This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011SC0818
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Bulgariaand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Bulgaria, 2011-2014
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Bulgariaand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Bulgaria, 2011-2014
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Bulgariaand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Bulgaria, 2011-2014
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Bulgariaand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Bulgaria, 2011-2014
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Bulgārijas 2011. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu
par atjaunināto Bulgārijas konverģences programmu 2011.-2014. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes 1997. gada
7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa
uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas
stiprināšanu[1] un
jo īpaši tās 9. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu
komiteju, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita
Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un
nodarbinātības stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kam
pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām,
kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas
ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī —
lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[3],
kas kopā veido „Integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes. (3)
Komisija 2011. gada 12. janvārī
pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu,
tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās
pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un
integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju „Eiropa 2020”. (4)
Eiropadome 2011. gada 25. martā
apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu
reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada
15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi
Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Eiropadome uzsvēra, ka
prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās
stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka
tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt
izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes
izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to
stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu
programmās. (5)
Eiropadome 2011. gada 25. martā
aicināja dalībvalstis, kas iesaistījušās paktā
"Euro plus", par savām saistībām paziņot laikus,
lai tās varētu iekļaut šo dalībvalstu stabilitātes vai
konverģences programmā un valsts reformu programmā. (6)
Bulgārija 2011. gada
15. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences
programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un
2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas
vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. (7)
Ekonomikas krīze apturēja
spēcīgas izaugsmes periodu, kuras pamatā bija ievērojama
ārvalstu tiešu investīciju ieplūšana un kreditēšanas
paplašināšanās. Pēc tam kad IKP kumulatīvais kritums no
maksimuma līdz minimumam bija sasniedzis 7,1 %, 2010. gada
otrajā ceturksnī atsākās IKP pieaugums; kopumā
2010. gadā reālais IKP saglabājās nemainīgs.
Galvenie izaugsmes faktori bija nozīmīga eksporta
atsākšanās un krājumu atjaunošana. Vispārējās
valdības bilancē pirms krīzes bija pārpalikums, taču
2009. gadā deficīts sasniedza 4,7 % no IKP, bet
2010. gadā — 3,3 % no IKP. Lai gan uz eksportu
orientētās nozarēs pieauga gan ražošanas apjoms, gan
nodarbinātība, kritusies aktivitāte būvniecības,
nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības nozarēs pērn ir
kavējusi atveseļošanos. Ražošanas apjomu samazināšanās
vissmagāk ietekmēja nodarbinātību: kopš
2008. gadā reģistrētā maksimuma ir zudušas aptuveni
358 000 darbavietas. Rezultātā bezdarbs ir palielinājies
par vairākiem procentpunktiem un 2010. gadā sasniedza 10,2 %,
un nav gaidāms, ka vidējā termiņā
nodarbinātība sasniegs pirmskrīzes līmeni. (8)
Pamatojoties uz atjauninātās
konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) 1466/97, Padome uzskata, ka programmas pamatā esošais
makroekonomiskais scenārijs ir balstīts uz optimistiskākām
izaugsmes prognozēm nekā Komisijas dienestu prognozes.
2010. gadā (agrāk, nekā plānots) tika veiktas
ievērojamas budžeta korekcijas par vairāk nekā
2 procentpunktiem strukturālā izteiksmē, tomēr
2011. gadā plānotie fiskālie pasākumi ir krietni
mazāki par ieteikto korekciju vismaz 0,75 % apmērā no IKP.
Tomēr atjauninātajā konverģences programmā ir
paredzēta vispārējās valdības pārmērīga
budžeta deficīta korekcija 2011. gadā atbilstīgi Padomes
ieteikumiem, un deficīta turpmāka samazināšanās pēc
tam. Tomēr atjauninātajā programmā nav sniegta pietiekama
informācija par plānotajiem budžeta pasākumiem, lai
2012.–14. gadā sasniegtu fiskālos mērķus. Vidēja
termiņa mērķis (VTM) ir samazināts — tagad tas ir
strukturālais deficīts 0,6 % apmērā no IKP
2014. gadā. Tas vēl aizvien ir vērienīgāks
nekā vajadzīgais minimums. Tas atspoguļo stabilitātes un
izaugsmes pakta mērķus, un to plānots sasniegt programmas
perioda beigās (2014. gadā). Tomēr pēc
plānotās pārmērīga deficīta novēršanas
2011. gadā paredzētie vidējie ikgadējie
strukturālie fiskālie pasākumi 2012.-14. gadā būs
krietni zemāki par ieteikto minimālo ikgadējo uzlabojumu
0,5 % apmērā no IKP. Tā kā ekonomikas prognozes
pakāpeniski uzlabojas, programmā būtu jāorientējas uz
ātrāku VTM sasniegšanu. Ja vērtējumu balsta uz
piesardzīgām prognozēm par potenciālo ražošanas apjomu
pieaugumu vidējā termiņā, tad plānotais budžeta
izdevumu pieaugums 2012.–13. gadā šķiet pārlieku
optimistisks, un tas apdraud strukturālo fiskālo stāvokli
vidējā termiņā. (9)
Ja, kā plānots, 2011. gadā
izdosies novērst pārmērīgu budžeta deficītu, tas
palīdzētu atjaunot uzticību un stiprinās valdības
politikas ticamību. Vidējā termiņā ir svarīgi
sasniegt mērķi, proti, panākt nelielu strukturālu
deficītu 0,6 % apmērā no IKP, lai nodrošinātu, ka
fiskālā politika nav pretrunā pašreizējai monetārajai
politikai. Tomēr fiskālo konsolidāciju kavē publiskā
sektora neefektivitāte, kas var novest pie ievērojama izdevumu
pieauguma, lai gan budžeta ieņēmumi, domājams, būs
strukturālā izteiksmē zemāki nekā pirmskrīzes
uzplaukuma gados. Tāpēc ir vajadzīgas vērienīgas
publiskā sektora finanšu reformas, lai veiktu nepieciešamo fiskālo
korekciju un palīdzētu nodrošināt finansējumu nepieciešamo
strukturālo reformu īstenošanai, tostarp līdzfinansējumu,
kas vajadzīgs ES atbalstītiem projektiem. (10)
Bulgārijas fiskālie rezultāti
pirmskrīzes ekonomiski labvēlīgajos apstākļos bija
samērā pozitīvi. Pastāvīgi tika sasniegti
fiskālie mērķi un uzkrātas ievērojamas
fiskālās rezerves. 2009. gadā ekonomikas krīzes
iespaidā pirmo reizi daudzu gadu laikā izveidojās budžeta deficīts
un tika pārkāpts noteikums, ka budžetam jābūt
līdzsvarotam vai ar pārpalikumu, bet publiskā sektora izdevumi
nedrīkst pārsniegt 40 % no IKP. Daļēji tas
saistīts ar izdevumu plānošanas un kontroles nepilnībām.
Tas arī atspoguļo faktu, ka lielie ieņēmumi, kuru
pamatā bija plaukstoša saimnieciskā darbība pirmskrīzes
periodā, tika izmantoti, lai finansētu salīdzinoši lielus ad
hoc izdevumus un samazinātu sociālā nodrošinājuma
iemaksas. Lai risinātu šīs problēmas, iestādes ir
aizsākušas vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu gan izdevumu
kontroli un uzraudzību, gan ziņošanas sistēmas; tostarp ir
pieņemti vairāki visaptveroši tiesību akti, ar kuriem nostiprina
fiskālos noteikumus un vidēja termiņa budžeta sistēmu. Ir
plānots uzlabot fiskālo disciplīnu un politikas
paredzamību, samazināt makroekonomiskās svārstības un
nodrošināt mazāk prociklisku fiskālo politiku. (11)
Pirmskrīzes uzplaukuma gados darba tirgū
izveidojās saspringta situācija un ievērojams atalgojuma
kāpums, kas pārsniedza ražīguma pieaugumu. Algu pieaugums
maksimumu sasniedza 2007. gada ceturtajā ceturksnī, kad gada
rādītājs bija tuvu 20 %. Pēc lejupslīdes algu
pieaugums sāka palēnināties, lai gan 2010. gadā tas
vēl aizvien bija salīdzinoši liels (tuvu 10 %)
strādājošiem ar darba līgumiem (aptuveni 65 % no
darbaspēka). Atalgojuma pieauguma salāgošana ar ražīguma
pieaugumu atvieglos ekonomikas iekšējo pārorientēšanu uz
ražīgām un eksportējošām nozarēm. (12)
Šķēršļi ienākšanai darba
tirgū daļēji atspoguļo to, ka trūkst
mērķtiecīgas un vajadzībām pielāgotas aktīva
darba tirgus politikas, kā arī to, ka publiskā pārvalde ir
neefektīva un nesaņem pietiekamu finansējumu. Publiskā
sektora pakalpojumu kvalitāte tādās jomās kā darba
tirgus aktivizēšana, palīdzība darba meklējumos un
pārkvalifikācija ir zema, un tam tiek atvēlēts arī maz
līdzekļu. Aktīva darba tirgus politika aptver tikai 12 % no
darba meklētājiem, kas iesaistās darba tirgus aktivizēšanas
pasākumos. Īstermiņā pozitīva ietekme būs
reģionālām nodarbinātības programmām un plaša
mēroga apmācības programmām, ko finansē no Eiropas
struktūrfondiem. Tomēr nepietiekamās iespējas
uzraudzīt un novērtēt programmu rezultātus kavē
politikas izstrādi. Kā norādīts nesen sagatavotā
ziņojumā, ko pasūtīja Valsts nodarbinātības
dienests („Bulgārijas aktīva darba tirgus politikas neto ietekmes
novērtējums”), individualizētāki un kvalitatīvāki
pakalpojumi, kā arī nodarbinātības dienestu
infrastruktūras uzlabošana efektīvāk palīdzētu
bezdarbniekiem atrast darbu. (13)
Ekonomikas krīze vēl aizvien ietekmē
darba tirgu. Bezdarbs palielinājās no 5,4 % 2008. gadā
līdz 10,2 % 2010. gadā, savukārt jauniešu vidū
(15–24 g.) tas 2010. gadā sasniedza 23,2 %. Krīze
sevišķi smagi skāra mazkvalificētos darbiniekus (tostarp lielu
daļu čigānu minoritātes), kas ir gandrīz 70 % no
visiem bezdarbniekiem. Ilgstošā bezdarba rādītājs
(46 % 2010. gadā) ir lielāks nekā caurmērā
ES (2010. gadā 40 %), un pastāv risks, ka tas varētu
pāraugt strukturālā bezdarbā. Ekonomiski aktīvo
jauniešu rādītājs pastāvīgi ir par trešdaļu
mazāks nekā caurmērā ES (29,5 % 2009. gadā,
savukārt ES – 43,8 %). Jauniešu bezdarbs 2009. gadā
sasniedza 24,8 % (ES rādītājs: 35,2 %).
Bulgārijā arī ir vislielākais to jauniešu īpatsvars,
kas nedz strādā, nedz mācās (19,5 % no visiem 15–24 g.
veciem iedzīvotājiem). Viens no galvenajiem šķēršļiem
jauniešu dalībai darba tirgū ir tāds, ka trūkst
izdevības apvienot mācības ar darbu, jo īpaši
stažēšanās un prakses iespēju izvēlētajā mācību
jomā, kas atvieglo pāreju uz darba tirgu. (14)
Lai gan izglītības iegūšanā
Bulgārija pārspēj vidējo rādītāju, 40 %
ir vāja lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas
prasme. Tas nozīmē, ka vajadzētu pilnveidot izglītības
sistēmu, lai to labāk pielāgotu darba tirgus
vajadzībām. Balstoties uz nesenās skolu decentralizācijas
reformas pozitīvajiem rezultātiem, gaidāmais Likums par
pirmsskolas un skolas izglītību, domājams, sniegs kādus
risinājumus, kurus iespējams vēl pilnveidot, t.i.,
attiecībā uz finansiālo autonomiju, pirmsskolas iestādes
apmeklējošo bērnu skaitu un ārējo novērtēšanu,
kā arī pārskatatbildības nodrošināšanu.
Izglītošanās priekšlaicīgas pārtraukšanas
rādītājs (14,7 % 2009. gadā) ir tuvu ES
vidējam rādītājam, taču tas ir sevišķi augsts čigānu
vidū (lēš, ka 43 % 2008. gadā). Augstāko
izglītību ieguvušo iedzīvotāju rādītājs
(2009. gadā 27,9 %) ir mazāks par ES vidējo
rādītāju (32,2 %). Bulgārija ir ilgi atlikusi
augstākās izglītības reformu. Lietderīgs solis reformu
virzienā būtu jau 2010. gadā sagatavotais jaunais
Augstākās izglītības likums, tomēr vēlāk
priekšlikumu atsauca. (15)
Pensiju reforma, par ko lēmums pieņemts
2010. gadā, nav saistīta ar paredzamo dzīves ilgumu vai
veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas
stāvokli. Reformu plānots īstenot no 2011. līdz
2026. gadam, turklāt vairums pasākumu stāsies
spēkā tikai šī perioda otrajā pusē, un tas apdraud gan
reformas īstenošanu, gan pensiju sistēmas pirmā pīlāra
ilgtspēju. (16)
Bulgārijas iedzīvotājus vairāk
skar nabadzība nekā caurmērā ES (41,9 %
iedzīvotāju skar smaga materiālā nenodrošinātība,
turpretī ES vidējais rādītājs ir 8,1 %). Aptuveni
66 % gados vecāku cilvēku apdraud nabadzība, kas ir
ievērojami vairāk nekā vidēji ES. Ir pazīmes, kas
liecina, ka dzīves apstākļi pēdējos pāris gados
ir pasliktinājušies. Ņemot vērā demogrāfisko
situāciju, tas, vai izdosies sasniegt valsts reformu programmā
izvirzītos nabadzības samazināšanas mērķus, lielā
mērā atkarīgs no pareizi izstrādātas politikas
attiecībā uz gados vecākiem strādājošiem un
nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem,
kā arī no pienācīgiem sociālajiem transfertiem. Valsts
reformu programmā paziņots, ka tiks izstrādāta
darbības stratēģija čigānu integrācijai
(lēš, ka čigāni ir aptuveni 10 % no
iedzīvotājiem), lai ar vienu visaptverošu plānu novērstu
daudzos šķēršļus, ar ko viņi sastopas
nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un
mājokļu jomā. (17)
Publiskās pārvaldes zemā
efektivitāte kavē izaugsmi. Par spīti nesenajai
optimizācijai, publiskās administrācijas reforma nav
palīdzējusi atrisināt ar darbinieku kvalifikāciju vai
galvenajām funkcijām saistītās problēmas.
Bulgārijā ļoti maz izplatīti ir fiksētie platjoslas
pakalpojumi: ar 14,9 % tas ir otrs zemākais rādītājs
ES, un tas kavē elektroniski sniegtu pakalpojumu ieviešanu. (18)
Pārkāpumi publiskajā iepirkumā
novēroti 60 % no visām pārbaudītajām
procedūrām, un šis rādītājs ir vēl augstāks
attiecībā uz lieliem publiskās infrastruktūras projektiem,
kad iestādēm ir jāveic ex-ante kontrole. Valsts finanšu
inspekcijas aģentūras darbībspēja ir ievērojami
samazinājusies, tāpēc 2009. gadā aģentūra
veica ex-post kontroli tikai 12 % no visām publiskā
iepirkuma procedūrām. (19)
Bulgārijas ekonomikas energointensitāte
ir viena no augstākajām ES. Spilgts piemērs ir mājokļu
apsilde, kur sliktā stāvoklī esošās daudzdzīvokļu
mājas rada vislielākās problēmas. Nesenie grozījumi
atbilstības noteikumos ļauj izmantot ES struktūrfondu
līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanai. Ieguldījumi ir
nelieli, savukārt ieņēmumi no enerģijas un transporta
nodokļiem ir kritušies gan samērā ar IKP, gan samērā
ar darbaspēka nodokļiem, kuri ir krietni lielāki par ES
vidējo rādītāju. Piekļuvi enerģijas tirgum
kavē ierobežotā konkurence un neskaidrie cenu noteikšanas
mehānismi. (20)
Bulgārija ir uzņēmusies
vairākas saistības saskaņā ar paktu „Euro plus”[4]. Saistības fiskālajā
jomā liecina, ka publisko finanšu ilgtspēja balstīsies uz
pensiju reformu, pasākumiem, lai nodrošinātu uz rezultātiem
balstītu atalgojumu publiskajā sektorā, iesaldējot pensijas
un algas līdz 2013. gadam, un iekšzemes fiskālās
sistēmas nostiprināšanu, pieņemot Finansiālās
stabilitātes paktu, kurā ietverti vairāki saistoši fiskālie
noteikumi skaitliskā izteiksmē. Lai sekmētu
nodarbinātību, tiks veikti pasākumi, lai samazinātu
nereģistrēto nodarbinātību un palielinātu
iesaistīšanos darba tirgū. Konkurētspējas pasākumi
vērsti uz administratīvā sloga samazināšu un
e-pārvaldes plašāku ieviešanu, izglītības pieejamības
uzlabošanu un izglītības sistēmas pilnveidošanu.
Minētās saistības attiecas uz trim no pakta četrām
jomām, t.i., nav iekļauts finanšu sektors. Ar tām tiek
turpināta plašāka reformu programma, kas izklāstīta
konverģences programmā un valsts reformu programmā, un
pastiprinātās pašreizējās reformas tādās
jomās kā fiskālā pārvaldība, publiskā
pārvalde un izglītība. Ieteikumos ir izvērtētas un
ņemtas vērā pakta „Euro plus” saistības. (21)
Komisija ir izvērtējusi konverģences
programmu un valsts reformu programmu, kā arī saistības
saskaņā ar paktu "Euro plus"[5].
Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to
lietderību ilgtspējīgas fiskālās un
sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet
arī to, kā programmās ievēroti ES noteikumi un
norādes, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas
Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība,
kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES
līmeņa norādes. Komisija uzskata, ka pēc tam, kad
2010. gadā (agrāk, nekā plānots) tika veiktas
ievērojamas budžeta korekcijas, saskaņā ar iecerēm
jāīsteno 2011. gada fiskālās konsolidācijas
plāni un deficīts jāsamazina zem 3 % atsauces
vērtības saskaņā ar Padomes ieteikumu.
Atjauninātajā programmā nav sniegta pietiekama informācija
par plānotajiem budžeta pasākumiem, lai 2012.-14. gadā
sasniegtu fiskālos mērķus, un vajadzētu nodrošināt
straujāku virzību uz izvēlēto vidēja termiņa
mērķi. Nostiprinot iekšzemes fiskālo sistēmu, būs
iespējams panākt fiskālo disciplīnu un nodrošināt
valdības politikas paredzamību un ticamību vidējā
termiņā. Jāveic arī turpmāki pasākumi, lai
nostiprinātu konkurētspēju, palīdzētu cilvēkiem
atrast darbu, aizsargāt mazāk aizsargātas iedzīvotāju
grupas, kas sastopas ar dažādiem šķēršļiem, uzlabot
publiskās pārvaldes un regulatoru darbībspēju,
palielināt resursefektivitāti, kā arī pavērt
vairāk iespēju investīcijām un izaugsmei. (22)
Ņemot vērā šo novērtējumu
un Padomes 2010. gada 2. jūnija ieteikumu saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu,
Padome ir izskatījusi Bulgārijas konverģences programmas
2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums[6] ir atspoguļots 1) un
2) ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada
25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Bulgārijas
valsts reformu programmu, IESAKA Bulgārijai laikposmā
no 2011. gada līdz 2012. gadam rīkoties šādi. (1)
Turpināt efektīvu budžeta izpildi, lai
2011. gadā novērstu pārmērīgu deficītu.
Konkretizēt pasākumus, kas ir pamatā 2012.–14. gada budžeta
stratēģijai, un izmantot pašreizējo ekonomikas atveseļošanos,
lai paātrinātu fiskālās korekcijas virzībā uz
vidēja termiņa mērķi; tas panākams, raugoties, lai
izdevumu pieaugums atbilst potenciālajai izaugsmei vidējā
termiņā, un palielinot izaugsmi veicinošu publisko izdevumu
daļu. (2)
Veikt pasākumus, lai uzlabotu budžeta
plānošanas paredzamību un tās īstenošanu, jo īpaši
nostiprinot fiskālo pārvaldību. Tālab izveidot un ieviest
saistošus fiskālos noteikumus un pienācīgi definētu
vidēja termiņa budžeta sistēmu, kas nodrošina
pārredzamību visos pārvaldes līmeņos. Ieviest
pasākumus, lai budžeta pārskati balstītos uz uzkrāšanas
principu. (3)
Veikt pasākumus, lai paātrinātu
pašreizējo pensiju sistēmas reformu un palīdzētu gados
vecākiem strādājošiem ilgāk saglabāt
nodarbinātību. (4)
Saziņā ar sociālajiem partneriem un
atbilstīgi valsts praksei veicināt tādu politiku, kas nodrošina,
ka atalgojuma pieaugums atbilst ražīguma pieaugumam un palīdz
saglabāt konkurētspēju. (5)
Veikt pasākumus, lai apkarotu nabadzību
un veicinātu sociālo iekļautību, jo īpaši
attiecībā uz mazaizsargātu iedzīvotāju grupām,
kas saskaras ar daudziem šķēršļiem, proti, paplašināt privāto
nodarbinātības pakalpojumu sniedzēju tirgu, modernizēt publiskos nodarbinātības
dienestus, lai tie labāk spētu salāgot darba meklētāju
prasmes ar pieprasījumu darba tirgu, atbalstu orientēt uz
mazkvalificētiem jauniešiem. Turpināt izglītības reformu,
līdz 2012. gada vidum pieņemot Likumu par pirmsskolas un skolas
izglītību un jauno Augstākās izglītības likumu. (6)
Pastiprināt pūliņus uzlabot galveno
pārvaldes iestāžu un regulatoru administratīvo
darbībspēju, lai publiskās pārvaldes iestādes
efektīvāk risinātu iedzīvotāju un uzņēmumu
vajadzības; ieviest pasākumus publiskā iepirkuma
pārbaudēm, balstoties uz riska novērtējumu, palielināt
iestāžu iespējas novērst pārkāpumus un sodīt par
tiem, lai publiskā sektora līdzekļi tiktu izmantoti
kvalitatīvāk un saprātīgāk. (7)
Lai elektroenerģijas un gāzes tirgos
panāktu lielāku konkurenci, likvidēt šķēršļus
ienākšanai tirgū, garantētas peļņas līgumus un
cenu kontroli, kā arī nodrošināt Bulgārijas energoregulatora
pilnīgu neatkarību. Ieviest stimulus ēku
energoefektivitātes uzlabošanai. Briselē, Padomes vārdā priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] OV C , , …lpp. [3] Attiecībā uz 2011. gadu spēkā
saskaņā ar Padomes 2011. gada 19. maija lēmumu 2011/308/ES. [4] Sīkāka informācija par
saistībām, ko Bulgārija uzņēmusies saskaņā
ar paktu „Euro plus", atrodama dokumentā SEC(2011) 711. [5] SEC(2011) 711. [6] Paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97
9. panta 3. punktā.