52011SC1406

1. Problēmas definīcija

Saistībā ar bažām, ko rada pieaugošie globālo klimata pārmaiņu draudi aizvien lielākās siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas atmosfērā dēļ, ES ir īstenojusi un plāno virkni klimata pārmaiņu mazināšanas rīcībpolitiku un darbību. Uzticamas monitoringa, novērtēšanas, ziņošanas un verifikācijas sistēmas izveide ir svarīgs šā procesa elements, jo tādējādi cita starpā ES var efektīvāk izstrādāt un īstenot turpmākās rīcībpolitikas un parādīt, ka tā pilda savas saistības.

Lēmums 280/2004/EK[1] (Lēmums par „Monitoringa mehānismu”) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā un lēmums, ar ko paredz tā īstenošanas noteikumus (Lēmums 2005/166/EK)[2], ir galvenie monitoringa, ziņošanas un verifikācijas instrumenti attiecībā uz SEG emisijām. Tajos precizēta informācija attiecībā uz ziņošanu par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un to piesaisti, kā arī attiecībā uz informācijas sniegšanu par valstu programmām, ar ko paredz samazināt emisijas, par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm un par rīcībpolitikām un pasākumiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC).  

Sešu gadu pieredze, īstenojot Lēmumu 280/2004 un tā īstenošanas noteikumus (Lēmums 2005/166), kā arī papildu pieredze, kas gūta starptautiskās sarunās un līdz ar dažādu UNFCCC prasību īstenošanu, ir parādījusi, ka ir daudzas jomas, kurās iespējams veikt ievērojamus uzlabojumus. Turklāt, tā kā ir vajadzīgs paplašināt mūsu klimata pārmaiņu mazināšanas darbības un izpildīt mūsu jaunās vai gaidāmās starptautiskās un iekšzemes saistības, tostarp stratēģiju „Eiropa 2020”, jāievieš plašāka monitoringa un ziņošanas sistēma.

Konkrēti, problēmas, ko paredzēts risināt ar Monitoringa mehānisma lēmuma pārskatīšanu, ir šādas:

§ pašreizējā monitoringa un ziņošanas sistēma neatbilst to jauno prasību īstenošanai, kas izriet no jaunajiem tiesību aktiem;

ar klimata pārmaiņu un enerģētikas tiesību aktu kopumu, par ko vienojās Padome un Eiropas Parlaments un ko Eiropas Parlaments pieņēma 2008. gada 17. decembrī, tika ieviestas jaunas prasības dalībvalstīm attiecībā uz monitoringu un ziņošanu, kas jāiekļauj Lēmuma 280/2004/EK pārskatā, lai tās stātos spēkā;

nav pieejami atbilstoši dati ES līmenī, kas atbalstītu turpmākās politikas izstrādi un īstenošanu;

vairākās jomās/nozarēs, kurām ir svarīga nozīme SEG emisiju samazināšanā un darbību veikšanā ES līmenī, pašlaik nav savākts pietiekami daudz datu vai pietiekami precīzu datu, kas nodrošinātu un atbalstītu efektīvas politikas izstrādi un īstenošanu. Minētās jomas ir šādas: a) jūras transports, b) aviācija, c) zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežsaimniecība (LULUCF) un c) pielāgošanās;

pašreizējā monitoringa un ziņošanas sistēmā nav ņemta vērā jaunākā attīstība starpvalstu līmenī saskaņā ar UNFCCC, un tā nav piemērota, lai nodrošinātu jauno starptautisko saistību ievērošanu;

ES starptautiski apņēmās nodrošināt ievērojamu tūlītēju un ilgtermiņa finansējumu klimata pārmaiņu jomā un tehnoloģisku atbalstu jaunattīstības valstīm. Pārredzamība un vispusīgs iztirzājums attiecībā uz sniegtās palīdzības veidu un apjomu ir būtiski priekšnoteikumi, lai nodrošinātu ES redzamību, efektīvu saistību izpildi un uzticamību mūsu starptautisko partneru acīs. Iepriekšminēto problēmu dēļ citas valstis bieži ir izteikušas nopietnu kritiku, ka ES un tās dalībvalstis nepilda savas saistības, un šīs problēmas ir jāatrisina;

vajadzīgi papildu dati un informācija, lai uzraudzītu progresu emisiju ierobežošanas mērķa īstenošanā, jo īpaši saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”;

stratēģijā „Eiropa 2020” — jaunajā integrētajā ekonomikas politikas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai — Eiropas un valstu emisiju ierobežošanas mērķi ir ietverti kā pamatmērķi;

ir novērots, ka informācijai, kas pašlaik tiek ziņota saskaņā ar Monitoringa mehānisma lēmumu, trūkst pārredzamības, savlaicīguma, saskaņotības, pilnīguma un salīdzināmības;

salīdzinoši lielais neatbilstības gadījumu skaits pēdējos gados norāda, ka pašreizējās monitoringa un ziņošanas sistēmas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci un efektivitāti varētu uzlabot;

pieredze liecina, ka aizvien vairāk palielinās vajadzība pēc pašreizējās ziņošanas prasību vienkāršošanas un racionalizācijas;

pieredze saistībā ar Monitoringa mehānisma lēmuma īstenošanu ir pierādījusi, ka dažas ziņošanas prasības nedeva gaidītos rezultātus vai arī informācija netika izmantota paredzētajā veidā. Tāpat arī pieredze liecina, ka varētu stiprināt saikni starp dažādiem ziņošanas instrumentiem.

2. Subsidiaritātes analīze

Tiesību akta priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts. Likumdošanas priekšlikums īsteno leģitīmu mērķi saskaņā ar LESD 191. panta 1. punkta darbības jomu, proti, klimata pārmaiņu apkarošanu (mazināšanu un pielāgošanos). Tiesību akta priekšlikuma mērķis ir uzlabot informācijas pieejamību par Savienības politiku un lēmumu pieņemšanu, kā arī ES un dalībvalstu ziņošanas koordināciju un konsekvenci UNFCCC ietvaros. Šo mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā likumdošanas priekšlikums. Rīcība valstu līmenī neļautu nodrošināt starptautiski pieņemto saistību ievērošanu un arī nebūtu pietiekama, lai īstenotu un sasniegtu tos mērķus, kas noteikti saskaņā ar lēmumu par kopīgiem centieniem (406/2009/EK). Šī iemesla dēļ ir nepieciešams, lai Savienība izveidotu veicinošu struktūru, iespēju robežās izveidojot harmonizētu ziņošanas sistēmu, lai tādējādi nodrošinātu konkrētu starptautisko un ES prasību izpildi. Arī savas efektivitātes dēļ rīcība ES līmenī dotu skaidrus ieguvumus salīdzinājumā ar rīcību valsts līmenī.

3. ES iniciatīvas mērķi

Vispārējais mērķis ir ar savlaicīgu un pārredzamu, pilnīgu, precīzu, konsekventu, salīdzināmu (TACCC) ziņošanu ES un dalībvalstu līmenī: 

(a) atbalstīt ES un dalībvalstis to saistību izpildē saskaņā ar UNFCCC,

(b) atbalstīt ES un dalībvalstis to iekšējo seku mazināšanas un pielāgošanās saistību izpildē,

(c) atbalstīt ES politiku efektīvu izstrādi un īstenošanu.

          3.1 Konkrētie un darbības mērķi:

§ īstenot lēmuma par „saistību pārdali” un pārskatītās ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) direktīvas monitoringa un ziņošanas prasības;

o Darbības mērķi:

§ izveidot pārskatīšanas un atbilstības ciklu saskaņā ar lēmumu par „saistību pārdali”;

§ iekļaut ziņošanas prasības attiecībā uz izsoļu ieņēmumu izmantošanu, kā noteikts pārskatītajā ETS direktīvā;

§ uzlabot pašreizējo monitoringa un ziņošanas sistēmu, lai apmierinātu turpmāko ES un starptautisko tiesību aktu izvirzītās vajadzības;

o Darbības mērķi:

§ noteikt monitoringa un ziņošanas prasības attiecībā uz jūras transportu;

§ noteikt ziņošanas prasības attiecībā uz aviācijas ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2;

§ noteikt ziņošanas prasības attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

§ noteikt papildu ziņošanas prasības attiecībā uz LULUCF;

§ uzlabot ES un dalībvalstu ziņošanu par finanšu un tehnoloģiju atbalstu, kas sniegts jaunattīstības valstīm, nodrošinot starptautisko saistību ievērošanu saskaņā ar UNFCCC;

o Darbības mērķis: precizēt ziņošanas prasības par finansiālo un tehnisko atbalstu, kas sniegts jaunattīstības valstīm;

§ uzlabot ziņošanas atbilstīgi Monitoringa mehānisma lēmumam saskaņotību ar ziņošanu atbilstīgi citiem juridiskiem instrumentiem ES, kas risina gaisu piesārņojošo vielu jautājumus;

o Darbības mērķis: izveidot saikni ar ziņošanu par SEG emisijām saskaņā ar ES ETS, informāciju, kas sniegta saskaņā ar E-PRTR, NEC direktīva un F-Gāzes regulu;

§ uzlabot ziņošanu, ņemot vērā no iepriekšējās īstenošanas gūto pieredzi;

o Darbības mērķi:

§ uzlabot ziņošanu par prognozēm, politiku un pasākumiem;

§ uzlabot ziņojumu par valsts krājumu sagatavošanu.

4. Politikas iespējas un ietekmes novērtējums

Monitoringa mehānisma lēmuma pārskatīšana atbalsta pieņemto ES politiku un saistības, jo ​​īpaši ES saistības saskaņā ar UNFCCC, mērķu un likumdošanas instrumentu saskaņā ar Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu īstenošanu un stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu. Pieņemot Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, kas ietver konkrētus mērķus un politikas virzienus, jau ir novērtēta konkrēta ietekme uz vidi, sociālā un ekonomiskā ietekme attiecībā uz daudzām šajā tiesību aktu kopumā iekļautajām jomām[3]. Monitoringa mehānisma lēmuma un īstenošanas nosacījumu pārskatīšana sekmē tos ieguvumus vides jomā, kas noteikti šo instrumentu ietekmes novērtējumos, nodrošinot mērķu īstenošanas atbilstīgu monitoringu.

Ietekme uz vidi

Monitoringa mehānisma lēmums tiek pārskatīts, lai palielinātu ES ekoloģisko efektivitāti:

a) nodrošinot kvalitatīvāku un pilnīgāku datu un informācijas pieejamību (datu kvalitāte/ pilnīgums),

b) nodrošinot lielāku atbilstību iekšzemes un starptautiskajiem mērķiem, saistībām un prasībām (atbilstība valsts un/vai starptautiskajām saistībām), un

c) nodrošinot iespēju izstrādāt un īstenot turpmākus politikas pasākumus šajā jomā (turpmāka politikas izstrāde/īstenošana).

Ietekme uz vidi ir novērtēta katram ierosinātajam risinājumam, pamatojoties uz trīs iepriekšminēto piemērojamo kritēriju kombināciju (izmantotais vērtējums: „+” vai „–„ izmanto, lai apzīmētu attiecīgi pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Ar „=” norāda, ka ietekmes nav, ar „+”/„-” apzīmē nelielu ietekmi , ar „++”/„--”apzīmē vidēju ietekmi, bet ar „+++”/„---” apzīmē lielu ietekmi).

Konkrēti tika novērtēti arī atbilstības un vienkāršošanas aspekti (vērtējums, ko izmanto attiecībā uz atbilstību: ZI: zema iespējamība, VI: vidēja iespējamība, AI: augsta iespējamība).

Ekonomiskā ietekme

Monitoringa mehānisma lēmums ir instruments, ar ko tiek īstenotas iekšzemes un starptautiskās ziņošanas prasības. Šīs prasības ir noteiktas valsts līmenī, tādējādi galvenā ekonomiskā ietekme saistībā ar monitoringa mehānisma lēmuma pārskatīšanu attiecas uz administratīvo slogu, kas gultos uz valsts iestādēm dalībvalstu līmenī, ja šīs izmaiņas tiktu ieviestas.

Cita ietekme (sociālā joma, nodarbinātība, rūpniecības uzņēmumi, MVU)

Ierosinātajiem risinājumiem būs neliela sociālā ietekme saistībā ar informācijas sniegšanu sabiedrībai; šī ietekme nav īpaši aplūkota ietekmes novērtējumā.

Monitoringa mehānisma lēmums neparedz tiešas vai netiešas ziņošanas prasības MVU vai rūpniecībai, un nešķiet, ka Monitoringa mehānisma lēmumam būs kāda ietekme arī uz nodarbinātību, tāpēc šāda ietekme nav papildus jāizvērtē.

          4.1. Pārskatīšanas un atbilstības cikla saskaņā ar lēmumu par „saistību pārdali” izveide

1. risinājums. Netiek veikta iekšēja pārskatīšana ES līmenī. Paļaujas uz pašreizējo UNFCCC pārskatu (politika nemainās) (šo risinājumu noraidīja pašā sākumā).

2. risinājums. Iekšēja krājumu pārskatīšana Eiropas līmenī tiek veikta mērķu noteikšanas nolūkos (sākotnējs pārskats), vienlaikus ES turpina paļauties uz krājumu pārskatīšanu saskaņā ar UNFCCC, kā tas ir pašreizējā monitoringa mehānisma lēmumā, attiecībā uz ikgadējo atbilstības ciklu saskaņā ar EPD (šo risinājumu noraidīja pašā sākumā).

3. risinājums. Izveidot „vieglu” ES līmeņa gada pārskatīšanu un atbilstības ciklu EPD īstenošanai, kā arī visaptverošu sākotnējo pārskatīšanu (gada pārskatīšanu veiktu īsākā laika periodā, izmantojot galvenokārt automātisku pārbaudes kārtību, ko papildina iepriekšējo UNFCCC pārskata ziņojumu analīze, pamatojoties uz pašreizējām pārbaudēm un procedūrām, ko šobrīd veic Eiropas Vides aģentūra (EVA) saskaņā ar Monitoringa mehānisma lēmumu) („viegla pārskatīšana”).

4. risinājums. Izveidot visaptverošu ES līmeņa gada pārskatīšanu un atbilstības ciklu EPD īstenošanai, vienlaikus veicot visaptverošu sākotnējo pārskatīšanu. Šī pārskatīšana notiktu pēc UNFCCC pārskatīšanas, taču īsākā laika posmā, lai ļautu veikt atbilstības novērtējumu kalendārā gada laikā („visaptveroša pārskatīšana”).

|| Ietekme uz vidi[4] || Administratīvais slogs

3. risinājums: viegla pārskatīšana || + || EUR 15,000-30,000

4. risinājums: visaptveroša pārskatīšana || +++ || EUR 50,000-100,000

Tika izskatīti arī risinājumi saistībā ar pārrēķinu izmantošanu, kas izriet no a) uzņēmējdarbības kā parastas gada metodoloģijas vai datu uzlabojumiem siltumnīcefekta gāzu krājumos (1. gadījums) un b) no izmaiņām ziņošanas noteikumos starptautiskā līmenī (2. gadījums), gada pārskatos, pārskatīšanā un atbilstības ciklā.

          4.2. Ziņošanas prasību attiecībā uz izsoļu ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar pārskatīto ETS direktīvu iekļaušana

Pārskatītajā ETS direktīvā ir skaidri noteikts, ka papildu ziņošanas prasības saistībā ar ieņēmumu no kvotu izsolēm izmantošanu tiek norādītas ziņojumos, ko iesniedz saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK[5].

          4.3. Monitoringa un ziņošanas prasību attiecībā uz jūras transportu izveidošana

1. risinājums. Turpināt pašreizējo monitoringu un ziņošanu par SEG emisijām no iekšzemes un starptautiskā jūras transporta SEG krājumos, neizveidojot pamatu uzlabotiem pamatdatiem ("nemainīga politika").

2. risinājums. Izveidot detalizētas monitoringa un ziņošanas prasības dalībvalstīm. (Šis risinājums ietvertu pamata noteikšanu monitoringam, kritēriju noteikšanu emisiju piešķiršanai dalībvalstīm un administratīvo informāciju saistībā ar ziņošanu („detalizētas ziņošanas prasības tagad”).

3. risinājums. Izveidot pamatu jaunām monitoringa un ziņošanas pamatnostādnēm, kas ļautu turpmākajos tiesību aktos pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, izmantojot komitoloģijas procedūru, kad Starptautiskā jūrniecības organizācija vai ES būs pieņēmusi šo pasākumu („sistēma tagad, sīkāks risinājums vēlāk”).

|| Ietekme uz vidi || Atbilstība || Administratīvais slogs

1. risinājums: nemainīga politika ||  - - || n/p || n/p

2. risinājums: detalizētas ziņošanas prasības tagad || + || VI || - - -

3. risinājums: sistēma tagad, sīkāks risinājums vēlāk || + + + || AI || -

4.4. Ziņošanas prasību saistībā ar aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, uz globālo klimatu izveidošana

1. risinājums. Turpināt pašreizējo ziņošanu par SEG emisijām, ko rada iekšzemes un starptautiskā aviācija SEG krājumos, kas attiecas tikai uz CO2 emisijām („nemainīga politika”).

2. risinājums. Dalībvalstīm ziņot par aviācijas ietekmi uz vidi, kas nav CO2 radītā ietekme, reizinot CO2 ietekmi ar iepriekš noteiktu faktoru (klimata pārmaiņu komiteja varētu mainīt šo faktoru, lai atspoguļotu jaunākos zinātniskos sasniegumus) („pastiprinātāja pieeja”).

3. risinājums. Dalībvalstīm ziņot par aviācijas ietekmi uz vidi, kas nav CO2 radīta ietekme, pamatojoties uz sīki izstrādātiem modeļiem („modelēšanas pieeja”).

4. risinājums. Pieņemt jaunas ziņošanas prasības attiecībā uz dalībvalstu aviācijas ietekmi, kas nav CO2 radīta ietekme, pamatojoties uz divu līmeņu sistēmu. (Saskaņā ar šo iespēju tām dalībvalstīm, kuras ir ziņojušas par vairāk nekā 3 % no kopējām ES CO2 emisijām no aviācijas, būtu jāziņo par aviācijas ietekmi, kas nav CO2 radīta ietekme, pamatojoties uz sīki izstrādātiem modeļiem. Šobrīd tas attiektos uz Franciju, Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Spāniju un Apvienoto Karalisti, kuras kopīgi veido aptuveni 80 % CO2 emisiju.) Visas pārējās dalībvalstis varētu ziņot, izmantojot sīki izstrādātus modeļus, taču, ja tas nebūtu iespējams, tās varētu izmantot pastiprinātāja pieeju („līmeņu pieeja”).

|| Ietekme uz vidi || Atbilstība || Administratīvais slogs

1. risinājums: nemainīga politika || - || = || =

2. risinājums: pastiprinātāja pieeja || + || AI || EUR 24,000

3. risinājums: modelēšanas pieeja || ++ || ZI: || EUR 6,75 miljoni

4. risinājums: līmeņu pieeja || +++ || VI || EUR 1,52 miljoni

          4.5. Ziņošanas prasību attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošana

1. risinājums. Turpināt pašreizējo ziņošanu par klimata pārmaiņu ietekmi, neaizsargātību un pielāgošanos dalībvalstu valsts ziņojumos saskaņā ar UNFCCC un izmantot šo informāciju ES mērķiem („nemainīga politika”).

2. risinājums. Dalībvalstīm katru gadu sniegt visaptverošu ziņojumu par savām darbībām klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās jomā. (Šis risinājums cita starpā ietvertu novēroto un paredzamo ietekmi katrā nozarē, galveno neaizsargātības novērtējumu katrā reģionā un katrā nozarē, pašreizējo valstu un/vai reģionālo pielāgošanās stratēģiju, kā arī veiktos un plānotos pasākumus, informāciju par stratēģijām un par divpusējiem un daudzpusējiem projektiem pielāgošanās jomā, kā arī attiecīgi piešķirto budžetu) („visaptveroša ziņošana”).

3. risinājums. Dalībvalstīm katru gadu ziņot par to īstenotajiem un plānotajiem valsts pasākumiem pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. Šī risinājuma gadījumā tiktu nodrošināts indikatīvs saraksts ar informāciju, kas jāsniedz („ziņošana par darbībām”).

|| Ietekme uz vidi || Atbilstība || Administratīvais slogs

1. risinājums: politikas nemainīšana || - || = || =

2. risinājums: visaptveroša ziņošana || +++ || ZI || EUR 1 līdz 2,24 miljoni

3. risinājums: ziņošana par darbībām || ++ || AI || EUR 120,000

          4.6. Papildu ziņošanas prasību attiecībā uz LULUCF noteikšana

1. risinājums. Turpināt pašreizējo ziņošanu par zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību („nemainīga politika”).

2. risinājums. Noteikt pārskatītas ziņošanas prasības attiecībā uz LULUCF darbībām, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta notiekošajās starptautiskajās sarunās (un papildus jau spēkā esošajām ziņošanas prasībām) šādās jomās („sīki izstrādātas prasības tagad”):[6]

§ paredzētās un ziņotās emisijas un izņemšana no mežu apsaimniekošanas darbības (obligāti);

§ paredzētie un ziņotie dati par emisijām no iegūtās koksnes produktiem (obligāti);

§ paredzētās un ziņotās emisijas un izņemšana no apūdeņošanas un nosusināšanas[7] (brīvprātīgi);

§ paredzētās un ziņotās emisijas un izņemšana, uz ko attiecas nepārvarama vara[8] (brīvprātīgi);

§ mežu apsaimniekošanas atsauces līmeņa vērtību atjaunināšana, pamatojoties uz jauniem datiem vai metodoloģijas uzlabojumiem.

3. risinājums. Noteikt pamatu jaunām monitoringa un ziņošanas pamatnostādnēm, kas ļautu turpmākajos tiesību aktos pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, kad Starptautiskā jūrniecības organizācija vai ES būs pieņēmusi šo pasākumu (faktiski tas nozīmē, ka ziņošanas jomu noteiktu, piemērojot koplēmuma procedūru par tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz LULUCF nozīmi ES SEG emisiju samazināšanas saistībās, savukārt tehniskās detaļas tiktu noteiktas, izmantojot deleģētos aktus („komitoloģiju”) sistēmā, par ko vienojies Eiropas Parlaments un Padome) („sistēma tagad, sīkāks risinājums vēlāk”).

|| Ietekme uz vidi || Atbilstība || Administratīvais slogs

1. risinājums: nemainīga politika || - - - || = || =

2. risinājums: sīki izstrādātas prasības tagad || + + || VI || EUR 610,000 līdz EUR 710,000

3. risinājums: sistēma tagad, sīkāks risinājums vēlāk ||  + + + || AI || < EUR 610,000 līdz EUR 710,000

          4.7. Ziņošanas prasību par finansiālo un tehnisko atbalstu, kas sniegts jaunattīstības valstīm, noteikšana

1. risinājums. Turpināt pašreizējo ziņošanu par finanšu un tehnoloģiju atbalstu jaunattīstības valstīm, izmantojot dalībvalstu valsts ziņojumus saskaņā ar UNFCCC bez atsevišķām ziņošanas prasībām Eiropas līmenī („nemainīga politika”).

2. risinājums. Dalībvalstīm reizi divos gados brīvprātīgi ziņot par sniegto finansiālo un tehnoloģiju atbalstu, pamatojoties uz valsts komunikācijas pamatnostādnēm  („brīvprātīga ziņošana”).

3. risinājums. Dalībvalstīm katru gadu vienkāršotā formātā ziņot par jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnisko atbalstu, pamatojoties uz pašreizējām valstu komunikācijas pamatnostādnēm, bet prasot vispusīgāku informāciju par tehnoloģiju programmām un to metodiku izmantošanu, kas izstrādātas ES attiecībā uz ziņošanu par finanšu atbalstu un ESAO attīstības palīdzības komitejas (DAC) finanšu plūsmas rādītājiem („visaptveroša ziņošana”).

|| Ietekme uz vidi || Atbilstība || Administratīvais slogs

1. risinājums: nemainīga politika || - - - || = || =

2. risinājums: brīvprātīga ziņošana || + || VI || EUR 65,000

3. risinājums: visaptveroša ziņošana || +++ || VI || EUR 195,000

          4.8. Saskaņotības ar citiem juridiskajiem instrumentiem palielināšana ES attiecībā uz problemātiskajām piesārņojošajām vielām

1. risinājums. Aplūkot monitoringa mehānisma lēmuma un citu juridisko instrumentu ziņošanas prasības atsevišķi un neracionalizēt ziņošanu saskaņā ar dažādiem instrumentiem („nemainīga politika”).

2. risinājums. Noteikt prasības ziņot par informācijas konsekvenci starp ziņošanu saskaņā ar monitoringa mehānisma lēmumu un ziņošanu saskaņā ar ES ETS, E-PRTR, NEC direktīvu un F-Gāzes regulu, kā arī ziņot par QA/QC pārbaudēm, kas veiktas, lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādiem juridiskajiem instrumentiem (tostarp ETS emisijas kvotām) („ziņojums par konsekvenci”).

3. risinājums. Noteikt prasības, ka dalībvalstu pašreizējās krājumu valsts sistēmas ir jāgroza, lai nodrošinātu piekļuvi tiem datiem, kas izriet no citiem ziņošanas instrumentiem (piemēram, ETS, EPRTR, NEC), un līdz ar to noteikt, ka krājumu dati tiek padarīti pieejami arī ziņošanai saskaņā ar citiem ziņošanas instrumentiem („valsts sistēmas grozīšana”).

4. risinājums. Noteikt prasību izmantot tos datus, kas ziņoti, izmantojot citus instrumentus, piemēram, ES ETS, EPRTR, F-Gāzes regulu, NECD, saskaņojot ziņotos piesārņotāju datus, ko, iegūst, saskaņojot: sadalījumu, saturu, procedūras, instrumentus un formātu, ko tie izmanto/nosaka (šo risinājumu noraidīja pašā sākumā).

|| Ietekme uz vidi || Vienkāršošana || Atbilstība || Administratīvais slogs

1. risinājums: nemainīga politika || - || - - || = || Potenciālas izmaksas, ja UNFCCC pārskatā konstatēts, ka nav QA/QC

2. risinājums: ziņojums par konsekvenci || + + || ++ || AI || EUR 525,000 (neskaitot ieguvumus no vienkāršošanas)

3. risinājums: valsts sistēmas grozīšana || + + + || +++ || AI || EUR 380,000

          4.9. Ziņošanas uzlabošana, ņemot vērā no iepriekšējās īstenošanas gūto pieredzi

1. risinājums. Saglabāt pašreizējās ziņošanas pamatnostādnes saskaņā Monitoringa mehānisma lēmumu un īstenošanas noteikumiem un paļauties uz metodiskajiem norādījumiem, kas noteikti saskaņā ar UNFCCC. Veikt izmaiņas ziņošanas norādījumos saskaņā ar UNFCCC („nemainīga politika”).

2. risinājums. Sniegt gada pārskatus un sīkāk precizēt ziņojumā iekļaujamās informācijas/datu veidu un/vai attiecīgos formātus („formātu racionalizēšana”).

3. risinājums. Sīkāk precizēt metodiskos norādījumus attiecībā uz politikas un pasākumu ietekmi un SEG emisiju prognozes sagatavošanu („metodikas saskaņošana”).

4. risinājums. Prasīt izveidot valsts sistēmu ziņošanai par prognozēm, politiku un pasākumiem[9] (ievērojot līdzīgus pamatprincipus tiem principiem, kas noteikti SEG krājumiem) („valsts sistēmas izveidošana”).

|| Ietekme uz vidi || Atbilstība || Vienkāršošana || Administratīvais slogs

1. risinājums: nemainīga politika || = || = ||  - - - ||

2. risinājums: formātu racionalizēšana || ++ || AI || + + || EUR 980,000-EUR 1,3 miljoni

3. risinājums: metodikas saskaņošana || +++ || ZI || - || Lielāks nekā 2. risinājuma radītais slogs

4. risinājums: valsts sistēmas izveidošana || +++ || VI || + + + || EUR 290,000

5. Variantu salīdzinājums

Galvenais Monitoringa mehānisma lēmuma mērķis ir atbalstīt ES un tās dalībvalstis to iekšzemes un starptautisko saistību un mērķu īstenošanā, kā arī turpmākās politikas izstrādē, nodrošināt pārredzamu, precīzu, saskaņotu, salīdzināmu un pilnīgu ziņošanu. Izvēlētais scenārijs nodrošina, ka šie mērķi tiks sasniegti efektīvi un konstruktīvi. Kopējās administratīvās izmaksas saistībā ar izvēlēto scenāriju ir EUR 4–5 miljonu robežās ES 27 dalībvalstīm.

Ņemot vērā neskaidrības saistībā ar turpmāko klimata režīmu, izvēlētais scenārijs paredz izveidot dalībvalstu sniegto SEG datu ES līmeņa pārskatīšanas procesu, lai nodrošinātu, ka atbilstība EPD mērķiem tiek novērtēta visaptveroši, pārredzami, uzticami un savlaicīgi, kā tas paredzēts klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā. Attiecībā uz ziņošanu par emisijām, ko rada starptautiskais jūras transports un LULUCF sektors, kurā gan valsts, gan starptautiskā līmenī notiek politiskas diskusijas, tiek ievērota piesardzīga pieeja, garantējot, lai Monitoringa mehānisma lēmums nodrošinātu atbilstošu pamatu sīki izstrādātu ziņošanas prasību noteikšanai vēlākā posmā, kad tiks panākts konkrēts politikas rezultāts (valsts vai starptautiskā līmenī). Tādējādi tiek nodrošināta saskaņotība ar turpmāko politikas sistēmu un novērsta centienu dublēšanās, vienlaikus nodrošinot arī to, ka ES spēj visefektīvākajā veidā izpildīt sīki izstrādātās prasības. Arī attiecībā uz aviācijas ietekmi uz vidi, kas nav saistīta ar CO2 radīto ietekmi, tiek nodrošināta saskaņotība ar pašreizējo valsts politiku, kas paredz pielikt pūles, lai ņemtu vērā tās ietekmi. Regulas projektā par aviācijas ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisiju radīto ietekmi, iekļautais priekšlikums, kurš paredz, ka Komisija reizi divos gados novērtē šo ietekmi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem emisijas datiem un zinātnes sasniegumiem, atšķiras no tiem priekšlikumiem, kas izskatīti ietekmes novērtējumā, un atspoguļo lietderīgo ieguldījumu, ko citi Komisijas dienesti saņēmuši starpdienestu apspriešanās procesā. Šis jaunais priekšlikums tika iekļauts regulas projektā, jo tika uzskatīts, ka tas nodrošina saskaņotību ar pašreizējo Eiropas Savienības politiku un ļauj panākt līdzvērtīgus ieguvumus, piemērojot ievērojami mazāku administratīvo slogu. Arī attiecībā uz finanšu un tehnoloģiju atbalstu izvēlētais risinājums uzlabot ziņošanu, pamatojoties uz kopējām metodēm, atbilst ES pienākumam sniegt pārredzamu un pilnīgu informāciju par finanšu un tehnoloģiju atbalstu, ko tā ir sniegusi jaunattīstības valstīm, kā arī gūtajiem panākumiem sloga ierobežošanā. Attiecībā uz pielāgošanos gada ziņojumi par pielāgošanās pasākumiem palīdzēs tālāk noteikt ES mēroga pielāgošanās stratēģiju un arī atbalstīs ES informācijas centralizācijas mehānismu. Šis ir efektīvs risinājums, jo tas ir saistīts ar ierobežotu administratīvo slogu, taču vienlaikus tas arī nodrošina, ka ES spēj labāk veikt savus starptautiskos ziņošanas pienākumus. Visbeidzot, izvēlētais scenārijs paredz uzlabot arī pašreizējās valsts sistēmas dalībvalstīs, lai nodrošinātu arī ziņošanu par prognozēm, politiku un pasākumiem, kā arī saskaņotību ar citiem juridiskajiem instrumentiem attiecībā uz problemātiskām piesārņojošajām vielām. Šis ir efektīvs ceļš uz priekšu, jo par spīti saistītajām administratīvajām izmaksām ilgtermiņā tas panāks lielāku atbilstību, centienu vienkāršošanu un iespējamu izmaksu samazinājumu. Izvēlētais scenārijs arī paredz labākus QA/QC noteikumus un racionalizētu ziņošanas formātu un norādījumu ieviešanu, lai palielinātu sniegto datu kvalitāti un pilnīgumu un vienkāršotu pašreizējās ziņošanas prasības, neuzliekot nevajadzīgu administratīvo slogu.

6. Uzraudzība un vērtēšana

Tā kā visi politikas risinājumi ir saistīti ar uzraudzības un ziņošanas prasībām, to rezultātā sagatavoto ziņojumu pilnīgums, pārredzamība un iekšzemes un starptautisko prasību ievērošana būtībā parādīs, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti, izmantojot pārskatīto Monitoringa mehānisma lēmumu.

Tiks izmantots arī īpašu rādītāju kopums atbilstoši vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kas izvirzīti šajā ietekmes novērtējumā, lai uzraudzītu un novērtētu Monitoringa mehānisma lēmuma darbības rezultātus. Šie rādītāji cita starpā būs vērsti uz to, kādā mērā atbilstīgi sagatavotie ziņojumi un dati atbilst noteiktajām pamatnostādnēm un/vai norādījumiem, cik tie ir savlaicīgi, pilnīgi, pievēršot uzmanību arī konstatētajiem neatbilstības gadījumiem.

Ziņojumi, kas sagatavoti saskaņā ar Monitoringa mehānisma lēmumu, joprojām tiks izvērtēti ES un/vai starptautiskā līmenī katru gadu, reizi divos gados un/vai reizi četros gados.

Dalībnieki, kas parasti ir iesaistīti ES līmeņa uzraudzības un novērtēšanas īstenošanā, papildus Klimata politikas ģenerāldirektorātam ir EVA, KPC un Eurostat. Šie paši dalībnieki turpinās palīdzēt veikt šo uzdevumu arī nākotnē.

Gan ES, gan starptautiskie novērtējumi ne tikai tiks izmantoti atbilstības nodrošināšanas nolūkos, bet tie tiks arī turpmāk izmantoti visefektīvākajiem tiešas uzlabošanas centieniem un spēju veidošanas pasākumiem ES un dalībvalstu līmenī.

[1] OV L 49, 19.02.2004, 1. lpp.

[2] Komisijas Lēmums 2005/166/EK (2005. gada 10. februāris), ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā (OV L 55, 1.3.2005., 57. lpp.)

[3] Ietekmes novērtējums ir iekļauts Komisijas dienestu darba dokumentā par ietekmes novērtējumu, „kas pievienots Īstenošanas pasākumu paketei attiecībā uz ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju līdz 2020. gadam”, (SEC (2008) 85/3) un tā pielikums SEC (2008) 85), II sējums.

[4] Izmantotais vērtējums: +” vai „–” izmanto, lai apzīmētu attiecīgi pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Ar „=” norāda, ka ietekmes nav, „+”/„-” norāda uz nelielu ietekmi, „++”/„--” norāda uz vidēju ietekmi, „+++”/„---” apzīmē lielu ietekmi.

[5] 3.d panta 4. punkts īpaši neparedz izmantot ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK attiecībā uz ziņošanu par emisiju izsolēs gūto ieņēmumu izmantošanu, taču konsekvences nolūkā tie tiks atbilstoši izmantoti.

[6]    Sīki izstrādātie elementi ir pamatoti uz lēmuma projektu saskaņā ar Kioto protokolu.

[7]    Apūdeņošana un nosusināšana ir sistēma, kas praktizē apūdeņošanu un nosusināšanu uz zemes ar organisko augsni, kas klāj vismaz 1 ha. Šī darbība attiecas uz jebkuru zemi, kas ir nosusināta un/vai apūdeņota kopš 1990. gada un kas nav izmantota nevienas citas darbības veikšanai, kā noteikts šajā pielikumā, ja drenāža ir tieši cilvēku izraisīta augsnes ūdens līmeņa pazemināšana un apūdeņošana ir tiešs cilvēku izraisīts process, kas ir daļēji vai pilnīgi pretējs drenāžai.

[8]    Notikumi, kas ir ārpus kontroles un ko valsts nav būtībā ietekmējusi, tostarp demonstrēšana, ka zemes izmantošanas izmaiņas ir notikušas uz zemes, uz kuru attiecas nepārvaramas varas apstākļi, pierādīšana, ka apstākļi ir bijuši ārpus puses kontroles, to centienu demonstrēšana, kas veikti, lai atjaunotu zemes, ko skāruši nepārvaramas varas apstākļi, demonstrēšana, ka nav izslēgtas emisijas, kas saistītas ar saglābšanas mežizstrādi.

[9] Valsts sistēmas mērķis, kā zināms saskaņā ar Kioto protokolu, ir garantēt tādu ikgadēju siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzskaites sagatavošanu, kas atbilst attiecībā uz uzskaites veikšanu noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, un to ziņošana ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (UNFCCC) un Eiropas Savienības Komisijai. Valsts sistēma sagatavo ziņojumus par emisijām un krājumu pamatdatiem. Ir ietverta arī to datu arhivēšana, kas izmantoti emisiju aprēķināšanai, rezultātu publicēšana, līdzdalība krājumu izmeklēšanā un krājumu kvalitātes vadība.