52011PC0863

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”), piemērošanu spēkā esoša antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanas procedūrā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importu. |

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Galīgais antidempinga maksājums par dažu tādu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importu, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Indonēzijā, Taivānā, Taizemē un Vjetnamā un ko klasificē ar KN kodu 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70, tika noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1890/2005[1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2009[2]. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro. |

2) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMU REZULTāTI |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. |

3) PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2010. gada 19. novembrī, pamatojoties uz Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūta (“EIFI”) pamatotu pieprasījumu piecu Savienības ražotāju vārdā, sāka spēkā esošā antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importu. Pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu dempings turpinās un, ja antidempinga pasākumi beigtos, Savienības ražošanas nozarei atkal tiktu nodarīts kaitējums. Turklāt tika konstatēts, ka pasākumu turpināšana nebūtu pretrunā ar Savienības interesēm. Tāpēc, lai pagarinātu spēkā esošo pasākumu termiņu, Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, kurš būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā 2012. gada 18. februārī. |

Juridiskais pamats Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu, uzņēmēju un iedzīvotāju finansiālo un administratīvo slogu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Pamatregula neparedz alternatīvas. |

4) IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. |

2011/0419 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”)[3], un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

1. Padome ar 2005. gada 14. novembra Regulu (EK) Nr. 1890/2005[4] noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumus, kas bija noteikti par Ķīnas Tautas Republikas, Indonēzijas, Taivānas, Taizemes un Vjetnamas izcelsmes dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu (“NTSS”) importu. Vienlaikus tika izbeigta procedūra attiecībā uz Malaizijas un Filipīnu izcelsmes NTSS importu.

2. Pēc pārskatīšanas, kas tika uzsākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome 2009. gada 25. augustā ar 2009. gada 17. augusta Regulu (EK) Nr. 768/2009[5] grozīja minētos pasākumus attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju Vjetnamā.

3. Regula, ar kuru tika noteikts galīgais antidempinga maksājums par dažu NTSS importu, kā izcelsme cita starpā ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) un Taivānā, turpmāk tekstā tiks dēvēta par “sākotnējo regulu”. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika ieviesti sākotnējā regulā izklāstītie pasākumi pret attiecīgajām valstīm turpmāk tekstā tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

4. Pēc tam, kad Komisija bija publicējusi paziņojumu par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām[6], tā 2010. gada 19. augustā saņēma pieprasījumu uzsākt šo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Prasību iesniedza Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“ EIFI ”) (“pieprasījuma iesniedzējs”) piecu šādu Savienības ražotāju vārdā — Bulnava S.r.l. , Inox Viti di Cattinori Bruno & C.s.n.c. , Inox Bolt S.r.l. , Bontempi Vibo S.p.A. un Ugivis S.A. —, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējās NTSS produkcijas Savienībā.

5. Pieprasījums attiecās tikai uz antidempinga pasākumiem, kas bija noteikti ĶTR un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes importam. Tādēļ šī pārskatīšana neattiecas uz antidempinga pasākumiem, kas ar sākotnējo regulu bija noteikti Vjetnamas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes NTSS importam.

6. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc attiecīgo valstu izcelsmes NTSS importam uzlikto pasākumu beigšanās dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

7. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2010. gada 19. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu[7] informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

4. Izmeklēšana

4.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

8. Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laika posmu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika izskatītas laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

4.2. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

9. Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un to asociācijas, kā arī attiecīgo valstu pārstāvjus.

10. Ieinteresētajām personām Komisija deva iespēju rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

11. Ņemot vērā acīmredzami lielo šajā izmeklēšanā iesaistīto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kā arī Savienībā esošu nesaistītu importētāju un Savienības ražotāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

12. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, iepriekš minētajām personām lūdza saskaņā ar pamatregulas 17. pantu 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Pēc saņemtajām atbildēm tika nolemts pārbaudi izlases veidā piemērot attiecībā uz Taivānas ražotājiem eksportētājiem, nesaistītajiem importētājiem Savienībā un Savienības ražotājiem. Neviens ĶTR ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

13. Trīsdesmit seši Taivānas eksportētāji/eksportētāju grupas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Desmit no tiem nevarēja ņemt vērā, jo tie izrādījās tikai tirdzniecības uzņēmumi vai PIP laikā uz Savienību neeksportēja. Pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no Taivānas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem. Viens atlasītais uzņēmums vēlāk atsauca sadarbību. Trīs atlikušo atlasīto uzņēmumu eksporta īpatsvars taivānas eksportā uz ES PIP laikā bija 41,6 %.

14. Par Savienībā esošajiem nesaistītajiem importētājiem jānorāda, ka no astoņiem uzņēmumiem, kuri sniedza prasīto informāciju, tika atlasīti trīs lielākie, kas aptver gandrīz 90 % no uzņēmumu, kuri sadarbojās, paziņotā apjoma. Pēc tam tikai viens importētājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

15. Divpadsmit Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, Komisija izveidoja izlasi no sešiem Savienības ražotājiem. Viens atlasītais Savienības ražotājs vēlāk pārtrauca sadarbību. Atlikušie pieci atlasītie ražotāji veidoja 38 % no visu Savienības ražotāju pārdevumiem PIP laikā nesaistītiem klientiem ES.

16. Komisija nosūtīja anketas atlasītajām personām un visiem lietotājiem, kuri zināmi kā ieinteresētās personas. Kā paskaidrots iepriekš, atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem, trim Taivānas ražotājiem eksportētājiem un viena importētāja. Neviens no lietotājiem, ar kuriem sazinājās, izmeklēšanas laikā nepieteicās un neinformēja par sevi.

17. Kā paskaidrots 13. un 15. apsvērumā, viens atlasītais Taivānas ražotājs eksportētājs un viens atlasītais Savienības ražotājs nolēma nesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr abos gadījumos no atlikušajiem uzņēmumiem sastāvošā izlase joprojām tika uzskatīta par reprezentatīvu, ņemot vērā attiecīgos pārdevumu apjomus.

18. Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un no tā izrietošā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

a) ražotāji Savienībā

- Bulnava S.r.l, Suello , Itālija,

- Inox Viti di Cattinori Bruno & C.s.n.c , Grumello del Monte , Itālija,

- Bontempi Vibo S.p.A. , Rodengo Saiano , Itālija,

- Reisser Schraubentechnik GmbH , Ingelfingen-Criesbach , Vācija,

- Ugivis S.A, Belley, Francija;

b) Taivānas ražotāji eksportētāji

- Arrow Fastener Co., Ltd. un ar to saistītie eksportētāji, Shu-Lin City ,

- Shekai Precision Co., Ltd. un ar to saistītais eksportētājs, Kaohsiung ,

- Yi Tai Shen Co., Ltd. Tainan Hsien ;

c) nesaistīts importētājs Savienībā

- Wurth Group, Kunzelsau , Vācija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

19. Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas definēts sākotnējā regulā, tas ir, daži Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementi un to daļas, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70 (“attiecīgais ražojums”).

20. Pārskatīšanas izmeklēšanā tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā apstiprinājās, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod iekšzemes tirgos, kā arī ražojumiem, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi, tādēļ tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

21. Četras personas nāca klajā ar prasību, ka no šīs izmeklēšanas jomas vajadzētu izslēgt ražojumus, ko klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10 un 7318 15 51, jo tos Savienībā neražojot. Šī prasība tika noraidīta, jo i) netika sniegti nekādi pierādījumi, ka atšķirtos šo ražojumu fizikālās un tehniskās pamatīpašības, un ii) termiņbeigu pārskatīšanā ražojumu aptvērumu nemaina.

22. Pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, saskaņā ar kuriem tika ieteikts saglabāt esošos pasākumus (“galīgās informācijas atklāšana”), viens no Taivānas ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka stiprinājumus no diviem metāliem nevajadzētu iekļaut ražojumu aptvērumā, jo starp stiprinājumiem no diviem metāliem un nerūsējošā tērauda stiprinājumiem ir ievērojamas atšķirības saistībā ar vienas vienības pārdošanas cenu, ražošanas izmaksām, fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām, kā arī lietojumu. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 21. apsvērumā, termiņbeigu pārskatīšanā ražojumu aptvērumu nemaina. Šo apgalvojumu varētu izskatīt starpposma pārskatīšanā attiecībā uz ražojuma definīciju, kuru uzņēmums var pieprasīt.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

23. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai esošo pasākumu termiņa beigas var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

1. ĶTR

1.1. Ievadpiezīmes

24. Kā paskaidrots iepriekš, izmeklēšanā nesadarbojās neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

25. Tādēļ turpmāk izklāstītos konstatējumus par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jāpamato uz pieejamiem faktiem, jo īpaši Eurostat datiem un Savienības ražošanas nozares pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Šajā gadījumā nevarēja izmantot oficiālo ĶTR eksporta statistiku, jo attiecīgais ražojums bija tikai neliela daļa no apjomiem, kuri norādīti attiecīgajās harmonizētās sistēmas tarifu pozīcijās.

1.2. Imports par dempinga cenām PIP laikā

26. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams aprēķināt nekādas individuālās dempinga starpības.

27. Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu dempinga starpība ĶTR eksportam uz Savienību bija robežās no 13,6 % līdz 61,8 %. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, pieprasījuma iesniedzējs salīdzināja cenas ĶTR eksportam uz Savienību ar noteikto normālo vērtību Taivānā, kas bija sākotnējā izmeklēšanā izmantotā analogā valsts.

28. Tā kā ĶTR uzņēmumi nesadarbojās, nav pieejama nekāda informācija, kas ļautu izdarīt citādus secinājumus. Turklāt jāatzīmē, ka vienīgajam Taivānas uzņēmumam, kurš sadarbojās, noteiktā normālā vērtība bija ievērojami augstāka nekā pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas izmeklēšanas pieprasījumā noteiktā normālā vērtība. Tā kā nav nekādu norāžu, ka eksporta cenas no ĶTR uz Savienību atšķirtos no pieprasījumā minētajām, iespējams, ka turpinājās pat lielāks dempings no ĶTR, nekā norādīts pieprasījumā.

1.3. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

29. Pēc analīzes par dempinga esamību PIP laikā tika pētīta dempinga atkārtošanās iespējamība.

30. Tika analizēti šādi elementi: ĶTR ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda, Savienības tirgus pievilcība ĶTR ražotājiem un to eksports uz trešām valstīm.

1.3.1. ĶTR ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda

31. Tā kā nav daudz publiski pieejamas informācijas par ĶTR NTSS ražošanas nozari, ĶTR jaudas noteikšanai tika izmantota pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija. Pamatojoties uz to, šķiet, ka kopš 2003. gada ĶTR ir izveidotas jaunas NTSS ražotnes. Turklāt sakarā ar antidempinga pasākumiem, kas tika noteikti dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam[8], un tādēļ, ka šo savienotājelementu veida imports Savienībā no ĶTR pēc tam kopš 2009. gada samazinājās, ĶTR ražotājiem ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda, kuru varētu izmantot attiecīgā ražojuma izgatavošanai, jo ražošanu var viegli mainīt, izvēloties ražot kādu no abiem ražojumu veidiem.

1.3.2. Savienības tirgus pievilcība

32. Savienības tirgus pievilcību var apliecināt ar faktu, ka antidempinga maksājumu noteikšana nav apturējusi ĶTR attiecīgā ražojuma eksporta paplašināšanos. Gluži pretēji — saskaņā ar Eurostat datiem importa apjoms Savienībā no ĶTR laikā no 2007. gada līdz PIP palielinājās par 13 %. ĶTR importa cenu attīstība tajā pašā laika posmā liecina, ka vidējā importa cena (saskaņā ar Eurostat datiem) ir palielinājusies. Tomēr detalizētāka analīze liecina, ka cena tiem NTSS, kas deklarēti ar KN kodu, kurš attiecas uz 59 % no visa PIP laikā importētā daudzuma, attiecīgajā periodā ir samazinājusies par 24 %. Tas norāda — neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, ĶTR eksportētāji joprojām ir spējuši palielināt eksporta apjomu un vēl vairāk samazināt cenas lielākajai daļai eksportētā attiecīgā ražojuma.

1.3.3. Eksports uz trešām valstīm

33. Par ĶTR eksporta uz trešām valstīm apjomu un cenām jānorāda, ka ĶTR eksporta dati ir par pilniem HS kodiem. Salīdzinot ar ES importa statistiku TARIC līmenī, attiecīgais ražojums ir apmēram 3 % no apjoma ar šiem HS kodiem. Tādēļ eksporta dati nav īpaši noderīgs informācijas avots. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams iegūt citu informāciju par ĶTR eksportu uz trešām valstīm.

1.4. Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

34. Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka eksports no ĶTR par dempinga cenām vēl joprojām notiek un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja tiks atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi. Ņemot vērā esošo neizmantoto jaudu ĶTR un to, ka attiecīgā ražojuma imports Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās, neraugoties uz esošajiem antidempinga pasākumiem, šķiet, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls vēl vairāk palielināt eksportu uz Savienības tirgu par dempinga cenām, ja pasākumi beigtos.

2. TAIVĀNA

2.1. Ievadpiezīmes

35. Ņemot vērā to Taivānas ražotāju eksportētāju, kuri izteica vēlmi sadarboties, lielo skaitu, turpmākai izmeklēšanai tika izveidota reprezentatīva izlase no četriem uzņēmumiem/uzņēmumu grupām. Viens no šiem četriem uzņēmumiem vēlāk pārtrauca sadarbību. Tomēr, tā kā atlikušie uzņēmumi pēc apjoma veidoja 41,6 % no visa Taivānas eksporta[9] uz Savienību PIP laikā, izlasi joprojām uzskatīja par reprezentatīvu.

36. Tāpat jāatzīmē, ka pārbaudes apmeklējumos trīs atlikušo atlasīto uzņēmumu telpās nebija iespējams pārbaudīt viena no tiem anketā sniegto informāciju, un tika secināts, ka vēl viens uzņēmums ir sniedzis maldinošu informāciju. Attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nekavējoties tika paziņots par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu, kas nozīmē neņemt vērā sniegto informāciju un izmantot pieejamos faktus. Uzņēmumiem tika dota iespēja sniegt piezīmes par šo situāciju. Tomēr šīs piezīmes nemainīja Komisijas lēmumu attiecībā uz šiem diviem ražotājiem eksportētājiem izmantot pieejamos faktus. Tādēļ individuāla dempinga starpība tika aprēķināta tikai vienam Taivānas ražotājam eksportētājam.

37. Ņemot vērā iepriekš minēto, lielākā daļa turpmāk izklāstīto konstatējumu par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz datiem, kurus sniedza vienīgais Taivānas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un viens importētājs, kurš sadarbojās, uz Eurostat datiem, un uz pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā sniegtās informācijas. Šajā gadījumā nevarēja izmantot oficiālo Taivānas eksporta statistiku, jo attiecīgais ražojums bija tikai neliela daļa no apjomiem, kuri deklarēti attiecīgajās harmonizētās sistēmas tarifu pozīcijās.

2.2. Imports par dempinga cenām PIP laikā

2.2.1. Normālā vērtība

38. Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai Taivānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdevumi nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū ir bijuši reprezentatīvi, t.i., vai kopējais šādu pārdevumu apjoms bijis vismaz 5 % no kopējiem attiecīgajiem pārdevumiem eksportam uz Savienību.

39. Pēc tam Komisija noteica tos līdzīgā ražojuma veidus, kurus uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar veidiem, ko pārdeva eksportam uz Savienību. Definējot ražojuma veidus, tika ņemti vērā šādi elementi: i) skrūvju un stiprinājumu veids; ii) tērauda, kas izmantots kā izejmateriāls, klase; iii) skrūvju un stiprinājumu DIN standarts; iv) skrūvju un stiprinājumu diametrs; v) to garums.

40. Pēc tam tika pārbaudīts, vai ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, veiktie pārdevumi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi attiecībā uz katru ražojuma veidu, t.i., vai katra ražojuma veida pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir bijis vismaz 5 % no tā paša ražojuma veida pārdevumu apjoma uz Savienību. Pēc tam attiecībā uz reprezentatīvos daudzumos pārdotajiem ražojuma veidiem tika pārbaudīts, vai šādi pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

41. Pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojuma veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas pārdots parastā tirdzniecības apritē, tika veikta, nosakot īpatsvaru attiecīgā veida pārdošanas rentablajiem darījumiem nesaistītiem klientiem. Visos gadījumos, kad konkrēta ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija veikti pietiekamā daudzumā un parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū PIP laikā.

42. Attiecībā uz pārējiem ražojuma veidiem, kuru pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi vai nebija veikti parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam. Normālo vērtību noteica, eksportēto veidu izgatavošanas izdevumiem, kurus vajadzības gadījumā koriģēja, pieskaitot samērīgus procentus par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

2.2.2 Eksporta cena

43. Visi (izņemot vienu) Taivānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, eksporta pārdevumi ES tirgū bija tieši pārdevumi nesaistītiem klientiem. Tādējādi eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kādas faktiski bija maksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

44. Eksporta pārdevumam uz Savienību, izmantojot saistītu tirdzniecības uzņēmumu, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pirmo tālākpārdošanas cenu, ko saistītais pārdevējs noteica nesaistītiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

2.2.3. Salīdzinājums

45. Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenām un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika ņemtas vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos tika veiktas atbilstošas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, komisijas maksas un rabatus.

2.2.4. Dempinga starpība

46. Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Pēc šādas metodes tika secināts, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, PIP laikā turpināja nodarboties ar dempingu. Četros mēnešos no 12 mēnešu ilgā PIP dempings bija 22 % apjomā.

47. Jāatgādina, ka dempinga aprēķins, pamatojoties uz 4 PIP mēnešiem, ir ierasta metode, ko Komisija izmanto termiņbeigu pārskatīšanā, kad ir jākonstatē, vai dempings turpinās vai arī pastāv iespēja, ka tas atkārtosies. Termiņbeigu pārskatīšanā nav jānosaka dempinga starpība visiem darījumiem, jo šāds aprēķins ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai mainītu spēkā esošo antidempinga pasākumu, kas nav termiņbeigu pārskatīšanas mērķis. Izvēlētie 4 mēneši bija katra ceturkšņa pēdējie mēneši un tādējādi sniedza vispārēju ieskatu par visu 12 mēnešu ilgo PIP.

48. Pēc galīgās informācijas atklāšanas vienīgais Taivānas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, norādīja, ka daži atbildē uz anketas jautājumiem norādītie iekšzemes darījumi, kas tika ņemti vērā normālās vērtības aprēķināšanai, faktiski bija paredzēti eksportam uz Eiropas Savienību, nevis iekšzemes patēriņam. Uzņēmums minēja, ka šie tālākpārdevumi ir notikuši ar neatkarīgu Taivānas stiprinājumu ražotāju vai tirgotāju starpniecību.

49. Jānorāda, ka šī informācija nebija pamatota ar pierādījumiem, kas liecinātu, ka šīs preces būtu eksportētas uz Eiropas Savienību. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

50. Tā kā pārējiem diviem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem piemēroja pamatregulas 18. pantu, tiem dempinga starpību neaprēķināja. Tomēr saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu Taivānas eksporta dempinga starpība bija no 14 % līdz 50 %. Nav nekādas informācijas, kas liktu izdarīt citādus secinājumus. Turklāt tas, ka tika atklāts, ka vienīgais uzņēmums, kura darbību izmeklē, nodarbojas ar dempingu Savienības tirgū un ka no Taivānas importētā attiecīgā ražojuma vidējā cena ir zemāka nekā šā uzņēmuma vidējā eksporta cena, apstiprina dempinga esamību valsts līmenī, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju.

2.3. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

51. Papildus analīzei par dempinga esamību PIP laikā attiecībā uz Taivānu tika pētīta arī dempinga atkārtošanās iespējamība.

52. Tika analizēti šādi elementi: Taivānas ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda, Savienības tirgus pievilcība Taivānas ražotājiem un to eksports uz trešām valstīm.

2.3.1 . Eksportētāju neizmantotā jauda

53. Tā kā par Taivānas NTSS ražošanas nozari ir pieejams maz publiskas informācijas, turpmākie secinājumi par eksportētāju neizmantoto jaudu ir balstīti galvenokārt uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju un pārbaudes apmeklējumos iegūto informāciju. Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu Taivānas NTSS ražotāji ir ieguldījuši jaunā aprīkojumā, lai palielinātu ražošanas jaudu. Turklāt pārbaude liecina — sagaidāms, ka ieguldījumi jaudā 2011. gadā palielināsies par 12 % salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas IP. Ražotājam, kurš sadarbojās, neizmantotā jauda PIP laikā bija 7 % no kopējās ražošanas jaudas. Tika konstatēts, ka krājumu līmenis ir ļoti zems, jo uzņēmums, kurš sadarbojās, ražojumu izgatavoja tikai pēc pasūtījuma.

2.3.2 . Savienības tirgus pievilcība

54. Savienības tirgus pievilcību var apliecināt ar faktu, ka antidempinga maksājumu noteikšana nav ietekmējusi Taivānas attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību. Saskaņā ar Eurostat un pārbaudītiem importa datiem importa apjoms no Taivānas laikā no 2007. gada līdz PIP bija samērā nemainīgs, bet šā importa vērtība tajā pašā laika posmā samazinājās par 16 %. Tas liecina, ka PIP laikā samazinājās Taivānas izcelsmes NTSS vidējā pārdošanas cena. Tas norāda — neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Taivānas eksportētāji joprojām spēja saglabāt eksporta apjomu un vēl vairāk samazināt cenas.

55. Attiecībā uz to kāda no Taivānas ieinteresētajām personām norādīja, ka Taivānas eksporta cenu samazinājums nav noticis sakarā ar eksportētāju cenu politiku, bet gan sekojot galvenā izejmateriāla — stieples stieņu — cenu attīstībai. Jānorāda, ka izejmateriālu cenu samazinājums līdzīgi ietekmēja visus NTSS ražotājus. Tomēr secinājums, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Taivānas eksportētājiem, paliek nemainīgs, jo tie ir spējuši saglabāt eksporta apjomu, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

2.3.3. Eksporta cenas uz trešām valstīm

56. Par Taivānas eksportu uz trešām valstīm jānorāda, ka Taivānas eksporta dati, kurus varēja analizēt, ir par pilniem HS kodiem. Salīdzinot ar ES importa statistiku TARICc līmenī, attiecīgais ražojums ir apmēram 2,6 % no apjoma ar šiem HS kodiem. Tādēļ šie dati nav noderīgi kā informācijas avots par attiecīgā ražojuma eksporta apjomiem uz trešām valstīm no Taivānas un par šā eksporta cenām. Tomēr pārbaudīti eksporta dati no trim atlasītajiem Taivānas eksportētājiem liecina par eksporta apjoma uz trešām valstīm samazināšanos. Tas norāda, ka Taivānas eksports ir vairāk paredzēts ES.

57. Tāpat jānorāda — Taivānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, sniegtā informācija liecina, ka vienas vienības pārdošanas cena, pārdodot uz Savienību, ir par 10 % augstāka salīdzinājumā ar pārdošanu uz citām valstīm, bet uz citām valstīm eksportētais apjoms ir tikai 20 % no eksporta apjoma uz Savienību.

2.4. Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

58. Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka joprojām tiek veikts eksports no Taivānas par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja tiks atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi. Ņemot vērā neizmantoto jaudu Taivānā un Savienības tirgus pievilcību, šķiet, ka Taivānas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu par dempinga cenām, ja pašreizējie pasākumi beigtos.

D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

1. Savienības produkcija

59. Lai noteiktu Savienības produkcijas kopējo apjomu, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp informācija pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī dati, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas.

60. Pamatojoties uz to, tika aprēķināts, ka Savienības produkcijas kopējais apjoms IP laikā bija apmēram 63 000 tonnu. Šajā apjomā ir iekļauta visu to Savienības ražotāju, kuri par sevi paziņoja, produkcija, kā arī to ražotāju, kuri neatsaucās, aplēstie produkcijas apjomi.

61. Kā norādīts 11. apsvērumā, Savienības ražotāju izmeklēšanā tika izmantota pārbaudes izlases veidā. No 12 ražotājiem, kuri sniedza informāciju iekļaušanai izlasē, tika atlasīti seši. Pēc tam, kā paskaidrots 17. apsvērumā, viens ražotājs nesadarbojās. Atlasītie uzņēmumi, kuri sadarbojās, ražo apmēram 31 % no kopējās lēstās Savienības produkcijas.

2. Savienības ražošanas nozare

62. Tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido visi Savienības ražotāji, kas minēti 59. apsvērumā, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1. Ievadpiezīme

63. Apjomu un cenu tendenču novērtēšanā tika izmantota attiecīgā Eurostat statistika par KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70, dati, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, kā arī atlasīto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketām.

2. Patēriņš Savienībā

64. Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienībā, kas ņemti no pārskatīšanas pieprasījuma un papildināti ar pārbaudītiem datiem, kuri iegūti no atlasītajiem ražotājiem, kas sadarbojās, un Eurostat datiem par importa apjomu.

65. Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

1. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Kopējais patēriņš Savienībā (tonnas) | 123 224 | 120 598 | 101 143 | 121 402 |

Indekss (2007. gads =100) | 100 | 98 | 82 | 99 |

66. Laika posmā no 2007. gada līdz PIP Savienībā saglabājās salīdzinoši nemainīgs patēriņš. Tomēr no 2007. līdz 2009. gadam bija vērojams būtisks samazinājums par 18 % atbilstoši finanšu krīzes vispārējai negatīvajai ietekmei. Laikā no 2009. gada līdz PIP patēriņš Savienībā atkal pieauga, palielinoties par 20 %.

3. Apjoms, tirgus daļa un importa cenas no attiecīgajām valstīm

3.1. Kumulācija

67. Lai novērtētu importa kumulāciju no attiecīgajām valstīm, tika pārbaudīta abu valstu individuālā situācija, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 4. punkta nosacījumus.

68. Tika konstatēts, ka importa apjoms gan no ĶTR, gan no Taivānas pārsniedz de minimis līmeni, kas noteikts pamatregulas 5. panta 7. punktā, un tas nav neievērojams. Turklāt attiecīgajā periodā importa apjomi no abām valstīm uzrāda diezgan līdzīgu tendenci, samazinoties laikā no 2007. līdz 2009. gadam un palielinoties PIP laikā. Attiecībā uz vidējām importa cenām 32. apsvērumā jau paskaidrots, ka ĶTR importa cenu attīstība liecina — vidējā importa cena saskaņā ar Eurostat datiem palielinājās. Tomēr detalizētāka analīze liecina, ka cena tiem NTSS, kas deklarēti ar KN kodu, kurš attiecas uz lielāko daļu no visa PIP laikā importētā daudzuma, attiecīgajā periodā ir samazinājusies par 24 %. Taivānas importa cenas samazinājās visā attiecīgajā periodā un PIP laikā bija viszemākajā līmenī. Izmeklēšana arī parādīja, ka konkurences apstākļi attiecīgajiem uzņēmumiem bija līdzīgi. Tāpēc tika uzskatīts, ka ir izpildīti nosacījumi par kumulāciju.

3.2. Imports par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas

69. Attiecīgajā periodā imports no ĶTR un Taivānas attīstījās šādi.

2. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm (tonnas) | 8559 | 6636 | 6154 | 8795 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 78 | 72 | 103 |

Importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa | 6,9% | 5,5% | 6,1% | 7,2% |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 79 | 88 | 104 |

Vidējā importa cena no attiecīgajām valstīm (EUR par tonnu) | 4998 | 4709 | 4656 | 4730 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 94 | 93 | 95 |

70. Kā liecina iepriekšējā tabula, attiecīgajā periodā importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās par 3 %. Atbilstīgi patēriņa pārmaiņām laikā no 2008. līdz 2009. gadam bija vērojams samazinājums. Tomēr šis samazinājums bija mazāk ievērojams nekā patēriņa samazinājums tajā pašā laika periodā. Laikā no 2009. gada līdz PIP imports atkal palielinājās par 43 %.

71. Vidējās importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Importa cenas gluži kā importa apjoms bija viszemākajā līmenī 2009. gadā, bet pēc tam nedaudz pieauga.

72. Attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām tirgus daļa atbilda patēriņa attīstībai un saglabājās nemainīga aptuveni 7 % apjomā.

3.3. Cenu samazinājums

73. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās un Taivānas ražotāji eksportētāji sadarbojās tikai daļēji, ir pieejams ļoti maz informācijas par NTSS veidiem, kas eksportēti uz Savienību. Šis fakts kopā ar to, ka attiecīgais ražojums var būt visdažādākie NTSS veidi ar lielu cenu atšķirību (piemēram, vienas vienības cenas koka skrūvju kategorijā var atšķirties 30 reizes) liedz veikt jēgpilnu cenu salīdzinājumu, lai noteiktu cenu samazinājuma starpību. Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā, koriģējot līdz ražotāja cenai, salīdzinājums ar attiecīgo valstu CIF importa cenu neliecināja par cenu samazinājumu PIP laikā. Vienīgais Taivānas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja īpašu NTSS veidu, kuru Savienībā ražo ļoti maz. Tādējādi, tā kā nebija savstarpēji atbilstošu ražojuma veidu, cenu samazinājumu pa ražojuma veidiem šim uzņēmumam aprēķināt nebija iespējams.

4. Ekonomiskais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

4.1. Ievadpiezīmes

74. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

75. Tā kā tika izmantota izlases veida pārbaude, kaitējuma rādītāji tika daļēji noteikti Savienības ražošanas nozarei kopumā un daļēji atlasītajiem Savienības ražotājiem. Kaitējuma analīzē attiecībā uz tādiem makroekonomikas rādītājiem kā tirgus daļa, produkcija, jauda un jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, pieaugums, krājumi, nodarbinātība un ražīgums izmantoti dati par Savienības ražošanas nozari kopumā. Citos gadījumos izmantoti dati par atlasītajiem Savienības ražotājiem (darījuma cenas, ieguldījumi un peļņa no kapitālieguldījuma, algas, rentabilitāte, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu).

4.2. Produkcija

76. Turpmākā tabula rāda, ka attiecīgajā periodā produkcija samazinājās par 17 %. Paralēli pieprasījuma kritumam Savienības ražošanas nozares produkcija vispirms strauji samazinājās (par 24 %) laikā no 2007. līdz 2009. gadam, bet pēc tam mazliet pieauga (par 10 %) laikā no 2009. gada līdz PIP.

3. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Produkcija (tonnās) | 74 514 | 69 514 | 56 396 | 62 213 |

Indekss (2006. gads = 100) | 100 | 93 | 76 | 83 |

Avots: makrodati.

4.3. Jauda un tās izmantojums

77. Attiecīgajā periodā ražošanas jauda samazinājās par 13 %, un atbilstoši produkcijas attīstībai ražošanas jaudas izmantojums nedaudz (par 4 %) samazinājās laikā no 2007. gada līdz PIP.

4. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Ražošanas jauda (tonnas) | 148 039 | 140 743 | 127 200 | 128 881 |

Indekss (2006. gads = 100) | 100 | 95 | 86 | 87 |

Jaudas izmantojums | 50% | 49% | 44% | 48% |

Indekss (2006. gads = 100) | 100 | 98 | 88 | 96 |

Avots: makrodati.

4.4. Krājumi

78. Savienības ražošanas nozares krājumi gada noslēgumā samazinājās 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu un pēc tam no 2008. gada līdz PIP saglabājās stabili. PIP krājumu līmenis nedaudz paaugstinājās, tomēr bija par 26 % zemāks nekā 2007. gadā.

5. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Krājumi gada noslēgumā (tonnas) | 9688 | 7465 | 6964 | 7139 |

Indekss (2006. gads = 100) | 100 | 77 | 72 | 74 |

Avots: mikrodati.

4.5. Pārdošanas apjoms

79. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. Laikā no 2007. līdz 2009. gadam pārdošanas apjoms samazinājās par 28 %, 2009. gadā sarūkot līdz viszemākajam līmenim. Tomēr PIP laikā pārdošanas apjoms atkal uzlabojās un pieauga par 5 % salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni. Jāatzīmē, ka šis pieaugums bija daudz mazāks nekā pieprasījuma pieaugums (20 %) tajā pašā periodā.

6. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem ES (tonnas) | 62 326 | 56 042 | 44 627 | 46 851 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 90 | 72 | 75 |

Avots: makrodati.

4.6. Tirgus daļa

80. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa no 2007. gada līdz PIP pakāpeniski samazinājās par 12 %.

7. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa | 50,6% | 46,5% | 44,1% | 38,6% |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 92 | 87 | 76 |

Avots: makrodati.

4.7. Izaugsme

81. Kā parādīts 1. tabulā 65. apsvērumā, patēriņš Savienībā no 2007. līdz 2009. gadam samazinājās, bet pēc tam atkal pieauga līdz gandrīz 2007. gada līmenim. Tomēr Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 12 % tirgus daļas, kamēr attiecīgais imports spēja saglabāt nemainīgu tirgus daļu.

4.8. Nodarbinātība

82. No 2007. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 7 %.

8. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Nodarbinātība, izgatavojot attiecīgo ražojumu (personas) | 954 | 1007 | 863 | 886 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 106 | 90 | 93 |

Avots: makrodati.

4.9. Ražīgums

83. Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkciju, kuru gada laikā saražo viena nodarbinātā persona, no 2007. gada līdz PIP samazinājās par 10 %. Zemāko līmeni tas sasniedza 2009. gadā, bet atkal pieauga PIP laikā.

9. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Ražīgums (tonnas uz darbinieku) | 78,1 | 69 | 65,3 | 70,2 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 88 | 84 | 90 |

Avots: makrodati.

4.10. Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē cenas iekšzemes tirgū

84. Savienības ražošanas nozares izgatavotās vienas vienības pārdošanas cenām laikā no 2007. līdz 2009. gadam bija ievērojama negatīva tendence, kad tās samazinājās par 50 %. Tas notika daļēji sakarā ar NTSS ražošanai nepieciešamo izejmateriālu izmaksu ievērojamu samazināšanos. PIP laikā pārdošanas cenas salīdzinājumā ar 2009. gadu atkal pieauga, bet tās joprojām bija par 35 % zemākas nekā cenas attiecīgā perioda sākumā.

85. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārdošanas cenu samazinājums laikā no 2007. līdz 2009. gadam daļēji atspoguļoja ekonomiskās krīzes ietekmi, kuras rezultātā šajā periodā izmaksas samazinājās par 28 %. Šis samazinājums galvenokārt atspoguļoja niķeļa cenu attīstību — tas ir galvenais izejmateriāls, ražojot nerūsējošā tērauda skrūves un stiprinājumus. Tomēr izmeklēšanā atklājās — pat ja finanšu krīze negatīvi ietekmēja pārdošanas cenas, pastāvēja arī importa radīts cenu spiediens, sevišķi no citām trešām valstīm, kuras paplašināja savas pozīcijas Savienības tirgū, neraugoties uz nemainīgo patēriņu un piemēroto cenu spiedienu galvenajiem ražojuma veidiem, kurus ražoja un pārdeva Savienības ražošanas nozare, kas bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas par vairāk nekā izmaksu samazinājumu. Tādējādi šajā periodā Savienības ražošanas nozares darbība ievērojami pasliktinājās. Pat ja pārdošanas cenas PIP laikā palielinājās, salīdzinot ar 2009. gada līmeni, tās nebija pietiekami augstas, lai segtu visas izmaksas un ļautu Savienības ražošanas nozarei darboties ar pienācīgu peļņu.

86. Turpmākajā tabulā norādītās pārdošanas cenas ir vidējās cenas par tonnu, kas lielā mērā atkarīgas no ražojuma. Kā paskaidrots 73. apsvērumā, dažās NTSS kategorijās cenas var atšķirties līdz pat 30 reizēm.

10. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Vidējās pārdošanas cenas (EUR par tonnu) | 5842 | 4437 | 2914 | 3803 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 76 | 50 | 65 |

Avots: mikrodati.

4.11. Algas

87. No 2007. gada līdz PIP vidējā alga uz vienu nodarbināto samazinājās par 12 %.

11. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku gadā (tūkst. EUR) | 47 | 44 | 41 | 42 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 94 | 87 | 88 |

Avots: mikrodati.

4.12. Ieguldījumi

88. Savienības ražošanas nozare ievērojami ieguldīja NTSS ražošanā 2008. gadā salīdzinājumā ar citiem attiecīgā perioda gadiem. Pēc tam ieguldījumi samazinājās.

12. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Neto ieguldījumi (tūkst. EUR) | 2504 | 9899 | 3087 | 2299 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 395 | 123 | 92 |

Avots: mikrodati.

4.13. Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

89. Kā minēts 85. apsvērumā iepriekš, izmeklēšanā atklājās — pat ja pārdošanas cenu samazinājums daļēji atspoguļoja izmaksu samazināšanos, uz Savienības ražošanas nozares cenu spiedienu izdarīja NTSS imports un ar šo cenu nebija iespējams segt visas NTSS ražošanas un pārdošanas izmaksas. Tādējādi rentabilitāte ievērojami pasliktinājās — 2007. gadā tā bija pozitīva, bet pēc tam negatīva, kā parādīts nākamajā tabulā.

90. Ienākums no ieguldījumiem ievērojami samazinājās — no 29 % 2007. gadā līdz -17 % PIP laikā.

13. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Neto peļņa no pārdevumiem ES nesaistītiem pircējiem (% no neto pārdevumiem) | 7% | -9% | -36% | -3% |

Ienākums no ieguldījumiem (neto peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības) | 29% | -16% | -41% | -17% |

Avots: mikrodati.

4.14. Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

91. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma no pamatdarbības ievērojami samazinājās. Tā sasniedza viszemāko līmeni 2009. gadā, bet pēc tam mazliet pieauga. Tomēr naudas plūsma PIP laikā joprojām bija ievērojami mazāka nekā 2007. gadā.

14. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Naudas plūsma (tūkst. EUR) | 15 899 | -698 | -12 357 | -8271 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | -4 | -78 | -52 |

Avots: mikrodati.

4.15. Dempinga starpības apmērs

92. Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, turpinājās ievērojams dempings 13,6 % līdz 61,8 % apmērā no ĶTR un 14 % līdz 50 % apmērā no Taivānas, kā liecina dati gan no pārskatīšanas pieprasījuma, gan no vienīgā Taivānas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās. Faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par neievērojamu.

4.16. Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

93. Gandrīz visi izskatītie rādītāji liecina par Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos pēc 2007. gada. Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, imports no attiecīgajām valstīm ir nedaudz palielinājies un ir spējis saglabāt nemainīgu tirgus daļu. Kad 2009. gadā finanšu krīze ietekmēja kopējo pieprasījumu Savienībā un pārdošanas cenas atradās zem spiediena, Savienības ražotāji zaudēja ievērojamu daļu savu klientu. Tikai daži Savienības ražotāji spēja palielināt savu produkcijas apjomu, ražojot citus skrūvju un stiprinājumu veidus (piemēram, no oglekļa tērauda), un spēja gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, tādējādi kompensējot zaudēto pārdošanas apjomu NTSS nozarē. Vienlaikus Savienības ražotāji centās palielināt ieguldījumus, lai iegūtu lielāku ražīgumu. PIP laikā Savienības ražošanas nozare spēja uzlabot savu sniegumu, lai gan joprojām strādāja ar zaudējumiem. Ņemot vērā prognozes par ļoti zemu jaudas izmantojumu, nešķiet, ka stāvoklis varētu uzlaboties.

5. Importa par dempinga cenām un citu faktoru ietekme

5.1. Importa par dempinga cenām ietekme

94. Izmeklēšana liecina — neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem un patēriņa samazinājumu Savienībā attiecīgajā periodā, imports no ĶTR un Taivānas attiecīgajā periodā ir nedaudz palielinājies, saglabājot nemainīgu tirgus daļu.

95. Kā aprakstīts 73. apsvērumā, nebija iespējams veikt jēgpilnu cenu salīdzinājumu starp attiecīgo valstu importa cenām un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū, jo nebija informācijas par ražojuma veidiem, ko eksportēja ĶTR un Taivānas ražotāji eksportētāji, un šajā vidējā cenā ir ietverta arī liela cenu atšķirība starp dažādiem ražojuma veidiem. Vienīgā Taivānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, eksporta cenas nebija iespējams jēgpilni salīdzināt ar atlasīto Savienības ražotāju cenām, jo nebija savstarpēji atbilstošu ražojuma veidu.

96. Pēc galīgās informācijas atklāšanas 22. apsvērumā minētais Taivānas ražotājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka tā eksports nav radījis nekādu kaitējumu pieprasījuma iesniedzējam, jo tas izgatavo tāda veida NTSS, ko ierobežotā daudzumā izgatavo tikai daži Savienības ražotāji. Attiecībā uz to vispirms jānorāda, ka kaitējuma novērtējums ir veikts visai Savienības ražošanas nozarei kopumā, nevis tikai pieprasījuma iesniedzējam. Otrkārt, pasākumi ir spēkā tādam ražojumu spektram, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, un, kā paskaidrots 21. apsvērumā, termiņbeigu pārskatīšanā ražojumu aptvērumu nav iespējams mainīt.

5.2. Ekonomiskās krīzes ietekme

97. Tā kā 2007. gadā tērauda un saistītajās nozarēs bija labi ekonomiskie apstākļi, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis bija salīdzinoši labs, kad 2008. gada beigās sākās ekonomiskā krīze. Pat ja tirgū bija stagnācija, īpaši 2009. gadā, daži Savienības ražotāji turpināja veikt ieguldījumus, lai aizstātu novecojušas iekārtas un aprīkojumu ar mērķi samazināt ražošanas izmaksas un būt konkurētspējīgākiem iepretim importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kā arī importam par zemām cenām no citām trešām valstīm. Turklāt tad, kad bija jūtama pieprasījuma samazināšanās, Savienības ražotāji saskārās arī ar lielo izplatītāju ievērojamo ietekmi tirgū — tie sāka izdarīt lielāku spiedienu uz cenām, kas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

5.3. Imports no citām valstīm

98. Tika analizēts arī tas, kāda ietekme bija importam no citām trešām valstīm. To kopējais importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 26 % — no apmēram 52 000 tonnām līdz apmēram 66 000 tonnām. Vienlaikus vidējās importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %, bet šā importa tirgus daļa palielinājās — no 42,5 % 2007. gadā līdz 54,2 % PIP laikā.

99. Lielākā daļa importa no citām trešām valstīm bija no Indijas, Filipīnām un Malaizijas. Kopējā tirgus daļa importam no šīm trim valstīm PIP laikā bija aptuveni 36 %.

100. Imports no Indijas attiecīgajā periodā palielinājās par 141 % — no apmēram 8000 tonnām 2007. gadā līdz gandrīz 20 000 tonnām PIP laikā. Tajā pašā laika periodā vidējās importa cenas samazinājās par 32 %, un tās bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu PIP laikā. Tādējādi Indijas eksportētāji palielināja savu tirgus daļu no 6,7 % 2007. gadā līdz 16,4 % PIP laikā.

101. Importam no Filipīnām ir līdzīga tendence kā importam no Indijas, un tas attiecīgajā periodā palielinājās par 129 % — no apmēram 6000 tonnām 2007. gadā līdz gandrīz 14 000 tonnām PIP laikā. Tajā pašā laika periodā vidējās importa cenas samazinājās par 38 %, un PIP laikā tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu. Tādējādi Filipīnu tirgus daļa palielinājās no 4,9 % 2007. gadā līdz 11,4 % PIP laikā.

102. Lai gan importam no Malaizijas attiecīgajā periodā bija lejupejoša tendence (–27 %), Malaizijas eksportētāju tirgus daļa PIP laikā joprojām bija 8,2 %. Turklāt saskaņā ar Eurostat datiem vidējās importa cenas no Malaizijas attiecīgā perioda sākumā bija augstākas nekā cenas no attiecīgajām valstīm, tomēr šā perioda otrajā pusē tās bija ievērojami zemākas.

103. Jāsecina — šķiet, ka eksportētāji citās trešās valstīs, jo īpaši Indijā, Filipīnās un Malaizijā, ir ieguvuši no antidempinga pasākumiem, kuri bija noteikti pret ĶTR un Taivānu. Attiecīgā perioda otrajā pusē Indijas un Filipīnu imports palielinājās vairāk kā divas reizes, kamēr tā cenas bija zemākas nekā ĶTR un Taivānas importa cenas; Malaizijas importam bija lejupejoša tendence. Šis papildu spiediens uz cenām vēl vairāk negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari, kuras peļņa un citi finanšu rādītāji kopš 2008. gada uzrādīja pārliecinoši negatīvu tendenci. Tādēļ importa, īpaši no Indijas un Filipīnām, attīstība noteikti ir veicinājusi Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumu un tās finansiālā stāvokļa negatīvo attīstību.

15. tabula

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Importa apjoms no citām valstīm (tonnas) | 52 339 | 57 920 | 50 362 | 65 756 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 111 | 96 | 126 |

Importa no citām valstīm tirgus daļa | 42,5% | 48,0 % | 49,8% | 54,2% |

Importa no citām valstīm cena (EUR par tonnu) | 5830 | 4993 | 4384 | 4196 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 86 | 75 | 72 |

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Importa apjoms no Indijas (tonnas) | 8 282 | 13 667 | 16 776 | 19 945 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 165 | 203 | 241 |

Indijas importa tirgus daļa | 6,7% | 11,3% | 16,6% | 16,4% |

Importa no Indijas cena (EUR par tonnu) | 4632 | 3758 | 3123 | 3164 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 81 | 67 | 68 |

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Importa apjoms no Filipīnām (tonnas) | 6048 | 7046 | 5406 | 13 854 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 117 | 89 | 229 |

Filipīnu importa tirgus daļa | 4,9% | 5,8% | 5,3% | 11,4% |

Importa no Filipīnām cena (EUR par tonnu) | 5685 | 4645 | 3474 | 3505 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 82 | 61 | 62 |

2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Importa apjoms no Malaizijas (tonnas) | 13 548 | 13 712 | 9810 | 9933 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 101 | 72 | 73 |

Importa no Malaizijas tirgus daļa | 11,0% | 11,4% | 9,7% | 8,2% |

Importa no Malaizijas cena (EUR par tonnu) | 5062 | 4203 | 2963 | 3068 |

Indekss (2007. gads = 100) | 100 | 83 | 59 | 61 |

6. Secinājums

104. Lai gan attiecīgajā periodā Savienībā saglabājās diezgan nemainīgs patēriņš, Savienības ražošanas nozare tajā pašā laika periodā zaudēja 25 % no sava pārdošanas apjoma Savienībā, kā dēļ tās tirgus daļa samazinājās no 50,6 % 2007. gadā līdz 38,6 % PIP laikā. Vienlaikus importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm tirgus daļa saglabājās nemainīga.

105. Laikā no 2007. gada līdz PIP, neraugoties uz antidempinga pasākumu piemērošanu, lielākajai daļai kaitējuma rādītāju bija negatīva tendence — produkcijas un pārdošanas apjomi samazinājās attiecīgi par 17 % un 25 %, jauda un jaudas izmantojums kritās, un tam sekoja nodarbinātības un ražīguma līmeņa samazināšanās. Rentabilitāte samazinājās no 7 % 2007. gadā līdz –3 % PIP laikā, un līdzīga negatīva tendence bija arī naudas plūsmai.

106. Jāsecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā kopumā pasliktinājās un ka PIP beigās Savienības ražošanas nozare bija nestabila; tās centienus saglabāt pārdošanas apjomus un pietiekamu cenu līmeni traucēja pieaugošais attiecīgo valstu importa par dempinga cenām spiediens, kā arī imports par zemām cenām no citām trešām valstīm.

F. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Saistība starp attiecīgo valstu eksporta apjomu un cenām uz trešām valstīm un eksporta apjomu un cenām uz Savienību

107. Tā kā ĶTR eksportētāji nesadarbojās, nav pieejama informācija par to eksporta cenām uz citiem tirgiem. Balstoties uz informāciju, kas iegūta no pārbaudītajiem uzņēmumiem, Taivānas vidējās eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā šā eksporta cenas Savienības tirgū. Tāpēc tiek uzskatīts — ja pasākumi beigtos, Taivānas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt ievērojamus eksporta daudzumus no citām trešām valstīm uz pievilcīgāko Savienības tirgu.

2. Neizmantotā jauda attiecīgajās valstīs

108. Pieejamā informācija liecina, ka ĶTR un Taivānā ir pieejama ievērojama ražošanas jauda un ka abas valstis spēj strauji palielināt savu produkcijas apjomu. Jāatgādina, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam no ĶTR 2009. gadā[10] imports no ĶTR samazinājās un atbrīvojās jauda, kuru varētu izmantot NTSS ražošanai. Tāpat jāņem vērā tas, ka nesen pabeigtā izmeklēšanā par pasākumu apiešanu tika pagarināti pasākumi, kas noteikti dažu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, kuru sūta no Malaizijas[11]. Tādēļ ir pieejama jauda ievērojami palielināt uz ES eksportētos apjomus, īpaši tādēļ, ka nav pazīmju, ka papildu produkcijas daudzumus varētu absorbēt trešu valstu tirgi vai iekšzemes tirgus.

3. Secinājums

109. Ir skaidrs, ka ražotāji attiecīgajās valstīs spēj ievērojami palielināt savu eksporta apjomu uz ES tirgu. Turklāt izrādās, ka Taivānas eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā šā eksporta cenas uz Savienības tirgu, tādējādi palielinot iespējamību, ka gadījumā, ja pasākumu nebūtu, daļa no eksporta uz trešām valstīm tiktu novirzīta uz ES tirgu. Tam noteikti būtu negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

110. Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils. Ja Savienības ražošanas nozarei nāktos darboties situācijā, kad no attiecīgajām valstīm ieplūst lielāki importa apjomi par dempinga cenām, varētu vēl vairāk samazināties tās pārdošanas apjomi, tirgus daļa un pārdošanas cenas, kā arī attiecīgi pasliktināties tās finansiālais stāvoklis. Tādēļ tika secināts, ka pasākumu atcelšana visticamāk pasliktinātu jau tā nestabilo stāvokli un turpinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums.

G. SAVIENĪBAS INTERESES

1. Ievads

111. Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

112. Jāatgādina — sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pret Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

113. Tādējādi tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumu par kaitējumu izraisoša dempinga turpināšanās iespējamību, ir kādi pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt pasākumus šajā gadījumā nav Savienības interesēs.

2. Savienības ražošanas nozares intereses

114. Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari. To apliecināja tās samērā labais ekonomiskais stāvoklis attiecīgā perioda sākumā. Tomēr attiecīgā perioda laikā Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu, un tās pārdošanas cenas samazinājās, kamēr, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, imports no attiecīgajām valstīm palielinājās. Tajā pašā laika posmā Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinājās, un tā sāka strādāt ar zaudējumiem. Ja nebūtu pasākumu, Savienības ražošanas nozare, ļoti iespējams, būtu vēl sliktākā stāvoklī.

3. Importētāju/lietotāju intereses

115. Nesadarbojās neviens no 20 lietotājiem, ar kuriem sazinājās. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens lietotājs, un tika secināts, ka lietotāji var iegūt attiecīgo ražojumu ne tikai no attiecīgajām valstīm, bet arī no citiem piegādes avotiem. Turklāt, ņemot vērā NTSS nelielo ietekmi uz pakārtoto ražojumu izmaksām, tika secināts, ka pasākumi nelabvēlīgi neietekmēs lietotājus.

116. Uz anketas jautājumiem atbildēja tikai viens no trim atlasītajiem importētājiem. Tā importa daļa no attiecīgajām valstīm bija visai neliela — PIP laikā tā bija 1,1 %. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka importētājs darbojās ar diezgan labu peļņu (starp 5 % un 10 %), kamēr attiecīgā ražojuma daļa uzņēmuma darbībā kopumā nepārsniedz 10 %. Tādējādi jāsecina, ka pasākumu turpināšanai būtu ļoti neliela ietekme uz šo importētāju.

4. Secinājums

117. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka nepastāv nekādi pamatoti iemesli pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

H . ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

118. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu. Personām arī bija dots laiks, kurā tās pēc šīs informācijas atklāšanas varēja iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

119. No iepriekš minētā izriet, ka būtu jāsaglabā dažu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1890/2005, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

120. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums par dažu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70, importu.

121. Ražojumiem, ko izgatavojuši turpmāk minētie uzņēmumi, galīgā antidempinga maksājuma likme, kuru piemēro Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

Valsts | Uzņēmumi | Antidempinga maksājuma likme (%) | TARIC papildu kods |

Ķīnas Tautas Republika | Tengzhou Tengda Stainless Steel Product Co. Ltd., Tengzhou City | 11,4 | A650 |

Tong Ming Enterprise (Jiaxing) Co. Ltd., Zhejiang | 12,2 | A651 |

Visi pārējie uzņēmumi | 27,4 | A999 |

Taivāna | Arrow Fasteners Co. Ltd., Taipei | 15,2 | A653 |

Jin Shing Stainless Ind. Co. Ltd, Tao Yuan | 8,8 | A654 |

Min Hwei Enterprise Co. Ltd, Pingtung | 16,1 | A655 |

Tong Hwei Enterprise, Co. Ltd., Kaohsiung | 16,1 | A656 |

Yi Tai Shen Co. Ltd., Tainan | 11,4 | A657 |

Pielikumā norādītie uzņēmumi | 15,8 | A649 |

Visi pārējie uzņēmumi | 23,6 | A999 |

122. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

(TARIC papildu kods A649)

A-STAINLESS INTERNATIONAL CO. LTD., Taipei |

BOLTUN CORPORATION, Tainan |

CHAEN WEI CORPORATION, Taipei |

CHIAN SHYANG ENT CO. LTD., Chung-Li City |

CHONG CHENG FASTENER CORP., Tainan |

DIING SEN FASTENERS & INDUSTRIAL CO. LTD., Taipei |

DRAGON IRON FACTORY CO. LTD., Kaohsiung |

EXTEND FORMING INDUSTRIAL CORP. LTD., Lu Chu |

FORTUNE BRIGHT INDUSTRIAL CO. LTD., Lung Tan Hsiang |

FWU KUANG ENTERPRISES CO. LTD., Tainan |

HSIN YU SCREW ENTERPRISE CO. LTD., Taipin City |

HU PAO INDUSTRIES CO. LTD., Tainan |

J C GRAND CORPORATION, Taipei |

JAU YEOU INDUSTRY CO. LTD., Kangshan |

JOHN CHEN SCREW IND CO. LTD., Taipei |

KUOLIEN SCREW INDUSTRIAL CO. LTD., Kaohsiung |

KWANTEX RESEARCH INC., Tainan |

LIH LIN ENTERPRISES & INDUSTRIAL CO. LTD., Taipei |

LIH TA SCREW CO. LTD., Kweishan |

LU CHU SHIN YEE WORKS CO. LTD., Kaohsiung |

M & W FASTENER CO. LTD., Kaohsiung |

MULTI-TEK FASTENERS & PARTS MANIFACTURER CORP., Tainan |

NATIONAL AEROSPACE FASTENERS CORP., Ping Jen City |

QST INTERNATIONAL CORP., Tainan |

SEN CHANG INDUSTRIAL CO. LTD., Ta-Yuan |

SPEC PRODUCTS CORP., Tainan |

SUMEEKO INDUSTRIES CO. LTD., Kaohsiung |

TAIWAN SHAN YIN INTERNATIONAL CO. LTD., Kaohsiung |

VIM INTERNATIONAL ENTERPRISE CO. LTD., Taichung |

YEA-JANN INDUSTRIAL CO. LTD., Kaohsiung |

ZONBIX ENTERPRISE CO. LTD., Kaohsiung |

ZYH YIN ENTERPRISE CO. LTD., Kaohsiung |

[1] OV L 302, 19.11.2005., 1. lpp.

[2] OV L 221, 25.8.2009., 1. lpp.

[3] OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[4] OV L 302, 19.11.2005., 1. lpp.

[5] OV L 221, 25.8.2009., 1. lpp.

[6] OV C 129, 19.5.2010., 16. lpp.

[7] OV C 315, 19.11.2010., 7. lpp.

[8] Padomes 2009. gada 26. janvāra Regula (EK) Nr. 91/2009, OV L 29, 31.1.2009., 1. lpp.

[9] Saskaņā ar Eurostat Comext datu bāzi.

[10] Padomes 2009. gada 26. janvāra Regula (EK) Nr. 91/2009, OV L 29, 31.1.2009., 1. lpp.

[11] Padomes 2011. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 723/2011, OV L 194, 26.7.2011., 6. lpp.