PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pēdējo gadu laikā nepārtraukti ir vērsušies plašumā ar Brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītie politikas virzieni. To loma tika apstiprināta Stokholmas programmā[1] un tās rīcības plānā[2], kuru īstenošana ir stratēģiska prioritāte turpmākiem pieciem gadiem un aptver tādas jomas kā migrācija (legālā migrācija un integrācija, patvērums, nelikumīga migrācija un atgriešana), drošība (terorisma un organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret to, policijas sadarbība) un ārējo robežu pārvaldība (tostarp vīzu politika), kā arī šo politikas virzienu ārējo dimensiju. Lisabonas līgums arī ļauj Savienībai pierādīt lielāku apņēmību atbildēt uz pilsoņu ikdienas bažām brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

Stokholmas programmā ir atzīts, ka pieaugošā personu mobilitāte rada gan iespējas, gan pārbaudījumus, un uzsvērts, ka labi pārvaldīta migrācija var sniegt ieguvumus visām ieinteresētajām pusēm. Eiropadome ir arī atzinusi, ka to lielo demogrāfisko problēmu kontekstā, ar kurām Savienība saskarsies nākotnē, pastiprinoties darbaspēka pieprasījumam, elastīga migrācijas politika ilgtermiņā būtiski sekmēs Savienības ekonomisko attīstību un efektivitāti.

Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam „Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””.[3] Tādos iekšlietu politikas virzienos, kas attiecas uz drošību, migrāciju un ārējo robežu pārvaldību, Komisija ir ierosinājusi vienkāršot izdevumu instrumentu struktūru, samazinot programmu skaitu līdz divu pīlāru struktūrai – Migrācijas un patvēruma fonds un Iekšējās drošības fonds.

Ar šo regulu tiek izveidots Patvēruma un migrācijas fonds, kurā tiek izmantots spēju veidošanas process, kas tika izvērsts ar Eiropas Bēgļu fonda[4], Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda[5] un Eiropas Atgriešanās fonda[6] palīdzību, un tas tiek paplašināts, vispusīgāk aptverot Savienības kopējās patvēruma un imigrācijas politikas dažādus aspektus, tostarp darbības trešās valstīs vai attiecībā uz tām, tādējādi risinot galvenokārt ES intereses un mērķus šajās politikas jomās, un ņemot vērā jaunākās attīstības tendences.

Izstrādājot kopīgu politiku patvēruma jomā nolūkā sniegt pienācīgu statusu visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un nodrošināt, ka tiek ievērots neizraidīšanas princips, kas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, nepieciešams, balstoties uz dalībvalstu savstarpējo solidaritāti, izveidot mehānismus, lai veicinātu līdzsvaru starp dalībvalstu pūliņiem, uzņemot personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un pārvietotās personas un uzņemoties šādas darbības sekas. Tas arī ietver spēcīgu pārvietošanas un iekšējās pārvietošanas komponentu.

Labi organizētai legālās imigrācijas politikai un efektīvākām integrācijas stratēģijām, kas atbilst Stokholmas programmai un balstās uz Savienības juridiskajiem instrumentiem, ir būtiska loma Savienības ilgtermiņa konkurētspējas un – tālākā perspektīvā – tās sociālā modeļa nākotnes nodrošināšanā. Šādā vērsumā legāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo labāka ekonomiskā un sociālā integrācija joprojām ir pamatā maksimālai imigrācijas radīto ieguvumu izmantošanai.

Efektīva un stabila atgriešanās politika ir būtisks labi pārvaldītas Savienības migrācijas sistēmas elements. Tas ir arī nepieciešams papildinājums uzticamai likumīgās imigrācijas un patvēruma politikai, kā arī būtisks elements cīņā ar nelikumīgo imigrāciju.

Arī nesenie notikumi pie Grieķijas un Turcijas robežas un Vidusjūras dienvidu reģionā ir parādījuši, cik svarīgi ir, lai Savienībai būtu visaptveroša pieeja migrācijai, aptverot dažādus aspektus, piemēram, stiprinātu robežu pārvaldību un Šengenas pārvaldību, mērķtiecīgāku legālo migrāciju, stiprinātu labākās prakses izplatīšanu integrācijas jautājumos, stiprinātu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un stratēģiskāku pieeju attiecībām ar trešām valstīm migrācijas jomā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Ņemot vērā to, ka lielāks uzsvars tiek likts uz novērtēšanu kā pamatotas politikas veidošanas līdzekli, šajā priekšlikumā ir ņemti vērā novērtēšanas rezultāti, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums.

Šajā sakarā īpaši svarīgi bija ziņojumu rezultāti par Eiropas Bēgļu fonda ex-post izvērtējumu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam, kā arī par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam un Eiropas Atgriešanās fonda laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam īstenošanas starpposma izvērtējumu.

Darbs pie turpmāko finanšu instrumentu sagatavošanas iekšlietu jomā sākās 2010. gadā un turpinājās 2011. gadā. Šā sagatavošanās darba ietvaros 2010. gada decembrī, piesaistot ārēju līgumdarba veicēju, tika sākts novērtējuma / ietekmes novērtējuma pētījums. Šis pētījums tika pabeigts 2011. gada jūlijā un tajā tika apkopoti pieejamie esošo finanšu instrumentu izvērtējuma rezultāti un norādītas problēmas, mērķi un politikas risinājumi, ietverot to paredzamo ietekmi, kas tika izskatīti ietekmes novērtējumā. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija sagatavoja ietekmes novērtējuma ziņojumu, par kuru Ietekmes novērtējuma padome sniedza atzinumu 2011. gada 9. septembrī.

Ietekmes novērtējumā tiek ņemti vērā īpaši šai nolūkā tiešsaistē sarīkotas publiskās apspriešanās par iekšlietu jomas turpmāko finansējumu rezultāti. Apspriešanās notika no 2011. gada 5. janvāra līdz 20. martam, un tajā varēja piedalīties visas ieinteresētās personas. Kopumā tika saņemtas 115 atbildes no atsevišķām personām, kā arī organizāciju vārdā, tostarp astoņi nostājas dokumenti. Apspriešanā ieguldījumu deva respondenti no visām dalībvalstīm, kā arī no dažām trešām valstīm.

Konference “Turpmākais ES finansējums iekšlietu jomā – svaigs redzējums” 2011. gada aprīlī pulcēja vienkop galvenās ieinteresētās personas (dalībvalstis, starptautiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, utt.) un deva tām iespēju apmainīties viedokļiem par turpmāko Savienības finansējumu iekšlietu jomā. Tāpat konference deva iespēju apstiprināt situācijas izvērtējuma un sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Jautājums par Savienības turpmāko finansējumu iekšlietu jomā tika izvirzīts un apspriests ar institucionālajām ieinteresētajām personām vairākkārtīgi, tostarp neformālā apspriedē pie pusdienām TI padomē 2011. gada 21. janvārī, neformālās brokastīs ar Eiropas Parlamenta politikas koordinatoriem 2011. gada 26. janvārī, komisāres Malmstrēmas uzklausīšanā Parlamenta SURE komitejā 2011. gada 10. martā un Iekšlietu ĢD ģenerāldirektora un Parlamenta LIBE komitejas viedokļu apmaiņā 2011. gada 17. martā.

Konkrēti ekspertu padomi par turpmākiem finanšu instrumentiem patvēruma un migrācijas jomā tika sniegti apspriedēs, kas notika Imigrācijas un patvēruma komitejas ietvaros 2011. gada 22. februārī, valstu integrācijas kontaktpunktu tīkla sanāksmē 2011. gada 15. martā, Atgriešanas direktīvas kontaktpersonu komitejas sanāksmē 2011. gada 18. martā un Augsta līmeņa darba grupas migrācijas un patvēruma jautājumos sanāksmē 2011. gada 27. aprīlī. Turklāt tika apspriesti arī tehniskie aspekti, kas saistīti ar turpmāko finanšu instrumentu īstenošanu patvēruma un migrācijas jomā, pamatojoties uz rakstisko apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem, kas notika 2011. gada aprīlī Migrācijas plūsmu pārvaldības vispārējās programmas kopīgās komitejas (SOLID komitejas) ietvaros.

Minētās apspriešanās, konferences un ekspertu diskusijas apstiprināja, ka starp galvenajām ieinteresētajām personām valda vispārēja viedokļu saskaņa par nepieciešamību paplašināt Savienības finansējuma darbības jomu patvēruma un migrācijas jomā, tostarp attiecībā uz tās ārējo dimensiju, kā arī par nepieciešamību strādāt pie izpildes mehānismu tālākas vienkāršošanas un lielāka elastīguma, īpaši reaģējot uz ārkārtas situācijām. Patvēruma un migrācijas jomā ieinteresētās personas uzskatīja, ka plašās tematiskās prioritātes jau ir noteiktas Stokholmas programmā un tās rīcības plānā. Tika plaši pausts atbalsts finanšu instrumentu skaita samazināšanai līdz divu fondu struktūrai ar nosacījumu, ka tādējādi reāli tiks panākta vienkāršošana. Ieinteresētās personas arī bija vienisprātis, ka ir nepieciešams elastīgs ārkārtas reaģēšanas mehānisms, kas ļautu Savienībai ātri un efektīvi reaģēt uz krīzēm migrācijas un drošības jomā. Dalīta pārvaldība, virzoties uz daudzgadu plānošanu, nosakot kopīgus mērķus Savienības līmenī, tika kopumā atzīta par piemērotu pārvaldības metodi visiem iekšlietu izdevumiem, lai gan nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka būtu jāturpina arī tiešā pārvaldība. Ieinteresētās personas arī atbalstīja iekšlietu aģentūru lomas stiprināšanu, lai veicinātu sadarbību un palielinātu sinerģiju.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiesības rīkoties izriet no Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punkta, kurā noteikts, ka “Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”.

Savienības rīcību pamato mērķi, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums) 67. pantā, kurā noteikts veids, kā veidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Regula balstās uz juridiskajiem pamatiem, kas attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu noteikti Līguma V sadaļā, proti, 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu, kas ir juridiskais pamats Savienības rīcībai patvēruma, imigrācijas, migrācijas plūsmu pārvaldības, taisnīgas attieksmes pret tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas likumīgi, nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, tostarp sadarbojoties ar trešām valstīm.

Šie panti ir saderīgs juridiskais pamats, ņemot vērā Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas nostāju jomās, uz kuriem tie attiecas, un tādējādi tie nodrošina saderīgus balsošanas noteikumus Padomē. Turklāt uz katru no tiem attiecas parastā likumdošanas procedūra.

Vērā tiek ņemts arī Līguma 80. pants, kurā uzsvērts, ka uz šīm Savienības politikas jomām un to īstenošanu attiecas solidaritātes un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes taisnīgas sadales princips starp dalībvalstīm.

Kopumā šajā jomā Savienības intervencēm nepārprotami piemīt pievienotā vērtība salīdzinājumā ar dalībvalstu rīcību katrai atsevišķi. Eiropas Savienība var labāk nekā dalībvalstis sniegt satvaru Savienības solidaritātes izpausmei migrācijas plūsmu pārvaldībā. Tāpēc šajā regulā paredzētais finansiālais atbalsts jo īpaši veicina valstu un Eiropas spējas šajā jomā. Šajā nolūkā šīs regulas mērķi cita starpā ir stiprināt un attīstīt kopējo Eiropas Patvēruma sistēmu, stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, veicināt proaktīvu imigrācijas stratēģiju izstrādi, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesu un to atbalsta, kā arī veicināt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo un reģionālo līmeni dalībvalstīs, stiprināt dalībvalstu spējas veicināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas un sniegt atbalstu partnerattiecību veidošanai un sadarbībai ar trešām valstīm.

Tomēr tiek pilnībā atzīts, ka intervencēm būtu jānotiek piemērotā līmenī un Savienības loma nedrīkstētu pārsniegt nepieciešamo. Dokumentā “ES budžeta pārskatīšana” ir uzsvērts: "ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”.[7]

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai ietver priekšlikumu par EUR 3869 miljoniem (rēķinot pēc pašreizējām cenām) Patvēruma un migrācijas fondam laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Orientējoši vairāk nekā 80 % no minētās summas (EUR 3232 miljoni) būtu jāizmanto dalībvalstu valsts programmām, bet EUR 637 miljoni būtu centrāli jāpārvalda Komisijai, finansējot Savienības darbības, ārkārtas palīdzību, Eiropas migrācijas tīklu, tehnisko palīdzību un konkrētu operatīvo uzdevumu izpildi, ko veiks ES aģentūras.

miljonos EUR (pašreizējās cenās)

Patvēruma un migrācijas fonds || 3869

Valsts programmas || 3232

Pārvalda centralizēti || 637

5.           PRIEKŠLIKUMA GALVENIE ASPEKTI

5.1.        Dalībvalstīm paredzētie resursi

Fonda ietvaros pieejamo resursu būtiskākā daļa tiks novirzīta dalībvalstu valsts programmām, aptverot visu laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. Šajā nolūkā resursi, ko Fonda ietvaros paredzēts piešķirt dalībvalstīm, sastāvēs no pamatsummas un mainīgās summas. Pēc starpposma pārskatīšanas, sākot no 2018. budžeta gada, var piešķirt papildu summu.

5.1.1.     Pamatsumma

Pamatsummu nosaka, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas attiecas uz migrācijas plūsmām, piemēram, pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits, pozitīvi lēmumi, ar kuriem tiek piešķirts bēgļa statuss vai papildu aizsardzība, pārvietoto bēgļu skaits, likumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo skaits un to plūsmas, valsts iestāžu izdoto atgriešanas lēmumu skaits un izpildīto atgriešanu skaits[8]. Šie dati ir tie paši dati, kas līdz šim tika izmantoti piešķīrumu aprēķināšanai Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Atgriešanās fonda ietvaros. Lai nodrošinātu kritisko daudzumu valstu programmu īstenošanai, katrai dalībvalstij kā minimuma summa tiek papildus paredzēti EUR 5 miljoni.

Katrai dalībvalstij atsevišķi paredzētās pamatsummas kalpos par pamatu politiskā dialoga sākšanai, kam sekos daudzgadu plānošana, lai, no vienas puses, atbalstītu ierobežotu skaitu obligāto mērķu (piemēram, Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides stiprināšanu, nodrošinot efektīvu un vienveidīgu Savienības patvēruma jomas acquis piemērošanu, vai atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmas izstrādi, ietverot reintegrācijas komponentu) un, no otras puses, pievērstos katras dalībvalsts īpašajām vajadzībām.

5.1.2.     Mainīgā summa

Mainīgā summa iepriekš minētā politiskā dialoga rezultātā tiks piešķirta tām dalībvalstīm, kuras vēlas darboties tajās darbības jomās, kuras ir atkarīgas no to politiskās apņemšanās un gribas darboties vai to spējas sadarboties ar citām dalībvalstīm. Uz šo attiecas konkrētu darbību īstenošana, piemēram, patvēruma pieteikumu kopīga izskatīšana, kopīgas atgriešanas darbības, kopīgu migrācijas centru izveide, kā arī pārvietošanas un iekšējās pārvietošanas darbību īstenošana.

Attiecībā uz pārvietošanu dalībvalstis reizi divos gados saņems finansiālus stimulus (vienreizējus maksājumus), pamatojoties uz to apņemšanos, kas sekos kopīgo Savienības prioritāšu noteikšanai pārvietošanas jomā. Tās būs politiska procesa rezultāts, kurā jo īpaši būs iesaistīts Eiropas Parlaments un Padome un kurā tiks atspoguļotas politikas attīstības tendences valstu un Savienības līmenī. Ar šiem finansiālajiem stimuliem jāsasniedz divi mērķi – kvantitatīvs mērķis, proti, būtiski palielināt pašreizējos pārvietošanas rādītājus, kuri ir pārāk zemi, un kvalitatīvs mērķis – stiprināt Eiropas dimensiju, īstenojot Savienības definētas un dinamiskas kopējās prioritātes pārvietošanas jomā.

Turklāt, pamatojoties uz līdzīgu apņemšanās procesu un regulāros laikposmos dalībvalstis saņems finansiālos stimulus (vienreizējus maksājumus) starptautiskās aizsardzības saņēmēju iekšējai pārvietošanai.

5.1.3.     Starpposma piešķīrumi

Daļa pieejamo resursu tiks saglabāti starpposma pārskatīšanai.

Tas, no vienas puses, ļaus piešķirt papildu summas tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar būtiskām izmaiņām migrācijas plūsmās un norāda īpašas vajadzības saistībā ar to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, un, no otras puses, piešķirt papildu summas tām dalībvalstīm, kuras vēlas īstenot īpašas darbības. Pēdējo minēto var pārskatīt saskaņā ar jaunākajām politikas tendencēm.

5.2.        Savienības aģentūras

Lai efektīvāk izmantotu attiecīgo Savienības aģentūru kompetenci un speciālās zināšanas iekšlietu jomā, Komisija arī plāno izmantot Finanšu regulas[9] sniegto iespēju saskaņā ar šo regulu pieejamo resursu ietvaros konkrētu uzdevumu veikšanu uzticēt šādām aģentūrām, ņemot vērā to pamatuzdevumu un papildinot to darba programmas. Saistībā ar uzdevumiem, kurus aptver šī regula, tas jo īpaši attiecas uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB) un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex aģentūru) saistībā ar darbībām ES iekšienē un ārpus tās, kurām ir nepieciešamas darbības speciālās zināšanas attiecīgi patvēruma un nelikumīgās imigrācijas jautājumos.

5.3.        Darbības trešās valstīs vai saistībā ar tām

No šā Fonda atbalsta darbības, kuras galvenokārt vērstas uz Savienības interesēm, kurām ir tiešā ietekme uz Savienību un tās dalībvalstīm un kuras nodrošina nepieciešamo Savienības teritorijā īstenoto darbību nepārtrauktību. Darbības, kas ir tieši vērstas uz attīstību, no šā Fonda neatbalsta. Šādu darbību īstenošanā tiks mēģināts panākt pilnīgu saskanīgumu ar Savienības ārējās darbības principiem un galvenajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu.

2011/0366 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[11],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienības mērķis izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu būtu jāsasniedz cita starpā ar kopīgiem pasākumiem, kas, pamatojoties uz solidaritāti starp dalībvalstīm, veido patvēruma un imigrācijas politiku, kas ir taisnīga pret trešām valstīm un to valstspiederīgajiem. Eiropadome savā sanāksmē 2009. gada 2. decembrī atzina – lai atbalstītu politikas veidošanu patvēruma un migrācijas jomā, finanšu resursi Savienībā ir jāpadara pēc iespējas elastīgāki un saskaņotāki gan attiecībā uz to darbības jomu, gan piemērošanu.

(2) Lai sniegtu ieguldījumu Savienības kopējā politikā patvēruma un imigrācijas jomā un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanā, ņemot vērā dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas principu piemērošanu, ar šo regulu būtu jāizveido Patvēruma un migrācijas fonds (turpmāk – Fonds).

(3) Fondam būtu jāpauž solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību dalībvalstīm. Tam būtu jāstiprina migrācijas plūsmu uz Savienību efektīva pārvaldība jomās, kurās Savienība rada maksimālu pievienoto vērtību, jo īpaši, dalot atbildību starp dalībvalstīm un dalot atbildību un stiprinot sadarbību ar trešām valstīm.

(4) Lai nodrošinātu vienveidīgu un augsti kvalitatīvu patvēruma politiku un piemērotu augstākus starptautiskās aizsardzības standartus, Fondam būtu jādod ieguldījums Eiropas kopējās patvēruma sistēmas efektīvā darbībā, kura aptver pasākumus attiecībā uz politiku, tiesību aktu pieņemšanu, spēju veidošanu, rīcību sadarbībā ar citām dalībvalstīm, Savienības aģentūrām un trešām valstīm.

(5) Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus pilnīgi un pareizi īstenot Savienības acquis patvēruma jomā, jo īpaši nodrošināt attiecīgus patvēruma meklētāju, pārvietoto personu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas apstākļus, lai nodrošinātu pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu[12], piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt labu praksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un panāktu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(6) Fondam būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts dalībvalstu kopīgiem centieniem noteikt un veicināt labāko praksi, dalīties tajā, kā arī izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas kvalitāti Eiropas kopējās patvēruma sistēmas ietvaros.

(7) Šim Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, kurus veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010[13] izveidotais Eiropas patvēruma atbalsta birojs (EPAB) nolūkā koordinēt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, un sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

(8) Fondam būtu jāsniedz atbalsts Savienības un dalībvalstu centieniem uzlabot spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt dalībvalstu patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar esošiem Savienības tiesību aktiem.

(9) Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni savās teritorijās sniegt starptautisku aizsardzību un stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kuras ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) atzinis par tiesīgām izmantot pārvietošanas programmu, piemēram, darbības, kuras dalībvalstis īsteno, lai novērtētu pārvietošanas vajadzības un pārvietotu attiecīgās personas uz savām teritorijām, lai piešķirtu tām drošu juridisku statusu un veicinātu to efektīvu integrāciju.

(10) Fondam būtu jāsniedz atbalsts sloga dalīšanas darbībām, kas ietver starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un tās saņēmēju pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu.

(11) Partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts to personu pieplūdums, kas lūdz patvērumu vai citu veidu starptautisko aizsardzību, ir būtiska Savienības patvēruma politikas sastāvdaļa. Nolūkā nodrošināt piekļuvi starptautiskai aizsardzībai un stabilus risinājumus pēc iespējas agrīnākajā stadijā, tostarp reģionālo aizsardzības programmu ietvaros[14], Fondam būtu jāietver spēcīgs Savienības pārvietošanas komponents.

(12) Lai uzlabotu un pastiprinātu integrācijas procesu Eiropas sabiedrībās, Fondam būtu jāveicina legālā migrācija uz Savienību atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un jāparedz, ka trešo valstu valstspiederīgie, kas ieceļos Savienībā, integrācijas procesam sagatavojas jau izcelsmes valstī.

(13) Lai Fonds būtu efektīvs un panāktu iespējami lielāko pievienoto vērtību, tam būtu jāīsteno mērķtiecīgāka pieeja, atbalstot saskanīgas stratēģijas, kas ir īpaši izstrādātas, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju vietējā un/vai reģionālā līmenī. Minētās stratēģijas būtu jāīsteno galvenokārt vietējām vai reģionālām iestādēm un nevalstiskiem procesa dalībniekiem, tomēr neizslēdzot valsts iestādes, ja to prasa konkrētās dalībvalsts īpašā administratīvā sistēma. Īstenojošām organizācijām no pieejamo pasākumu klāsta būtu jāizvēlas pasākumi, kas ir vispiemērotākie to konkrētai situācijai.

(14) Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī bēgļi, patvēruma meklētāji vai personas, kurām ir piešķirta cita veida starptautiskā aizsardzība, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā šo mērķgrupu īpašās iezīmes.

(15) Lai nodrošinātu Eiropas Savienības darbību saskaņotību trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā, Fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un papildināt Eiropas Sociālā Fonda finansētās darbības. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par šā Fonda īstenošanu, būtu jāuzdod izveidot sadarbības un koordinācijas mehānismus ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldības īstenošanai.

(16) Fondam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm legālās migrācijas organizācijas stratēģiju izveidē, stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas principus un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp Savienības tiesību aktus. Tāpat Fondam būtu jāatbalsta informācijas un labākās prakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām, kā arī ar citām dalībvalstīm.

(17) Savienībai būtu jāturpina un jāpaplašina Mobilitātes partnerību izmantošana par galveno stratēģisko, visaptverošo un ilgtermiņa sadarbības satvaru migrācijas pārvaldībai ar trešām valstīm. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi Mobilitātes partnerību ietvaros, kas notiek vai nu Savienībā, vai trešās valstīs un kuru mērķis ir risināt Savienības vajadzības un prioritātes, jo īpaši pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta finansējuma nepārtrauktība, aptverot gan Savienību, gan trešās valstis.

(18) Ir lietderīgi arī turpmāk atbalstīt un veicināt dalībvalstu centienus uzlabot atgriešanas pārvaldību visās tās dimensijās nolūkā panākt, ka pastāvīgi tiek taisnīgi un efektīvi piemēroti atgriešanas kopīgie standarti, jo īpaši tie, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi[15]. Fondam būtu jāveicina atgriešanas stratēģiju izstrāde valstu līmenī, kā arī pasākumi, lai atbalstītu to efektīvu īstenošanu trešās valstīs.

(19) Attiecībā uz personu brīvprātīgu atgriešanos, tostarp tādu personu, kas vēlas tikt atgrieztas, kaut arī tām nav pienākuma atstāt teritoriju, būtu jāparedz stimuli šādām personām, kas atgriežas, piemēram, būtu jāparedz atvieglots režīms, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā izmaksu lietderību Dalībvalstis būtu jāmudina priekšroku dot brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem.

(20) Taču no politikas viedokļa brīvprātīga atgriešanās un piespiedu atgriešana ir savstarpēji saistītas, un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un dalībvalstis, strādājot pie atgriešanās pārvaldības, būtu jāmudina stiprināt abu atgriešanās veidu papildināmību. Piespiedu atgriešanas ir nepieciešamas, lai garantētu Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu integritāti. Tādējādi piespiedu atgriešanas iespēja ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek iedragāta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska sastāvdaļa. Tādēļ Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai atvieglotu piespiedu atgriešanu.

(21) Fondam ir obligāti jāatbalsta īpašus pasākumus atgriešanās valstī attiecībā uz personām, kas atgriežas, lai nodrošinātu efektīvu atgriešanos labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā un veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā.

(22) Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama sastāvdaļa un būtisks līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo nelikumīgo migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi ir svarīgs elements dialoga un sadarbības satvarā ar trešām valstīm, kas ir nelikumīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta efektīvu valsts un Savienības līmeņa atgriešanas stratēģiju interesēs.

(23) Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk– "Frontex Aģentūra"), kura izveidota saskaņā ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004[16] un kuras viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo palīdzību kopēju atgriešanās pasākumu organizēšanai dalībvalstīs un apzināt labāko praksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un dalībvalstu teritorijā nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo piespiedu izraidīšanu.

(24) Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši atbilstīgajās darbībās būtu jāņem vērā neaizsargāto personu īpašā situācija, konkrēti, īpaša uzmanība un atbilstīga rīcība vajadzīga attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un citiem nepilngadīgajiem, kas ir pakļauti riskam.

(25) Šā Fonda atbalstītie pasākumi trešās valstīs vai attiecībā uz tām būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras tiek atbalstītas no Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, gan ģeogrāfiskām, gan tematiskām. Konkrēti, šādu darbību īstenošanā tiks mēģināts panākt pilnīgu saskanīgumu ar Savienības ārējās darbības principiem un galvenajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu. Tie nedrīkstētu būt paredzēti tādu darbību atbalstam, kuras ir tiešā veidā vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas tiek sniegta, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Tiks nodrošināts saskanīgums arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši attiecība uz ārkārtas palīdzības īstenošanu.

(26) Liela daļa no resursiem, kas pieejami Fonda ietvaros, būtu jāpiešķir proporcionāli atbildībai, kādu katra valsts ar saviem pasākumiem uzņemas migrācijas plūsmu pārvaldībā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šajā nolūkā būtu jāizmanto jaunākie pieejamie statistikas dati attiecībā uz migrācijas plūsmām, piemēram, pirmo patvēruma pieteikumu skaits, pozitīvu lēmumu par bēgļa statusa vai papildu aizsardzības piešķiršanu skaits, pārvietoto bēgļu skaits, likumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo skaits, trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri ir ieguvuši dalībvalsts izdotu atļauju uzturēties, valsts iestāžu izdotu atgriešanas lēmumu skaits un izpildītu atgriešanu skaits[17].

(27) Kaut arī ir lietderīgi katrai dalībvalstij piešķirt summu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, daļa Fonda ietvaros pieejamo resursu būtu jāiedala arī īpašu darbību īstenošanai, kam nepieciešama dalībvalstu sadarbība un kas dod būtisku pievienoto vērtību Savienībai, kā arī Savienības Pārvietošanas programmas īstenošanai un iekšējās pārvietošanas īstenošanai.

(28) Šajā nolūkā šajā regulā būtu jānosaka konkrētu darbību saraksts, kas ir atbilstīgas, lai saņemtu Fonda līdzekļus. Tām dalībvalstīm, kas apņemas tās īstenot, būtu jāpiešķir papildu summas.

(29) Ņemot vērā Savienības Pārvietošanas programmas pakāpenisku izveidi, Fondam būtu jāsniedz mērķtiecīga palīdzība finansiālu stimulu (vienreizēju maksājumu) veidā par katru pārvietoto bēgli.

(30) Lai palielinātu Savienības pārvietošanas centienu ietekmi, sniedzot aizsardzību bēgļiem, un nodrošinātu iespējami lielāku pārvietošanas stratēģisko ietekmi, mērķtiecīgāk orientējoties uz personām, kurām visvairāk vajadzīga pārvietošana, Savienības līmenī ik pēc diviem gadiem būtu jānosaka kopējās prioritātes attiecībā uz pārvietošanu, pamatojoties uz vispārīgām kategorijām, kas konkrēti noteiktas šajā regulā.

(31) Dažas bēgļu kategorijas, ņemot vērā to īpašo neaizsargātību, būtu vienmēr jāiekļauj kopīgajās Savienības pārvietošanas prioritātēs.

(32) Ņemot vērā pārvietošanas vajadzības, kas noteiktas ES kopējās prioritātēs pārvietošanas jomā, ir nepieciešams arī sniegt papildu finansiālo atbalstu personu pārvietošanai attiecībā uz konkrētiem ģeogrāfiskajiem reģioniem un tautībām, kā arī īpašām pārvietojamo bēgļu kategorijām gadījumos, kad pārvietošana atzīta par vispiemērotāko risinājumu to īpašajām vajadzībām.

(33) Lai stiprinātu solidaritāti un labāk dalītu atbildību dalībvalstu starpā, jo īpaši attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē patvēruma plūsmas, līdzīgs uz finansiāliem stimuliem balstīts mehānisms būtu jāizveido arī starptautiskās aizsardzības saņēmēju iekšējai pārvietošanai.

(34) Lai ņemtu vērā būtiskas izmaiņas migrācijas plūsmā un risinātu dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu vajadzības, būtu jāveic starpposma pārskatīšana. Šajā nolūkā būtu jāparedz finanšu rezerve, ko sadalīt starpposma pārskatīšanā.

(35) Fonda sniegtais atbalsts būs efektīvāks un dos lielāku pievienoto vērtību, ja šajā regulā tiks noteikts ierobežots skaits obligātu mērķu, kas jāsasniedz programmās, ko izstrādā katra dalībvalsts, ņemot vērā tās konkrēto situāciju un vajadzības.

(36) Solidaritātes stiprināšanā ir svarīgi, lai Fonds sniegtu papildu atbalstu ārkārtas situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvu 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas[18], sniedzot ārkārtas palīdzību.

(37) Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka darbu turpina Eiropas Migrācijas tīkls, kas tika izveidots ar Padomes 2008. gada 14. maija Lēmumu 2008/381/EK, ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu[19], un jāsniedz tā darbībām nepieciešamais finansiālais atbalsts saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem, kādi noteikti šajā regulā.

(38) Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2008/381/EK.

(39) Ņemot vērā mērķi, ar kādu finansiālie stimuli vienreizējo maksājumu veidā tiek piešķirti dalībvalstīm saistībā ar pārvietošanu un/vai iekšējo pārvietošanu, un to, ka minētie stimuli veido tikai nelielu faktisko izmaksu daļu, šajā regulā būtu jāparedz dažas atkāpes no noteikumiem par izdevumu atbilstību.

(40) Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par vienreizējiem maksājumiem saistībā ar pārvietošanu un iekšējo pārvietošanu un par konkrēto darbību un kopējo Savienības pārvietošanas prioritāšu noteikšanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(41) Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu vienādu, efektīvu un savlaicīgu piemērošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[20].

(42) Finansējums no Savienības budžeta būtu galvenokārt jāpiešķir pasākumiem, kuros Savienības iesaiste var dot papildu vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu rīcību katrai atsevišķi. Tā kā Eiropas Savienība spēj labāk nekā dalībvalstis sniegt satvaru, lai paustu Savienības solidaritāti migrācijas plūsmu pārvaldībā, saskaņā ar šo regulu paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jo īpaši jāveicina valstu un Eiropas spēju stiprināšana šajā jomā.

(43) Pārvaldības un īstenošanas nolūkā Fondam būtu jāietilpst saskanīgā sistēmā, kuru veido šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [.../...], ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finanšu atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai[21].

(44) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, veicināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību Savienībā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ietvaros saskaņā ar kopējo politiku patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējo imigrācijas politiku, dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(45) Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu[22].

(46) Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam[23].

(47) Būtu jāatceļ Padomes 2007. gada 25. jūnija Lēmums 2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu[24].

(48) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(49) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(50) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Patvēruma un migrācijas fondu (turpmāk – Fonds).

2. Šajā regulā tiek noteikti:

(a) finansiālā atbalsta mērķi un atbilstīgās darbības;

(b) atbilstīgo darbību īstenošanas vispārējais satvars;

(c) pieejamie finanšu resursi un to sadalījums;

(d) kopīgo ES pārvietošanas prioritāšu noteikšanas principi un mehānisms;

(e) Eiropas Migrācijas tīkla mērķi, uzdevumi un sastāvs.

3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālajā regulā] noteikumu piemērošanas kārtību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(a) “pārvietošana” ir process, kurā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu lietās (UNHCR) lūguma, kas balstīts uz personas vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus, kuriem ir piešķirts 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijā noteiktais statuss un kuriem ir atļauts kā bēgļiem uzturēties kādā no dalībvalstīm, pārvieto no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kurā tiem ļauj uzturēties kādā no šādiem statusiem:

i)        bēgļa statusā Direktīvas 2004/83/EK 2. panta d) punkta nozīmē; vai

ii)       statusā, kas saskaņā ar attiecīgās valsts un Savienības tiesību aktiem sniedz tādas pašas tiesības un pabalstus kā bēgļa statuss;

(b) „iekšējā pārvietošana” ir process, kurā 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos minētās personas pārvieto no dalībvalsts, kas tām sniegusi starptautisku aizsardzību, uz citu dalībvalsti, kur tām piešķir līdzvērtīgu aizsardzību, vai 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās personas pārvieto no dalībvalsts, kura ir atbildīga par viņu pieteikuma izskatīšanu, uz citu dalībvalsti, kura izskatīs viņu pieteikumu starptautiskai aizsardzībai.

(c) "trešās valsts valstspiederīgais" ir persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 20. panta 1. punkta nozīmē;

(d) “nepavadīts nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas jaunāks par astoņpadsmit gadiem, kurš ierodas vai ir ieradies dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir par viņu atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts praksi, kamēr šāds pieaugušais nav par viņu uzņēmies aizgādību; tas ietver nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc ieceļošanas dalībvalstu teritorijā;

(e) “ģimenes locekļi” ir personas, kas ir apgādājami augšupējie vai lejupējie radinieki, tostarp adoptētie bērni, laulātie, nelaulāti partneri, kuriem ir pienācīgi apliecinātas ilgtermiņa attiecības vai reģistrētas partnerattiecības, ja tas ir attiecīgi saskaņā ar konkrētās dalībvalsts tiesībām;

(f) „ārkārtas situācija” ir situācija, ko rada

i)        liels migrācijas spiediens vienā vai vairākās dalībvalstīs, kam raksturīgs liels un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma sistēmām un procedūrām,

ii)       pagaidu aizsardzības mehānismu īstenošana Direktīvas 2011/55/EK nozīmē vai

iii)      liels migrācijas spiediens trešās valstīs, kur bēgļi ir grūtā stāvoklī tādu notikumu dēļ kā politiskās norises vai konflikti.

3. pants

Mērķi

1. Fonda vispārējais mērķis ir dot ieguldījumu migrācijas plūsmu efektīvā pārvaldībā Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma jomas ietvaros saskaņā ar kopīgo politiku patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un ar kopīgo imigrācijas politiku.

2. Saskaņā ar tā vispārējo mērķi Fonds palīdz sasniegt šādus konkrētus mērķus:

(a) stiprināt un attīstīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tās ārējo dimensiju.

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, panākto uzlabojumu apjoms attiecībā uz patvēruma uzņemšanas apstākļiem, patvēruma procedūru kvalitāti, pozitīvo lēmumu procentuālā daudzuma konverģenci dalībvalstīs, kā arī dalībvalstu pārvietošanas pasākumiem;

(b) sniegt atbalstu legālai migrācijai uz Savienību saskaņā ar dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un veicināt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju, efektīvu integrāciju.

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, apmērs, kādā pieaugusi trešo valstu valstspiederīgo dalība nodarbinātībā, izglītībā un demokrātiskajos procesos;

(c) stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, uzsvaru liekot uz atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs.

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, atgriezto personu skaits;

(d) stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas.

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, apmērs, kādā palielinājusies dalībvalstu savstarpējā palīdzība, tostarp, izmantojot praktisku sadarbību un iekšēju pārvietošanu.

4. pants

Mērķgrupas

1. Fonds dod ieguldījumu tādu darbību finansēšanā, kuras ir vērstas uz vienu vai vairākām šādām personu kategorijām:

(a) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuru statuss ir definēts Ženēvas Konvencijā un kuri kā bēgļi drīkst uzturēties kādā dalībvalstī;

(b) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz ko attiecas kāds papildu aizsardzības veids Direktīvas 2004/83/EK nozīmē;

(c) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas ir pieteikušies uz kādu aizsardzības formu, kas minēta a) un b) apakšpunktā;

(d) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz ko attiecas pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK nozīmē;

(e) trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas tiek vai ir tikuši pārvietoti uz kādu dalībvalsti;

(f) trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī vai kas pašlaik iegūst likumīgas uzturēšanās tiesības kādā dalībvalstī;

(g) trešo valstu valstspiederīgie, kuri atrodas kādas trešās valsts teritorijā, kuru nolūks ir migrēt uz Savienību un kuri ievēro īpašus valsts tiesību aktos noteiktus pirmsaizbraukšanas pasākumus un/vai nosacījumus, tostarp tādus, kas attiecas uz spēju integrēties dalībvalsts sabiedrībā;

(h) trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēl nav saņēmuši galīgu negatīvu lēmumu attiecībā uz viņu lūgumu uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties un/vai saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī un kuri var izvēlēties izmantot brīvprātīgu atgriešanos, ja vien tie nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts teritoriju;

(i) trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir tiesības uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties vai saņemt kādu starptautiskas aizsardzības veidu Direktīvas 2004/83/EK nozīmē vai pagaidu aizsardzību Direktīvas 2001/55/EK nozīmē, un kuri ir izvēlējušies izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju, ja vien tie nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts teritoriju;

(j) trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un/vai uzturēšanās nosacījumiem.

2. Mērķgrupa attiecīgā gadījumā un tiktāl, cik ir piemērojami tie paši nosacījumi, ietver minēto personu ģimenes locekļus.

II NODAĻA

KOPĒJĀ EIROPAS PATVĒRUMA SISTĒMA

5. pants

Uzņemšanas un patvēruma sistēmas

1. Šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds atbalsta darbības, kas vērstas uz 4. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām personām, un jo īpaši vienu vai vairākas šādas darbības:

(a) materiālās palīdzības, izglītības, mācību, atbalsta pakalpojumu, veselības un psiholoģiskās aprūpes nodrošināšana;

(b) sociālā palīdzības sniegšana, informēšana vai palīdzība administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informēšana vai konsultēšana par patvēruma procedūras iespējamo iznākumu, tostarp par tādiem aspektiem kā brīvprātīga atgriešanās;

(c) juridiskas palīdzība un palīdzības valodas ziņā sniegšana;

(d) īpaša palīdzība neaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem, personām ar nopietnām fiziskām slimībām, garīgām slimībām vai pēctraumatiskiem traucējumiem un personām, kas tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai;

(e) tās vietējās sabiedrības informēšana un vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

(f) integrējošas darbības, kas iekļautas 9. panta 1. punkta sarakstā, ja tās tiek apvienotas ar 4. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēto personu uzņemšanu.

2. Jaunajās dalībvalstīs, kas Savienībai pievienosies, sākot no 2013. gada 1. janvāra, un dalībvalstīs, kas saskaras ar specifiskiem, strukturāliem trūkumiem izmitināšanas infrastruktūras un pakalpojumu jomā, papildus 1. punktā uzskaitītajām atbilstīgajām darbībām no Fonda var atbalstīt arī darbības, kuru mērķis ir

(a) izmitināšanas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, attīstīšana un uzlabošana;

(b) administratīvo struktūru, sistēmu un darbinieku un attiecīgo tiesu iestāžu mācību izveide, lai nodrošinātu, ka patvēruma meklētāji var netraucēti piekļūt patvēruma procedūrām un patvēruma procedūras ir efektīvas un kvalitatīvas.

6. pants

Dalībvalstu spēja izstrādāt, uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku

Šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

(a) darbības, ar kurām tiek stiprināta dalībvalstu spēja vākt, analizēt un izplatīt datus un statistiku par patvēruma procedūrām, uzņemšanas spējām, pārvietošanas un iekšējas pārvietošanas darbībām;

(b) darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

7. pants

Pārvietošana un iekšēja pārvietošana

Šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojās politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas saistītas ar 4. panta [1. punkta] e) apakšpunktā minēto personu pārvietošanu un/vai 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto personu iekšēju pārvietošanu:

(a) valstu pārvietošanas un iekšējās pārvietošanas programmu izveide un izstrāde;

(b) atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu pārvietošanas un iekšējās pārvietošanas programmu raitu un efektīvu īstenošanu;

(c) struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

(d) potenciālo pārvietošanas un/vai iekšējās pārvietošanas gadījumu novērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

(e) veselības stāvokļa novērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

(f) informācija un palīdzība uzreiz pēc ierašanās, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

(g) infrastruktūras un pakalpojumu stiprināšana valstīs, kas ir izraudzītas reģionālo aizsardzības programmu īstenošanai.

III NODAĻA

TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGO INTEGRĀCIJA UN LEGĀLĀ MIGRĀCIJA

8. pants

Imigrācija un pasākumi pirms aizbraukšanas

Lai veicinātu legālu migrāciju uz Savienību un labāk sagatavotu 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās personas integrācijai uzņemošajā sabiedrībā, šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojās politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības, kas notiek izcelsmes valstī:

(a) informatīvie materiāli un izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

(b) prasmju un kvalifikāciju novērtēšana un prasmju un kvalifikāciju pārskatāmības un līdzvērtības veicināšana izcelsmes valstīs;

(c) arodmācības;

(d) daudzpusīgi pilsoniskās ievirzes kursi un valodu mācīšana.

9. pants

Integrācijas pasākumi vietējā un reģionālā līmenī

1. Šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros atbilstīgās darbības notiek konsekventu stratēģiju ietvaros, kuras īsteno nevalstiskas organizācijas, vietējās un/vai reģionālās iestādes un kuras ir īpaši izstrādātas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto personu integrācijai vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā kontekstā atbilstīgās darbības jo īpaši ietver šādas darbības:

(a) šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, tostarp vajadzību izvērtējums, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

(b) konsultācijas un palīdzība tādas jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi, administratīvie un juridiskie padomi, medicīniska, psiholoģiska un sociāla aprūpe, bērnu aprūpe;

(c) darbības, ar kurām trešo valstu valstspiederīgos ievada uzņemošajā sabiedrībā, un darbības, kas dod viņiem iespēju tai pielāgoties, saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, piedalīties pilsoniskajā un kultūras dzīvē un dalīties vērtībās, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

(d) pasākumi, kas vērsti uz izglītību, tostarp valodu mācības un sākotnējie pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum;

(e) darbības nolūkā veicināt pašrealizāciju un dot iespēju trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošināt pašiem sevi;

(f) darbības, kas veicina jēgpilnus kontaktus un konstruktīvu dialogu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņemošo sabiedrību, un darbības nolūkā uzlabot iespējas tikt pieņemtiem uzņemošajā sabiedrībā, tostarp iesaistot plašsaziņas līdzekļus;

(g) darbības, kas trešo valstu valstspiederīgo saskarsmē ar valsts un privātajiem dienestiem veicina gan līdztiesīgu piekļuvi, gan līdztiesīgus rezultātus, tostarp šādu dienestu pielāgošana saskarsmei ar trešo valstu valstspiederīgajiem;

(h) īstenojošo organizāciju spēju veidošana, tostarp pieredzes un labas prakses apmaiņa un kontaktu veidošana.

2. Šā panta 1. punktā minētajās darbībās ņem vērā īpašās vajadzības, kādas ir trešo valstu valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu dažādajām kategorijām, tostarp tiem, kas ieceļo vai uzturas nodarbinātības vai pašnodarbinātības un ģimenes atkalapvienošanas nolūkos, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, patvēruma meklētājiem, pārvietotām vai iekšēji pārvietotām personām un neaizsargātām migrantu grupām, īpaši nepilngadīgajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem un personām, kas tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai.

3. Šā panta 1. punktā minētās darbības attiecīgā gadījumā var ietvert dalībvalsts pilsoņus, kuriem ir migrantu izcelsme, proti, kuriem vismaz viens no vecākiem (t.i., māte vai tēvs) ir trešās valsts valstspiederīgais.

4. Šā panta 1. punktā minēto darbību plānošanas un īstenošanas nolūkā Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 12. pantā minētā partnerība ietver iestādes, kuras dalībvalstis ir norīkojušas Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldības nolūkos.

10. pants

Spēju veidošanas pasākumi

Šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

(a) legālās migrācijas veicināšanas stratēģiju izstrāde nolūkā vienkāršot elastīgu uzņemšanas procedūru izstrādi un ieviešanu, cita starpā atbalstot sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu darbā iekārtošanas aģentūrām un nodarbinātības dienestiem, kā arī sniedzot dalībvalstīm atbalstu Savienības migrācijas jomas tiesību aktu īstenošanā, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un izmantojot ekspertu padomus vai informācijas apmaiņu par pieejām, kas vērstas uz konkrētu valstu vai kategoriju trešo valstu valstspiederīgajiem, attiecībā uz darba tirgus vajadzībām;

(b) dalībvalstu spēju stiprināšana, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu to imigrācijas stratēģijas, politiku un pasākumus dažādos līmeņos un pārvaldes struktūrās, jo īpaši to spēju stiprināšana, lai vāktu, analizētu un izplatītu datus un statistiku par migrācijas procedūrām un plūsmām, uzturēšanās atļaujām un uzraudzības līdzekļu, izvērtēšanas shēmu, rādītāju un kritēriju izstrādi, lai novērtētu šo stratēģiju panākumus;

(c) īstenojošo organizāciju, kas sniedz publiskos un privātos pakalpojumus, tostarp izglītības iestāžu, starpkultūru spēju izvēršana, veicinot pieredzes un labās prakses apmaiņu, sadarbību un kontaktu veidošanu;

(d) ilgtspējīgu organizatorisko struktūru veidošana integrācijas un dažādības pārvaldīšanai, jo īpaši, īstenojot sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, tādējādi radot dažādu valsts pārvaldes līmeņu ierēdņiem iespēju ātri iegūt informāciju par pieredzi un labāko praksi citur un, ja iespējams, apvienot resursus;

(e) vietējā un reģionālā līmeņa integrācijas stratēģiju pamatā esošā savstarpējās saskarsmes dinamiska divvirzienu procesa veicināšana, izstrādājot konsultāciju platformas trešo valstu valstspiederīgajiem, izvēršot informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām un kultūru un reliģiju dialoga platformas starp trešo valstu valstspiederīgo kopienām un/vai starp šīm kopienām un uzņemošo sabiedrību un/vai starp šīm kopienām un iestādēm, kas ir politikas veidotājas un lēmumu pieņēmējas.

IV NODAĻA

ATGRIEŠANA

11. pants

Pasākumi, kas papildina atgriešanas procedūras

Šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds atbalsta darbības, kas vērstas uz 4. panta 1. punkta h) līdz j) apakšpunktā minētajām personām, un jo īpaši vienu vai vairākas šādas darbības:

(a) izmitināšanas infrastruktūras vai pakalpojumu un uzņemšanas vai aizturēšanas apstākļu izveide un uzlabošana;

(b) administratīvu struktūru, sistēmu un personāla apmācības izveide, lai nodrošinātu raitas atgriešanas procedūras;

(c) materiālās palīdzības, medicīniskās un psiholoģiskās aprūpes sniegšana;

(d) sociālās palīdzības, informācijas vai palīdzības administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informācijas vai konsultāciju sniegšana;

(e) juridiskas palīdzības un palīdzības valodas ziņā sniegšana;

(f) īpašs atbalsts neaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem un personām, kas tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai.

12. pants

Atgriešanas pasākumi

Šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds atbalsta darbības, kas vērstas uz 4. panta 1. punkta h) līdz j) apakšpunktā minētajām personām, un jo īpaši vienu vai vairākas šādas darbības:

(a) sadarbība ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus, atvieglot repatriāciju un nodrošināt atpakaļuzņemšanu;

(b) atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniski izmeklējumi un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiālie ieguldījumi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanās;

(c) pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, finansiālie stimuli, mācības, palīdzība darbā iekārtošanās un nodarbinātības jautājumos un atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai;

(d) telpas un pakalpojumi trešās valstīs, ar ko pēc ierašanās nodrošina pienācīgu pagaidu izmitināšanu un uzņemšanu;

(e) īpašs atbalsts neaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem un personām, kas tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai.

13. pants

Praktiska sadarbība un spēju veidošanas pasākumi

Šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

(a) darbības, lai veicinātu un stiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem;

(b) darbības, lai atbalstītu sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu atgriešanas dienestiem, tostarp pasākumi nolūkā stiprināt trešo valstu spējas atpakaļuzņemšanas nolīgumu ietvaros veikt šādus atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas pasākumus;

(c) darbības, ar kurām stiprina spēju attīstīt efektīvu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku, jo īpaši dalībvalstu starpā veicot informācijas par situāciju atgriešanās valstīs un labākās prakses apmaiņu, daloties pieredzē un apvienojot resursus.

(d) darbības, ar kurām stiprina spēju vākt, analizēt un izplatīt datus un statistiku par atgriešanas procedūrām un pasākumiem, uzņemšanas un aizturēšanas spējām, piespiedu atgriešanām un brīvprātīgo atgriešanos, uzraudzību un reintegrāciju;

(e) darbības, kas tieši veicina atgriešanas politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes novērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

V NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SATVARS

14. pants

Kopējie līdzekļi un īstenošana

1. Šīs regulas īstenošanai kopumā ir piešķirti EUR 3869 miljoni.

2. Budžeta lēmējiestāde gada apropriācijas Fonda vajadzībām apstiprina saskaņā ar finanšu shēmu.

3. Kopējos līdzekļus īsteno šādos veidos:

(a) valstu programmas saskaņā ar 20. pantu;

(b) Savienības darbības saskaņā ar 21. pantu;

(c) ārkārtas palīdzība saskaņā ar 22. pantu;

(d) Eiropas Migrācijas tīkls saskaņā ar 23. pantu;

(e) tehniskā palīdzība saskaņā ar 24. pantu.

4. Kopējos resursus, kas ir pieejami saskaņā ar šo regulu, īsteno ar dalīto pārvaldību saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas[25] 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu], izņemot Savienības darbības, kas minētas 21. pantā, ārkārtas palīdzību, kas minēta 22. pantā, Eiropas Migrācijas tīklu, kas minēts 23. pantā, un tehnisko palīdzību, kas minēta 24. pantā.

5. Kopējos resursus indikatīvi izmanto šādi:

(a) EUR 3232 miljonus dalībvalstu valsts programmām;

(b) EUR 637 miljonus Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai, Eiropas Migrācijas tīklam un Komisijas tehniskajai palīdzībai.

15. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1. EUR 3232 miljonus indikatīvi sadala starp dalībvalstīm šādā veidā:

(a) EUR 2372 miljonus, kā norādīts I pielikumā;

(b) EUR 700 miljonus, pamatojoties uz sadales mehānismu īpašām darbībām, kā minēts 16. pantā, Savienības Pārvietošanas programmai, kā minēts 17. pantā, un iekšējai pārvietošanai, kā minēts 18. pantā;

(c) EUR 160 miljonus starpposma pārskatīšanas ietvaros un laikposmam, sākot no 2018. budžeta gada, lai ņemtu vērā būtiskas izmaiņas migrācijas plūsmās un/vai risinātu Komisijas noteiktas īpašas vajadzības, kā paredzēts 19. pantā.

2. Ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto summu sniedz atbalstu

(a) īpašām darbībām, kas uzskaitītas II pielikumā;

(b) 4. panta e) apakšpunktā minēto personu pārvietošanai un/vai 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos minēto personu iekšējai pārvietošanai.

16. pants

Resursi īpašām darbībām

1. Dalībvalstīm var piešķirt papildu summu, kā minēts 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja tā kā tāda ir paredzēta programmā, un to izmanto īpašu darbību īstenošanai. Minētās īpašās darbības ir uzskaitītas II pielikumā.

2. Lai ņemtu vērā jaunās politikas attīstības tendences, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 26. pantu, lai starpposma pārskatīšanas kontekstā pārskatītu II pielikumu. Pamatojoties uz īpašo darbību pārskatīto sarakstu, dalībvalstis var saņemt papildu summas, kā noteikts 1. punktā, ja ir pieejami resursi.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar kuriem starpposma pārskatīšanas kontekstā apstiprina vai pārskata to valsts programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 14. un 15. pantā. Minētās summas izmanto vienīgi īpašo darbību īstenošanai.

17. pants

Resursi Savienības Pārvietošanas programmai

1. Papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6000 apmērā par katru pārvietoto personu.

2. Šā panta 1. punktā minēto vienreizējā maksājuma summu palielina līdz EUR 10 000 par katru personu, kas pārvietota saskaņā ar ES kopīgajām prioritātēm pārvietošanas jomā, kuras noteiktas saskaņā ar 3. un 4. punktu un uzskaitītas III pielikumā.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 26. pantu, lai ik pēc diviem gadiem konkrēti noteiktu ES kopīgās prioritātes pārvietošanas jomā, pamatojoties uz šādām vispārīgām kategorijām:

– personas no valsts vai reģiona, kas izraudzīts reģionālās aizsardzības programmas īstenošanai;

– personas no valsts vai reģiona, kas noteikts UNHCR pārvietošanas prognozēs un kur Savienības kopīgai darbībai būtu ievērojama ietekme uz aizsardzības vajadzību risināšanu;

– personas, kuras pieder kādai konkrētai kategorijai, kas atbilst UNHCR pārvietošanas kritērijiem.

4. Kopīgajās Savienības pārvietošanas prioritātēs jebkurā gadījumā ietver šādas neaizsargātas grupas, un tās kvalificējas 2. punktā noteiktajam vienreizējam maksājumam:

– riskam pakļautas sievietes un bērni,

– nepavadīti nepilngadīgie,

– personas ar medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

– personas, kam nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības nepieciešamības dēļ.

5. Ja dalībvalsts pārvieto personu atbilstoši vairāk nekā vienai no 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, tā vienreizējo maksājumu par šo personu saņem tikai vienreiz.

6. Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru ar īstenošanas aktiem nosaka laika grafiku un citus īstenošanas nosacījumus, kas saistīti ar Savienības Pārvietošanas programmas resursu piešķiršanas mehānismu.

7. Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ik pēc diviem gadiem, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 14. pantā, bet vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmas. Minētās summas nepārceļ citām darbībām valsts programmas ietvaros.

8. Lai efektīvi sasniegtu Savienības Pārvietošanas programmas mērķus, Komisija pieejamo resursu ietvaros ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, koriģētu 1. un 2. punktā minētos vienreizējos maksājumus.

18. pants

Resursi iekšējai pārvietošanai

1. Papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kad tas tiek uzskatīts par piemērotu, saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6000 apmērā par katru personu, kas pārvietota no citas dalībvalsts.

2. Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru ar īstenošanas aktiem nosaka laika grafiku un citus īstenošanas nosacījumus, kas saistīti ar resursu piešķiršanas mehānismu iekšējai pārvietošanai.

3. Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir regulāri, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 14. pantā, bet vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumam, ar ko apstiprina to valsts programmu. Minētās summas nepārceļ citām darbībām valsts programmas ietvaros.

4. Lai efektīvi sasniegtu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas mērķus Komisija pieejamo resursu ietvaros ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai koriģētu 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu.

19. pants

Resursi starpposma pārskatīšanas ietvaros

1. Lai piešķirtu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto summu, Komisija līdz 2017. gada 31. maijam novērtē dalībvalstu vajadzības attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, to situāciju saistībā ar migrācijas plūsmām laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam un paredzamo notikumu attīstību.

Komisija savā novērtējumā cita starpā izmanto informāciju, kas iegūta no Eurostat, Eiropas Migrācijas tīkla, EPAB un Frontex aģentūras riska analīzes.

Pamatojoties uz minēto analīzi, Komisija nosaka īpašo vajadzību apmēru attiecībā uz patvēruma un uzņemšanas sistēmām un uz migrācijas spiedienu dalībvalstīs, summējot šādi noteiktos koeficientus:

(a) patvēruma un uzņemšanas sistēmas:

i)        koeficients 1 – īpašu vajadzību nav

ii)       koeficients 1,5 – vidējas īpašās vajadzības

iii)      koeficients 3 – lielas īpašās vajadzības

(b) migrācijas spiediens:

i)        koeficients 1– īpaša spiediena nav

ii)       koeficients 1,5 – vidējs īpašais spiediens

iii)      koeficients 3 – liels īpašais spiediens.

2. Balstoties uz šādu sistēmu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, kuras dalībvalstis saņem papildu summas, un izveido sadales kārtību, kādā pieejamie resursi tiek piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar 27. panta 3. punkta minēto procedūru.

20. pants

Valsts programmas

1. Programmās, kuras paredzēts izskatīt un apstiprināt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 14. pantu, dalībvalstis jo īpaši cenšas sasniegt šādus mērķus:

(a) kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveides stiprināšana, nodrošinot Savienības patvēruma jomas acquis efektīvu un vienādu piemērošanu;

(b) atbalsts Savienības Pārvietošanas programmas izveidei un attīstībai, sniedzot stabilus risinājumus bēgļiem, kas ir grūtā stāvoklī trešās valstīs, jo īpaši saskaņā ar kopīgajām Savienības pārvietošanas prioritātēm;

(c) integrācijas stratēģiju izveide un attīstīšana vietējā/reģionālā līmenī, aptverot dažādus divvirzienu dinamiskā procesa aspektus, pievēršoties dažādu migrantu kategoriju īpašajām vajadzībām un izstrādājot efektīvas partnerattiecības, kurās iesaistītas visas ieinteresētās personas;

(d) atbalstītas brīvprātīgās atgriešanās programmas izstrāde, ietverot reintegrācijas komponentu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kas tiek atbalstītas no šā Fonda, ir saderīgas ar Savienības acquis patvēruma un imigrācijas jomā pat tad, ja tām nav saistoša vai uz tām neattiecas attiecīgo pasākumu piemērošana.

21. pants

Savienības darbības

1. Pēc Komisijas ierosmes Fondu var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai darbības, kas ir īpaši Savienības interesēs, attiecībā uz vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. pantā.

2. Lai būtu atbilstīgas finansējumam, Savienības darbības jo īpaši atbalsta:

(a) Savienības sadarbības veicināšanu Savienības tiesību un labās prakses īstenošanā patvēruma jomā, ietverot pārvietošanu un iekšējo pārvietošanu, legālo migrāciju, tostarp trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, un atgriešanu;

(b) starpvalstu sadarbības tīklu un eksperimentālu projektu, tostarp inovatīvu projektu, izveidi, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp divās vai vairāk dalībvalstīs izvietotām iestādēm, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju un atvieglinātu pieredzes un labās prakses apmaiņu;

(c) pētījumus par iespējamiem jauniem Savienības sadarbības veidiem patvēruma, imigrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā un attiecīgiem ES tiesību aktiem, informācijas par labāko praksi izplatīšanu un apmaiņu un visiem citiem patvēruma, imigrācijas, integrācijas un atgriešanas politikas aspektiem, tostarp institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

(d) kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu dalībvalstīs, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti patvēruma, legālās migrācijas un integrācijas un atgriešanas jomā;

(e) sagatavošanās, uzraudzības, administratīvo un tehnisko atbalstu, izvērtēšanas mehānismu izstrādi, kas nepieciešami patvēruma un imigrācijas jomas politikas īstenošanai;

(f) sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumu, mobilitātes partnerību un reģionālo aizsardzības programmu īstenošanas ietvaros.

3. Šajā pantā minētās darbības īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 7. pantu.

22. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un specifiskas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā.

2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 8. pantu.

23. pants

Eiropas Migrācijas tīkls

1. Fonds sniedz atbalstu Eiropas Migrācijas tīklam un nodrošina finanšu līdzekļus, kas nepieciešami tā pasākumiem un turpmākai attīstībai.

2. Eiropas Migrācijas tīkla mērķis ir

(a) kalpot par ES konsultatīvo padomi migrācijas un patvēruma jautājumos, veicot gan valstu, gan ES līmeņa koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ideju laboratoriju un citu Savienības / starptautisko struktūru pārstāvjiem;

(b) pildīt Savienības iestāžu un dalībvalstu informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu Eiropas Savienības politikas veidošanu šajās jomās;

(c) sniegt plašai sabiedrībai b) apakšpunktā minēto informāciju.

3. Lai sasniegtu savus mērķus, Eiropas Migrācijas tīkls

(a) vāc aktuālus, objektīvus, uzticamus un salīdzināmus datus un informāciju no dažādiem avotiem, tostarp sanāksmēs, ar elektroniskiem līdzekļiem, kopīgos pētījumos un ad-hoc aptaujās, un apmainās ar šiem datiem;

(b) analizē a) apakšpunktā minētos datus un informāciju, tostarp uzlabojot salīdzināmību, un sniedz tos formātā, kas ir jo īpaši viegli pieejams politikas veidotājiem;

(c) izstrādā un publicē periodiskus ziņojumus par stāvokli migrācijas un patvēruma jomā Savienībā un tās dalībvalstīs;

(d) sniedzot sagatavoto informāciju, kalpo par objektīvas informācijas avotu plašākai sabiedrībai migrācijas un patvēruma jautājumos.

4. Eiropas Migrācijas tīkls, EPAB un Frontex aģentūra nodrošina, ka to attiecīgās darbības ir konsekventas un saskaņotas.

5. Eiropas Migrācijas tīklu veido:

(a) Komisija, kas koordinē Eiropas Migrācijas tīkla darbu un nodrošina, lai tajā pienācīgi atspoguļotos Savienības politiskās prioritātes migrācijas un patvēruma jomā;

(b) vadības padome, kas sniedz politiskas norādes un apstiprina Eiropas Migrācijas tīkla pasākumus un kuras sastāvā ir Komisija, kā arī eksperti no dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un citām attiecīgām struktūrām;

(c) dalībvalstu iecelti valstu kontaktpunkti, kuros katrā ir vismaz trīs eksperti, kuriem kopīgi ir pieredze patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas aspektus, un kuri koordinē un sniedz valstu ieguldījumu 19. panta 1. punktā minētajās darbībās, lai piedalītos visas attiecīgās ieinteresētās personas;

(d) citas attiecīgās valsts un Savienības līmeņa struktūras migrācijas un patvēruma jomā.

6. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido sīki izstrādātus Eiropas Migrācijas tīkla darbības noteikumus saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. Summu, ko Fonda gada apropriācijās paredz Eiropas Migrācijas tīklam, un darba programmu, kurā nosaka tā darbību prioritātes, pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto procedūru un, ja iespējams, apvieno ar gada programmu Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai.

8. Finansiālā palīdzība, ko sniedz Eiropas Migrācijas tīkla darbībām, izpaužas kā dotācijas valstu kontaktpunktiem un attiecīgā gadījumā publiskā iepirkuma līgumi saskaņā ar Finanšu regulu.

24. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas ierosmes un / vai tās vārdā līdz EUR 2,5 miljonus no Fonda līdzekļiem katru gadu izmanto tehniskai palīdzībai saskaņā ar 10. pantu Regulā (ES) Nr. …/… [Horizontālajā regulā].

2. Pēc dalībvalsts ierosmes Fonds var paredzēt līdz 5 % no kopējās dalībvalstij piešķirtās summas tehniskajai palīdzībai valsts programmas ietvaros saskaņā ar 20. pantu Regulā (ES) Nr. …/… [Horizontālajā regulā].

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem saistībā ar pārvietošanu un iekšējo pārvietošanu

Atkāpjoties no noteikumiem par izdevumu atbilstību, kas ietverti Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 18. pantā, konkrēti attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem un vienotajām likmēm, vienreizējie maksājumi, kas dalībvalstīm tiek piešķirti saistībā ar pārvietošanu un/vai iekšējo pārvietošanu, tiek

– atbrīvoti no prasības, ka tiem jābūt balstītiem uz statistiskiem vai vēsturiskiem datiem, un

– piešķirti, ja persona, par kuru vienreizējais maksājums ir piešķirts, ir faktiski pārvietota un/vai iekšēji pārvietota saskaņā ar šo regulu.

26. pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šajā regulā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz 7 gadiem, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nav izteikuši iebildumus pret šādu pagarinājumu vismaz trīs mēnešus pirms attiecīgā laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt to pilnvaru deleģējumu, kas minētas šajā regulā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu derīgumu.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts, pamatojoties uz šo regulu, stājas spēkā tikai tad, ja nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes divu mēnešu laikā pēc šā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei vai ja pirms šā perioda beigām Eiropas Parlaments un Padome abi ir informējuši Komisiju, ka tiem nav iebildumu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz kopīgā komiteja „Patvērums, migrācija un drošība”, kuru izveido saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] 55. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

28. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu vēlākais līdz 2020. gada 30. jūnijam.

29. pants

Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas] piemērojamība

Šim Fondam piemēro [Regulas (ES) Nr. …/…] noteikumus.

30. pants

Atcelšana

Ar 2014. gada 1. janvāri atceļ šādus lēmumus:

(a) Lēmumu Nr. 573/2007/EK;

(b) Lēmumu Nr. 575/2007/EK;

(c) Lēmumu 2007/435/EK;

(d) Lēmumu 2008/381/EK.

31. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK un Lēmumu Nr. 2007/435/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto palīdzību.

Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, finansiālu atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Lēmumu 2008/381/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kas 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto palīdzību.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo regulu, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK, Lēmumu 2007/435/EK un Lēmumu 2008/381/EK, ir pieņemti līdz [datums, kad publicē Oficiālajā Vēstnesī] un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

4. Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

32. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Indikatīvs daudzgadu sadalījums pa dalībvalstīm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam

II PIELIKUMS

Īpašo darbību saraksts saskaņā ar 16. pantu

(1) Bēgļu tranzīta un lietu izskatīšanas centru izveide un attīstīšana, jo īpaši pārvietošanas darbību atbalstam sadarbībā ar UNHCR

(2) Jaunas pieejas, sadarbojoties ar UNHCR, attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrām, pievēršoties galvenajām tranzīta valstīm, piemēram, aizsardzības programmām konkrētām grupām vai dažām patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūrām

(3) Kopīgas ierosmes dalībvalstu starpā integrācijas jomā, piemēram, kritēriju noteikšana, salīdzinošā izvērtēšana vai Eiropas moduļu testēšana, piemēram, attiecībā uz valodas prasmju apguvi vai ievadprogrammu organizāciju

(4) Kopīgas ierosmes nolūkā apzināt un īstenot jaunas pieejas pirmās saskarsmes procedūrām un aizsardzības standartiem attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem

(5) Kopīgas atgriešanas darbības, tostarp kopīgas darbības, lai īstenotu Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumus

(6) Kopīgi reintegrācijas projekti izcelsmes valstīs ilgtspējīgas atgriešanās nolūkā, kā arī kopīgas darbības, lai stiprinātu trešo valstu spējas īstenot Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumus

(7) Kopīgas ierosmes nolūkā atjaunot ģimenes vienotību un nepavadītus nepilngadīgos reintegrēt viņu izcelsmes valstīs

(8) Kopīgu migrācijas centru izveide trešās valstīs, kā arī kopīgi projekti, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu darbā iekārtošanas aģentūrām un nodarbinātības dienestiem

III PIELIKUMS

Kopējo Savienības pārvietošanas prioritāšu saraksts 2014.-2015. gadam

(1) Reģionālā aizsardzības programma Austrumeiropā (Baltkrievija, Moldova, Ukraina)

(2) Reģionālā aizsardzības programma Āfrikas Ragā (Džibuti, Kenija, Jemena)

(3) Reģionālā aizsardzības programma Ziemeļāfrikā (Ēģipte, Lībija, Tunisija)

(4) Bēgļi Austrumāfrikas / Lielo ezeru reģionā

(5) Irākas bēgļi Sīrijā, Lībijā, Jordānijā

(6) Irākas bēgļi Turcijā

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēmas

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Paziņojums “Veidojot atvērtu un drošu Eiropu – iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam”;

Priekšlikums regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finanšu atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziegumu novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

Priekšlikums regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[26]

Pašreiz: 3. izdevumu kategorija, 18. sadaļa – Iekšlietas

Nākotnes daudzgadu finanšu plāni: 3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums) – “Patvēruma un migrācijas fonds”

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību (iekšlietu jomas finansējums 2014.–2020. gadam)

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[27]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.3. Mērķi 1.3.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Iekšlietu jomas politikas virzienu galīgais mērķis ir izveidot telpu bez iekšējam robežām, kurā ES pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, līdznesot jaunas idejas, kapitālu, zināšanas un inovāciju vai aizpildot trūkumus valstu darba tirgū, pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu tiesības un garantēta viņu drošība. Šā mērķa sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Iekšlietu jomas politikas virzienu arvien pieaugošā nozīme ir apliecināta Stokholmas programmā un tās rīcības plānā, kuru īstenošana ir viena no Savienības stratēģiskajām prioritātēm un aptver tādas jomas kā migrācija (legālā migrācija un integrācija, patvērums, nelikumīgā migrācija un atgriešana), drošība (terorisma un organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret to, policijas sadarbība) un ārējo robežu pārvaldība (tostarp vīzu politika), kā arī šo politikas virzienu ārējo dimensiju. Lisabonas līgums arī ļauj Savienībai izrādīt lielāku apņēmību atbildēt uz pilsoņu ikdienas bažām brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Iekšlietu politikas prioritātes, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija būtu jāskata arī saistībā ar septiņām pamatiniciatīvām, kas izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt pašreizējo finansiālo un ekonomisko krīzi un panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

Patvēruma un migrācijas fonds sniegs finansiālu palīdzību, kas nepieciešama, lai Savienības mērķus iekšlietu jomā pārvērstu uzskatāmos rezultātos.

1.3.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

PATVĒRUMA UN MIGRĀCIJAS FONDS

a)         stiprināt un attīstīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tās ārējo dimensiju;

b)         sniegt atbalstu legālai migrācijai uz Savienību saskaņā ar dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un veicināt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju, efektīvu integrāciju;

c)         stiprināt dalībvalstu spējas veicināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas, uzsvaru liekot uz atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs;

d)         stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas.

Pašreizējās attiecīgās ABB darbības: 18.03 (Eiropas Bēgļu fonds, ārkārtas pasākumi un Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds) un 18.02 (ciktāl tas attiecas uz Eiropas Atgriešanās fondu).

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma ietekme uz saņēmējiem/mērķgrupām ir sīkāk aprakstīta ietekmes novērtējuma 4.1.2. nodaļā.

Kopumā visos finansēšanas procesa līmeņos un katrā pārvaldības veidā veiktajai vienkāršošanai būs acīmredzama labvēlīga ietekme uz finansiālā atbalsta pārvaldības procesiem.

Galvenie finansiālā atbalsta saņēmēji patvēruma un migrācijas jomā būs dalībvalstu valsts pārvaldes struktūras, kas ir atbildīgas par attiecīgā acquis vai politikas īstenošanu, kā arī starptautiskās organizācijas vai NVO, kas darbojas patvēruma un migrācijas jomā (uzņemšanas procedūras, integrācijas pasākumi un atgriešanas darbības).

Mērķgrupas, kas gūs labumu no pārmaiņām, ir patvēruma meklētāji, starptautiskās aizsardzības saņēmēji, pārvietotie bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie, kas ierodas ES dažādu iemeslu dēļ un ar dažādām vajadzībām (piemēram, ekonomiskās vajadzības, ģimenes atkalapvienošanās, nepavadīti nepilngadīgie utt.). Šīs mērķgrupas būs vieglāk aizsniedzamas, jo, apvienojot vienā fondā dažādas darbības, kas attiecas uz migrācijas pārvaldību, tiks atvieglota piekļuve finansējumam (viena atbildīgā iestāde, labāka uzskatāmība un skaidrāka intervences darbības joma) un atbalsts varēs būt elastīgāks (piemēram, viena veida darbība, kas vērsta uz dažādām mērķgrupām). Tiks paplašināta arī intervences darbības joma, aptverot visu migrācijas ķēdi, kurā ietilpst dažādas mērķgrupas, tostarp paplašinātās mērķgrupas, t.i., otrās paaudzes trešo valstu valstspiederīgie (kam māte vai tēvs ir trešās valsts valstspiederīgais).

1.3.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Tā kā pirms valstu programmu noteikšanas nepieciešams politiskais dialogs, šajā posmā nav iespējams noteikt galīgo rādītāju sarakstu, kuri tiks izmantoti, lai novērtētu sasniegumus saistībā ar minētajiem konkrētajiem mērķiem.

Tomēr attiecībā uz patvēruma un migrācijas jomu rādītāji cita starpā ietvertu panākto uzlabojumu apjomu attiecībā uz patvēruma uzņemšanas apstākļiem, patvēruma procedūru kvalitāti, statusa atzīšanas līmeņu konverģenci dalībvalstīs, kā arī dalībvalstu pārvietošanas pasākumiem, apjomu, kādā pieaugusi trešo valstu valstspiederīgo dalība nodarbinātībā, izglītībā un demokrātiskajos procesos, atgriezto personu skaitu un apjomu, kādā palielinājusies dalībvalstu savstarpējā palīdzība, tostarp īstenojot praktisku sadarbību un iekšēju pārvietošanu.

1.4. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.4.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Arī laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ES saskarsies ar būtiskiem pārbaudījumiem iekšlietu jomā. Ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, strukturālās izmaiņas darba tirgos un veidu, kā izpaužas konkurence attiecībā uz prasmju piesaisti, uz nākotni vērstai legālās imigrācijas un integrācijas politikai būs būtiska loma ES konkurētspējas un sociālās kohēzijas stiprināšanā, bagātinot mūsu sabiedrības un radot iespējas visiem. ES arī nepieciešams pienācīgi pievērsties nelikumīgajai migrācijai un cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Tajā pašā laikā mums ir jāturpina apliecināt solidaritāti ar tiem, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība. Joprojām prioritāte ir izveidot drošāku un efektīvāku kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kura atspoguļo mūsu vērtības.

Šo mērķu sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām. Nesenie notikumi Ziemeļāfrikā ir pierādījuši, cik svarīgi ir tas, lai ES būtu visaptveroša un koordinēta pieeja migrācijai, robežām un drošībai. Tādēļ jāstiprina arvien svarīgākā ES iekšlietu politikas virzienu ārējā dimensija, to pilnīgi saskaņojot ar Savienības ārpolitiku.

1.4.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Migrācijas plūsmu pārvaldība ir saistīta ar problēmām, kuras dalībvalstis nespēj atrisināt, rīkojoties atsevišķi. Šī ir joma, kurā ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama pievienotā vērtība.

Uz dažām dalībvalstīm gulstas smags slogs to īpašā ģeogrāfiskā izvietojuma un to pārvaldībā esošo Savienības ārējo robežu garuma dēļ. Tādēļ kopīgās politikas pamatā patvēruma un imigrācijas jomā ir dalībvalstu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips. ES budžetā ir paredzēti līdzekļi, lai pievērstos šā principa finansiālajai ietekmei.

Attiecībā uz iekšlietu ārējo dimensiju, skaidrs, ka pasākumu pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski vairos ES rīcības efektivitāti, kas nepieciešama, lai pārliecinātu trešās valstis kopā ar ES iesaistīties šo migrācijas jautājumu risināšanā, kuri pamatā ir ES un dalībvalstu interesēs.

ES tiesības rīkoties iekšlietu jomā izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”, jo īpaši no LESD 77. panta 2. punkta, 78. panta 2. punkta, 79. panta 2. un 4. punkta, 82. panta 1. punkta, 84. panta un 87. panta 2. punkta. Uz sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām attiecas LESD 212. panta 3. punkts. Priekšlikumos tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo lielākā finansējuma daļa tiks īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un ievērojot dalībvalstu iestāžu kompetenci.

1.4.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kaut arī kopumā tiek atzīts, ka pašreizējie iekšlietu jomas finanšu instrumenti sasniedz savus mērķus un darbojas efektīvi, starpposma pārskatīšanā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām gūtās atziņas liecina, ka nepieciešams:

· vienkāršot un racionalizēt turpmākos iekšlietu jomas instrumentus, samazinot finanšu programmu skaitu līdz divām, šajā nolūkā izveidojot Patvēruma un migrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Tas ļaus ES stratēģiskāk izmantot savus instrumentus tā, lai tie labāk atbilstu ES politiskajām prioritātēm un vajadzībām;

· stiprināt ES globālo procesu dalībnieces lomu, turpmākajos fondos ietverot ārējās dimensijas komponentu, lai stiprinātu ES rīcības efektivitāti attiecībā uz ārējās politikas dimensiju iekšpolitikas virzienos;

· tur, kur tas iespējams, priekšroku dot dalītai pārvaldībai, nevis centralizētai, tādējādi samazinot nevajadzīgu birokrātisko slogu;

· veidot vairāk uz rezultātiem vērstu pieeju dalītai pārvaldībai, pārejot uz daudzgadu plānošanu, kas ietver augstākā līmeņa politisko dialogu, tādējādi panākot, ka dalībvalstu valsts programmas ir pilnībā saskaņotas ar ES politikas mērķiem un prioritātēm un tajās galvenā uzmanība ir vērsta uz rezultātu gūšanu;

· uzlabot centralizēto pārvaldību, lai radītu līdzekļu klāstu politikas rosinātiem pasākumiem, tostarp atbalstu starptautiskām darbībām, īpaši inovatīvām darbībām un darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām (ārējā dimensija), kā arī ārkārtas darbībām, pētījumiem un pasākumiem;

· izveidot kopīgu regulējumu ar kopīgu noteikumu kopumu par plānošanu, ziņošanu, finanšu pārvaldību un kontroli, kas ir, cik iespējams, līdzīgs citu dalītas pārvaldības kārtībā pārvaldītu ES fondu regulējumam, lai panāktu, ka visas ieinteresētās personas labāk izprot noteikumus, un nodrošinātu augstu saskanīgumu un konsekvenci;

· nodrošināt ātru un efektīvu reaģēšanu ārkārtas situācijās, veidojot fondus tā, lai ES var atbilstīgi reaģēt strauji mainīgās situācijās;

· stiprināt iekšlietu jomas aģentūru lomu, lai veicinātu praktisku sadarbību starp dalībvalstīm un uzticot tām konkrētu darbību īstenošanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu politisko kontroli pār aģentūru darbībām.

Sīkāku ieskatu var gūt katras regulas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā.

1.4.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Vairāki citi ES instrumenti sniegs atbalstu pasākumiem, kas papildina pasākumus, kuri tiks finansēti no Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda:

Eiropas Sociālais fonds pašlaik atbalsta integrācijas pasākumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, bet Integrācijas fonds finansē tādus pasākumus kā, piemēram, pilsoniskās ievirzes kursus, piedalīšanos sociālajā un pilsoniskajā dzīvē, vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem, utt. Integrācijas pasākumus turpmāk tādā pašā veidā atbalstīs Patvēruma un migrācijas fonds un turpmākais Eiropas Sociālais fonds.

Patvēruma un migrācijas fonda ārējās dimensijas komponents atbalstīs darbības trešās valstīs un attiecībā uz tām, kuras būs galvenokārt vērstas uz ES interesēm un mērķiem, kurām būs tieša ietekme uz ES un tās dalībvalstīm un kuras nodrošinās ES teritorijā īstenoto darbību turpināmību. Šis finansējums tiks plānots un īstenots saskaņā ar ES ārējo darbību un ārpolitiku. Tas nav paredzēts tādu darbību atbalstam, kuras ir vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā papildinās finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Šajā kontekstā iekšlietu jomai īpaši nozīmīgi būs Tematiskās programmas migrācijas un patvēruma jomā un Stabilitātes instrumenta pēcteči. Ārējās palīdzības instrumenti vai nu atbalsta saņēmēju valstu vajadzības attīstības jomā, vai atbalsta ES vispārējās politiskās intereses ar stratēģiskiem partneriem, toties iekšlietu fondi atbalstīs īpašas darbības trešās valstīs ES migrācijas politikas interesēs. Tādējādi tie aizpildīs specifisku robu un dos ieguldījumu ES rīcībā esošā līdzekļu klāsta pilnīgā izveidē.

1.5. Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

· þ    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

· þ    Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2023. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

· Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

· pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6. Paredzētie pārvaldības veidi[28]

þKomisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

· þ    izpildaģentūrām

· þ    Kopienu izveidotām struktūrām[29]

· þ    valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

· ¨    personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

þ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

þ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Priekšlikumi tiks galvenokārt īstenoti ar dalītu pārvaldību, izmantojot daudzgadu valstu programmas.

Valstu programmās sasniedzamos mērķus papildinās “Savienības darbības” un ātrās reaģēšanas mehānisms ārkārtas situāciju risināšanai. Tās galvenokārt būs dotācijas un iepirkums saskaņā ar centralizētu tiešu pārvaldību un ietvers darbības trešās valstīs un saistībā ar tām.

Tiks izmantoti visi pieejamie līdzekļi, lai nepieļautu sadrumstalošanos, koncentrējot resursus uz neliela skaita ES mērķu sasniegšanu un attiecīgā gadījumā izmantojot galveno ieinteresēto personu speciālās zināšanas, pamatojoties uz partnerattiecību nolīgumiem un pamatnolīgumiem.

Pēc Komisijas iniciatīvas sniegtā tehniskā palīdzība tiks īstenota, izmantojot centralizētu tiešu pārvaldību.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Dalītai pārvaldībai tiek ierosināta saskanīga un efektīva ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Attiecībā uz katru valsts programmu dalībvalstīm tiks prasīts izveidot Uzraudzības komiteju, kurā var piedalīties Komisija.

Ik gadu dalībvalstis ziņos par daudzgadu programmas īstenošanu. Šie ziņojumi ir priekšnoteikums gada maksājumiem. Saistībā ar starpposma pārskata sagatavošanu dalībvalstīm 2017. gadā tiks lūgts sniegt papildu informāciju par mērķu īstenošanā gūtajiem panākumiem. Līdzīgs pasākums tiks veikts 2019. gadā, lai attiecīgā gadījumā varētu veikt pielāgojumus pēdējā finanšu gada (2020. gada) laikā.

Atbalstot uz izvērtēšanu balstītas darba vides izveidi iekšlietu jomā, fondiem būs kopīga izvērtēšanas un uzraudzības sistēma ar plašu politikā pamatotu rādītāju klāstu, kuri uzsvērs fondiem piemītošo uz rezultātiem vērsto pieeju un būtisko lomu, kāda tiem varētu būt politisko virzienu kopumā, lai sasniegtu mērķi – izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šie rādītāji attiecas uz ietekmi, kāda varētu būt fondiem: kopīgas darba vides izveide robežu drošības, policijas sadarbības un krīžu pārvarēšanas jomā; migrācijas plūsmu uz ES efektīva pārvaldība; taisnīga un vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem; solidaritāte un sadarbība dalībvalstu starpā, risinot migrācijas un iekšējās drošības jautājumus, un kopīga ES pieeja attiecībā uz trešām valstīm gan migrācijas, gan drošības jomā;

Lai nodrošinātu, ka izvērtēšanā tiek piemēroti adekvāti principi, un paturot prātā praktisko pieredzi, kāda izvērtēšanā gūta dalībvalstīs pašreizējā ES finansējuma ietvaros iekšlietu jomā, Komisija un dalībvalstis darbosies kopīgi, lai izstrādātu kopīgu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmu, cita starpā nosakot paraugus un kopīgos rezultatīvos rādītājus.

Visi pasākumi tiks izveidoti plānošanas perioda sākumā, tādējādi ļaujot dalībvalstīm izveidot savas ziņošanas un izvērtēšanas sistēmas, pamatojoties uz kopīgiem noteiktiem principiem un prasībām.

Lai mazinātu administratīvo slogu un panāktu sinerģiju starp ziņošanu un izvērtēšanu, izvērtēšanas ziņojumos sniedzamā informācija pamatosies uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis savu valsts programmu gada īstenošanas pārskatos, un papildinās to.

Komisija 2018. gadā arī iesniegs ziņojumu par starpposma pārskatīšanu, kas tiks veikta attiecībā uz valstu programmām.

Plašākā tvērumā Komisija līdz 31.12.2018. iesniegs starpziņojumu par fondu īstenošanu, bet līdz 30.6.2024. – ex post novērtējuma ziņojumu, aptverot visu īstenošanu (t.i., ne tikai valstu programmas dalītas pārvaldības ietvaros).

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

HOME ĢD nav saskāries ar būtisku kļūdu risku savās izdevumu programmās. To apliecina tas, ka Revīzijas palātas gada pārskatos vairākkārtīgi nav bijis būtisku konstatējumu, kā arī HOME ĢD (un iepriekš JLS ĢD) gada darbības pārskatos iepriekšējo gadu laikā atlikušo kļūdu biežums virs 2 % nav konstatēts.

Dalītā pārvaldībā vispārīgie riski saistībā ar pašreizējo programmu īstenošanu galvenokārt ietilpst trīs kategorijās:

· risks, ka līdzekļi netiek izmantoti efektīvi vai pietiekami mērķtiecīgi;

· kļūdas, kuru pamatā ir noteikumu sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās,

· administratīvo resursu neefektīva izmantošana (prasību ierobežots samērīgums).

Vērts pieminēt arī konkrētus elementus attiecībā uz četriem fondiem vispārējās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros.

· Gada programmu sistēma nodrošina, ka galīgie maksājumi tiek veikti regulāri, pamatojoties uz apstiprinātiem un revidētiem izdevumiem. Tomēr gada programmu atbilstības periods nav piesaistīts ES finanšu gadam, tāpēc, neraugoties uz ļoti izvērsto sistēmu, ticamības apstiprināšanas ķēde nav pilnībā apmierinoša.

· Sīki izstrādātus atbilstības noteikumus nosaka Komisija. Tādējādi principā tiek nodrošināts finansēto izdevumu viendabīgums. Tomēr tas rada arī nevajadzīgu darba slodzi valstu iestādēm un Komisijai un palielina kļūdu iespējamību no saņēmēju un/vai dalībvalstu puses ES noteikumu nepareizas interpretācijas dēļ.

· Pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmas ir ļoti tuvas tām, kas tiek izmantotas attiecībā uz struktūrfondiem. Tomēr tajās ir vērojamas nelielas atšķirības, konkrēti, atbildības ķēdē starp sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm. Tas vieš neskaidrību dalībvalstīs, īpaši, ja iestādes rīkojas attiecībā uz abu veidu fondiem. Tas arī palielina kļūdu iespējamību un prasa intensīvāku uzraudzību.

Šajā priekšlikumā šie elementi tiks būtiski mainīti:

· Pārvaldības un kontroles sistēmas atbildīs VSS fondos noteiktajām vispārējām prasībām un pilnībā ievēros jaunās prasības, kas noteiktas jaunajā Finanšu regulā: esošās trīs iestādes tiks aizstātas ar divām iestādēm (atbildīgā iestāde un revīzijas iestāde), kuru lomas ir precizētas nolūkā panākt lielāku ticamību.

· Daudzgadu plānošana kopā ar grāmatojumu ikgadēju noskaidrošanu, pamatojoties uz maksājumiem, ko veikusi atbildīgā iestāde, saskaņos atbilstības periodus ar Komisijas gada pārskatiem, nepalielinot administratīvo slogu salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu.

· Pirmā līmeņa kontroles ietvaros atbildīgā iestāde veiks pārbaudes uz vietas, kas tiks izmantotas tās ikgadējā vadības ticamības deklarācijā.

· Atbilstības noteikumu precizēšana un vienkāršošana, kā arī to saskaņošana ar citiem ES finansiālā atbalsta instrumentiem, tādējādi mazinot kļūdas, ko pieļauj atbalsta saņēmēji, kuri izmanto palīdzību no dažādiem avotiem. Šie atbilstības noteikumi tiks noteikti valsts līmenī, izņemot dažus pamatprincipus, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto VSS fondi.

· Tiek rosināts izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, īpaši attiecībā uz mazām dotācijām.

Centralizētā pārvaldībā galvenie riski ir šādi:

· risks, ka saņemtajiem projektiem būs vāja saistība ar HOME ĢD politiskajām prioritātēm;

· risks, ka izraudzītajiem projektiem būs slikta kvalitāte un projekts tehniski tiks slikti īstenots, mazinot programmu ietekmi; šis risks ir neadekvātu atlases procedūru, speciālo zināšanu trūkuma vai nepietiekamas uzraudzības dēļ;

· risks, ka piešķirtos līdzekļus izmantos neefektīvi vai neekonomiski, – gan attiecībā uz dotācijām (faktisko attiecināmo izmaksu sarežģīta atmaksāšana un turklāt ierobežotas iespējas dokumentāri pārbaudīt attaisnojamās izmaksas), gan attiecībā uz iepirkumu (dažkārt trūkst tādu piegādātāju, kuriem ir vajadzīgās speciālās zināšanas, un tādēļ nav pietiekamu iespēju salīdzināt cenu piedāvājumus);

· risks, kas saistīts (īpaši) ar mazāku organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto darbību pārredzamību;

· reputācijas risks Komisijai, ja atklājas krāpšana vai noziedzīgas darbības; no trešo personu iekšējām kontroles sistēmām ir gūstamas tikai daļējas garantijas, jo ir diezgan daudz dažādu līgumslēdzēju un saņēmēju, kuri katrs strādā ar savu kontroles sistēmu, kam bieži vien ir šaurs tvērums.

Paredzēts, ka lielākā daļa minēto risku tiks mazināti, pateicoties priekšlikumu lielākai mērķtiecībai un vienkāršotu elementu izmantošanai, kas iekļauti jaunajā Finanšu regulā.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Dalīta pārvaldība

Dalībvalstu līmenī ierosinātā pārvaldes un kontroles sistēmu uzbūve ir izstrādāta, balstoties uz 2007.─2013. gadā izmantoto struktūru, un tajā ir saglabāta lielākā daļa funkciju, ko veic pašreizējā periodā, tostarp administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas un projektu revīzijas. Tomēr ir mainīta šo funkciju secība, nosakot, ka pārbaudes uz vietas nepārprotami ir atbildīgās iestādes pienākums saistībā ar gada grāmatojumu noskaidrošanu.

Lai pastiprinātu pārskatatbildību, atbildīgās iestādes akreditēs valsts akreditācijas struktūra, kas ir atbildīga par šo iestāžu pastāvīgu uzraudzību. Ar iestāžu skaita samazināšanu, vairs neparedzot sertificējošo iestādi, un fondu skaita samazināšanu ir paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt iespēju attīstīt spēcīgākas administratīvās spējas, kā arī radīt iespēju skaidrāk nodalīt pienākumus.

Pašlaik nav pieejamas ticamas aplēses par dalīti pārvaldīto fondu kontroles izmaksām iekšlietu jomā. Vienīgā pieejamā aplēse attiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu, kur ar kontroli saistīto uzdevumu izmaksas (valsts līmenī, izņemot Komisijas izmaksas) tiek lēstas aptuveni 2 % apmērā no 2007.─2013. gadā pārvaldītā kopējā finansējuma. Šīs izmaksas ir saistītas ar šādām kontroles jomām: 1 % saistīts ar valsts koordināciju un programmu sagatavošanu, 82 % attiecas uz programmu pārvaldību, 4 % uz sertifikāciju un 13 % uz revīziju.

Kontroles izmaksas palielinās šādi priekšlikumi:

· akreditācijas struktūras izveide un darbība un sistēmas nomaiņa kopumā;

· pārvaldības deklarācijas iesniegšana kopā ar gada pārskatiem;

· pārbaudes uz vietas, kas jāveic atbildīgajai iestādei;

· nepieciešamība pēc papildu revīzijas darba, ko veic revīzijas iestādes, revidējot pārvaldības deklarāciju.

Tomēr ir arī šādi priekšlikumi, kas samazinās kontroles izmaksas:

· vairs nepastāvēs sertifikācijas iestāde. Kaut arī tās funkcijas tiks daļēji nodotas atbildīgajai iestādei, tas ļaus dalībvalstij ietaupīt ievērojamu daļu no izmaksām saistībā ar sertifikāciju, pateicoties lielākai administratīvajai efektivitātei, mazākai vajadzībai pēc koordinācijas un mazākam revīzijas apjomam;

· kontrole, ko paredzēts veikt revīzijas iestādei, būs vairāk vērsta uz atbildīgās iestādes veikto administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas (izlases) atkārtotu veikšanu. Tas paātrinās savstarpējo procedūru un nodrošinās, ka pirms gada pārskatu iesniegšanas tiek veiktas visas nepieciešamās pārbaudes;

· vienkāršotu izmaksu izmantošana samazinās administratīvās izmaksas un slogu visos līmeņos gan pārvaldes iestādēm, gan saņēmējiem;

· gada slēgšana un grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas perioda ierobežojums līdz 36 mēnešiem samazinās periodu, cik ilgi publiskajām iestādēm un saņēmējiem dokumenti jāglabā kontroles nolūkā;

· elektroniskās komunikācijas plūsmas izveide starp Komisiju un dalībvalstīm būs obligāta.

Minētajam jāpievieno 2.2.1. nodaļā uzskaitītie vienkāršošanas elementi, kas arī palīdzēs samazināt saņēmēju administratīvo slogu un tādējādi ir uzskatāmi par paralēlu kļūdu rašanās riska un administratīvā sloga samazināšanas līdzekli.

Tādējādi kopumā sagaidāms, ka šo priekšlikumu rezultātā kontroles izmaksas tiks drīzāk pārdalītas nekā palielinātas vai samazinātas. Tomēr gaidāms, ka šī izmaksu pārdalīšana (visās funkcijās un, pateicoties samērīgām kontroles procedūrām, arī visās dalībvalstīs un programmās) ļaus efektīvāk samazināt riskus un panākt labāku un ātrāku ticamības apstiprināšanas ķēdi.

Komisijas līmenī nav paredzams, ka plānošanas perioda pirmajā pusē samazināsies pārvaldības un kontroles izmaksas dalītajai pārvaldībai. Tas tā pirmkārt ir tāpēc, ka summas un politikas jomas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, ievērojami pieaugs un paplašināsies salīdzinājumā ar pašreizējo periodu. Tādēļ, lai saglabātu tādus pašus resursus vien, jau būs nepieciešama lielāka efektivitāte. Turklāt pirmais gads būs raksturīgs ar to, ka būs vienlaikus jāveic daudzi svarīgi uzdevumi: jānoslēdz 2007.-2013. gada programmas (pēdējie noslēgšanas ziņojumi jāiesniedz līdz 2016. gada 31. martam), jārisina politiskie dialogi un jāapstiprina daudzgadu valstu programmas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, jāizveido jauna grāmatojumu noskaidrošanas sistēma. Perioda otrajā pusē pieejamie potenciālie resursi tiks izmantoti, lai uzlabotu vērtēšanu un uzraudzību.  

Centralizēta pārvaldība

Attiecībā uz centralizētu pārvaldību Komisija arī turpmāk piemēros savu pašreizējo kontroles sistēmu, kas sastāv no šādiem pamatelementiem: darbību pārraudzība, ko veic darbības direktorāti, ex-ante kontrole, ko veic Budžeta un kontroles nodaļa, Iekšējā iepirkuma komiteja, dotāciju ex-post kontrole vai iekšējās revīzijas struktūrvienības un/vai iekšējās revīzijas dienesta revīzijas. Ex-post kontroles sektors piemēro “atklāšanas stratēģiju”, kuras mērķis ir atklāt pēc iespējas lielāku skaitu no neatbilstībām, lai atgūtu nepareizi izmaksātās summas. Pamatojoties uz šo stratēģiju, tiek veikta projektu izlases pārbaude, kuri tiek atlasīti, gandrīz pilnīgi balstoties uz riska analīzi.

Pateicoties šādam ex-ante un ex-post kontroles apvienojumam, kā arī dokumentārām pārbaudēm un revīzijām uz vietas, iepriekšējos gados skaitliski izsakāmais vidējais atlikušo kļūdu biežums bija mazāks par 2 %. Tāpēc uzskatāms, ka HOME ĢD iekšējās kontroles sistēma, kā arī tās izmaksas ir adekvātas, lai sasniegtu mērķi – zemāku kļūdu procentuālo rādītāju.

Tomēr šīs sistēmas ietvaros HOME ĢD turpinās izskatīt iespējas stiprināt pārvaldību un panākt lielāku vienkāršību. Konkrēti, cik vien iespējams, tiks izmantotas visas vienkāršotās iespējas, kādas sniedz jaunā Finanšu regula, jo sagaidāms, ka tās palīdzēs samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un tādējādi vienlaikus mazinās kļūdu risku un administratīvo slogu Komisijai.

Jaunas jomas

Priekšlikumos ir paredzētas jaunas jomas ES finansējumam iekšlietu jomā, piemēram, ES aģentūrās esošo speciālo zināšanu labāka izmantošana, ārējās dimensijas attīstīšana un ārkārtas mehānismu stiprināšana.     Šajā sakarā HOME ĢD būs nepieciešamas jaunas pārvaldības un kontroles metodes.    Šīm jaunajām jomām atvēlamās summas vēl nav noteiktas, tomēr nav paredzams, ka tās būs ievērojamas salīdzinājumā ar kopējo budžetu iekšlietu jomā. Tomēr būs ļoti svarīgi cik iespējams agri šajā periodā izveidot iekšējos līdzekļus un darba kārtību šo jauno uzdevumu īstenošanai, pilnībā ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus.

Sniegtā analīze skaidri parāda, ka, neraugoties uz visiem ieviestajiem vienkāršojumiem, cilvēkresursi, kas nepieciešami HOME ĢD palielinātā budžeta īstenošanai, būs jāpastiprina.      Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Papildus visu regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai HOME ĢD izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju saskaņā ar Komisijas jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS), kuru pieņēma 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tā iekšējās kontroles saistībā ar krāpšanas apkarošanu pilnībā saskan ar CAFS un ka tā krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir vērsta uz to, lai noteiktu jomas, kurās pastāv krāpšanas risks, un izstrādātu atbilstošu rīcību. Vajadzības gadījumā tiks izveidotas kontaktu grupas un attiecīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus saistībā ar fondiem.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību CAFS ir skaidri noteikta nepieciešamība Komisijas priekšlikumos 2014.-2020. gada regulām prasīt dalībvalstīm ieviest krāpšanas novēršanas pasākumus, kas ir efektīvi un samērīgi ar apzinātajiem krāpšanas riskiem. Šā priekšlikuma 5. pantā ir skaidri noteikta prasība dalībvalstīm novērst, atklāt un labot pārkāpumus un ziņot Komisijai. Sīkāk šie pienākumi tiks izklāstīti detalizētajos noteikumos par atbildīgās iestādes funkcijām, kā paredzēts 24. panta 5. punkta c) apakšpunktā.

Turklāt 41. pantā ir nepārprotami norādīts, ka atkārtoti izmanto līdzekļus, kas tiek iegūti finanšu korekciju rezultātā, balstoties uz Komisijas vai Revīzijas palātas konstatējumiem.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs || Dif.[30] || no EBTA valstīm[31] || no kandidātvalstīm[32] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 ||   || Dif. || NAV || NAV || NAV || NAV

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs 3. pozīcija || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 18 01 04 aa      Patvēruma un migrācijas fonds -tehniskā palīdzība || Nedif. || NAV || NAV || NAV || NAV

3 || 18 02 aa           Patvēruma un migrācijas fonds || Dif. || NAV || NAV || NAV || NAV

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 3 || Drošība un pilsoniskums

Iekšlietu ĢD || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas (pašreizējās cenās) || || || || || || || || ||

18 02 aa  Patvēruma un migrācijas fonds || Saistības || (1) || 517,492 || 527,892 || 538,500 || 549,320 || 560,356 || 571,613 || 586,266 || - || 3851,439

Maksājumi || (2) || 90,085 || 102,823 || 270,844 || 420,790 || 532,681 || 543,385 || 554,303 || 1336,528 || 3851,439

|| || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[33] || || || || || || || || ||

18 01 01 aa             Patvēruma un migrācijas fonds || || (3) || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || || 18,500

KOPĀ HOME ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 519,992 || 530,392 || 541,000 || 551,820 || 562,856 || 574,113 || 588,766 || || 3868,939

Maksājumi || =2+2a +3 || 92,585 || 105,323 || 273,344 || 423,290 || 535,181 || 545,885 || 556,803 || 1336,528 || 3868,939

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un nav piešķīrumu kopā.

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020 || Pēc 2020. || KOPĀ

HOME ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || || 145,887

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || || 1,157

Kopā HOME ĢD || 20 997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || || 147,044 || 165,589

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa kopā) || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || || 147,044

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro ||

Maksājumi || || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

· þ  Priekšlikums paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:        Iekšlietu politika tiek īstenota galvenokārt ar dalīto pārvaldību. Lai gan izdevumu prioritātes ir noteiktas ES līmenī, faktiskā ikdienas pārvaldība ir uzticēta atbildīgajām iestādēm valsts līmenī. Kopīgos rezultatīvos rādītājus un mērķus kopā noteiks Komisija un atbildīgā iestāde savas valsts programmas ietvaros, un tos apstiprinās Komisija. Tāpēc ir sarežģīti norādīt sasniedzamos gala mērķus, kamēr programmas nav izstrādātas, apspriestas un apstiprinātas, kas notiks 2013./2014. gadā.       Arī attiecībā uz centralizētu pārvaldību HOME ĢD nevar sniegt visu to rezultātu izsmeļošu sarakstu, kurus paredzēts sasniegt ar finansiālu intervenci fondu ietvaros, to vidējām izmaksām un skaitu, kā prasīts šajā sadaļā. Pašlaik nav statistikas rīku, kas ļautu jēgpilni aprēķināt vidējās izmaksas, pamatojoties uz pašreizējām programmām, un šāda precīza noteikšana būtu pretrunā principam, ka turpmākajām programmām būtu jābūt pietiekami elastīgām, lai pielāgotos politiskajām prioritātēm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Tas jo īpaši attiecas uz ārkārtas palīdzību un darbībām trešās valstīs un saistībā ar tām.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[34] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[35]… || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĀ – IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

· þ Priekšlikumā paredzēts administratīvo apropriāciju izmantojums šādā veidā.

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un nav piešķīrumu kopā.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) HOME

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas[36] || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Cilvēkresursi HOME || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 145,887

Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || 1,157

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || 147,044

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas[37] 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[38] || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Cilvēkresursi HOME || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 4,480

Citi administratīvi izdevumi || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 13,020

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 17,500

KOPĀ || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

· þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu turpmāk tabulā norādītajā veidā. Skaitļi, kas norādīti par “n” gadu, ir skaitļi, kas attiecas uz 2011. gadu.

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un nav piešķīrumu kopā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 ||

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) HOME ||

|| 18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 ||

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 ||

|| 18 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu )[39] ||

|| 18 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 ||

|| XX 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 ||

|| 18 01 04 aa [40] || - galvenajā mītnē[41] || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 ||

|| - delegācijās || * || * || * || * || * || * || *

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| Citi 13 01 04 02) || || || || || || || ||

|| KOPĀ || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Ārpakalpojumu procesa gadījumā, iesaistot izpildaģentūru, summas un aprēķinus koriģē.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki galvenajā mītnē || Veicamie uzdevumi ietver visus uzdevumus, kas nepieciešami finanšu programmas pārvaldībai, piemēram: - sniegt ieguldījumu budžeta procedūrā;          - risināt politiskos dialogus ar dalībvalstīm;    - sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes, apstiprināt valstu programmas;         - pārvaldīt valstu programmas, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un tiem sekojošās atlases procedūras;    - sazināties ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem saņēmējiem, dalībvalstīm, utt.); - izstrādāt norādes dalībvalstīm;        - pārvaldīt projektus no darbības un finanšu viedokļa; - veikt iepriekš aprakstīto kontroli (ex ante pārbaude, iepirkuma komiteja, ex post revīzija, iekšējā revīzija, grāmatojumu noskaidrošana);  - veikt uzskaiti;     - izstrādāt un pārvaldīt dotāciju un valsts programmu pārvaldības IT rīkus;             - uzraudzīt un ziņot par mērķu sasniegšanu, tostarp gada darbības pārskatā un kredītrīkotāja pastarpinātās deleģēšanas ziņojumos

Ārštata darbinieki || Uzdevumi ir līdzīgi ierēdņu un pagaidu darbinieku uzdevumiem, izņemot tos uzdevumus, kurus ārštata darbinieki nevar veikt.

Darbinieki delegācijās || Lai piedalītos politikas īstenošanā iekšlietu jomā un jo īpaši tās ārējā dimensijā, ES delegācijām būs nepieciešamas pietiekamas speciālās zināšanas iekšlietu jomā. Tās varētu nodrošināt Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

· þ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

· ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

· ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[42].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

· Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

· þ Priekšlikums paredz, ka Eiropas finansējumu ir nepieciešams līdzfinansēt. Precīzu summu nevar aprēķināt. Regula nosaka maksimālās līdzfinansējuma likmes, kas diferencētas atbilstoši darbību veidiem:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

· þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

· ¨         pašu resursus

· ¨         dažādus ieņēmumus

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[43]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Pants …. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV C 115, 4.5.2010.,1. lpp.

[2]               COM(2010)171 galīgā redakcija, 20.4.2010.

[3]               COM(2011)500, galīgā redakcija.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 573/2007/EK (OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.)

[5]               Padomes Lēmums 2007/435/EC (OV L 168, 28.6.2007, 18. lpp.)

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 575/2007/EK (OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.)

[7]               "ЕS budžeta pārskatīšana”, COM(2010) 700, 19.10.2010.

[8]               Datus vāc Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību.

[9]               Finanšu regulas trīsgadu pārskatīšanā tika ieviestas izmaiņas dalītas pārvaldības principos, un tās ir ņemtas vērā.

[10]             OV C […], […], [...]. lpp.

[11]             OV C […], […], [...]. lpp.

[12]             OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[13]             OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

[14]             COM(2005) 388 galīgā redakcija.

[15]             OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

[16]             OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

[17]             Datus vāc Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību.

[18]             OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.

[19]             OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.

[20]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[21]             OV L, , . lpp.

[22]             OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.

[23]             OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.

[24]             OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp.

[25]             Komisijas priekšlikums – Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)815 galīgā redakcija, 22.12.2010.). Ar šo priekšlikumu Komisija oficiāli atsauc iepriekšējos tiesību aktu priekšlikumus COM(2007)71 galīgā redakcija un COM(2010)260 galīgā redakcija.

[26]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[27]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[28]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[29]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[30]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[31]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[32]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[33]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[34]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.)

[35]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā "Konkrētie mērķi…"

[36]             Kopējais finansējums, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, ietverot ierēdņus un ārējo personālu.

[37]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[38]             Ārējais personāls, ko finansē no kādreizējām BA pozīcijām, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, tostarp ārējais personāls galvenajā mītnē un delegācijās.

[39]             CA — līgumdarbinieks; INT — pagaidu darbinieki („Intérimaire”); JED — Jeune Expert en Délégation (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts;

[40]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[41]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[42]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[43]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.