz ko parakstījusies Komisija
Kopējā kapitāla daļa	3 000	900
Iemaksāts	(600)	(180)
Nepieprasīts	2 400	720

Kopuzņēmums ARTEMIS

Šī iestāde tika izveidota, lai ieviestu kopīgo tehnoloģiju ierosmi ar privāto sektoru par iegultajām datorsistēmām. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 96,7 % jeb 14 miljonu euro apmērā. Plānotais Komisijas ieguldījums nepārsniegs 420 miljonus euro.

Kopuzņēmums Clean Sky

Šīs iestādes mērķis ir paātrināt nekaitīgas gaisa pārvadājumu tehnoloģijas izstrādi, pārbaudi un demonstrēšanu ES un jo īpaši izveidot pilnībā novatorisku gaisa transporta sistēmu, lai mazinātu gaisa transporta ietekmi uz apkārtējo vidi. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 64,7 % jeb 14 miljonu euro apmērā. Plānotais Komisijas ieguldījums šajā uzņēmumā nepārsniegs 800 miljonus euro.

Kopuzņēmums ENIAC

ENIAC mērķis ir noteikt kopīgi saskaņotu pētniecības programmu nanoelektronikas jomā, lai izstrādātu pētniecības prioritātes galveno kompetenču attīstībai un pieņemšanai šajā jomā. Šos mērķus īstenos, apkopojot publiskā un privātā sektora resursus, lai atbalstītu projektu veidā īstenotus pētniecības un izstrādes pasākumus. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 97,8 % jeb 21 miljonu euro apmērā. ES kopējās saistības nepārsniegs 450 miljonus euro.

2.3.3.    Garantiju fonds

Garantiju Fonda neto aktīvi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Pārdošanai pieejamie aktīvi	1 154	1 050
Nauda un tās ekvivalenti	193	191
Kopā aktīvi	1 347	1 241
Kopā saistības	(1)	(1)
Neto aktīvi	1 346	1 240

Ārējo darbību Garantiju fonds attiecas uz aizdevumiem, ko ES garantē saskaņā ar Padomes lēmumu, jo īpaši Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem ārpus ES un aizdevumiem saistībā ar makrofinansiālu atbalstu (MFA aizdevumi), kā arī Euratom aizdevumiem ārpus ES. Tas ir ilgtermiņa instruments, lai segtu neatmaksātus aizdevumus, kurus garantējusi ES, un tāpēc to var uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumu. Par to liecina tas, ka gandrīz 85 % no pārdošanai pieejamiem aktīviem termiņš ir no 1 līdz 10 gadiem. Fondā ieskaita maksājumus no ES vispārējā budžeta 9 % apmērā no darbību kapitāla vērtības, procentu ienākumus no ieguldījumiem, kuros izmantoti fonda aktīvi, un summas, kas atgūtas no saistības nepildošiem parādniekiem, attiecībā uz kuriem fondam nācies pildīt sniegtās garantijas. Ja gada beigās izveidojas pārpalikums, to atmaksā, iekļaujot ES vispārējā budžeta ieņēmumu pārskatā.

ES jāveido garantijas rezerve trešām valstīm izsniegtiem aizdevumiem. Šī rezerve paredzēta Garantiju fonda vajadzību un, ja nepieciešams, tādu garantiju pieprasījumu finansēšanai, kas pārsniedz fonda pieejamos līdzekļus, tā, lai šīs summas varētu atspoguļot budžeta izdevumos. Minētā rezerve 1 746 miljonu euro apmērā atbilst plānotajai summai 9 % apmērā no aizdevumu atlikuma 2010. gada 31. decembrī. Fonda neto aktīvi 2010. gada 31. decembrī veido kopsummu 1 346 miljonu euro apmērā. Neto aktīvu un rezervju summas starpība atbilst no ES budžeta fondam atmaksājamai summai, t. i., 400 miljoniem euro. Pārdošanai pieejamo parāda vērtspapīru portfeļa patiesās vērtības pārmaiņas 2010. gadā ir atzītas kapitālā ar samazinājuma kopsummu 30 miljoni euro (2009. gadā – palielinājums par 16 miljoniem euro).

2.3.4.    Pārdošanai pieejamie (ilgtermiņa) aktīvi

Šeit ietverti ieguldījumi un līdzdalības daļas, kas iegādātas, lai palīdzētu saņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Pārdošanai pieejamie ilgtermiņa aktīvi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka	188	157
Riska kapitāla darījumi	137	132
ETF uzsākšanas mehānisms	199	154
Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai	102	96
Vides izaugsmes fonds	20	20
GEEREF	56	—
Mikrofinansēšanas instruments “Progress”	14	—
Citi ieguldījumi	1	2
Kopā	717	561

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB)

ERAB valde 2010. gada maijā apstiprināja reģistrēto apmaksāto kapitāla daļu nekavējošu palielinājumu par 1 miljardu euro. Maksājums par apmaksātajām kapitāla daļām notika, pārvietojot neto ienākumus, kas iepriekš bija iedalīti citiem nolūkiem, jo īpaši maksājumiem par šādām apmaksātajām kapitāla daļām. Tā kā ERAB netiek kotēta biržā un, ņemot vērā līguma ierobežojumus, kas noteikti ERAB statūtos, kuri cita starpā attiecas uz līdzdalības daļu pārdošanu, nepārsniedzot iegādes izmaksas un tikai esošajiem daļu turētājiem, Komisijas daļu ERAB novērtē, no izmaksām atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu.

Komisija ir parakstījusies uz 3 % ERAB kopējā kapitāla, kas sasniedz 21 miljardus euro. Bilances datumā pieprasītā summa bija 187 miljoni euro, kas ir pilnībā apmaksāta. Nenokārtotie maksājumi par nepieprasīto kapitālu veido 443 miljonus euro.

Miljonos EUR
ERAB	Kopējais ERAB kapitāls	Daļa, uz ko parakstījusies Komisija
Kopējā kapitāla daļa	20 793	630
Iemaksāts	(6 197)	(187)
Nepieprasīts	14 596	443

Riska kapitāla darījumos summas piešķir finanšu starpniekiem, lai finansētu ieguldījumus kapitālā. Tos pārvalda Eiropas Investīciju banka un finansē saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

ETF uzsākšanas mehānisms ietver Izaugsmes un nodarbinātības programmu, MAP programmu un CIP programmu, kas ir EIF aizgādnībā un nodrošina atbalstu jaunu MVU izveidei un finansēšanai, ieguldot līdzekļus piemērotos specializētos riska kapitāla fondos.

Šajā pozīcijā ir ietverts arī Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai, kas ir ieguldījumu uzņēmums ar mainīgu akciju kapitālu, SICAV). Eiropas Fonda Dienvidaustrumu Eiropai vispārējais mērķis ir tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšana Dienvidaustrumu Eiropā, ilgtspējīgi nodrošinot papildu finansējumu attīstībai ar vietējo finanšu starpnieku palīdzību.

Vides izaugsmes fonda (iepriekš – Dienvidaustrumu Eiropas energoefektivitātes fonds) vispārīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu Dienvidaustrumu Eiropā, piešķirot īpašu finansējumu uzņēmējiem un mājsaimniecībām sadarbībā ar finanšu iestādēm un izmantojot tiešu finansējumu.

Saistībā ar GEEREF tika veikts jauns ieguldījums 56 miljonu euro apmērā. Tas ir jauns un inovatīvs fonds, kura mērķis ir nodrošināt riska kapitālu globālā mērogā, izmantojot privātus ieguldījumus energoefektivitātes ieguldījumu un atjaunojamo energoresursu projektiem jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs. 2010. gadā tika veikts arī jauns ieguldījums 14 miljonu euro apmērā mikrofinansēšanas instrumentā “Progress”, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo iekļautību.

Gada beigās tika pieņemtas saistības vēl par 122 miljoniem euro ETF uzsākšanas mehānismam un MVU finansēšanas mehānismam, taču partneri šos līdzekļus vēl nav izmantojuši.

2.4.   AIZDEVUMI

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	31.12.2010.	31.12.2009.
No ES budžeta un EOTK piešķirtie aizdevumi	2.4.1.	162	169
No aizņemtiem līdzekļiem piešķirtie aizdevumi	2.4.2.	11 478	10 595
Kopā		11 640	10 764

2.4.1.    No Eiropas Savienības budžeta un likvidējamās EOTK piešķirtie aizdevumi

Miljonos EUR
	Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem	EOTK aizdevumi mājokļa iegādei	Kopā
Kopā 31.12.2009.	143	26	169
Jauni aizdevumi	2	—	2
Atmaksātās summas	(16)	(5)	(21)
Uzskaites vērtības pārmaiņas	11	1	12
Kopā 31.12.2010.	140	22	162

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem ir piešķirti ar preferenciālām procentu likmēm, īstenojot sadarbību ar trešām valstīm. Visas summas atmaksājamas vairāk nekā 12 mēnešus pēc gada beigām. Efektīvās procentu likmes par šiem aizdevumiem ir no 7,73 % līdz 14,507 %.

2.4.2.    No aizņemtiem līdzekļiem piešķirtie aizdevumi

Miljonos EUR
	MFA	Euratom aizdevumi	Maksājumu bilance	Likvidējamā EOTK	Kopā
Kopā 31.12.2009.	587	484	9 303	261	10 635
Jauni aizdevumi	—	—	2 850	—	2 850
Atmaksātās summas	(84)	(17)	—	—	(101)
Valūtas kursa starpības	—	2	—	7	9
Uzskaites vērtības pārmaiņas	—	—	93	(4)	89
Kopā 31.12.2010.	503	469	12 246	264	13 482
Parāda summa < 1 gads	—	—	2 004	—	2 004
Parāda summa > 1 gads	503	469	10 242	264	11 478

Efektīvās procentu likmes (norādītas kā procentu likmju diapazons) ir šādas.

Aizdevumi	31.12.2010.	31.12.2009.
Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	0,99 %-4,54 %	0,9625 %-4,54 %
Euratom	0,96313 %-5,76 %	1,071 %-5,76 %
Maksājumu bilance	2,375 %-3,625 %	3,125 %-3,625 %
Likvidējamā EOTK	0,556 %-5,8103 %	0,346 %-5,8103 %

Makrofinansiāla atbalsta (MFA) aizdevumi

MFA ir uz politiku balstīts finanšu instruments konkrētam mērķim nepiesaistīta atbalsta sniegšanai maksājumu bilances un/vai budžeta jomā partneriem trešās valstīs, kuras ģeogrāfiski atrodas tuvu ES teritorijai. Tie ir vidēja termiņa/ilgtermiņa aizdevumi vai dotācijas, vai atbilstīga abu veidu kombinācija, kas parasti papildina finansējumu saistībā ar SVF atbalstīto korekciju un reformu programmu. 2010. gada 31. decembrī Komisija bija noslēgusi līgumus par 300 miljoniem euro, taču līdz gada beigām partneri šos līdzekļus vēl nebija izmantojuši. Komisija nav saņēmusi trešo personu garantijas šiem aizdevumiem, bet tos garantē Garantiju fonds (skatīt 2.3.3. paskaidrojumu).

Euratom aizdevumi

Euratom ir viena no ES juridiskajām personām, un to pārstāv Eiropas Komisija. Tā piešķir aizdevumus dalībvalstīm, lai finansētu ieguldījumu projektus dalībvalstīs, kas saistīti ar rūpniecisku elektroenerģijas ražošanu atomelektrostacijās un ar degvielas cikla iekārtām rūpniecības vajadzībām. Tā piešķir arī aizdevumus trešām valstīm, lai uzlabotu drošības un efektivitātes līmeni atomelektrostacijās un kodoldegvielas cikla iekārtās, kuras darbojas vai tiek būvētas. Par šiem aizdevumiem ir saņemtas trešo personu garantijas 466 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 481 miljons euro).

Maksājumu bilances aizdevumi

Maksājumu bilances aizdevums ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas ir izmantots atkārtoti, lai sniegtu vidēja termiņa finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Izmantojot to, var piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kurām ir vai ko nopietni apdraud grūtības sakarā ar to maksājumu bilanci vai kapitāla izmaiņām. Šo iespēju var izmantot tikai dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro. Maksimālā aizdevuma summa ir 50 miljardi euro. Šos aizdevumus garantē no ES vispārējā budžeta.

Laikā no 2008. gada novembra līdz 2010. gada beigām aizdevumi par kopējo summu 14,6 miljardi euro tika piešķirti Ungārijai, Latvijai un Rumānijai, no šīs summas līdz 2010. gada beigām tika izmaksāti 12,05 miljardi euro. Turpmākajā tabulā ir norādīti izmaksas un termiņa datumi maksājumu bilances aizdevumu daļām, kas jau ir izmaksātas.

Miljonos EUR
	Ungārija	Latvija	Rumānija	Kopā
Izmaksāts 2008. gadā
— ar termiņu 2011. g. nov.	2 000	—	—	2 000
Izmaksāts 2009. gadā
— ar termiņu 2014. g. apr.	—	1 000	—	1 000
— ar termiņu 2014. g. nov.	2 000	—	—	2 000
— ar termiņu 2015. g. janv.	—	1 200	1 500	2 700
— ar termiņu 2016. g. apr.	1 500	—	—	1 500
Izmaksāts 2010. gadā
— ar termiņu 2017. g. sept.	—	—	1 150	1 150
— ar termiņu 2019. g. maijā.	—	500	1 000	1 500
— ar termiņu 2025. g. okt.	—	200	—	200
31.12.2010. izmaksātie aizdevumi	5 500	2 900	3 650	12 050
Kopā piešķirtie aizdevumi	6 500	3 100	5 000	14 600
Nepieprasītās summas 31.12.2010.	Vairs nav spēkā	200	1 350	1 550

Jāatzīmē, ka darbības termiņš maksājumu bilances palīdzības programmai Ungārijai beidzās 2010. gada novembrī.

EFSM

Tā kā izmaksas no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) notika tikai pēc 2010. gada 31. decembra, informācija par šiem aizdevumiem ir izklāstīta 9. paskaidrojumā.

Likvidējamās EOTK aizdevumi

Šajā postenī galvenokārt iekļauti aizdevumi, kurus piešķīrusi likvidējamā EOTK no aizņemtiem līdzekļiem saskaņā ar EOTK līguma 54. un 56. pantu, kā arī trīs nekotēti parāda vērtspapīri, kurus emitējusi Eiropas Investīciju banka (EIB), lai segtu kāda parādnieka neizpildītās saistības. Šie parāda vērtspapīri tiks turēti līdz to gala termiņam (2017. un 2019. gads), lai segtu attiecīgo aizņēmumu apkalpošanas izmaksas. Uzskaites vērtības izmaiņas ir uzkrāto procentu izmaiņas, kurām pieskaitīta samaksāto uzcenojumu attiecīgā gada amortizācija un sākotnējās darījumu izmaksas, aprēķinā izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

2.5.   ILGTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009. (pārveidots)
Priekšfinansējums (skatīt 2.5.1. paskaidrojumu)	40 298	39 750
Nākamo periodu izdevumi (skatīt 2.5.2. paskaidrojumu)	3 820	1 794
Ilgtermiņa priekšfinansējums	44 118	41 544

2.5.1.    Priekšfinansējums

Priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laiks nosaka, vai to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošā nolīgumā. Visus atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu un tāpēc kā apgrozāmos līdzekļus, savukārt atlikums ir ilgtermiņa.

Kopā priekšfinansējums

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Ilgtermiņa priekšfinansējums (skatīt turpmāk)	40 298	39 750
Īstermiņa priekšfinansējums (skatīt 2.9. paskaidrojumu)	9 123	9 077
Kopā priekšfinansējums	49 421	48 827

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas:

Tās ir garantijas, ko Eiropas Komisija atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu). Ir divas vērtības, kuras tiek uzrādītas šiem garantijas veidiem, – “nominālās” un “aktuālās” vērtības. “Nominālās” vērtības pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. “Aktuālās” vērtības garantijas pamatojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums un/vai priekšfinansējuma dzēšana pēc tam. 2010. gada 31. decembrī to garantiju "nominālā" vērtība, kuras saņemtas par priekšfinansējumu, bija 1 059 miljoni euro (2009. gadā – attiecīgi 936 miljoni euro un 724 miljoni euro).

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7), faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (DGF), – 2010. gadā izmaksātā izmaksātā priekšfinansējuma kopsumma bija 3,2 miljardi euro (2009. gadā – 2,7 miljardi euro). Tas ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu finanšu riskus, kas ES un dalībniekiem radušies PP7 netiešo darbību īstenošanas laikā; tā kapitāls un procenti veido izpildes nodrošinājumu. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kuras ir dotācijas veidā (un tādējādi priekšfinansējuma veidā Komisijas uzskaitē), iemaksā 5 % no kopējās ES iemaksas DGF kapitālā darbības laikā. Tā kā šādi dalībnieki ir DGF īpašnieki, ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā viņu izpildaģents. Pēc netiešo darbību izpildes dalībnieki atgūst savas kapitāla iemaksas pilnībā, izņemot, ja DGF ir radušies zaudējumi saņēmēju saistību neizpildes dēļ, – šādā gadījumā dalībnieki atgūst ne mazāk kā 80 % no to iemaksām. Tādējādi Dalībnieku garantiju fonds aizsargā gan Komisijas, gan dalībnieku finanšu intereses. 2010. gada 31. decembrī dalībnieki bija veikuši iemaksas DGF par kopējo summu 866 miljoni euro (2009. gadā – 561 miljons euro) – skatīt arī 11. paskaidrojumu.

Ilgtermiņa priekšfinansējums

Miljonos EUR
Pārvaldības veids	31.12.2010.	31.12.2009.
Tieša centralizēta pārvaldība	1 695	1 148
Netieša centralizēta pārvaldība	620	486
Decentralizēta pārvaldība	441	347
Dalīta pārvaldība	37 055	37 199
Kopēja pārvaldība	487	568
Īsteno citas iestādes un aģentūras	0	2
Kopā	40 298	39 750

Lielākās ilgtermiņa priekšfinansējuma summas saistītas ar struktūrfondu pasākumiem 2007.-2013. gada plānošanas periodā – Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Sociālā fonda (ESF), Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Kohēzijas fonda (KF) un Zivsaimniecības fonda pasākumiem. Tā kā daudzi no šiem projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tāpēc šīs priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa aktīvi.

2.5.2.    Nākamo periodu izdevumi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009. (pārveidots)
Finansēšanas vadības instrumenti	3 820	1 794
Kopā	3 820	1 794

Kohēzijas un lauku attīstības 2007.–2013. gada programmu ietvaros maksājumus no ES budžeta dalībvalstīm var veikt kā ieguldījumus finansēšanas vadības instrumentos (aizdevumu, garantiju vai kapitāla instrumentu veidā), par kuru izveidi un pārvaldību ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr tiesību pamataktos nav noteikts dalībvalstu pienākums sniegt periodiskus ziņojumus Komisijai par šo fondu izmantošanu. Ir konstatēts, ka ne visi naudas līdzekļi ir izmantoti ar attiecīgo instrumentu, kaut arī līdz 2010. gadam un ietverot to šie maksājumi ir uzskaitīti kā izmaksas Komisijas grāmatvedības sistēmā. Tāpēc ir piemērotāk tos klasificēt bilancē kā aktīvus (nākamo periodu izdevumi).

Ir arī atzīmēts, ka, ņemot vērā paredzētos nolūkus šo summu izlietošanai, to izmantošanu nav iespējams noteikt tikai ar informācijas pamatavotu, tādu kā instrumenta kontu pārskati, pārbaudi, jo, piemēram, summas, kas izmantotas kā garantijas, paliek nobloķētas instrumenta bankas kontos un instrumentam atmaksātie aizdevumi kļūst pieejami jauniem aizdevumiem. Tā kā dalībvalstīm nav noteikta prasība īpaši ziņot par šiem fondiem, un Komisijai rastos pārāk lielas izmaksas, ja tā pati ievāktu šādu informāciju, bija nepieciešams veikt novērtējumus, lai pareizi atspoguļotu finanšu pārskatos šo summu izmantošanu plānošanas periodā. Precīzākā iespējamā metode (un tādējādi arī izmantotā pieeja) ir izdevumu iekļaušana saimnieciskā rezultāta pārskatā ar lineāro metodi visā plānošanas periodā līdz 31.12.2015., kas ir pēdējā diena, kad šādi izdevumi ir pieļaujami.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija 2011. gada sākumā pieprasīja nepieciešamo informāciju dalībvalstīm, lai aprēķinātu un pēc tam atzītu neizmantotās summas 2010. gada 31. decembra bilancē. Kopsummu veido summas, ko dalībvalstis iespējami izmantos 2011. gada laikā (kā minēts 2.9.2. paskaidrojumā), un summas, ko izmantos pēc 2011. gada, kas norādītas iepriekš redzamajā tabulā.

Tā kā izmaiņas grāmatvedības politikā un attiecīgās summas ir būtiskas, saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem un starptautiski pieņemto grāmatvedības praksi 2009. gada bilance šajos pārskatos ir pārveidota, lai ar salīdzināmiem skaitļiem atspoguļotu situāciju tā, it kā šāda pati grāmatvedības metode būtu lietota pagājušajā gadā. 2008. gada ietekme tikai novērtēta tikai 18 miljonu euro apmērā, šī summa tika attiecīgi pielāgota, ņemot vērā, 2009. gada uzkrāto deficītu, un atlikums 2009. gada sākumā netika pārveidots. Šīs pārveidošanas ietekme uz sākotnējo 2009. gada bilanci ir parādīta turpmāk.

	2009. gada sākotnējā bilance	Izmaiņas grāmatvedības politikā	2009. gada pārveidotā bilance
Ilgtermiņa priekšfinansējums:
Priekšfinansējums	39 750	—	39 750
Nākamo periodu izdevumi	—	1 794	1 794
	39 750	1 794	41 544
Īstermiņa priekšfinansējums:
Priekšfinansējums	9 077	—	9 077
Nākamo periodu izdevumi	—	359	359
	9 077	359	9 436
Īstermiņa ieguldījumi
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi	3 912	295	4 207
Kopā aktīvi	100 859	2 448	103 307
Kopā saistības	(145 585)	—	(145 585)
Neto aktīvi	(44 726)	2 448	(42 278)
Uzkrātais rezultāts un rezerves
Rezerves	3 323	—	3 323
Uzkrātais deficīts	(52 506)	18	(52 488)
Kārtējā gada rezultāts	4 457	2 430	6 887
	(44 726)	2 448	(42 278)

2.6.   ILGTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Dalībvalstis	14	26
Aizdevumi EOTK darbiniekiem	9	10
Garantijas un noguldījumi	14	17
Citi	3	2
Kopā	40	55

No dalībvalstīm saņemamās summas ir summas, kas bijušajām kandidātvalstīm jāmaksā likvidējamai EOTK. No ilgtermiņa debitoru parāda kopsummas 14 miljoni euro (2009. gadā – 26. miljoni euro) ir saistīti ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

2.7.   KRĀJUMI

Miljonos EUR
Apraksts	31.12.2010.	31.12.2009.
Zinātniskie materiāli	71	62
Citi	20	15
Kopā	91	77

2.8.   ĪSTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Pārdošanai pieejamie īstermiņa aktīvi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Likvidējamā EOTK	1 283	1 483
Riska dalīšanas finanšu mehānisms	419	244
Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem	111	61
BUFI ieguldījumi	515	0
Citi	3	3
Kopā	2 331	1 791

Īstermiņa ieguldījumi ietver pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus, kurus iegādājas to atdeves vai peļņas dēļ vai kurus tur, lai izveidotu noteiktu aktīvu struktūru vai likviditātes papildu avotu, un tāpēc tos iespējams pārdot, lai nodrošinātu likviditātes vajadzības, vai procentu likmju izmaiņu gadījumā.

Attiecībā uz likvidējamās EOTK summām visi pārdošanai pieejamie ieguldījumi ir parāda vērtspapīri EUR valūtā un tiek kotēti aktīvā tirgū. Parāda vērtspapīru ar galīgo termiņu 2010. gadā vērtība 2010. gada 31. decembrī (izteikta patiesajā vērtībā) bija 294 miljoni euro (2009. gadā — 242 miljoni euro).

Kaut arī ir bijušas aktīvu iegādes gan Riska dalīšanas finanšu mehānismā, gan Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (skatīt arī 5.1.2. paskaidrojumu), ievērojamais palielinājums pagājušajā gadā galvenokārt ir saistīts ar provizoriski iekasētu soda naudu summu ieguldījumu īpaši izveidotā fondā, ko pārvalda DG ECFIN (BUFI). Iepriekšējos gados šīs summas būtu turētas īpašos bankas kontos – skatīt 2.11. paskaidrojumu, nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi.

2.9.   ĪSTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009. (Restated)
Priekšfinansējums (skatīt 2.9.1. paskaidrojumu)	9 123	9 077
Nākamo periodu izdevumi (skatīt 2.9.2. paskaidrojumu)	955	359
Kopā īstermiņa priekšfinansējums	10 078	9 436

2.9.1.    Priekšfinansējums

Miljonos EUR
Pārvaldības veids	31.12.2010.	31.12.2009.
Tieša centralizēta pārvaldība	3 038	2 924
Netieša centralizēta pārvaldība	2 368	1 990
Decentralizēta pārvaldība	536	700
Dalīta pārvaldība	2 177	2 550
Kopēja pārvaldība	894	832
Īsteno citas iestādes un aģentūras	110	81
Kopā	9 123	9 077

Samazinājums dalītās pārvaldības īstermiņa priekšfinansējumā ir saistīts ar Solidaritātes fonda darbības izbeigšanu. Kaut arī 2010. gadā tika izmaksātas iepriekšējā finansējuma daļas par jauniem projektiem (programmas 2007.–2013. gadam), tās tiek klasificētas kā ilgtermiņa aktīvi, kā paskaidrots 2.5. paskaidrojumā. Īstermiņa priekšfinansējuma palielinājums attiecībā uz netiešo un tiešo centralizēto pārvaldību ir saistīts ar darbības paplašināšanos, galvenokārt pētniecības un izstrādes jomā.

2.9.2.    Nākamo periodu izdevumi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009. (pārveidots)
Finansēšanas vadības instrumenti	955	359
Kopā	955	359

Kā izklāstīts 2.5.2. paskaidrojumā, šīs summas ir saistītas ar maksājumiem dalībvalstīm kohēzijas un lauku attīstības 2007.–2013. gada programmām, lai izveidotu finansēšanas vadības instrumentus vai veiktu iemaksas tajos, taču līdz gada beigām attiecīgajos instrumentos summas nav izmantotas. Iepriekš minēto summu izmantošana ir paredzēta 2011. gadā.

2.10.   ĪSTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009. (pārveidots)
Aizdevumi un termiņnoguldījumi	2 170	216
Īstermiņa debitoru parādi	6 786	4 519
Dažādi debitoru parādi	20	16
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi	4 525	4 207
Kopā	13 501	8 958

Īstermiņa debitoru parādu kopsumma ir aprēķināta kā 11 009 miljoni euro (2009. gadā – 8 415 miljoni euro) darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

2.10.1.    Aizdevumi un termiņnoguldījumi

Šīs summas attiecas uz sākotnējiem maksājumu bilances aizdevumiem 2 004 miljona euro apmērā, kuru atmaksas galīgais termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma (skatīt 2.4. paskaidrojumu iepriekš). Šajā pozīcijā ir iekļauti arī termiņnoguldījumi 166 miljonu euro apmērā, galvenokārt saistīti ar likvidējamo EOTK.

2.10.2.    Īstermiņa debitoru parādi

Miljonos EUR
Uzskaites grupa	31.12.2010.			31.12.2009.
	Bruto summa	Norakstītā summa	Neto vērtība	Bruto summa	Norakstītā summa	Neto vērtība
Klienti	207	(79)	128	277	(76)	201
Soda nauda	4 584	(406)	4 178	3 370	(133)	3 237
Dalībvalstis	4 011	(1 625)	2 386	2 198	(1 191)	1 007
Citi	96	(2)	94	76	(2)	74
Kopā	8 898	(2 112)	6 786	5 921	(1 402)	4 519

Klienti

Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas iegrāmatoti uzskaitē 2010. gada 31. decembrī kā konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu daļā.

Soda nauda

Tas attiecas uz summām, kas jāatgūst saistībā ar Komisijas uzliktajiem naudas sodiem. Palielinājums pagājušā gada norakstītajiem līdzekļiem galvenokārt ir skaidrojams ar to naudas sodu samazinājumu 2011. gada laikā, par kurām izlemts līdz 2010. gada 31. decembrim. Turklāt, norakstītajā summā ir ņemts vērā fakts, ka dažus no jaunajiem piemērotajiem naudas sodiem ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos nevar segt ar provizoriskiem maksājumiem vai banku garantijām. Attiecībā uz šiem debitoru parādiem ir saņemtas garantijas 2 585 miljonu euro apmērā par naudas sodiem, kas nebija nomaksāti 2010. gada 31. decembrim (2009. gadā – 2 952 miljoni euro). Jāpiebilst, ka 1 771 miljoni euro no iepriekš minētajām summām bija maksājamas pēc 2010. gada 31. decembra.

No dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

Debitoru parādi saistībā ar ELGF un lauku attīstību

Šajā postenī galvenokārt ietilpst tās ELGF līdzekļu saņēmēju parāda summas 2010. gada 31. decembrī, ko dalībvalstis deklarējušas un apstiprinājušas 2010. gada 15. oktobrī un no kurām atskaitīti 20 %, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai. Tika veikts novērtējums par debitoru parādiem, kas radušies pēc minētās deklarācijas iesniegšanas līdz 2010. gada 31. decembrim. Komisija arī novērtē norakstāmās summas saistībā ar līdzekļu saņēmēju parādiem, kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Jāatzīmē, ka norakstīšanas metode 2010. gadā tika pielāgota, ietekmējot gan ienākumus, gan izdevumus, un pielāgojums ir neitrāls pret neto summu, sk. 3.2.3. paskaidrojumu. Saskaņā ar jauno metodi debitoru parādus iegrāmato par nominālvērtību, un vērtības samazinājumu pamato ar statistisku analīzi (atgūšanas likme).

Debitoru parādi par pašu resursi

Jāpiebilst, ka dalībvalstīm ir tiesības ieturēt 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem iekasēšanas izmaksu segšanai, tāpēc iepriekš minētās summas neietver šo atskaitījumu. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto novērtējumu, no dalībvalstu debitoru parādiem atskaitītas norakstāmās summas 811 miljona euro apmērā. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs vērtības korekcijas summas.

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi ietver atgūstamās izdevumu summas 30 miljonu euro apmērā un ELGF avansa maksājumus 199 miljonu euro apmērā salīdzinājumā ar attiecīgi 72 miljoniem euro un 8 miljoniem euro 2009. gadā.

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Debitoru parādi saistībā ar ELGF un lauku attīstību
ELGF	1 130	627
PLAI	19	—
SAPARD	146	—
Norakstītā summa	(814)	(350)
Kopā	481	277
Samaksātais un no dalībvalstīm atgūstamais PVN	46	38
Pašu resursi
Iekļauts A kontā	81	89
Iekļauts atsevišķā kontā	1 285	1 260
Norakstītā summa	(811)	(841)
Citi	391	25
Kopā	946	533
Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi	913	159
Kopā	2 386	1 007

2.10.3.    Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009. (pārveidots)
Uzkrātie ienākumi	3 445	3 655
Nākamo periodu izdevumi	1 061	525
Citi	19	27
Kopā	4 525	4 207

Lielākā summa šajā pozīcijā ir uzkrātie ienākumi:

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Pašu resursi	2 657	2 209
Piešķirtie lauksaimniecības ieņēmumi nov. un dec.	72	940
ELGF: neizpildītie atbilstības koriģēšanas lēmumi	520	0
Kohēzijas fonds, Reģionālās attīstības fonds un Lauku attīstības fonds: finanšu korekcijas	43	404
Citi uzkrātie ienākumi	153	102
Uzkrātie ienākumi kopā	3 445	3 655

Citi uzkrātie ienākumi galvenokārt ir novēloti procentu ienākumi, uzkrātie banku procenti un uzkrātie procenti par priekšfinansējuma summām.

Nozīmīgākās summas, kas iekļautas kā nākamo periodu izdevumi, ir līdzekļi, ko dalībvalstis ir pārskaitījušas finansēšanas vadīšanas instrumentiem un kas gada beigās vēl nav deklarēti Komisijai vai kurus Komisija vēl nav atmaksājusi. To kopsumma 2010. gada 31. decembrī bija 858 miljardi euro (2009. gadā– 295 miljoni euro). Jāatzīmē, ka summa par 2009. gadu ir pārveidota, skatīt 2.5.2. paskaidrojumu sīkākai informācijai. Nākamo periodu izdevumos ir iekļauta arī summa 182 miljonu apmērā, kuras nozīmīgākās sastāvdaļas ir bija avansa maksājumi 50 miljonu apmērā par divpusējiem zvejas nolīgumiem ar trešām valstīm, 41 miljons euro par Eiropas skolu un 44 miljoni euro par biroju īri.

2.11.   NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi
Konti valstu kasēs un centrālajās bankās	10 123	10 958
Tekošie konti	1 150	1 967
Avansa konti	39	42
Pārvedumi (nauda ceļā)	1	9
Īstermiņa noguldījumi un citi naudas ekvivalenti	1 670	1 486
Kopā	12 983	14 462
Naudas līdzekļi, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi	9 080	8 910
Kopā	22 063	23 372

2.11.1.    Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi

Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi, ir visi līdzekļi, kas atrodas ES kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), norēķinu kontos, avansa kontos, kā arī īstermiņa bankas noguldījumi un skaidras naudas līdzekļi sīkiem izdevumiem.

Summas, kas ir parādītas kā īstermiņa noguldījumi, attiecas galvenokārt uz naudas līdzekļiem, kurus ES vārdā pārvalda uzticības personas konkrētu no ES budžeta finansētu programmu īstenošanai. Gada beigās 131 miljons euro bija piesaistīti, taču citas puses šos līdzekļus vēl nebija izmantojušas.

2.11.2.    Naudas līdzekļi, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi

Nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi, ir summas, kas saņemtas saistībā ar Komisijas uzliktajiem naudas sodiem, kuru maksājumu vēl var apstrīdēt. Šīs summas atrodas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

2.12.   PABALSTI DARBINIEKIEM

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Pensijas – darbinieki	32 801	33 316
Pensijas – citi	840	663
Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	3 531	3 263
Total	37 172	37 242

2.12.1.    Pensijas – darbinieki

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu darbinieku pensiju shēmā (PSEO: Eiropas ierēdņu pensiju shēma) paredzēto pabalstu maksājumus veic no ES budžeta. Shēma netiek finansēta, bet dalībvalstis kolektīvi garantē minēto pabalstu maksājumus atbilstīgi šo izdevumu finansēšanai noteiktajam apmēram. Turklāt vienu trešdaļu no šīs shēmas ilgtermiņa finansējuma veido ierēdņu obligātās iemaksas.

Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz darbinieku un pensionēto darbinieku skaitu 2010. gada 31. decembrī un minētajā datumā piemērojamo Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 25. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī 12. ES grāmatvedības noteikumu). Metodi, ko piemēro minēto saistību aprēķināšanā, sauc par plānotās vienības kredītmetodi. Vērtējumā izmantoti šādi vērtēšanas datumā pieejamie galvenie aktuārie pieņēmumi.

Aktuāra pieņēmumi	31.12.2010.	31.12.2009.
Nominālā diskonta likme	4,6 %	4,5 %
Paredzamais inflācijas līmenis	2,1 %	2,5 %
Faktiskā diskonta likme	2,4 %	2,0 %
Laulību varbūtība: vīrietim/sievietei	84 %/38 %	84 %/38 %
Vispārējais algu pieaugums/pensiju pārvērtēšana	0 %	0 %
2008. gada starptautiskā civildienesta ierēdņu dzīves ilguma tabula.	Jā	Jā

Saistības attiecas uz šādu personu iepriekš noteiktajām tiesībām:

1.	shēmā iesaistīto visu iestāžu un aģentūru personāls, ar kuriem 2010. gada 31. decembrī pastāvēja darba tiesiskās attiecības;

2.	personāls, kuru stāvoklis ir nenoteikts, t. i., darbinieki, kas pagaidām vai uz visiem laikiem pametuši darbu iestādēs, bet kuru pensiju tiesības pensiju shēmā saglabājas (darbinieki, kuri nostrādājuši vismaz 10 gadus);

3.	bijušie ierēdņi un citi darbinieki, kas saņem izdienas pensiju;

4.	bijušie ierēdņi un citi darbinieki, kas saņem invaliditātes pensiju;

5.	bijušie ierēdņi un citi darbinieki, kas saņem invaliditātes pabalstu;

6.	apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji (atraitnes, atraitņi, bāreņi, apgādājamās personas).

Galvenie punkti, kas jāatzīmē (skatīt arī turpmāk redzamo tabulu par galvenajām izmaiņām):

—

Bruto aktuārās saistības 2010. gada 31. decembrī tika novērtētas par summu 36 639 miljoni euro (2009. gadā – 37 215 miljoni euro). Tai pieskaita koeficienta korektora ietekmi 1 063 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 1 079 miljoni euro). Saņēmēju maksājamie nodokļi atskaitīti no kopējām bruto saistībām, lai iegūtu neto saistības, ko iekļauj bilancē (jo, veicot pensiju maksājumus, nodoklis tiek ieturēts un kreditēts ES ieņēmumos maksājuma veikšanas gadā). Tādējādi šīs neto saistības (bruto saistības, no kurām atskaitīti nodokļi) 2010. gada 31. decembrī ir novērtētas 32 801 miljonu euro apmērā.

—	Darbinieku pensijas shēmas dalībnieku skaits pieauga par 1 578 personām.

2.12.2.    Pensijas – citi

Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes ģenerālsekretāru, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļu pensijām.

2.12.3.    Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Novērtētas arī ES saistības attiecībā uz kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā veicamajām iemaksām par tās pensionētajiem darbiniekiem. Bruto saistības ir novērtētas par 3 791 miljonu euro un plāna aktīvi 260 miljonu euro apmērā ir atskaitīti no bruto saistībām, lai iegūtu neto summu. Aprēķinā izmantotā diskonta likme un vispārējais algu pieaugums ir tādi paši kā tie, kas izmantoti darbinieku pensiju vērtējumā.

Darbinieku pabalstu bruto saistību pārmaiņas

Miljonos EUR
	Saistības darbinieku pensijām	Veselības apdrošināšana
Bruto saistības 2010. gada 31. decembrī	37 215	3 535
Darba izmaksas / parastās izmaksas	1 331	188
Procentu izmaksas	1 709	169
Samaksātie pabalsti	(1 131)	(95)
Aktuārā peļņa	(2 566)	(6)
Pārmaiņas sakarā ar jauniem darbiniekiem	81	—
Bruto saistības 2010. gada 31. decembrī	36 639	3 791

2.13.   ILGTERMIŅA UZKRĀJUMI

Miljonos EUR
	Summa 31.12.2009.	Papildu uzkrājumi	Apvērstās neizlietotās summas	Izlietotās summas	Pārvietošana uz īstermiņa uzkrājumiem	Aplēšu izmaiņas	Summa 31.12.2010.
Tiesas prāvas	413	30	(136)	(1)	0	0	306
Kodolobjekta nojaukšana	908	0	0	(3)	(21)	21	905
Finanšu	76	38	0	0	(30)	2	86
Citi	72	18	(9)	(55)	(6)	0	20
Kopā	1 469	86	(145)	(59)	(57)	23	1 317

Tiesas prāvas

Šeit novērtētas summas, kas, iespējams, būs jāmaksā pēc 2011. gada saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām. Lielāko daļu (300 miljonus euro) nosaka 2010. gada 31. decembrī vēl nepabeigtās tiesas prāvas saistībā ar ELGF izdevumu koriģēšanu un citas tiesas prāvas, kas skar lauksaimniecības izdevumus.

Kodolobjekta nojaukšana

Neatkarīgu ekspertu konsorcijs 2008. gadā atjaunināja savu 2003. gada pētījumu, lai novērtētu KPC kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmas izmaksas. Pārskatītā aplēse 1 222 miljonu euro apmērā (iepriekš – 1 145 miljoni euro) ir pamats uzkrājumu iekļaušanai finanšu pārskatos. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem aprēķinātos uzkrājumus indeksē atbilstoši inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro nulles kupona mijmaiņas darījumu procentu likmju līkni). 2010. gada 31. decembrī uzkrājumu kopsumma bija 926 miljoni euro, kuru veido summas, kuras paredzēts maksāt 2011. gadā (21 miljoni euro) un turpmāk (905 miljoni euro). Ņemot vērā minētās programmas paredzamo ilgumu (aptuveni 20 gadi), jāatzīst, ka pastāv zināma nenoteiktība attiecībā uz šo novērtējumu, un galīgās izmaksas varētu atšķirties no pašreiz noteiktajām summām.

Finanšu uzkrājumi

Tie ir uzkrājumi, kas atbilst paredzamajiem zaudējumiem, kas iestāsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar 1998. gada MVU garantiju mehānismu, 2001. gada MVU garantiju mehānismu un 2007. gada MVU garantiju mehānismu KJP ietvaros, kur Eiropas Investīciju fonds (EIF) var Komisijas uzdevumā savā vārdā izsniegt garantijas, kuru risku uzņemas Komisija. Tomēr ar izmantotām un neizmantotām garantijām saistītais finanšu risks ir ierobežots. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (euro mijmaiņas gada likmi).

Citi uzkrājumi

Šeit galvenā summa attiecas uz novērtējumu par ES ieguldījumiem dažādās dalībvalstīs no Ārkārtas veterinārā fonda saistībā ar konkrētu dzīvnieku slimību uzliesmojumiem par kopējo summu 12 miljoni euro (2009. gadā – 60 miljoni euro), kas sadalīta starp paredzamo norēķinu summu 2011. gadā (10 miljoni euro) un vēlāk (2 miljoni euro).

2.14.   ILGTERMIŅA FINANŠU SAISTĪBAS

Miljonos EUR
	MFA	Euratom aizdevumi	Maksājumu bilance	Likvidējamā EOTK	Kopā
Kopā 31.12.2009.	587	484	9 303	225	10 599
Jauni aizņēmumi	—	—	2 850	—	2 850
Atmaksātās summas	(84)	(17)	—	—	(101)
Valūtas kursa starpības	—	2	—	6	8
Uzskaites vērtības pārmaiņas	—	—	93	—	93
Kopā 31.12.2010.	503	469	12 246	231	13 449
Parāda summa < 1 gads	—	—	2 004	—	2 004
Parāda summa > 1 gads	503	469	10 242	231	11 445

Šajā pozīcijā ietilpst Eiropas Savienības aizņēmumi, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu. Aizņēmumos ietilpst ar sertifikātiem apliecināti parādi 13 211 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 10 324 miljons euro). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

Efektīvās procentu likmes (norādītas kā procentu likmju diapazons) ir šādas.

Aizņēmumi	31.12.2010.	31.12.2009.
Makrofinansiāla atbalsta (MFA) aizdevumi	0,99 %-4,54 %	0,9625 %-4,54 %
Euratom	0,987 %-5,6775 %	0,9031 %-5,6775 %
Maksājumu bilance	2,375 %-3,625 %	3,125 %-3,625 %
Likvidējamā EOTK	0,556 %-9,2714 %	0,346 %-9,2714 %

2.15.   CITAS ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Parādi par finanšu izpirkumnomu	1 672	1 736
Pa daļām apmaksātās ēkas	382	395
Citi	50	47
Kopā	2 104	2 178

Šajā postenī ietilpst galvenokārt izpirkumnomas saistības, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu (skatīt 2.2. paskaidrojumu iepriekš). Tajā ietilpst arī summas par noteiktām ēkām, kuras Komisija iegādājās un kuru pirkuma cena tiks nomaksāta pa daļām, – tie nav izpirkumnomas līgumi, jo īpašumtiesības pārgāja Komisijai nekavējoties.

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

2.16.   ĪSTERMIŅA UZKRĀJUMI

Miljonos EUR
	Summa 31.12.2009.	Papildu uzkrājumi	Apvērstās neizlietotās summas	Izlietotās summas	Pārvietojums no ilgtermiņa uzkrājumiem	Aplēšu izmaiņas	Summa 31.12.2010.
Tiesas prāvas	30	7	(7)	(1)	0	0	29
Kodolobjekta nojaukšana	22	0	0	(22)	21	0	21
Finanšu	128	21	(3)	(38)	30	2	140
Citi	33	10	(5)	(20)	6	0	24
Kopā	213	38	(15)	(81)	57	2	214

Šajā pozīcijā ietverta uzkrājumu daļa maksājumiem, kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu.

2.17.   ĪSTERMIŅA FINANŠU SAISTĪBAS

Šajā pozīcijā ir ietverti maksājumu bilances aizņēmumi par summu 2 004 miljoni euro (skatīt 2.14. paskaidrojumu), kuru termiņš beidzas 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma (2009. gadā – 40 miljoni euro saistībā ar MFA).

2.18.   KREDITORU PARĀDI

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Ilgtermiņa saistību īstermiņa daļa	78	71
Īstermiņa kreditoru parādi	17 615	15 260
Dažādi kreditoru parādi	97	133
Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi	66 739	78 420
Kopā	84 529	93 884

2.18.1.    Ilgtermiņa saistību īstermiņa daļa

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Saistības par finanšu izpirkumnomu	65	59
Citi	13	12
Kopā	78	71

2.18.2.    Īstermiņa kreditoru parādi

Miljonos EUR
Veids	31.12.2010.	31.12.2009.
Dalībvalstis	17 035	14 903
Piegādātāji un citi	1 292	944
Aplēstās neattiecināmās summas	(712)	(587)
Kopā	17 615	15 260

Īstermiņa kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko ES saņēmusi atbilstīgi dotāciju pasākumiem. Tos kreditē par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu. Ja partneris ir dalībvalsts, tos klasificē kā dalībvalsts kreditoru parādus. Rēķiniem un kredīta avizo, kurus saņem atbilstīgi iepirkumu pasākumiem, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi ņemti vērā gada noslēguma periodizācijas procedūrās. Tāpēc pēc šiem periodizācijas ierakstiem novērtētās attiecināmās summas ir reģistrētas kā uzkrātās maksas (skatīt 2.18.3. paskaidrojumu turpmāk), bet neattiecināmās summas paliek nenoslēgtas kontos "aplēstās neattiecināmās summas". Lai aktīvus un saistības nenovērtētu par augstu, tika izlemts atspoguļot maksājamo neto summu kā īstermiņa saistības.

Dalībvalstis

Šeit galvenās summas ir saistītas ar 16 924 miljoniem euro (2009. gadā – 11 160 miljoni euro) nesamaksātos izmaksu pieprasījumos par struktūrfondu pasākumiem.

Piegādātāji un citi

Šajā pozīcijā ietvertas parāda summas pēc dotāciju un iepirkumu pasākumiem, kā arī publiskām institūcijām un nekonsolidētajām struktūrām (piemēram, EAF) maksājamās summas.

Aplēstās neattiecināmās summas

Kreditoru parādi ir samazināti par 712 miljoniem euro, proti, saņemto, bet vēl nepārbaudīto un par neattiecināmiem uzskatāmo atlīdzības pieprasījumu daļu. Lielākās summas attiecas uz strukturālo darbību ģenerāldirektorātiem.

2.18.3.    Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Uzkrātās maksas	66 326	76 435
Nākamo periodu ienākumi	407	1 976
Citi	6	9
Kopā	66 739	78 420

Uzkrāto maksu sadalījums ir šāds.

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
ELGF uzkrātās maksas
Izdevumi 16.10.2010. – 31.12.2010.	33 015	32 087
Tiešais atbalsts	10 703	12 195
Cukura nozares pārstrukturēšana	400	735
Citi	(303)	(55)
ELGF kopā	43 815	44 962
Strukturālu darbību uzkrātie izdevumi
ELFLA un ELVGF-G	10 792	9 076
EZF	116	347
ERAF un novatoriski pasākumi	3 337	11 777
Kohēzijas fonds	1 557	980
ISPA	74	3
ESF	2 182	5 411
Strukturālas darbības kopā	18 058	27 594
Citi uzkrātās maksas:
Pētniecība un izstrāde	1 267	1 687
Citi	3 186	2 192
Citi kopā	4 453	3 879
Kopā uzkrātās maksas	66 326	76 435

Ir vērojama vispārēja tendence – strukturālo darbību izdevumi samazinās, jo pašreiz tiek noslēgtas 2000.–2006. gada programmas.

Nākamo periodu ienākumu lielo summu 2009. gada 31. decembrī izskaidro divu dalībvalstu veiktie pašu resursu iemaksu avansa maksājumi par 2010. gadu.

NETO AKTĪVI UN REZERVES

2.19.   REZERVES

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Patiesās vērtības rezerve	(61)	69
Pārējās rezerves
Garantiju fonds	1 746	1 472
Pārvērtēšanas rezerve	57	57
Aizņēmumu un aizdevumu darbības	1 525	1 511
Citi	217	214
Kopā	3 545	3 254
Kopā	3 484	3 323

2.19.1.    Patiesās vērtības rezerve

Saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita, izmantojot patiesās vērtības rezervi. 2010. gadā no patiesās vērtības rezerves tika atskaitīti 48 miljoni euro un atzīti saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā saistībā ar pārdošanai pieejamiem aktīviem.

2.19.2.    Pārējās rezerves

Garantiju fonds

Skatīt arī 2.3.3. paskaidrojumu par Garantiju fonda darbību. Šī rezerve atspoguļo plānoto summu 9 % apmērā no fonda izsniegtajām garantijām, kas ir jātur kā aktīvi.

Pārvērtēšanas rezerve

Pārvērtēšanas rezerve ietver pamatlīdzekļu pārvērtēšanas summas. Gada beigu atlikums 57 miljonu euro apmērā attiecas uz Komisijas zemes un ēku pārvērtēšanu, ko veica jau pirms pārejas uz jaunajiem grāmatvedības noteikumiem.

Aizņēmumu un aizdevumu darbību rezerve

Summa attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīviem. Šo rezervi izveidoja saistībā ar EOTK darbības izbeigšanu.

2.20.   NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS

Miljonos EUR
	Summa
No dalībvalstīm pieprasāmās summas 2009. gada 31. decembrī (pārveidotas)	45 601
2009. gada budžeta pārpalikuma atdošana dalībvalstīm	2 254
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	273
Pārējo rezervju pārmaiņas	21
Likvidējamā EOTK: 2009. gada rezultāta pārvietošana uz rezervēm	14
Gada saimnieciskais rezultāts (pārpalikums)	(17 232)
No dalībvalstīm pieprasāmās summas kopā 2010. gada 31. decembrī	30 931
Sadalījums
darbinieku pabalsti	37 172
citas summas	(6 241)

Šī summa, kas nav klasificēta kā debitoru parāds no dalībvalstīm, ir vienāda ar iepriekšējo gadu uzkrātā deficīta (48 163 miljoni euro) un 2010. gada pārpalikuma (17 232 miljoni euro). Ar skaitli "no dalībvalstīm pieprasāmās summas" atspoguļo faktisko situāciju par gadu budžeta procedūrai, ar kuru finansē daudzgadu pasākumus. Rezerves (3 484 miljoni euro), kas izmantojamas saskaņā ar to īpašajām regulām un noteikumiem, nav iekļautas šajā skaitlī ar nolūku.

Būtībā šī summa atspoguļo izdevumu daļu, kas ES jau radušies līdz 2010. gada 31. decembrim un kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Daudzus izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā atzīst N gadā, lai gan faktiski tos, iespējams, apmaksās N+1 gadā, un finansēs, izmantojot N+1 gada budžetu. Ja šīs saistības iekļauj pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās summas, kas jānorāda, ir ELGF pasākumi. Dalībvalstīm maksājamās summas periodā no 2010. gada 16. oktobra līdz 31. decembrim sasniedza 33 miljardus euro. Lielāko daļu pieprasāmo summu dalībvalstis faktiski apmaksā īsākā laikposmā nekā 12 mēneši pēc attiecīgā finanšu gada beigām no nākamā gada budžeta.

Pamatā tikai Komisijas saistības par tās darbinieku pabalstiem apmaksā ilgākā periodā, un jāatzīmē, ka pensiju maksājumu finansējumu gada budžetos garantē dalībvalstis. Informācijai skatīt aplēsi par paredzamo darbinieku pabalstu maksājumu sadalījumu.

Miljonos EUR
	Summa
Īstermiņa: 2011. gadā maksājamās summas	1 278
Ilgtermiņa: pēc 2011. gada maksājamās summas	35 894
Darbinieku pabalstu saistības kopā 31.12.2010.	37 172

No dalībvalstīm pieprasāmās summas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušās par 14,7 miljardiem euro. Šo samazinājumu galvenokārt veido: 1) kreditoru parādu samazinājums par 9,4 miljardiem euro (skatīt 2.18. paskaidrojumu), 2) īstermiņa finanšu saistību palielinājums par 2 miljardiem euro (2.17. paskaidrojums), 3) ilgtermiņa priekšfinansējuma palielinājums par 2,6 miljardiem euro un 4) īstermiņa debitoru parādu palielinājums par 4,6 miljardiem euro (skatīt 2.10. paskaidrojumu).

Jāpiebilst arī, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta izpildes rezultātu, – budžeta ieņēmumiem vienmēr ir jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai tie jāpārsniedz, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots atpakaļ dalībvalstīm.

3.   SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

3.1.   PAŠU RESURSI UN IEŅĒMUMI NO IEMAKSĀM

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	2010.	2009.
Pašu resursu ieņēmumi:	3.1.1.
NKI resursi		91 178	81 978
PVN resursi		12 517	12 795
Tradicionālie pašu resursi:
Muitas nodokļi		16 065	14 002
Cukura nodevas		150	130
Tradicionālie pašu resursi kopā		16 215	14 132
Budžeta korekcijas	3.1.2.	2 135	1 399
Trešo valstu (tostarp EBTA valstu) iemaksas		283	233
Kopā		122 328	110 537

Pašu resursu ieņēmumi ir galvenais Eiropas Savienības pamatdarbības ieņēmumu elements. Tādējādi lielāko daļu izdevumu finansē no pašu resursiem, jo pārējie ieņēmumi ir tikai kopējā finansējuma neliela daļa.

3.1.1.    Pašu resursu ieņēmumi

Pašu resursi tiek iedalīti trijās kategorijās – tradicionālie pašu resursi, PVN resursi un NKI resursi. Tradicionālie pašu resursi ietver cukura nodevas un muitas nodokļus. Arī korekcijas mehānisms attiecībā uz budžeta nelīdzsvarotību (Apvienotās Karalistes atlaide), kā arī Nīderlandes un Zviedrijas gada NKI iemaksas bruto samazinājums ir pašu resursu sistēmas daļa. Dalībvalstis patur 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem kā iekasēšanas izmaksas, un iepriekš minētās summas ir uzrādītas bez šiem atskaitījumiem.

Salīdzinājumā ar 2009. gadu NKI pašu resursu ieņēmumi palielinājās par 9,2 miljardiem euro, kas atspoguļo vajadzību finansēt lielākas maksājumu apropriācijas 2010. gadā. Muitas nodokļu summa ir palielinājusies par 2 miljardiem euro, galvenokārt importa pieauguma dēļ.

3.1.2.    Budžeta korekcijas

Budžeta korekcijas ietver budžeta pārpalikumu no 2009. gada (2 254 miljoni euro), kas dalībvalstīm tiek atmaksāts netieši, samazinot pašu resursu summas, kas tām ir jāpārskaita ES nākamajā gadā, un tādējādi tās veido 2010. gada ieņēmumus. Turklāt, saskaņā ar 2007. gada pašu resursu lēmumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti piemēro budžeta nelīdzsvarotību korekciju. Tā kā šo summu finansē citas dalībvalstis, tad nevajadzētu veidoties neto ietekmei uz budžetu vai saimniecisko rezultātu. Tomēr šajā pozīcija tika reģistrēta summa 112 miljonu euro apmērā, kas ir budžeta vajadzībām izmantoto EUR kursu atšķirība (skatīt Regulas Nr. 1150/2000 10. panta 3. punktu) un to kursu atšķirība, kas bija spēkā to maksājumu veikšanas brīdī, ko veica dalībvalstis, kuras nav EMS.

3.2.   CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	2010.	2009.
Soda nauda	3.2.1.	3 077	2 648
Lauksaimniecības nodevas	3.2.2.	25	705
Izdevumu atgūšana:	3.2.3.
Tieša centralizēta pārvaldība		49	63
Netieša centralizēta pārvaldība		11	6
Decentralizēta pārvaldība		71	41
Dalīta pārvaldība		1 776	1 066
Kopā		1 907	1 176
Ieņēmumi no administratīvās darbības:	3.2.4.
Personāls		1 073	1 010
Ar pamatlīdzekļiem saistītie ieņēmumi		13	33
Citi administratīvie ieņēmumi		121	165
Kopā		1 207	1 208
Dažādi pamatdarbības ieņēmumi	3.2.5.
Korekcijas/uzkrājumi		157	150
Peļņa no valūtas maiņas		460	618
Citi		1 355	1 027
Kopā		1 972	1 795
Kopā		8 188	7 532

3.2.1.    Soda nauda

Šie ieņēmumi attiecas uz naudas sodiem, kurus piemērojusi Komisija par konkurences noteikumu pārkāpumiem. Debitoru parādus un saistītus ieņēmumus atzīst, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par naudas soda piemērošanu un adresātam par to oficiāli paziņots.

3.2.2.    Lauksaimniecības nodevas

Šīs summas attiecas uz piena nodevām 25 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 99 miljoni euro un cukura nodevas 606 miljonu euro apmērā). Piena nodevas ir tirgus organizācijas rīks, kura mērķis ir sodīt piena ražotājus, kuri pārsniedz references daudzumu. Tā kā tās nav saistītas ar Komisijas iepriekšējiem maksājumiem, praktiski tās tiek uzskatītas par ieņēmumiem īpašam mērķim. Piena kvotas tiek pakāpeniski izslēgtas, kas izskaidro nodevu ieņēmumu pakāpenisku samazinājumu. Sākot ar 2008./2009. lauksaimniecības gadu un turpmāk kvotas katru gadu palielinās par 1 %, līdz 2015. gadā tās tiks atceltas.

Cukura nodevas attiecas uz cukura nozares pārstrukturēšanas fondu, ar kura palīdzību cukura nozares reformas rezultātā ir samazinātas iekšējās cukura cenas, lai mazinātu starpību starp ES cenām un starptautiskajām cenām. Lai mudinātu mazāk konkurētspējīgos cukura ražotājus atstāt tirgu, tika izveidots pašfinansējuma pārstrukturēšanas fonds, ko finansē ar ieņēmumiem no cukura ražotājiem uzliktā pagaidu nodokļa, kas tiek uzskatīts par piešķirtajiem ieņēmumiem. Lai gan šīs shēmas maksājumi turpināsies līdz 2012. gada septembrim, dalībvalstis jau 2009. gada 31. decembrī deklarēja visus ar cukura nozares pārstrukturēšanas fondu saistītos ieņēmumus, tāpēc par 2010. gadu ieņēmumi ir nulle.

3.2.3.    Izdevumu atgūšana

Šī pozīcija atspoguļo Komisijas grāmatvedības sistēmā reģistrētos Komisijas izdotos iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem maksājumiem par atgūstamajiem izdevumiem attiecībā uz iepriekš no vispārējā budžeta izmaksātām summām, pamatojoties uz pārbaudēm, pabeigtām revīzijām vai attiecināmības analīzi, kopā ar dalībvalstu izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem ELGF līdzekļu saņēmējiem. Tā ietver arī uzkrāto ienākumu novērtējumu izmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz šim brīdim. Tomēr šajā pozīcijā ES izdevumu atgūšana nav norādīta pilnībā, jo īpaši par tādām būtiskām izdevumu jomām kā strukturālas darbības, attiecībā uz kurām darbojas īpaši mehānismi, kas nodrošina neattaisnotu summu atlīdzināšanu, no kuriem lielākā daļa neietver iekasēšanas rīkojumu izdošanu. Kā ieņēmumi nav ietverta arī priekšfinansējuma summu atgūšana saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem.

Galvenā summa 1 775 miljonu euro apmērā attiecas uz dalīto pārvaldību un sastāv no 1 331 miljoniem euro par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), 19 miljoniem euro par TRDI, 146 miljonim euro par SAPARD un 279 miljoniem euro par strukturālām darbībām.

a)   Lauksaimniecība: ELGF

Saistībā ar ELGF summas, kas šajā pozīcijā ir uzskaitītas kā attiecīgā gada ieņēmumi, ir 1 331 miljons euro, un veidojas šādi:

—	atbilstīguma korekcijas, par kurām nolemts gada laikā, 1 032 miljonu euro apmērā,

—

krāpšana un pārkāpumi 299 miljonu euro apmērā – atmaksas summas, ko deklarējušas dalībvalstis un kas atgūtas gada laikā, 178 miljoni euro, no kuriem atskaitīts to nesamaksāto summu samazinājums, ko deklarējušas dalībvalstis un kas atgūstamas gada beigās saistībā ar krāpšanu un pārkāpumiem, 121 miljons euro (1 130 miljoni euro mīnus korekcija par norakstītajām summām 382 miljonu euro apmērā 2010. gada beigās salīdzinājumā ar 627 miljoniem euro 2009. gada beigās), skatīt arī 2.10.2. paskaidrojumu.

b)   Strukturālas darbības

Izdevumu atgūšana strukturālo darbību pozīcijā bija 279 miljoni euro (2009. gadā – 613 miljoni euro). Šajā apakšpozīcijā galvenokārt ir ietverti Komisijas izdoti iekasēšanas rīkojumi, lai atgūtu iepriekšējo gadu nepamatotus izdevumus 610 miljonu euro apmērā, un uzkrāto ienākumu samazinājumu gada beigās 377 miljonu euro apmērā.

Iekasēšanas rīkojumi tiek izdoti tikai šādos gadījumos:

—	Komisija pieņem oficiālus finanšu korekcijas lēmumus pēc tam, kad dalībvalstu pieprasītajās summās ir konstatēti neatbilstīgi izdevumi,

—

programmas noslēguma korekcijas rezultātā rodas ES ieguldījuma samazinājums, jo dalībvalsts nav deklarējusi attiecināmos izdevumus pietiekamā apjomā, lai pamatotu kopējo priekšfinansējumu un jau veiktos starpposma maksājumus; šādas operācijas var notikt bez oficiāla Komisijas lēmuma, ja dalībvalsts tam piekrīt,

—	atgūto summu atmaksājumi pēc slēgšanas, ja tā notiek pēc tiesvedības pabeigšanas, kas slēgšanas brīdī vēl nebija pabeigta.

Citi iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti atbilstīgi strukturālām darbībām, attiecas uz priekšfinansējuma atgūšanu. Šīs summas nav uzrādītas kā ieņēmumi, bet ieskaitītas bilances priekšfinansējuma pozīcijā.

3.2.4.    Ieņēmumi no administratīvās darbības

Ieņēmumi tiek veidoti no atskaitījumiem no darbinieku algām un šos ieņēmumus pamatā veido divas summas — pensijas iemaksas un ienākuma nodokļi.

3.2.5.    Dažādi pamatdarbības ieņēmumi

Summa 430 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 376 miljoni euro) ir saistīta ar summām, kas ir saņemtas no kandidātvalstīm. Peļņa no valūtas maiņas, izņemot finanšu darbību, kas ir aprakstīta 3.5. paskaidrojumā turpmāk, arī ir ietverta šajā pozīcijā. Tā rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās nekā euro, kā arī no pārvērtēšanas gada beigās, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus. Tā ir gan realizēta, gan nerealizēta peļņa. Neto peļņa no valūtas maiņas bija 21 miljons euro par gadu (2009. gadā – 185 miljoni euro).

3.3.   ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Personāla izdevumi	5 171	4 898
Nolietojums un vērtības samazinājums	384	436
Citi administratīvie izdevumi	3 059	2 799
Kopā	8 614	8 133

Šie ir administratīvi izdevumi, kas rodas ES darbības rezultātā, un tie ietver personāla izmaksas, amortizāciju un citas izmaksas, kuras saistītas ar iestāžu un aģentūru darbību (piemēram, nomas, uzturēšanas, apgādes, mācību u. c. izmaksas).

3.4.   PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	2010.	2009. (pārveidots)
Sākotnējie pamatdarbības izdevumi:	3.4.1.
Tieša centralizēta pārvaldība		10 123	8 744
Netieša centralizēta pārvaldība		4 045	3 605
Decentralizēta pārvaldība		933	137
Dalīta pārvaldība		85 432	87 251
Kopēja pārvaldība		1 868	1 655
Kopā		102 401	101 392
Citi pamatdarbības izdevumi	3.4.2.
Korekcijas/uzkrājumi		68	199
Zaudējumi no valūtas maiņas		439	432
Citi		856	481
Kopā		1 363	1 112
Kopā		103 764	102 504

3.4.1.    Sākotnējie pamatdarbības izdevumi

Eiropas Savienības darbības izdevumos ir ietvertas finanšu shēmas dažādās izdevumu kategorijas, un tiem ir dažādas formas atkarībā no tā, kā izmaksā naudu un kā to pārvalda. Lielākā daļa izdevumu ietilpst pozīcijā “Dalīta pārvaldība”, kas ietver uzdevumu deleģēšanu dalībvalstīm tādās jomās kā ELGF tēriņi un darbības, kuras finansē, izmantojot dažādas strukturālas darbības (Reģionālās attīstības fonds, Sociālais fonds, Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Kohēzijas fonds un Zivsaimniecības fonds).

Dalītās pārvaldības izdevumu samazinājums 2010. gadā galvenokārt ir saistīts ar 2000.–2006. gada programmu slēgšanu un apstākli, ka ELGF izpilde 2010. gadā ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šo samazinājumu daļēji kompensē 2007.–2013. gada plānošanas perioda strukturālās darbības, kas pēc lēna iesākuma 2009. gadā sasniedza normālu līmeni. Ar centralizēto pārvaldību saistīto izdevumu palielinājumu ir radījuši pētniecības un izstrādes pasākumi.

Kā izklāstīts 2.5.2. paskaidrojumā, Komisija 2010. gadā mainīja savu grāmatvedības politiku attiecībā uz atsevišķiem kohēzijas un lauku attīstības izdevumiem. Tā kā šīs summas ir būtiskas, Komisijai saskaņā ar saviem grāmatvedības noteikumiem ir jāpārveido attiecīgie 2009. gada skaitļi, lai ar pašreizējiem salīdzināmiem skaitļiem atspoguļotu situāciju tā, kā tā būtu aprakstāma, ja tādas pašas grāmatvedības metodes būtu lietotas pagājušajā gadā. Šīs pārveidošanas ietekme uz sākotnējo 2009. gada saimnieciskās darbības rezultātu ir parādīta turpmāk.

Miljonos EUR
	2009. gada pārskatu sākotnējais variants	Izmaiņas grāmatvedības politikā	Pārveidotie 2009. gada pārskati
Pamatdarbības ieņēmumi	118 069	—	118 069
Pamatdarbības izdevumi:
Sākotnējie pamatdarbības izdevumi:
Dalīta pārvaldība	(89 681)	2 430	(87 251)
Pamatdarbības izdevumi kopā	(113 067)	2 430	(110 637)
Atlikums no pamatdarbības	5 002	2 430	7 432
Saimnieciskās darbības rezultāts	4 457	2 430	6 887

3.4.2.    Citi pamatdarbības izdevumi:

Zaudējumi no valūtas maiņas, izņemot no finanšu darbības, kas aprakstīta 3.6. paskaidrojumā turpmāk, rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās nekā euro, kā arī no gada beigās veiktas pārvērtēšanas, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus; tie ir gan realizēti, gan nerealizēti zaudējumi.

Apakšpozīcijā “citi” bija ievērojams palielinājums norakstītajām summām no parādiem Komisijai – 365 miljoni euro salīdzinājumā ar 26 miljoniem 2009. gadā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar īpašiem samazinājumiem saistībā ar naudas sodu lēmumiem (273 miljoni euro) un norakstītajām summām ELGF un lauku attīstības jomā, kuru kopsumma ir 82 miljoni euro.

Pētniecība un izstrādes izmaksas:

Kā 2010. gada izmaksas ir iekļautas šādas izmaksas.

Miljonos EUR
	2010.
Pētniecības izmaksas	295
Nekapitalizētas izstrādes izmaksas	157
Atzīti kā izdevumi	452

3.5.   FINANŠU IEŅĒMUMI

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Dividenžu ienākumi	1	14
Procentu ienākumi:
Par priekšfinansējumu	42	59
Par novēlotiem maksājumiem	382	132
Par mijmaiņas darījumiem	0	2
Par pārdošanai pieejamiem aktīviem	100	100
Par aizdevumiem	394	265
Par naudu un tās ekvivalentiem	110	158
Citi	2	3
Kopā	1 030	719
Citi finanšu ienākumi:
Gūtā peļņa no finanšu aktīvu pārdošanas	11	10
Citi	83	76
Kopā	94	86
Pašreizējās vērtības korekcijas	1	10
Peļņa no valūtas maiņas	52	6
Kopā	1 178	835

3.6.   FINANŠU IZDEVUMI

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Procentu izdevumi:
Noma	93	95
Par mijmaiņas darījumiem	0	2
Par aizņēmumiem	380	248
Citi	23	20
Kopā	496	365
Citi finanšu izdevumi:
Finanšu uzkrājumu korekcijas	60	39
Finanšu maksas par budžeta instrumentiem	55	73
Zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma	5	15
Realizētie zaudējumi no finanšu aktīvu pārdošanas	1	0
Citi	42	57
Kopā	163	184
Zaudējumi no valūtas maiņas	2	45
Kopā	661	594

3.7.   ASOCIĒTO IESTĀŽU UN KOPUZŅĒMUMU NETO DEFICĪTA DAĻA

Saskaņā ar grāmatvedības pašu kapitāla metodi ES savā saimnieciskā rezultāta pārskatā iekļauj savu asociēto iestāžu un kopuzņēmumu neto deficīta daļu (skatīt arī 2.3.1. un 2.3.2. paskaidrojumu).

3.8.   IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Par 2010. gadu saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā ir atzīti ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, par summu 129 597 miljoni euro.

3.9.   INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM

Pārskatā pa segmentiem ir sniegts pamatdarbības ieņēmumu un izdevumu sadalījums pa politikas jomām, kas balstīts uz budžeta līdzekļu sadales struktūru pa darbības jomām Komisijā. Politikas jomas var sagrupēt trīs apakšgrupās – „darbības Eiropas Savienībā”, „darbības ārpus Eiropas Savienības” un „dienesti un pārējās darbības”.

“Darbības Eiropas Savienībā” ir lielākā no šīm pozīcijām, jo tajā ir ietvertas daudzas politikas jomas Eiropas Savienībā. “Darbības ārpus Eiropas Savienības” ietver politikas jomas ārpus ES, piemēram, tirdzniecību un atbalstu. “Dienesti un pārējās darbības” ietver iekšējās un horizontālās darbības, kas ir vajadzīgas ES iestāžu un struktūru darbībai.

Jāņem vērā, ka pašu resursi un iemaksas nav sadalītas starp dažādām darbībām, jo tās aprēķina, iekasē un pārvalda Komisijas centrālie dienesti. Tie šeit ir parādīti tāpēc, lai varētu salīdzināt neto rezultātu ar saimnieciskās darbības rezultāta pārskatu.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – KOPSAVILKUMS

Miljonos EUR
	Darbības ES	Darbības ārpus ES	Dienesti un pārējās darbības	Likvidējamā EOTK	Citas iestādes	Konsolidācijā izslēgtās summas	KOPĀ
Citi pamatdarbības ieņēmumi
Soda nauda	3 077	0	0	0	0	0	3 077
Lauksaimniecības nodevas	25	0	0	0	0	0	25
Izdevumu atgūšana	1 849	89	1	0	0	(32)	1 907
Ieņēmumi no administratīvās darbības	60	36	912	0	347	(148)	1 207
Citi pamatdarbības ieņēmumi	2 445	10	575	3	1	(1 062)	1 972
CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	7 456	135	1 488	3	348	(1 242)	8 188
Administratīvie izdevumi
Personāla izdevumi	(1 945)	(824)	(1 073)	0	(1 353)	24	(5 171)
Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	(88)	(13)	(119)	0	(164)	0	(384)
Citi administratīvie izdevumi	(904)	(318)	(902)	0	(1 234)	299	(3 059)
	(2 937)	(1 155)	(2 094)	0	(2 751)	323	(8 614)
Pamatdarbības izdevumi:
Tieša centralizēta pārvaldība	(7 115)	(3 597)	(180)	0	0	769	(10 123)
Netieša centralizēta pārvaldība	(3 821)	(213)	(45)	0	0	34	(4 045)
Decentralizēta pārvaldība	(113)	(820)	0	0	0	0	(933)
Dalīta pārvaldība	(85 173)	(29)	(230)	0	0	0	(85 432)
Kopēja pārvaldība	(382)	(1 486)	0	0	0	0	(1 868)
Citi pamatdarbības izdevumi:	(947)	(23)	(448)	(59)	(2)	116	(1 363)
	(97 551)	(6 168)	(903)	(59)	(2)	919	(103 764)
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ	(100 488)	(7 323)	(2 997)	(59)	(2 753)	1 242	(112 378)
Neto pamatdarbības izdevumi	(93 032)	(7 188)	(1 509)	(56)	(2 405)	0	(104 190)
Pašu resursi un ieņēmumi no iemaksām							122 328
Atlikums no pamatdarbības							18 138
Neto finanšu ienākumi							517
Darbinieku pabalstu saistību pārmaiņas							(1 003)
Asociēto iestāžu/kopuzņēmumu rezultātu daļa							(420)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts							17 232

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DARBĪBAS ES

Miljonos EUR
	Ekonomika un finanses	Uzņēmējdarbība un rūpniecība	Konkurence	Nodarbinātība	Lauksaimniecība	Transports un enerģētika	Vide	Zinātniskā pētniecība	Informācijas sabiedrība
Citi pamatdarbības ieņēmumi
Soda nauda	0	12	3 065	0	0	0	0	0	0
Lauksaimniecības nodevas	0	0	0	0	25	0	0	0	0
Izdevumu atgūšana	0	1	0	15	1 603	12	1	32	14
Ieņēmumi no administratīvās darbības	0	0	0	0	0	1	1	1	1
Citi pamatdarbības ieņēmumi	4	402	0	39	135	184	39	624	7
CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	4	415	3 065	54	1 763	197	41	657	22
Administratīvie izdevumi:	(57)	(178)	(82)	(108)	(115)	(268)	(110)	(391)	(125)
Personāla izdevumi	(51)	(128)	(75)	(82)	(95)	(190)	(80)	(218)	(102)
Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	0	(8)	0	(0)	0	(11)	(1)	(2)	0
Citi administratīvie izdevumi	(6)	(42)	(7)	(26)	(20)	(67)	(29)	(171)	(23)
Pamatdarbības izdevumi:	(105)	(650)	(305)	(6 077)	(56 176)	(3 328)	(224)	(3 238)	(1 107)
Tieša centralizēta pārvaldība	(105)	(347)	1	(176)	(31)	(1 312)	(207)	(2 436)	(1 179)
Netieša centralizēta pārvaldība	0	(90)	0	(7)	0	(1 750)	0	(714)	78
Decentralizēta pārvaldība	0	0	0	(24)	0	(5)	0	0	0
Dalīta pārvaldība	0	0	0	(5 850)	(56 037)	0	0	0	0
Kopēja pārvaldība	0	(166)	0	(3)	0	(197)	0	0	0
Citi pamatdarbības izdevumi:	0	(47)	(306)	(17)	(108)	(64)	(17)	(88)	(6)
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ	(162)	(829)	(387)	(6 185)	(56 291)	(3 596)	(333)	(3 630)	(1 231)
Neto pamatdarbības izdevumi	(158)	(414)	2 678	(6 131)	(54 528)	(3 399)	(292)	(2 973)	(1 209)
	Kopīgais pētniecības centrs	Zivsaimniecība	Iekšējais tirgus	Reģionālā politika	Nodokļi un muita	Izglītība un kultūra	Veselības un patērētāju aizsardzība	Tiesiskums, brīvība un drošība	Kopā darbības ES
Citi pamatdarbības ieņēmumi
Soda nauda	0	0	0	0	0	0	0	0	3 077
Lauksaimniecības nodevas	0	0	0	0	0	0	0	0	25
Izdevumu atgūšana	0	9	0	150	0	9	1	2	1 849
Ieņēmumi no administratīvās darbības	38	0	0	0	0	0	9	9	60
Citi pamatdarbības ieņēmumi	77	7	174	1	0	166	337	249	2 445
CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	115	16	174	151	0	175	347	260	7 456
Administratīvie izdevumi:	(341)	(44)	(162)	(71)	(94)	(195)	(323)	(273)	(2 937)
Personāla izdevumi	(242)	(35)	(113)	(59)	(38)	(100)	(197)	(140)	(1 945)
Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	(27)	0	(4)	0	(2)	(1)	(24)	(8)	(88)
Citi administratīvie izdevumi	(72)	(9)	(45)	(12)	(54)	(94)	(102)	(125)	(904)
Pamatdarbības izdevumi:	(85)	(523)	(51)	(22 677)	(16)	(1 445)	(615)	(929)	(97 551)
Tieša centralizēta pārvaldība	(63)	(254)	(10)	(46)	(16)	(175)	(411)	(348)	(7 115)
Netieša centralizēta pārvaldība	0	0	0	(8)	0	(1 254)	(76)	0	(3 821)
Decentralizēta pārvaldība	0	0	0	(84)	0	0	0	0	(113)
Dalīta pārvaldība	0	(267)	0	(22 524)	0	0	0	(495)	(85 173)
Kopēja pārvaldība	0	0	0	(15)	0	(1)	0	0	(382)
Citi pamatdarbības izdevumi:	(22)	(2)	(41)	0	0	(15)	(128)	(86)	(947)
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ	(426)	(567)	(213)	(22 748)	(110)	(1 640)	(938)	(1 202)	(100 488)
Neto pamatdarbības izdevumi	(311)	(551)	(39)	(22 597)	(110)	(1 465)	(591)	(942)	(93 032)

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DARBĪBAS ĀRPUS ES

Miljonos EUR
	Ārējās attiecības	Tirdzniecība	Attīstība	Paplašināšanās	Humānā palīdzība	Kopā darbības ārpus ES
Citi pamatdarbības ieņēmumi
Izdevumu atgūšana	15	0	10	61	3	89
Ieņēmumi no administratīvās darbības	36	0	0	0	0	36
Citi pamatdarbības ieņēmumi	5	0	1	5	(1)	10
CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	56	0	11	66	2	135
Administratīvie izdevumi:	(862)	(57)	(165)	(44)	(27)	(1 155)
Personāla izdevumi	(577)	(49)	(144)	(37)	(17)	(824)
Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	(13)	0	0	0	0	(13)
Citi administratīvie izdevumi	(272)	(8)	(21)	(7)	(10)	(318)
Pamatdarbības izdevumi:	(2 766)	(7)	(1 387)	(1 063)	(945)	(6 168)
Tieša centralizēta pārvaldība	(1 722)	(5)	(866)	(531)	(473)	(3 597)
Netieša centralizēta pārvaldība	(171)	0	(16)	(26)	0	(213)
Decentralizēta pārvaldība	(259)	0	(95)	(466)	0	(820)
Dalīta pārvaldība	(29)	0	0	0	0	(29)
Kopēja pārvaldība	(574)	(2)	(405)	(38)	(467)	(1 486)
Citi pamatdarbības izdevumi:	(11)	0	(5)	(2)	(5)	(23)
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ	(3 628)	(64)	(1 552)	(1 107)	(972)	(7 323)
Neto pamatdarbības izdevumi	(3 572)	(64)	(1 541)	(1 041)	(970)	(7 188)

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DIENESTI UN PĀRĒJĀS DARBĪBAS

Miljonos EUR
	Prese un saziņa	Birojs krāpšanas apkarošanai	Koordinācija	Personāls un administrācija	Eurostat	Budžets	Revīzija	Valodas	Citi	Kopā dienesti un pārējās darbības
Citi pamatdarbības ieņēmumi
Izdevumu atgūšana	1	0	0	0	0	0	0	0	0	1
Ieņēmumi no administratīvās darbības	2	5	0	764	0	51	0	90	0	912
Citi pamatdarbības ieņēmumi	(2)	(1)	8	25	0	37	0	53	455	575
CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	1	4	8	789	0	88	0	143	455	1 488
Administratīvie izdevumi:	(108)	(54)	(168)	(1 260)	(85)	(52)	(10)	(403)	46	(2 094)
Personāla izdevumi	(67)	(38)	(140)	(448)	(62)	(39)	(9)	(316)	46	(1.073)
Ar nemateriāliem aktīviem un pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	(2)	(1)	0	(114)	0	0	0	(2)	0	(119)
Citi administratīvie izdevumi	(39)	(15)	(28)	(698)	(23)	(13)	(1)	(85)	0	(902)
Pamatdarbības izdevumi:	(136)	(17)	(2)	(32)	(37)	(234)	0	(15)	(430)	(903)
Tieša centralizēta pārvaldība	(91)	(17)	(1)	(30)	(37)	(4)	0	0	0	(180)
Netieša centralizēta pārvaldība	(45)	0	0	0	0	0	0	0	0	(45)
Dalīta pārvaldība	0	0	0	0	0	(230)	0	0	0	(230)
Citi pamatdarbības izdevumi:	0	0	(1)	(2)	0	0	0	(15)	(430)	(448)
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI KOPĀ	(244)	(71)	(170)	(1 292)	(122)	(286)	(10)	(418)	(384)	(2 997)
Neto pamatdarbības izdevumi	(243)	(67)	(162)	(503)	(122)	(198)	(10)	(275)	71	(1 509)

4.   NAUDAS PLŪSMAS TABULAS PASKAIDROJUMI

4.1.   NAUDAS PLŪSMAS TABULAS MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt ES spēju ģenerēt naudu un tās ekvivalentus, un ES vajadzības izmantot šīs naudas plūsmas.

Naudas plūsmas tabula ir sagatavota, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka neto pārpalikums vai deficīts finanšu gadam tiek koriģēts ar bezskaidras naudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem un ieņēmumu vai izdevumu posteņiem saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu darbības.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato Eiropas Savienības pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

Šajā naudas plūsmas tabulā parāda naudas plūsmas periodā, ko klasificē pēc pamatdarbības un ieguldījumu darbības (ES nav finansēšanas darbības).

4.2.   PAMATDARBĪBA

Pamatdarbība ir ES darbība, kas nav ieguldījumu darbība. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām. Saņēmējiem piešķirti aizdevumi (un vajadzības gadījumā attiecīgi aizņēmumi) netiek uzskatīti par ieguldījumu (vai finansēšanas) darbību, jo šī darbība ir vispārējo mērķu sastāvdaļa un tādējādi ES ikdienas darbība. Pamatdarbībā ir ietverti arī tādi ieguldījumi kā EIF, ERAB un riska kapitāla fondi. Šīs darbības mērķis ir piedalīties noteikto politikas rezultātu sasniegšanā.

4.3.   IEGULDĪJUMU DARBĪBAS

Ieguldījumu darbība ir nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu iegāde un atsavināšana un citi ieguldījumi, kuri nav iekļauti naudas ekvivalentos. Ieguldījumu darbība neietver aizdevumus, kas piešķirti saņēmējiem. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskos ieguldījumus.

Jāņem vērā, ka ES nav pieejami lietošanai Komisijas naudas un tās ekvivalentu atlikumi 9 080 miljonu euro apmērā. Tā ir saņemtā nauda no uzlikto naudas sodu maksājumiem, par kuriem pretējā puse pārsūdz uzlikto naudas sodu. Šīs summas ir uzrādītas kā “nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi”2.11. paskaidrojumā iepriekš.

5.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS, KĀ ARĪ CITAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

IESPĒJAMIE AKTĪVI

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Saņemtās garantijas:
Izpildes garantijas	301	252
Citas garantijas	30	27
Citi iespējamie aktīvi	8	18
Iespējamie aktīvi kopā	339	297

Dažreiz tiek pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka ES finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar ES. Citi iespējamie aktīvi galvenokārt ir saistīti ar iespējamiem nodokļu atlīdzinājumiem saistībā ar Komisijas ēkām.

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Miljonos EUR
	Paskaidrojums	31.12.2010.	31.12.2009.
Sniegtās garantijas	5.1	22 171	19 330
Naudas sodi – Tiesai iesniegtās apelācijas sūdzības	5.2	9 627	11 969
ELGF – līdz tiesas spriedumam	5.3	1 772	1 945
Summas saistībā ar tiesā izskatāmām lietām un citiem strīdiem	5.4	458	416
Citas iespējamās saistības	5.5	4	12
Iespējamās saistības kopā		34 032	33 672
Visas iespējamās saistības tiks finansētas, ja pienāks to termiņš, no ES budžeta turpmākajos gados.

5.1.   SNIEGTĀS GARANTIJAS

5.1.1.    Par aizdevumiem, kas ir piešķirti no Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašu resursiem

Miljonos EUR
	Riska dalīšana 31.12.2010.	Bezriska dalīšana 31.12.2010.		Nenokārtotas 31.12.2010. Kopā	Nenokārtotas 31.12.2009.
		Publiska iestāde	Privāts uzņēmums
65 % garantija	3 625	12 443	2 149	18 217	14 945
70 % garantija	87	2 132	62	2 281	2 596
75 % garantija	0	635	60	695	850
100 % garantija	0	683	106	789	821
Kopā Total	3 712	15 893	2 377	21 982	19 212

ES budžets garantē aizdevumus, ko trešām valstīm parakstījusi un piešķīrusi EIB no pašu resursiem 2010. gada 31. decembrī (tostarp aizdevumus, kas piešķirti dalībvalstīm pirms pievienošanās). Tomēr ES garantija nepārsniedz atļauto kredītlīniju maksimālā apjoma procentuālo daļu – 65 %, 70 %, 75 % vai 100 %. Ja maksimālais apjoms netiek sasniegts, ES garantija summu sedz pilnībā. Nenokārtotā kopējā summa 2010. gada 31. decembrī bija 21 982 miljoni euro, tādējādi tas ir maksimālais risks, kas rodas ES.

Aizdevumiem, uz kuriem attiecas ES budžeta garantija, EIB iegūst garantijas arī no trešām personām (valstīm, valsts vai privātām finanšu iestādēm); šajos gadījumos Komisija ir sekundārais galvotājs. ES budžeta garantija sedz tikai sadaļā "riska dalīšana" norādīto garantiju politisko risku. Pārējos risku veidus sedz EIB, ja primārais galvotājs neizpilda uzņemtās saistības. Ja primārais galvotājs neizpilda uzņemtās saistības, sadaļā "bezriska dalīšana" norādīto garantiju visus riskus sedz no ES budžeta. Ja primārais galvotājs ir valsts iestāde, šos riskus parasti attiecina uz politisku risku, tomēr arī gadījumos, kad garantijas sniedzējs ir iestāde vai privāts uzņēmums, komercrisku var nākties segt arī no ES budžeta.

5.1.2.    Citas sniegtās garantijas

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF)	161	94
Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT)	11	6
MEDA – Marokas garantijas	17	17
Citi	0	1
Kopā	189	118

Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF)

Saskaņā ar Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF) Komisijas iemaksas tiek izmantotas, lai nodrošinātos pret finanšu risku saistībā ar EIB aizdevumiem un garantijām, kas izsniegtas attiecināmiem pētniecības projektiem. Komisijas budžets kopā par laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam ir paredzēts līdz vienam miljardam euro, no kuriem līdz 800 miljoniem euro ir no “Sadarbības” īpašajām programmām un līdz 200 miljoniem euro – no “Iespēju” īpašajām programmām. EIB ir apņēmusies nodrošināt tādu pašu summu.

Komisija 2010. gada 31. decembrī bija iemaksājusi 515 miljonus RSFF. EIB šo summu ieguldīja obligācijās (419 miljoni euro 2010. gada 31. decembrī), termiņnoguldījumos (55 miljoni euro) un naudas ekvivalentos (33 miljoni euro). 2010. gada beigās bija parakstīti aizdevumi par 2 212 miljoniem euro un uz tiem tādējādi attiecās mehānisma darbība. 2009. gada laikā iestājās saistību neizpilde par 5 miljoniem euro, un tos iekļāva mehānisma izmaksās. Summa, kas iepriekš norādīta kā iespējamās saistības (161 miljons euro), ir aprēķinātie maksimālie zaudējumi 2010. gada 31. decembrī, kas Komisijai varētu rasties saistību neizpildes gadījumā no EIB izsniegtajiem aizdevumiem vai garantijām RSFF ietvaros. Tie ir 7,3 % no garantēto summu kopsummas. Jāatzīmē, ka Komisijas kopējais risks ir nepārsniedz summu, ko tā ir ieguldījusi mehānismā.

Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT)

Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT) izsniedz garantijas, lai samazinātu ieņēmumu risku TEN transporta projektu pirmajos gados. Proti, garantija pilnā mērā nodrošinās atbalsta kredītlīnijas, kuras atvērs vienīgi tādos gadījumos, ja projekta naudas plūsma nebūs pietiekama, lai apkalpotu prioritāru aizņēmumu. Instruments ir Komisijas un EIB kopīgs finanšu produkts, un ar TEN-T regulu ES budžetā ir iedalīti 500 miljoni euro, kas tiks piešķirti 2007.–2013. gadā. EIB piešķirs vēl 500 miljonus euro, tādējādi instrumenta kopējā pieejamā summa būs viens miljards euro.

Komisija 2010. gada 31. decembrī bija iemaksājusi 155 miljonus LGTT. EIB šo summu ieguldīja obligācijās (111 miljoni euro 2010. gada 31. decembrī), termiņnoguldījumos (36 miljoni euro) un naudā (5 miljoni euro). 2010. gada beigās bija parakstīti aizdevumi par 140 miljoniem euro un uz tiem tādējādi attiecās garantija. Summa, kas ietverta kā iespējamās saistības (11 miljoni euro), ir aprēķinātie maksimālie zaudējumi 2010. gada 31. decembrī, kas Komisijai varētu rasties saistību neizpildes gadījumā no EIB izsniegtajiem aizdevumiem LGTT darbības ietvaros. Tie ir 7,9 % no garantēto summu kopsummas. Jāatzīmē, ka Komisijas kopējais risks ir nepārsniedz summu, ko tā ir ieguldījusi instrumentā.

RSFF un LGTT instrumentu aktīvi Komisijas bilancē ir iekļauti kā pārdošanai pieejami īstermiņa aktīvi (skatīt 2.8. paskaidrojumu) un nauda (2.11. paskaidrojums).

Meda

Komisija ar īpaša fonda palīdzību kā MEDA programmas daļu ir izveidojusi garantijas mehānismu, kas sniegs atbalstu divām Marokas organizācijām, proti, Caisse Centrale de Garantie un Fonds Dar Ad-Damane. 2010. gada 31. decembrī fonda līdzekļi bija 27 miljoni, kas tika uzrādīti kā nauda un naudas ekvivalenti – skatīt 2.11. skaidrojumu. Komisijas garantija, kas uzrādīta kā iespējamās saistības, attiecas uz 17 miljoniem euro no aizdevumiem, ko izsniegušas iepriekš minētās organizācijas.

5.2.   NAUDAS SODI

Šīs summas attiecas uz naudas sodiem, ko uzlikusi Komisija par konkurences noteikumu pārkāpumiem un par kuriem ir veikts pagaidu maksājums, un tie ir vai nu pārsūdzēti, vai nav zināms, vai tiks pārsūdzēti. Iespējamās saistības tiks saglabātas, līdz Tiesa pieņems galīgo lēmumu lietā. Saņemtie procenti par pagaidu maksājumiem (561 miljoni euro) ir iekļauti gada saimnieciskajā rezultātā un arī kā iespējamās saistības, lai atspoguļotu nenoteiktās Komisijas īpašumtiesības uz šīm summām.

5.3.   ELGF – LĪDZ TIESAS SPRIEDUMAM

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar ELGF atbilstības lēmumiem līdz Tiesas spriedumam. Saistību galīgā apjoma un tā gada noteikšana, kurā summas attaisnotas apelācijas rezultātā tiks izmaksātas no budžeta, būs atkarīga no Tiesas procesa ilguma. Iespējami maksājamās summas novērtējums ir ietverts bilancē kā ilgtermiņa uzkrājums – skatīt 2.13. paskaidrojumu.

5.4.   SUMMAS, KAS SAISTĪTAS AR TIESAS PRĀVĀM UN CITIEM STRĪDIEM

Šī pozīcija attiecas uz prasībām, kas pašlaik iesniegtas pret ES par zaudējumu atlīdzināšanu, citiem juridiskiem strīdiem un novērtētiem tiesu izdevumiem. Jāpiebilst, ka prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar EK līguma 288. pantu prasības iesniedzējam ir jānorāda iestādes veikts pietiekami nopietns tiesību normas pārkāpums, ar ko paredz tiesību piešķiršanu personām, iesniedzējam faktiski nodarītais kaitējums, kā arī tieša cēloņsakarība starp nelikumīgo rīcību un kaitējumu.

5.5.   CITAS IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Šajā pozīcijā ir iekļautas citas mazākas iespējamās saistību summas, kas nav klasificējamas iepriekš minētajās pozīcijās.

Citas būtiskas informācijas atklāšana

5.6.   SAISTĪBAS VĒL NEIZLIETOTĀS APROPRIĀCIJĀS

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Saistības vēl neizlietotās apropriācijās	155 642	134 689

Budžeta saistību atlikums (RAL, Reste à Liquider) ir summa, kas attiecas uz atvērtām saistībām, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai saistību atbrīvojumi. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām. Budžeta saistību kopējais atlikums 2010. gada 31. decembrī bija 194 395 miljoni euro. Iepriekš norādītā summa ir budžeta RAL, atskaitot saistītās summas, kuras 2010. gada saimnieciskā rezultāta pārskatā ir iekļautas kā izdevumi.

5.7.   BŪTISKAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
Strukturālās darbības	210 638	275 761
Protokols ar Vidusjūras reģiona valstīm	263	263
Zvejas nolīgumi	130	249
Galileo programma	513	1 517
GMES programma	390	556
TEN-T	3 530	4 289
Citas līgumsaistības	3 920	1 325
Kopā	219 384	283 960

Šīs saistības radās, pamatojoties uz Komisijas lēmumu uzņemties ilgtermiņa juridiskas saistības attiecībā uz summām, ko budžetā vēl nesedza saistību apropriācijas. Tās var būt saistītas ar daudzgadu programmām, piemēram, strukturālas darbības vai summas, kuras Eiropas Savienība ir apņēmusies izmaksāt nākotnē saskaņā ar bilances datumā pastāvošiem administratīviem līgumiem (piemēram, saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu kā apsardze, uzkopšana utt., kā arī līgumsaistības attiecībā uz konkrētiem projektiem, piemēram, būvdarbiem). Ne visas daudzgadu programmas ietver saistības, kas jāiekļauj šajā pozīcijā, jo turpmāko gadu izdevumi ir atkarīgi no budžeta lēmējinstitūcijas gada lēmumiem vai izmaiņām attiecīgajos noteikumos.

5.7.1.    Strukturālas darbības

Turpmākajā tabulā ir sniegts salīdzinājums starp juridiskām saistībām, kuras vēl nav paredzētas budžetā, un maksimālajām saistībām attiecībā uz summām, kuras paredzētas 2007.–2013. gada finanšu shēmā.

Miljonos EUR
	Finanšu plāna summas 2007.–2013. gads (A)	Juridiskās saistības (B)	Budžeta saistības 2007.-2010. gads (C)	Juridiskas saistības mīnus budžeta saistības (= B – C)	Maksimālās saistības (= A – C)
Kohēzijas politikas līdzekļi	347 550	346 475	189 574	156 901	157 976
Dabas resursi	100 549	100 549	54 759	45 790	45 790
Pirmspievienošanās palīdzības instruments	10 958	7 357	4 086	3 271	6 872
Kopā	459 057	454 381	248 419	205 962	210 638

5.7.2.    Protokoli ar Vidusjūras reģiona valstīm

Šo saistību kopsumma ir 263 miljoni euro, un tās ir saistītas ar finanšu protokoliem ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm. Summa, kas šeit ietverta, ir starpība starp parakstīto protokolu kopējo summu un iegrāmatoto budžeta saistību summu. Minētie protokoli ir starptautiski līgumi, kuru darbību nevar pārtraukt bez abu pušu vienošanās, lai arī izbeigšanas procedūra pašlaik notiek.

5.7.3.    Zvejas nolīgumi

Tās ir saistības 130 miljonu euro kopsummā, kas uzņemtas ar trešām valstīm par darbībām saskaņā ar starptautiskiem zvejas nolīgumiem.

5.7.4.    Galileo programma

Galileo ir globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kuru pašlaik veido Eiropas Savienība un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). Galileo programmu šobrīd pilnībā finansē no ES budžeta, un Komisija vada programmu ES vārdā. Paredzams, ka pirmais programmas posms – palaišana orbītā (IOV) – tiks pabeigts 2012. gada laikā, un radītie aktīvi šajā gadā tiks nodoti Komisijai.

Jāpiebilst, ka Komisija līdz 2010. gada beigām ir samaksājusi 1 178 miljonus euro par programmas Galileo IOV posmu, ieskaitot iepriekšējo ieguldījumu GJU. Tā kā šī programma joprojām ir izpētes posmā, saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem iztērētie naudas līdzekļi ir iekļauti izdevumos un nemateriālie aktīvi nav atzīti. Kopējais (orientējošais) Komisijas ieguldījums, kas paredzēts programmas Galileo nākamajam posmam (“FOC”) no 2008. līdz 2013. gadam, ir 2 408 miljoni euro.

5.7.5.    GMES programma

Komisija ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru 2008.–2013. gadam par Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) kosmosa komponenta īstenošanu. Kopējā orientējošā summa minētajam periodam ir 624 miljoni euro. 2010. gadā EKA izdevumi bija 166 miljoni euro.

5.7.6.    TEN-T saistības

Šī summa attiecas uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T) 2007.–2013. gadam. Programma attiecas uz projektiem, kuri ir izstrādāti, lai uzlabotu Eiropas transporta tīklu un atbalstītu gan infrastruktūras projektus, gan pētniecības un novatoriskuma projektus, veicinot jaunu tehnoloģiju un novatorisku procesu ieviešanu jaunā transporta infrastruktūrā. Kopējā orientējošā summa šai programmai ir 8 013 miljoni euro.

5.7.7.    Citas līgumsaistības

Norādītās summas atbilst saistībām, kas jāmaksā līgumu darbības laikā. Šeit ir iekļautas nenomaksātās līgumsaistības 83 miljonu euro apmērā par Tiesas ēkas remonta izmaksām, 76 miljoni euro par Padomes ēku līgumiem, kā arī 434 miljoni par Parlamenta ēku līgumiem un 446 miljoni euro par Komisijas ēkām (galvenokārt divi lieli celtniecības projekti Luksemburgā). Šeit iekļauta arī tāda nozīmīga summa ka 2 654 miljoni euro par Kodolsintēzes enerģijas aģentūras (Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām) publiskā iepirkuma līgumiem ITER projekta kontekstā.

5.8.   OPERATĪVĀS IZPIRKUMNOMAS SAISTĪBAS

Miljonos EUR
Apraksts	Nākamo periodu maksājumi
	< 1 gads	1-5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Ēkas	350	1 235	749	2 334
IT materiāli un pārējais aprīkojums	12	38	0	50
Kopā	362	1 273	749	2 384

Šī pozīcija attiecas uz ēkām un pārējo aprīkojumu, ko nomā saskaņā ar operatīvās izpirkumnomas līgumiem, kas neatbilst nosacījumiem par iegrāmatošanu bilances aktīvu daļā. Norādītās summas atbilst saistībām, kas vēl ir jāmaksā līgumu darbības laikā.

Saimnieciskā rezultāta pārskatā 2010. gadā 363 miljoni euro tika atzīti kā izdevumi saistībā ar operatīvo izpirkumnomu.

6.   FINANŠU KOREKCIJAS UN ATGŪTIE LĪDZEKĻI

6.1.   IEVADS

Šajā paskaidrojumā ir sniegts pārskats par atklāto kļūdu un pārkāpumu korekcijām, jo īpaši ES budžeta daļā, ko īsteno ar dalītu pārvaldību (t.i., aptuveni 80 % no kopējā budžeta). Saskaņā ar dalīto pārvaldību Komisija uztic dalībvalstīm ES programmu īstenošanu, tas nozīmē, ka ES iemaksa tiek nodota dalībvalstij, parasti īpašiem pilnvarotajiem maksātājiem, kas ir atbildīgi par maksājumiem gala saņēmējiem. Tāpēc dalībvalstis ir tieši atbildīgas par saņēmēju pieļauto kļūdu un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, savukārt Eiropas Komisija nodrošina vispārēju uzraudzību (t.i., pārbauda, cik efektīvi darbojas dalībvalstu vadības un kontroles sistēmas).

6.1.1.    Finanšu korekcijas

Finanšu korekcijas ir galvenais instruments kļūdu un pārkāpumu labošanai dalītās pārvaldības kontekstā. Finanšu korekcijas veic Eiropas Komisija, lai no ES līdzekļiem netiktu apmaksāti izdevumi, kas neatbilst piemērojamiem noteikumiem. Finanšu korekcijas var piemērot arī gadījumos, kad ir atklāti nopietni trūkumi dalībvalstu vadības un kontroles sistēmās. Šī finanšu mehānisma galīgais mērķis ir nodrošināt, ka visi dalībvalstu deklarētie izdevumi (uz kuru pamata tiek izmaksāti ES līdzekļi) ir pareizi. Komisijas izdotie iekasēšanas rīkojumi nepareizi izmaksāto summu atgūšanai ir tikai viens no finanšu korekciju īstenošanas veidiem.

Finanšu korekcijas procedūras trīs galvenie posmi ir šādi.

1)	Tiek noteikta finanšu korekcijas summa, ievērojot juridisko un apstrīdēšanas kārtību (“nepabeigts”).

2)	Finanšu korekcijas summa ir droši noteikta un ir galīga, par to ir “pieņemts lēmums” ar Komisijas lēmumu vai tā ir “apstiprināta”, resp., dalībvalsts to ir atzinusi.

3)

summas atgūšana ir “īstenota” ar kādu no turpmāk minētajiem līdzekļiem: a) pēc tam, kad Komisija ir izdevusi iekasēšanas rīkojumu, dalībvalsts summu iemaksā Komisijai, vai arī Komisija šo summu ietur no saviem turpmākajiem maksājumiem attiecīgajai dalībvalstij; vai b) tiklīdz korekcija ir atzīta, dalībvalsts atskaita (atvelk) šo summu no nākamā maksājuma pieprasījuma Komisijai pirms atgūšanas procedūras pabeigšanas valsts līmenī (atvilkums) vai pēc tam, kad atgūšanas procedūra ir pabeigta valsts līmenī un summas ir faktiski atgūtas no saņēmēja (atgūšana valsts līmenī); abos gadījumos (atvilkums vai atgūšana valsts līmenī, dalībvalstij atskaitot summu no nākamā maksājuma prasījuma) ar piemērojamām regulām ir atļauta nepareizi veikto izdevumu aizstāšana ar citiem attiecināmiem izdevumiem. Saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā nepieciešams solis, lai noteiktu finansēšanas korekcijas īstenošanu, ir iekasēšanas rīkojuma vai maksājuma pieprasījuma (atkarībā no konkrētā gadījuma) apstiprinājums, ko veic kredītrīkotājs. Taču pēc programmas slēgšanas, kad dalībvalsts vairs nevar izmantot neizlietotos līdzekļus, Komisija īsteno finanšu korekciju ar saistību atcelšanu.

1)   Nepabeigtās finanšu korekcijas

Summas, kas atspoguļota kā nepabeigtas finanšu korekcijas, pamatā ir Komisijas un Revīzijas palātas vai OLAF revīziju konstatējumi, un to izpildi uzrauga attiecīgais ģenerāldirektorāts atbilstīgi oficiālam juridiskam procesam un notiekošām apstrīdēšanas procedūrām attiecīgajās dalībvalstīs. Tā ir vislabākā un piesardzīgākā aplēse, ņemot vērā situāciju saistībā ar revīziju uzraudzību un galīgās nostājas vēstuļu (vai vēstuļu par atlikšanu uz laiku) izsniegšanu 2010. gada 31. decembrī. Šī summa noteikti mainīsies pēc apstrīdēšanas procedūras, kas dalībvalstīm sniedz iespēju iesniegt papildu pierādījumus savu prasību pamatošanai.

2)   Finanšu korekcijas, par kurām pieņemts lēmums vai kuras ir apstiprinātas

Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā 2007.–2013. gadā ELGF (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds) un ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) aizstāj ELVGF (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu), kas darbojās 2000.–2006. gadā. Lēmumi par finanšu korekcijām galvenokārt tika pieņemti pēc dalībvalstu deklarēto izdevumu pārbaudēm, kam piemēro šādas grāmatojumu noskaidrošanas procedūras.

—	Komisija pieņem ikgadējo lēmumu par finanšu grāmatojumu noskaidrošanu, ar kuru tā oficiāli atzīst pilnvarotā maksātāja gada pārskatus, pamatojoties uz vadības pārbaudēm un apliecinājumiem.

—	Komisija pieņem lēmumu par daudzgadu atbilstības noskaidrošanu attiecībā uz dalībvalstu deklarēto izdevumu atbilstību ES noteikumiem.

—	Komisija pieņem finanšu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu par maksājumu izpildi, un saskaņā ar to ir iespējams noteikt finanšu korekcijas maksājumiem, kam nav ievēroti tiesību aktos vai noteikumos paredzētie termiņi.

Kohēzijas politikas jomā finanšu korekcijas, par kurām ir pieņemti lēmumi vai kuras ir apstiprinātas, tiek noteiktas ES kontroļu un revīziju, ko veic Komisija, Eiropas Revīzijas palāta vai OLAF, rezultātā.

3)   Finanšu korekciju īstenošana

ELGF gadījumā finanšu korekcijas vienmēr īsteno kā atskaitījumus no ikmēneša deklarācijām. ELFLA gadījumā dalībvalstu pašu atgūtās summas, kā arī finanšu korekcijas, par kurām pieņemts lēmums, iespējams izmantot atkārtoti.

Kohēzijas politikas jomā finanšu korekcijas īsteno šādi.

—

Dalībvalsts atzīst Komisijas pieprasīto vai ierosināto korekciju: dalībvalsts pati piemēro finanšu korekciju, atskaitot to no nākamā maksājuma pieprasījuma (skatīt 6.1.1. iedaļas 3) punktā minēto atvilkumus un atgūšanas). Visas dalībvalstu koriģētās summas pēc tam var atkārtoti izmantot citām attiecināmām darbībām, kuru dēļ ir regulāri izdevumi. Šādi gadījumi nekādi neietekmē Komisijas pārskatus, jo ES finansējuma līmenis konkrētai programmai netiek samazināts. ES finansiālās intereses tādējādi ir aizsargātas pret pārkāpumiem un krāpšanu.

—

Dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pieprasītajai vai ierosinātajai korekcijai, ar dalībvalsti uzsāk oficiālu apstrīdēšanas procedūru, kas paredz maksājumu apturēšanu programmā; šajā gadījumā Komisijai trīs mēnešu laikā pēc dalībvalsts oficiālās uzklausīšanas datuma (sešu mēnešu laikā 2007.–2013. gada programmām) jāpieņem oficiāls lēmums par finanšu korekciju un jāizdod iekasēšanas rīkojums, lai panāktu summas atmaksāšanu no dalībvalsts. Šajos gadījumos rodas neto samazinājums ES iemaksai konkrētajā darbības programmā, uz kuru attiecas finanšu korekcija (dalībvalsts nevar atkārtoti izmantot koriģēto summu citām attiecināmām darbībām).

—	Pēc programmas slēgšanas, kad dalībvalsts vairs nevar izmantot neizlietotos līdzekļus, finanšu korekcijas summu vai nu atskaita no pēdējā dalībvalsts iesniegtā izmaksu pieprasījuma, vai arī Komisija atceļ saistības.

6.1.2.    Atgūšana

Summu atgūšana ir finanšu korekciju īstenošanas veids, par kuru atsevišķi jāsniedz informāciju, jo budžeta lēmējinstitūcija tam piešķir īpašu nozīmi.

Atbilstīgi Finanšu regulai iekasēšanas rīkojumus par nepareizi izmaksātajām summām izdod kredītrīkotājs. Summu atgūšanu īsteno ar tiešu bankas pārskaitījumu no parādnieka (piemēram, dalībvalsts) vai tās atskaita no citām summām, kuras Komisija ir parādā dalībvalstij. Finanšu regulā ir paredzētas papildu procedūras, lai nodrošinātu maksājumus par nokavētiem iekasēšanas rīkojumiem, kurus īpaši uzrauga Komisijas grāmatvedis.

Lauksaimniecības jomā dalībvalstu pienākums ir konstatēt kļūdas un pārkāpumus un atgūt nepareizi izmaksātās summas saskaņā ar valsts noteikumiem un procedūrām. ELGF gadījumā no saņēmējiem atgūtās summas ieskaita Komisijai pēc tam, kad dalībvalsts ir atskaitījusi (aptuveni) 20 %, un Komisija šīs summas iegrāmato saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā kā ieņēmumus. Attiecībā uz ELFLA atgūstamos līdzekļus atskaita no nākamā maksājuma pieprasījuma pirms tā nosūtīšanas Komisijas dienestiem, un tāpēc attiecīgo summu var atkārtoti izlietot programmai. Ja dalībvalsts neatgūst līdzekļus vai tā savā darbībā nav uzcītīga, Komisija var izlemt iejaukties un noteikt attiecīgajai dalībvalstij finanšu korekcijas.

Kohēzijas politikas jomā dalībvalstis (nevis Komisija) ir atbildīgas par to, lai no saņēmējiem tiktu atgūtas nepareizi izmaksātās summas, kurām vajadzības gadījumā ir pieskaitīti procenti par novēlotu maksājumu. Par dalībvalstu atgūtajām summām šajā paskaidrojumā ir sniegta papildu informācija papildus informācijai par Komisijas noteiktajām finanšu korekcijām. Par 2007.–2013. gadu dalībvalstīm ir juridiski noteikts pienākums sniegt Komisijai skaidrus un strukturētus datus par summām, kas ir atvilktas no līdzfinansējuma, pirms ir pabeigta atgūšanas procedūra valsts līmenī, un par summām, kas valsts līmenī ir faktiski atgūtas no saņēmējiem.

6.1.3.    Maksājumu apturēšana un pārtraukšana

Atbilstīgi nozares tiesību aktiem Komisija var arī:

—

pārtraukt maksājumu termiņus maksimāli līdz 6 mēnešiem 2007.–2013. gada programmām, ja: a) ja ir liecības par nopietniem trūkumiem attiecīgās dalībvalsts vadības un kontroles sistēmu darbībā; b) Komisijas dienestiem ir jāveic papildu pārbaudes, jo tiem ir informācija par to, ka izdevumi sertificētā paziņojumā par izdevumiem saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav labots.

—

pilnībā vai daļēji apturēt starpposma maksājumu dalībvalstij gan par 2000.–2006. gada, gan par 2007.–2013. gada programmām šādos trīs gadījumos: a) nopietns trūkums programmas vadības vai kontroles sistēmā; vai b) apstiprinātajā izdevumu pārskatā iekļautie izdevumi ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav novērsts, vai c) nopietns dalībvalsts pārkāpums attiecībā uz vadības un kontroles pienākumiem.

Ja dalībvalstis nav veikušas pieprasītos pasākumus, Komisija var noteikt finanšu korekciju.

6.1.4.    Citi pārvaldības veidi

ES budžeta daļā, ko pārvalda ar tiešu pārvaldību, noteikumiem neatbilstošos izdevumus atgūst ar Komisijas izdotu iekasēšanas rīkojumu vai atskaita no nākamā izmaksu pārskata. Ja atskaitījumu tieši veic saņēmēji pirms izmaksu pārskata nosūtīšanas, informāciju neiekļauj Komisijas grāmatvedības sistēmā. Par summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar decentralizēto vai netiešo decentralizēto pārvaldību, ir atbildīgas dalībvalstis, trešās valstis vai aģentūras. Kopīgas pārvaldības gadījumā piemēro arī korekcijas instrumentus, kas ir definēti nolīgumos ar starptautiskajām organizācijām.

Paskaidrojums. Visi skaitļi ir noapaļoti miljonos euro. Jāatzīmē, ka skaitļu noapaļošanas dēļ daži finanšu skaitļi tabulās var nesakrist. Summas, kas norādītas kā “0”, nozīmē skaitļus, kas ir mazāki par EUR 500 000. Summas, kas vienādas ar nulli, tiek norādītas kā defise (-).

6.2.   FINANŠU KOREKCIJAS UN ATGŪŠANA LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS JOMĀ

6.2.1.    Financial corrections and recoveries decided in 2010

ELGF finanšu korekcijas, par kurām lēmumi pieņemti 2010. gadā

Miljonos EUR
	2010.	2009.
ELGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūra:
Finanšu grāmatojumu noskaidrošana un neievēroti maksājumu termiņi	33	103
Atbilstīguma noskaidrošana	1 022	359
Starpsumma	1 055	462

Lauku attīstības finanšu korekcijas, par kurām lēmumi pieņemti 2010. gadā

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Lauku attīstības finanšu korekcijas:
TRDI 2000.-2006.	49	11
SAPARD 2000.-2006.	3	14
ELFLA 2007.-2013.	20	—
Starpsumma	73	25

2010. gadā apstiprinātā atgūšana

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Pārkāpumi saistībā ar ELGF	178	163
TRDI – atgūtās summas	10	—
SAPARD – atgūtās summas	5	—
Pārkāpumi saistībā ar ELFLA	98	47
Starpsumma	292	210

Kopā finanšu korekcijas un atgūšana, par ko lēmumi pieņemti / kas apstiprinātas 2010. gadā

Miljonos EUR
	2010.	2009.
ELGF:
Finanšu korekcijas	1 055	462
Atgūšana	178	163
Starpsumma ELGF	1 233	625
Lauku attīstība:
Finanšu korekcijas	73	25
Atgūšana	114	47
Starpsumma – lauku attīstība	187	72
Kopā	1 420	697

ELGF summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 1. pielikumā.

Visas iepriekš minētās summas ir iekļautas Komisijas saimnieciskā rezultāta pārskatā. Atbilstības noskaidrošanas procedūras 2010. gadā radīja pieaugumu pēc iepriekš novērotā samazinājuma 2008. un 2009. gadā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka 2009. gadā nebija neizpildītu lēmumu par noskaidrošanu. Savukārt 2008. gada skaitļi ietvēra neizpildītu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu par 178 miljoniem euro, kas izskaidro samazinājumu starp 2008. un 2009. gadu. Līdzīgi 2010. gada skaitļos ir ietverts neizpildīts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums par 471 miljonu euro, kas bija pieņemts līdz gada beigām un kura finanšu izpilde bija paredzēta 2011. gadā. Tas izskaidro palielinājumu starp 2009. un 2010. gadu.

Apstiprinātajos skaitļos par atgūtajām summām 2010. gadā pirmo reizi ir ietvertas summas no ELFLA, kopā – 98 miljoni euro, kas izskaidro palielinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadā.

6.2.2.    Finanšu korekcijas un atgūšana ar īstenošanu 2010. gadā

2010. gadā īstenotās ELGF finanšu korekcijas

Miljonos EUR
	2010.	2009.
ELGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūra:
Finanšu grāmatojumu noskaidrošana un neievēroti maksājumu termiņi	33	103
Atbilstīguma noskaidrošana	728	600
Kopā	761	703

2010. gadā īstenotās lauku attīstības finanšu korekcijas

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Lauku attīstības finanšu korekcijas:
TRDI 2000.-2006.	49	11
SAPARD 2000.-2006.	3	14
ELFLA 2007.-2013.	0	0
Starpsumma	53	25

2010. gadā īstenotā atgūšana

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Pārkāpumi saistībā ar ELGF	172	148
TRDI – atgūtās summas	10	—
SAPARD – atgūtās summas	5	—
Pārkāpumi saistībā ar ELFLA	98	47
Starpsumma	286	195

2010. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas un atgūšana:

Miljonos EUR
	2010.	2009.
ELGF:
Finanšu korekcijas	761	703
Atgūšana	172	148
Starpsumma ELGF	934	851
Lauku attīstība:
Finanšu korekcijas	53	25
Atgūšana	114	47
Starpsumma – lauku attīstība	167	72
Kopā	1 101	923

ELGF summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 2. pielikumā.

Attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu finanšu izpildi summas parasti ir stabilas un gadu gaitā atšķirības starp tām ir nelielas. Attiecībā uz ELFLA, kura darbība sākās 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ir sākušās pirmās ES kontroles un revīzijas. Paredzēts, ka par finanšu korekcijas summām tiks ziņots turpmākajos gados (skatīt 6.2.4. paskaidrojumu par nepabeigtajām finanšu korekcijām).

Kā jau minēts iepriekš, apstiprinātajos skaitļos par atgūtajām summām 2010. gadā pirmo reizi ir ietvertas summas no ELFLA, kopā – 98 miljoni euro, kas izskaidro palielinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadā. Paredzams, ka turpmākajos gados šis skaitlis pieaugs iepriekš minēto iemeslu dēļ.

6.2.3.    Finanšu korekcijas – kumulatīvas summas

ELGF finanšu korekcijas, īstenotas 2010. gadā – kumulatīvā summa par 1999.–2010. gadu

Miljonos EUR
	2010.	2009.
ELGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūra	6 258	5 719
Kopā	6 258	5 719

Šī summa atspoguļo grāmatojumu noskaidrošanas procedūras kopējo finansiālo ietekmi, kopš uzsākta šā mehānisma īstenošana, t.i., no 1999. gada līdz šim brīdim.

Citas finanšu korekcijas, īstenotas 2010. gadā – kumulatīvā summa par 2000.–2010. gadu

Miljonos EUR
	2010. gada beigās	2009. gada beigās
Citas finanšu korekcijas:
TRDI 2000.-2006.	61	11
SAPARD 2000.-2006.	17	14
ELFLA 2007.-2013.	21	0
Starpsumma	98	25

ELGF grāmatojumu noskaidrošanas korekciju kumulatīvā summa atspoguļo summas, par kurām ir pieņemti oficiāli Komisijas lēmumi. 2010. gada skaitļi ietver grāmatojumu noskaidrošanas lēmums no Nr. 1 līdz Nr. 34. Jāatzīmē, ka visi atbilstības noskaidrošanas lēmumi ir oficiāli pieņemti, savukārt finanšu grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem ir vajadzīgs ilgāks laiks un tie ietekmēs arī turpmāko gadu rādītājus.

6.2.4.    Nepabeigtās finanšu korekcijas

Nepabeigtās ELGF finanšu korekcijas 31.12.2010.

Miljonos EUR
	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.	Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā	Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā	Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.
ELGF – turpmākie atbilstības un finanšu lēmumi	2 763	670	(1 029)	(115)	2 288
Kopā nepabeigtās ELGF finanšu korekcijas	2 763	670	(1 029)	(115)	2 288

Nepabeigto ELGF finanšu korekciju summa 2010. gada beigās liecina par aprēķinu metodes konsolidāciju turpmākajiem atbilstības lēmumiem.

Citas nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.

Miljonos EUR
	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.	Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā	Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā	Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.
TRDI 2000.-2006.	12	45	(49)	0	7
SAPARD 2000.-2006.	4	54	(3)	13	68
ELFLA 2007.-2013.	114	55	(57)	11	123
Kopā citas nepabeigtās finanšu korekcijas	130	154	(109)	24	198

SAPARD un TRDI programmas šobrīd ir noslēguma posmā, kas izskaidro nepabeigto finanšu korekciju summu. Turklāt attiecībā uz ELFLA ir uzsāktas ES līmeņa revīzijas un kontroles, kas izskaidro lielāko summas daļu.

ELGF līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta līdz 31.12.2010.

Miljonos EUR
	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.	Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā	Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā	Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.
Pārkāpumi saistībā ar ELGF	276	170	(178)	55	323
Kopā līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta	276	170	(178)	55	323

Tā kā 6.2.1. un 6.2.2. paskaidrojumā jau ir sniegta informācija par summām, kas saistībā ar pārkāpumiem ir apstiprinātas un kuru atgūšana ir īstenota, šajā sadaļā ir svarīgi norādīt turpmāko attīstību šo summu atgūšanā.

Citu līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta līdz 31.12.2010.

Miljonos EUR
	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.	Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā	Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā	Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.
TRDI 2000.-2006.	5	6	(10)	7	7
SAPARD 2000.-2006.	88	52	(5)	(41)	94
ELFLA 2007.-2013.	8	60	(98)	52	22
Kopā līdzekļu atgūšana, kas nav pabeigta	101	118	(114)	18	123

6.3.   FINANŠU KOREKCIJAS KOHĒZIJAS POLITIKAS JOMĀ

Lauksaimniecības un lauku attīstības politikā summu atgūšana (nesaistīta ar finanšu korekcijām) nav nekas neparasts. Taču kohēzijas politikā iekasēšanas rīkojumus gandrīz vienmēr izmanto, lai īstenotu finanšu korekcijas, par kurām Komisija ir pieņēmusi lēmumus un kuru rezultāts ir ES finansējuma neto samazinājums.

Rezultāti, kas iegūti, pašām dalībvalstīm pārbaudot kohēzijas politikas izdevumus, ir izklāstīti 6.5. paskaidrojumā. Jāatzīmē arī, ka 2009. gada finanšu korekciju summa par 2000.–2006. gada plānošanas periodu saistībā ar TRDI un SAPARD tagad ir norādīta lauksaimniecības un lauku attīstības iedaļā (skatīt 6.2. paskaidrojumu) kopā ar ELFLA.

6.3.1.    2010. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi / kas apstiprinātas 2010. gadā

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Kohēzijas politika (ES darbs)
1994.-1999. gada programmas	136	521
2000.-2006. gada programmas	788	1 865
2007.-2013. gada programmas	2	0
Starpsumma	925	2 386
Šo summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 3. pielikumā.

Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi / kas apstiprinātas 2010. gadā, un to īstenošana 2010. gadā

Miljonos EUR
	ERAF	KF	ESF	ZVFI	ELVGF virzība	KOPĀ
Finanšu korekcijas 1994.-1999. posmam
Īstenota ar saistību atcelšana/atskaitīšana slēgšanas brīdī	2	0	—	0	—	2
Īstenotas ar iekasēšanas rīkojumu	118	—	4	3	3	128
Vēl nav īstenota	5	0	—	—	0	6
Starpsumma 1994.-1999. gada posmam	125	0	4	3	3	136
Finanšu korekcijas 2000.-2006. gadā
Īstenota ar saistību atcelšana/atskaitīšana slēgšanas brīdī	—	11	—	—	—	11
Īstenojušas dalībvalstis	—	—	35	87	—	122
Īstenotas ar iekasēšanas rīkojumu	0	0	—	—	30	30
Vēl nav īstenota	368	246	8	2	—	624
Starpsumma 2000.-2006. gada posmam	368	258	43	89	30	788
Finanšu korekcijas 2007.-2013. posmam
Īstenota ar saistību atcelšana/atskaitīšana slēgšanas brīdī	—	—	—	—	—	—
Īstenojušas dalībvalstis	1	—	1	—	—	2
Īstenotas ar iekasēšanas rīkojumu	—	—	—	—	—	—
Vēl nav īstenota	0	—	0	—	—	0
Starpsumma 2007.-2013. gada posmam	1	—	1	—	—	2
Kopā 2010. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas:	494	258	49	91	33	925
Kopā finanšu korekcijas, par kurām lēmumi pieņemti 2009. gadā:	2 061	86	180	46	13	2 386
No 2010. gadā apstiprināto summu kopsummas 925 miljoni euro 2 miljoni euro ir apstiprināti iepriekšējos gados, taču par tiem iepriekš nebija paziņots, un 44 miljoni euro ir iepriekš paziņoto summu pielāgojumi.

Gada laikā apstiprināto/izlemto un ar Komisijas iekasēšanas rīkojumu īstenoto (t.i., Komisijai ir atmaksāti naudas līdzekļi) finanšu korekciju summa 158 miljoni euro, no tiem 128 miljoni euro par 1994.–1999. gada posmu un 30 miljoni euro par 2000.–2006. gada posmu (2009.gads – 146 miljoni euro). Jāatzīmē, ka īstenošana ar iekasēšanas rīkojumu atspoguļo tikai daļu no finanšu korekcijām (20 % no 2010. gadā īstenotajām summām), jo piemērojamie nozares tiesību akti paredz dalībvalstīm iespēju pieņemt Komisijas ierosinātās finanšu korekcijas un pēc tam aizstāt nepareizos izdevumus ar pareiziem; šādos gadījumos Komisijai nav jāizdod iekasēšanas rīkojums. Komisija izdod iekasēšanas rīkojumus tikai tad, ja dalībvalsts noraida finanšu korekciju, vai programmas slēgšanas posmā, kad dalībvalstij vairs nav iespējas aizvietot nepareizos izdevumus ar citiem.

Lielā starpība starp 2009. un 2010. gada apstiprinātajām/izlemtajām ERAF korekcijām ir skaidrojama ar lielu korekciju Spānijā (aptuveni 1,5 miljardi euro), ko dalībvalsts apstiprināja 2009. gada beigās. Šī korekcija ietvēra nozīmīgu rīcības plānu, ko uzsāka 2004. gadā saistībā ar vadības un otrā līmeņa pārbaudēm publiskā iepirkuma jautājumos divdesmit Spānijas programmās. Tas ievērojami palielināja korekciju summas, par kurām tika ziņots 2009. gadā. No 2010. gada summas par 2000.–2006. gadu samazināsies, jo pakāpeniski tiks pabeigta programmu slēgšana. Paziņotās korekcijas būs saistītas ar iepriekšējos gados uzsākto procedūru pabeigšanu, kā slēgšanas procedūru un revīziju rezultātiem.

ESF finanšu korekciju summu samazinājums par 1994.–1996. gada plānošanas posmu ir saistīts ar apstākli, ka Komisijas dienesti drīzumā pabeigs slēgšanas procedūras. 2010. gadā tika iesniegti slēgšanas dokumenti par lielāko daļu 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmām. Tāpēc finanšu korekciju summas varēs noteikt un apstiprināt tikai pēc tam, kad Komisijas dienesti būs beiguši analizēt dalībvalstu iesniegtos dokumentus.

Saistībā ar ZVFI 2009. gada beigās Spānijas centrālajās iestādes tika veikta revīzija, kuras rezultātā 2010. gadā tika apstiprināta summa 87 miljonu euro apmērā, ko dalībvalsts atvilka no galīgo izmaksu pārskata, kas saņemts 2010. gada beigās.

6.3.2.    2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas

2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas

Miljoni euro
	2010	2009
Kohēzijas politika (ES darbs)
1994.-1999. gada programmas	476	300
2000.-2006. gada programmas	259	384
2007.-2013. gada programmas	2	0
Starpsumma	737	684
Šo summu sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 4. pielikumā.

Jāatzīmē, ka iepriekš minētajās summās, jo īpaši par 2000.–2006. gada plānošanas programmām, nav ietvertas dalībvalstu paziņotās finanšu korekcijas galīgajos maksājumu pieprasījumos, ko Komisija ir saņēmusi 2010. gadā, jo tie pašreiz tiek pārbaudīti. Šajā posmā finanšu korekciju faktiski īsteno dalībvalsts, kas apstiprina finanšu korekcijas summas atskaitīšanu no galīgā maksājuma pieprasījuma summas. Tomēr programmas slēgšanas kontekstā kredītrīkotājs pieprasījuma apstiprināšanu grāmatvedības sistēmā veic, ņemot vērā garākus noteikumos paredzētos termiņus, un tikai pēc tam pieprasījumu iespējams pilnībā apstrādāt, un Komisija var veikt maksājumu. Līdz 2010. gada beigām saņemtie maksājumu pieprasījumi, kas vēl nav apstiprināti, ietver finanšu korekciju atvilkumu par kopējo summu 2,3 miljardi euro (ERAF – 2 155 miljoni euro, Kohēzijas fonds – 105 miljoni euro, ESF – 24 miljoni euro). Maksājumu pieprasījumu apstrāde notiks līdz 2011. gada beigām un 2012. gada sākumam.

2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas (apstiprinātas/izlemtas 2010. gadā un iepriekšējos gados)

Miljonos EUR
	ERAF	KF	ESF	ZVFI	ELVGF virzība	Kopā 2010. gadā
Finanšu korekcijas par 1994.–1999. gadu:
Apstiprinātas 2010. gadā	120	0	4	3	2	129
Apstiprinātas iepriekšējos gados	342	4	1	—	1	347
Starpsumma par 1994.-1999. gadu	462	4	5	3	3	476
Finanšu korekcijas par 2000.-2006. gadu
Apstiprinātas 2010. gadā	0	11	35	87	30	164
Apstiprinātas iepriekšējos gados	79	6	1	—	8	95
Starpsumma par 2000.-2006. gadu	80	18	36	87	38	259
Finanšu korekcijas par 2007.-2013. gadu
Apstiprinātas 2010. gadā	1	—	1	—	—	1
Apstiprinātas iepriekšējos gados	—	—	—	—	—	—
Starpsumma par 2007.-2013. gadu	1	—	1	—	—	1
2010. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas	542	21	42	90	41	737
2009. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas	334	89	206	50	5	684
No 737 miljoniem euro, par kuriem paziņots kā par 2010. gadā īstenotu finanšu korekciju, 1 miljons euro bija īstenots iepriekšējos gados, bet par to nebija paziņots.

Attiecībā uz ERAF jāatzīmē, ka lielo korekciju Spānijā, kopsumma – 1,5 miljardi euro, kas minēta 6.3.1. paskaidrojumā, dalībvalsts apstiprināja 2010. gadā kā summu, kas uzskaitīta attiecīgo programmu vietējās grāmatvedības sistēmās. Šo summu atskaitīja no 20 galīgajiem maksājumu pieprasījumiem, ko iesniedza 2010. gada septembrī. Taču šiem maksājumu pieprasījumiem vēl nav pabeigta apstiprināšanas procedūra, tāpēc tie nav ieskaitīti iepriekš norādītajos īstenošanas skaitļos. Nav ietverta arī lielāka daļa no pieprasījumiem saistībā ar 2000.–2006. gada programmu slēgšanu.

Visas ESF finanšu korekcijas, kas 2010. gadā ir apstiprinātas par 1994.–1999. gada plānošanas periodu šajā gadā ir arī īstenotas. Turklāt par šo plānošanas periodu vairs nav finanšu korekciju summas, kas vēl būtu īstenojamas. Finanšu korekciju summas par 2000.–2006. gada plānošanas posmu, kas ir apstiprinātas iepriekšējos gados, noteiks un noskaidros pašreiz notiekošajā slēgšanas procedūrā.

6.3.3.    Finanšu korekcijas – kumulatīvās summas un īstenošanas līmenis

Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas – kumulatīvās summas

Miljonos EUR
	1994.-1999. gada posms	2000.-2006. gada posms	2007.-2013. gada posms	Kopā 2010. gada beigās	Kopā 2009. gada beigās
ERAF	1 758	4 165	1	5 924	5 430
Kohēzijas fonds	273	490	—	763	506
ESF	397	1 174	1	1 572	1 522
ZVFI	100	96	—	195	104
ELVGF Virzība	124	41	—	165	132
Kopā	2 652	5 965	2	8 619	7 694

Kopsummas sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 3. pielikumā.

Īstenotās finanšu korekcijas – kumulatīvās summas

Miljonos EUR
	1994.-1999. gada posms	2000.-2006. gada posms	2007.-2013. gada posms	Kopā 2010. gada beigās	Kopā 2009. gada beigās
ERAF	1 736	1 972	1	3 709	3 167
Kohēzijas fonds	266	227	—	493	472
ESF	395	1 146	1	1 542	1 500
ZVFI	100	94	—	194	104
ELVGF Virzība	124	41	—	165	124
Kopā	2 621	3 480	2	6 102	5 366

Kopsummas sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts 4. pielikumā.

Lielākā daļa lietu, kas attiecas uz programmām un pārkāpumiem 1994.–1999. gada plānošanas posmā, ir slēgtas, un šīs summas nākotnē attiecīgi samazināsies. Lielu daļu atskaitījumu dalībvalstis ir atvilkušas no saviem galīgajiem maksājumu pieprasījumiem par 2000.–2006. gada programmām, taču maksājumu pieprasījumi vēl tikai tiek pārbaudīti, un tāpēc šīs summas nav iekļautas iepriekš norādītajos skaitļos. Par tām ziņos kā par īstenotām pēc maksājumu pārbaudes 2011. gadā un 2012. gadā – sarežģītākajās lietās. Korekcijas par pašreizējo plānošanas periodu (2007.–2013. g.) varētu palielināties pēc to kontroļu rezultātiem, kas pašreiz notiek uz vietas.

Iepriekš redzamajā tabulā ir iekļautas finanšu korekcijas, kuras dažas dalībvalstis ir apstrīdējušas (atzīmējot, ka pieredze liecina, ka Komisijai šādās lietās ļoti reti ir nācies šīs summas atmaksāt).

2010. gada 31. decembrī apstiprinātās/izlemtās, bet šajā datumā vēl neīstenotās finanšu korekcijas, un īstenošanas līmenis 2010. gada 31. decembrī (kumulatīvās summas)

Miljonos EUR
	ERAF	KF	ESF	ZVFI	ELVGF virzība	Kopā 2010. gadā	Kopā 2009. gadā
Finanšu korekcijas 1994.-1999. gada programmām
Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas	1 758	273	397	100	124	2 652	2 516
Īstenotās finanšu korekcijas	1 736	266	395	100	124	2 621	2 145
Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas	22	8	2	—	0	31	371
Īstenošanas līmenis	99 %	97 %	100 %	100 %	100 %	99 %	85 %
Finanšu korekcijas 2000.-2006. gada programmām
Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas	4 165	490	1 174	96	41	5 965	5 177
Īstenotās finanšu korekcijas	1 972	227	1 146	94	41	3 480	3 221
Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas	2 192	263	28	2	—	2 485	1 956
Īstenošanas līmenis	47 %	46 %	98 %	98 %	100 %	58 %	62 %
Finanšu korekcijas 2007.-2013. gada programmām
Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas	1	—	1	—	—	2	—
Īstenotās finanšu korekcijas	1	—	1	—	—	2	—
Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas	0	—	0	—	—	0	—
Īstenošanas līmenis	69 %	n.p.	98 %	n.p.	n.p.	84 %	n.p.
Finanšu korekcijas kopā
Apstiprinātās/izlemtās finanšu korekcijas	5 924	764	1 571	195	165	8 619	7 694
Īstenotās finanšu korekcijas	3 709	493	1 542	194	165	6 102	5 366
Apstiprinātās/izlemtās, bet vēl neīstenotās finanšu korekcijas	2 214	271	30	2	0	2 516	2 327
Īstenošanas līmenis	63 %	65 %	98 %	99 %	100 %	71 %	70 %

Īstenošanas līmenis 1994.–1999. gada programmām ir skaidrojams ar iekasēšanas rīkojumu izdošanu 2010. gadā, kuru lielākā daļa bija vajadzīga 2009. gada beigās pieņemto finanšu korekciju lēmumu (kas 2009. gada kontu slēgšanas brīdī vēl nebija pieņemti) īstenošanai vai gada laikā apstiprinātu/izlemtu jaunu korekciju īstenošanai.

Zemais īstenošanas līmenis attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas posmam ir skaidrojams ar vēl notiekošo slēgšanas procedūru, jo 2010. gada beigās saņemtie maksājumu pieprasījumi vēl nav apstiprināti un saistītās finanšu korekcijas par kopējo summu 2,3 miljardi euro vēl nav iespējams iekļaut skaitļos par īstenošanu 2010. gadā.

6.3.4.    Nepabeigtās finanšu korekcijas

Miljonos EUR
	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2009.	Jaunās nepabeigtās finanšu korekcijas 2010. gadā	Finanšu korekcijas, par kurām pieņemti lēmumi 2010. gadā	Pielāgojumi finanšu korekcijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras nav pabeigtas līdz 31.12.2009.	Nepabeigtās finanšu korekcijas 31.12.2010.
Struktūrfondi un Kohēzijas fonds (1994.–1999. gada, 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada programmas)
ERAF	430	135	(212)	(156)	197
Kohēzijas fonds	149	206	(21)	(72)	262
ESF	326	9	(42)	(10)	284
ZVFI	2	—	(1)	0	0
ELVGF Virzība	63	4	(33)	(31)	4
Kopā	971	354	(309)	(269)	747

Attiecībā uz ERAF daudzas iepriekšējos gados iesāktās procedūras 2010. gadā tika pabeigtas un to rezultātā tika piemērotas finanšu korekcijas vai summu pielāgošana. Turklāt 2010. gads tika raksturots kā pārejas gads diviem plānošanas posmiem; tika pabeigtas procedūras par 2000.–2006. gadu un attiecīgi samazinājās vēl izskatāmās summas un tika uzsāktas jaunas procedūras (šajā posmā to skaits ir mazāks) par 2007.–2013. gada posmu. Tāpēc šajā gadā nepabeigto finanšu korekciju summas ir zemākas par iepriekšējo gadu summām.

Lielākā daļa no ESF jaunajām lietām (kopsumma 9 miljoni euro) skar 2000.–2006. gada plānošanas periodu, jo visas attiecīgās darbības programmas ir sasniegušas to slēgšanas posmu. Finanšu korekciju apstrāde notiks slēgšanas procedūras gaitā. Tomēr puse no pašreiz notiekošajām procedūrām skar 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Par tām ir aprēķināta provizoriska summa EUR 1, jo koriģējamā summa vēl ir jānosaka.

Papildus iepriekš minētajam skaitlim dalībvalstis ir ziņojušas par 1 437 miljoniem euro, un šī summa raksturo iespējamo līdzekļu atgūšanu pēc nepareizu pieprasījumu atklāšanas no struktūrfondiem. Tā ir balstīta uz oficiāliem ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1681/94. Tomēr, atsevišķos gadījumos, izmantojot dalībvalstu nosūtīto informāciju, atgūstamības izredzes nav iespējams novērtēt pietiekami precīzi. Turklāt pastāv risks, ka iepriekš norādītie skaitļi pārklājas un ir grūti aprēķināt, kādā mērā, jo dalībvalstīm nav noteikts pienākums savos ziņojumos nodalīt potenciāli atgūstamās summas, kas atklātas ES kontroļu rezultātā, no summām, kas atklātas pašu kontroļu laikā.

6.3.5.    Maksājumu pārtraukšana un apturēšana

2010. gadā tika pieņemti 49 lēmumi par maksājumu termiņu pārtraukšanu saistībā ar ERAF par kopējo summu 2 156 miljoni euro. Maksājumi tika atsākti 41 lietā (kopsumma – 2 057 miljoni euro). 8 lietu izskatīšana gada beigās vēl nebija pabeigta, to aptvertā summa bija 99 miljoni euro.

2010. gadā tika pieņemti 12 lēmumi par maksājumu termiņu pārtraukšanu saistībā ar ESF par kopējo summu 255 miljoni euro, visi lēmumi attiecās uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Maksājumi tika atsākti 6 lietās (kopsumma – 94 miljoni euro). 6 lietu izskatīšana par kopējo summu 161 miljons euro vēl nebija pabeigta.

Maksājumu pārtraukšanas lietu sadalījums pa dalībvalstīm 2010. gadā ir šāds.

Miljonos EUR
	ERAF	ESF	Kopā
Pārtraukšana, līdz 31.12.2010. pabeigtās lietas
Vācija	175	—	175
Spānija	1 477	74	1 552
Itālija	84	—	84
Luksemburga	—	1	1
Ungārija	33	—	33
Portugāle	103	—	103
Rumānija	—	18	18
Apvienotā Karaliste	184	—	184
Starpsumma pabeigtajām lietām	2 057	94	2 151
Pārtraukšana, neizskatītās lietas 31.12.2010.
Beļģija	—	3	3
Bulgārija	15	—	15
Vācija	43	69	112
Itālija	—	72	72
Austrija	—	17	17
Apvienotā Karaliste	41	—	41
Starpsumma neizskatītajām lietām	99	161	260
Kopā pārtraukšanas gadījumi	2 156	255	2 411
Šajā tabulā norādītie dati atspoguļo situāciju 2011. gada 15. februārī

Turklāt 2010. gadā tika pieņemti 6 maksājumu apturēšanas lēmumi saistībā ar ESF (Beļģija, Spānija un Francija), līdz gada beigām maksājumi tika atsākti tikai Spānijai.

6.4.   CITI LĪDZEKĻU ATGŪŠANAS GADĪJUMI

Šī pozīcija attiecas uz nepamatoti samaksātu summu atgūšanu gadījumos, kad kļūdas vai pārkāpumus ir atklājusi Komisija, dalībvalstis, Eiropas Revīzijas palāta vai OLAF attiecībā uz to budžeta daļu, kuras izpilde nenotiek ar dalīto pārvaldību.

2010. GADĀ APSTIPRINĀTIE CITI LĪDZEKĻU ATGŪŠANAS GADĪJUMI

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Citi pārvaldības veidi:
— ārējās darbības	137	81
— iekšpolitika	188	202
Kopā apstiprinātie citi līdzekļu atgūšanas gadījumi	325	283

2010. GADĀ ĪSTENOTIE CITI LĪDZEKĻU ATGŪŠANAS GADĪJUMI

Miljonos EUR
	2010.	2009.
Citi pārvaldības veidi:
— ārējās darbības	136	81
— iekšpolitika	163	202
Kopā īstenotie citi līdzekļu atgūšanas gadījumi	299	283

6.5.   DALĪBVALSTU VEIKTĀ ATGŪŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS ATTIECĪBĀ UZ STRUKTURĀLĀM DARBĪBĀM VAI KOHĒZIJAS POLITIKU

Kohēzijas politikas jomā korekcijas, kuras dalībvalstis veic atbilstīgi savai vai ES revīzijai, netiek reģistrētas Komisijas grāmatvedības sistēmā, jo dalībvalstis šādas summas var izmantot atkārtoti citiem attiecināmiem izdevumiem. Tomēr dalībvalstu pienākums ir sniegt Komisijai atjauninātu informāciju par atvilktām un atgūtām summām un summām, kuras paredzēts atgūt saistībā ar struktūrfondiem par atsevišķiem gadiem un kumulatīvi par 2000.–2006. gada periodu attiecībā uz visiem četriem fondiem (ERAF, ESF, ELVGF Virzība un ZVFI). Tomēr dalībvalstīm nav pienākuma uzrādīt atsevišķi korekcijas, kuras izriet no ES veiktā darba. Šā iemesla dēļ dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas nepievieno Komisijas korekcijām.

Tā kā 2000.–2006. gada periods pašreiz ir noslēguma posmā, kurā attiecībā uz visiem pārkāpumiem ir pieprasīti atskaitīšanas pierādījumi, dalībvalstīm netiek prasīts, lai tās par 2010. gadu atsevišķi iesniegtu Komisijai informāciju par atvilkumiem, atgūšanu un nepabeigtu atgūšanu. Tomēr 2011. gada martā šī papildu informācija tika informācija tika saņemta no Grieķijas, Beļģijas, Ungārijas, Portugāles un saistībā ar starpreģionu programmām. Šajā iedaļā šī informācija ir ņemta vērā.

Balstoties uz līdz šim saņemtajiem datiem ES iemaksu izteiksmē, dalībvalstis ir ziņojušas par kumulatīvajām finanšu korekcijām 5,1 miljarda euro apmērā pēc valsts veiktajām revīzijām 2000.–2006. gada programmām (no šīs summas aptuveni 4 miljardus euro veido atvilkumi un aptuveni 1,1 miljardu euro – atgūtie līdzekļi).

Revīzijas uz vietas, ko saskaņā ar 2008. gada rīcības plānu veica Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, lai revidētu dalībvalstu sistēmas līdzekļu atgūšanai par 2000.–2006. gada plānošanas periodu, sešās atlikušajās dalībvalstīs tika pabeigtas 2010. gadā, tādējādi aptverot 25 dalībvalstis (Bulgārijai un Rumānijai par 2000.–2006. gada periodu nebija ziņošanas pienākuma). Šā darba rezultāti, tāpat kā Revīzijas palātas veiktās revīzijas un divi pēdējie gada ziņojumi, liecina, ka dalībvalstu iestādes kopumā ievēro prasības, kaut arī ir vērojami nopietni trūkumi attiecībā uz datu pilnīgumu un pārkāpumu reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu dažām 2000.–2006. gada programmām Itālijā, Spānijā, Francijā un Nīderlandē. Mazākā mērā trūkumi programmās vērojami arī Apvienotajā Karalistē, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā. Pat ņemot vērā Komisijas revīziju 2007.–2010. gadā konstatētos uzlabojumus visās dalībvalstīs, Komisija tomēr ir piesardzīga slēgšanas gaitā un ir pieprasījusi visām programmu iestādēm ziņot par kontroles pasākumiem (ietverot finanšu korekcijas), kas ir veikti valsts līmenī saistībā ar visiem pārkāpumiem, kas reģistrēti katrā programmā. Komisija nenoslēgs programmas, līdz tā nebūs novērtējusi šo informāciju kā konsekventu un pilnīgu.

Pastāv risks saistībā ar pārklāšanos starp 2000.–2006. gada perioda summām, kas uzrādītas finanšu korekcijām ES struktūru darba rezultātā (Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas un OLAF veiktā izmeklēšana), un pašu dalībvalstu darba rezultātā uzrādītām summām. Tas ir tāpēc, ka lielu daļu finanšu korekciju, kas rodas ES struktūru darba rezultātā, dalībvalstis akceptē un īsteno bez oficiāla Komisijas lēmuma, atvelkot attiecīgos izdevumus no savām izdevumu deklarācijām. Tā kā dalībvalstīm nav pienākuma nošķirt ziņojumos par 2000.–2006. gadu korekcijas ES struktūru darba rezultātā no korekcijām savu kontroļu un revīziju rezultātā, šīs pārklāšanās apmēru nevar precīzi noteikt. Turklāt dalībvalsts var faktiski īstenot korekciju arī citā gadā, nevis tajā, kurā tā ir akceptējusi finanšu korekciju. Tāpēc iespējamā pārklāšanās ir tikai aplēse. Salīdzinājums pa dalībvalstīm starp dalībvalstu summām par 2010. gadu un tām korekciju summām ES struktūru darba rezultātā, kuras dalībvalstis ir akceptējušas tam pašam gadam, liecina, ka pārklāšanās summai nevajadzētu pārsniegt 65 miljonus euro (2009. gadā – 465 miljoni euro).

Par 2007.–2013. gada plānošanas periodu dalībvalstīm ir noteikta prasība katru ziņot par atgūtajām summām un atvilkumiem, izmantojot IT sistēmu SFC 2007. Tas nozīmē, ka Komisija katra gada 31. martā saņem elektroniskus datus tieši no dalībvalstīm. Arī savās vadlīnijās dalībvalstīm Komisija ir ierosinājusi atsevišķi uzrādīt ES struktūru darba rezultātā piemērotās korekcijas, lai izvairītos no pārklāšanās. Kā dalībvalstis ir ziņojušas Komisijai 2011. gada 31. martā, kopējā summa (ES daļa) līdzekļiem, ko dalībvalstis ir atguvušas no saņēmējiem un atvilkušas no Komisijai iesniegtiem apstiprinātajiem izdevumiem 2010. gadā (atgūtie līdzekļi 35 miljonu euro apmērā), vai atvilkušas no 2010. gada maksājumu pieprasījumiem pirms atgūšanas procedūras pabeigšanas valsts līmenī (atvilkumi 189 miljonu euro apmērā), ka arī vēl atgūstamie līdzekļi 2010. gada beigās, ir 265 miljoni euro.

Miljonos EUR
ES 27 2007.-2013. (2)	Atvilkumi dalībvalstu revīziju rezultātā	Atvilkumi ES struktūru revīziju rezultātā	Kopā atvilkumi	Atgūtie līdzekļi ES revīziju rezultātā	Atgūtie līdzekļi ES struktūru revīziju rezultātā	Kopā atgūtie līdzekļi	Kopā vēl atgūstamie līdzekļi, kas deklarēti 2010. gadā	Kopā dalībvalstu deklarētā summa
ERAF/KF  (3)	151	5	156	29	2	31	25	212
ESF	31	2	33	4	0	4	15	52
EZF	0	0	0	1	0	1	0	1
Kopā	183	7	189	34	2	35	41	265

Komisija ir ieplānojusi atgūto līdzekļu revīziju, sākot 2011. gada otrā semestra, lai attiecībā uz visiem fondiem pārskatītu koriģējošā mehānisma sistēmas, ko izveidojušas apstiprinošās iestādes, un izvērtētu, kādā mērā Komisija var uzticēties ziņotajiem skaitļiem; revīzijā tiks izmantota programmu izlase un dalībvalstis tiks atlasītas, pamatojoties uz riska analīzi.

6. paskaidrojums,   1. pielikums. 2010. gadā izlemtās ELGF finanšu korekcijas un atgūšana – sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR
Dalībvalstis	Finanšu grāmatojumu noskaidrošana	Atbilstīguma noskaidrošana	Deklarētie pārkāpumi	Kopā 2010. gadā	Kopā 2009. gadā
Beļģija	0	—	4	4	15
Bulgārija	0	17	3	20	5
Čehijas Republika	0	1	0	1	1
Dānija	0	10	3	12	104
Vācija	–1	16	12	28	17
Igaunija	—	—	0	0	0
Īrija	–1	0	7	7	4
Grieķija	4	460	14	477	21
Spānija	8	52	23	83	106
Francija	–1	39	28	67	111
Itālija	4	39	35	78	15
Kipra	—	1	0	1	0
Latvija	0	—	0	0	0
Lietuva	0	0	2	2	4
Luksemburga	0	1	0	1	0
Ungārija	0	8	1	8	22
Malta	0	—	0	0	0
Nīderlande	–1	47	5	51	36
Austrija	0	1	1	2	3
Polija	0	50	2	52	13
Portugāle	2	40	16	58	18
Rumānija	11	38	6	55	14
Slovēnija	0	4	1	5	2
Slovākija	0	0	0	0	1
Somija	0	2	1	2	2
Zviedrija	0	3	2	5	2
Apvienotā Karaliste	8	194	11	213	109
Kopā lēmumi	33	1 022	178	1 233	625

6. paskaidrojums,   2. pielikums. 2010. gadā īstenotās ELGF finanšu korekcijas un atgūšana – sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR
Dalībvalstis	Finanšu grāmatojumu noskaidrošana un neievēroti maksājumu termiņi	Atbilstīguma noskaidrošana	Dalībvalstu deklarētie pārkāpumi (atmaksāti ES)	Kopā 2010. gadā	Kopā 2009. gadā
Beļģija	0	0	3	3	14
Bulgārija	0	—	5	6	1
Čehijas Republika	0	0	1	1	0
Dānija	0	10	3	12	105
Vācija	–1	16	10	26	18
Igaunija	—	—	0	0	0
Īrija	–1	1	5	5	5
Grieķija	4	136	10	150	196
Spānija	8	92	30	130	59
Francija	–1	90	30	120	82
Itālija	4	5	23	33	177
Kipra	—	1	0	1	1
Latvija	0	—	0	0	0
Lietuva	0	2	1	4	2
Luksemburga	0	1	0	1	0
Ungārija	0	24	2	26	9
Malta	0	—	0	0	0
Nīderlande	–1	46	5	51	9
Austrija	0	3	1	3	1
Polija	0	95	1	97	2
Portugāle	2	4	18	24	7
Rumānija	11	—	6	16	12
Slovēnija	0	—	1	1	2
Slovākija	0	0	1	1	0
Somija	0	2	1	2	2
Zviedrija	0	3	2	5	14
Apvienotā Karaliste	8	195	12	215	133
Kopā īstenošanas gadījumi	33	728	172	934	851

6. paskaidrojums,   3. pielikums. 2010. gadā apstiprinātās kopējās finanšu korekcijas saistībā ar strukturālām darbībām Sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR
Dalībvalstis	Kumulatīvie dati 2009. gada beigās	2010. gadā apstiprinātās finanšu korekcijas						Kumulatīvie dati 2010. gada beigās
		ERAF	KF	ESF	ZVFI	ELVGF Virzība	Kopā 2010. gads
1994.-1999.	2 516	125	0	4	3	3	136	2 652
Beļģija	5	—	—	—	—	—	0	5
Dānija	3	—	—	—	—	—	0	3
Vācija	339	0	—	—	0	1	1	340
Īrija	42	—	—	—	—	—	0	42
Grieķija	526	1	0	—	—	0	2	528
Spānija	548	116	0	0	—	1	117	664
Francija	84	—	—	4	—	0	4	88
Itālija	505	0	—	—	—	0	0	505
Luksemburga	5	—	—	—	—	—	0	5
Nīderlande	177	—	—	—	—	—	0	177
Austrija	2	—	—	—	—	—	0	2
Portugāle	137	2	—	—	1	1	4	141
Somija	1	—	—	—	—	—	0	1
Zviedrija	1	—	—	—	—	—	0	1
Apvienotā Karaliste	131	6	—	—	1	0	7	138
INTERREG	10	0	—	—	—	—	0	10
2000.-2006.	5 178	368	258	43	89	30	788	5 965
Beļģija	10	0	—	—	—	—	0	10
Bulgārija	2	—	18	—	—	—	18	21
Čehijas Republika	0	4	7	—	—	—	11	11
Dānija	0	—	—	—	—	—	0	0
Vācija	12	0	—	0	0	—	1	13
Igaunija	0	0	—	0	—	—	0	0
Īrija	42	2	1	—	—	—	2	44
Grieķija	920	40	0	0	—	—	40	961
Spānija	2 503	170	104	2	87	—	363	2 865
Francija	261	16	—	0	—	9	26	287
Itālija	825	97	—	4	1	2	105	930
Kipra	—	—	—	—	—	—	0	0
Latvija	4	—	1	—	0	—	1	4
Lietuva	2	—	0	—	—	—	0	2
Luksemburga	2	—	—	—	—	—	0	2
Ungārija	52	0	—	—	—	—	0	52
Malta	—	—	—	—	—	—	0	0
Nīderlande	2	—	—	—	—	—	0	2
Austrija	—	—	—	—	—	—	0	0
Polija	134	0	111	1	0	—	112	246
Portugāle	126	0	13	0	—	18	31	157
Rumānija	10	—	2	—	—	—	2	12
Slovēnija	2	—	—	—	—	—	0	2
Slovākija	39	0	2	—	—	—	2	41
Somija	0	—	—	—	0	—	0	1
Zviedrija	11	0	—	—	—	—	0	11
Apvienotā Karaliste	217	29	—	36	—	1	65	283
INTERREG	1	9	—	—	—	—	9	10
2007.-2013.	0	1	0	1	0	—	2	2
Beļģija	—	—	—	—	—	—	—	—
Bulgārija	—	—	—	—	—	—	—	—
Čehijas Republika	—	—	—	—	—	—	—	—
Dānija	—	—	—	0	—	—	0	0
Vācija	—	—	—	—	—	—	—	—
Igaunija	—	0	—	—	—	—	0	0
Īrija	—	—	—	0	—	—	0	0
Grieķija	—	—	—	—	—	—	—	—
Spānija	—	—	—	—	—	—	—	—
Francija	—	—	—	0	—	—	0	0
Itālija	—	—	—	—	—	—	—	—
Kipra	—	—	—	—	—	—	—	—
Latvija	—	—	—	—	—	—	—	—
Lietuva	—	—	—	—	—	—	—	—
Luksemburga	—	—	—	0	—	—	0	0
Ungārija	—	0	—	1	—	—	1	1
Malta	—	—	—	—	—	—	—	—
Nīderlande	—	—	—	—	—	—	—	—
Austrija	—	—	—	—	—	—	—	—
Polija	—	0	—	0	—	—	0	0
Portugāle	—	0	—	0	—	—	1	1
Rumānija	—	—	—	—	—	—	—	—
Slovēnija	—	—	—	—	—	—	—	—
Slovākija	—	—	—	—	—	—	—	—
Somija	—	—	—	—	—	—	—	—
Zviedrija	—	—	—	—	—	—	—	—
Apvienotā Karaliste	—	—	—	—	—	—	—	—
INTERREG	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā apstiprināts	7 694	494	258	49	91	33	925	8 619

6. paskaidrojums,   4. pielikums. 2010. gadā īstenotās kopējās finanšu korekcijas: Strukturālas darbības Sadalījums pa dalībvalstīm

Miljonos EUR
Dalībvalstis	Kumulatīvie dati 2009. gada beigās	2010. gadā īstenotās finanšu korekcijas						Kumulatīvie dati 2010. gada beigās
		ERAF	KF	ESF	ZVFI	ELVGF Virzība	Kopā 2010.gads
1994.-1999.	2 144	462	4	5	3	3	476	2 621
Beļģija	6	—	—	—	—	—	—	6
Dānija	4	—	—	—	—	—	—	4
Vācija	300	37	—	—	0	1	38	338
Īrija	40	—	—	—	—	—	—	40
Grieķija	521	1	3	—	—	0	4	525
Spānija	293	363	1	0	—	1	365	658
Francija	85	—	—	4	—	0	4	89
Itālija	483	21	—	—	—	—	21	504
Luksemburga	4	—	—	1	—	—	1	5
Nīderlande	177	—	—	—	—	—	—	177
Austrija	2	—	—	—	—	—	—	2
Portugāle	118	20	—	—	1	1	23	141
Somija	1	0	—	—	—	—	0	1
Zviedrija	1	—	—	—	—	—	—	1
Apvienotā Karaliste	108	11	—	—	1	0	13	120
INTERREG	2	7	—	—	—	—	7	9
2000.-2006.	3 222	80	18	36	87	38	259	3 480
Beļģija	8	—	—	0	—	—	0	8
Bulgārija	2	—	—	—	—	—	—	2
Čehijas Republika	0	—	—	—	—	—	—	0
Dānija	0	—	—	—	—	—	—	0
Vācija	10	0	—	—	—	—	0	10
Igaunija	0	—	—	0	—	—	0	0
Īrija	26	—	—	—	—	—	—	26
Grieķija	904	—	—	—	—	—	—	904
Spānija	940	—	16	0	87	8	111	1 051
Francija	239	—	—	—	—	9	9	248
Itālija	686	79	—	0	—	2	82	768
Kipra	0	—	—	—	—	—	—	0
Latvija	3	—	1	—	—	—	1	4
Lietuva	1	—	0	—	—	—	0	1
Luksemburga	2	—	—	—	—	—	—	2
Ungārija	41	—	—	—	—	—	—	41
Malta	0	—	—	—	—	—	—	0
Nīderlande	0	—	—	—	—	1	1	1
Austrija	0	—	—	—	—	—	—	0
Polija	90	—	—	—	—	—	—	90
Portugāle	95	—	1	—	—	18	18	113
Rumānija	8	—	0	—	—	—	0	8
Slovēnija	2	—	—	—	—	—	—	2
Slovākija	1	—	—	—	—	—	—	1
Somija	0	—	—	—	—	—	—	0
Zviedrija	11	—	—	—	—	—	—	11
Apvienotā Karaliste	151	—	—	36	—	1	37	188
INTERREG	0	0	—	—	—	—	0	0
2007.-2013.	0	1	0	1	0	—	2	2
Beļģija	—	—	—	—	—	—	—	—
Bulgārija	—	—	—	—	—	—	—	—
Čehijas Republika	—	—	—	—	—	—	—	—
Dānija	—	—	—	0	—	—	0	0
Vācija	—	—	—	—	—	—	—	—
Igaunija	—	0	—	—	—	—	0	0
Īrija	—	—	—	0	—	—	0	0
Grieķija	—	—	—	—	—	—	—	—
Spānija	—	—	—	—	—	—	—	—
Francija	—	—	—	0	—	—	0	0
Itālija	—	—	—	—	—	—	—	—
Kipra	—	—	—	—	—	—	—	—
Latvija	—	—	—	—	—	—	—	—
Lietuva	—	—	—	—	—	—	—	—
Luksemburga	—	—	—	—	—	—	—	—
Ungārija	—	—	—	1	—	—	1	1
Malta	—	—	—	—	—	—	—	—
Nīderlande	—	—	—	—	—	—	—	—
Austrija	—	—	—	—	—	—	—	—
Polija	—	0	—	—	—	—	0	0
Portugāle	—	0	—	0	—	—	1	1
Rumānija	—	—	—	—	—	—	—	—
Slovēnija	—	—	—	—	—	—	—	—
Slovākija	—	—	—	—	—	—	—	—
Somija	—	—	—	—	—	—	—	—
Zviedrija	—	—	—	—	—	—	—	—
Apvienotā Karaliste	—	—	—	—	—	—	—	—
INTERREG	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā īstenotas summas	5 366	542	21	42	90	41	737	6 102

7.   FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmāk atklātā informācija par Eiropas Savienības (ES) finanšu riska pārvaldību attiecas uz:

—	Eiropas Komisijas veiktajām kases operācijām ES budžeta izpildei,

—	Eiropas Komisijas veiktajām aizdošanas un aizņemšanās darbībām, izmantojot makrofinansiālo atbalstu (MFA), maksājumu bilanci (BOP) un Euratom pasākumus,

—	Garantiju fondu ārējai darbībai; kā arī

—	aizdevumiem un aizņēmumiem, kā arī kases operācijām, kuras veic Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (likvidēšanas procesā).

7.1.   RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA

7.1.1.    Kases operācijas

Komisijas kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Padomes Regulā Nr. 1150/2000 (kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu Nr. 2028/2004 un Regulu Nr. 105/2009), Finanšu regulā (Padomes Regula Nr. 1605/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulām Nr. 1995/2006, Nr. 1525/2007 un Nr. 1081/2010) un tās īstenošanas kārtībā (Komisijas Regula Nr. 2342/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulām Nr. 1261/2005, Nr. 1248/2006 un Nr. 478/2007).

Saskaņā ar iepriekš minētajām regulām ir piemērojami šādi galvenie principi:

—	pašu resursus apmaksā dalībvalstis, iemaksājot summas kontos, kurus šajā nolūkā Komisijas vārdā atver Valsts kasē vai struktūrā, ko izraugās katra dalībvalsts. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai nodrošinātu tās vajadzības pēc naudas līdzekļiem,

—	dalībvalstis pašu resursus apmaksā savas valsts valūtā, turpretim Komisijas maksājumi galvenokārt tiek veikti euro,

—	Komisijas vārdā atvērtos bankas kontus nedrīkst pārtērēt,

—	līdzekļus bankas kontos, kas ir citās valūtās, nevis euro, izmanto maksājumiem tajās pašās valūtās vai periodiski konvertē euro.

Papildus pašu resursu kontiem Komisija atver citus bankas kontus centrālajās bankās un komercbankās, lai veiktu maksājumus un saņemtu citus ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Īpašas procedūras tiek piemērotas, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Komisijas kases un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kura mērķis ir samazināt darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās ietver dažādas darbības jomas (piemēram: maksājuma izpilde un naudas pārvaldība, naudas plūsmas prognozēšana, darbības nepārtrauktība utt.), turklāt pamatnostādņu un procedūru ievērošana regulāri tiek pārbaudīta. Papildus notiek DG BUDG un DG ECFIN sanāksmes, lai apspriestu informācijas apmaiņu par riska pārvaldību un labāko praksi.

BUFI – provizoriski iekasētās sodanaudas

No 2010. gada provizoriski iekasētās sodanaudas iegulda īpaši izveidotā fondā, BUFI, ko pārvalda DG ECFIN. Pirms 2010. gada iekasētās sodanaudas paliek īpašos bankas kontos. Aktīvu pārvaldību provizoriski iekasētajām sodanaudām veic Komisija saskaņā ar iekšējām vadlīnijām un aktīvu pārvaldības vadlīnijām, kas ir iekļautas 2009. gada decembrī parakstītajā dienestu nolīgumā starp DG BUDG un DG ECFIN. Ir izstrādātas rakstiskas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā kases operāciju pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās struktūrvienības. Tiek noteikti un novērtēti finansiālie un darbības riski, un regulāri tiek pārbaudīta atbilstība iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.

Aktīvu pārvaldības mērķis ir ieguldīt Komisijai samaksātās sodanaudas tā, lai

a)	nodrošinātu līdzekļu vieglu pieejamību vajadzības gadījumā, vienlaikus

b)	cenšoties parastajos apstākļos panākt peļņu, kas vidēji ir vienāda ar BUFI kritērija peļņu mīnus izdevumi.

Ieguldījumus galvenokārt veic tikai šādās kategorijās — termiņieguldījumi eurozonas centrālajās bankās, eurozonas valsts parādzīmju aģentūrās, valstij pilnībā piederošās vai valsts garantētās bankās vai pārvalstiskās iestādēs; obligācijas, vekseļi un noguldījumi sertifikāti, ko izdevušas valsts iestādes un kas rada tiešu valsts parādu eurozonā, vai kurus ir izdevušas pārvalstiskas iestādes.

7.1.2.    Aizņemšanās un aizdošanas darbība (MFA, maksājumu bilance un Euratom)

Aizdevumu un aizņēmumu darījumus, kā arī attiecīgo finanšu līdzekļu pārvaldību ES veic saskaņā ar attiecīgiem Padomes lēmumiem, ja tie ir piemērojami, un saskaņā ar iekšējām pamatnostādnēm. Ir izstrādātas rakstiskas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā aizņēmumi, aizdevumi un finanšu līdzekļu pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās struktūrvienības. Tiek noteikti un novērtēti finansiālie un darbības riski, un regulāri tiek pārbaudīta atbilstība iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām. Saskaņā ar vispārīgu noteikumu netiek veikta nekāda darbība, lai kompensētu procentu likmju izmaiņas vai ārvalstu valūtu maiņas kursa izmaiņas (riska ierobežošanas darbība), jo aizdevumu darbības tiek finansētas, izmantojot kompensējošus aizņēmumus, tāpēc neveidojas atvērtas procentu likmju vai valūtas pozīcijas.

7.1.3.    Garantiju fonds

Noteikumus un principus attiecībā uz Garantiju fonda (skatīt 2.3.3. paskaidrojumu) aktīvu pārvaldību nosaka 1994. gada 25. novembra vienošanās starp Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB) un turpmākie 1996. gada 17. un 23. septembra, 2002. gada 8. maija, 2008. gada 25. februāra un 2010. gada 9. novembra grozījumi. Garantiju fonda valūta ir tikai euro. Tas veic ieguldījumus tikai šajā valūtā, lai izvairītos no ārvalstu valūtas riska. Aktīvu pārvaldība balstās tradicionālajos piesardzības noteikumos, kas ir jāievēro attiecībā uz finanšu darbību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš risku samazināšanai, un ir jānodrošina, lai pārvaldītos aktīvus varētu pārdot vai nodot bez lielas kavēšanās, ņemot vērā segtās saistības.

7.1.4.    Likvidējamā EOTK

Saistību izbeigšanu vada Eiropas Komisija, un likvidējamajai EOTK nav paredzēti jauni aizdevumi vai atbilstīgs finansējums. Jauni EOTK aizņēmumi tiek attiecināti uz refinansēšanu ar mērķi samazināt fondu izmaksas. Attiecībā uz kases operācijām ievēro piesardzīgas vadības principus nolūkā ierobežot finanšu riskus.

7.2.   TIRGUS RISKS

Tirgus risks nozīmē, ka tirgus cenu izmaiņu dēļ var svārstīties finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākotnes naudas plūsmas. Tirgus risks ietver ne tikai iespējamos zaudējumos, bet arī iespējamo peļņu. Tas aptver valūtas risku, procentu likmju risku un citus cenu riskus. ES nav citu būtisku cenu risku.

7.2.1.    Valūtas risks

Valūtas risks nozīmē, ka ES operāciju vai ieguldījumu vērtību var ietekmēt valūtas maiņas kursa izmaiņas. Šo risku izraisa divu valūtu savstarpējās maiņas cenu izmaiņas.

7.2.1.1.   Kases operācijas

Dalībvalstu samaksātie pašu resursi valūtās, kas nav euro, tiek turēti pašu resursu kontos saskaņā ar Regulu par pašu resursiem. Kad tie ir vajadzīgi maksājumu veikšanai, tos konvertē euro. Šo līdzekļu pārvaldības kārtību nosaka iepriekš minētā regula. Atsevišķos gadījumos šos līdzekļus izmanto tieši, lai veiktu maksājumus tajās pašās valūtās.

Komisijai komercbankās ir vairāki konti ES valūtās, kas nav euro, un ASV dolāru un Šveices franku konti, lai veiktu maksājumus šajās valūtās. Šos kontus papildina atkarībā no veicamo maksājumu summas, tāpēc to atlikumi nav pakļauti valūtas riskam.

Ja dažādi ieņēmumi (izņemot pašu resursus) tiek saņemti valūtās, kas nav euro, tos vai nu pārskaita uz Komisijas kontiem tajās pašās valūtās, ja tie ir vajadzīgi maksājumu izpildei, vai konvertē euro un pārskaita uz euro kontiem. Avansa kontus, kas tiek turēti valūtās, kas nav euro, papildina atkarībā no aprēķinātajām vietējo īstermiņa maksājumu vajadzībām tajās pašās valūtās. Šo kontu atlikumi tiek uzturēti atbilstoši to attiecīgajiem limitiem.

BUFI – provizoriski iekasētās sodanaudas

Tā kā visas soda naudas tiek noteiktas un apmaksātas euro, nepastāv ārvalstu valūtas risks.

7.2.1.2.   Aizņemšanās un aizdošanas darbība (MFA, maksājumu bilance un Euratom)

Lielākā daļa finanšu aktīvu un saistību ir euro, tāpēc ES nepastāv ārvalstu valūtas risks. Tomēr ES izsniedz aizdevumus ASV dolāros, izmantojot finanšu instrumentu Euratom, kurus finansē no aizņēmumiem ar līdzvērtīgu summu ASV dolāros (kompensējoša darbība). Bilances datumā ES nav ārvalstu valūtas risks attiecībā uz Euratom.

7.2.1.3.   Garantiju fonds

Finanšu aktīvi ir euro, tāpēc nav valūtas riska.

7.2.1.4.   Likvidējamā EOTK

Likvidējamajai EOTK ir neliels 1,43 miljoniem euro līdzvērtīgs neto atlikums ārvalstu valūtās, kuru veido 1,39 miljoniem euro līdzvērtīgi aizdevumi mājokļa iegādei un 0,04 miljoniem euro līdzvērtīgi norēķinu konta atlikumi.

7.2.2.    Procentu likmes risks

Procentu likmes risks ir iespējamība, ka procentu likmju kāpuma dēļ samazināsies vērtspapīra, jo īpaši obligācijas, vērtība. Kopumā augstākas procentu likmes izraisīs nemainīgas likmes obligāciju cenu kritumu un otrādi.

7.2.2.1.   Kases operācijas

Komisijas kase neaizņemas naudas līdzekļus, un tātad tai nepastāv procentu likmes risks. Tomēr tā gūst procentu ienākumus no atlikumiem, kurus tā tur dažādos bankas kontos. Tāpēc Komisija ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka gūtie procentu ienākumi no tās bankas kontiem regulāri atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamajām svārstībām.

Konti, kas ir atvērti dalībvalstu kasēs vai valstu centrālajās bankās pašu resursu ieņēmumiem, nesaņem procentu ienākumus un ir bezmaksas. Atlīdzība par visiem citiem kontiem, kas tiek turēti valstu centrālajās bankās, ir atkarīga no katras bankas piedāvātajiem īpašajiem nosacījumiem; piemērojamās procentu likmes ir mainīgas un tiek koriģētas, ņemot vērā tirgus svārstības.

Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem katru dienu maksā procentus. To pamatā ir mainīga tirgus likme, kurai piemēro līgumā noteikto peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz EONIA (euro diennakts vidējais indekss), un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs likmes svārstības. Dažiem kontiem procentu aprēķins ir piesaistīts ECB minimālajai likmei, ko ECB izmanto galvenajām refinansēšanas operācijām. Rezultātā ir novērsts risks, ka Komisija saņems procentus atbilstīgi likmēm, kas ir zemākas nekā tirgus likmes.

BUFI – provizoriski iekasētās sodanaudas

BUFI portfelī nav obligāciju ar mainīgām procentu likmēm. Bilances datumā obligāciju portfelī bija 69 % nulles kupona obligāciju.

7.2.2.2.   Aizņemšanās un aizdošanas darbība (MFA, maksājumu bilance un Euratom)

Aizņēmumi un aizdevumi ar mainīgām procentu likmēm

Aizdevumu un aizņēmumu darbības rakstura dēļ ES ir ievērojami aktīvi un saistības, par kuriem tiek maksāti procenti. Ar mainīgām likmēm izsniegtie MFA un Euratom aizdevumi rada ES procentu likmes risku. Tomēr procentu likmes riski, kas izriet no aizņēmumiem, tiek kompensēti ar aizdevumiem uz līdzvērtīgiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Bilances datumā ES ir aizdevumi (nominālvērtību izteiksmē) ar mainīgām likmēm 0,86 miljardu euro apmērā (2009. gadā – 0,96 miljardi euro), kuru pārcenošana notiek ik pēc 6 mēnešiem.

Aizņēmumi un aizdevumi ar nemainīgām procentu likmēm

ES ir arī MFA un Euratom aizdevumi ar nemainīgām procentu likmēm, kuru kopējā summa 2010. gadā ir 110 miljoni euro (2009. gadā – 110 miljoni euro) ar galīgo atmaksas termiņu no viena līdz pieciem gadiem (25 miljoni euro) un vairāk nekā pieci gadi (85 miljoni euro). ES ir arī seši būtiskāki aizdevumi no maksājumu bilances finanšu instrumenta ar nemainīgām procentu likmēm, kuru kopējā summa 2010. gadā ir 12,05 miljardi euro (2009. gadā – 9,2 miljardi euro) ar galīgo atmaksas termiņu līdz vienam gadam (2 miljardi euro), no viena līdz pieciem gadiem (5,7 miljardi euro) un vairāk nekā pieci gadi (4,35 miljardi euro).

7.2.2.3.   Garantiju fonds

Garantiju fonda parāda vērtspapīrus, kuri emitēti ar mainīgām procentu likmēm, ietekmē šo likmju svārstības, savukārt parāda vērtspapīriem ar nemainīgām likmēm pastāv ar to patieso vērtību saistīts risks. Nemainīgas procentu likmes obligācijas bilances datumā veido aptuveni 93 % no ieguldījumu portfeļa (2009. gadā – 97 %).

7.2.2.4.   Likvidējamā EOTK

Savas darbības rakstura dēļ likvidējamajai EOTK pastāv procentu likmes risks. Procentu likmes risks no aizņēmumiem parasti tiek kompensēts ar aizdevumiem uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Attiecībā uz aktīvu pārvaldības operācijām nemainīgas procentu likmes obligācijas bilances datumā veido aptuveni 92 % no vērtspapīru portfeļa (2009. gadā – 97 %).

7.3.   KREDĪTRISKS

Kredītrisks nozīmē zaudējumu iespējamību, kuru rada parādnieka/aizņēmēja nespēja atmaksāt aizdevumu vai citu kredītlīniju (pamatsummu vai procentus, vai abus) vai citu līgumsaistību neievērošana. Saistību neizpildes gadījumi ietver atmaksas kavēšanos, aizņēmēja maksājumu pārstrukturēšanu un bankrotu.

7.3.1.    Kases operācijas

Lielākā daļa Komisijas finanšu līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 par pašu resursiem tiek turēti kontos, kurus dalībvalstis atvērušas savu iemaksu veikšanai (pašu resursi). Visi šie konti ir atvērti dalībvalstu kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes nodrošina Komisijai zemāko kredīta (vai darījuma partnera) risku, jo risku uzņemas dalībvalstis. Attiecībā uz Komisijas finanšu līdzekļiem komercbankās, kurus tur maksājumu izpildes vajadzībām, šos kontus papildina uz savlaicīgu norādījumu pamata un tos automātiski pārvalda kases naudas vadības sistēma. Katrā kontā tur mazāko naudas apjomu, kas atbilst vidējai no šāda konta veikto ikdienas maksājumu summai. Rezultātā šajos kontos turētās summas diennaktī vienmēr ir nelielas (vidēji no 20 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro, kas ir sadalīti starp vairāk nekā 20 kontiem), un tādējādi Komisijai pastāv ierobežots risks. Šīs summas ir jāvērtē kontekstā ar vispārējiem atlikumiem kasē, kuri svārstās no viena miljarda euro līdz 35 miljardiem euro, kā arī ar vispārējo 2010. gadā veikto maksājumu summu 120 miljardu euro kopējā apmērā.

Turklāt komercbanku atlasei piemēro īpašas pamatnostādnes, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kas pastāv Komisijai.

—	Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1). Īpašos un pietiekami pamatotos gadījumos ir pieņemams arī zemāks līmenis.

—

Komercbankām, kuras ir īpaši atlasītas provizoriski iekasētu soda naudu (nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi) glabāšanai, saskaņā ar vispārīgu noteikumu ir jāatbilst arī minimālajam ilgtermiņa reitingam S&P AA vai līdzvērtīgam, un gadījumā, ja šīs grupas bankām pazemina reitingu, veic sevišķus pasākumus.

—

2009. gadā Komisijas kases dienesti ieviesa provizoriski iekasētu soda naudu alternatīvu pārvaldības sistēmu ar konkrētu mērķi samazināt risku šajā jomā. Turklāt atbilstīgi Komisijas Lēmumam C(2009) 4264 no 2010. gada 1. janvāra piemērotās soda naudas pārvalda saskaņā ar jauno sistēmu un vairs neglabā komercbankās.

—

Avansa konti tiek turēti vietējās bankās, kuras tiek izvēlētas, izmantojot vienkāršotu konkursa procedūru. Reitinga prasības ir atkarīgas no vietējās situācijas un var būtiski atšķirties katrā valstī. Lai ierobežotu risku, šo kontu atlikumi tiek turēti zemākajā iespējamā līmenī (ņemot vērā darbības vajadzības); tie tiek regulāri papildināti, un piemērotos limitus katru gadu pārskata.

—	Vismaz reizi mēnesī vai vajadzības gadījumā biežāk tiek pārskatīti kredītreitingi attiecībā uz komercbankām, kurās Komisijai ir konti. Finanšu krīzes dēļ tika pieņemti stingrāki uzraudzības pasākumi un saglabāti 2010. gada laikā.

BUFI – provizoriski iekasētās sodanaudas

Attiecībā uz provizoriski iekasētu soda naudu ieguldījumiem mēs uzņemamies kredītrisku, kas ir risks, ka partneris nevarēs pilnībā samaksāt summas termiņā. Riska darījumi ir visvairāk koncentrēti saistībā ar Franciju un Vāciju, jo portfeļa kopējā apjomā katrai no šīm valstīm ir attiecīgi 69 % un 25 %.

Galvenie ieguldījumu robežlielumi ir saistīti ar atsauces lieluma valstīm (šobrīd Francija un Vācija, reitings AAA/Aaa): līdz 100 % no portfeļa. Citiem pieļaujamiem emitentiem (noteiktais minimālais reitings ir Aa2 (Moody's vai pielīdzināms) – līdz 25 % no portfeļa.

7.3.2.    Aizņemšanās un aizdošanas darbība (MFA, maksājumu bilance un Euratom)

Kredītrisku pārvalda, Euratom gadījumā vispirms iegūstot valsts garantijas, pēc tam – ar Garantiju fonda starpniecību (MFA un Euratom) un visbeidzot – izmantojot ES budžetu (maksājumu bilance un gadījumā, ja citi pasākumi nav pietiekami, izmanto MFA un Euratom). Kopš 2010. gada spēkā esošajos tiesību aktos par pašu resursiem NKI resursiem noteiktais maksimālais ierobežojums ir 1,23 % no dalībvalstu NKI un 2010. gadā maksājumu apropriāciju segšanai bija faktiski izmantots 1,12 %. Tas nozīmē, ka 2010. gada 31. decembrī šīs garantijas segšanai bija pieejama rezerve 0,11 % apmērā. Ārējo darījumu garantiju fonds tika izveidots 1994. gadā, lai segtu saistību neizpildes risku saistībā ar aizņēmumiem, no kuriem finansē aizdevumus valstīm ārpus Eiropas Savienības. Jebkurā gadījumā kredītrisku samazina ar iespēju izmantot ES budžetu gadījumā, ja parādnieks nespētu pilnībā atmaksāt maksājamās summas. Šajā nolūkā ES ir tiesības vērsties pie visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES juridiskā pienākuma izpildi pret aizdevējiem.

Galvenie šo aizdevumu saņēmēji ir Ungārija, Rumānija un Latvija. Šīm valstīm attiecīgi ir piešķirti apmēram 42 %, 30 % un 22 % no kopējā aizdevumu apjoma. Attiecībā uz kases operācijām ir jāievēro pamatnostādnes par darījumu partneru izvēli. Tas nozīmē, ka funkcionālā struktūrvienība varēs slēgt darījumus tikai ar atbilstīgām bankām, kurām ir pietiekami darījuma partnera ierobežojumi.

7.3.3.    Garantiju fonds

Saskaņā ar līgumu starp ES un EIB par Garantiju fonda pārvaldību visiem starpbanku ieguldījumiem noteiktais minimālais reitings ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs. 2010. gada 31. decembrī visi ieguldījumi (124 miljoni euro) bija veikti ar šādiem darījumu partneriem (2009. gadā – 153 miljoni euro). 2010. gada 31. decembrī fonds bija veicis ieguldījumus piecos īstermiņa finanšu instrumentos, un visi šādi ieguldījumi (69 miljoni euro) tika veikti ar darījumu partneriem, kuru minimālais reitings ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs. Visi pārdošanai pieejamajā portfelī turētie vērtspapīri atbilst pārvaldības pamatnostādnēm.

7.3.4.    Likvidējamā EOTK

Kredītrisku pārvalda, regulāri veicot analīzi par aizņēmēju spēju izpildīt procentu un parāda atmaksas saistības. Kredītrisku pārvalda arī, iegūstot nodrošinājumu, kā arī valsts, korporatīvas vai personiskas garantijas. 68 % no neatmaksāto aizdevumu kopsummas ir nodrošināti ar dalībvalstu vai līdzvērtīgām (piemēram, valsts iestāžu) garantijām. 11 % no neatmaksātajiem aizdevumiem ir piešķirti bankām vai tos ir garantējušas bankas. Attiecībā uz kases operācijām ir jāievēro pamatnostādnes par darījumu partneru izvēli. Funkcionālā struktūrvienība var slēgt darījumus tikai ar atbilstīgām bankām, kurām ir pietiekami darījuma partnera ierobežojumi.

7.4.   LIKVIDITĀTES RISKS

Likviditātes risks nozīmē, ka var rasties grūtības pārdot aktīvu, piemēram, risks, ka konkrēto vērtspapīru vai aktīvu nevarēs pietiekami ātri pārdot tirgū, lai novērstu zaudējumus vai izpildītu saistības.

7.4.1.    Kases operācijas

ES budžeta principi nodrošina, lai vispārējie naudas resursi gadam vienmēr būtu pietiekami visu maksājumu veikšanai. Faktiski dalībvalstu kopējās iemaksas ir vienādas ar maksājumu apropriāciju summu budžeta gadam. Tomēr dalībvalstu iemaksas tiek saņemtas pa daļām 12 mēnešos gada laikā, savukārt maksājumiem ir raksturīgs noteikts sezonāls raksturs. Lai nodrošinātu, ka resursi kasē vienmēr ir pietiekami, lai segtu konkrētajā mēnesī veicamos maksājumus, ir kārtība regulārai naudas līdzekļu prognozēšanai, un vajadzības gadījumā dalībvalstīm var pieprasīt veikt pašu resursu iemaksas avansā un noteikt tām īpašus nosacījumus. Papildus iepriekš minētajam Komisijas ikdienas kases operāciju kontekstā automatizēti naudas pārvaldības rīki nodrošina pietiekamu likviditāti ikvienā Komisijas bankas kontā katru dienu.

7.4.2.    Aizņemšanās un aizdošanas darbība (MFA, maksājumu bilance un Euratom)

Likviditātes risks no aizņēmumiem parasti tiek kompensēts ar aizdevumiem uz līdzvērtīgiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Attiecībā uz MFA un Euratom Garantiju fonds ir likviditātes rezerve (jeb drošības tīkls) maksājumu saistību neizpildes un maksājumu kavēšanās no aizņēmēju puses gadījumā. Attiecībā uz maksājumu bilanci Padomes Regulā (EK) Nr. 431/2009 paredzēta procedūra, kas nodrošina pietiekamu laiku, lai iegūtu līdzekļus no ES budžeta.

7.4.3.    Garantiju fonds

Fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem ir jāatbilst pietiekamai likviditātes un līdzekļu iegūšanas iespēju pakāpei saistībā ar attiecīgajām saistībām. Fondam ir jāglabā vismaz 100 miljoni euro portfelī, kura apmaksas termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem un kuru iegulda monetārajos instrumentos. 2010. gada 31. decembrī šo ieguldījumu summa bija 192 miljoni euro. Turklāt vismaz 20 % fonda nominālās vērtības ir jāveido monetārajiem instrumentiem, nemainīgās likmes obligācijām ar atlikušo apmaksas termiņu ne vairāk kā viens gads un mainīgās likmes obligācijām. 2010. gada 31. decembrī šī attiecība bija 32 %.

7.4.4.    Likvidējamā EOTK

Likviditātes risks no aizņēmumiem parasti tiek kompensēts ar aizdevumiem uz līdzvērtīgiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Attiecībā uz likvidējamās EOTK aktīvu un saistību pārvaldību Komisija ievēro likviditātes prasības, pamatojoties uz maksājumu prognozēm, kuras iegūst, konsultējoties ar atbildīgajiem Komisijas dienestiem.

8.   INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

8.1.   SAISTĪTĀS PERSONAS

ES saistītās personas ir tās konsolidētās iestādes un šo iestāžu augstākie vadītāji (skatīt turpmāk). Darījumi starp šīm iestādēm notiek kā daļa no ES ikdienas darba un šādā gadījumā saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šiem darījumiem nav paredzētas sevišķas prasības par informācijas atklāšanu. Konsolidēto iestāžu saraksts ir sniegts 10. paskaidrojumā.

8.2.   AUGSTĀKO VADĪTĀJU TIESĪBAS

Lai atklātu informāciju par saistīto personu darījumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas augstāko vadību, šādas personas iedala piecās kategorijās.

1. kategorija: Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Tiesas priekšsēdētājs;

2. kategorija: Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, kā arī citi Komisijas priekšsēdētāja vietnieki.

3. kategorija: Padomes ģenerālsekretārs, Komisijas locekļi, Tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs un locekļi, Eiropas Civildienesta tiesas priekšsēdētājs un locekļi, Ombuds un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

4. kategorija: Revīzijas palātas priekšsēdētājs un locekļi.

5. kategorija: iestāžu un aģentūru augstāko kategoriju ierēdņi.

Tiesību kopsavilkums ir sniegts turpmāk, papildinformāciju var atrast Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 187, 8.8.1967., jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 202/2005, 18.1.2005. (OV L 33, 5.2.2005.), un OV L 268, 20.10.1977., jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1293/2004, 30.4.2004. (OV L 243 15.7.2004.)). Cita informācija ir pieejama arī Europa tīmekļa vietnē publicētajos Civildienesta noteikumos, kas ir oficiāls dokuments, kurā aprakstītas visu ES ierēdņu tiesības un pienākumi. Augstākie vadītāji nav saņēmuši no ES aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem.

Augstākās vadības finansiālās tiesības

EUR
Tiesības (darbiniekam)	1. kategorija	2. kategorija	3. kategorija	4. kategorija	5. kategorija
Pamatalga (mēnesī)	25 351,76	22 963,55 – 23 882,09	18 370,84 – 20 667,20	19 840,51 – 21 126,47	11 681,17 – 18 370,84
Uzturēšanās/Ekspatriācijas pabalsts	15 %	15 %	15 %	15 %	16 %
Ģimenes piemaksas:
Mājsaimniecība (% no algas)	2 % + 170.52	2 % + 170.52	2 % + 170.52	2 % + 170.52	2 % + 170.52
Apgādājams bērns	372,61	372,61	372,61	372,61	372,61
Pirmsskola	91,02	91,02	91,02	91,02	91,02
Izglītība vai	252,81	252,81	252,81	252,81	252,81
Izglītība ārpus darbavietas	505,39	505,39	505,39	505,39	505,39
Pabalsts tiesnešiem, kuri pilda priekšsēdētāja funkcijas	n.p.	n.p.	500 - 810,74	n.p.	n.p.
Reprezentācijas nauda	1 418,07	0 - 911,38	500 - 607,71	n.p.	n.p.
Ikgadējie ceļa izdevumi	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.	Jā
Pārvedumi uz dalībvalstīm
Pabalsts izglītībai (4)	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā
Pabalsts izglītībai (4)	5 %	5 %	5 %	5 %	5 %
% no algas bez kk	līdz 25 %	līdz 25 %	līdz 25 %	līdz 25 %	līdz 25 %
Reprezentācijas izdevumi	atmaksā	atmaksā	atmaksā	n.p.	n.p.
Uzsākot pildīt pienākumus:
Iekārtošanās izdevumi	50 703,52	45 927,10 – 47 764,18	36 741,68 – 41 334,40	39 681,02 – 42 252,94	atmaksā
Ģimenes ceļa izdevumi	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā
Pārcelšanās izdevumi	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā
Beidzot pildīt pienākumus:
Izdevumi par iekārtošanos citā dzīvesvietā	25 351,76	22 963,55 – 23 882,09	18 370,84 – 20 667,20	19 840,51 – 21 126,47	atmaksā
Ģimenes ceļa izdevumi	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā
Pārcelšanās izdevumi	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā	atmaksā
Pāreja (% no algas) (5)	40 % - 65 %	40 % - 65 %	40 % - 65 %	40 % - 65 %	n.p.
Veselības apdrošināšana	sedz	sedz	sedz	sedz	fakultatīva
Pensija (% no algas, pirms nodokļiem)	Līdz 70 %	Līdz 70 %	Līdz 70 %	Līdz 70 %	Līdz 70 %
Atskaitījumi:
Kopienas nodoklis	8 % - 45 %	8 % - 45 %	8 % - 45 %	8 % - 45 %	8 % - 45 %
Veselības apdrošināšana (% no algas)	1,8 %	1,8 %	1,8 %	1,8 %	1,8 %
Īpaša nodeva no algas	5,07 %	5,07 %	5,07 %	5,07 %	5,07 %
Pensijas atskaitījums	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.	11,3 %
Personu skaits 31.12.2010.	3	7	91	27	89

9.   NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Komisijas grāmatvedim šo pārskatu nodošanas dienā papildus turpmāk sniegtajai informācijai nebija zināmi nekādi būtiski apstākļi, nedz arī viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgi paskaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš.

Maksājumu bilances (BOP) aizdevumi

No maksājumu bilances instrumenta 2011. gada martā Rumānijai tika izmaksāti 1,2 miljardi euro, ar atmaksas termiņu 2018. gada aprīlī, un 2011. gada jūnijā tika izmaksāta pēdējā summa 150 miljonu euro apmērā. Turklāt 2011. februārī Rumānija pieprasīja turpmāku finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā maksājumu bilances instrumenta ietvaros, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmes reformu atsākšanu. Padome 2011. gada 12. maijā nolēma piešķirt ES BOP palīdzību piesardzības pasākumu veidā par summu 1,4 miljardi euro (Padomes Lēmums 2011/288/ES). Šobrīd Rumānija neplāno pieprasīt, lai tai tiktu izmaksātas daļas no finansiālās palīdzības piesardzības pasākumu veidā, jo summas tiks pieprasītas tikai tādā gadījumā, ja iestāsies neparedzēts tirgus sabrukums ekonomiskajā un/vai finanšu situācijā tādu faktoru dēļ, ko Rumānijas iestādes nevar kontrolēt un kuru dēļ rastos neparedzēts finansējuma trūkums. Ja finansiālā palīdzība tiks īstenota, to sniegs kā aizdevumu ar maksimālo termiņu līdz septiņiem gadiem. Turpmāk redzamajā tabulā ir norādīts atmaksāšanas grafiks 13,4 miljardiem euro, kas ir izmaksāti līdz dienai, kad ir apstiprināta gada pārskatu pieņemšana.

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)

Padome 2010. gada 11. maijā pieņēma Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), lai saglabātu Eiropā finanšu stabilitāti (Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010). Mehānisma pamatā ir Līguma 122. panta 2. punkts, un tas atvieglo finansiālas palīdzības piešķiršanu dalībvalstīm, kuras ir nonākušas grūtības vai kurām draud nopietni sarežģījumi, kurus var izraisīt ārpus to kontroles esoši ārkārtēji notikumi. Palīdzību var piešķirt kā aizdevumu vai kredītlīniju no ES budžeta. Vajadzības gadījumā Komisija aizņemsies naudas līdzekļus kapitāla tirgū vai no finanšu iestādēm ES vārdā un pēc tam aizdos šos naudas līdzekļus saņēmējai dalībvalstij. ECOFIN Padomes 2010. gada 9. maija secinājumos mehānisma līdzekļu apjoms ir noteikts EUR 60 miljardu apmērā, savukārt juridiskais ierobežojums ir noteikts Padomes regulas 2. panta 2. punktā, kas ierobežo aizdevumu vai kredītlīniju neatmaksāto summu līdz tai, kas pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apjomu.

Īrija 2010. gada 21. novembrī pieprasīja finansiālu palīdzību saskaņā ar iepriekš minēto regulu. Padome ar 2010. gada 7. decembra Īstenošanas lēmumu (2011/77/ES) piekrita piešķirt Īrija aizdevumu maksimāli 22,5 miljardu euro apmērā ar maksimālo vidējo atmaksas termiņu 7,5 gadi. Aizdevumu darīs pieejamu maksimāli 13 daļās. Pirmās daļas pirmo maksājumu 5 miljardu euro apmērā Īrijai izmaksāja 2011. gada 12. janvārī, tā galīgais atmaksas termiņš ir 2015. gada decembris. Pirmās daļas otro maksājumu 3,4 miljardu euro apmērā Īrijai izmaksāja 2011. gada 24. martā, tā galīgais atmaksas termiņš ir 2018. gada aprīlis. Otrā daļa 3 miljardu apmērā, kuras atmaksas termiņš ir 2021. gada jūnijs, tika izmaksāta 2011. gada 31. maijā.

Portugāle 2011. gada 7. aprīlī arī pieprasīja finansiālo palīdzību saskaņā ar EFSM, un Padome 2011. gada 17. maijā piekrita piešķirt aizdevumu maksimāli 26 miljardu euro apmērā (skatīt Padomes Īstenošanas lēmumu (2011/344/ES)), ar maksimālo vidējo atmaksas termiņu 7,5 gadi. Aizdevumu darīs pieejamu trīs gadu laikā, maksimāli 14 daļās. Pirmās daļas pirmais maksājums 1,75 euro apmērā tika izmaksāts 2011. gada 31. maijā, un tā atmaksas termiņš ir 2021. gada jūnijs. 2011. gada 1. jūnijā tika izmaksāts pirmās daļas otrais maksājums 4,75 miljardu euro apmērā, un tā atmaksas termiņš ir 2016. gada jūnijs. Turpmāk redzamajā tabulā ir norādīts atmaksāšanas grafiks 17,9 miljardiem euro, kas ir izmaksāti līdz dienai, kad ir apstiprināta gada pārskatu pieņemšana.

Citi finanšu stabilizācijas mehānismi, kas neietekme ES pārskatus

Lai gan tas nekādā veidā neietekmē ne ES pārskatus, ne ES budžetu, tomēr ir vērts atzīmēt, ka euro zonas dalībvalstis un citas iesaistītās dalībvalstis ir izveidojušas vēl vienu finanšu palīdzības līdzekli – Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSF). Instrumenta darbības termiņš ir līdz 2013. gada jūnijam.

Iepriekš minētie EFSM aizdevumi Īrijai un Portugālei tika piešķirti apvienojumā aizdevuma mehānismu no EFSF ar kopējo neto izmaksas summu 17,7 miljardu euro apmērā Īrijā un 26 miljardu euro apmērā Portugālei, un kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību attiecīgi SDR 19,5 miljardu apmērā (22,5 miljardi euro pēc kursa, kas bija spēkā līguma noslēgšanas laikā) un SDR 23,7 miljardu apmērā (aptuveni 26 miljardi euro) Paplašinātās kreditēšanas mehānisma ietvaros. Turklāt Īrijai tika piešķirti arī divpusēji aizdevumi no Apvienotās Karalistes 3,3 miljardu sterliņu mārciņu apmērā (aptuveni 3,8 miljardi euro), no Zviedrijas 600 miljonu euro apmērā un no Dānijas 400 miljonu euro apmērā.

Turklāt Eiropadome 2011. gada 24. jūnijā nolēma izveidot jaunu krīzes mehānismu ar pastāvīgu darbību – Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Tas uzsāks darbību 2013. gada vidū, un ar to aizstās Eiropas finanšu stabilitātes instruments (EFSF) un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM). Ar šo mehānismu būs iespējams sniegt finansiālu palīdzību euro zonas dalībvalstīm, kas atrodas finansiālās grūtībās. Palīdzības nosacījums būs stingru ekonomisko un fiskālo korekciju īstenošana saskaņā ar esošajiem nolīgumiem. Šis mehānisms būs atsevišķa juridiska persona un to tieši finansēs euro zonas dalībvalstis, tāpēc tas neietekmēs ne ES kontus, ne ES budžetu.

Neatmaksāto aizdevumu summu atmaksas termiņi pa gadiem dienā, kad ir apstiprināta gada pārskatu pieņemšana

Miljardos euro
Aizdevums un saņēmējs	Daļa	2011.	2014.	2015.	2016.	2017.	2018.	2019.	2021.	2025.	Kopā
Maksājumu bilance
Ungārija	1.	2,0
	2.		2,0
	3.				1,5
Latvija	1.		1,0
	2.			1,2
	3.							0,5
	4.									0,2
	5.
	6.
Rumānija	1.			1,5
	2.							1,0
	3.					1,15
	4.						1,2
	5.						0,15
	Palīdzība piesardzības pasākumu veidā
Kopā maksājumu bilance		2,0	3,0	2,7	1,5	1,15	1,35	1,5	0,0	0,2	13,4
EFSM
Īrija	1. (1.maks.)			5,0
	1. (2.maks.)						3,4
	2.								3,0
Portugāle	1. (1.maks.)								1,75
	1. (2.maks.)				4,75
Kopā – EFSM		0,0	0,0	5,0	4,75	0,0	3,4	0,0	4,75	0,0	17,9
Pavisam kopā		2,0	3,0	7,7	6,25	1,15	4,75	1,5	4,75	0,2	31,3

10.   KONSOLIDĒTĀS IESTĀDES

A.   KONTROLĒTĀS IESTĀDES

1.    Iestādes un padomdevējas struktūras

Reģionu komiteja

Eiropas Savienības Padome

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Komisija

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Eiropas Ombuds

Eiropas Parlaments

Eiropadome (6)

2.    ES aģentūras

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

Eiropas Vides aģentūra

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds

Eiropas Jūras drošības aģentūra

Eiropas Zāļu aģentūra

Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām)

Eurojust

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (6)

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra

Eiropas Izglītības fonds

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs

Eiropas GNSS uzraudzības iestāde

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi)

Eiropas Dzelzceļa aģentūra

Kopienas Augu šķirņu birojs

Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs

Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL)

Eiropas Policijas akadēmija (EUROPOL) (6)

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra

Veselības un patērētāju izpildaģentūra

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra

Pētniecības izpildaģentūra

3.    Citas kontrolētās iestādes

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (likvidēšanas procesā)

B.   KOPUZŅĒMUMI

Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija ITER

Kopuzņēmums SESAR

Kopuzņēmums FCH  (6)

Likvidējamais kopuzņēmums Galileo

Kopuzņēmums IMI

C.   ASOCIĒTĀS IESTĀDES

Eiropas Investīciju fonds

Kopuzņēmums Clean Sky

Kopuzņēmums ARTEMIS

Kopuzņēmums ENIAC  (6)

11.   NEKONSOLIDĒTĀS IESTĀDES

Lai gan ES pārvalda turpmāk minēto iestāžu aktīvus, tās neatbilst nosacījumiem, lai tiktu konsolidētas, un tāpēc tās nav iekļautas Eiropas Savienības pārskatos.

11.1.   EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS (EAF)

Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir galvenais Eiropas Savienības atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā izveide tika paredzēta 1957. gada Romas Līgumā, lai sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību sākotnēji tikai Āfrikas valstīm, ar kurām dažām dalībvalstīm bija vēsturiskas saiknes.

EAF netiek finansēts no Eiropas Savienības budžeta, bet no tiešām dalībvalstu iemaksām saskaņā ar starpvaldību sarunās panāktu vienošanos. EAF līdzekļus pārvalda Komisija un EIB. Katrs EAF parasti ir noslēgts uz aptuveni pieciem gadiem. Kopš pirmās partnerības vienošanās noslēgšanas 1964. gadā EAF plānošanas cikli kopumā atbilst partnerības nolīgumu/vienošanos cikliem.

EAF reglamentē tā Finanšu regula (OV L 78, 19.3.2008.), kurā ir paredzēta tā finanšu pārskatu sagatavošana atsevišķi no ES finanšu pārskatiem. EAF gada pārskatu un līdzekļu pārvaldības ārējo pārbaudi veic Revīzijas palāta un Parlaments. Informatīvos nolūkos ir pievienota 8., 9. un 10. EAF bilance un saimnieciskā rezultāta pārskats.

Bilance – 8., 9. UN 10. EAF

Miljonos EUR
	31.12.2010.	31.12.2009.
ILGTERMIŅA AKTĪVI	353	196
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI	2 151	1 389
Aktīvi kopā	2 504	1 585
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS	(1 046)	(860)
Kopā saistības	(1 046)	(860)
Neto aktīvi	1 458	725
KAPITĀLS UN REZERVES
Pieprasītais fondu kapitāls	23 879	20 381
Pārējās rezerves	2 252	2 252
No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskais rezultāts	(21 908)	(18 814)
Gada saimnieciskais rezultāts	(2 765)	(3 094)
Neto aktīvi	1 458	725

Saimnieciskā rezultāta pārskats – 8., 9. un 10. EAF

Miljonos EUR
	2010.	2009.
PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI	140	49
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI	(3 000)	(3 192)
SAIMNIECISKO DARBĪBU DEFICĪTS	(2 860)	(3 143)
FINANSĒŠANAS DARBĪBA	95	49
GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS	(2 765)	(3 094)

11.2.   VESELĪBAS APDROŠINĀŠANAS SHĒMA

Veselības apdrošināšanas shēma ir shēma, kas nodrošina medicīnisko apdrošināšanu Eiropas Savienības dažādo struktūru darbiniekiem. Shēmas līdzekļi ir pašu īpašums, un tos nekontrolē Eiropas Savienība, lai gan tās finanšu aktīvus pārvalda Komisija. Shēmu finansē no tās dalībnieku (darbinieku) un darba devēju (iestāžu/aģentūru/struktūru) iemaksām. Jebkurš pārpalikums paliek shēmai.

Shēmai ir četras atsevišķas daļas – galvenā shēma, kas ietver Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru darbiniekus, un trīs mazākas shēmas, kas ietver Eiropas Universitātes darbiniekus Florencē, Eiropas skolu darbiniekus un darbiniekus, kuri strādā ārpus ES, piemēram, ES delegāciju darbiniekus. Shēmas aktīvu kopsumma 2010. gada 31. decembrī bija 286 miljoni euro (2009. gadā – 297 miljoni euro).

11.3.   DALĪBNIEKU GARANTIJU FONDS (DGF)

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7), efektīvi sedz Dalībnieku garantiju fonds (DGF). Tas ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu finanšu riskus, kas ES un dalībniekiem radušies PP7 netiešo darbību īstenošanas laikā; tā kapitāls un procenti veido izpildes nodrošinājumu. Visi netiešo darbību dotāciju veidā dalībnieki darbības laikā iemaksā 5 % kopējā ES ieguldījuma DGF kapitālā. Tādējādi dalībnieki ir DGF īpašnieki, un ES (ko pārstāv Komisija) darbojas tikai kā viņu izpildaģents. 2010. gada 31. decembrī DGF kopējie aktīvi bija 879 miljoni euro (2009. gadā – 580 miljoni euro).. DGF līdzekļi ir pašu īpašums, un tos nekontrolē Eiropas Savienība, lai gan Komisija pārvalda tā finanšu aktīvus.

II   DAĻA

Konsolidētie pārskati par Eiropas Savienības budžeta izpildi un paskaidrojumi

SATURS

Pārskati par budžeta izpildi:

1.	Budžeta izpildes rezultāts

2.	Budžeta un faktisko summu salīdzinājuma pārskats

Ieņēmumi:

3.	Konsolidētais budžeta ieņēmumu izpildes kopsavilkums

Izdevumi:

4.	Saistību un maksājumu apropriāciju sadalījums un pārmaiņas tajās pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

5.	Saistību apropriāciju izpilde pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

6.	Maksājumu apropriāciju izpilde pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

7.	Nenokārtoto saistību izmaiņas pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

8.	Nenokārtoto saistību sadalījums pēc gadiem, pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

9.	Saistību un maksājumu apropriāciju sadalījums un pārmaiņas tajās pa politikas jomām

10.	Saistību apropriāciju izpilde pa politikas jomām

11.	Maksājumu apropriāciju izpilde pa politikas jomām

12.	Nenokārtoto saistību izmaiņas pa politikas jomām

13.	Nenokārtoto saistību sadalījums pēc gadiem, kad tās radušās, pa politikas jomām

Iestādes:

14.	Konsolidēts budžeta ieņēmumu izpildes kopsavilkums pa iestādēm

15.	Saistību apropriāciju izpilde pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Aģentūras:

16.	Aģentūru ienākumi: budžeta prognozes, prasījumi un saņemtās summas

17.	Saistību un maksājumu apropriācijas pa aģentūrām

18.	Budžeta izpildes rezultāts, ieskaitot aģentūras

Paskaidrojumi attiecībā uz pārskatiem par budžeta izpildi:

1.	Budžeta principi, struktūras un apropriācijas

2.	Izskaidrojums attiecībā uz ziņojumiem par budžeta izpildi

KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI PAR BUDŽETA IZPILDI  (7)

ES BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

1:   ES budžeta izpilde 2010. gadā

Miljonos EUR
EIROPAS SAVIENĪBA	2010.	2009.
Finanšu gada ieņēmumi	127 795	117 626
Maksājumi par kārtējā gada apropriācijām	(121 213)	(116 579)
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu	(2 797)	(1 759)
To neizmantoto maksājumu apropriāciju anulēšana, kas pārnestas no N-1 gada	741	2 791
Valūtas kursa starpības attiecīgajā gadā	23	185
Budžeta izpilde  (8)	4 549	2 264

Eiropas Savienības budžeta pārpalikums tiek atdots dalībvalstīm nākamā gada laikā, samazinot summas, kas dalībvalstīm ir jāmaksā nākamajā gadā.

2.   Budžeta un faktisko summu salīdzinājuma pārskats

Ieņēmumi

Miljonos EUR
Sadaļa	Sākotnējais budžets	Galīgais budžets	Konstatētie prasījumi	Ieņēmumi	Starpība galīgais–faktiskais	Ieņēmumi % no budžeta	Nenokārtots
	1	2	3	4	5=2 – 4	6=4/2	7=3 – 4
1. Pašu resursi	121 507	119 270	119 950	119 869	– 599	100,50 %	81
3. Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas	0	2 254	1 624	1 460	794	64,79 %	164
4. Uzkrātie ieņēmumi no personām, kas strādā iestādēs un citās Kopienas struktūrās	1 178	1 180	1 129	1 123	58	95,12 %	7
5. Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības	69	69	407	388	– 319	563,54 %	19
6. Iemaksas un kompensācijas saistībā ar Kopienu līgumiem un programmām	30	30	3 781	3 512	–3 482	11 707,30 %	269
7. Procenti par novēlotiem maksājumiem un soda naudas	123	123	15 301	1 408	–1 285	1 144,36 %	13 893
8. Aizņēmumu un aizdevumu operācijas	0	0	122	0	0	0	122
9. Dažādi ieņēmumi	30	30	47	36	–6	119,95 %	10
Kopā	122 937	122 956	142 362	127 795	–4 839	103,94 %	14 566

Izdevumi – pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Miljonos EUR
Finanšu shēmas izdevumu kategorija	Sākotnējais budžets	Galīgais budžets (9)	Veiktie maksājumi	Starpība galīgais–faktiskais	%	Pārnestās apropriācijas	Apropriācijas, kas zaudē spēku
	1	2	3	4=2 – 3	5=3/2	6	7=2 – 3 – 6
1. Ilgtspējīga izaugsme	47 727	52 103	48 828	3 275	93,71 %	1 905	1 370
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	58 136	59 630	56 647	2 983	95,00 %	2 382	601
3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	1 398	1 617	1 373	244	84,93 %	199	44
4. ES – globālo procesu dalībniece	7 788	8 101	7 487	615	92,41 %	114	501
5. Administrācija	7 889	9 076	7 896	1 180	87,00 %	957	223
6. Kompensācijas	0	0	0	0	0,00 %	0	0
Kopā	122 937	130 527	122 231	8 296	93,64 %	5 557	2 739

Pa politikas jomām

Miljonos EUR
Politikas joma	Sākotnējais budžets	Galīgais budžets (10)	Veiktie maksājumi	Starpība galīgais–faktiskais	%	Apropriāciju pārnešana uz 2011. gadu	Apropriācijas, kas zaudē spēku
	1	2	3	4=2 – 3	5=3/2	6	7=2 – 3 – 6
01 Ekonomika un finanses	406	401	289	112	72,11 %	67	44
02 Uzņēmējdarbība	638	771	658	113	85,35 %	99	14
03 Konkurence	91	104	92	12	88,79 %	10	2
04 Nodarbinātība un sociālās lietas	8 572	8 543	7 481	1 062	87,57 %	43	1 019
05 Lauksaimniecība un lauku attīstība	57 077	58 421	55 611	2 810	95,19 %	2 325	485
06 Enerģētika un transports	3 262	3 369	2 859	510	84,85 %	187	323
07 Vide	371	438	358	80	81,79 %	24	56
08 Zinātniskā izpēte	4 138	5 369	4 507	863	83,93 %	848	14
09 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	1 597	1 986	1 786	200	89,94 %	197	3
10 Tiešā pētniecība	392	789	438	351	55,51 %	344	7
11 Zivsaimniecība un jūrlietas	819	827	656	172	79,23 %	39	133
12 Iekšējais tirgus	73	80	71	9	88,66 %	7	2
13 Reģionālā politika	28 768	30 709	30 623	87	99,72 %	79	8
14 Nodokļu politika un muitas savienība	107	136	126	10	92,53 %	9	1
15 Izglītība un kultūra	1 443	1 783	1 572	211	88,16 %	205	6
16 Komunikācija	210	231	206	25	89,24 %	14	11
17 Veselība un patērētāju aizsardzība	542	664	590	74	88,84 %	45	30
18 Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa	798	840	745	95	88,70 %	71	24
19 Ārējās attiecības	3 658	3 867	3 683	185	95,23 %	84	101
20 Tirdzniecība	82	90	77	13	85,06 %	6	7
21 Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm	1 608	1 819	1 708	111	93,90 %	55	56
22 Paplašināšanās	1 204	1 152	1 130	22	98,06 %	16	6
23 Humānā palīdzība	820	978	971	7	99,30 %	6	1
24 Krāpšanas apkarošana	73	82	73	10	88,34 %	7	3
25 Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas	188	215	189	26	87,95 %	22	4
26 Komisijas administrācija	1 013	1 239	1 044	195	84,24 %	177	19
27 Budžets	68	77	65	12	83,82 %	11	1
28 Revīzija	11	12	11	2	86,62 %	1	0
29 Statistika	120	148	126	22	84,99 %	17	6
30 Pensijas un ar tām saistīti izdevumi	1 214	1 210	1 205	4	99,63 %	0	4
31 Valodu dienesti	389	486	427	60	87,75 %	57	3
40 Rezerves	249	193	0	193	0,00 %	0	193
90 Citas iestādes	2 937	3 496	2 857	639	81,72 %	484	155
Kopā	122 937	130 527	122 231	8 296	93,64 %	5 557	2 739

3.   2010. gada budžeta ieņēmumu izpildes kopsavilkums

Miljonos EUR
Sadaļa	Ienākumu apropriācijas		Konstatētie prasījumi			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nenokārtots
	Sākotnējās	Galīgās	Kārtējais gads	Pārnests	Kopā	Par kārtējā gada prasījumiem	Par pārnestiem prasījumiem	Kopā
1. Pašu resursi	121 507	119 270	119 861	89	119 950	119 846	22	119 869	100,50 %	81
3. Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas	0	2 254	1 624	0	1 624	1 460	0	1 460	64,79 %	164
4. Uzkrātie ieņēmumi no personām, kas strādā iestādēs un citās Kopienas struktūrās	1 178	1 180	1 122	7	1 129	1 116	7	1 123	95,12 %	7
5. Ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības	69	69	305	102	407	290	98	388	563,54 %	19
6. Iemaksas un kompensācijas saistībā ar Kopienu līgumiem un programmām	30	30	3 507	275	3 781	3 360	153	3 512	11 707,30 %	269
7. Procenti par novēlotiem maksājumiem un soda naudas	123	123	3 460	11 841	15 301	621	786	1 408	1 144,36 %	13 893
8. Aizņēmumu un aizdevumu operācijas	0	0	47	76	122	0	0	0		122
9. Dažādi ieņēmumi	30	30	28	19	47	24	13	36	119,95 %	10
Kopā	122 937	122 956	129 955	12 407	142 362	126 717	1 078	127 795	103,94 %	14 566

Sīkāka informācija par 1. sadaļu –   Pašu resursi

Nodaļa	Ienākumu apropriācijas		Konstatētie prasījumi			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nenokārtots
	Sākotnējās	Galīgās	Kārtējais gads	Pārnests	Kopā	Par kārtējā gada prasījumiem	Par pārnestiem prasījumiem	Kopā
11. Cukura nodevas	123	123	146	0	146	146	0	146	118,00 %	0
12. Muitas nodokļi	14 080	15 596	15 507	89	15 595	15 491	22	15 514	99,47 %	81
13. PVN	13 951	13 277	13 393	0	13 393	13 393	0	13 393	100,87 %	0
14. NKI	93 353	90 273	90 948	0	90 948	90 948	0	90 948	100,75 %	0
15. Budžeta nelīdzsvarotību korekcija	0	0	– 128	0	– 128	– 128	0	– 128	—	0
16. NKI iemaksas samazinājums Nīderlandei un Zviedrijai	0	0	–3	0	–3	–3	0	–3	—	0
Kopā	121 507	119 270	119 861	89	119 950	119 846	22	119 869	100,50 %	81

Sīkāka informācija par 3. sadaļu –   Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas

Nodaļa	Ienākumu apropriācijas		Konstatētie prasījumi			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nenokārtots
	Sākotnējās	Galīgās	Kārtējais gads	Pārnests	Kopā	Par kārtējā gada prasījumiem	Par pārnestiem prasījumiem	Kopā
30. Pārpalikums no iepriekšējā gada	0	2 254	2 254	0	2 254	2 254	0	2 254	100,00 %	0
31. PVN atlikumi	0	0	– 880	0	– 880	– 917	0	– 917	—	37
32. NKI atlikumi	0	0	241	0	241	113	0	113	—	128
34. Korekcija par nepiedalīšanos tieslietu un iekšlietu politikas jomā	0	0	–4	0	–4	–4	0	–4	—	0
35. Apvienotās Karalistes korekcija – pielāgojumi	0	0	9	0	9	9	0	9	—	0
37. Apvienotās Karalistes korekcija – pagaidu aprēķins	0	0	4	0	4	4	0	4	—	0
Kopā	0	2 254	1 624	0	1 624	1 460	0	1 460	64,79 %	164

4.   Saistību un maksājumu apropriāciju pārmaiņu sadalījums pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Miljonos EUR
	Saistību apropriācijas						Maksājumu apropriācijas
Finanšu shēmas izdevumu kategorija	Pieņemtās apropriācijas	Izmaiņas (pārvietojumi un BG)	Pārnests	Piešķirtie ieņēmumi	Papildinājums kopā	Apstiprinātās apropriācijas kopā	Pieņemtās apropriācijas	Izmaiņas (pārvietojumi un BG)	Pārnests	Piešķirtie ieņēmumi	Papildinājums kopā	Apstiprinātās apropriācijas kopā
	1	2	3	4	5=3 + 4	6=1 + 2 + 5	7	8	9	10	11=9 + 10	12=7 + 8 + 11
1. Ilgtspējīga izaugsme	64 249	0	65	1 929	1 994	66 243	47 727	1 074	932	2 370	3 302	52 103
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	59 499	0	253	2 560	2 813	62 312	58 136	–1 116	62	2 549	2 611	59 630
3 Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	1 674	80	0	151	151	1 906	1 398	42	8	169	177	1 617
4 ES – globālo procesu dalībniece	8 141	0	0	277	277	8 418	7 788	1	90	222	313	8 101
5. Administrācija	7 889	19	11	473	484	8 392	7 889	19	682	486	1 168	9 076
6. Kompensācijas	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	141 453	99	329	5 390	5 719	147 270	122 937	19	1 774	5 797	7 571	130 527

5.   Saistību apropriāciju izpilde pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Miljonos EUR
Finanšu shēmas izdevumu kategorija	Saistību apropriācijas apstiprinātas	Uzņemtās saistības					Apropriāciju pārnešana uz 2011. gadu				Apropriācijas, kas zaudē spēku
		No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	No piešķirtiem ieņēmumiem	Kopā	%	Piešķirtie ieņēmumi	Pārnests atbilstīgi lēmumam	Kopā	%	No gada budžeta apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi (EBTA)	Kopā	%
	1	2	3	4	5=2 + 3 + 4	6=5/1	7	8	9=7 + 8	10=9/1	11	12	13	14=11 + 12 + 13	15=14/1
1. Ilgtspējīga izaugsme	66 243	63 590	65	799	64 453	97,30 %	1 130	182	1 312	1,98 %	477	0	1	478	0,72 %
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	62 312	59 406	253	592	60 251	96,69 %	1 968	2	1 970	3,16 %	91	0	0	91	0,15 %
3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	1 906	1 717	0	78	1 795	94,20 %	73	24	97	5,11 %	13	0	0	13	0,69 %
4. ES – globālo procesu dalībniece	8 418	8 083	0	164	8 247	97,97 %	113	42	154	1,83 %	16	0	0	17	0,20 %
5. Administrācija	8 392	7 758	10	229	7 997	95,30 %	244	9	254	3,02 %	140	1	0	141	1,68 %
6. Kompensācijas	0	0	0	0	0	0,00 %	0	0	0	0,00 %	0	0	0	0	0,00 %
Kopā	147 270	140 554	328	1 861	142 744	96,93 %	3 528	259	3 787	2,57 %	738	1	1	740	0,50 %

6.   Maksājumu apropriāciju izpilde pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Miljonos EUR
Finanšu shēmas izdevumu kategorija	Maksājumu apropriācijas, apstiprinātas	Veiktie maksājumi					Apropriāciju pārnešana uz 2010. gadu					Apropriācijas, kas zaudē spēku
		No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	No piešķirtiem ieņēmumiem	Kopā	%	Automātiski pārnestās apropriācijas	Pārnests atbilstīgi lēmumam	Piešķirtie ieņēmumi	Kopā	%	No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi (EBTA)	Kopā	%
	1	2	3	4	5=2 + 3 + 4	6=5/1	7	8	9	10=7 + 8 + 9	11=10/1	12	13	14	15=12 + 13 + 14	16=15/1
1. Ilgtspējīga izaugsme	52 103	47 811	282	735	48 828	93,71 %	125	156	1 624	1 905	3,66 %	709	651	10	1 370	2,63 %
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	59 630	56 014	47	587	56 647	95,00 %	46	373	1 963	2 382	3,99 %	586	15	0	601	1,01 %
3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	1 617	1 299	6	67	1 373	84,93 %	8	90	101	199	12,33 %	42	2	0	44	2,74 %
4. ES kā globālo procesu dalībniece	8 101	7 259	81	147	7 487	92,41 %	36	2	76	114	1,41 %	491	9	0	501	6,18 %
5. Administrācija	9 076	7 088	602	205	7 896	87,00 %	666	10	281	957	10,54 %	144	80	0	223	2,46 %
6. Kompensācijas	0	0	0	0	0	0,00 %	0	0	0	0	0,00 %	0	0	0	0	0,00 %
Kopā	130 527	119 472	1 018	1 741	122 231	93,64 %	881	631	4 045	5 557	4,26 %	1 972	756	11	2 739	2,10 %

7.   Nenokārtoto saistību izmaiņas - pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Miljonos EUR
	Nenokārtotās saistības iepriekšējā gada beigās				Saistības par attiecīgo gadu
Finanšu shēmas izdevumu kategorija	Saistības, kas pārnestas no iepriekšējā gada	Atceltas saistības/pārvērtēšana/anulēšana	Maksājumi	Gada beigās nenokārtotās saistības	Gada laikā uzņemtās saistības	Maksājumi	To saistību atcelšana, ko nevar pārnest	Gada beigās nenokārtotās saistības	Gada beigās nenokārtotās saistības kopā
1. Ilgtspējīga izaugsme	136 903	–2 058	–43 678	91 167	64 453	–5 150	–3	59 300	150 467
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	19 541	– 181	–10 280	9 079	60 251	–46 367	0	13 883	22 963
3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	1 662	– 173	– 452	1 037	1 795	– 921	0	874	1 911
4. ES – globālo procesu dalībniece	18 462	– 890	–5 231	12 340	8 247	–2 255	0	5 992	18 332
5. Administrācija	704	–83	– 607	15	7 997	–7 289	–1	708	723
6. Kompensācijas	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Kopā	177 272	–3 385	–60 249	113 638	142 744	–61 982	–5	80 757	194 395

8.   Nenokārtoto saistību sadalījums pēc gada, kurā tās radušās - pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Miljonos EUR
Finanšu shēmas izdevumu kategorija	< 2004.	2004.	2005.	2006.	2007.	2008.	2009.	2010.	Kopā
1. Ilgtspējīga izaugsme	781	617	1 461	13 421	2 879	23 288	48 719	59 300	150 467
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	44	13	47	1 517	138	688	6 633	13 883	22 963
3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	13	12	23	42	151	218	577	874	1 911
4. ES – globālo procesu dalībniece	786	412	584	1 474	1 727	3 164	4 193	5 992	18 332
5. Administrācija	0	0	0	0	0	0	14	708	723
Kopā	1 623	1 055	2 116	16 455	4 895	27 359	60 136	80 757	194 395

9.   Saistību un maksājumu apropriāciju sadalījums un izmaiņas pa politikas jomām

Miljonos EUR
Politikas joma	Saistību apropriācijas						Maksājumu apropriācijas
	Pieņemtās apropriācijas	Izmaiņas (pārvietojumi/BG)	Pārnests	Piešķirtie ieņēmumi	Papildinājums kopā	Apstiprinātās apropriācijas kopā	Pieņemtās apropriācijas	Izmaiņas (pārvietojumi/BG)	Pārnests	Piešķirtie ieņēmumi	Papildinājums kopā	Apstiprinātās apropriācijas kopā
	1	2	3	4	5=3 + 4	6=1 + 2 + 5	7	8	9	10	11=9 + 10	12=7 + 8 + 11
01 Ekonomika un finanses	449	–6	0	13	13	455	406	–29	6	18	24	401
02 Uzņēmējdarbība	795	0	0	112	112	907	638	–7	13	126	140	771
03 Konkurence	91	0	0	4	4	95	91	0	8	4	12	104
04 Nodarbinātība un sociālās lietas	11 274	85	40	16	56	11 414	8 572	– 790	748	14	762	8 543
05 Lauksaimniecība un lauku attīstība	58 081	–2	252	2 548	2 800	60 879	57 077	–1 229	26	2 548	2 573	58 421
06 Enerģētika un transports	4 950	3	0	136	136	5 089	3 262	– 152	92	167	259	3 369
07 Vide	471	–1	0	24	24	494	371	26	24	18	42	438
08 Zinātniskā izpēte	5 142	0	0	770	770	5 912	4 138	28	38	1 165	1 203	5 369
09 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	1 628	0	0	189	189	1 817	1 597	96	14	279	293	1 986
10 Tiešā pētniecība	383	0	4	460	464	847	392	–11	35	374	409	789
11 Zivsaimniecība un jūrlietas	1 001	1	1	3	3	1 005	819	–9	15	3	17	827
12 Iekšējais tirgus	74	1	0	3	3	78	73	–2	6	3	9	80
13 Reģionālā politika	38 897	99	21	4	25	39 020	28 768	1 925	13	4	17	30 709
14 Nodokļu politika un muitas savienība	135	0	0	4	4	139	107	18	7	4	11	136
15 Izglītība un kultūra	1 500	0	0	317	317	1 817	1 443	–3	14	329	343	1 783
16 Komunikācija	218	2	0	4	4	223	210	3	15	4	18	231
17 Veselība un patērētāju aizsardzība	677	1	0	26	26	703	542	73	28	21	50	664
18 Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa	1 066	1	0	61	61	1 128	798	–23	7	58	65	840
19 Ārējās attiecības	4 264	65	0	121	121	4 450	3 658	67	50	92	142	3 867
20 Tirdzniecība	79	–1	0	3	3	81	82	–1	6	3	9	90
21 Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm	1 647	–49	0	139	139	1 737	1 608	57	41	114	154	1 819
22 Paplašināšanās	1 022	–6	1	18	19	1 035	1 204	–79	9	19	28	1 152
23 Humānā palīdzība	820	245	0	5	5	1 070	820	107	46	4	50	978
24 Krāpšanas apkarošana	78	0	0	0	0	78	73	2	7	0	7	82
25 Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas	188	2	0	9	9	199	188	2	16	9	25	215
26 Komisijas administrācija	1 014	2	0	96	96	1 111	1 013	4	123	99	222	1 239
27 Budžets	68	–7	0	6	6	67	68	–7	10	6	16	77
28 Revīzija	11	0	0	1	1	12	11	0	1	1	1	12
29 Statistika	141	–5	0	17	17	153	120	4	7	17	24	148
30 Pensijas un ar tām saistīti izdevumi	1 214	–4	0	0	0	1 210	1 214	–4	0	0	0	1 210
31 Valodu dienesti	389	0	0	72	72	462	389	0	24	72	97	486
40 Rezerves	749	– 334	0	0	0	415	249	–56	0	0	0	193
90 Citas iestādes	2 937	9	10	213	223	3 170	2 937	9	325	224	549	3 496
Kopā	141 453	99	329	5 390	5 719	147 270	122 937	19	1 774	5 797	7 571	130 527

10.   Saistību apropriāciju izpilde pa politikas jomām

Miljonos EUR
Politikas joma	Apstiprinātās saistību apropriācijas	Uzņemtās saistības					Apropriāciju pārnešana uz 2011. gadu				Apropriācijas, kas zaudē spēku
		No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi	Kopā	%	Piešķirtie ieņēmumi	Pārnesumi – lēmums	Kopā	%	No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi (EBTA)	Kopā	%
	1	2	3	4	5=2 + 3 + 4	6=5/1	7	8	9=7 + 8	10=9/1	11	12	13	14=11 + 12 + 13	15=14/1
01 Ekonomika un finanses	455	440	0	11	451	99,07 %	1	0	1	0,32 %	3	0	0	3	0,60 %
02 Uzņēmējdarbība	907	785	0	60	845	93,14 %	52	0	52	5,68 %	10	0	0	11	1,18 %
03 Konkurence	95	90	0	2	92	96,87 %	2	0	2	2,15 %	1	0	0	1	0,98 %
04 Nodarbinātība un sociālās lietas	11 414	11 329	40	9	11 378	99,69 %	7	19	26	0,23 %	10	0	0	10	0,09 %
05 Lauksaimniecība un lauku attīstība	60 879	58 048	252	580	58 880	96,72 %	1 967	0	1 967	3,23 %	31	0	0	31	0,05 %
06 Enerģētika un transports	5 089	4 797	0	67	4 864	95,57 %	69	146	215	4,23 %	10	0	0	10	0,20 %
07 Vide	494	447	0	11	459	92,78 %	13	0	13	2,60 %	23	0	0	23	4,62 %
08 Zinātniskā izpēte	5 912	5 141	0	404	5 545	93,79 %	366	0	366	6,19 %	1	0	0	1	0,02 %
09 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	1 817	1 624	0	68	1 692	93,12 %	121	0	121	6,66 %	4	0	0	4	0,22 %
10 Tiešā pētniecība	847	383	4	75	462	54,49 %	385	0	385	45,46 %	0	0	0	0	0,04 %
11 Zivsaimniecība un jūrlietas	1 005	975	1	2	977	97,20 %	1	2	3	0,31 %	25	0	0	25	2,48 %
12 Iekšējais tirgus	78	75	0	2	76	98,23 %	1	0	1	1,64 %	0	0	0	0	0,13 %
13 Reģionālā politika	39 020	38 958	21	2	38 981	99,90 %	2	21	23	0,06 %	16	0	0	16	0,04 %
14 Nodokļu politika un muitas savienība	139	131	0	2	133	95,51 %	2	0	2	1,15 %	5	0	0	5	3,34 %
15 Izglītība un kultūra	1 817	1 497	0	144	1 641	90,33 %	173	0	173	9,52 %	3	0	0	3	0,15 %
16 Komunikācija	223	216	0	2	217	97,52 %	2	0	2	0,83 %	4	0	0	4	1,65 %
17 Veselība un patērētāju aizsardzība	703	659	0	17	676	96,10 %	9	0	9	1,24 %	19	0	0	19	2,66 %
18 Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa	1 128	1 038	0	32	1 070	94,84 %	29	24	53	4,71 %	5	0	0	5	0,45 %
19 Ārējās attiecības	4 450	4 293	0	66	4 359	97,96 %	55	31	86	1,93 %	5	0	0	5	0,11 %
20 Tirdzniecība	81	77	0	1	78	97,05 %	1	0	1	1,57 %	1	0	0	1	1,37 %
21 Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm	1 737	1 591	0	96	1 686	97,07 %	44	6	49	2,83 %	2	0	0	2	0,10 %
22 Paplašināšanās	1 035	1 014	1	8	1 023	98,87 %	10	0	10	0,98 %	2	0	0	2	0,16 %
23 Humānā palīdzība	1 070	1 055	0	3	1 058	98,90 %	2	0	2	0,20 %	10	0	0	10	0,90 %
24 Krāpšanas apkarošana	78	77	0	0	77	98,77 %	0	0	0	0,02 %	1	0	0	1	1,21 %
25 Politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas	199	189	0	4	193	97,10 %	4	0	4	2,21 %	1	0	0	1	0,69 %
26 Komisijas administrācija	1 111	1 013	0	58	1 070	96,32 %	38	0	38	3,44 %	3	0	0	3	0,24 %
27 Budžets	67	61	0	3	63	94,71 %	3	0	3	4,02 %	1	0	0	1	1,27 %
28 Revīzija	12	11	0	0	11	96,29 %	0	0	0	2,55 %	0	0	0	0	1,16 %
29 Statistika	153	130	0	9	139	90,74 %	8	0	8	5,10 %	6	0	0	6	4,16 %
30 Pensijas un ar tām saistīti izdevumi	1 210	1 205	0	0	1 205	99,63 %	0	0	0	0,00 %	4	0	0	4	0,37 %
31 Valodu dienesti	462	388	0	44	431	93,39 %	29	0	29	6,24 %	2	0	0	2	0,37 %
40 Rezerves	415	0	0	0	0	0,00 %	0	0	0	0,00 %	415	0	0	415	100,00 %
90 Citas iestādes	3 170	2 821	9	81	2 911	91,83 %	133	9	142	4,47 %	117	1	0	117	3,70 %
Kopā	147 270	140 554	328	1 861	142 744	96,93 %	3 528	259	3 787	2,57 %	738	1	1	740	0,50 %

11.   Maksājumu apropriāciju izpilde pa politikas jomām

Miljonos EUR
Politikas joma	Apstiprinātās Maksājumu apropriācijas	Veiktie maksājumi					Apropriāciju pārnešana uz 2011. gadu					Apropriācijas, kas zaudē spēku
		No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi	Kopā	%	Automātiski pārnestās apropriācijas	Pārnests atbilstīgi lēmumam	Piešķirtie ieņēmumi	Kopā	%	No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi (EBTA)	Kopā	%
	1	2	3	4	5=2 + 3 + 4	6=5/1	7	8	9	10=7 + 8 + 9	11=10/1	12	13	14	15=12 + 13 + 14	16=15/1
01 Ekonomika un finanses	401	282	5	2	289	72,11 %	5	48	14	67	16,82 %	41	0	3	44	11,07 %
02 Uzņēmējdarbība	771	594	11	53	658	85,35 %	14	12	73	99	12,81 %	11	3	1	14	1,84 %
03 Konkurence	104	83	7	2	92	88,79 %	7	0	2	10	9,46 %	1	1	0	2	1,74 %
04 Nodarbinātība un sociālās lietas	8 543	7 353	121	7	7 481	87,57 %	18	19	6	43	0,51 %	392	627	0	1 019	11,93 %
05 Lauksaimniecība un lauku attīstība	58 421	55 009	22	580	55 611	95,19 %	25	332	1 968	2 325	3,98 %	482	3	0	485	0,83 %
06 Enerģētika un transports	3 369	2 710	88	62	2 859	84,85 %	17	70	100	187	5,56 %	313	4	6	323	9,59 %
07 Vide	438	329	19	10	358	81,79 %	16	0	7	24	5,44 %	51	4	0	56	12,78 %
08 Zinātniskā izpēte	5 369	4 136	25	345	4 507	83,93 %	29	0	819	848	15,80 %	1	13	0	14	0,27 %
09 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	1 986	1 675	13	98	1 786	89,94 %	16	0	181	197	9,91 %	2	1	0	3	0,15 %
10 Tiešā pētniecība	789	338	31	69	438	55,51 %	39	0	305	344	43,58 %	3	4	0	7	0,91 %
11 Zivsaimniecība un jūrlietas	827	652	2	1	656	79,23 %	3	35	1	39	4,74 %	121	12	0	133	16,03 %
12 Iekšējais tirgus	80	64	5	1	71	88,66 %	6	0	1	7	8,81 %	1	1	0	2	2,53 %
13 Reģionālā politika	30 709	30 611	11	2	30 623	99,72 %	10	67	2	79	0,26 %	5	2	0	8	0,03 %
14 Nodokļu politika un muitas savienība	136	117	6	2	126	92,53 %	7	1	2	9	6,98 %	0	1	0	1	0,49 %
15 Izglītība un kultūra	1 783	1 416	13	143	1 572	88,16 %	15	5	186	205	11,51 %	4	2	0	6	0,33 %
16 Komunikācija	231	192	12	2	206	89,24 %	12	0	2	14	6,09 %	8	3	0	11	4,67 %
17 Veselība un patērētāju aizsardzība	664	552	27	11	590	88,84 %	29	6	10	45	6,70 %	28	1	0	30	4,45 %
18 Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa	840	721	6	18	745	88,70 %	8	23	41	71	8,48 %	23	1	0	24	2,82 %
19 Ārējās attiecības	3 867	3 589	42	52	3 683	95,23 %	42	2	40	84	2,16 %	93	8	0	101	2,61 %
20 Tirdzniecība	90	70	5	1	77	85,06 %	5	0	1	6	7,01 %	6	1	0	7	7,92 %
21 Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm	1 819	1 585	35	88	1 708	93,90 %	29	0	26	55	3,03 %	50	5	0	56	3,07 %
22 Paplašināšanās	1 152	1 113	8	10	1 130	98,06 %	7	0	9	16	1,39 %	5	2	0	6	0,55 %
23 Humānā palīdzība	978	922	45	4	971	99,30 %	5	0	1	6	0,61 %	1	0	0	1	0,09 %
24 Krāpšanas apkarošana	82	67	5	0	73	88,34 %	7	0	0	7	8,55 %	1	1	0	3	3,11 %
25 Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas	215	171	14	4	189	87,95 %	16	1	5	22	10,39 %	2	2	0	4	1,66 %
26 Komisijas administrācija	1 239	889	110	44	1 044	84,24 %	122	1	54	177	14,27 %	6	13	0	19	1,50 %
27 Budžets	77	52	10	3	65	83,82 %	8	0	3	11	14,49 %	1	0	0	1	1,69 %
28 Revīzija	12	10	1	0	11	86,62 %	1	0	0	1	11,77 %	0	0	0	0	1,61 %
29 Statistika	148	113	6	7	126	84,99 %	6	0	10	17	11,21 %	5	1	0	6	3,79 %
30 Pensijas un ar tām saistīti izdevumi	1 210	1 205	0	0	1 205	99,63 %	0	0	0	0	0,00 %	4	0	0	4	0,37 %
31 Valodu dienesti	486	362	23	41	427	87,75 %	25	0	31	57	11,65 %	2	1	0	3	0,60 %
40 Rezerves	193	0	0	0	0	0,00 %	0	0	0	0	0,00 %	193	0	0	193	100,00 %
90 Citas iestādes	3 496	2 490	286	80	2 857	81,72 %	331	9	144	484	13,85 %	117	38	0	155	4,43 %
Kopā	130 527	119 472	1 018	1 741	122 231	93,64 %	881	631	4 045	5 557	4,26 %	1 972	756	11	2 739	2,10 %

12.   Nenokārtoto saistību izmaiņas pa politikas jomām

Miljonos EUR
Politikas joma	Nenokārtotās saistības iepriekšējā gada beigās				Saistības par attiecīgo gadu				Gada beigās nenokārtotās saistības kopā
	Saistības, kas pārnestas no iepriekšējā gada	Atceltas saistības/pārvērtēšana/anulēšana	Maksājumi	Gada beigās nenokārtotās saistības	Gada laikā uzņemtās saistības	Maksājumi	To saistību atcelšana, ko nevar pārnest	Gada beigās nenokārtotās saistības
01 Ekonomika un finanses	424	–5	–74	344	451	– 215	0	236	581
02 Uzņēmējdarbība	768	–20	– 301	447	845	– 357	0	488	935
03 Konkurence	9	–2	–7	0	92	–85	0	8	8
04 Nodarbinātība un sociālās lietas	26 278	–1 501	–7 071	17 706	11 378	– 410	–1	10 967	28 673
05 Lauksaimniecība un lauku attīstība	17 155	– 227	–9 400	7 528	58 880	–46 211	0	12 669	20 197
06 Enerģētika un transports	6 713	–99	–2 180	4 435	4 864	– 679	0	4 184	8 619
07 Vide	750	–29	– 225	496	459	– 133	0	325	821
08 Zinātniskā izpēte	8 407	– 200	–3 019	5 188	5 545	–1 488	0	4 057	9 245
09 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	2 411	–65	–1 031	1 315	1 692	– 755	0	937	2 252
10 Tiešā pētniecība	158	–17	–90	51	462	– 348	–1	112	163
11 Zivsaimniecība un jūrlietas	1 620	–64	– 428	1 128	977	– 227	0	750	1 877
12 Iekšējais tirgus	15	–1	–12	2	76	–59	0	17	20
13 Reģionālā politika	93 232	– 114	–30 104	63 013	38 981	– 518	0	38 462	101 475
14 Nodokļu politika un muitas savienība	83	–14	–53	15	133	–72	0	60	76
15 Izglītība un kultūra	591	–50	– 283	258	1 641	–1 288	0	353	610
16 Komunikācija	91	–9	–65	18	217	– 141	0	76	94
17 Veselība un patērētāju aizsardzība	706	–68	– 337	300	676	– 253	0	423	723
18 Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa	1 049	–92	– 220	737	1 070	– 525	0	545	1 282
19 Ārējās attiecības	9 034	– 327	–2 398	6 309	4 359	–1 285	0	3 074	9 383
20 Tirdzniecība	19	–1	–12	6	78	–65	0	13	19
21 Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm	3 391	–95	–1 131	2 166	1 686	– 577	0	1 109	3 275
22 Paplašināšanās	3 173	– 300	– 939	1 934	1 023	– 191	0	832	2 766
23 Humānā palīdzība	513	–19	– 334	160	1 058	– 637	0	421	581
24 Krāpšanas apkarošana	32	–4	–18	10	77	–55	0	22	32
25 Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas	18	–2	–16	1	193	– 173	0	20	20
26 Komisijas administrācija	168	–15	– 143	11	1 070	– 901	0	169	179
27 Budžets	10	0	–10	0	63	–55	0	8	8
28 Revīzija	1	0	–1	0	11	–10	0	1	1
29 Statistika	101	–6	–46	49	139	–79	0	59	108
30 Pensijas un ar tām saistīti izdevumi	0	0	0	0	1 205	–1 205	0	0	0
31 Valodu dienesti	24	–1	–23	0	431	– 403	0	28	28
90 Citas iestādes	328	–38	– 278	11	2 911	–2 579	0	332	344
Kopā	177 272	–3 385	–60 249	113 638	142 744	–61 982	–5	80 757	194 395

13.   Nenokārtoto saistību sadalījums pēc gada, kurā tās radušās, pa politikas jomām

Miljonos EUR
Politikas joma	<2004.	2004.	2005.	2006.	2007.	2008.	2009.	2010.	Kopā
01 Ekonomika un finanses	0	0	13	63	32	40	196	236	581
02 Uzņēmējdarbība	16	3	13	17	57	112	229	488	935
03 Konkurence	0	0	0	0	0	0	0	8	8
04 Nodarbinātība un sociālās lietas	137	26	350	2 616	701	4 288	9 590	10 967	28 673
05 Lauksaimniecība un lauku attīstība	4	2	4	1 199	0	494	5 825	12 669	20 197
06 Enerģētika un transports	62	61	105	175	381	797	2 854	4 184	8 619
07 Vide	4	7	24	40	101	138	183	325	821
08 Zinātniskā izpēte	183	117	213	423	792	1 369	2 091	4 057	9 245
09 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi	12	8	42	73	179	337	664	937	2 252
10 Tiešā pētniecība	0	0	1	7	4	14	26	112	163
11 Zivsaimniecība un jūrlietas	36	4	19	282	23	130	634	750	1 877
12 Iekšējais tirgus	0	0	0	0	0	0	2	17	20
13 Reģionālā politika	522	553	884	10 452	729	16 566	33 307	38 462	101 475
14 Nodokļu politika un muitas savienība	0	0	0	0	0	2	13	60	76
15 Izglītība un kultūra	12	3	10	28	27	57	121	353	610
16 Komunikācija	0	0	0	0	0	1	17	76	94
17 Veselība un patērētāju aizsardzība	4	7	4	17	29	74	164	423	723
18 Brīvība, drošība un tiesiskums	0	1	12	13	98	167	446	545	1 282
19 Ārējās attiecības	450	187	215	636	1 074	1 588	2 158	3 074	9 383
20 Tirdzniecība	0	0	0	0	1	1	4	13	19
21 Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm	126	46	133	203	262	523	873	1 109	3 275
22 Paplašināšanās	52	28	72	208	392	623	559	832	2 766
23 Humānā palīdzība	2	0	0	0	7	27	124	421	581
24 Krāpšanas apkarošana	0	0	0	0	2	3	5	22	32
25 Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas	0	0	0	0	0	0	0	20	20
26 Komisijas administrācija	0	0	0	0	0	2	7	169	179
27 Budžets	0	0	0	0	0	0	0	8	8
28 Revīzija	0	0	0	0	0	0	0	1	1
29 Statistika	1	0	2	4	5	6	31	59	108
30 Pensijas un ar tām saistīti izdevumi	0	0	0	0	0	0	0	0	0
31 Valodu dienesti	0	0	0	0	0	0	0	28	28
90 Citas iestādes	0	0	0	0	0	0	11	332	344
Kopā	1 623	1 055	2 116	16 455	4 895	27 359	60 136	80 757	194 395

14.   Budžeta ieņēmumu izpildes kopsavilkums pa iestādēm

Miljonos EUR
Iestāde	Ienākumu apropriācijas		Konstatētie prasījumi			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nenokārtots
	Sākotnējās	Galīgās	Kārtējais gads	Pārnests	Kopā	Par kārtējā gada prasījumiem	Par pārnestiem prasījumiem	Kopā
Eiropas Parlaments	129	130	158	109	267	154	89	243	186,52 %	24
Eiropadome un Padome	54	54	94	7	101	87	6	93	172,12 %	8
Komisija	122 675	122 692	129 603	12 291	141 894	126 376	983	127 359	103,80 %	14 534
Tiesa	40	40	44	0	44	44	0	44	110,33 %	0
Revīzijas palāta	20	20	19	0	19	19	0	19	94,72 %	0
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	10	10	15	0	15	15	0	15	147,07 %	0
Reģionu komiteja	7	7	20	0	20	20	0	20	294,94 %	0
Ombuds	1	1	1	0	1	1	0	1	96,40 %	0
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	1	1	1	0	1	1	0	1	68,01 %	0
Kopā	122 937	122 956	129 955	12 407	142 362	126 717	1 078	127 795	103,94 %	14 566

15.   Saistību un maksājumu apropriāciju izpilde pa Iestādēm

Saistību apropriācijas

Miljonos EUR
Iestāde	Apstiprinātās saistību apropriācijas	Uzņemtās saistības					Apropriāciju pārnešana uz 2011. gadu				Apropriācijas, kas zaudē spēku
		No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	No piešķirtiem ieņēmumiem	Kopā	%	No piešķirtiem ieņēmumiem	Pārnests atbilstīgi lēmumam	Kopā	%	no gada budžeta apropriācijām	no pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi (EBTA)	Kopā	%
	1	2	3	4	5=2 + 3 + 4	6=5/1	7	8	9=7 + 8	10=9/1	11	12	13	14=11 + 12 + 13	15=14/1
Eiropas Parlaments	1 752	1 552	9	24	1 586	90,50 %	101	9	111	6,31 %	55	1	0	56	3,19 %
Eiropadome un Padome	703	593	0	41	634	90,08 %	29	0	29	4,14 %	41	0	0	41	5,79 %
Komisija	144 100	137 733	319	1 780	139 833	97,04 %	3 395	250	3 645	2,53 %	621	0	1	622	0,43 %
Tiesa	331	324	0	1	325	97,89 %	1	0	1	0,44 %	6	0	0	6	1,66 %
Revīzijas palāta	149	138	0	0	138	93,02 %	0	0	0	0,26 %	10	0	0	10	6,72 %
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	127	121	0	4	125	98,00 %	0	0	0	0,14 %	2	0	0	2	1,87 %
Reģionu komiteja	91	79	0	11	90	99,39 %	0	0	0	0,02 %	1	0	0	1	0,59 %
Ombuds	9	8	0	0	8	89,65 %	0	0	0		1	0	0	1	10,35 %
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	7	6	0	0	6	82,73 %	0	0	0		1	0	0	1	17,27 %
Kopā	147 270	140 554	328	1 861	142 744	96,93 %	3 528	259	3 787	2,57 %	738	1	1	740	0,50 %

Maksājumu apropriācijas

Miljonos EUR
Iestāde	Apstiprinātās maksājumu apropriācijas	Veiktie maksājumi					Apropriāciju pārnešana uz 2011. gadu					Apropriācijas, kas zaudē spēku
		No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	No piešķirtiem ieņēmumiem	Kopā	%	Automātiski pārnestās apropriācijas	Pārnests atbilstīgi lēmumam	No piešķirtiem ieņēmumiem	Kopā	%	No attiecīgā gada apropriācijām	No pārnestajām apropriācijām	Piešķirtie ieņēmumi (EBTA)	Kopā	%
	1	2	3	4	5=2 + 3 + 4	6=5/1	7	8	9	10=7 + 8 + 9	11=10/1	12	13	14	15=12 + 13 + 14	16=15/1
Eiropas Parlaments	1 938	1 321	165	20	1 507	77,74 %	231	9	111	351	18,10 %	55	25	0	81	4,16 %
Eiropadome un Padome	748	543	34	43	620	82,89 %	50	0	31	81	10,76 %	41	7	0	48	6,35 %
Komisija	127 031	116 982	732	1 661	119 374	93,97 %	550	622	3 901	5 073	3,99 %	1 855	718	11	2 584	2,03 %
Tiesa	350	307	15	1	323	92,40 %	17	0	1	18	5,24 %	6	3	0	8	2,36 %
Revīzijas palāta	210	122	60	0	182	86,90 %	16	0	0	17	7,94 %	10	1	0	11	5,15 %
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	134	112	5	4	121	90,36 %	8	0	1	9	6,95 %	2	1	0	4	2,68 %
Reģionu komiteja	97	73	5	12	89	92,03 %	7	0	0	7	6,91 %	1	0	0	1	1,06 %
Ombuds	10	8	1	0	8	84,26 %	1	0	0	1	5,23 %	1	0	0	1	10,50 %
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	8	4	1	0	5	61,11 %	1	0	0	1	16,79 %	1	1	0	2	22,10 %
Kopā	130 527	119 472	1 018	1 741	122 231	93,64 %	881	631	4 045	5 557	4,26 %	1 972	756	11	2 739	2,10 %

16.   Aģentūru ienākumi – budžeta prognozes, prasījumi un saņemtās summas

Miljonos EUR
Aģentūra	Prognozētie budžeta ienākumi	Konstatētie prasījumi	Saņemtās summas	Nenokārtots	Finansētā Komisijas politikas joma
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra	137	109	106	4	06
Frontex	93	84	84	0	18
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	18	19	19	0	15
Eiropas Policijas akadēmija	8	8	8	0	18
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	75	386	386	0	02
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	58	48	49	0	17
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	16	16	16	0	18
Eiropas Vides aģentūra	51	46	46	0	07
Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	11	10	10	0	11
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	73	74	74	0	17
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	6	6	6	0	04
Eiropas GNSS uzraudzības iestāde	9	16	16	0	06
Kodolsintēze enerģijas vajadzībām	242	273	236	37	08
Eurojust	32	32	32	0	18
Eiropas Jūras drošības aģentūra	51	45	45	0	06
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs	174	179	179	0	12
Eiropas Zāļu aģentūra	208	221	209	12	02
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra	8	8	8	0	09
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	20	22	22	0	18
Eiropas Dzelzceļa aģentūra	24	24	24	0	06
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	15	14	14	0	04
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	56	59	51	8	31
Eiropas Izglītības fonds	20	19	19	0	15
Kopienas Augu šķirņu birojs	13	12	12	0	17
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	21	21	21	0	04
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	49	49	49	0	15
Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra	16	16	16	0	06
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra	29	29	29	0	08
Pētniecības izpildaģentūra	34	36	34	3	08
Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūra	7	7	7	0	17
Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra	10	10	10	0	06
Kopā	1 677	1 993	1 929	64

Miljonos EUR
Ieņēmumu veids	Prognozētie budžeta ienākumi	Konstatētie prasījumi	Saņemtās summas	Nenokārtots
Komisijas subsīdija	1 061	1 040	1 037	3
Ienākumi no maksām	443	765	751	14
Citi ieņēmumi	173	188	141	47
Kopā	1 677	1 993	1 929	64

17.   Aģentūras: saistību un maksājumu apropriācijas pa aģentūrām

Miljonos EUR
Aģentūra	Saistību apropriācijas			Maksājumu apropriācijas
	Apropriācijas	Uzņemtās saistības	Pārnests uz 2010. gadu	Apropriācijas	Veiktie maksājumi	Pārnests uz 2010. gadu
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra	144	122	22	157	108	48
Frontex	95	89	3	118	82	27
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	21	19	2	21	17	3
Eiropas Policijas akadēmija	12	10	2	13	8	3
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	75	71	0	96	77	12
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	58	56	0	76	56	16
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	16	16	0	17	15	1
Eiropas Vides aģentūra	52	44	8	58	44	13
Eiropas Policijas birojs	93	91	0	93	68	22
Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	10	10	0	11	10	1
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	76	74	0	84	71	11
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	6	4	0	6	2	2
Eiropas GNSS uzraudzības iestāde	74	67	7	63	45	18
Kodolsintēze enerģijas vajadzībām	551	550	1	302	192	56
Eurojust	34	31	3	38	28	9
Eiropas Jūras drošības aģentūra	55	53	0	53	46	1
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs	366	158	0	396	150	35
Eiropas Zāļu aģentūra	210	201	0	248	196	45
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra	8	8	0	10	8	2
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	20	20	0	27	19	8
Eiropas Dzelzceļa aģentūra	24	24	0	29	23	5
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	16	15	0	20	15	4
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	56	43	0	60	43	4
Eiropas Izglītības fonds	19	19	0	21	20	1
Kopienas Augu šķirņu birojs	13	12	0	14	11	0
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	22	21	0	27	22	4
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	49	49	0	55	48	6
Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra	16	15	0	17	15	2
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra	29	29	0	32	30	2
Pētniecības izpildaģentūra	34	33	0	37	32	3
Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūra	7	7	0	8	7	1
Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra	10	10	0	11	9	1
Kopā	2 271	1 972	49	2 217	1 516	366

Miljonos EUR
Izdevumu veids	Saistību apropriācijas			Maksājumu apropriācijas
	Apropriācijas	Uzņemtās saistības	Pārnests uz 2010. gadu	Apropriācijas	Veiktie maksājumi	Pārnests uz 2010. gadu
Personāls	673	656	3	688	649	19
Administratīvie izdevumi	283	264	2	365	249	93
Darbības izdevumi	1 314	1 052	44	1 165	618	254
Kopā	2 271	1 972	49	2 217	1 516	366

18.   Budžeta izpildes rezultāts, ieskaitot Aģentūras

Miljonos EUR
	Eiropas Savienība	Aģentūras	Subsīdiju aģentūrām izslēgšana	Kopā
Finanšu gada ieņēmumi	127 795	1 929	(1 037)	128 687
Maksājumi par kārtējā gada apropriācijām	(121 213)	(1 320)	1 037	(121 495)
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu	(2 797)	(366)	0	(3 164)
To neizmantoto apropriāciju anulēšana, kas pārnestas no N-1 gada	741	181	0	922
Valūtas kursa starpības attiecīgajā gadā	22	0	0	22
Budžeta izpildes rezultāts	4 549	424	0	4 972

Paskaidrojumi attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem par budžeta izpildi

1.   BUDŽETA PRINCIPI, STRUKTŪRA UN APROPRIĀCIJAS

1.1.   JURIDISKAIS PAMATS UN FINANŠU REGULA

Budžeta pārskatus kārto saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Finanšu regulai. Vispārējais budžets – ES finanšu politikas galvenais instruments – ir instruments, kurā ir paredzēti un apstiprināti ES ieņēmumi un izdevumi katram gadam.

Komisija katru gadu novērtē visus iestāžu gada ieņēmumus un izdevumus un izveido provizorisku budžeta projektu, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Pamatojoties uz provizorisko budžeta projektu, Padome sagatavo budžeta projektu, ko abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc tam apspriež. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par budžeta galīgu pieņemšanu, un tādējādi tas kļūst izpildāms. Par budžeta izpildi galvenokārt ir atbildīga Komisija.

1.2.   BUDŽETA PRINCIPI

Eiropas Savienības vispārējo budžetu nosaka vairāki pamatprincipi:

—   vienotības un budžeta precizitātes princips: visiem izdevumiem un ieņēmumiem ir jābūt ietvertiem vienotā budžeta dokumentā, iegrāmatotiem budžeta pozīcijā, un izdevumi nedrīkst pārsniegt apstiprinātās apropriācijas,

—   universāluma princips: šis princips ietver divus noteikumus:

nepiešķiršanas noteikumu, kas nozīmē, ka budžeta ieņēmumus nedrīkst rezervēt īpašiem izdevumu posteņiem (kopējiem ieņēmumiem ir jāsedz kopējie izdevumi),

bruto budžeta noteikumu, kas nozīmē, ka ieņēmumus un izdevumus budžetā iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas,

—   gada pārskata princips: apropriācijas ir apstiprinātas vienam gadam, tāpēc tās ir jāizlieto attiecīgajā gadā,

—   līdzsvara princips: budžetā norādītajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā (paredzamajiem ieņēmumiem ir jābūt vienādiem ar maksājumu apropriācijām),

—   specifikācijas princips: visas apropriācijas ir piešķirtas īpašam nolūkam un īpašam mērķim,

—   norēķinu vienības princips: budžetu sagatavo un izpilda euro valūtā, un pārskatus sniedz euro valūtā,

—   pareizas finanšu pārvaldības princips: budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus,

—   pārredzamības princips: budžetu, budžeta grozījumus un galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.3.   BUDŽETA STRUKTŪRA

Budžetu veido:

(a)	vispārīgs ieņēmumu dokuments;

(b)

atsevišķas iedaļas ar ieņēmumu un izdevumu pārskatiem par katru iestādi: I iedaļa: Parlaments; II iedaļa: Padome; III iedaļa: Komisija; IV iedaļa: Tiesa; V iedaļa: Revīzijas palāta; VI iedaļa: Ekonomikas un sociālo lietu komiteja; VII iedaļa: Reģionu komiteja; VIII iedaļa: Ombuds; IX iedaļa: Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

Katras iestādes ieņēmumu un izdevumu posteņus klasificē sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai izmantojuma, kam tie piešķirti.

Daļa likvidējamās EOTK līdzekļu tika iekļauta likvidējamās EOTK darbības budžetā. Katru gadu minēto darbības budžetu pieņēma Komisija, apspriežoties ar Padomi un Eiropas Parlamentu. Pēdējo reizi budžetu sagatavoja laikposmam no 2002. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 23. jūlijam. No 2002. gada 24. jūlija ieņēmumi un izdevumi, kas ir saistīti ar darbības budžetu, tiek iekļauti likvidējamās EOTK ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Pārējās izpildāmās saistības ir norādītas bilancē saistību daļā.

1.4.   BUDŽETA PĀRSKATU STRUKTŪRA

1.4.1.    Vispārīgs pārskats

Administratīvās apropriācijas un darbības apropriācijas ir iekļautas tikai Komisijas budžetā. Pārējām iestādēm ir tikai administratīvās apropriācijas. Turklāt, budžetā izšķir divu veidu apropriācijas – nediferencētās apropriācijas un diferencētās apropriācijas.

Nediferencētās apropriācijas izmanto, lai finansētu darbības, kas ir paredzētas vienam gadam (atbilstīgi gada pārskata principam). Tās aptver visas Komisijas iedaļas budžeta administratīvās nodaļas un visas pārējās iedaļas, ELGF gada apropriācijas un noteiktas tehniskās apropriācijas (atmaksa, aizņēmumu un aizdevumu garantijas utt.). Nediferencēto apropriāciju gadījumā saistību apropriāciju summa ir vienāda ar maksājumu apropriāciju summu.

Diferencētās apropriācijas ieviesa, lai saskaņotu gada pārskata principu ar daudzgadu darbību pārvaldības vajadzībām. Tās ir paredzēts attiecināt uz daudzgadu darbībām, un tās ietver visas pārējās apropriācijas, kas iekļautas visās nodaļās, izņemot Komisijas iedaļas 1. nodaļu. Diferencētās apropriācijas iedala saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās:

—   saistību apropriācijas: sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kas uzņemtas kārtējā finanšu gadā par darbībām, kuru ilgums ir vairāki gadi. Tomēr budžeta saistības par darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, saskaņā ar Finanšu regulas 76. panta 3. punktu var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem, ja tas paredzēts pamatdokumentā,

—   maksājumu apropriācijas: attiecas uz izdevumiem, kas rodas, izpildot kārtējā finanšu gadā un/vai iepriekšējos finanšu gados uzņemtās saistības.

1.4.2.    Apropriāciju izcelsme

Galvenais apropriāciju avots ir Savienības budžets kārtējam gadam. Tomēr citu veidu apropriācijas iegūst, īstenojot Finanšu regulas noteikumus. Tās iegūst no iepriekšējiem finanšu gadiem vai ārējiem avotiem:

—	sākotnējās kārtējam gadam pieņemtās budžeta apropriācijas var papildināt ar pārvietojumiem starp pozīcijām atbilstīgi Finanšu regulas ((EK, Ruratom) Nr. 1605/2002, 2002. gada 25. jūnijs) 22.–24. panta noteikumiem un grozot budžetu (atbilstīgi Finanšu regulas 37. un 38. pantam),

—

kārtējo budžetu papildina arī no iepriekšējā gada pārnestās vai atkal pieejamās apropriācijas. Tās ir i) nediferencētas maksājumu apropriācijas, kuras automātiski var pārnest tikai par vienu finanšu gadu saskaņā ar Finanšu regulas 9. panta 4. punktu, ii) apropriācijas, kuras pārnes saskaņā ar iestāžu lēmumu vienā no šādiem diviem gadījumiem: ja ir pabeigti sagatavošanās posmi (Finanšu regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts) vai juridiskais pamats ir pieņemts ar novēlošanos (9. panta 2. punkta b) apakšpunkts). Pārnest var gan saistību, gan maksājumu apropriācijas (9. panta 3. punkts), un iii) apropriācijas, kas ir atkal pieejamas pēc saistību atcelšanas. Tās ir saistītas ar to saistību apropriāciju atkārtotu iegrāmatošanu, kas attiecas uz atceltajiem struktūrfondiem. Izņēmuma kārtā summas var atkārtoti iegrāmatot gadījumā, ja Komisija ir pieļāvusi kļūdu vai ja tās ir nepieciešamas programmas pabeigšanai (Finanšu regulas 157. pants).

—

Piešķirtie ieņēmumi, kurus veido i) atmaksājumi, ja summas ir piešķirtie ieņēmumi sākotnējo izdevumu budžeta pozīcijā, kuru var bez ierobežojumiem pārnest; EBTA apropriācijas: Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu ir paredzēts, ka dalībvalstīm noteiktām darbībām ir jāveic finanšu iemaksas ES budžetā. Attiecīgās budžeta pozīcijas un paredzētās summas ir publicētas ES budžeta III pielikumā. Attiecīgās pozīcijas papildina EBTA iemaksas. Apropriācijas, kas līdz gada beigām nav izlietotas, anulē, un EEZ valstis tās saņem atpakaļ, iii) ieņēmumi no trešām personām/citām valstīm, kuras ir noslēgušas līgumus ar Eiropas Savienību par finanšu iemaksām ES darbībām. Saņemtās summas uzskatāmas par tiem ieņēmumiem no trešām personām, ko piešķir attiecīgajām budžeta pozīcijām (bieži izpētes jomā), un tās var pārnest bez ierobežojumiem (Finanšu regulas 10. pants un 18. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts), iv) darbs trešo personu uzdevumā. Saistībā ar izpētes darbu ES izpētes centri var strādāt ārēju struktūru uzdevumā (Finanšu regulas 161. panta 2. punkts). Darbu trešo personu uzdevumā tāpat kā ieņēmumus no trešām personām piešķir īpašām budžeta pozīcijām un var pārnest bez ierobežojumiem (Finanšu regulas 10. pants un 18. panta 1. punkta d) apakšpunkts), un v) pēc avansa maksājumu atmaksāšanas atkal pieejamās apropriācijas. Tie ir saņēmēju atmaksātie ES līdzekļi, kurus bez ierobežojumiem var pārnest. Struktūrfondu jomā atjaunošanas pamatā ir Komisijas lēmums (Finanšu regulas 18. panta 2. punkts un tās īstenošanas kārtības 228. pants).

1.4.3.    Pieejamo apropriāciju sastāvdaļas

—   galīgā budžeta apropriācijas= pieņemtās sākotnējā budžeta apropriācijas + budžeta grozījumu apropriācijas + pārvietojumi,

—   papildu apropriācijas= piešķirtie ieņēmumi (skatīt iepriekš) + apropriācijas, kas ir pārnestas no iepriekšējā finanšu gada vai atkal pieejamas pēc saistību atcelšanas,

—   kopā piešķirtās apropriācijas= galīgā budžeta apropriācijas + papildu apropriācijas,

—   gada apropriācijas (budžeta rezultāta aprēķināšanai izmantotās)= galīgā budžeta apropriācijas + piešķirtie ieņēmumi.

1.5.   BUDŽETA IZPILDE

Budžeta izpildi reglamentē Finanšu regula, kuras 48. panta 1. punktā noteikts, ka: „Komisija izpilda budžeta (…) saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās”. Minētās regulas 50. pantā ir noteikts, ka Komisija piešķir iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas.

1.6.   NENOKĀRTOTĀS SAISTĪBAS (RAL)

Pēc diferencētu apropriāciju ieviešanas izveidojās starpība starp uzņemtām saistībām un veiktiem maksājumiem. Minētā starpība, kas atbilst nenokārtotām saistībām, atspoguļo laikposmu starp brīdi, kad saistības tiek uzņemtas, un brīdi, kad tiek veikti attiecīgie maksājumi.

2.   IZSKAIDROJUMS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSKATIEM PAR BUDŽETA IZPILDI

2.1.   GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS (1. tabula)

2.1.1.    Vispārīgas piezīmes

Pašu resursu summas, ko iegrāmato kontos, ir tās, ko gada laikā dalībvalstu valdības kreditē Komisijas vārdā atvērtajos kontos. Pārpalikuma gadījumā ieņēmumi attiecas arī uz budžeta izpildes rezultātu iepriekšējā finanšu gadā. Pārējie ieņēmumi, ko iegrāmato kontos, ir summa, kas faktiski saņemta gada laikā.

Lai aprēķinātu gada budžeta izpildes rezultātu, izdevumos ir iekļauti maksājumi, kas tiek veikti no gada maksājumu apropriācijām, kā arī visas attiecīgā gada apropriācijas, ko pārnes uz nākamo gadu. Maksājumi, kas veikti no gada maksājumu apropriācijām, ir maksājumi, ko grāmatvedis veic līdz finanšu gada 31. decembrim. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda gadījumā maksājumi ir tie, ko dalībvalstis veikušas laikposmā no 2009. gada 16. oktobra līdz 2010. gada 15. oktobrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedim par saistībām un apstiprinājumu ir paziņots līdz 2011. gada 31. janvārim. Saistībā ar ELGF izdevumiem pēc kontroles veikšanas dalībvalstīs var pieņemt atbilstības lēmumu.

Budžeta izpildes rezultāts ietver divus elementus: Eiropas Savienības rezultātu un EEZ ietilpstošo EBTA valstu līdzdalības rezultātu. Saskaņā ar 15. pantu Regulā Nr. 1150/2000 par pašu resursiem minētais rezultāts atspoguļo starpību starp:

—	kopējiem ieņēmumiem, kas saņemti attiecīgajā gadā,

—	un kopējiem maksājumiem, kas veikti no attiecīgā gada apropriācijām, pieskaitot kopējo attiecīgā gada to apropriāciju summu, kas pārnestas uz nākamo gadu.

Aprēķinā iegūtajam skaitlim pieskaita vai no tā atņem šādas vērtības:

—	no iepriekšējiem gadiem pārnesto anulēto maksājumu apropriāciju neto atlikumu un visus maksājumus, kas euro kursa svārstību dēļ pārsniedz nediferencētās apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējā gada,

—	gada laikā iegrāmatoto maiņas kursa peļņas un zaudējumu atlikumu.

Budžeta izpildes rezultāts tiek atdots dalībvalstīm nākamā gadā, samazinot summas, kas dalībvalstīm ir jāmaksā nākamajā finanšu gadā.

No iepriekšējā finanšu gada pārnestās apropriācijas attiecībā uz trešo personu iemaksām un darbu trešo personu uzdevumā, kuras atbilstoši definīcijai nekad netiek anulētas, ir iekļautas papildu apropriācijās attiecīgajam finanšu gadam. Ar to ir skaidrojama atšķirība starp pārnestajām apropriācijām no iepriekšējā gada 2010. gada budžeta izpildes pārskatos un tām, kas pārnestas uz nākamo gadu 2009. gada budžeta izpildes pārskatos. Maksājumu apropriācijas atkārtotai izmantošanai un apropriācijas, kas atkal pieejamas pēc avansa maksājumu atmaksas, netiek ņemtas vērā, aprēķinot gada rezultātu.

Pārnestās maksājumu apropriācijas ietver automātiskus pārnesumus un pārnesumus atbilstīgi lēmumam. Neizmantoto maksājumu apropriāciju anulēšana, kas pārnestas no iepriekšējā gada, ietver to apropriāciju anulējumus, kas pārnestas automātiski un atbilstīgi lēmumam. Tas ietver arī uz nākamo gadu pārnesto piešķirto ieņēmumu apropriāciju samazinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu.

2.1.2.    Budžeta izpildes rezultāta saskaņojums ar saimniecisko rezultātu

Gada saimniecisko rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā. Tomēr budžeta izpildes rezultāts ir balstīts uz mainītiem naudas līdzekļu uzskaites noteikumiem saskaņā ar Finanšu regulu. Tā kā budžeta izpildes rezultāts un saimnieciskais rezultāts izriet no vieniem un tiem pašiem pamatā esošiem darījumiem, kontrole ir lietderīga, lai nodrošinātu to saskaņošanas iespējamību. Šī saskaņošana ir parādīta turpmāk tabulā, izceļot būtiskākās saskaņotās summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem.

Saskaņošana: saimnieciskais rezultāts — budžeta izpilde

Miljonos EUR
	2010.	2009. (pārveidots)
GADA SAIMNIECISKAIS REZULTĀTS	17 232	6 887
Ieņēmumi
Kārtējā gadā konstatētie, bet vēl neiekasētie prasījumi	(3 132)	(2 806)
Iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi	1 346	2 563
Uzkrātie ieņēmumi (neto)	(371)	436
Izdevumi
Uzkrātie izdevumi (neto)	(7 426)	2 951
Kārtējā gadā samaksātie iepriekšējā gada izdevumi	(386)	(432)
Priekšfinansējuma neto ietekme	(678)	(9 458)
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu	(2 798)	(1 759)
Maksājumi, kas veikti no neizlietoto maksājumu apropriāciju pārnesumiem un anulējuma	1 760	4 573
Uzkrājumu izmaiņas	(323)	(329)
Citi	(257)	(153)
Saimnieciskais rezultāts aģentūrām + EOTK	(418)	(209)
GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS*	4 549	2 264

Saskaņotie posteņi – ieņēmumi

Faktiskie finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījumiem, kuri konstatēti attiecīgā gada laikā, un summām, kas iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajiem prasījumiem. Tāpēc kārtējā gadā konstatētos, bet vēl neiekasētos prasījumus saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskā rezultāta, jo tie nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētie un kārtējā gadā iekasētie prasījumi jāpievieno saimnieciskajam rezultātam saskaņošanas nolūkā.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrātie ieņēmumi par lauksaimniecības nodevām, pašu resursi, procenti un dividendes. Ņem vērā tikai neto ietekmi, t. i., kārtējā gada uzkrātos ieņēmumus, no kuriem atskaitīti iepriekšējā gada uzkrātie ieņēmumi.

Saskaņotie posteņi – izdevumi

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrātie izdevumi gada beigu periodizācijas mērķiem, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies ES līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots Komisijai.

Kamēr uzkrātie izdevumi netiek uzskatīti par budžeta izdevumiem, kārtējā gadā saistībā ar iepriekšējos gados reģistrētajiem rēķiniem veiktie maksājumi ir daļa no kārtējā gada budžeta izdevumiem.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu vienību kombinācija: 1) jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem; un 2) priekšfinansējuma ieskaits, kas ir samaksāts kārtējā gadā vai iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Pēdējais parāda izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta pārskatos, jo sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem tā samaksas brīdī.

Papildus maksājumiem, kas veikti par attiecīgā gada apropriācijām, tā gada apropriācijas, kuras pārnestas uz nākamo gadu, ir jāņem vērā, aprēķinot arī attiecīgā gada budžeta izpildes rezultātu (saskaņā ar 15. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000). Tie paši noteikumi attiecas arī uz budžeta maksājumiem, kas veikti kārtējā gadā no neizlietoto maksājumu apropriāciju pārnesumiem un anulējuma.

Uzkrājumu izmaiņas ir saistītas ar gada beigu aprēķiniem, kas veikti uzkrāto izdevumu kontos (galvenokārt pabalsti darbiniekiem), kuri neietekmē budžeta pārskatus. Pie citām saskaņotajām summām pieder dažādas vienības, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, pamatlīdzekļu iegāde, kapitāla nomas maksājumi un finansiālā līdzdalība, kurām ir atšķirīgas budžeta un uzkrāšanas grāmatvedības procedūras.

Visbeidzot, aģentūru un EOTK saimnieciskais rezultāts, kas iekļauts konsolidētajā saimnieciskajā rezultātā, ir jāizslēdz, jo to budžeta izpilde nepieder pie konsolidētā budžeta izpildes rezultāta.

2.2.   BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMS (2. tabula)

Maksājumu apropriāciju summa sākotnēji pieņemtajā budžetā, kuru Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs parakstīja 2009. gada 17. decembrī, tika noteikta 122 937 miljonu euro apmērā, un to finansēs no pašu resursiem 121 507 miljonu euro apmērā. Budžeta gadā ieņēmumu un izdevumu aprēķini sākotnējā budžetā parasti ir pakļauti korekcijām, un šādas izmaiņas tiek uzrādītas budžeta grozījumos. Korekcijas NKI pašu resursu maksājumos nodrošina precīzu atbilstību starp budžeta ieņēmumiem un budžeta izdevumiem. Saskaņā ar līdzsvara principu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem (maksājumu apropriācijām) ir jābūt līdzsvarotiem.

Ieņēmumi:

2010. gadā tika pieņemti astoņi budžeta grozījumi. Ņemot tos vērā, 2010. gada budžeta galīgo ieņēmumu kopsumma sasniedza 122 956 miljonus euro. To finansēja no pašu resursiem par kopējo summu 119 270 miljoni euro (respektīvi, par 2 237 miljoniem euro mazāk, nekā sākotnēji prognozēts) un atlikušo daļu – no citiem ieņēmumiem. Samazinātās vajadzības pēc pašu resursiem galvenokārt bija skaidrojamas ar 2 254 miljonu euro iekļaušanu no iepriekšējā gada pārpalikuma.

Runājot par pašu resursiem, jāatzīmē, ka pašu resursu iekasēšana gandrīz pilnībā atbilda prognozētajām summām, jo budžeta aprēķinus grozīja vienlaicīgi ar budžeta grozījuma Nr. 4/2010 pieņemšanu (tos palielināja patr 1 516 miljoniem). Šis labojums bija balstīts uz jaunajām makroekonomikas prognozēm par 2010. gada pavasari, kuras bija optimistiskākas par iepriekšējām.

Turklāt galīgie dalībvalstu PVN un NKI maksājumi tuvu atbilst galīgajam budžeta aprēķinam. Starpību starp prognozētajām summām un faktiski samaksātajām summām var izskaidrot ar atšķirībām budžeta mērķiem izmantotajos euro kursos un kursos, kas bija spēkā tad, kad EMS neietilpstošās dalībvalstis faktiski veica savus maksājumus.

Izdevumi:

2010. gads ir pašreizējā plānošanas perioda ceturtais gads, kura programmās ir sasniegts normāls darba ritms un kurā ir uzsākta iepriekšējā perioda programmu galīgā slēgšana. Nenokārtotās saistības, kas uzņemtas pirms 2007. gada, gada beigās veidota aptuveni 10 % no visām RAL.

Attiecībā uz saistībām sākotnējais budžets un līdz ar to arī noteiktie politiskie mērķi tika faktiski izpildīti atbilstoši plānotajam. Izpildes līmenis, atskaitot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda neizmantoto rezervi 415 miljonu euro apmērā un 28 miljonus euro neizmantoto provizorisko apropriāciju (summas, kas novietotas rezervēs, līdz tiek izpildīti konkrēti nosacījumi, un kuras ir palikušas rezervēs budžeta gada beigās), sasniedza 99,4 %. Gada laikā bija šādi pielāgojumi – 80 miljoni Eiropas Solidaritātes fondam kā izdevumi, kas ir neparedzami pēc to rakstura, 10 miljoni euro administratīvie izdevumi Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei un 10 miljoni euro, kas Eiropas Parlamentam bija vajadzīgi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. No kopējās izpildes 140 554 miljoni euro neizmantoti palika 554 miljoni euro. Pēc 259 miljonu euro pārnešanas uz 2011. gadu, no kuriem lielāko daļu summas – 147 miljonus euro – izmantos enerģētikas jomas projektiem ekonomikas atveseļošanas atbalstam, summa 295 miljonu euro apmērā tika anulēta.

Maksājumu izpildes rādītājs, izņemot neizmantoto Ārkārtas atbalsta rezervi (193 miljoni euro) un provizoriskās apropriācijas (48 miljoni euro), bija 97,4 % no budžeta, gada laikā apropriāciju kopsumma tika grozīta tikai dēļ iepriekš minētajiem administratīvajiem izdevumiem.

Pretstatā iepriekšējiem gadiem gada beigās netika veikts maksājumu apropriāciju samazinājums, izdarot budžeta grozījumus. Galvenais pielāgojums tika veikts kā vispārējs pārvietojums, ar kuru tika papildināti reģionālās politikas līdzekļi par 1 125 miljoniem euro, samazinot apropriācijas lauku attīstībai. Izmantojot iekšējus pārvietojumus, Komisija papildināja Kohēzijas fondu par aptuveni 600 miljoniem euro. Neizmantoto ierosināto apropriāciju summa, izņemot rezerves, bija 3 243 miljoni euro, un pēc 1 513 miljonu euro pārnešanas, apropriācijas par kopējo summu 1 730 miljoni euro no dažādām daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām zaudēja spēku.

Sīki izstrādāta analīze par budžeta korekcijām, to attiecīgo kontekstu, to pamatojumu un to ietekmi ir sniegta Komisijas 2010. gada ziņojuma par budžeta un finanšu pārvaldību A daļā – pārskats budžeta līmenī, un B daļā par katru daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategoriju.

2.3.   IEŅĒMUMI (3. tabula)

Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumus var iedalīt divās pamatkategorijās: pašu resursi un citi ieņēmumi. Tas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantā: “Neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašas resursiem.” Lielāko daļu budžeta izdevumu finansē no pašu resursiem. Citi ieņēmumi ir tikai neliela kopējā finansējuma daļa.

Pašu resursi tiek iedalīti trijās kategorijās – tradicionālie pašu resursi, PVN resursi un NKI resursi. Savukārt tradicionālie pašu resursi ietver cukura nodevas un muitas nodokļus. Arī korekcijas mehānisms Apvienotās Karalistes labā, kā arī Nīderlandes un Zviedrijas gada NKI iemaksas bruto samazinājums ir pašu resursu sistēmas daļa.

2.3.1.    Tradicionālie pašu resursi

Tradicionālie pašu resursi: visas konstatētās tradicionālo pašu resursu summas ir jāiegrāmato vienā no kompetento iestāžu grāmatvedības kontiem.

—	Parastajā kontā, kas noteikts Regulas Nr. 1150/2000 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā: visas atgūtās vai garantētās summas.

—	Atsevišķā kontā, kas noteikts Regulas Nr. 1150/2000 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā: visas summas, kuras vēl nav atgūtas un/vai nav garantētas; šajā kontā var iegrāmatot arī tās summas, kas ir garantētas, bet apstrīdētas.

Attiecībā uz atsevišķo kontu dalībvalstis nosūta Komisijai ceturkšņa pārskatu, kurā iekļauj:

—	iepriekšējā ceturksnī atgūstamo atlikumu,

—	konkrētajā ceturksnī konstatētos prasījumus,

—	konkrētajā ceturksnī izdarītos pamata labojumus (korekcijas/anulēšanas),

—	norakstītās summas (kas saskaņā ar Regulas 1150/2000 17. panta 2. punktu nav iespējams darīt pieejamas),

—	konkrētajā ceturksnī atgūtās summas,

—	attiecīgā ceturkšņa beigās atgūstamo atlikumu.

Tradicionālie pašu resursi jāiegrāmato Komisijas kontā valsts kasē vai dalībvalsts izraudzītā struktūrā vēlākais pirmajā darbadienā pēc 19. datuma otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā prasījums konstatēts (vai atgūts atsevišķa konta gadījumā). Dalībvalstis patur 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem kā iekasēšanas izmaksas. Iespējamos pašu resursu prasījumus koriģē, pamatojoties uz to atgūšanas iespējamību.

2.3.2.    PVN resursi un NKI resursi

PVN pašu resursi rodas, visām dalībvalstīm piemērojot vienotu likmi saskaņotajai PVN bāzei, kuru nosaka saskaņā ar 2007. gada ORD lēmuma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Vienotā likme ir 0,30 %, izņemot 2007.–2013. gada periodu, kurā pieprasītā likme Austrijai ir 0,225 %, Vācijai – 0,15 %, Nīderlandei un Zviedrijai – 0,10 %. Visām dalībvalstīm PVN bāze nepārsniedz 50 % no NKI.

PVN pašu resursi rodas, visām dalībvalstīm piemērojot vienotu likmi saskaņotajai PVN bāzei, kuru nosaka saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmuma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Visām dalībvalstīm PVN bāze nepārsniedz 50 % no NKI.

NKI resursi ir mainīgi resursi, kas ir paredzēti to ieņēmumu nodrošināšanai jebkurā noteiktā gadā, kas nepieciešami, lai segtu izdevumus, kuri pārsniedz iekasēto summu no tradicionālajiem pašu resursiem, PVN resursiem un dažādiem ieņēmumiem. Ieņēmumi rodas, piemērojot vienotu likmi visu dalībvalstu kopējam NKI.

PVN un NKI resursus nosaka, pamatojoties uz PVN un NKI bāzes prognozēm, ko izstrādā provizoriskā budžeta projekta sagatavošanas laikā. Minētās prognozes pēc tam pārskata; rādītājus atjaunina attiecīgajā budžeta gadā, izmantojot budžeta grozījumus.

Pēc attiecīgā budžeta gada faktiskie PVN un NKI bāzes rādītāji ir pieejami gadu. Komisija aprēķina starpības starp summām, kas dalībvalstīm ir jāmaksā, ņemot vērā faktiskās bāzes, un summām, kas ir faktiski samaksātas, pamatojoties uz (pārskatītajām) prognozēm. Komisija pieprasa dalībvalstīm iesniegt šos pozitīvos vai negatīvos PVN un NKI atlikumus līdz pirmajai decembra darbadienai gadā pēc attiecīgā budžeta gada. Faktiskajās PVN un NKI bāzēs joprojām var veikt korekcijas turpmākajos četros gados, ja vien netiek sniegta atruna. Iepriekš aprēķinātos atlikumus koriģē, un starpību pieprasa vienlaicīgi ar iepriekšējā budžeta gada PVN un NKI atlikumu.

Pārbaudot PVN pārskatus un NKI datus, Komisija var dalībvalstīm paziņot atrunas par konkrētiem punktiem, kuriem var būt sekas attiecībā uz to pašu resursu iemaksām. Šie punkti, piemēram, var rasties saistībā ar pieņemamu datu trūkumu vai saistībā ar vajadzību izstrādāt atbilstošu metodiku. Šīs atrunas ir uzskatāmas par potenciāliem prasījumiem dalībvalstīm par precīzi nenosakāmām summām, jo to finansiālo ietekmi nevar precīzi noteikt. Ja ir iespējams noteikt precīzu summu, attiecīgi PVN un NKI resursi tiek pieprasīti vai nu saistībā ar PVN un NKI atlikumiem, vai saistībā ar atsevišķiem līdzekļu pieprasījumiem.

2.3.3.    Apvienotās Karalistes korekcija

Šis mehānisms samazina Apvienotās Karalistes pašu resursu maksājumus proporcionāli tā sauktajai “budžeta nelīdzsvarotībai” un attiecīgi palielina pārējo dalībvalstu pašu resursu maksājumus. Budžeta nelīdzsvarotības korekcijas mehānismu Apvienotajai Karalistei Eiropadome ieviesa Fontenblo sanāksmē (1984. gada jūnijā) ar tajā pieņemto 1985. gada 7. maija lēmumu par pašu resursiem. Mehānisma mērķis bija samazināt Apvienotās Karalistes budžeta nelīdzsvarotību, samazinot Apvienotās Karalistes maksājumus ES. Arī Vācijai, Austrijai, Zviedrijai un Nīderlandei ir noteikti mazāki finansējumi ar korekcijas palīdzību (kas nav lielāka par vienu ceturto daļu no šo valstu parastās daļas).

2.4.   IZDEVUMI (4.–13. tabula)

2.4.1.    Finanšu shēma 2007.–2013 gadam

Miljonos EUR
	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.	2012.	2013.
1. Ilgtspējīga izaugsme	53 979	57 653	61 696	63 555	63 974	66 964	69 957
2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība	55 143	59 193	56 333	59 955	60 338	60 810	61 289
3. Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums	1 273	1 362	1 518	1 693	1 889	2 105	2 376
4. ES – globālo procesu dalībniece	6 578	7 002	7 440	7 893	8 430	8 997	9 595
5. Administrācija	7 039	7 380	7 525	7 882	8 334	8 670	9 095
6. Kompensācijas	445	207	210	0	0	0	0
Saistību apropriācijas:	124 457	132 797	134 722	140 978	142 965	147 546	152 312
Maksājumu apropriācijas kopā	122 190	129 681	120 445	134 289	134 280	141 360	143 331

Šajā iedaļā ir aprakstītas svarīgākās ES izdevumu kategorijas, kas sadalītas pa 2007.–2013. gada finanšu shēmas izdevumu kategorijām. 2010. finanšu gads bija ceturtais, kas tika iekļauts 2007.–2013. gada finanšu shēmā. Kopējā maksimālā robeža saistību apropriācijām 2010. gadā ir 140 978 miljoni euro, kas ir līdzvērtīgi 1,18 % no NKI. Attiecīgi maksimālā robeža maksājumu apropriācijām ir 134 289 miljoni euro, t. i., 1,12 % no NKI. Iepriekšējā tabulā ir parādīta 2013. gadam paredzētā finanšu shēma pašreizējās cenās.

Izdevumu 1. kategorija –   ilgtspējīga izaugsme

Šī izdevumu kategorija ir sadalīta divās atsevišķās, bet savstarpēji saistītās daļās.

—	1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai, tostarp izdevumi par izpēti un inovāciju, izglītību un mācībām, Eiropas tīkliem, sociālo politiku, iekšējo tirgu un saistītām politikas jomām.

—	1b. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai, kas paredzēta, lai sekmētu vismazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, papildinātu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ārpus mazāk turīgajiem reģioniem un atbalstītu reģionu sadarbību.

Izdevumu 2. kategorija –   dabas resursu saglabāšana un pārvaldība

Izdevumu 2. kategorija ietver kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, lauku attīstību un vides aizsardzības pasākumus, jo īpaši Natura 2000. Kopējai lauksaimniecības politikai rezervētā summa atspoguļo vienošanos, kas tika panākta Eiropadomes sanāksmē Briselē 2002. gada oktobrī.

Izdevumu 3. kategorija –   pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums

Jaunā izdevumu 3. kategorija (Pilsoniskums, brīvība, drošība un tiesiskums) atspoguļo to konkrēto jomu augošo nozīmi, kurās ES ir noteikti jauni uzdevumi – tieslietas un iekšlietas, robežu aizsardzība, imigrācijas un patvēruma politika, sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība, kultūra, jaunatne, informācija un dialogs ar pilsoņiem. Tā ir sadalīta divās daļās:

—	3a. Brīvība, drošība un tiesiskums

—	3b. Pilsoniskums.

Izdevumu 4. kategorija –   ES – globālo procesu dalībniece

Izdevumu 4. kategorija attiecas uz visām ārējām darbībām, tostarp pirmspievienošanās instrumentiem. Kaut arī Komisija bija piedāvājusi finanšu shēmā integrēt Eiropas Attīstības fondu (EAF), Eiropadome un Eiropas Parlaments vienojās to atstāt nepievienotu.

Izdevumu 5. kategorija –   administrācija

Šī izdevumu kategorija attiecas uz visu iestāžu administratīvajiem izdevumiem, pensijām un Eiropas skolām. Iestādēs, izņemot Komisiju, šīs izmaksas veido visus izdevumus, bet aģentūrām un citām struktūrām ir gan administratīvi, gan darbības izdevumi.

Izdevumu 6. kategorija –   kompensācijas

Saskaņā ar politisku vienošanos par to, ka jaunās dalībvalstis nekļūst par budžeta neto maksātajām savas līdzdalības sākumposmā, šajā izdevumu kategorijā bija paredzēta kompensācija. Šī summa tām bija pieejama pārvietojumu veidā, lai līdzsvarotu to budžeta ieņēmumus un iemaksas.

2.4.2.    Politikas jomas

Atbilstīgi uz darbību vērstai vadībai (ABM) Komisija savā plānošanas un vadības procesā īsteno budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām (ABB). Budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām ietver budžeta struktūru, kurā budžeta sadaļas atbilst politikas jomām un budžeta nodaļas – darbībām.

ABB mērķis ir nodrošināt skaidru pamatu Komisijas politikas mērķu pārvēršanai rīcībā, izmantojot likumdošanas, finanšu vai citus publiskas politikas līdzekļus. Strukturējot Komisijas darbu pēc tās darbībām, ir skaidri redzami Komisijas pasākumi, un vienlaikus tiek izveidots kopējs prioritāšu noteikšanas mehānisms. Budžeta procedūras laikā prioritātēm tiek piešķirti resursi, izmantojot darbības kā pamatelementus budžeta plānošanas nolūkā. Izveidojot šādu saikni starp darbībām un tām piešķirtajiem resursiem, ABB mērķis ir paaugstināt Komisijā resursu izlietošanas efektivitāti un lietderīgumu.

Politikas jomu var definēt kā to darbību homogēnu grupēšanu, kas veido Komisijas darba daļas, kuras atbilst lēmumu pieņemšanas procesam. Katra politikas joma parasti atbilst ģenerāldirektorātam un ietver vidēji sešas vai septiņas atsevišķas darbības. Politikas jomas pārsvarā ir vērstas uz darbību, jo to pamatdarbību mērķi ir priekšrocības trešo personu saņēmējiem to attiecīgajās darbības jomās. Darbības budžets ir sagatavots ar vajadzīgajiem administratīviem izdevumiem katrai politikas jomai.

2.5.   IESTĀDES UN AĢENTŪRAS (14.–18. tabula)

Konsolidētie pārskati par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi tāpat kā iepriekšējos gados ietver visu iestāžu budžeta izpildi, jo ES budžetā ir paredzēts atsevišķs budžets katrai iestādei. Aģentūrām nav paredzēti atsevišķi budžeti ES budžetā, un tās daļēji finansē no Komisijas budžeta subsīdijām.

Lai nodrošinātu visus attiecīgos budžeta datus par aģentūrām, konsolidēto gada pārskatu budžeta daļā ir ietverti atsevišķi ziņojumi par konsolidēto tradicionālo aģentūru individuālo budžetu izpildi.

---

(1)  Eiropas Parlaments 2010. gada 15. decembrī pieņēma budžetu, kurā paredzēti maksājumi ES īstermiņa saistību segšanai no pašu resursiem, ko 2011. gadā iekasēs vai pieprasīs no dalībvalstīm. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu (Padomes 1968. gada 29. februāra Regula Nr. 259/68, ar grozījumiem) 83. pantu dalībvalstis kopīgi garantē saistības attiecībā uz pensijām.

(2)  skaitļi, ko dalībvalstis paziņojušas 2011. gada 31. martā, izmantojot SFC 2007.

(3)  par 10 programmām ziņojumi nav nosūtīti un tie ir pieprasīti no atbildīgajām iestādēm.

(4)  Ar piemērotu korekcijas koeficientu (“kk”).

(5)  Maksā pirmos trīs gadus pēc aizbraukšanas.

(6)  Konsolidēts pirmo reizi 2010. gadā.

(7)  Jāatzīmē, ka, ņemot vērā skaitļu noapaļošanu miljonos euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

(8)  No šīs summas EBTA kopsumma 2010. gadā ir 9 miljoni euro, 2009. gadā — 11 miljoni euro.

(9)  Ieskaitot pārnestās apropriācijas un piešķirtos ieņēmumus.

(10)  Ieskaitot pārnestās apropriācijas un piešķirtos ieņēmumus.

---