PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības (Līguma par Eiropas Savienību 2. pants). Turklāt Līgums arī nosaka, ka Savienības starptautiskās darbības “virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.” (21. pants).

Tāpēc demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana ir svarīgs ES ārējās darbības faktors. Veicinot cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē, ES izmanto plašu pasākumu klāstu, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskām iniciatīvām līdz finansiālai un tehniskai sadarbībai un palīdzībai.

Regula par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) izveidi[1] ir šīs politiskās stratēģijas “stūrakmens” un ES ciešās apņemšanās ievērot demokrātiju un cilvēktiesības unikāla un redzama izpausme. Minētais instruments ir radījis reālus rezultātus un neskaitāmus panākumus, nodrošinot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību iestādēm visā pasaulē, kā arī atbalstu vēlēšanu novērošanā. Tā kā EIDHR nav atkarīgs no valdību piekrišanas un ir elastīgs, tas ir uzskatāms par svarīgu pievienoto vērtību ES politikas instrumentu klāstam.

EIDHR vispārējie mērķi un darbības joma, proti, cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma attīstības un konsolidācijas veicināšana visā pasaulē, ir jāsaglabā jaunajā regulā.

Regulas pamatā ir ciešā saikne starp demokrātiju un cilvēktiesībām. Pēdējos gados ES demokrātijas atbalsta programma ir pastāvīgi attīstījusies un pilnveidojusies virzībā uz visaptverošu pieeju. Jo īpaši Padomes 2009. gada novembra secinājumi[2] par demokrātijas atbalstu ir pirmais stratēģiskais, konkrētais solis virzībā uz plašāku un saskaņotāku demokrātijas atbalsta politiku ES ārējās attiecībās. Komisija 2010. gada decembrī iesniedza pirmo ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, un tika pieņemti jauni secinājumi[3], tostarp norādītas tās desmit valstis, kurās izmēģinājuma kārtā ir īstenojama Rīcības programma un veicami tūlītēji pasākumi.

Tāpēc uzskata, ka ir svarīgi, lai nākotnes EIDHR saglabātu plašu darbības jomu, kas aptver esošo aizstāvības, pamatatbalsta un uz vietas veicamo darbību plašo klāstu, tostarp novērošanu vēlēšanās, atbalstot visas no demokrātijas izrietošās pamattiesības kopā ar visām citām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Tā ir politikas racionalitātes, pieejas vispusīguma, darbību konsekvences un apjomradītu ietaupījumu garantija.

Kopš 2007. gada EIDHR darbība ir vērsta uz pieciem mērķiem:

· stiprināt cilvēktiesību ievērošanu valstīs, kurās tās ir pakļautas vislielākajam riskam;

· stiprināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā, atbalstot dažādas intereses pārstāvošu grupu miermīlīgu samierināšanu un uzlabojot politisko līdzdalību un pārstāvību;

· atbalstīt ar cilvēktiesībām un demokrātiju saistītās darbības ES pamatnostādnēs iekļautajās jomās, tostarp darbības, kas attiecas uz dialogu par cilvēktiesībām, uz cilvēktiesību aizstāvjiem, nāvessodu, spīdzināšanu un bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos, bērnu tiesībām, vardarbību pret sievietēm un meitenēm un viņu visu veidu diskriminācijas apkarošanu, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un iespējamām turpmākām vadlīnijām;

· atbalstīt un stiprināt starptautiskos un reģionālos pamatprincipus cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma aizsardzībai un demokrātijas veicināšanai;

· veicināt uzticību demokrātiskai vēlēšanu norisei un uzlabot vēlēšanu ticamību un pārredzamību, īpaši ar vēlēšanu novērošanas palīdzību.

EIDHR paredzētā reaģēšanas stratēģija[4] pamatojas uz darbu galvenokārt kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ar to starpniecību ar mērķi aizsargāt pamatbrīvības, kas veido visu demokrātisko procesu pamatu, un palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai kļūt par ietekmīgu spēku politiskajā reformā un cilvēktiesību aizsardzībā. Šī reaģēšanas stratēģijas specifika tiks pilnībā saglabāta jaunajā Regulā. Tādējādi tā papildina jaunās paaudzes ģeogrāfiskās programmas, kurās arvien vairāk tiek integrēta demokrātija un cilvēktiesības, koncentrējoties galvenokārt uz publisko iestāžu pilnveidošanu.

Turklāt jaunā EIDHR regula pilnveidos ES instrumentu kopumu, lai efektīvāk pievērstos situācijai valstīs, kurās ir sarežģīts vai ārkārtas stāvoklis un kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir apdraudētas visvairāk. Nesenās norises Eiropas kaimiņattiecībās, jo īpaši tā dēvētais “arābu pavasaris”, ir pierādījušas, ka ir ļoti liels vietējais pieprasījums pēc lielākām brīvībām un tiesībām apvienojumā ar demokrātiju, kas ES ir jāatbalsta. Šādos gadījumos Eiropas Savienībai būs iespēja tieši finansēt ad hoc darbības ar tiešu dotāciju vai zemas vērtības dotāciju starpniecību. Tas attiecas uz gadījumiem, kad procedūru kārtība varētu nelabvēlīgi ietekmēt darbību efektivitāti vai pakļaut atbalsta saņēmējus nopietnai iebiedēšanai, represijām vai citu veidu riskiem. Ad hoc darbības principā tiktu iekļautas stratēģijas dokumentos un gada programmās. Tomēr izņēmuma gadījumos ad hoc darbības varētu noteikt īpašos pasākumos ārpus plānošanas cikla.

Plašākā perspektīvā ierosinātā EIDHR regula būtu jāskata kontekstā ar visiem finanšu instrumentiem, kas ierosināti attiecībā uz daudzgadu finanšu plānu 2014.–2020. gadam un izklāstīti paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””. Kopā ar 4. izdevumu kategorijā (“Globālā Eiropa”) iekļautajiem instrumentiem un Eiropas Attīstības fondu jaunais EIDHR instruments nodrošinās lielāku ES ārējās darbības konsekvenci un efektivitāti.

Saskaņā ar Padomes Lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību[5], Augstais pārstāvis/Viceprezidents nodrošina Savienības ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju, tostarp ar EIDHR starpniecību. Jo īpaši EĀDD sniedz ieguldījumu EIDHR plānošanas un pārvaldības ciklā, kā izklāstīts minētā Padomes lēmuma 9. panta 3. punktā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Laikposmā no 2010. gada 26. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim Eiropas Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanu par turpmāko finansējumu ES ārējai darbībai. Šā procesa pamatā bija anketa tiešsaistē un pamatdokuments “Kāds būs finansējums ES ārējai darbībai pēc 2013. gada?”, kuru sagatavojusi Komisija un iesaistītās EĀDD iestādes. Sabiedriskajā apspriešanā saņemtās 220 atbildes atspoguļoja plašu un daudzveidīgu viedokļu klāstu, pārstāvot dažādas struktūras, uzskatus un tradīcijas, kas raksturo ārējās darbības kopienu.

Lielākā daļa respondentu (apmēram 70 %) apstiprināja, ka ES finanšu intervence ir radījusi ievērojamu pievienoto vērtību galvenajās politikas jomās ar ārējai darbībai paredzēto ES finanšu instrumentu starpniecību[6]. ES pievienotās vērtības kritēriju daudzi respondenti norādīja kā galveno virzītājfaktoru nākotnei — viņi uzskata, ka ES būtu jāizmanto savas konkurences priekšrocības, kas saistītas ar tās klātbūtni globālajā vidē, sava plašā pieredze, savs pārvalstiskums, sava koordinācijas veicinātāja loma un ka tai jāizmanto apjomradīti ietaupījumi.

Gandrīz visi respondenti (92 %) atbalsta diferencētāku pieeju, kas pielāgota situācijai atbalsta saņēmēja valstī, pamatojoties uz pārdomātiem kritērijiem un efektīvu datu vākšanu, un kas izmantojama kā veids ES finanšu instrumentu ietekmes palielināšanai. Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu uzskata, ka ES intereses tiek pietiekami ņemtas vērā tās ārējā darbībā un ka ārējā darbība būtu jāīsteno, vairāk pamatojoties uz ES vērtībām un principiem un uz partnervalstu attīstības mērķiem. Turpretī mazākums uzskata, ka ES ārējā darbība būtu vairāk jāvērš uz pašas ES interesēm globālajā ekonomikā, jo īpaši pievēršoties jaunietekmes ekonomikas valstīm.

Attiecībā uz instrumentu vienkāršošanu un līdzsvaru starp ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem instrumentiem pastāv dažādi viedokļi par ES tematisko programmu pārskatīšanu un to skaita iespējamo samazināšanu. Daudzi respondenti bažījas, ka tas varētu nozīmēt tematiskajai rīcībai pieejamās kopējās summas samazināšanu, un aicina vienkāršot noteikumus, kas reglamentē tematiskā finansējuma pieejamību un īstenošanu. Kā svarīgi ir uzsvērti vairāki tematiski jautājumi, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta nostiprināšana, klimata pārmaiņu apkarošanas finansējums vai pašreizējās DCI tematiskās programmas. Ievērojams skaits respondentu atbalsta ES instrumentu ģeogrāfisko robežu elastīguma palielināšanu kā veidu, kā reaģēt uz starpreģionu problēmām.

Vairākums respondentu uzskata, ka kopīga plānošana un līdzfinansēšana ar dalībvalstīm var palielināt ES ārējās darbības ietekmi un konsekvenci, vienkāršot atbalsta sniegšanu un samazināt vispārējās darījumu izmaksas.

Attiecībā uz līdzīgiem uzskatiem un nosacījumiem respondenti plaši atbalsta nosacījumu izmantošanu, pamatojoties uz cilvēktiesību, minoritāšu tiesību, labas pārvaldības un kultūras izpausmju daudzveidības ievērošanu atbalsta saņēmēja valstī (78 %) vai uz attiecīgās valsts politikas kvalitāti un spēju un vēlmi īstenot pārdomātu politiku (63 %). Vairākums respondentu ir kritiski noskaņoti pret ārējās sadarbības balstīšanu uz ES interesēm.

Attiecībā uz ES ārējo darbību cilvēktiesību un demokrātijas jomā visi respondenti uzsvēra vajadzību vēl vairāk veicināt un atbalstīt šos mērķus visā pasaulē, gan integrējot tos visos ES politikas virzienos un darbībās, gan atbalstot tos specializētā, atsevišķā, bet papildinošā finanšu instrumentā. Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments tiek augstu vērtēts, un visas ieinteresētās personas aicināja ES palielināt tā potenciālu, aizsargāt tā pievienoto vērtību un palielināt tā iedarbības tempu, jo īpaši vissarežģītākajos un steidzamākajos gadījumos.

Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu (IN), kurā tika apsvērtas trīs galvenās politikas alternatīvas (ar dažām apakšiespējām):

1) neizstrādāt atsevišķu EIDHR regulu un integrēt cilvēktiesības un demokrātiju citos instrumentos;

2) neveikt izmaiņas pašreizējā regulā un tikai palielināt budžeta piešķīrumu, tādējādi paredzot papildu darbības pašreizējā regulējumā;

3) izveidot iedarbīgāku regulu, vienlaikus saglabājot esošās regulas pamatiezīmes.

Pirmā iespēja tika atmesta, jo bija skaidrs, ka atsevišķa cilvēktiesību un demokrātijas instrumenta neizveidošana būtu negatīvs politisks signāls un novestu pie tā, ka tiek atcelti tādi konkrēti, vērtīgi darbības principi kā uzņēmējvalsts piekrišanas neprasīšana vai koncentrēšanās uz pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Tas, savukārt, mazinātu ietekmes efektivitāti un būtiski pasliktinātu ES pamanāmību un reputāciju.

Arī otrā iespēja tika atmesta, jo tā neļautu izmantot iespēju pienācīgi risināt jaunas problēmas, pielāgot gūtās atziņas un izpildīt jaunas prasības.

Trešā iespēja tika paturēta, jo tā ļautu saglabāt instrumentu radītos politiskos un darbības ieguvumus, vienlaikus ļaujot labāk pielāgot regulu. Saskaņā ar šo iespēju jaunais projekts būtu jāveido kā efektīvāka regula. Pārskatītā instrumenta struktūra piedāvātu uz procesu vērstu rīku, koncentrējoties uz četriem dažādiem pasākumu kopumiem:

· tematiskās kampaņas, aizstāvības un uz vietas veicamo darbību kombinēšana nozīmīgiem mērķiem (piemēram, atbalsts demokrātijai) un būtisku tiesību pārkāpumu (piemēram, spīdzināšana, nāvessods, diskriminācija u. c.) novēršana, kā arī pamatatbalsta sniegšana galvenajiem dalībniekiem un saistītā pilsoniskā izglītošana;

· mērķtiecīgs atbalsts “plaukstošai” pilsoniskajai sabiedrībai, dodot tai iespēju tiekties uz demokrātiju un cilvēktiesībām un to aizsardzību un atbalstot tās īpašo lomu pozitīvu izmaiņu veicināšanā;

· nostiprināta ES spēja ātri reaģēt uz steidzami risināmiem cilvēktiesību jautājumiem un visaptveroša ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisma izveide;

· nostiprināta un labāk integrēta pieeja demokrātijas cikliem, izmantojot novērošanu vēlēšanās un sniedzot citu veidu atbalstu demokrātijas un vēlēšanu procesos.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosinātais instrumenta pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pants, kas ir juridiskais pamats sadarbības attīstīšanai Savienības ārējās darbības principu un mērķu ietvaros. Turklāt Līguma par Eiropas Savienību 2. un 21. pantā ir pamatots, kāpēc Eiropas Savienībai ir svarīgi atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības kā daļu no tās ārējās darbības.

Tā kā ierosinātajā regulā paredzētos mērķus dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt vienas pašas, bet, ņemot vērā darbības mērogu un aptvērumu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. ES atrodas unikālā pozīcijā, kas tai ļauj daļu ārējās palīdzības nodrošināt dalībvalstu vārdā un kopā ar tām, tādējādi iemantojot lielāku uzticību valstīs, kurās tā darbojas. Daudzām dalībvalstīm nav iespējas un/vai vēlēšanās izstrādāt globālus ārējos instrumentus. Tāpēc intervence ES līmenī ir vienīgā iespēja popularizēt ES vērtības pasaulē un nodrošināt ES klātbūtni pasaules mērogā.

Ierosinātā regula arī nostiprina koordinācijas spēju un veicina kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm, nodrošinot efektīvu darba dalīšanu un iedarbīga atbalsta sniegšanu. Savienības palīdzību koncentrē uz jomām, kurās tai ir vislielākā ietekme, proti, uz demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanu visā pasaulē, tās paredzamo ilgtermiņa iesaistīšanos attīstības atbalsta sniegšanā un tās lomu koordinēšanā kopā ar dalībvalstīm. Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu ierosinātajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kādi vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātais instruments ir daļa no pasākumiem, kas īstenojami saskaņā ar Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmas IV izdevumu kategoriju “Globālā Eiropa”. Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 1 578 000 000 (pašreizējās cenās). Tas atbilst aptuvenajam gada vidējam finansējumam EUR 225 000 000.

2011/0412 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[8],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Šī regula ir viens no instrumentiem, kas sniedz tiešu atbalstu Eiropas Savienības ārpolitikai. Tā aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē[9].

(2) Ar šo regulu izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē, ņemot vērā palīdzību, ko sniedz neatkarīgi no trešo valstu valdību un citu valsts sektora iestāžu piekrišanas.

(3) Līguma par Eiropas Savienību 2. pants nosaka, ka Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp pie minoritātēm piederošu cilvēku tiesības. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(4) Līguma par Eiropas Savienību 21. pants nosaka, ka Eiropas starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

(5) Šis finanšu instruments veicina Savienības ārējās darbības, tostarp Eiropas Attīstības politikas, mērķu sasniegšanu.

(6) Savienības ieguldījums demokrātijā un tiesiskumā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā sakņojas vispāratzītajos vispārējos principos, kas noteikti Starptautiskajā Cilvēktiesību hartā, un jebkurā citā cilvēktiesību instrumentā, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, kā arī attiecīgajos reģionālajos cilvēktiesību instrumentos.

(7) Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības ir cilvēka pamattiesības, un sociālā taisnīguma un minēto tiesību veicināšanas jautājums ir svarīgs šīs regulas komponents.

(8) Kā noteikts Padomes 2009. gada 18. novembra secinājumos par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās, demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība ir savstarpēji cieši saistītas. Pamatbrīvības — vārda un biedrošanās brīvība — ir politiska plurālisma un demokrātiskā procesa priekšnoteikumi, bet demokrātiskā kontrole un varas nodalīšana ir būtiska, lai ilgtspējīgi īstenotu neatkarīgu tiesu un likuma varu, kas, savukārt, ir nepieciešama efektīvai cilvēktiesību aizsardzībai.

(9) Veidot cilvēktiesību kultūru un panākt, lai demokrātija darbotos iedzīvotāju labā, ir īpaši neatliekami un sarežģīti jaunajās demokrātijās, un tas ir nebeidzams uzdevums galvenokārt attiecīgās valsts iedzīvotājiem, bet tas nemazina starptautiskās kopienas pienākumu. Šā uzdevuma īstenošanā ir arī nepieciešams iesaistīt vairākas iestādes, jo īpaši valstu demokrātiskos parlamentus, kam būtu jānodrošina līdzdalība, pārstāvība, reaģētspēja un atbildība.

(10) Lai šos jautājumus risinātu efektīvi, pārredzami, savlaicīgi un elastīgi pēc Regulas (EK) Nr. 1889/2006 termiņa beigām, ir nepārtraukti vajadzīgi īpaši finanšu resursi un īpašs finanšu instruments, kas var turpināt darboties neatkarīgi.

(11) Savienības palīdzība saskaņā ar šo regulu ir paredzēta tā, lai tā papildinātu dažādos citus instrumentus, kurus izmanto Savienības politikas īstenošanai demokrātijas un cilvēktiesību jomā un kuru klāsts ir plašs, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskiem demaršiem un beidzot ar dažādiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem, ieskaitot gan ģeogrāfiskas, gan tematiskas programmas. Tas arī papildinās ar krīzi vairāk saistītās darbības, kuras tiek īstenotas saskaņā ar Stabilitātes instrumentu.

(12) Saskaņā ar šo regulu Savienība sniegs palīdzību globālu, reģionālu, valsts mēroga un vietēju cilvēktiesību un demokrātijas jautājumu risināšanai partnerībā ar pilsonisko sabiedrību, un ar šādu palīdzību ir paredzēts aptvert visu veidu sociālo darbību, ko īsteno individuālas personas vai grupas, kuras ir neatkarīgas no valsts un aktīvi darbojas cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta jomā.

(13) Turklāt, tā kā demokrātijas un cilvēktiesību jomas mērķi arvien vairāk ir jāintegrē visos ārējās palīdzības finanšu instrumentos, Savienības palīdzībai saskaņā ar šo regulu būs īpaša papildinoša loma, ņemot vērā tās vispārīgo raksturu un neatkarību no trešo valstu valdību un citu valsts sektora iestāžu piekrišanas. Tas nodrošinās iespēju sadarboties ar pilsonisko sabiedrību cilvēktiesību un demokrātijas delikāto jautājumu risināšanā, nodrošinot elastīgumu, lai pielāgotos apstākļu maiņai. Tam būtu arī jānodrošina Savienības spēja skaidrot un atbalstīt konkrētus mērķus un pasākumus starptautiskā līmenī, kas nav ne ģeogrāfiski saistīti, ne orientēti uz krīzes situācijām un kam var būt nepieciešama starpvalstu pieeja vai kas var ietvert darbības gan Savienībā, gan vairākās trešās valstīs. Turklāt tas nodrošinās nepieciešamo pamatu tādām darbībām kā atbalsts neatkarīgām Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijām, kam nepieciešama politikas saskaņošana, vienota pārvaldības sistēma un kopēji darbības standarti.

(14) Savienība pievērsīs īpašu uzmanību valstīm un steidzami risināmām situācijām, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir apdraudētas visvairāk un kurās šo tiesību un brīvību neievērošana ir īpaši izteikta un sistemātiska. Šādās situācijās politikas prioritātes būs veicināt attiecīgo starptautisko tiesību ievērošanu, nodrošināt materiālu atbalstu un rīcības līdzekļus vietējai pilsoniskajai sabiedrībai un sniegt ieguldījumu tās darbā, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Konfliktsituācijās Savienība veicinās to, lai visas strīdā iesaistītās puses ievērotu savas likumīgās saistības, ko nosaka starptautiskās humanitārās tiesības, saskaņā ar attiecīgajām Savienības pamatnostādnēm.

(15) Šādās vissarežģītākajās valstīs vai situācijās un arī lai ņemtu vērā cilvēktiesību aizstāvju steidzamās aizsardzības vajadzības, Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt, izmantojot ad hoc dotācijas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad izvēlētā procedūru kārtība varētu tieši ietekmēt pasākumu efektivitāti vai pakļaut atbalsta saņēmējus būtiskai iebiedēšanai, represijām vai citu veidu riskiem.

(16) Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas veiksmīgi sniedz ievērojamu ieguldījumu demokrātijas procesu attīstībā trešās valstīs. Tomēr demokrātijas veicināšana izpaužas ne tikai vēlēšanu procesos. Tāpēc vēlēšanu novērošanas misiju izdevumiem nevajadzētu veidot nesamērīgi lielu daļu no kopējā finansējuma, kas pieejams saskaņā ar šo regulu.

(17) Īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar to darbību plānošanu un finansēšanu, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to orientāciju uz politiku vai to finansiālo ietekmi, to pieņemšanai, izņemot tehniskiem īstenošanas pasākumiem ar mazu finansiālo mērogu, būtu principā jāizmanto pārbaudes procedūra.

(18) Kopēji noteikumi un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regulā (EK) Nr. …/…[10], turpmāk — Kopējā īstenošanas regula.

(19) Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir aprakstīta Padomes Lēmumā 2010/427/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets un mērķi

Ar šo regulu izveido Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, saskaņā ar kuru Savienība sniedz palīdzību demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un konsolidācijai un visu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai.

Šādas palīdzības mērķis jo īpaši ir:

(a) uzlabot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un citiem starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem cilvēktiesību jomā un nostiprināt to aizsardzību, veicināšanu un uzraudzību, galvenokārt sniedzot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un personām, kas cietušas no represijām un ļaunprātīgas izmantošanas;

(b) atbalstīt un konsolidēt demokrātijas reformas trešās valstīs, uzlabojot reprezentatīvu līdzdalības demokrātiju, nostiprinot vispārējo demokrātijas ciklu un uzlabojot vēlēšanu procesu ticamību, jo īpaši ar vēlēšanu novērošanas misiju starpniecību.

2. pants Darbības joma

1.           Savienības palīdzība attiecas uz šādām jomām:

(a) reprezentatīvas līdzdalības demokrātijas, tostarp parlamentāras demokrātijas, kā arī demokratizācijas procesu atbalstīšana un veicināšana, galvenokārt ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību, inter alia šādās jomās:

i) pasākumi, lai veicinātu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, netraucētas personu pārvietošanās brīvību, uzskatu un vārda brīvību, tostarp mākslinieciskās un kultūras izpausmes brīvību, preses un neatkarīgu plurālistisko plašsaziņas līdzekļu — gan tradicionālo, gan IKT balstīto — brīvību, interneta brīvību un pasākumus, kuru mērķis ir novērst administratīvus šķēršļus, kas apgrūtina šo brīvību izmantošanu, tostarp cīņu pret cenzūru;

ii) tiesiskuma stiprināšana, tiesu iestāžu neatkarības veicināšana, tiesisku un institucionālu reformu sekmēšana un novērtēšana, kā arī tiesas pieejamības palielināšana;

iii) Starptautiskās Krimināltiesas, starptautisku ad hoc kara noziegumu tribunālu un pārejas posma tiesiskuma, kā arī patiesības noskaidrošanas un samierināšanas mehānismu veicināšana un stiprināšana;

iv) atbalsts reformām ar mērķi ieviest efektīvus un pārredzamus demokrātiskas atbildības un uzraudzības mehānismus, tostarp drošības un tiesiskuma jomā, un korupcijas apkarošanas pasākumu veicināšana;

v) politiskā plurālisma un demokrātiskas politiskās pārstāvības veicināšana un pasākumi, lai stimulētu pilsoņu, jo īpaši sociāli atstumtu grupu, līdzdalību demokrātisko reformu procesā vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

vi) pasākumi, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē un atbalstītu sieviešu iespēju, līdzdalības un politiskās pārstāvības vienlīdzību;

vii) atbalsts pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot dažādas intereses pārstāvošu grupu samierināšanu, tostarp atbalsts uzticības vairošanas pasākumiem saistībā ar cilvēktiesībām un demokratizāciju;

(b) to cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos un reģionālos dokumentos par pilsoniskām, politiskām, ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, galvenokārt izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, inter alia šādās jomās:

i) nāvessoda atcelšana, spīdzināšanas, ļaunprātīgas izturēšanās un cita veida cietsirdīgas, nehumānas un pazemojošas attieksmes vai soda mēru novēršana un spīdzināšanā cietušo personu rehabilitācija;

ii) atbalsts un palīdzība cilvēktiesību aizstāvjiem un to aizsardzība saskaņā ar 1. pantu ANO Deklarācijā par atsevišķu personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības;

iii) cīņa pret rasismu un ksenofobiju un jebkura veida diskrimināciju, tostarp dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

iv) domu, pārliecības un ticības brīvības veicināšana, tostarp veicot pasākumus, kuru mērķis ir izskaust visu veidu naidu, neiecietību un diskrimināciju ticības vai pārliecības dēļ, un veicinot iecietību un cieņu pret reliģisko un kultūras daudzveidību;

v) pirmiedzīvotāju tiesības un pie minoritātēm un etniskajām grupām piederošo cilvēku tiesības;

vi) sieviešu tiesības, kas atzītas Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tās fakultatīvajos protokolos, tostarp pasākumi, lai cīnītos pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulībām, goda aizstāvēšanas noziegumiem, cilvēku tirdzniecību un pret sievietēm vērstu cita veida vardarbību;

vii) bērna tiesības, kas atzītas Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, tostarp cīņa pret bērnu darbu, bērnu tirdzniecību un bērnu prostitūciju, kā arī pret bērnu-kareivju vervēšanu un izmantošanu;

viii) personu ar invaliditāti tiesības;

ix) ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un darba pamatstandartu un korporatīvās sociālās atbildības veicināšana;

x) izglītība, apmācība un uzraudzība cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī jomā, uz ko attiecas vii) punkts;

xi) atbalsts vietējām, reģionālajām, valstu un starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā, veicināšanā un aizstāvībā un vii) punktā minētajos pasākumos;

(c) starptautiskās sistēmas stiprināšana cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma demokrātijas aizsardzībai un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanai, jo īpaši:

i) nodrošinot atbalstu starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, taisnīgumu, tiesiskumu un demokrātiju;

ii) veicinot pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar starptautiskām un reģionālām starpvaldību organizācijām un atbalstot pilsoniskās sabiedrības darbības, kuru mērķis ir veicināt un uzraudzīt tādu starptautisku un reģionālu instrumentu ieviešanu, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām, taisnīgumu, tiesiskumu un demokrātiju;

iii) nodrošinot apmācību par starptautiskajām humanitārajām tiesībām un to izplatīšanu un atbalstot to īstenošanu;

(d) pasākumi, lai vairotu uzticību demokrātiskiem vēlēšanu procesiem un palielinātu to ticamību un pārredzamību, vienlaikus veicinot visa vēlēšanu cikla efektivitāti un konsekvenci, jo īpaši:

i) izvēršot Savienības vēlēšanu novērošanas misijas;

ii) veicot citus pasākumus saistībā ar vēlēšanu procesu uzraudzību;

iii) sniedzot ieguldījumu, lai vairotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas novērot vēlēšanas reģionālā un vietējā līmenī, un atbalstot šo organizāciju iniciatīvas ar mērķi palielināt dalību vēlēšanu procesā un kontroli pēc vēlēšanām;

iv) atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir konsekventi integrēt vēlēšanu procesus demokrātijas ciklā un īstenot Savienības vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus.

2.           Veicot visus šajā regulā minētos palīdzības pasākumus, attiecīgos gadījumos ņem vērā dzimumu līdztiesības, bērna tiesību, pirmiedzīvotāju tiesību, cilvēku ar invaliditāti tiesību veicināšanu un aizsardzību, kā arī pilnvarošanas, līdzdalības, neaizsargātu iedzīvotāju grupu nediskriminācijas un atbildības principus.

3.           Atbalsta pasākumus īsteno trešo valstu teritorijā, vai arī tie ir tieši saistīti ar situācijām, kas radušās trešās valstīs, vai tieši saistīti ar vispārēja vai reģionāla mēroga darbībām.

4.           Sniedzot atbalsta pasākumus, ņem vērā krīzes vai steidzamu situāciju specifiku un to valstu vai situāciju specifiku, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, kurās ir visvairāk apdraudēta cilvēku drošība vai kurās cilvēktiesību organizācijas un aizstāvji darbojas vissarežģītākajos apstākļos.

3. pants Vispārēja plānošanas un īstenošanas sistēma

Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu īsteno atbilstoši Kopējai īstenošanas regulai un izmantojot šādus pasākumus:

(a) stratēģiskie dokumenti un — vajadzības gadījumā — to pārskatīšana;

(b) gada rīcības programmas, individuāli pasākumi un atbalsta pasākumi;

(c) īpaši pasākumi.

4. pants Stratēģiskie dokumenti

1.           Stratēģiskajos dokumentos izklāsta Eiropas Savienības stratēģiju tās palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz Savienības prioritātēm, starptautisko situāciju un galveno partneru darbību. Tie atbilst šīs regulas vispārējam mērķim, uzdevumiem, darbības jomai un principiem.

2.           Stratēģiskajos dokumentos izklāsta prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējuma piešķiršanai šīs regulas spēkā esamības laikā, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajos arī norāda indikatīvu finanšu piešķīrumu — gan kopējo, gan sadalījumā pa prioritārām jomām; attiecīgā gadījumā var norādīt šāda piešķīruma diapazonu.

3.           Stratēģiskos dokumentus apstiprina saskaņā ar Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā noteikto procedūru. Ja tas ir vajadzīgs būtisku apstākļu un politikas izmaiņu dēļ, stratēģiskos dokumentus atjaunina saskaņā ar to pašu procedūru.

5. pants Komiteja

Komisijai palīdz Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja, turpmāk — Komiteja. Minētā Komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

6. pants Bāzes finansējums

Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 1 578 000 000 (pašreizējās cenās). Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi 2014.–2020. gada finanšu shēmas ierobežojumiem.

7. pants  Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību.

8. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē

1.2.        Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā[11]

19. iedaļa: Ārējās attiecības

Darbība 19 04: Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)

Šīs budžeta nodaļas iedaļa atbilst pašreizējai 2007.–2013. gada finanšu instrumentu struktūrai. Tiek ierosināts saglabāt to pašu darbību un iedaļu 19 04.

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[12]

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šā finanšu instrumenta mērķis ir atbalstīt turpmāk izklāstītos stratēģiskos mērķus, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” — II daļa”, 2011. gada 29. jūnijs (COM/2011/500 — “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” — II daļa. Faktu lapa “Ārējā darbība”, 43. lpp).

Šai regulai būs divi mērķi:

1. uzlabot to cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos un reģionālos instrumentos, kā arī nostiprināt to aizsardzību, veicināšanu un uzraudzību, galvenokārt sniedzot atbalstu attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un personām, kas cietušas no represijām un ļaunprātīgas izmantošanas;

2. atbalstīt un konsolidēt demokrātijas reformas trešās valstīs, uzlabojot reprezentatīvu līdzdalības demokrātiju, nostiprinot vispārējo demokrātijas ciklu un uzlabojot vēlēšanu procesu ticamību, jo īpaši ar vēlēšanu novērošanas misiju starpniecību.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Abi minētie mērķi praksē tiks īstenoti, izmantojot dažādus konkrētos mērķus.

Konkrētais mērķis Nr. 1

Organizēt tematiskās kampaņas, kombinējot aizstāvības un uz vietas veicamās darbības nozīmīgiem mērķiem (piemēram, starptautiskais tiesiskums) un novēršot būtiskus tiesību pārkāpumus (piemēram, spīdzināšana, nāvessods, diskriminācija u. c.), kā arī sniedzot pamatatbalstu galvenajiem dalībniekiem un saistītajai pilsoniskajai izglītošanai.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Sniegt mērķtiecīgu atbalstu “plaukstošai” pilsoniskajai sabiedrībai, dodot tai iespēju tiekties uz demokrātiju un cilvēktiesībām un to aizsardzību un atbalstot tās īpašo lomu pozitīvu izmaiņu veicināšanā.

Konkrētais mērķis Nr. 3

Nostiprināt ES spēju rīkoties vissarežģītākajā vidē, ātri reaģēt uz steidzami risināmiem cilvēktiesību jautājumiem un atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, kam vajadzīga aizsardzība.

Konkrētais mērķis Nr. 4

Īstenot nostiprinātu un labāk integrētu pieeju demokrātijas cikliem, izmantojot novērošanu vēlēšanās un sniedzot citu veidu atbalstu demokrātijas un vēlēšanu procesos.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Atbalstīt taustāmu rezultātu sasniegšanu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā un atbalstīšanā visā pasaulē.

Savlaicīgi uzsākt projektus, tostarp izmantot ātrās reaģēšanas mehānismu attiecībā uz steidzami risināmiem vardarbības gadījumiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Savlaicīga kontrole, papildu pasākumi, maksājumi un slēgšana.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Abu minēto mērķu un visu četru konkrēto mērķu īstenošana tiks novērtēta, inter alia izmantojot šādus rezultatīvos un ietekmes rādītājus:

uzsākto kampaņu skaits, tostarp veicināšanas pasākumu skaits un jo īpaši to pozitīvo izmaiņu skaits, kuras ieviestas trešo valstu normatīvajos aktos attiecībā uz cilvēktiesību klauzulām;

starptautisko konvenciju ratifikācijas gadījumu skaits un jo īpaši tas, cik daudzas konvencijas cik daudzās valstīs varēja stāties spēkā mūsu atbalsta rezultātā;

konkrētu uz vietas veiktu darbību skaits un jo īpaši to novājināto pilsoniskās sabiedrības organizāciju un/vai bez balsstiesībām esošo grupu skaits, kuras ir atbalstītas un kurām citādi nebūtu pievērsta uzmanība;

to pilsoņu, profesionāļu un studentu skaits, kuri apmācīti, informēti un izglītoti cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

atbalstīto galveno dalībnieku skaits, jo īpaši to starptautisko organizāciju pasākumu, ziņojumu, tiesas spriedumu un/vai paziņojumu skaits, kuri tieši saistīti ar mūsu atbalstu;

pasaules un vietējā līmenī veikto pilsoniskās sabiedrības projektu skaits un to ietekme no cilvēktiesību veicināšanas, aizsardzības un uzraudzības viedokļa;

cilvēktiesību aizstāvju lietu skaits, jo īpaši to privātpersonu skaits, kurām nodrošināta politiskā, tiesiskā un/vai fiziskā aizsardzība un kuras atbrīvotas no to ļaunprātīgas izmantošanas;

vissarežģītākajās valstīs un situācijās īstenoto projektu skaits un jo īpaši to darbību un dalībnieku skaits, kuri sasniegti vissarežģītākajos apstākļos;

atbalstīto, uzraudzīto un kontrolēto vēlēšanu procesu skaits, jo īpaši šajā jomā īstenoto ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Paskaidrojuma raksta 1. iedaļā ir izklāstītas politikas prasības, ko instruments tiecas izpildīt politikas pamatnostādņu attīstības kontekstā. Ņemot vērā demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas un atbalstīšanas specifiku visā pasaulē, kā arī reaģējot uz steidzami novēršamiem cilvēktiesību aizstāvju cilvēktiesību aizsardzības pārkāpumiem, noteiktās prasības būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa prasības.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ņemot vērā tās sasniegumus konfliktsituāciju risināšanā, miera veicināšanā un labklājības radīšanā, ES, šķiet, būtu ļoti atbilstošā situācijā, lai gūtu panākumus ārējā darbībā tās dalībvalstu vārdā un kopā ar tām, kopumā iemantojot lielāku uzticību valstīs, kurās tā darbojas. Tā atrodas izdevīgā situācijā, lai uzņemtos pasaules līdera lomu savu pilsoņu vārdā, jo īpaši demokrātijas un cilvēktiesību atbalstīšanā un veicināšanā. Tomēr Eiropas pievienoto vērtību nevar samazināt līdz bilancei — ieguldījuma sniegšana miera veicināšanā visā pasaulē, palīdzības sniegšana pasaules visnabadzīgākajiem cilvēkiem un demokratizācijas un cilvēktiesību ievērošanas atbalstīšana ir neapstrīdams apliecinājums tam, kā ES rada pievienoto vērtību ar savu darbu ik dienas. Tieši šīs būs nākamo ES ārējās darbības finanšu instrumentu prioritātes.

Visām 27 dalībvalstīm darbojoties saskaņā ar vienotu politiku un stratēģijām, ES var sasniegt kritisko masu, lai risinātu globālas problēmas, piemēram, veicinātu cilvēktiesību universālumu visiem cilvēkiem.

Ņemot vērā ES lielo mērogu, tā var sniegt palīdzību pasaules visattālākajos reģionos, attiecībā uz kuriem lielākajai daļai dalībvalstu ir maza stratēģiskā interese, kuros to klātbūtne ir ierobežota un kuros tām ir samazinātas rīcības iespējas. Pateicoties ES darbībai, piemēram, Fidži, Vanuatu vai Austrumtimorā, kur nesen tika nodrošināts jauns finansējums demokrātijas stabilizēšanai un attīstības ilgtspējas nostiprināšanai, atbalsts sasniedz tos cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs visvairāk, bet kuri citādi to nesaņemtu.

Budžeta ierobežojumu laikā, kad vairākas dalībvalstis ir spiestas izbeigt savu darbību atsevišķās nozarēs un pat valstīs, ES joprojām spēj uzņemties aktīvu lomu miera, demokrātijas, solidaritātes, stabilitātes, labklājības veicināšanā un nabadzības mazināšanā mūsu tiešajās kaimiņvalstīs un visā pasaulē. Šajā saistībā no tīri ekonomiskā viedokļa pašlaik ir tik lietderīgi kā vēl nekad ieguldīt naudu ES līmenī tur, kur var panākt reālu rezultātu. Faktiski rīcība ar ES starpniecību var dot iespēju dalībvalstīm ietaupīt naudu. Saskaņā ar nesen veiktu neatkarīgu pētījumu (Eiropas pieejas priekšrocības, autors: HTSPE) atsevišķas atbalsta efektivitātes reformas, jo īpaši darba dalīšanas ziņā, varētu palielināt potenciālos ietaupījumus par 3–6 miljardiem gadā.

Sadarbība ar ES arī izmaksā lētāk. Administratīvās izmaksas, kas pēc 2009. gada datiem tiek lēstas 5,4 % apmērā, ir zemākas nekā vidējās administratīvās izmaksas, kas rodas galvenajiem finansētājiem saistībā ar divpusēju atbalstu. Piemērojamie administratīvie noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka ES nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta pienācīgi, izmantojot stingrus kritērijus, ko var uzraudzīt.

Turklāt Eiropas Komisija ir viena no vispārredzamākajām atbalsta piešķiršanas iestādēm pasaulē. Šāda pārredzamība pati par sevi ir svarīgs instruments efektīvas rentabilitātes nodrošināšanai. To ir atzinusi organizācija “Publish what you Fund” (“Publicē, ko finansē”), kas savā pirmajā finansētāju atbalsta pārredzamības novērtējumā, kurš veikts šā gada februārī, ierindoja Eiropas Komisiju 4. vietā (no 30). Mēs turpinām tiekties uz turpmākiem uzlabojumiem.

Nesenajās apspriedēs par Zaļo grāmatu, kas veiktas, lai uzzinātu ieinteresēto personu viedokļus par mūsu attīstības politiku, visi dalībnieki, kas sniedza atsauksmes, bija vienisprātis par ES pozitīvo ieguldījumu labas pārvaldības (tostarp pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas), drošības, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības atbalstīšanā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pārskatīšanā un novērtēšanā tika uzsvērtas vairākas priekšrocības

EIDHR piedāvā rīcības neatkarību, ļaujot darboties bez vajadzības prasīt valdības piekrišanu, — tas ir ļoti būtisks aspekts, jo īpaši delikātajās demokrātijas un cilvēktiesību jomās. Tādējādi šis instruments atbalsta nākamo jauno baltkrievu līderu demokrātisko izglītošanu absolventu līmenī ārvalstīs un tiecas uz to, lai mazinātu to demokrātijas aktīvistu netaisnīgu atzīšanu par noziedzniekiem, kuri ieslodzīti par atrašanos opozīcijā. Ir vajadzīga cietušo aizstāvju, piemēram, advokātu, aizstāvība (ar cilvēktiesību aizstāvju sistēmas starpniecību), jo pastāv risks, ka viņi var tikt ieslodzīti par to, ka uzņemas ar prodemokrātijas aktīvistiem vai tiesību aizstāvjiem saistītas lietas.

EIDHR arī piedāvā lielāku elastīgumu un spēju reaģēt uz apstākļu izmaiņām pretēji ģeogrāfisko programmu ilgtermiņa plānošanas pieejai. Tūlītēja palīdzība tika sniegta reformai Tunisijā, lai izstrādātu pārejas ceļvedi un palīdzētu pilsoniskajai sabiedrībai sniegt ieguldījumu visā procesā. EIDHR arī nodrošinās politisko partiju aktīvistu apmācību par demokrātiju, atbalstīs preses brīvību un plurālistisko plašsaziņas līdzekļu — gan tradicionālo, gan IKT balstīto — neatkarību, tostarp elektroniskās saziņas tehnoloģijas bez cenzūras un bez pārtraukumiem, uzraudzīs demokrātijas pāreju un atbalstīs pilsoniskās sabiedrības izglītošanu par demokrātijas jautājumiem. EIDHR varētu būt arī pieejams, lai pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu izlaides jaudu un apmācītu žurnālistus. Ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas Tunisijā, tas nodrošina apmācību tūkstošiem vietējo novērotāju un veicina gatavošanos paredzētajai ES vēlēšanu novērošanas misijai.

EIDHR arī darbojas vissarežģītākajā vidē, kur pamattiesības un brīvības ir apdraudētas visvairāk. Lai aizsargātu aktīvistu un to citu personu fizisko drošību, kuru dzīvība var būt būtiski apdraudēta, sīkāka informācija par šādiem projektiem nav publiskojama. Eiropas Komisija pēc pieprasījuma ziņo par šiem projektiem pilnvarotām personām Padomē, Parlamentā un EĀDD, un tā var tikai cildināt šo aizrautīgo aktīvistu drosmi.

Šādu sarežģītu gadījumu īpatsvars ir apmēram 20 % no EIDHR darbībām. Kopš 2007. gada EIDHR ir atbalstījis vairāk nekā 100 šādu projektu (EUR 60 miljonu vērtībā). Jo īpaši ar sava Cilvēktiesību aizstāvju (CTA) tīkla atbalstu EIDHR ir atbalstījis 19 CTA projektus (EUR 13,5 miljonu vērtībā) vairāk nekā 45 valstīs.

Šajā kontekstā EIDHR darbību varētu salīdzināt ar svaiga gaisa malku, jo lielākā daļa projektu ir vērsta uz palīdzību novājinātas vai sagrautas pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu izdzīvošanai, radot iespējas dialogam un pārmaiņām. Tas piedāvā iespēju nodrošināt bieži vien ārvalstīs mītošu studentu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu izglītošanu par demokrātijas jautājumiem. Tas palīdz aizstāvēt pilsonisko sabiedrību un diasporas ārvalstīs. Dažkārt tas vienkārši cenšas aizsargāt antidemokrātisko represiju upurus un vajadzības gadījumā panākt to izbraukšanu no valsts uz drošu vietu.

Papildus “jasmīnu revolūcijai” tagad var atklāt, ka EIDHR Tunisijā 2010. gadā pirms pārejas īstenošanas atbalstīja Tunisijas Cilvēktiesību līgas (LTDH), Demokrātisko sieviešu asociācijas (AFTD), arodbiedrību (UGTT), tiesnešu un advokātu asociāciju un citu organizāciju darbības. Šā atbalsta publicitātes trūkums tolaik, iespējams, tika interpretēts kā novēršanās vai atsaucības trūkums, bet faktiski EIDHR aktīvi darbojās uz vietas.

Pārskatīšanā un novērtēšanā ir arī uzsvērti trīs jautājumu kopumi

Pirmkārt, plaši definēti mērķi un stratēģijas ir zināmā mērā izraisījušas pieeju sadrumstalotību un instrumenta saprotamības trūkumu, radot dublēšanās riskus, sarežģījumus darbību ietekmes novērtēšanā un pavājinot papildināmību.

Otrkārt, lai gan vissarežģītākajās situācijās oficiālais projekta apraksts bieži vien ir ticis “aizēnots” ar tradicionālākām attīstības darbībām, lai pasargātu projektu no nelabvēlīgas vides, to EIDHR resursu papildināmība, kuriem nav vajadzīga valsts piekrišana, rada arī risku, ka tie varētu tikt izmantoti neprioritārām darbībām no instrumenta darbības jomas viedokļa. Tas ir novedis pie kvalitatīvā atbalsta pasākumu noteikšanas.

Treškārt, arvien atkārtojas nepieciešamība palielināt instrumenta elastīgumu. Tas jo īpaši attiecas uz to ierobežoto instrumenta daļu, ko izmanto vissarežģītāko situāciju atrisināšanai cilvēktiesību pārkāpumu un steidzamības gadījumos, attiecībā uz kuriem atklātu uzaicinājumu sistēma šķistu neatbilstoša.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šā skaidrā Līguma mandāta rezultātā demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana un atbalstīšana ir jāintegrē visos ES politikas virzienos.

EIDHR ir daļa no tādu dažādu ārējās darbības finanšu instrumentu arhitektūras, kurus kopīgi ierosinājusi Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis KĀDP jautājumos. Tas papildina ilgtermiņa instrumentus, koncentrējoties uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībām demokrātijas un cilvēktiesību jomā, pievēršoties vissarežģītākajām situācijām, finansējot ES vēlēšanu novērošanas misijas un atbalstot vietējas, reģionālas un vispasaules mēroga kampaņas, kas veltītas būtiskākajiem cilvēktiesību jautājumiem. Tas ir būtiska daļa no plašāka ārējās darbības instrumentu klāsta, kas paredzēts, lai veicinātu un nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu. Tas arī papildina to instrumentu klāstu, kuri paredzēti krīžu pārvarēšanai un novēršanai papildus humanitārajam atbalstam, KĀDP darbībām un Stabilitātes instrumentam, nodrošinot drīzu atbalstu steidzami risināmos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos. Tas arī darbojas kā saikne ar palīdzības, rehabilitācijas un attīstības darbībām, piedāvājot iespēju nodrošināt fizisku un garīgu rehabilitāciju un reintegrāciju no ļaunprātīgas rīcības cietušajiem vai palīdzēt cilvēktiesību aizstāvjiem, kuriem steidzami nepieciešama aizstāvība.

Ir svarīgi uz vietas pragmatiski nodrošināt koordināciju ar citiem mijiedarbīgiem instrumentiem un pienācīgu darba sadalījumu starp EIDHR un šādiem instrumentiem, jo īpaši gadījumu vajadzību novērtēšanas posmos. EIDHR patiešām papildina ECHO darbības, jo bēgļi un humanitārās palīdzības saņēmēji bieži vien ir cilvēktiesību pārkāpumu upuri, kas ir jādokumentē, jāreģistrē un jāārstē. Pastāv spēcīga sinerģija un savstarpēja pastiprinoša saikne ar Stabilitātes instrumentu (piemēram, ārkārtas gadījumos), Nevalstisko dalībnieku programmu (piemēram, atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām), programmu “Ieguldīšana cilvēkos” (piemēram, dzimumu grupas un grupas bez balsstiesībām) un nākotnē arī ar jauno Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instrumentu.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– x Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2014. gada 1. janvāra

–      Finansiālā ietekme: no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

¨ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no YYYY. līdz YYYY. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[13]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

x Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– x izpildaģentūrām

– x Kopienu izveidotām struktūrām[14]

– x valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– x personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

x Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

x Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

x Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Ņemot vērā instrumenta specifiku delikātu un sarežģītu cilvēktiesību un demokrātijas jautājumu risināšanā, jo īpaši vissarežģītākajās valstīs un situācijās, kā arī steidzami vajadzīgas aizstāvības gadījumos, tā labā ir jāizmanto maksimāli plašs pārvaldības veidu klāsts.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Eiropas Komisijas uzraudzības un novērošanas sistēmas arvien biežāk tiek vērstas uz rezultātiem. Tajās tiek iesaistīti iekšējie darbinieki, kā arī ārēji eksperti.

Uzdevumu koordinatori delegācijās un galvenajā mītnē dažādos veidos pastāvīgi uzrauga projektu un programmu īstenošanu, kad vien iespējams veicot apmeklējumus uz vietas. Uzraudzība nodrošina svarīgu informāciju par notikumu virzību, tā palīdz koordinatoriem apzināt faktiskos un potenciālos trūkumus un veikt izlabošanas pasākumus.

Lai novērtētu ES ārējo darbību rezultātus, izmantojot trīs dažādas sistēmas, tiek nolīgti ārēji neatkarīgi eksperti. Šādi novērtējumi veicina atbildību un notiekošās intervences uzlabošanos, tie arī ļauj gūt atziņas no iepriekšējās pieredzes, kas ņemamas vērā nākotnes politikas un darbību virzienu noteikšanā. Visos šajos instrumentos izmanto starptautiski atzītos OECD–DAC novērtēšanas kritērijus, tostarp (potenciālo) ietekmi.

Pirmkārt, projektu līmenī galvenās mītnes pārvaldītā uz rezultātiem orientētā uzraudzības (ROM) sistēma nodrošina īsu, koncentrētu kopsavilkumu par atlasīto intervences pasākumu kvalitāti. Izmantojot īpaši strukturētu, standartizētu metodoloģiju, neatkarīgi ROM eksperti piešķir atzīmes, uzsverot projekta priekšrocības un trūkumus un sniedzot ieteikumus par to, kā uzlabot efektivitāti.

Projektu līmeņa novērtējumi, ko pārvalda par konkrēto projektu atbildīgā ES delegācija, nodrošina sīkāku, padziļinātu analīzi un palīdz projektu vadītājiem uzlabot notiekošo intervenci un sagatavoties turpmākai intervencei. Analīzes veikšanai un atsauksmju un apliecinājumu apkopošanai no visām ieinteresētajām personām un galvenokārt jau no galīgajiem saņēmējiem tiek nolīgti ārēji neatkarīgi eksperti ar tematiskām un ģeogrāfiskām zināšanām.

Komisija arī veic tās politikas stratēģiskus novērtējumus, sākot no plānošanas un stratēģijas līdz intervences īstenošanai konkrētā nozarē (piemēram, veselība, izglītība u. c.), valstī vai reģionā, vai arī attiecībā uz konkrētu instrumentu. Šādi novērtējumi ir svarīgs ieguldījums politikas formulēšanā un instrumentu un projektu izstrādē. Visus minētos novērtējumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē un secinājumu kopsavilkumu iekļauj Gada ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Saskaņā ar šo instrumentu veicamo darbību videi ir raksturīgi šādi riski, kas apdraud šā instrumenta mērķu sasniegšanu:

– konkrētā sarežģītā vide, kurā instruments darbojas, jo īpaši vissarežģītākajās valstīs/situācijās, var radīt fiziskus un politiskus ierobežojumus projektu virzībā;

– izkliedēti un mazi projekti visā pasaulē var radīt resursu problēmas īstenošanā un uzraudzībā;

– lielais skaits atbalsta saņēmēju ar dažādām pārvaldības un kontroles struktūrām un bieži vien ar nepietiekamu spēju var radīt grūtības un kavējumus īstenošanā;

– to datu ierobežotā kvalitāte un daudzums, un bieži vien arī pretrunīgums, kuri attiecas uz novērtējumu par demokrātiju un cilvēktiesībām dažādās trešās valstīs, var traucēt Komisijas spēju ziņot un atskaitīties par rezultātiem;

– administratīvie izdevumi var izraisīt resursu nepietiekamību, lai pienācīgi pārvaldītu instrumentu.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Komisijas iekšējā kontrole ir paredzēta, lai radītu pamatotu pārliecību par tās darbību efektivitātes un lietderīguma mērķu sasniegšanu, tās finanšu pārskatu uzticamību un atbilstību attiecīgajam tiesiskajam, finanšu un procedūru regulējumam.

Komisija piemēro plašu stratēģiskās politikas un plānošanas procesu, iekšējo un ārējo revīziju un citus Komisijas iekšējās kontroles standartus. Komisija turpinās izmantot savu pašreizējo grāmatvedības sistēmu (ABAC), kā arī īpašus ārējā atbalsta instrumentus, piemēram, Kopējo Relex informācijas sistēmu. Tā tieksies uz visaugstākajiem grāmatvedības un finanšu pārskatu standartiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu atzinumu saņemšanu bez piezīmēm no tās ārējiem revidentiem (Revīzijas palātas).

Turklāt, lai sasniegtu maksimālu efektivitāti un lietderīgumu, Komisija izmanto pielāgotu pieeju, kas ietver:

– nodotu pārvaldību pār noteiktu tās atbalsta daļu, kuru īsteno ES delegācija šajā jomā;

– skaidrus finanšu pārskatatbildības virzienus, izmantojot pilnvarojošo iestāžu apakšdelegācijas mītnē un delegācijās;

– regulāru pārskatu sniegšanu, tostarp delegācijas vadītāja ikgadējo ticamības deklarāciju;

– saturīgu apmācības programmu gan mītnē, gan delegācijā;

– būtisku atbalstu un norādījumus;

– regulāras pārbaudes;

– projektu ciklu pārvaldības metodoloģiju un kvalitātes atbalstu katram tās komponentam;

– programmu un projektu vadības, uzraudzības un ziņošanas instrumentus efektīvai īstenošanai, tostarp projektu regulāru ārējo uzraudzību uz vietas.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Ņemot vērā tās vides augsto risku, kurā darbojas EuropeAid/FPI, to sistēmās ir jāparedz ievērojama potenciālu atbilstības kļūdu (neatbilstību) atkārtošanās darījumos un pēc iespējas drīzāk jānodrošina augsts profilakses, atklāšanas un izlabošanas kontroles pasākumu līmenis maksājumu procesā. Praksē tas nozīmē, ka EuropeAid/FPI atbilstības kontroles pasākumi visvairāk paļausies uz būtiskām ex-ante pārbaudēm, ko par vairākiem gadiem veic gan ārējie revidenti, gan Komisijas dienesti attiecīgajā jomā pirms galīgajiem projektu maksājumiem (vienlaikus veicot dažas ex-post revīzijas un pārbaudes) un kas ievērojami pārsniedz Finanšu regulā paredzētos finanšu aizsardzības pasākumus. EuropeAid/FPI atbilstības sistēma inter alia sastāv no šādiem nozīmīgiem komponentiem:

Profilakses pasākumi

– obligāta pamatapmācība par krāpšanas jautājumiem atbalsta pārvaldības darbiniekiem un revidentiem;

– norādījumu sniegšana (arī ar interneta starpniecību), tostarp Praktiskā rokasgrāmata par līgumiem, EuropeAid rokasgrāmata un finanšu pārvaldības instrumentu kopums (īstenošanas partneriem);

– ex-ante novērtējums, lai nodrošinātu, ka iestādes, kas pārvalda ES līdzekļus saskaņā ar kopīgas un decentralizētas pārvaldības principu, piemēro atbilstošus krāpšanas apkarošanas pasākumus, lai novērstu un atklātu krāpšanu attiecīgo līdzekļu pārvaldībā;

– partnervalstī pieejamo krāpšanas apkarošanas mehānismu ex-ante izvērtēšana, ko veic tad, kad novērtē publiskā finansējuma pārvaldības atbilstības kritēriju budžeta atbalsta saņemšanai (t. i., aktīva apņemšanās apkarot krāpšanu un korupciju, atbilstošas pārbaudes iestādes, pietiekama tiesu iestāžu jauda un efektīvi reaģēšanas un sankciju mehānismi);

– Komisija 2008. gadā Akrā parakstīja Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvu (IATI), vienojoties par atbalsta pārredzamības standartu, kas nodrošina savlaicīgākus, sīkākus un regulārākus datus par atbalsta plūsmām un dokumentiem;

– kopš 2011. gada 14. oktobra Komisija īsteno IATI standarta pirmo posmu attiecībā uz atbalsta informācijas publicēšanas pārredzamību pirms nākamā Augstā līmeņa foruma, kas notiks Pusanā 2011. gada novembrī un būs veltīts atbalsta efektivitātes jautājumiem. Turklāt Komisija sadarbosies ar ES dalībvalstīm attiecībā uz kopīgu tīmeklī balstītu IT lietojumprogrammu TR–AID, kas tos ES atbalsta datus, kuri nodrošināti ar IATI un citu avotu starpniecību, pārveido lietotājdraudzīgā atbalsta informācijā.

Atklāšanas un izlabošanas pasākumi

– Ārējas revīzijas un pārbaudes (gan obligātās, gan uz risku balstītās), tostarp Eiropas Revīzijas palāta;

– retrospektīvas pārbaudes (uz riska pamata) un piedziņas pasākumi;

– ES finansējuma apturēšana, ja ir noticis būtisks krāpšanas gadījums, tostarp plaša mēroga korupcija, līdz iestādes ir veikušas attiecīgus pasākumus, lai izlabotu un novērstu šādu krāpšanu nākotnē.

EuropeAid/FPI turpinās pilnveidot savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju atbilstoši Komisijas jaunajai krāpšanas apkarošanas stratēģijai (CAFS), kas pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai inter alia nodrošinātu, ka:

– EuropeAid/FPI iekšējie ar krāpšanas apkarošanu saistītie kontroles pasākumi ir pilnībā saskaņoti ar CAFS;

– EuropeAid/FPI krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir strukturēta tā, lai apzinātu krāpšanas riska jomas un noteiktu attiecīgus reaģēšanas pasākumus;

– sistēmas, ko izmanto ES līdzekļu tērēšanai trešās valstīs, ļauj izgūt atbilstošus datus, lai tos izmantotu kā ievaddatus krāpšanas riska pārvaldībā (piemēram, divkārša finansēšana);

– vajadzības gadījumā var izveidot tīklu veidošanas grupas un attiecīgus IT instrumentus, kas paredzēti ar ārējā atbalsta sektoru saistītu krāpšanas gadījumu analīzei. 2.4.         Kontroles pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēse

Attiecībā uz EuropeAid portfeli kopumā iekšējās kontroles/pārvaldības kopējās izmaksas tiek lēstas gadā vidēji EUR 658 miljonu saistību apmērā no 2014.–2020. gada budžeta plāna. Šī summa ietver EAF pārvaldības izmaksas — EAF integrēti darbojas EuropeAid pārvaldības struktūrā. Šādas ar darbību nesaistītās izmaksas veido apmēram 6,4 % no aplēstajām gada vidējām izmaksām EUR 10,2 miljardu apmērā, kas plānotas vispārējām (darbības + administratīvajām) EuropeAid saistībām tās izdevumu portfelī, kuru finansē no ES vispārējā budžeta un Eiropas Attīstības fonda 2014.–2020. gada laikposmam.

Šajās pārvaldības izmaksās ir ņemts vērā viss EuropeAid personāls galvenajā mītnē un delegācijās, infrastruktūra, komandējumi, apmācība, uzraudzība, novērtēšana un revīzijas līgumi (tostarp atbalsta saņēmēju uzsāktie).

EuropeAid plāno laika gaitā samazināt pārvaldības/operatīvo darbību attiecību saskaņā ar jauno instrumentu uzlaboto un vienkāršoto kārtību, ņemot vērā izmaiņas, kas, visticamāk, tiks ieviestas atbilstoši pārskatītajai Finanšu regulai. Šo pārvaldības izmaksu galvenie ieguvumi izpaužas kā politikas mērķu sasniegšana, efektīva un lietderīga resursu izmantošana un stingru, rentablu profilakses pasākumu un citu pārbaužu īstenošana, lai nodrošinātu līdzekļu likumīgu un pareizu izmantošanu.

Lai gan tiks turpināta pārvaldības pasākumu un atbilstības pārbaužu veida un orientācijas uzlabošana attiecībā uz portfeli, šīs izmaksas ir vispārēji nepieciešamas, lai efektīvi un lietderīgi sasniegtu instrumentu mērķus ar minimālu neatbilstības risku (ar atlikuma kļūdu mazāku par 2 %). Tās ir ievērojami mazākas nekā riski, kas saistīti ar iekšējās kontroles pasākumu atcelšanu vai samazināšanu šajā augsta riska jomā

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs: || Dif./nedif. ([15]) || no EBTA[16] valstīm || no kandidātvalstīm[17] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

IV || 19 04: Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments 19 04 01 Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) 19 04 03 Vēlēšanu novērošana 19 04 05 Iepriekšējās sadarbības pabeigšana 19 04 06 Izmēģinājuma projekts — ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības forums 19 04 07 Izmēģinājuma projekts — Finansējums spīdzināšanas upuriem || Nepiemēro || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs 19 04 || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

IV || 19 04: Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments 19 04 01 Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR bez ES vēlēšanu novērošanas misijām (VNM)) 19 04 02 ES vēlēšanu novērošanas misijas (ES VNM) 19 04 03 Iepriekšējās sadarbības pabeigšana || Nepiemēro || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 4 || “Globālā Eiropa”

DEVCO/FPI ĢD: || || || 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || 2019.g. || 2020.g. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

19 04 || Saistības || (1) || 198,63 || 202,84 || 207,04 || 211,34 || 213,93 || 220,24 || 224,84 || 1 478,87

Maksājumi || (2) || 178,43 || 182,24 || 186,04 || 189,94 || 192,03 || 197,94 || 202,14 || 1 328,77

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[18] Budžeta pozīcijas numurs — 19.0104 03 || || || || || || || || || ||

|| (3) || 13,57 || 13,66 || 13,76 || 13,86 || 15,77 || 14,06 || 14,16 || 98,83

KOPĀ — DEVCO/FPI ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1.a +3 || 212,20 || 216,50 || 220,80 || 225,20 || 229,70 || 234,30 || 239,00 || 1 577,70

|| Maksājumi || =2 +3 || 192,00 || 195,90 || 199,80 || 203,80 || 207,80 || 212,00 || 216,30 || 1 427,60

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 198,63 || 202,84 || 207,04 || 211,34 || 213,93 || 220,24 || 224,84 || 1 478,87

Maksājumi || (5) || 178,43 || 182,24 || 186,04 || 189,94 || 192,03 || 197,94 || 202,14 || 1 328,77

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 13,57 || 13,66 || 13,76 || 13,86 || 15,77 || 14,06 || 14,16 || 98,83

Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 212,20 || 216,50 || 220,80 || 225,20 || 229,70 || 234,30 || 239,00 || 1 577,70

Maksājumi || =5+ 6 || 192,00 || 195,90 || 199,80 || 203,80 || 207,80 || 212,00 || 216,30 || 1 427,60

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || 2019.g. || 2020.g. || KOPĀ

DEVCO/FPI ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 7,168 || 7,096 || 7,024 || 6,953 || 6,953 || 6,953 || 6,953 || 49,100

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,595 || 0,547 || 0,541 || 0,540 || 0,541 || 0,541 || 0,541 || 3,846

KOPĀ DEVCO/FPI ĢD || Apropriācijas || 7,763 || 7,643 || 7,565 || 7,493 || 7,494 || 7,494 || 7,494 || 52,945

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 7,763 || 7,643 || 7,565 || 7,493 || 7,494 || 7,494 || 7,494 || 52,945

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || N gads 2014 || N+1 gads 2015 || N+2 gads 2016 || N+3 gads 2017 || N+4 gads 2018 || N+5 gads 2019 || N+6 gads 2020 || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 219,963 || 224,143 || 228,365 || 232,693 || 237,194 || 241,794 || 246,494 || 1.630,645

Maksājumi || 199,763 || 203,543 || 207,365 || 211,293 || 215,294 || 219,494 || 223,794 || 1.480,545

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || 2019.g. || 2020.g. || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[19] || Vidējās rezultātu izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[20] Tematiskās kampaņas (t. i., spīdzināšana, nāvessods u. c.) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || 78-88 || 43-53 || 78-88 || 43-53 || 78-88 || 43-53 || 78-88 || 43-53 || 78-88 || 43-53 || 78-88 || 43-53 || 78-88 || 43-53 || 546-616 || 20-25 %

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 “Plaukstošas” pilsoniskās sabiedrības attīstīšana || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || 340-390 || 76 || 340-390 || 76 || 340-390 || 76 || 340-390 || 76 || 340-390 || 76 || 340-390 || 76 || 340-390 || 76 || 2380- 2730 || 35-40 %

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 Steidzami risināmi cilvēktiesību jautājumi un vissarežģītākās situācijas || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || 52-76 || 22,2-33,2 || 52-76 || 22,2-33,2 || 52-76 || 22,2-33,2 || 52-76 || 22,2-33,2 || 52-76 || 22,2-33,2 || 52-76 || 22,2-33,2 || 52-76 || 22,2-33,2 || 294-371 || 20-25 %

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4 Atbalsts demokrātijas cikliem || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 4. konkrētais mērķis || 47-86 || 46,4-76,6 || 47-86 || 46,4-76,6 || 47-86 || 46,4-76,6 || 47-86 || 46,4-76,6 || 47-86 || 46,4-76,6 || 47-86 || 46,4-76,6 || 47-86 || 46,4-76,6 || 329-602 || 25-30 %

No tiem vēlēšanu novērošanas misijas (VNM) || 11-14 || 44-55 || 11-14 || 44-55 || 11-14 || 44-55 || 11-14 || 44-55 || 11-14 || 44-55 || 11-14 || 44-55 || 11-14 || 44-55 || 77-98 || 20-25 %

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 506-640 || 198,63 || 506-640 || 202,84 || 506-640 || 207,04 || 506-640 || 211,34 || 506-640 || 213,93 || 506-640 || 220,24 || 506-640 || 224,84 || 3542-4480 || 1.478,87

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| N gads[21] 2014 || N+1 gads 2015 || N+2 gads 2016 || N+3 gads 2107 || N+4 gads 2018 || N+5 gads 2019 || N+6 gads 2020 || KOPĀ ||

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 7,17 || 7,10 || 7,02 || 6,95 || 6,95 || 6,95 || 6,95 || 49,10 ||

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,595 || 0,547 || 0,541 || 0,540 || 0,541 || 0,541 || 0,541 || 3,846 ||

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 7,763 || 7,643 || 7,565 || 7,493 || 7,494 || 7,494 || 7,494 || 52,945 ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[22] || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 8,81 || 8,81 || 8,81 || 8,81 || 8,81 || 8,81 || 8,81 || 61,67 ||

Citi administratīvie izdevumi || 4,76 || 4,85 || 4,95 || 5,05 || 6,96 || 5,25 || 5,35 || 37,16 ||

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 13,57 || 13,66 || 13,76 || 13,86 || 15,77 || 14,06 || 14,16 || 98,83 ||

KOPĀ || 21,333 || 21,306 || 21,324 || 21,349 || 23,264 || 21,551 || 21,654 || 151,780

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || 2019.g. || 2020.g.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 35,1 || 34,8 || 34,4 || 34,1 || 34,1 || 34,1 || 34,1

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 9,8 || 9,7 || 9,6 || 9,5 || 9,5 || 9,5 || 9,5

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE)[23]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 5,2 || 5,2 || 5,1 || 5,1 || 5,1 || 5,1 || 5,1

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy [24] || - Galvenā mītne[25] || 34,7 || 34,1 || 33,4 || 32,7 || 32,1 || 31,5 || 30,9

- Delegācijās || 73,4 || 73,4 || 73,4 || 73,4 || 73,4 || 73,4 || 73,4

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 158,3 || 157,1 || 155,9 || 154,8 || 154,1 || 153,5 || 152,9

2014. gadam cilvēkresursi atbilstoši 5. izdevumu kategorijai ir sadalīti starp DEVCO un FPI šādi:

- štatu saraksts: 5,5 FTE atvēlēti FPI un 39,4 FTE atvēlēti DEVCO (kopā = 44,9 FTE)

- ārštata darbinieki: 3,2 FTE atvēlēti FPI un 2 FTE atvēlēti DEVCO (kopā = 5,2 FTE)

Attiecībā uz cilvēkresursiem atbilstoši 4. izdevumu kategorijai (EIDHR programmas budžeta pozīcija) to darbinieku skaits, kuri tiks finansēti no šīs budžeta pozīcijas 2014. gadā, ir 102,1 CA attiecībā uz DEVCO (28,7 CA galvenajā mītnē un 73,4 CA delegācijās) un 6 CA attiecībā uz FPI mītnē.

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Finanšu un darbības lēmumi un īstenošana.

Ārštata darbinieki || Tehniskā īstenošana

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– x Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[26].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– xPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– x        pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē — ESOV L 386/1–8. apsvērums.

[2]               Padomes Secinājumi par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās — ceļā uz labāku saskaņotību un efektivitāti, 16081/09.

[3]               Padomes secinājumi par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās — 2010. gada progresa ziņojums un ierosināto “izmēģinājuma valstu” saraksts, ĀRLIETU Padomes 3058. sanāksme Briselē, 2010. gada 13. decembrī.

[4]               Komisijas 2006. gada 25. janvāra paziņojums.

[5]               Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES.

[6]               T. i., miers un drošība, nabadzības mazināšana, humanitārā palīdzība, ieguldīšana stabilitātē un izaugsmē paplašināšanās valstīs un kaimiņvalstīs, globālu problēmu risināšana, ES un starptautisko standartu un vērtību veicināšana un izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ārvalstīs.

[7]               OV C , , . lpp.

[8]               OV C , , . lpp.

[9]               OV L 386, 29.12.2006., 1.–11. lpp.

[10]             OV…

[11]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[12]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[13]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[14]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[15]             Dif. — diferencētās apropriācijas / Nedif. — nediferencētās apropriācijas

[16]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[17]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[18]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[19]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[20]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[21]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[22]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[23]             CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās; LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti;

[24]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[25]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[26]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.