Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 91/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ΠΑΤΑΤΑ ΝΑΞΟΥ” (PATATA NAXOU)

EK Nr.: EL-PGI-0005-0708-27.06.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Πατάτα Νάξου” (Patata Naxou)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Patata Naxou” ir ēdami kartupeļu bumbuļi, kas pieder pie Solanum tuberosum sugas un ko lieto pārtikā bez iepriekšējas pārstrādes (ēdamie kartupeļi). Bumbuļu lielums svārstās no 35 līdz 65 milimetriem, un to forma ir attiecīgi apaļa vai iegarena. Miza gluda, un tās tekstūra viendabīga, krāsa dzeltena. Katram bumbulim ir apmēram desmit acis, kas izvietotas uz virsas, un bumbuļa mīkstumam ir raksturīga bāli iedzeltena krāsa.

Turklāt “Patata Naxou” bumbuļiem ir raksturīgs vienāds izmērs, pēc ārējā izskata tie ir tīri, bez iebojājumiem un slimību pazīmēm, kā arī paaugstināts sausnas īpatsvars (> 18 %) un samazināts cukura saturs (< 1 %); to audzēšana pavasara kultūrā agri nodrošina ļoti agrīnu ražu.

Kartupeļu šķirnes, ko audzē Naksas (Naxos) ģeogrāfiskajā apgabalā, ir “Liseta”, “Spunta”, “Marfona”, “Vivaldi” un “Alaska”.

Naksas salā faktiski ir divas stādīšanas sezonas – pavasara kultūrai stādīšanas periods ilgst no februāra vidus līdz marta sākumam, bet rudens kultūrai – no augusta sākuma līdz septembra pirmajām dienām. Pavasara kartupeļus sāk novākt maija beigās, un novākšana beidzas jūlija pirmajās desmit dienās.

3.3.   Izejvielas:

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir stādīšana, audzēšana, novākšana un bumbuļu nogatavināšana.

Šiem posmiem ir jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo vietējie kartupeļu audzētāji ir apguvuši īpašu prasmi, kas nodrošina agrīnu ražu, maksimāli izmantojot vietējās vides īpatnības (stādīšanas laiks ir saistāms ar nokrišņu daudzumu); taču arī pēc bumbuļu nolasīšanas viņi izmanto īpašu paņēmienu, un, proti, kartupeļu apsegšanu ar salmiem, lai to miza kļūtu biezāka un tāpēc arī izturīgāka pārvadāšanas laikā, vienlaikus neļaujot rasties dažādiem virsas bojājumiem.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktu prasībām.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Patata Naxou” audzē Naksas salā. Šī sala, kuras platība ir 428 km2, ir lielākā Dienvidegejas reģiona Kiklādu nomē. Kartupeļu kultūras kopējā platība atšķiras, atkarībā no audzēšanas sezonas aizņemot no 150 līdz 170 hektāriem rudenī līdz 300 hektāriem pavasarī.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

A.   Klimats– turpmāk raksturotie klimatiskie apstākļi ir uzskatāmi par īpaši piemērotiem šā produkta kvalitātes nodrošināšanai:

Klimatiskie apstākļi, kas iespaido “Patata Naxou” kvalitāti, ir nelielais mitruma daudzums un paaugstinātā temperatūra, kas mazina puves (Phytophthora sp.) ietekmi – tā izraisa lielākos zaudējumus kartupeļu audzēšanā. Tādēļ šo ietekmi veicina relatīvais gaisa mitrums, kas pārsniedz 90 %, un temperatūra, kas zemāka par 27 °C. Naksas klimatiskie apstākļi pārsvarā ir tādi, kas novērš plašāku šīs ietekmes izplatīšanos, lai neapdraudētu kartupeļu kultūru, un, tā kā šajā ģeogrāfiskajā apgabalā samērā reti ir sastopami arī citi nelabvēlīgie faktori, kartupeļu audzētāji var mazāk lietot dažādus augu aizsardzības līdzekļus.

Turklāt paaugstinātā temperatūra apvienojumā ar lielo skaitu saulaino dienu Naksas salā ļauj pagarināt kartupeļu veģetācijas periodu uz visu gadu, kā arī nodrošina bumbuļiem lieliskas iespējas nogatavoties. Visbeidzot, diennakts temperatūras svārstības veicina bumbuļu attīstību.

B.   Augsne– Naksas salas ģeoloģisko pamatni veido kristālisku minerālu ieži: salas kalnainajos apvidos pārsvarā granīti, gneiss, marmori un slānekļi, bet līdzenumos un piekrastē – terciāra perioda nogulumieži, galvenokārt merģelis, smilšakmens un konglomerāti.

Salas augsnēm raksturīgi, kas tās ir ļoti dziļas, pēc mehāniskā sastāva tās veido smilts un māls, struktūra pārsvarā drupataina, bez nātrija savienojumiem; šo augšņu īpašības kavē erozijas procesa attīstīšanos. Tajās ir pietiekami daudz fosfora un kālija, magnija saturs ir vidējs, bet organisko vielu īpatsvars – neliels. Augsnes smilšainais un mālainais sastāvs nodrošina labu ūdens filtrāciju un piemērotus apstākļus, lai veidotos vienādi un regulāras formas bumbuļi.

C.   Cilvēkfaktori– audzēšanas praktiskie paņēmieni ir īpaši pielāgoti vietējiem apstākļiem, jo, apvienojot visas iepriekš minētās priekšrocības, tie ļauj sezonas laikā maksimāli izmantot nokrišņus. Lietus sezona, kas ilgst no novembra līdz februārim, laika ziņā sakrīt ar rudens kultūras bumbuļu attīstības periodu un pavasara kultūras uzdīgšanu. Turklāt šī pilnīgā pielāgotība vietējiem klimatiskajiem apstākļiem ir tiešais iemesls, kas nosaka vienu no galvenajām Naksas kartupeļu kultūras raksturīgajām īpašībām, proti, agrīno ražu.

Otrs praktiskais šīs kultūras audzēšanas īpašais paņēmiens, ko izmanto Naksas audzētāji, ir ievākto bumbuļu nogatavināšana uz lauka, zem pārklājuma. Precīzāk, pēc bumbuļu novākšanas un pirmās šķirošanas, kuras mērķis ir atlasīt svešķermeņus un iebojātos bumbuļus, šā reģiona kartupeļu audzētāji izmanto paņēmienu, kura būtība ir bumbuļu pārklāšana uz lauka ar salmu kārtu, bet vēlāk arī ar kartupeļu lakstu kārtu, lai tos aizsargātu no saules. Visa šā periodā laikā “Patata Naxou” kartupeļi nobriest, sacietē un to miza kļūst biezāka, tātad izturīgāka pārvadāšanas laikā, bet dažādu virsas iebojājumu iespēja mazinās. Šāda prakse ļauj arī mazināt risku, ka, veicot turpmākās darbības, bumbuļos palielināsies glikoalkaloīdu saturs.

5.2.   Produkta specifika:

Produkts “Patata Naxou” ir ieguvis īpašu reputāciju tirgū kā produkts ar ļoti kvalitatīvām un noturīgām īpašībām. Šī labā slava ir izveidojusies jau modernās Grieķijas valsts pirmsākumos un turpina izplatīties jau gandrīz divus gadsimtus. Šis produkts ir ļoti nozīmīgs vietējai sabiedrībai un visiem, kas sevi saista ar Naksas salu. Arī vēlāk “Patata Naxou” ir pieminēta tūrisma ceļvežos, Grieķijas un ārvalstu preses izdevumos, kā arī slavenu pavāru popularizētajās kulinārijas receptēs.

Turklāt iespēja agri novākt “Patata Naxou” pavasara kultūras ražu ir īpatnība, kas piešķir šim produktam īpašu tirgus vērtību.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:

Produkta saikne ar reģionu izriet no tā reputācijas. “Patata Naxou” kvalitatīvā atšķirība ir balstīta uz Naksas salas ģeoloģisko īpatnību un īpašo klimatisko apstākļu iedarbību, ko papildina praktiskie audzēšanas paņēmieni, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem. Šī atšķirība grieķu kultūras telpā ir radījusi “Patata Naxou” īpašu slavu, un to pierāda tas, ka rakstu avotos kartupeļi minēti jau kopš XIX gadsimta pirmās puses, laika, kad Grieķijā tika ieviesti kartupeļi.

“Patata Naxou” kļuva slaveni 1841. gadā, kad tos kā raksturīgu vietējo ēdienu salas apmeklējuma laikā piedāvāja nogaršot karalim Otonam. Vēlāk, 1874. gadā tos kā vienu no slavenajiem Naksas lauksaimniecības produktiem aprakstīja Dižī (Dugit). Ievērojami vēlāk, 1911. gadā, pirmās Grieķijas arhīvos minētās lauksaimniecības zemes skaitīšanas laikā Naksas salā tika reģistrēti 111,9 hektāri kartupeļu kultūras. 1926. gadā “Patata Naxou” slava bija tik liela, ka Glinādas (Glinado) kinotita pašvaldība nolēma atveidot kartupeļu stādu savā emblēmā uz zīmoga.

Naksā audzēto kartupeļu lieliskā kvalitāte rosināja Grieķijas iestādes 1953. gadā nodibināt šajā salā Valsts sēklas kartupeļu audzēšanas centru un 1959. gadā iekļaut “Patata Naxou” valsts aizsargājamo produktu sarakstā. Kopš tā laika “Patata Naxou” ir viens no šīs salas vietējiem produktiem, ko augstu vērtē Grieķijas un ārvalstu tūrisma ceļvežos.

Šobrīd “Patata Naxou” kartupeļi ir pazīstami visā Grieķijā, un to pierāda daudzās rakstveida atsauksmes apskatos un laikrakstos. Par “Patata Naxou” tiek rakstīts arī tūrisma ceļvežos un specializētajos gastronomijas izdevumos. Tie ir minēti slavenu grieķu pavāru kulinārijas receptēs un gastronomiskos apskatos, kā arī iekļauti slavenu restorānu ēdienkartēs. Turklāt Naksas vietējās iestādes katru gadu organizē kartupeļu svētkus, kas ir izpelnījušies ievērību un apliecina kartupeļu vēsturisko nozīmi vietējā sabiedrībā.

“Patata Naxou” pavasara kultūrai ir raksturīga agrīna ražas novākšana. Precīzāk, šīs kultūras audzēšanas praktiskie paņēmieni ir ļoti nozīmīgi, jo audzēšana (stādīšana) notiek tādās audzēšanas sezonās, kad var vislabāk izmantot sezonas nokrišņus un esošos ūdens resursus. “Patata Naxou” pavasara kultūras agrīnā raža ir īpatnība, kas piešķir šim produktam īpašu tirgus vērtību un ļauj to lietot jau vasaras sākumā, proti, laikā, kad agrie kartupeļi ir retums.

Turklāt Naksas salas kartupeļu audzētāji pēc bumbuļu novākšanas uz lauka veic pirmo šķirošanu, kuras mērķis ir atlasīt svešķermeņus un iebojātos bumbuļus; pēc tam bumbuļi uz lauka tiek sakrauti kaudzēs un pārklāti ar salmu kārtu, bet vēlāk arī ar kartupeļu lakstu kārtu, lai tos aizsargātu no saules. Tādā veidā nogatavināšanas periods uz lauka uzlabo produkta uzglabāšanās spējas, jo kartupeļi sacietē un to miza kļūst biezāka, tātad arī izturīgāka pārvadāšanas laikā, un mazinās iespēja rasties dažādiem virsas iebojājumiem. Tā pazeminās arī toksisko glikoalkaloīdu saturs kartupeļos.

Turklāt šā reģiona klimatiskie apstākļi, kas labvēlīgi ietekmē “Patata Naxou” kultūru, ir nelielais mitruma daudzums un paaugstinātā temperatūra, kas mazina Phytophthora sp. ietekmi, samazinot arī šīs slimības radītos lielos zaudējumus kartupeļu audzēšanā. Tātad, ņemot vērā arī citu traucējošo faktoru trūkumu uz salas, mazinās arī vajadzība pēc augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas. Turklāt paaugstinātā temperatūra apvienojumā ar lielo skaitu saulaino dienu Naksas salā ļauj pagarināt kartupeļu veģetācijas periodu uz visu gadu, kā arī nodrošina bumbuļu labu nogatavošanos. Visbeidzot, diennakts temperatūras svārstības veicina bumbuļu veidošanos, bet augsnes smilšainais un mālainais sastāvs nodrošina labu ūdens filtrāciju un piemērotus apstākļus, lai veidotos vienādi un regulāras formas bumbuļi.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.minagric.gr/greek/data/ΠΡΟΔΙΑΓΡΑΦΕΣ%20ΠΡΟΪΟΝΤΟΣ%20YPAAT%2016%20ΦΕΒΡΟΥΑΡΙΟΥ%202010.pdf

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.