52011SC0818

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Bulgārijas 2011. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par atjaunināto Bulgārijas konverģences programmu 2011.-2014. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2) Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī — lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[3], kas kopā veido „Integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes.

(3) Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju „Eiropa 2020”.

(4) Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Eiropadome uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(5) Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas iesaistījušās paktā "Euro plus", par savām saistībām paziņot laikus, lai tās varētu iekļaut šo dalībvalstu stabilitātes vai konverģences programmā un valsts reformu programmā.

(6) Bulgārija 2011. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7) Ekonomikas krīze apturēja spēcīgas izaugsmes periodu, kuras pamatā bija ievērojama ārvalstu tiešu investīciju ieplūšana un kreditēšanas paplašināšanās. Pēc tam kad IKP kumulatīvais kritums no maksimuma līdz minimumam bija sasniedzis 7,1 %, 2010. gada otrajā ceturksnī atsākās IKP pieaugums; kopumā 2010. gadā reālais IKP saglabājās nemainīgs. Galvenie izaugsmes faktori bija nozīmīga eksporta atsākšanās un krājumu atjaunošana. Vispārējās valdības bilancē pirms krīzes bija pārpalikums, taču 2009. gadā deficīts sasniedza 4,7 % no IKP, bet 2010. gadā — 3,3 % no IKP. Lai gan uz eksportu orientētās nozarēs pieauga gan ražošanas apjoms, gan nodarbinātība, kritusies aktivitāte būvniecības, nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības nozarēs pērn ir kavējusi atveseļošanos. Ražošanas apjomu samazināšanās vissmagāk ietekmēja nodarbinātību: kopš 2008. gadā reģistrētā maksimuma ir zudušas aptuveni 358 000 darbavietas. Rezultātā bezdarbs ir palielinājies par vairākiem procentpunktiem un 2010. gadā sasniedza 10,2 %, un nav gaidāms, ka vidējā termiņā nodarbinātība sasniegs pirmskrīzes līmeni.

(8) Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) 1466/97, Padome uzskata, ka programmas pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir balstīts uz optimistiskākām izaugsmes prognozēm nekā Komisijas dienestu prognozes. 2010. gadā (agrāk, nekā plānots) tika veiktas ievērojamas budžeta korekcijas par vairāk nekā 2 procentpunktiem strukturālā izteiksmē, tomēr 2011. gadā plānotie fiskālie pasākumi ir krietni mazāki par ieteikto korekciju vismaz 0,75 % apmērā no IKP. Tomēr atjauninātajā konverģences programmā ir paredzēta vispārējās valdības pārmērīga budžeta deficīta korekcija 2011. gadā atbilstīgi Padomes ieteikumiem, un deficīta turpmāka samazināšanās pēc tam. Tomēr atjauninātajā programmā nav sniegta pietiekama informācija par plānotajiem budžeta pasākumiem, lai 2012.–14. gadā sasniegtu fiskālos mērķus. Vidēja termiņa mērķis (VTM) ir samazināts — tagad tas ir strukturālais deficīts 0,6 % apmērā no IKP 2014. gadā. Tas vēl aizvien ir vērienīgāks nekā vajadzīgais minimums. Tas atspoguļo stabilitātes un izaugsmes pakta mērķus, un to plānots sasniegt programmas perioda beigās (2014. gadā). Tomēr pēc plānotās pārmērīga deficīta novēršanas 2011. gadā paredzētie vidējie ikgadējie strukturālie fiskālie pasākumi 2012.-14. gadā būs krietni zemāki par ieteikto minimālo ikgadējo uzlabojumu 0,5 % apmērā no IKP. Tā kā ekonomikas prognozes pakāpeniski uzlabojas, programmā būtu jāorientējas uz ātrāku VTM sasniegšanu. Ja vērtējumu balsta uz piesardzīgām prognozēm par potenciālo ražošanas apjomu pieaugumu vidējā termiņā, tad plānotais budžeta izdevumu pieaugums 2012.–13. gadā šķiet pārlieku optimistisks, un tas apdraud strukturālo fiskālo stāvokli vidējā termiņā.

(9) Ja, kā plānots, 2011. gadā izdosies novērst pārmērīgu budžeta deficītu, tas palīdzētu atjaunot uzticību un stiprinās valdības politikas ticamību. Vidējā termiņā ir svarīgi sasniegt mērķi, proti, panākt nelielu strukturālu deficītu 0,6 % apmērā no IKP, lai nodrošinātu, ka fiskālā politika nav pretrunā pašreizējai monetārajai politikai. Tomēr fiskālo konsolidāciju kavē publiskā sektora neefektivitāte, kas var novest pie ievērojama izdevumu pieauguma, lai gan budžeta ieņēmumi, domājams, būs strukturālā izteiksmē zemāki nekā pirmskrīzes uzplaukuma gados. Tāpēc ir vajadzīgas vērienīgas publiskā sektora finanšu reformas, lai veiktu nepieciešamo fiskālo korekciju un palīdzētu nodrošināt finansējumu nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanai, tostarp līdzfinansējumu, kas vajadzīgs ES atbalstītiem projektiem.

(10) Bulgārijas fiskālie rezultāti pirmskrīzes ekonomiski labvēlīgajos apstākļos bija samērā pozitīvi. Pastāvīgi tika sasniegti fiskālie mērķi un uzkrātas ievērojamas fiskālās rezerves. 2009. gadā ekonomikas krīzes iespaidā pirmo reizi daudzu gadu laikā izveidojās budžeta deficīts un tika pārkāpts noteikums, ka budžetam jābūt līdzsvarotam vai ar pārpalikumu, bet publiskā sektora izdevumi nedrīkst pārsniegt 40 % no IKP. Daļēji tas saistīts ar izdevumu plānošanas un kontroles nepilnībām. Tas arī atspoguļo faktu, ka lielie ieņēmumi, kuru pamatā bija plaukstoša saimnieciskā darbība pirmskrīzes periodā, tika izmantoti, lai finansētu salīdzinoši lielus ad hoc izdevumus un samazinātu sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai risinātu šīs problēmas, iestādes ir aizsākušas vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu gan izdevumu kontroli un uzraudzību, gan ziņošanas sistēmas; tostarp ir pieņemti vairāki visaptveroši tiesību akti, ar kuriem nostiprina fiskālos noteikumus un vidēja termiņa budžeta sistēmu. Ir plānots uzlabot fiskālo disciplīnu un politikas paredzamību, samazināt makroekonomiskās svārstības un nodrošināt mazāk prociklisku fiskālo politiku.

(11) Pirmskrīzes uzplaukuma gados darba tirgū izveidojās saspringta situācija un ievērojams atalgojuma kāpums, kas pārsniedza ražīguma pieaugumu. Algu pieaugums maksimumu sasniedza 2007. gada ceturtajā ceturksnī, kad gada rādītājs bija tuvu 20 %. Pēc lejupslīdes algu pieaugums sāka palēnināties, lai gan 2010. gadā tas vēl aizvien bija salīdzinoši liels (tuvu 10 %) strādājošiem ar darba līgumiem (aptuveni 65 % no darbaspēka). Atalgojuma pieauguma salāgošana ar ražīguma pieaugumu atvieglos ekonomikas iekšējo pārorientēšanu uz ražīgām un eksportējošām nozarēm.

(12) Šķēršļi ienākšanai darba tirgū daļēji atspoguļo to, ka trūkst mērķtiecīgas un vajadzībām pielāgotas aktīva darba tirgus politikas, kā arī to, ka publiskā pārvalde ir neefektīva un nesaņem pietiekamu finansējumu. Publiskā sektora pakalpojumu kvalitāte tādās jomās kā darba tirgus aktivizēšana, palīdzība darba meklējumos un pārkvalifikācija ir zema, un tam tiek atvēlēts arī maz līdzekļu. Aktīva darba tirgus politika aptver tikai 12 % no darba meklētājiem, kas iesaistās darba tirgus aktivizēšanas pasākumos. Īstermiņā pozitīva ietekme būs reģionālām nodarbinātības programmām un plaša mēroga apmācības programmām, ko finansē no Eiropas struktūrfondiem. Tomēr nepietiekamās iespējas uzraudzīt un novērtēt programmu rezultātus kavē politikas izstrādi. Kā norādīts nesen sagatavotā ziņojumā, ko pasūtīja Valsts nodarbinātības dienests („Bulgārijas aktīva darba tirgus politikas neto ietekmes novērtējums”), individualizētāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, kā arī nodarbinātības dienestu infrastruktūras uzlabošana efektīvāk palīdzētu bezdarbniekiem atrast darbu.

(13) Ekonomikas krīze vēl aizvien ietekmē darba tirgu. Bezdarbs palielinājās no 5,4 % 2008. gadā līdz 10,2 % 2010. gadā, savukārt jauniešu vidū (15–24 g.) tas 2010. gadā sasniedza 23,2 %. Krīze sevišķi smagi skāra mazkvalificētos darbiniekus (tostarp lielu daļu čigānu minoritātes), kas ir gandrīz 70 % no visiem bezdarbniekiem. Ilgstošā bezdarba rādītājs (46 % 2010. gadā) ir lielāks nekā caurmērā ES (2010. gadā 40 %), un pastāv risks, ka tas varētu pāraugt strukturālā bezdarbā. Ekonomiski aktīvo jauniešu rādītājs pastāvīgi ir par trešdaļu mazāks nekā caurmērā ES (29,5 % 2009. gadā, savukārt ES – 43,8 %). Jauniešu bezdarbs 2009. gadā sasniedza 24,8 % (ES rādītājs: 35,2 %). Bulgārijā arī ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kas nedz strādā, nedz mācās (19,5 % no visiem 15–24 g. veciem iedzīvotājiem). Viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu dalībai darba tirgū ir tāds, ka trūkst izdevības apvienot mācības ar darbu, jo īpaši stažēšanās un prakses iespēju izvēlētajā mācību jomā, kas atvieglo pāreju uz darba tirgu.

(14) Lai gan izglītības iegūšanā Bulgārija pārspēj vidējo rādītāju, 40 % ir vāja lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme. Tas nozīmē, ka vajadzētu pilnveidot izglītības sistēmu, lai to labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Balstoties uz nesenās skolu decentralizācijas reformas pozitīvajiem rezultātiem, gaidāmais Likums par pirmsskolas un skolas izglītību, domājams, sniegs kādus risinājumus, kurus iespējams vēl pilnveidot, t.i., attiecībā uz finansiālo autonomiju, pirmsskolas iestādes apmeklējošo bērnu skaitu un ārējo novērtēšanu, kā arī pārskatatbildības nodrošināšanu. Izglītošanās priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs (14,7 % 2009. gadā) ir tuvu ES vidējam rādītājam, taču tas ir sevišķi augsts čigānu vidū (lēš, ka 43 % 2008. gadā). Augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju rādītājs (2009. gadā 27,9 %) ir mazāks par ES vidējo rādītāju (32,2 %). Bulgārija ir ilgi atlikusi augstākās izglītības reformu. Lietderīgs solis reformu virzienā būtu jau 2010. gadā sagatavotais jaunais Augstākās izglītības likums, tomēr vēlāk priekšlikumu atsauca.

(15) Pensiju reforma, par ko lēmums pieņemts 2010. gadā, nav saistīta ar paredzamo dzīves ilgumu vai veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas stāvokli. Reformu plānots īstenot no 2011. līdz 2026. gadam, turklāt vairums pasākumu stāsies spēkā tikai šī perioda otrajā pusē, un tas apdraud gan reformas īstenošanu, gan pensiju sistēmas pirmā pīlāra ilgtspēju.

(16) Bulgārijas iedzīvotājus vairāk skar nabadzība nekā caurmērā ES (41,9 % iedzīvotāju skar smaga materiālā nenodrošinātība, turpretī ES vidējais rādītājs ir 8,1 %). Aptuveni 66 % gados vecāku cilvēku apdraud nabadzība, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji ES. Ir pazīmes, kas liecina, ka dzīves apstākļi pēdējos pāris gados ir pasliktinājušies. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, tas, vai izdosies sasniegt valsts reformu programmā izvirzītos nabadzības samazināšanas mērķus, lielā mērā atkarīgs no pareizi izstrādātas politikas attiecībā uz gados vecākiem strādājošiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, kā arī no pienācīgiem sociālajiem transfertiem. Valsts reformu programmā paziņots, ka tiks izstrādāta darbības stratēģija čigānu integrācijai (lēš, ka čigāni ir aptuveni 10 % no iedzīvotājiem), lai ar vienu visaptverošu plānu novērstu daudzos šķēršļus, ar ko viņi sastopas nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu jomā.

(17) Publiskās pārvaldes zemā efektivitāte kavē izaugsmi. Par spīti nesenajai optimizācijai, publiskās administrācijas reforma nav palīdzējusi atrisināt ar darbinieku kvalifikāciju vai galvenajām funkcijām saistītās problēmas. Bulgārijā ļoti maz izplatīti ir fiksētie platjoslas pakalpojumi: ar 14,9 % tas ir otrs zemākais rādītājs ES, un tas kavē elektroniski sniegtu pakalpojumu ieviešanu.

(18) Pārkāpumi publiskajā iepirkumā novēroti 60 % no visām pārbaudītajām procedūrām, un šis rādītājs ir vēl augstāks attiecībā uz lieliem publiskās infrastruktūras projektiem, kad iestādēm ir jāveic ex-ante kontrole. Valsts finanšu inspekcijas aģentūras darbībspēja ir ievērojami samazinājusies, tāpēc 2009. gadā aģentūra veica ex-post kontroli tikai 12 % no visām publiskā iepirkuma procedūrām.

(19) Bulgārijas ekonomikas energointensitāte ir viena no augstākajām ES. Spilgts piemērs ir mājokļu apsilde, kur sliktā stāvoklī esošās daudzdzīvokļu mājas rada vislielākās problēmas. Nesenie grozījumi atbilstības noteikumos ļauj izmantot ES struktūrfondu līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanai. Ieguldījumi ir nelieli, savukārt ieņēmumi no enerģijas un transporta nodokļiem ir kritušies gan samērā ar IKP, gan samērā ar darbaspēka nodokļiem, kuri ir krietni lielāki par ES vidējo rādītāju. Piekļuvi enerģijas tirgum kavē ierobežotā konkurence un neskaidrie cenu noteikšanas mehānismi.

(20) Bulgārija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu „Euro plus”[4]. Saistības fiskālajā jomā liecina, ka publisko finanšu ilgtspēja balstīsies uz pensiju reformu, pasākumiem, lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu atalgojumu publiskajā sektorā, iesaldējot pensijas un algas līdz 2013. gadam, un iekšzemes fiskālās sistēmas nostiprināšanu, pieņemot Finansiālās stabilitātes paktu, kurā ietverti vairāki saistoši fiskālie noteikumi skaitliskā izteiksmē. Lai sekmētu nodarbinātību, tiks veikti pasākumi, lai samazinātu nereģistrēto nodarbinātību un palielinātu iesaistīšanos darba tirgū. Konkurētspējas pasākumi vērsti uz administratīvā sloga samazināšu un e-pārvaldes plašāku ieviešanu, izglītības pieejamības uzlabošanu un izglītības sistēmas pilnveidošanu. Minētās saistības attiecas uz trim no pakta četrām jomām, t.i., nav iekļauts finanšu sektors. Ar tām tiek turpināta plašāka reformu programma, kas izklāstīta konverģences programmā un valsts reformu programmā, un pastiprinātās pašreizējās reformas tādās jomās kā fiskālā pārvaldība, publiskā pārvalde un izglītība. Ieteikumos ir izvērtētas un ņemtas vērā pakta „Euro plus” saistības.

(21) Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī saistības saskaņā ar paktu "Euro plus"[5]. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī to, kā programmās ievēroti ES noteikumi un norādes, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisija uzskata, ka pēc tam, kad 2010. gadā (agrāk, nekā plānots) tika veiktas ievērojamas budžeta korekcijas, saskaņā ar iecerēm jāīsteno 2011. gada fiskālās konsolidācijas plāni un deficīts jāsamazina zem 3 % atsauces vērtības saskaņā ar Padomes ieteikumu. Atjauninātajā programmā nav sniegta pietiekama informācija par plānotajiem budžeta pasākumiem, lai 2012.-14. gadā sasniegtu fiskālos mērķus, un vajadzētu nodrošināt straujāku virzību uz izvēlēto vidēja termiņa mērķi. Nostiprinot iekšzemes fiskālo sistēmu, būs iespējams panākt fiskālo disciplīnu un nodrošināt valdības politikas paredzamību un ticamību vidējā termiņā. Jāveic arī turpmāki pasākumi, lai nostiprinātu konkurētspēju, palīdzētu cilvēkiem atrast darbu, aizsargāt mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kas sastopas ar dažādiem šķēršļiem, uzlabot publiskās pārvaldes un regulatoru darbībspēju, palielināt resursefektivitāti, kā arī pavērt vairāk iespēju investīcijām un izaugsmei.

(22) Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes 2010. gada 2. jūnija ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Bulgārijas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums[6] ir atspoguļots 1) un 2) ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Bulgārijas valsts reformu programmu,

IESAKA Bulgārijai laikposmā no 2011. gada līdz 2012. gadam rīkoties šādi.

(1) Turpināt efektīvu budžeta izpildi, lai 2011. gadā novērstu pārmērīgu deficītu. Konkretizēt pasākumus, kas ir pamatā 2012.–14. gada budžeta stratēģijai, un izmantot pašreizējo ekonomikas atveseļošanos, lai paātrinātu fiskālās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi; tas panākams, raugoties, lai izdevumu pieaugums atbilst potenciālajai izaugsmei vidējā termiņā, un palielinot izaugsmi veicinošu publisko izdevumu daļu.

(2) Veikt pasākumus, lai uzlabotu budžeta plānošanas paredzamību un tās īstenošanu, jo īpaši nostiprinot fiskālo pārvaldību. Tālab izveidot un ieviest saistošus fiskālos noteikumus un pienācīgi definētu vidēja termiņa budžeta sistēmu, kas nodrošina pārredzamību visos pārvaldes līmeņos. Ieviest pasākumus, lai budžeta pārskati balstītos uz uzkrāšanas principu.

(3) Veikt pasākumus, lai paātrinātu pašreizējo pensiju sistēmas reformu un palīdzētu gados vecākiem strādājošiem ilgāk saglabāt nodarbinātību.

(4) Saziņā ar sociālajiem partneriem un atbilstīgi valsts praksei veicināt tādu politiku, kas nodrošina, ka atalgojuma pieaugums atbilst ražīguma pieaugumam un palīdz saglabāt konkurētspēju.

(5) Veikt pasākumus, lai apkarotu nabadzību un veicinātu sociālo iekļautību, jo īpaši attiecībā uz mazaizsargātu iedzīvotāju grupām, kas saskaras ar daudziem šķēršļiem, proti, paplašināt privāto nodarbinātības pakalpojumu sniedzēju tirgu, modernizēt publiskos nodarbinātības dienestus, lai tie labāk spētu salāgot darba meklētāju prasmes ar pieprasījumu darba tirgu, atbalstu orientēt uz mazkvalificētiem jauniešiem. Turpināt izglītības reformu, līdz 2012. gada vidum pieņemot Likumu par pirmsskolas un skolas izglītību un jauno Augstākās izglītības likumu.

(6) Pastiprināt pūliņus uzlabot galveno pārvaldes iestāžu un regulatoru administratīvo darbībspēju, lai publiskās pārvaldes iestādes efektīvāk risinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības; ieviest pasākumus publiskā iepirkuma pārbaudēm, balstoties uz riska novērtējumu, palielināt iestāžu iespējas novērst pārkāpumus un sodīt par tiem, lai publiskā sektora līdzekļi tiktu izmantoti kvalitatīvāk un saprātīgāk.

(7) Lai elektroenerģijas un gāzes tirgos panāktu lielāku konkurenci, likvidēt šķēršļus ienākšanai tirgū, garantētas peļņas līgumus un cenu kontroli, kā arī nodrošināt Bulgārijas energoregulatora pilnīgu neatkarību. Ieviest stimulus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV C , , …lpp.

[3]               Attiecībā uz 2011. gadu spēkā saskaņā ar Padomes 2011. gada 19. maija lēmumu 2011/308/ES.

[4]               Sīkāka informācija par saistībām, ko Bulgārija uzņēmusies saskaņā ar paktu „Euro plus", atrodama dokumentā SEC(2011) 711.

[5]               SEC(2011) 711.

[6]               Paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 3. punktā.