Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 70/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KOČEVSKI GOZDNI MED”

EK Nr.: SI-PDO-0005-0425-29.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums:

“Kočevski gozdni med”

4.2.   Apraksts:

Ir šādi Kočevski gozdni med veidi:

a)   Meža medus

Šis ir jauktas izcelsmes medusrasas medus ar augstu minerālvielu saturu. Pēc krāsas tas ir no gaiši brūna līdz tumši brūnam ar sarkanu vai zaļu nokrāsu, tas var būt necaurspīdīgs vai caurspīdīgs, un tas smaržo pēc sveķiem, valriekstiem un baltegles jauno dzinumu sīrupa. Tā elektrolītiskā vadītspēja ir vismaz 0,85 mS/cm.

b)   Baltegles medus

Šī veida medus šķidrā stāvoklī ir sarkanbrūns un samērā viskozs. Tas garšo pēc sveķiem, baltegles jauno dzinumu sīrupa, ārstniecības augu konfektēm, zaļās tējas, grauzdētas kafijas, žāvētiem augļiem, vīģēm un kafijas konfektēm, tas ir elastīgs un līp pie mēles un aukslējām. Tā elektrolītiskā vadītspēja ir vismaz 0,95 mS/cm.

c)   Egles medus

Šī veida medus pēc krāsas ir tumši pelēkbrūns ar zaļu mirdzumu. Tas garšo pēc karamelēm, dedzināta cukura, sveķiem, svaiga skujkoku meža un baltegles jauno dzinumu sīrupa, dūmiem, melnās tējas ar pienu un ārstniecības augu konfektēm. Tā elektrolītiskā vadītspēja ir vismaz 0,95 mS/cm.

d)   Liepziedu medus

Šī veida medus pēc krāsas ir no gaiši dzeltena līdz vidēji dzeltenam vai dzintarkrāsas. Tam piemīt izteikts mentola, liepziedu uzlējuma un liepziedu aromāts. Tā elektrolītiskā vadītspēja ir vismaz 0,8 mS/cm.

Kočevski gozdni med jāatbilst arī šādiem parametriem:

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

Ziemeļrietumos apgabals robežojas ar Loški potok pašvaldību un Racna gora pakāji. Tālāk robeža iet uz ziemeļiem garām Lužarje, Krvava peč, Rob un pēc Raščicas ielejas pagriežas uz Ponikves pusi, bet pēc tam iet uz dienvidrietumiem gar Mala gora pakāji. Tad tā pagriežas uz austrumiem pret Krkas upi, iet gar Rog un Poljanska gora kalnu pakāji līdz Kolpas upei. Lielākās apdzīvotās vietas, kas izvietotas gar austrumu robežu, ir Dvor, Soteska un Črmošnjice. Virzienā uz dienvidrietumiem un dienvidiem apgabala robeža iet paralēli Slovēnijas un Horvātijas robežai gar Čabrankas un Kolpas upi. Lielākās apdzīvotās vietas, kas izvietotas gar šo robežu, ir Čabar, Osilnica, Brod na Kolpi un Stari trg ob Kolpi.

Visas šīs apdzīvotās vietas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

Kočevski gozdni med ražošanā izmantotajiem bišu stropiem jāatrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Kočevski gozdni med izcelsmes kontrole notiek vairākos posmos – to veic Združenje Kočevski med (Kočevje Medus ražotāju apvienība) biškopji, tad inspektori un noslēguma posmā arī neatkarīga sertifikācijas iestāde.

Biškopjiem jāveic uzskaite, piemēram, katru dienu jāveic bišu barošanas uzskaite (vieta, stropu skaits, barošanas laiks, iegūtā medus daudzums, sērija utt.), jāveic uzskaite par pasākumiem, kas veikti bišu veselības aizsardzībai, un medus analīžu uzskaite. Združenje Kočevski med uztur to biškopju reģistru, kas ražo Kočevski gozdni med (dravu atrašanās vietas, stropu skaits, medus ieguve no viena stropa), reģistru par izsniegtajām numurētajām uzlīmēm ar norādi “Kočevski gozdni med”, to uzņēmēju reģistru, kas iepilda traukos Kočevski gozdni med, un inspektoru reģistru. Inspektoram (īpaši apmācītai personai, kam piešķirta licence) jāveic to biškopju pārbaudes, kas vēlas pildīt traukos Kočevski gozdni med, lai nodrošinātu, ka biškopība, medus ražošana un medus uzglabāšana, kā arī iepildīšana traukos notiek atbilstošā veidā. Ja medus atbilst prasībām, inspektors atļauj biškopim izmantot pieprasīto “Kočevski gozdni med” uzlīmju skaitu atkarībā no deklarētā medus daudzuma. Inspektoram jāveic uzskaite par biškopju biškopības prakses atbilstību un medus analīzēm uz vietas.

4.5.   Ražošanas metode:

Bišu stropiem jāatrodas 4.3. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Biškopjiem jākopj bites saskaņā ar labas biškopības prakses noteikumiem. Medu ražo, ievērojot stingrus higiēnas noteikumus, kas garantē augstas kvalitātes medus ražošanu.

Medus ieguvei paredzētās kāres nedrīkst apstrādāt ar ķīmiskām vielām, kas domātas bišu slimību un kaitēkļu apkarošanai. Barošanās laikā bišu kolonijas nepiebaro. Bišu aizdzīšanai izmanto noslaucīšanu, pūšanu un pēc iespējas mazāk dūmu; ķīmisko līdzekļu lietošana ir aizliegta. Medu sāk pildīt traukos, kad tas ir gatavs un ūdens saturs nepārsniedz 18,6 %. Medu nekad neiegūst no kārēm, kurās joprojām ir peri. Medu nekad nepilda burkās tieši no medus sviedes.

Medus žāvēšana ir aizliegta. Medu vienmēr filtrē, tomēr lietotais siets nedrīkst izfiltrēt daļiņas, kas ir mazākas par 0,2 mm. Kristalizējušos medu drīkst šķidrināt karsējot, tomēr maksimālā temperatūra punktā, kur karsēšanas elements saskaras ar medu, nedrīkst pārsniegt 40 °C. Medus šķidrināšana, izmantojot mikroviļņu krāsni, ir aizliegta.

Kočevski gozdni med pilda traukos noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo tikai tā ir iespējams garantēt un saglabāt medus augsto kvalitāti un novērst jebkādās tā fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību izmaiņas. Pirms medu iepilda traukos un marķē ar nosaukumu Kočevski gozdni med, katra partija jāpārbauda un jānovērtē. Šo pārbaudi veic inspektori (skatīt 4.4. punktu), bet papildu pārbaudes vienlaikus veic arī 4.7. punktā minētā inspekcijas iestāde. Kočevski gozdni med iepilda mazumtirdzniecībai domātā dažāda izmēra tarā. Tūlīt pēc iepildīšanas vāciņu ar burku nostiprina ar uzlīmi tādā veidā, ka burku nav iespējams atvērt, nesaplēšot uzlīmi. Stingra kontrole visos ražošanas posmos un izsekojamības pārbaude arī samazina risku, ka medus tiek sajaukts ar citu medu vai citu veidu medu un marķēts ar nosaukumu Kočevski gozdni med.

4.6.   Saikne:

Mežainajā apvidū ap Kočevje brīnumaini labi saglabājusies dabiskā vide, kas nosaka to, ka tas ir viens no vislabāk saglabātajiem reģioniem Eiropā. Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo Kočevski gozdni med, gandrīz pilnībā pārklājas ar Kočevska-Kolpa apgabalu, kas ir viena no Natura 2000 aizsargājamām dabas teritorijām. Šīs aizsargājamās dabas teritorijas ir viens no galvenajiem Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas īstenošanas apgabaliem. Kočevsko-Kolpa apgabals ir viens no lielākajiem neskartajiem mežu apgabaliem Slovēnijā. Šeit Dināru reģionu klāj Ilīrijas dižskābaržu audzes, kas ir viena no Eiropas aizsargātajām dzīvotnēm.

Bišu ganības atrodas reģiona īpaši mežainajā centrālajā daļā. Tās aizņem 800 km2, no kuriem 95 % klāj meža koki. Apgabalam raksturīga ļoti dažāda flora, ko vēl vairāk pastiprina mežmalu veģetācija, pļavu un mitrāju veģetācija. Atsevišķi apgabali atšķiras medus augu izskata ziņā, atsevišķo augšanas zonu atšķirību, klimata apstākļu un augstuma zonu ziņā. Biškopji zina, kā izmantot floras dažādības un dažādo augu augšanas periodu priekšrocības. Attiecīgi egles ražo nektāru jūnijā un bieži vien arī jūlijā un augustā, baltegles dažreiz ražo nektāru maija beigās, bet citādi – jūnijā, un liepu medusrasa parādās to ziedēšanas laikā jūnijā, sasniedzot maksimumu apmēram 14 dienu laikā pēc plaukšanas beigām. Lai optimāli izmantotu barošanās apstākļus, biškopji pārvadā bites uz dažādām barošanās vietām ģeogrāfiskajā apgabalā. Tie cieši seko nektāra prognozēšanas dienesta ziņojumiem. Tāda veida biškopība nodrošina dažādo iepriekš minēto Kočevski gozdni med veidu ražošanu.

To, ka ģeogrāfiskajā apgabalā pastāv gadsimtiem ilga biškopības tradīcija, pierāda bišu svētā aizstāvja – Svētā Ambrozija – izvēle. Par viņu zināms tikai tas, ka viņš dzīvojis mūsu ēras 4. gadsimtā un ka viņš bijis bīskaps un baznīcas skolotājs. Viņu godinot un slavējot, biškopji vēl šodien lūdz, lai būtu veselīgas bites un laba medus raža. Uz Stari Trg ob Kolpi draudzes baznīcas altāra atrodas liela Sv. Ambrozija statuja, kam ap kājām apvijies bišu strops.

Laza ob Kolpi ciema kapelā 1557. gada freska, ko atklāja pirms dažiem gadiem, ataino Sv. Ambroziju kopā ar trim citiem svētajiem. Tādējādi abi attēlojumi liecina par to, ka plašākajā Kočevje apgabalā jau sen nodarbojas ar biškopību.

Biškopības izplatīšanos Kočevje apgabalā veicināja vairāki izglītoti patrioti, kas spēja arī aprakstīt savu darbu ar bitēm. Viņu vidū ir draudzes priesteris, tiesnesis un mērs Jurijs Jonke, kurš dzimis 1777. gadā Svetli Potok netālu no Kočevje. Viņš bija arī lielisks biškopis, kurš devis ieguldījumu vietējās biškopības veicināšanā. Viņš par to ziņojis vācu biškopības izdevumā Bienenzeitung, kā arī rakstījis rakstus Ljubljanske Novice un Ilirischer Blatt. 1836. gadā viņš sarakstīja biškopības brošūru ar nosaukumu Anleitung zur praktischen Behandlung der Bienenzucht.

Vēl viens lielisks biškopis bija rakstnieks Fran Levstik, kurš dzimis Retje netālu no Velike Lašče. Viņš sarakstījis grāmatu Bučelstvo (biškopība), kuru publicēja 1853. gadā.

Biškopība pilnībā pieņēmās spēkā un kļuva pamanāma tikai pēc Pirmā pasaules kara (1914.–1918. g.), kad sāka veidoties saistītas biškopības grupas.

Viens no līderiem bija progresīvais biškopis Josip Kajfež (1881.–1944. g.) no Nova Sela ob Kolpi, kuram pat 1918. gadā bija 100 bišu kolonijas. Viņš bija ne tikai labs biškopis un organizētās biškopības dibinātājs Kostelska ielejā, bet arī labi pazīstams bišumāšu audzētājs. Viņš rakstījis rakstus žurnālam Slovenski čebelar (Slovēnijas Biškopis) un citiem līdzīgiem izdevumiem.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

4.8.   Marķējums:

Specifikācijā minētajiem nosacījumiem atbilstošu medu marķē ar nosaukumu Kočevski gozdni med, apzīmējumu “aizsargāta cilmes vietas norāde”, atbilstošo Kopienas preču zīmi un valsts kvalitātes simbolu.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.