16.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/24

1.

Eiropas Kopuzņēmumu ITER  (1) un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk tekstā – “Kopuzņēmums”) izveidoja 2007. gada martā (2) uz 35 gadiem. Galvenās kodolsintēzei paredzētās iekārtas ir jāizveido Kadarašā Francijā, bet Kopuzņēmuma administrācija atrodas Barselonā.

2.

Kopuzņēmumam ir šādi uzdevumi (3):

3.

Kopuzņēmuma dalībnieki ir Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), kuru pārstāv Komisija, Euratom dalībvalstis un citas valstis, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumus vadāmas kodolsintēzes jomā un kas ir izteikušas vēlmi kļūt par Kopuzņēmuma dalībniecēm (līdz 2010. gada 31. decembrim – Šveice).

4.

Kad Kopuzņēmumu izveidoja, orientējošā kopējo resursu summa, kuru uzskatīja par vajadzīgu laikposmā no 2007. līdz 2041. gadam, bija 9 653 miljoni EUR. Kopējo Euratom ieguldījumu noteica 7 649 miljonu EUR apmērā, no tā maksimāli 15 % bija paredzēti administratīviem uzdevumiem. Citi resursi ietver ieguldījumu no ITER uzņēmējvalsts (Francijas), ikgadējās dalības maksas, citu dalībnieku (ne Euratom) brīvprātīgas iemaksas un citus resursus, kas jāsaņem saskaņā ar Valdes apstiprinātiem noteikumiem. Palāta vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski jāpalielina resursi ITER projektam (sk. 27.–29. punktu).

5.

Saskaņā ar 287. panta 1. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību Palāta revidēja Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām gada pārskatus (5), kuri ietver finanšu pārskatus (6) un budžeta izpildes pārskatus (7) par 2010. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

6.

Šī ticamības deklarācija ir adresēta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (8) 185. panta 2. punktu.

7.

Būdams Kopuzņēmuma kredītrīkotājs, direktors izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu nolikumu uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros (9). Direktors atbild par to, lai viņa vadītajā iestādē būtu izveidota tāda organizatoriskā struktūra un iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras (10), kas ļautu sagatavot galīgos gada pārskatus (11) bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ un nodrošinātu pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

8.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, sagatavot deklarāciju par Kopuzņēmuma gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

9.

Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un ar Starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem (ISSAI) (12) un ētikas kodeksiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu ievērot tajos minētās ētikas normas, kā arī plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

10.

Palātas veiktā revīzija ietver procedūras, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta novērtējuma arī par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos varētu būt būtiskas neatbilstības vai ka pakārtotie darījumi varētu būt nelikumīgi vai nepareizi. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, Palātas revidenti, novērtējot minēto risku, pārbauda iekšējās kontroles mehānismus, ko revidējamā vienība piemēro pārskatu sagatavošanai un izklāstam. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

11.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu turpmāk sniegtos atzinumus.

12.

Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Kopuzņēmuma finanšu nolikums.

13.

Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2010. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

14.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

15.

Galīgajā budžetā bija 444,1 miljons EUR saistību apropriācijās un 241,7 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. No 2009. gada bija pārnesti 106,8 miljoni EUR saistību apropriācijās un 52,2 miljoni EUR maksājumu apropriācijās (galvenokārt ITER celtniecībai piešķirtās apropriācijas, ko sedz ITER uzņēmējvalsts). Maksājumu apropriācijas izlietoja tikai par 63,4 % (13), jo kavējās darbību īstenošana. Šis izlietojuma rādītājs atspoguļojas arī lielajā skaidras naudas atlikumā, kas gada beigās bija 78,8 miljoni EUR (26,8 % no 2010. gadā pieejamajām saistību apropriācijām).

16.

Divos iepriekšējos īpašajos gada ziņojumos Revīzijas palāta atzīmēja, ka vēl nav pilnībā izveidotas un ieviestas iekšējās kontroles sistēmas un ka tās nepiemēro saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu nolikumu (14). Arī Kopuzņēmuma iekšējā revidenta 2010. gada 31. maija ziņojumā par finanšu plūsmu ir izteiktas bažas par finanšu plūsmu un pienākumu nošķiršanu.

17.

Lai ieviestu uzlabojumus, Valde 2010. gada jūnijā pieņēma vadības uzlabošanas plānu, bet oktobrī – struktūrvienību reorganizācijas priekšlikumu. Jaunā struktūra (15) sāka darboties 2011. gada 1. janvārī.

18.

Neraugoties uz šīm izmaiņām, revīzijas laikā 2011. gada aprīlī atbildība par finanšu plūsmu vēl pilnībā nebija definēta, jo nebija aizpildītas vairākas svarīgas amata vietas (16) (piemēram, ITER nodaļas vadītājs, Administratīvās nodaļas vadītājs un Budžeta un finanšu daļas vadītājs).

19.

Kopuzņēmumā izmantotās finanšu un grāmatvedības sistēmas (ABAC un SAP), kas pieder Komisijai, ir apstiprinājis galvenais grāmatvedis, bet citi svarīgi uzņēmējdarbības procesi, kuros gūst finanšu informāciju, vēl nav apstiprināti. Kā minēts Palātas 2009. gada ziņojumā (17), darbības līgumu pārvaldībai vēl nav ieviests pienācīgs instruments (modulis ABAC Contracts vai līdzīgs), kas būtu integrēts budžeta un finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmā.

20.

Palāta pārbaudīja paraugu ar deviņām iepirkuma un sešām dotācijas piešķiršanas procedūrām. Trijās no revidētajām deviņām iepirkuma procedūrām Kopuzņēmums bija saņēmis tikai vienu piedāvājumu. Dotācijas piešķiršanas procedūrā vidējais priekšlikumu skaits bija viens priekšlikums katrā konkursā. Palāta saprot, ka Kopuzņēmums darbojas ļoti specializētā jomā, tomēr iesaka panākt lielāku konkurenci un ievērot izmaksu un ieguvumu izsvēršanas principu konkursu sagatavošanā, publicēšanā, izvērtēšanā un līgumu administrēšanā.

21.

Pārbaudes, ko Kopuzņēmums veic pirms maksājumiem saskaņā ar dotācijas nolīgumiem, nav pietiekami dokumentētas tā, lai būtu pārliecība par finanšu noteikumu ievērošanu un pakārtoto izmaksu attiecināmību (18).

22.

Palāta atzinīgi vērtē faktu, ka Kopuzņēmums pašlaik izstrādā ex post revīzijas stratēģiju, ko sāks īstenot 2012. gadā. Ex post revīzijas stratēģija ir svarīgs kontroles elements pakārtoto darījumu likumības un pareizības novērtēšanā, un tas jāievieš, cik drīz vien iespējams. Stratēģijai būtu jāaptver arī dotācijas un iepirkuma līgumi pamatdarbības jomā.

23.

Palāta 2008. un 2009. gadā konstatēja, ka vairāki Kopuzņēmuma dalībnieki nebija samaksājuši dalības maksu Valdes noteiktajā termiņā. 2010. gadā termiņš bija 31. maijs, bet laikā bija samaksājuši tikai 14 no 28 dalībniekiem.

24.

Palāta Atzinumā Nr. 4/2008 norādīja, ka Kopuzņēmuma finanšu nolikumā nav minētas Komisijas iekšējā revidenta tiesības veikt revīzijas Kopuzņēmumā. Kaut arī Kopuzņēmuma finanšu nolikums vēl nav grozīts, lai iekļautu atsauci uz Komisijas iekšējā revidenta pilnvarām (19), Komisija un Kopuzņēmums ir veikuši pasākumus ar mērķi skaidri definēt Komisijas Iekšējā revīzijas dienesta un Kopuzņēmuma iekšējās revīzijas darbinieku attiecīgos uzdevumus.

25.

Atzinumā Nr. 4/2008 Palāta minēja arī to, ka, ņemot vērā Kopuzņēmuma budžeta apmērus un veicamo uzdevumu sarežģītību, būtu jāizveido revīzijas komisija, kas atskaitītos tieši Valdei. Palāta ir gandarīta par Valdes lēmumu izveidot šādu revīzijas komisiju (20).

26.

Kopuzņēmums 2007. gada 28. jūnijā ir parakstījis nolīgumu ar Spānijas Karalisti kā uzņēmējvalsti par atrašanās vietu, atbalstu, privilēģijām un neaizskaramību, un šajā nolīgumā ir noteikts, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc nolīguma parakstīšanas Kopuzņēmuma rīcībā jānodod pastāvīgas telpas. Revīzijas laikā Kopuzņēmumam pastāvīgās telpas vēl nebija piešķirtas.

27.

Komisija 2010. gada maijā pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ITER projekta stāvokli (21), kurā lēsa, ka būs vajadzīgi apmēram 1,4 miljardi EUR, lai ierēķinātu pieaugošās izmaksas, kuras Euratom jāiemaksā ITER projektā 2012. un 2013. gadā.

28.

2010. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu grozīt daudzgadu finanšu shēmu un risināt papildu finanšu vajadzības 2012. un 2013. gadam (22). Eiropas Parlaments un Padome nepanāca vienošanos par šo priekšlikumu. Revīzijas laikā (2011. gada aprīlī) vēl nebija skaidrs jautājums, kā finansēt ES iemaksu ITER projektā.

29.

Palāta atzīmē, ka šāds stāvoklis varētu ievērojami ietekmēt Kopuzņēmuma darbību un budžetu un, iespējams, aizkavēt Euratom ieguldījumu ITER projekta celtniecības fāzē.