This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0880
Proposal for a COUNCIL DECISION establishing a Multiannual Framework for the European Union Agency for Fundamental Rights for 2013-2017
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam
/* COM/2011/0880 galīgā redakcija - 2011/0431 (APP) */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam /* COM/2011/0880 galīgā redakcija - 2011/0431 (APP) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Padome 2007. gada
15. februārī pieņēma Regulu (EK) Nr. 168/2007
(turpmāk - „regula”)[1],
ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru
(turpmāk - „aģentūra”). Aģentūra darbību
uzsāka 2007. gada 1. martā. Lai pilnībā tiktu ievērotas
pamattiesības, attiecīgajām Savienības un tās
dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un
aģentūrām īstenojot Savienības tiesību aktus,
Aģentūras mērķis ir sniegt tām palīdzību un
īpašās zināšanas attiecībā uz pamattiesībām,
tādējādi sniedzot atbalstu pasākumu veikšanā vai
darbības virzienu noteikšanā to attiecīgajās kompetences
jomās. Aģentūrai uzticētie uzdevumi ir saistīti ar
informācijas un datu vākšanu un analīzi, konsultācijām
ziņojumu un atzinumu formā un sadarbības ar pilsonisko
sabiedrību un izpratnes par pamattiesībām veicināšanu.
Aģentūra nav pilnvarota nodarboties ar jautājumiem par
Savienības aktu likumību un dalībvalstu saistību izpildi
saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Saskaņā ar Regulas 5. pantu
Aģentūras darbības tematiskās jomas nosaka, pieņemot
daudzgadu nostādnes pieciem gadiem. Aģentūra veic iepriekš
minētos uzdevumus šo tematisko jomu ietvaros. Daudzgadu nostādnes nav
darba programma. Aģentūras darba programmas katru gadu pieņem
tās valde daudzgadu nostādnēs noteikto tematisko jomu ietvaros.
Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija saskaņā ar Regulas
4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu to pieprasa,
Aģentūra var nodarboties ar jautājumiem, kas neietilpst
šajās tematiskajās jomās, ar noteikumu, ka Aģentūras
finanšu resursi un cilvēkresursi to ļauj. Šī priekšlikuma mērķis ir
izveidot daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013.-2017. gadam, kā
tas paredzēts Regulas 5. pantā. Pašlaik spēkā esošo
daudzgadu nostādņu (2007.-2012. gads) termiņš beidzas
2012. gadā.
1.2.
2007.-2012. gada daudzgadu nostādnes
Padome 2008. gada
28. februārī pieņēma Lēmumu 2008/203/EK, ar ko
Regulu (EK) Nr. 168/2007 īsteno attiecībā uz Eiropas
Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas
pieņemšanu laikposmam no 2007. gada līdz 2012. gadam[2].
Lēmuma 2. pantā noteiktas šādas tematiskās jomas: a) rasisms, ksenofobija un ar to
saistīta neiecietība; b) diskriminācija dzimuma, rases vai
etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,
invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un
minoritātēm piederošu personu diskriminācija, kā arī
šo pamatojumu apvienojums (daudzējāda diskriminācija); c) kompensācija cietušajiem; d) bērnu tiesības, tostarp
bērnu aizsardzība; e) patvērums, imigrācija un migrantu
integrācija; f) vīzas un robežkontrole; g) Savienības pilsoņu
dalība Savienības demokrātiskas darbības
nodrošināšanā; h) informācijas sabiedrība, un
jo īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas
datu aizsardzība; i) efektīvas un neatkarīgas
tiesas pieejamība.
1.3.
Daudzgadu nostādņu sastāvdaļas
Daudzgadu nostādnēs ir jānosaka
tematiskās jomas Aģentūras darbībai, un tajās ir
jāiekļauj Regulas 5. panta 2. punktā
uzskaitītās sastāvdaļas un jāņem vērā
3. pantā definētā Aģentūras darbības joma.
Tie ir šādi: i) aģentūrai jāveic tās
uzdevumi, ievērojot Savienības pilnvaras, kas noteiktas
Līgumā par Eiropas Savienības darbību[3]; ii) daudzgadu nostādnēm jāaptver
pieci gadi[4]; iii) daudzgadu nostādnēm jāatbilst
Savienības prioritātēm, pienācīgi ņemot
vērā pamatnostādnes, kas noteiktas Eiropas Parlamenta
rezolūcijās un Padomes secinājumos pamattiesību jomā[5] (sk.
turpmāk 1.4. iedaļu); iv) daudzgadu nostādnēs
pienācīgi jāņem vērā Aģentūras finanšu
resursi un cilvēkresursi[6].
Šajā sakarībā jānorāda, ka Aģentūras finanšu
resursi 2013. gadam ir noteikti ar finanšu shēmu, kas pievienota
Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un budžeta
procedūras uzlabošanu, ko 2006. gada 17. maijā
noslēdza Eiropas Parlaments, Padome un Komisija[7], kā
arī ir atspoguļoti Komisijas 2008. gada tāmes
V dokumentā Finanšu plānošana laikposmam no 2008. līdz
2013. gadam[8].
Attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2017. gadam, tos
noteiks daudzgadu finanšu shēmas 2014. – 2020. gadam ietvaros; v) daudzgadu nostādnēs jāietver
noteikumi, kas nodrošinātu papildināmību ar citu Savienības
struktūru, biroju un aģentūru, kā arī ar Eiropas
Padomes un citu pamattiesību jomā aktīvi iesaistītu
starptautisku organizāciju pilnvarām[9]. Vissvarīgākās
Savienības aģentūras un struktūras saistībā ar šo
priekšlikumu ir Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB)[10] , Eiropas Aģentūra
operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības
dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)[11], Eiropas
migrācijas tīkls[12],
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts[13], Eiropas
Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDPS)[14], Eiropas
Savienības Tiesu sadarbības vienība (EUROJUST)[15], Eiropas
Policijas birojs (EIROPOLS)[16],
Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL)[17], Eiropas
Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības
pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma
telpā (IT Aģentūra)[18]
un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds[19]; vi) daudzgadu nostādnēs noteiktajās
tematiskajās jomās ir jāiekļauj rasisma, ksenofobijas un ar
to saistītās neiecietības apkarošana[20].
1.4.
Eiropas Parlaments un Padome
Regulas 5. panta 2. punkta
c) apakšpunktā noteikts, ka daudzgadu nostādnēm
jāatbilst Savienības prioritātēm, pienācīgi
ņemot vērā nostādnes, kas noteiktas Eiropas Parlamenta
rezolūcijās un Padomes secinājumos pamattiesību jomā.
Pēdējos gados Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir skarti
šādi pamattiesību jautājumi[21]: –
personas datu un privātuma aizsardzība; –
bērnu tiesības; visa veida
vardarbība pret bērniem, jo īpaši bērnu seksuāla
izmantošana un bērnu pornogrāfija; migrantu bērni,
patvēruma meklētāji un bēgļi; nepavadīti nepilngadīgie;
bērnu nabadzība un bērnu darbs; tiesiskums jauniešiem;
palīdzība bērniem; bērnu līdzdalība. –
tiesiskums civillietās un
krimināllietās; indivīdu tiesības kriminālajā
tiesvedībā; –
cietušo aizsardzība; –
pilsoņu tiesības un brīva
pārvietošanās; –
romu atstumtība un stigmatizācija; –
rasisms un ksenofobija; –
profilēšana terorisma apkarošanas
nolūkos, tostarp pamatojoties uz etnisko izcelsmi un rasi,
tiesībaizsardzība, imigrācija, muita un robežkontrole; –
diskriminācijas aizliegums un
līdztiesība; –
nacionālo minoritāšu aizsardzība,
minoritāšu tiesības; –
dzimumu līdztiesība, sieviešu
tiesības, vardarbība pret sievietēm; sieviešu dzimumorgānu
kropļošana; –
homofobija un diskriminācija
dzimumorientācijas dēļ; –
jautājumi saistībā ar
invaliditāti un diskrimināciju invaliditātes dēļ; –
diskriminācija vecuma dēļ; –
vārda brīvība; preses
brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms; –
reliģijas brīvība un
diskriminācija reliģijas vai pārliecības dēļ; –
drošība un pamatbrīvības
internetā; –
intelektuāla īpašuma tiesības; –
patvērums un kopējā Eiropas patvēruma
sistēma; –
imigrācija un robežkontrole; –
migrantu integrācija; –
sociālās tiesības; –
nabadzība un sociālā
atstumtība; –
tiesības uz veselības aprūpi; –
patērētāju tiesības; –
cilvēku tirdzniecība; –
cīņa pret terorismu; –
cieņa pret kultūru, reliģiju un
valodu dažādību; –
totalitāro režīmu pastrādāto
noziegumu pieminēšana; Pēdējos gados Eiropadomes
secinājumos ir skarti šādi pamattiesību jautājumi[22]: –
personas datu un privātuma aizsardzība; –
Eiropas tiesiskuma telpa; –
bērnu tiesības; –
dzimumu līdztiesība; –
Eiropas migrācijas politika, ietverot Eiropas
Imigrācijas un patvēruma paktu, kopējo Eiropas patvēruma
sistēmu, vīzu izsniegšanu un robežkontroli; –
cilvēku tirdzniecība; –
sociālās tiesības; –
iekšējās drošības
stratēģija; –
intelektuāla īpašuma tiesības.
2.
Apspriešana
Sagatavojot priekšlikumu, Komisija
konsultējās ar Pamattiesību aģentūras valdi un
2011. gada 8. jūnijā saņēma sākotnējo
atbildi. Valde savukārt konsultējās ar aģentūras pamattiesību
platformu – tīklu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību – un
saņēma tā atbildi 2011. gada 18. oktobrī.
Komisija ņēma vēra apsvērumus, kas tika izteikti šā
priekšlikuma apspriešanas laikā. Valde norādīja šādas
tematiskās jomas: a) efektīva tiesību aizsardzība
tiesā, tostarp tiesu iestāžu pieejamība; b) noziedzīgos nodarījumos cietušie; c) tiesu iestāžu sadarbība; d) policijas sadarbība; e) imigrācija un migrantu
integrācija, robežkontrole un vīzas; patvērums; f) rasisms, ksenofobija un ar to saistīta
neiecietība; g) romu integrācija; h) Pamattiesību hartas 21. pantā
definētā diskriminācija; i) dalība ES neatkarīgajā
struktūrā saskaņā ar 33. panta 2. punktu ANO
konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām; j) bērnu tiesības; k) informācija, privātums un personas
dati; l) sociālās tiesības.
3.
Priekšlikuma juridiskie aspekti
3.1.
Ierosinātās darbības saturs
Papildus tiem elementiem, kas pieprasīti
regulā (sk.1.3. iedaļu iepriekš), Komisija, sagatavojot šo
priekšlikumu, ir ņēmusi vērā šādus apsvērumus: i) Lisabonas līguma spēkā
stāšanās un tā ietekme uz aģentūras darbu; Ar
Lisabonas līgumu tika grozīts Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, piešķirot Savienībai (kas aizstāj jēdzienus
"Kopiena" un "Eiropas Kopiena") kompetenci
attiecībā uz tiesiskuma, drošības un brīvības telpu.
Tas jo īpaši izriet no LES 1. panta 3. daļas teksta, ka
"Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās
pēctece". Jautājumi, kas agrāk bija iekļauti ES
līguma VI sadaļā (bijušajā "trešajā
pīlārā"), tagad ir 4. nodaļa ("tiesu
iestāžu sadarbība krimināllietās") un
5. nodaļa ("Policijas sadarbība") LESD
V sadaļā ("Brīvības, drošības un tiesiskuma
telpa"); ii) nepieciešamība nodrošināt, ka
aģentūras darbība joprojām ir koncentrēta uz
galvenajām jomām, ņemot vērā tās ierobežotos
finanšu un cilvēkresursus; iii) nepieciešamība nodrošināt
aģentūras darba nepārtrauktību, jo īpaši ņemot vērā
to, cik svarīgi ir, lai aģentūra gadu gaitā sniegtu
objektīvus, uzticamus un salīdzināmus datus. Ņemot vērā visu iepriekš
minēto, Komisija ierosina aģentūras daudzgadu
nostādnēs laikposmam no 2013. līdz 2017. gadam iekļaut
šādas tematiskās jomas: a) tiesu iestāžu pieejamība; b) noziedzīgos nodarījumos
cietušie; c) informācijas sabiedrība, un jo
īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas datu
aizsardzība; d) romu integrācija; e) policijas sadarbība, ņemot
vērā šīs jomas īpašo raksturu; f) tiesu iestāžu sadarbība,
ņemot vērā šīs sadarbības īpašo raksturu
saistībā ar krimināllietām; g) bērnu tiesības; h) diskriminācija rases, ādas
krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes,
ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai
pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ,
diskriminācija saistībā ar piederību pie
nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma,
izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
dēļ; i) imigrācija un migrantu
integrācija; robežkontrole un vīzas; patvērums; j) rasisms, ksenofobija un ar to
saistīta neiecietība.
3.2.
Juridiskais pamats
Juridiskais pamats daudzgadu
nostādnēm laikposmam no 2007. – 2012. gadam ir
5. panta 1. punkts Padomes Regulā (EK) Nr. 168/2007, ar ko
izveido aģentūru. Tomēr šo juridisko pamatu vairs nevar izmantot,
jo tas ir sekundārs juridiskais pamats saskaņā ar Eiropas Tiesas
spriedumu lietā C-133/06[23].
Šā priekšlikuma juridiskajam pamatam
tāpēc ir jābūt Līguma noteikumam. Tā kā cita
(precīzāka) noteikuma nav, juridiskajam pamatam būtu
jābūt tam pašam, ar ko pamatota aģentūras dibināšanas
regula, ko pieņēma, pamatojoties uz toreizējā Eiropas
Kopienas līguma 308. pantu. Pēc Lisabonas līguma
stāšanās spēkā šis pants grozītā redakcijā
ir kļuvis par 352. pantu Līgumā par Eiropas Savienības
darbību.
4.
Ietekme uz budžetu
Šis priekšlikums tieši neietekmē ES
budžetu. Aģentūra izstrādās projektus ierosināto jomu
ietvaros, kurām budžeta iestāde līdzekļus jau ir
iezīmējusi.
5.
Sīkāks priekšlikuma skaidrojums
Aģentūras
darbību (2. pants) tematiskās jomas ļauj
aģentūrai pievērsties visām ES tiesību
piemērošanas jomā ietilpstošajām pamattiesību
problēmām, kas varētu rasties attiecīgajā
tematiskajā jomā. –
Tiesu iestāžu pieejamība. Stokholmas programmā ir uzsvērta nepieciešamība
nodrošināt labāku piekļuvi tiesai ES. Šī joma varētu aptvert
tādus jautājumus kā efektīva tiesību aizsardzība
tiesā, ietverot piekļūšanu efektīvai un neatkarīgai
tiesai, un taisnīgas tiesas garantijas. Aģentūra šajā
jomā ir publicējusi ziņojumus ("Tiesu iestāžu
pieejamība Eiropā – problēmu un iespēju pārskats",
"ES minoritātes un aptauja par diskrimināciju") un tai ir
jāturpina vākt informāciju par dažādiem jautājumiem
attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību, ietverot
līgumtiesības un patērētāju tiesības. –
Noziedzīgos nodarījumos cietušie. Aģentūra ir netieši
pieskārusies cietušo jautājumam savos ziņojumos "Tiesu
iestāžu pieejamība Eiropā – problēmu un iespēju
pārskats" vai "ES minoritātes un aptauja par
diskrimināciju". Ņemot
vērā, ka ES iniciatīvu skaits cietušo tiesību jomā
pieaug, pamattiesību aģentūras darbam būtu cita starpā
jāaptver cietušo aizsardzība, cietušo atbalsta pakalpojumi,
tiesiskais statuss, informētība par tiesībām,
neaizsargāti cietušie un kaitējuma atlīdzība. –
Informācijas sabiedrība, un jo
īpaši, privātās dzīves neaizskaramība un personas datu
aizsardzība. Šīs tematiskās jomas
ietvaros aģentūrai būtu jāvāc dati jo īpaši par
tiešsaistes vides ietekmi uz pamattiesībām, piemēram, personas
datu aizsardzību un privātumu. Šo jautājumu nozīmi ir
uzsvēris Eiropas Parlaments. Pamattiesību aģentūra jau ir
darbojusies šajā virzienā (ziņojums "Datu aizsardzība
Eiropas Savienībā – valstu datu aizsardzības iestāžu
loma") un ir sagaidāms, ka tā padziļinās savas
zināšanas par to. Aģentūras veiktā datu vākšana
šajā jomā varētu uzlabot raitu reformētā ES datu aizsardzības
tiesiskā regulējuma īstenošanu. –
Romu integrācija.
Romu integrācija ir skaidra ES prioritāte. Komisijas
paziņojumā par "ES programmu attiecībā uz romu
integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam"
aģentūra aicināta, sadarbojoties ar citām svarīgām
struktūrām, piemēram, EUROFOUND, vākt datus
visās 27 dalībvalstīs par situāciju, kādā atrodas
romi attiecībā uz piekļuvi darbam, izglītībai,
veselības aprūpei un mājoklim, kā arī
strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai izstrādātu
uzraudzības mehānismu, kas nodrošinātu salīdzinošu
analīzi par romu situāciju visā Eiropā[24]. Dati
tiks vākti arī no īpaša pētījuma, kuru finansē
Septītās pamatprogrammas Sociālekonomisko zinātņu un
humanitāro zinātņu programmas ietvaros. Aģentūra
pēdējos gados ir guvusi labu pieredzi datu vākšanā par romu
jautājumiem, kā to parāda tās ziņojumi "Romu un
klejotāju tautu dzīvošanas apstākļi Eiropas
Savienībā", "Romu izcelsmes ES pilsoņu situācija,
pārvietojoties un apmetoties uz dzīvi citās ES
dalībvalstīs" un "ES minoritātes un aptauja par
diskrimināciju". –
Policijas sadarbība, ņemot
vērā šīs jomas īpašo raksturu.
Kopš tā saukto "pīlāru" likvidēšanas,
stājoties spēkā Lisabonas līgumam, policijas sadarbību
bija jāiekļauj aģentūras tematiskajās jomās, kas
ļautu pamattiesību aģentūrai vākt datus, ja tas
ietilpst ES kompetencē un neskar darbu pie kriminālās
statistikas uzlabošanas. Pamattiesību aģentūra izmantos
esošos/dalībvalstu sniegtos datus, lai izvairītos no
pārklāšanās ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu. –
Tiesu iestāžu sadarbība, ņemot
vērā šīs sadarbības īpašo raksturu saistībā
ar krimināllietām. Šī joma ietver tiesu
iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, kā
arī krimināllietās. Tā saukto "pīlāru"
likvidēšana ir iemesls, kas attaisno šīs jomas iekļaušanu aģentūras
tematiskajās jomās. Pamattiesību aģentūra varētu
vākt datus cita starpā par jautājumiem saistībā ar
cīņu pret organizēto noziedzību, terorismu un cilvēku
tirdzniecību. –
Bērnu tiesības. Bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība ir viens
no tiem ES mērķiem, kuriem Lisabonas līgumā ir veltīta
vēl lielāka uzmanība. Šīs tematiskās jomas ietvaros
aģentūra varētu palīdzēt īstenot "ES
plānu par bērnu tiesībām", vācot datus par
tādiem jautājumiem kā bērniem draudzīgas tiesu
iestādes un neaizsargāti bērni, kā arī piemērojot
aģentūras izstrādātos bērnu tiesību indikatorus[25].
Cīņa pret bērnu nabadzību ir ES galvenā
prioritāte, un pamattiesību aģentūras pētījumi
šajā jomā varētu palīdzēt īstenot Komisijas
plānoto ieteikumu bērnu nabadzības jomā. Pamattiesību
aģentūra ir publicējusi ziņojumus par bērniem
("Bērnu tirdzniecība ES – problēmas, perspektīvas un
paraugprakse", "No vecākiem atšķirti bērni
patvēruma meklētāji ES dalībvalstīs") un
rīkojusi izglītojošus projektus, piemēram, "S'Cool
kalendārs", rokasgrāmata skolotājiem "Ekskursija
pagātnē – mācība nākotnei" vai pētījums
"Vēsturisko vietu un muzeju loma izglītībā par
holokaustu un cilvēktiesībām ES". Šajā
tematiskajā jomā pamattiesību aģentūras darbs
varētu būt saistīts ar izglītības jomām,
sociālo iekļaušanu un jaunatnes politiku un citiem attiecīgiem
Savienības politikas virzieniem. –
Diskriminācija rases, ādas
krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes,
ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai
pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ,
diskriminācija saistībā ar piederību pie
nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes,
invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Ir sagaidāms, ka aģentūra turpinās vākt datus
par diskrimināciju. Diskriminācijas pamati ir tie, kas minēti ES
Pamattiesību hartas 21. pantā, taču diskriminācija
dzimuma dēļ nav iekļauta, jo pilnībā ir sācis
darboties Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) un tas ir
atbildīgs par datu vākšanu par dzimumu līdztiesību un
diskrimināciju dzimuma dēļ. Tam nevajadzētu kavēt
pamattiesību aģentūru pievērsties dzimumu jautājumam,
saskaroties ar "daudzkārtēju diskrimināciju", vai
ietvert dzimumu perspektīvu savos ziņojumos, cieši sadarbojoties ar EIGE.
Šai tematiskajai jomai būtu jāļauj aptvert
"daudzkārtēju diskrimināciju", diskrimināciju
darba vietā un arī aspektus, kas saistīti ar nabadzības
samazināšanu un sociālo iekļaušanu. Pēdējos gados
pamattiesību aģentūra ir publicējusi vairākus
attiecīgus ziņojumus šajā jomā, piemēram,
"Homofobija, transfobija un diskriminācija dzimumorientācijas
vai dzimumidentiātes dēļ", "Cieņa pret
cilvēkiem, kas pieder nacionālajai minoritātei, un viņu
aizsardzība", "Migranti, minoritātes un
nodarbinātība – atstumšana un diskriminācija 27 ES
dalībvalstīs", "ES minoritātes un aptauja par
diskrimināciju", "Personu ar garīgās veselības
problēmām tiesiskā aizsardzība saskaņā ar
diskriminācijas aizlieguma noteikumu", "Rokasgrāmata par
diskriminācijas aizliegumu Eiropā", "Rasu
līdztiesības direktīvas ietekme – ES arodbiedrību un darba
devēju viedokļi", "Pieredze saistībā ar
diskrimināciju, sociālo marginalizāciju un vardarbību
musulmaņu un citu jauniešu vidū", "Rasisms, etniskā
diskriminācija un migrantu un minoritāšu atstumtība sportā
– situācija ES". –
Imigrācija un migrantu integrācija;
robežkontrole un vīzas; patvērums. Jo
īpaši no pamattiesību viedokļa nopietnas bažas raisa
izturēšanās pret personām uz robežas, apstākļi
likumīgi un nelikumīgi ieceļojušo imigrantu aizturēšanas
centros, kā arī jautājumi saistībā ar cilvēku
tirdzniecības upuriem. Migrantu integrācija ir tematiskā
joma, kura ir cieši saistīta ar imigrāciju un kurā
pamattiesības ir ļoti nopietns apsvērums. Nevajadzētu
aizmirst arī nabadzības samazināšanas un sociālās
iekļaušanas aspektus. Daudzos tiesību aktos attiecībā uz robežām
un vīzām ir iekļauti īpaši noteikumi pamattiesību
un brīvību nodrošināšanai. Šīs tematiskās jomas ietvaros
varētu nodarboties arī ar "etniskās profilēšanas"
praksi. Patvērums ir joma, ko regulē liels daudzums ES
tiesību aktu, kuros pamattiesības spēlē ļoti nopietnu
lomu. Aģentūrai būtu jāturpina darbs pie datu vākšanas
par šo tēmu, cieši sadarbojoties ar Eiropas patvēruma atbalsta biroju
(EASO). Pēdējos gados pamattiesību
aģentūra ir publicējusi vairākus ziņojumus par
šīm tēmām (Nelikumīgi migranti – piekļuve
veselības aprūpei 10 ES dalībvalstīs", "Migranti,
minoritātes un nodarbinātība – atstumšana un diskriminācija
27 ES dalībvalstīs", "Nelikumīgi migranti, ko
nodarbina kā mājkalpotājus – problēmas pamattiesību
jomā ES un dalībvalstīs", "Patvēruma
meklētāju izredzes – piekļuve efektīvai tiesību
aizsardzībai un pienākums informēt pieteikumu
iesniedzējus", "Trešo valstu valstspiederīgo
aizturēšana atgriešanas procedūrās", "No vecākiem
atšķirti bērni patvēruma meklētāji ES
dalībvalstīs", "Rīcība pamattiesību
ārkārtas situācijā – personas, kas nelikumīgi
šķērso Grieķijas sauszemes robežu") un rīkojusi
mācību pasākumus par pamattiesībām robežsargiem
sadarbībā ar FRONTEX. Aģentūrai būtu
jāturpina sadarbība ar FRONTEX. Ieinteresētās
personas sagaida, ka pamattiesību aģentūra turpinās
vākt datus par jautājumiem, kas ietilpst šajā tematiskajā
jomā. –
Rasisms, ksenofobija un ar to saistīta
neiecietība. Šī tematiskā joma ir
noteikta pašā regulā. Pamattiesību aģentūrai ir
ievērojama pieredze datu vākšanā šajā jomā, kā to
parāda aģentūras ziņojumi "Antisemītisms –
pārskata kopsavilkums", "Izprotot un novēršos etnisko profilēšanu
– rokasgrāmata", "Pieredze saistībā ar
diskrimināciju, sociālo marginalizāciju un vardarbību
musulmaņu un citu jauniešu vidū", "Rasisms, etniskā
diskriminācija un migrantu un minoritāšu atstumtība sportā
– situācija ES". Šajā laikposmā īpaša uzmanība
būtu jāpievērš etniskajai profilēšanai, rasistiskām un
ksenofobiskām naida runām un naida izraisītiem noziegumiem,
kā arī prevencijas nolūkos to sabiedrības tendenču
analīzei, kas noved pie šādām parādībām. 2011/0431 (APP) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka Eiropas Savienības
Pamattiesību aģentūras
daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[26], pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
piekrišanu[27], saskaņā ar īpašu likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Paturot prātā
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk
"aģentūra") dibināšanas mērķus, un lai
tā varētu atbilstīgi veikt savus uzdevumus, daudzgadu
nostādnēs piecu gadu laikposmam ir jānosaka precīzas
tematiskās jomas aģentūras darbībai, kā tas ir
noteikts Padomes 2007. gada 15. februāra Regulā (EK) Nr.
168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību
aģentūru[28]. (2) Pirmās daudzgadu
nostādnes Padome pieņēma ar Padomes 2008. gada 28. februāra
Lēmumu 2008/203/EK, ar ko Regulu (EK) Nr. 168/2007 īsteno
attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras
daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanu laikposmam no 2007. gada līdz
2012. gadam. (3) Daudzgadu nostādnes
būtu jānosaka tikai Savienības tiesību piemērošanas
jomas ietvaros. (4) Daudzgadu nostādnēm
būtu jāatbilst Eiropas Savienības prioritātēm,
atbilstīgi ņemot vērā pamatnostādnes, kuras ir
iekļautas Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes
secinājumos pamattiesību jomā. (5) Daudzgadu nostādnēs
pienācīgi būtu jāņem vērā
aģentūras finanšu resursi un cilvēkresursi. (6) Daudzgadu nostādnēs
būtu jāietver noteikumi, kas nodrošinātu, ka tās papildina
citu Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kā
arī ar Eiropas Padomes un citu pamattiesību jomā aktīvi
iesaistītu starptautisku organizāciju devumu. Vissvarīgākās
Savienības aģentūras un struktūras saistībā ar
šīm daudzgadu nostādnēm ir Eiropas Patvēruma atbalsta
birojs (EPAB), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 439/2010[29], Eiropas
Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie
Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX),
kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004[30], Eiropas
migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu
Nr. 2008/381/EK[31],
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kas izveidots ar Regulu
(EK) Nr. 1922/2006[32],
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDPS), kas izveidots ar
Regulu (EK) Nr. 45/2001[33],
Eiropas Savienības Tiesu sadarbības vienība (EUROJUST),
kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI[34], Eiropas
Policijas birojs (EIROPOLS), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI[35], Eiropas
Policijas akadēmija (CEPOL), kas izveidota ar Padomes Lēmumu
2005/681/TI[36],
Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības
pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma
telpā (IT aģentūra), kas izveidota ar Regulu (ES)
Nr. 1077/2011[37]
un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds
(EUROFOUND), kas izveidots ar Regulu (EEK) Nr. 1365/75[38]. (7) Aģentūras
darbības tematiskajās jomās daudzgadu nostādnēs
būtu jāiekļauj cīņa pret rasismu, ksenofobiju un ar to
saistīto neiecietību. (8) Ņemot vērā to,
cik svarīga ES ir cīņa pret nabadzību un sociālo
atstumtību – šī cīņa ir pasludināta par vienu no
pieciem Eiropa 2020 izaugsmes stratēģijas mērķiem –
aģentūrai, vācot un izplatot datus ar šo lēmumu
noteiktajās tematiskajās jomās, būtu jāpievērš
uzmanība ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnosacījumiem, kas
ļauj efektīvi izmantot pamattiesības. (9) Sagatavojot šo priekšlikumu,
Komisija konsultējās ar Pamattiesību aģentūras valdi
un 2011. gada 18. oktobrī saņēma tās rakstiskus
komentārus. (10) Aģentūra pēc
Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma un ciktāl to
pieļauj tās finanšu resursi un cilvēkresursi, var
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta
3. punktu darboties ārpus daudzgadu nostādnēs
noteiktajām tematiskajām jomām, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants
Daudzgadu nostādnes 1. Ar šo izveido Eiropas
Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk -
„aģentūra”) daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. līdz
2017. gadam. 2. Aģentūra
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. pantu veic Regulas
(EK) Nr. 168/2007 4. panta 1. punktā noteiktos uzdevumus
tematiskajās jomās, kas noteiktas šā lēmuma 2. pantā. 2. pants
Tematiskās jomas Tematiskās jomas ir šādas: a) tiesu iestāžu pieejamība; b) noziedzīgos nodarījumos
cietušie; c) informācijas sabiedrība,
un jo īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas
datu aizsardzība; d) romu integrācija; e) policijas sadarbība, ņemot
vērā šīs jomas īpašo raksturu; f) tiesu iestāžu sadarbība,
ņemot vērā šīs sadarbības īpašo raksturu
saistībā ar krimināllietām; g) bērnu tiesības; h) diskriminācija rases, ādas
krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes,
ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai
pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ,
diskriminācija saistībā ar piederību pie
nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma,
izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
dēļ; i) imigrācija un migrantu
integrācija; vīzas un robežkontrole; patvērums; j) rasisms, ksenofobija un ar to
saistīta neiecietība. 3. pants
Papildināmība un sadarbība ar citām struktūrām 1. Lai īstenotu šīs
daudzgadu nostādnes, aģentūra nodrošina darbību
atbilstīgu saskaņošanu ar attiecīgām Savienības
struktūrām, birojiem un aģentūrām,
dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām un
pilsonisko sabiedrību, ievērojot noteikumus, kas paredzēti
Regulas (EK) Nr. 168/2007 7., 8. un 10. pantā. 2. Ar jautājumiem, kas
saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ, aģentūra
nodarbojas tikai tad un tikai tādā apmērā, kādā
tie saistīti ar tās darbu pie jautājumiem saistībā ar
vispārīgajiem diskriminācijas pamatiem, kas minēti
2. panta g) punktā, ņemot vērā, ka datus par
dzimumu līdztiesību un diskrimināciju dzimuma dēļ
vāc Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts[39].
Pamattiesību aģentūrai un Dzimumu līdztiesības
institūtam jāsadarbojas saskaņā ar 2010. gada
22. novembra sadarbības nolīguma noteikumiem. 3. Aģentūra sadarbojas ar
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (EUROFOUND)[40]
saskaņā ar 2009. gada 8. oktobra sadarbības
nolīguma noteikumiem, ar Eiropas Aģentūru operatīvās
sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (FRONTEX)[41]
saskaņā ar 2010. gada 26. maija sadarbības nolīguma
noteikumiem. Turklāt tā sadarbojas ar Eiropas Patvēruma atbalsta
biroju (EPAB)[42],
Eiropas migrācijas tīklu[43],
Eiropas Savienības Tiesu sadarbības vienību (EUROJUST)[44], Eiropas
Policijas biroju (EIROPOLS)[45],
Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL)[46] un Eiropas
Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības
pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma
telpā (IT aģentūra)[47]
saskaņā ar attiecīgo turpmāk noslēgto sadarbības
nolīgumu noteikumiem. 4. Aģentūra veic savus
uzdevumus informācijas sabiedrības jomā, un jo īpaši attiecībā
uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu
aizsardzību, neskarot Eiropas datu aizsardzības
uzraudzītāja pienākumu saskaņā ar pienākumiem un
pilnvarām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un
47. pantā, nodrošināt, ka Savienības iestādes un
struktūras ievēro fizisko personu pamattiesības un
brīvības un jo īpaši to tiesības uz privāto
dzīvi. 5. Aģentūra koordinē
savas darbības ar Eiropas Padomes darbībām saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 168/2007 9. panta noteikumiem un saskaņā
ar minētajā pantā norādīto Nolīgumu starp Eiropas
Savienību un Eiropas Padomi par Eiropas Pamattiesību
aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību[48]. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 53,
22.2.2007., 1. lpp. [2] OV L 63,
7.3.2008., 14. lpp. [3] Regulas
(EK) Nr.168/2007, ar ko izveido Aģentūru (pamatregula) 3. panta
1. punkts. [4] Pamatregulas
5. panta 2. punkta a) apakšpunkts. [5] Pamatregulas
5. panta 2. punkta c) apakšpunkts. [6] Pamatregulas
5. panta 2. punkta d) apakšpunkts. [7] OV C 139,
14.6.2006., 1. lpp. [8] SEC (2007)
500, galīgā redakcija, 2007. gada 2. maijs. [9] Pamatregulas
5. panta 2. punkta e) apakšpunkts. [10] Izveidots
ar Regulu (ES) Nr. 439/2010, OV L 132, 29.5.2010.,
11. lpp. [11] Izveidota
ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, OV L 349, 25.11.2004.,
1. lpp. [12] Izveidots
ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK, OV L 131, 21.5.2008.,
7. lpp. [13] Izveidots
ar Regulu (EK) Nr. 1922/2006, OV L 403, 30.12.2006.,
9. lpp. [14] Izveidots
ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001.,
1. lpp. [15] Izveidots
ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI, OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. [16] Izveidots
ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI, OV L 121, 15.5.2009.,
37. lpp. [17] Izveidota
ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI, OV L 256, 1.10.2005.,
63. lpp. [18] Izveidota
ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011, OV L 286, 1.11.2011.,
1. lpp. [19] Izveidots
ar Regulu (EEK) Nr. 1365/75, OV L 139, 30.5.1975.,
1. lpp. [20] Pamatregulas
5. panta 2. punkta b) apakšpunkts. [21] Rezolūcijas,
kas pieņemtas 14.1.2009., 3.2.2009., 19.2.2009., 10.3.2009., 11.3.2009.,
12.3.2009., 24.3.2009., 26.3.2009., 2.4.2009., 22.4.2009., 24.4.2009.,
7.5.2009., 17.9.2009., 25.11.2009., 26.11.2009., 10.2.2010., 25.3.2010.,
5.5.2010., 18.5.2010., 15.6.2010., 17.6.2010., 7.9.2010., 9.9.2010.,
22.9.2010., 20.10.2010., 23.11.2010., 14.12.2010., 15.12.2010., 19.1.2011.,
8.3.2011., 9.3.2011., 10.3.2011., 24.3.2011., 5.4.2011. un [_]. [22] Eiropadomes
sanāksmes, kas norisinājās 18.-19.6.2009., 29.-30.10.2009.,
10.-11.12.2009., 17.6.2010., 4.2.2011. un [_]. [23] 2008. gada
6. maija spriedums, Parlaments pret Padomi, lieta C-133/06, ECR 2008,
I-3189. [24] COM(2011) 173 galīgā redakcija. [25] COM(2011) 60 galīgā redakcija. [26] OV C […], […], […] lpp. [27] OV C […], […], […] lpp. [28] OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp. [29] OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp. [30] OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp. [31] OV L 131,
21.5.2008., 7. lpp. [32] OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp. [33] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. [34] OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. [35] OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp. [36] OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp. [37] OV L 286,
1.11.2011., 1. lpp. [38] OV L 139,
30.5.1975., 1. lpp. [39] Izveidots
ar Regulu (EK) Nr. 1922/2006, OV L 403, 30.12.2006.,
9. lpp. [40] Izveidots
ar Regulu (EEK) Nr. 1365/75, OV L 139, 30.5.1975.,
1. lpp. [41] Izveidota
ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, OV L 349, 25.11.2004.,
1. lpp. [42] Izveidots
ar Regulu (ES) Nr. 439/2010, OV L 132, 29.5.2010.,
11. lpp. [43] Izveidots
ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK, OV L 131, 21.5.2008.,
7. lpp. [44] Izveidota
ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI, OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. [45] Izveidots
ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI, OV L 121, 15.5.2009.,
37. lpp. [46] Izveidota
ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI, OV L 256, 1.10.2005.,
63. lpp. [47] Izveidota
ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011, OV L 286, 1.11.2011.,
1. lpp. [48] OV L 186,
15.7.2008., 7. lpp.