PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību ("Barselonas konvencija") pieņēma Barselonā 1976. gada 16. februārī un grozīja 1995. gada 10. jūnijā. Konvencija stājās spēkā 2004. gada 9. jūlijā. Eiropas Savienība ir šīs konvencijas Līgumslēdzēja puse, un tādas ir arī Itālija, Grieķija, Spānija, Francija, Slovēnija, Malta un Kipra un 14 citas Vidusjūras reģiona valstis, kuras neietilpst Eiropas Savienībā. Grozītās konvencijas 7. pants uzliek pienākumu tās Līgumslēdzējām pusēm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, mazinātu, apkarotu un iespējami lielākā apmērā likvidētu Vidusjūras piesārņojumu, kura izcelsme ir kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana.

2. Viens no Barselonas konvencijas protokoliem ir par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (vispārīgi dēvēts par Piekrasta protokolu). To pieņēma 1994. gada 14. oktobrī Madridē notikušajā Līgumslēdzēju pušu konferencē, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (1982. gada decembris) noteikumus.

3. Eiropas Savienība Piekrasta protokolu nav nedz parakstījusi, nedz ratificējusi. Pirms protokola pieņemšanas 1994. gada oktobrī Līgumslēdzēju pušu konferencē Komisija bija Padomē ierosinājusi (COM(94)397 galīgā redakcija) minētā protokola parakstīšanu. Tolaik tika uzskatīts par lietderīgāku turpināt darbu pie Kopienas režīma par atbildību vides jomā un nerisināt šo jautājumu ar starptautiska nolīguma palīdzību. Jau 1993. gadā bija publicēta Zaļā grāmata par videi nodarīta kaitējuma atlīdzināšanu; 2000. gadā tai sekoja Baltā grāmata par atbildību vides jomā. Visbeidzot 2004. gadā pieņēma direktīvu par atbildību vides jomā.

4. Piekrasta protokols stājās spēkā 2011. gada 24. martā. Līdz šim protokolu ratificējušas Albānija, Tunisija, Maroka, Lībija, Kipra un Sīrija. Arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir Barselonas konvencijas Līgumslēdzējas puses, pēdējos mēnešos ir darījušas zināmu savu nodomu ratificēt minēto protokolu.

5. Piekrasta protokols aptver daudzas un dažādas izpētes un izmantošanas darbības, prasības par atļaujām, pamestu vai neizmantotu iekārtu demontāžu, bīstamu vielu izmantošanu un izņemšanu, prasības par atbildību un kompensācijām, darbības koordināciju reģionālā līmenī kopīgi ar pārējām Barselonas konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un noteikumus par drošumu, neparedzētu izdevumu plānošanu un monitoringu.

6. Piekrasta protokola noteikumu īstenošanai jānotiek vairākos administratīvos un ekonomikas līmeņos. Dalībvalstis un to attiecīgās kompetentās iestādes būs atbildīgas par dažu sīki izstrādātu Piekrasta protokola pasākumu izpildi, piemēram, par nacionālas monitoringa sistēmas izveidošanu un par tādu normu un procedūru pieņemšanu un izpildi, kas attiecas uz atbildības pakāpes noteikšanu un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

7. Aplēsts, ka Vidusjūrā ir vairāk nekā 200 darbojošos jūras piekrasta platformu, un tiek apsvērta jaunu šādu iekārtu uzstādīšana. Pēc lielu fosilā kurināmā krājumu atrašanas Vidusjūrā gaidāms, ka pastiprināsies ogļūdeņražu izpētes un izmantošanas darbības. Vidusjūra ir gandrīz slēgta jūra ar specifisku hidrodinamiku, un tāda veida avārijas, kāda 2010. gadā notika Meksikas līcī, nodarītu tūlītēju, pārrobežu kaitējumu Vidusjūras reģiona ekonomikai un vārajām jūras un piekrastes ekosistēmām. Jādomā, ka vidēji ilgā termiņā tiks pētīti un izmantoti arī citi minerālu resursi, kas atrodas atklātā jūrā, uz jūras gultnes vai tās dzīlēs.

8. Pienācīgi nenodrošinoties pret šādu darbību radītajiem riskiem, būtiski mazināsies Itālijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Slovēnijas, Maltas un Kipras izredzes savos jūras ūdeņos sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā to prasa Jūras stratēģijas pamatdirektīva (Direktīva 2008/56/EK), kā arī pildīt saistības un pienākumus, kurus Itālija, Grieķija, Spānija, Francija, Slovēnija, Malta, Kipra un arī pati Eiropas Savienība uzņēmušās, būdamas Barselonas konvencijas Līgumslēdzējas puses.

9. Nesenajā Komisijas paziņojumā par jūras piekrasta zonas drošības jautājumiem (COM(2010)560 galīgā redakcija, 12.10.2010.) sīkāk apskatītas jomas, kurās jārīkojas, lai godam turētu Eiropas Savienības drošības un vides mandātu, un ierosinātas konkrētas darbības. Viena no šādām rīcības jomām ir starptautiskā sadarbība, lai paaugstinātu jūras piekrasta zonas drošību un reaģētspēju pasaules mērogā, un viens no šādas darbības virzieniem ir reģionālo konvenciju noslēgšanas iespēju apzināšana. Konkrēti paziņojumā ieteikts ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm atsākt procesu, kas vainagotos ar Piekrasta protokola stāšanos spēkā.

10. Padome tās secinājumos par drošību, kas saistīta ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, apstiprina, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāturpina stiprināt savu ievērojamo nozīmi, cenšoties panākt augstākos drošības standartus saistībā ar starptautiskām iniciatīvām un forumiem un saistībā ar sadarbību tādos reģionos kā Vidusjūra, un aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas pilnīgāk izmantot spēkā esošās starptautiskās konvencijas.

11. Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembra rezolūcijā uzsver to, ka ir svarīgi panākt neratificētā 1994. gada Vidusjūras protokola pilnīgu spēkā stāšanos, par mērķi nosakot aizsardzību no izpētes un ieguves darbu radītā piesārņojuma.

12. Viens no Eiropas Savienības īstenotās vides politikas mērķiem ir veicināt uz reģionālu vides problēmu risināšanu vērstu pasākumu īstenošanu starptautiskā līmenī. Saistībā ar Piekrasta protokolu īpaši svarīgi ir paturēt prātā lielo varbūtību, ka tik slēgtā jūrā kā Vidusjūra avārijas gadījumā vides problēmām būs pārrobežu raksturs. Tāpēc Eiropas Savienībai ir pienācīgi darīt visu vajadzīgo, lai pieaugtu piekrasta zonā notiekošo izpētes un izmantošanas darbību drošums un lai Vidusjūrā uzlabotos jūras vides aizsardzība.

13. Ir steidzami jārod risinājumi saistībā ar potenciāli milzīgo risku, ko rada ar jūras piekrasta zonu saistītās darbības, sevišķi ja tās norisinās sarežģītos apstākļos, kā urbšanas darbi atklātā jūrā, un valstu un reģionālā līmenī jāizveido atbilstīgi incidentu novēršanas un seku likvidēšanas mehānismi, lai risinātu ekspluatācijas izraisīta, nelegāla un netīša piesārņojuma problēmas. Tādēļ kopā ar šo priekšlikumu Komisija ierosina arī regulu par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un izmantošanas darbību drošumu jūras piekrasta zonā.

14. Piekrasta protokola darbības joma jau ir lielā mērā reglamentēta ar Savienības tiesību aktiem. Tā ietver, piemēram, tādus elementus kā jūras vides aizsardzība, ietekmes uz vidi novērtējums un atbildība vides jomā. Turklāt, ja vien likumdevēju galīgais lēmums šajā jautājumā nav citāds, Piekrasta protokols ir saskanīgs ar mērķiem, kas izvirzīti ierosinātajā regulā par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un izmantošanas darbību drošumu jūras piekrasta zonā, tostarp attiecībā uz atļauju izdošanu, ietekmes uz vidi novērtējumu un operatoru tehnisko un finansiālo rīcībspēju.

15. Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noslēgt Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana.

2011/0304 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības pievienošanos Protokolam par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1) Konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, vēlāk pārdēvēta par Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk "Barselonas konvencija"), Eiropas Kopienas vārdā tika noslēgta ar Padomes Lēmumu 77/585/EEK un Lēmumu 1999/802/EK.

(2) Saskaņā ar Barselonas konvencijas 7. pantu Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, mazinātu, apkarotu un iespējami lielākā apmērā likvidētu Vidusjūras piesārņojumu, kura izcelsme ir kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana.

(3) Viens no Barselonas konvencijas protokoliem ir par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (vispārīgi dēvēts par Piekrasta protokolu). Tas stājās spēkā 2011. gada 24. martā. Līdz šim protokolu ratificējušas Albānija, Tunisija, Maroka, Lībija, Kipra un Sīrija. Arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir Barselonas konvencijas Līgumslēdzējas puses, pēdējos mēnešos ir darījušas zināmu savu nodomu ratificēt minēto protokolu.

(4) Aplēsts, ka Vidusjūrā ir vairāk nekā 200 darbojošos jūras piekrasta platformu, un tiek apsvērta jaunu šādu iekārtu uzstādīšana. Pēc lielu fosilā kurināmā krājumu atrašanas Vidusjūrā gaidāms, ka pastiprināsies ogļūdeņražu izpētes un izmantošanas darbības. Vidusjūra ir gandrīz slēgta jūra ar specifisku hidrodinamiku, un tāda veida avārijas, kāda 2010. gadā notika Meksikas līcī, nodarītu tūlītēju, pārrobežu kaitējumu Vidusjūras reģiona ekonomikai un vārajām jūras un piekrastes ekosistēmām. Jādomā, ka vidēji ilgā termiņā tiks pētīti un izmantoti arī citi minerālu resursi, kas atrodas atklātā jūrā, uz jūras gultnes vai tās dzīlēs.

(5) Pienācīgi nenodrošinoties pret šādu darbību radītajiem riskiem, būtiski mazināsies Itālijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Slovēnijas, Maltas un Kipras izredzes savos jūras ūdeņos sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā to prasa Jūras stratēģijas pamatdirektīva (Direktīva 2008/56/EK), un pildīt saistības un pienākumus, kurus Itālija, Grieķija, Spānija, Francija, Slovēnija, Malta, Kipra un arī pati Eiropas Savienība uzņēmušās, būdamas Barselonas konvencijas Līgumslēdzējas puses.

(6) Piekrasta protokols ietver daudzveidīgus noteikumus, kas īstenojami dažādos administratīvajos līmeņos. Eiropas Savienībai pienāktos gādāt par to, lai pieaug piekrasta zonā notiekošo izpētes un izmantošanas darbību drošums, cita starpā paturot prātā lielo varbūtību, ka ar šādām darbībām saistītajām vides problēmām būs pārrobežu raksturs, bet dalībvalstīm un to attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāatbild par dažu sīki izstrādātu Piekrasta protokola pasākumu izpildi.

(7) Komisijas paziņojumā par drošības problēmām, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā[1], atzīta vajadzība pēc starptautiskas sadarbības, lai paaugstinātu jūras piekrasta zonas drošību un reaģētspēju pasaules mērogā, un viens no šādas darbības virzieniem ir reģionālo konvenciju noslēgšanas iespēju apzināšana. Paziņojumā ieteikts ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm atsākt procesu, kas vainagotos ar Piekrasta protokola stāšanos spēkā.

(8) Padomes secinājumos par drošību, kas saistīta ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, Padome apstiprina, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāturpina stiprināt savu ievērojamo nozīmi, cenšoties panākt augstākos drošības standartus saistībā ar starptautiskām iniciatīvām un forumiem un saistībā ar sadarbību tādos reģionos kā Vidusjūra, un aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas pilnīgāk izmantot spēkā esošās starptautiskās konvencijas.

(9) Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembra rezolūcijā uzsver to, ka ir svarīgi panākt neratificētā 1994. gada Vidusjūras protokola pilnīgu spēkā stāšanos, par mērķi nosakot aizsardzību no izpētes un ieguves darbu radītā piesārņojuma.

(10) Viens no Eiropas Savienības īstenotās vides politikas mērķiem ir veicināt uz reģionālu vides problēmu risināšanu vērstu pasākumu īstenošanu starptautiskā līmenī. Saistībā ar Piekrasta protokolu īpaši svarīgi ir paturēt prātā lielo varbūtību, ka tik slēgtā jūrā kā Vidusjūra avārijas gadījumā vides problēmām būs pārrobežu raksturs. Tāpēc Eiropas Savienībai pienākas darīt visu vajadzīgo, lai pieaugtu piekrasta zonā notiekošo izpētes un izmantošanas darbību drošums un lai Vidusjūrā uzlabotos jūras vides aizsardzība.

(11) Kopā ar šo priekšlikumu Komisija ierosina arī regulu par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un izmantošanas darbību drošumu jūras piekrasta zonā.

(12) Piekrasta protokola darbības joma jau ir lielā mērā reglamentēta ar Savienības tiesību aktiem. Tā ietver, piemēram, tādus elementus kā jūras vides aizsardzība, ietekmes uz vidi novērtējums un atbildība vides jomā. Turklāt, ja vien likumdevēju galīgais lēmums šajā jautājumā nav citāds, Piekrasta protokols ir saskanīgs ar mērķiem, kas izvirzīti ierosinātajā regulā par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un izmantošanas darbību drošumu jūras piekrasta zonā, tostarp attiecībā uz atļauju izdošanu, ietekmes uz vidi novērtējumu un operatoru tehnisko un finansiālo rīcībspēju.

(13) Ir būtiski, lai dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes cieši sadarbotos gan sarunu gaitā un protokola noslēgšanas procesā, gan no tā izrietošo saistību izpildē. Šis pienākums sadarboties izriet no prasības par vienotību Eiropas Savienības starptautiskajā pārstāvībā. Tādēļ dalībvalstīm, kuras ir Barselonas konvencijas Līgumslēdzējas puses, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pabeigtu Piekrasta protokola ratifikācijas procedūras vai pievienotos tam, ja tas vēl nav izdarīts.

(14) Būtu jānoslēdz minētais Piekrasta protokols,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina Eiropas Savienības pievienošanos Protokolam par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kuras ir tiesīgas Eiropas Savienības vārdā iesniegt apstiprinājuma dokumentu Spānijas valdībai, kas veic depozitāra funkcijas, saskaņā ar protokola 32. pantu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties protokolā paredzētās saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[2].

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

                                                                      

PIELIKUMS

Šā protokola līgumslēdzējas puses,

būdamas puses Konvencijai par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kura pieņemta 1976. gada 16. februārī Barselonā,

ievērojot minētās konvencijas 7. pantu,

ievērojot to, ka palielinās darbību apjoms saistībā ar Vidusjūras gultnes un tās dzīļu izpēti un izmantošanu,

atzīstot, ka piesārņojums, kas var no tā rasties, rada nopietnu apdraudējumu videi un cilvēkiem,

vēlēdamās pasargāt Vidusjūru no piesārņojuma, kas rodas no izpētes un izmantošanas darbībām,

ņemot vērā Protokolus, kas saistīti ar Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, un jo īpaši Protokolu par sadarbību avārijas situācijās Vidusjūrā radītā naftas un citu kaitīgo vielu piesārņojuma apkarošanā, kurš pieņemts 1976. gada 16. februārī Barselonā, un Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām Vidusjūras reģionā, kurš pieņemts 1982. gada 3. aprīlī Ženēvā,

ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, kas pieņemta 1982. gada 10. decembrī Montegobejā un ko parakstījušas daudzas līgumslēdzējas puses, noteikumus,

atzīstot piekrastes valstu attīstības līmeņa atšķirības un ņemot vērā jaunattīstības valstu ekonomiskās un sociālās vajadzības,

ir vienojušās šādi.

I IEDAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā protokolā:

(a) "konvencija" ir Konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kura pieņemta 1976. gada 16. februārī Barselonā;

(b) "organizācija" ir konvencijas 17. pantā minētā struktūra;

(c) "resursi" ir visi cietie, šķidrie vai gāzveida minerālu resursi;

(d) "darbības saistībā ar resursu izpēti un/vai izmantošanu protokola zonā" (turpmāk "darbības") ir:

i)       zinātniskās pētniecības darbības saistībā ar jūras gultnes un tās dzīļu resursiem,

ii)       izpētes darbības:

-        seismoloģiskās darbības, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte, paraugu ņemšana,

-        izmēģinājuma urbšanas darbi;

iii)      izmantošanas darbības:

-             iekārtas uzstādīšana resursu ieguvei un ar to saistītās darbības,

-             ekspluatācijas urbumi,

-             ieguve, apstrāde un uzglabāšana,

-             transportēšana uz krastu pa cauruļvadiem un iekraušana kuģos,

-             apkope, remonts un citas palīgdarbības;

(e) "piesārņojums" ir definēts atbilstīgi konvencijas 2. panta a) punktam;   

(f) "iekārta" ir jebkāda nostiprināta vai peldoša konstrukcija un jebkura tās neatņemama sastāvdaļa, ko izmanto darbībās, tostarp:

i)       nostiprinātas vai pārvietojamas jūras piekrasta zonas urbšanas ierīces,

ii)       nostiprinātas vai peldošas ražošanas ierīces, tostarp dinamiski pozicionētas ierīces,

iii)      jūras piekrasta zonas uzglabāšanas iekārtas, tostarp šim nolūkam izmantotie kuģi,

iv)      jūras piekrasta zonas kravas termināļi un iegūto produktu transportēšanas sistēmas, piemēram, zemūdens cauruļvadi,

v)      tai pievienotie aparāti un iekārtas no jūras gultnes vai tās dzīlēm iegūto vielu pārkraušanai, apstrādei, uzglabāšanai un iznīcināšanai;

(g) "operators" ir:

i)       jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai puse, kuras jurisdikcijas teritorijā tiek veiktas darbības (turpmāk "līgumslēdzēja puse"), saskaņā ar šo protokolu ir piešķīrusi pilnvaras veikt darbības, un/vai kura veic šādas darbības, vai

ii)       jebkura persona, kurai nav atļaujas šī protokola nozīmē, bet kura de facto kontrolē šādas darbības;

(h) "drošības zona" ir zona, kas izveidota ap iekārtām saskaņā ar vispārējo starptautisko tiesību aktu noteikumiem un tehniskajām prasībām, ar atbilstīgu marķējumu, lai nodrošinātu gan navigācijas, gan iekārtu drošību;

(i) "atkritumi" ir jebkura veida, formas vai raksturojuma vielas un materiāli, kas radušies no darbībām, uz kurām attiecas šis protokols, un kurus likvidē vai kuri ir paredzēti likvidēšanai, vai kuri ir jālikvidē;

(j) "kaitīgas vai indīgas vielas un materiāli" ir jebkura veida, formas vai raksturojuma vielas un materiāli, kas var radīt piesārņojumu, ja tiek ievesti protokola zonā;

(k) "ķīmiskās izmantošanas plāns" ir operatora sagatavots plāns jebkurai jūras piekrasta zonas iekārtai, kurā norāda:

i)       ķīmiskās vielas, kuras operators plāno izmantot operācijās,

ii)       iemesls vai iemesli, kāpēc operators plāno izmantot ķīmiskās vielas,

iii)      maksimālā ķīmisko vielu koncentrācija, ko operators plāno izmantot kopā ar jebkādām citām vielām, un maksimālie daudzumi, ko plānots izmantot kādā konkrētā laikposmā,

iv)      teritorija, kurā ķīmiskās vielas var nonākt jūras vidē;

(l) "nafta" ir nafta jebkurā veidā, tostarp jēlnafta, degvieleļļa, naftas nosēdumi, naftas atkritumi un rafinēti produkti, kā arī, neierobežojot iepriekšminētos vispārīgos formulējumus, vielas, kas minētas šā protokola papildinājumā;

(m) "naftas maisījums" ir maisījums, kura sastāvā ir nafta;

(n) "notekūdeņi" ir:

i)       kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm, pisuāriem un ūdens klozetu izvadcaurulēm,

ii)       kanalizācijas ūdeņi no izlietnēm, vannām un izvadcaurulēm, kas atrodas ārstniecības telpās (ambulancēs, lazaretēs utt.),

iii)      citi notekūdeņi sajaukumā ar iepriekš minētajiem kanalizācijas ūdeņiem;

(o) "paliekas" ir visa veida pārtikas atliekas, sadzīves atkritumi un atkritumi, kuri radušies iekārtas normālas ekspluatācijas rezultātā un kuri nepārtraukti vai laiku pa laikam jālikvidē, izņemot tās vielas, kas definētas vai minētas citur šajā protokolā;

(p) "saldūdens robeža" ir vieta ūdenstecēs, kur nelielu plūdmaiņu laikā un laikā, kad ir maza saldūdens plūsma, ir vērojams sāļuma pieaugums sakarā ar jūras ūdens klātbūtni.

2. pants

ĢEOGRĀFISKĀ DARBĪBAS ZONA

1. Teritorija, uz kuru attiecas protokols (minēta šajā protokolā kā "protokola zona"), ir:

(a) Vidusjūras reģions, kā definēts konvencijas 1. pantā, tostarp kontinentālais šelfs, jūras gultne un tās dzīles,

(b) ūdeņi, tostarp jūras gultne un tās dzīles, kas atrodas uz krasta pusi no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīts teritoriālo ūdeņu platums, un, ja ir ūdensteces, – līdz saldūdens robežai.

2. Jebkura no šā protokola līgumslēdzējām pusēm (turpmāk šajā protokolā "Puses") var iekļaut protokola zonā savu teritoriju mitrājus vai piekrastes teritorijas.

3. Šis protokols vai tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz šo protokolu, nav pretrunā ar jebkuras valsts tiesībām attiecībā uz kontinentālā šelfa robežas noteikšanu.

3. pants

VISPĀRĪGAS SAISTĪBAS

1. Puses katra atsevišķi vai divpusējā vai daudzpusējā sadarbībā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, samazinātu, apkarotu un kontrolētu piesārņojumu protokola zonā, kas rodas no darbībām, cita starpā nodrošinot, ka šim nolūkam izmanto labākās pieejamās metodes, kas ir ekoloģiski efektīvas un ekonomiski atbilstīgas.

2. Puses nodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai darbības neradītu piesārņojumu.

II IEDAĻA – ATĻAUJU SISTĒMA

4. pants

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. Par visām darbībām protokola zonā, tostarp iekārtu montāžu uz vietas, no kompetentās iestādes iepriekš saņem rakstisku atļauju veikt izpēti vai izmantošanu. Šī iestāde pirms atļaujas izsniegšanas pārliecinās, ka iekārta ir izgatavota atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un praksei un ka operatoram ir tehniskā pieredze un finansiālas iespējas darbību veikšanai. Šo atļauju izsniedz kompetentās iestādes noteiktā kārtībā.

2. Atļauju neizsniedz, ja ir pazīmes, ka piedāvātās darbības var radīt būtiskus kaitējumus videi, no kuriem nebūtu iespējams izvairīties, nodrošinot atbilstību atļaujā un šā protokola 6. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

3. Plānojot saņemt iekārtas izvietošanas atļauju, līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tas nekaitē esošām iekārtām, jo īpaši cauruļvadiem un kabeļiem.

5. pants

PRASĪBAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANAI

1. Līgumslēdzēja puse nosaka, ka, piesakoties atļaujas saņemšanai vai atjaunošanai, potenciālais operators kompetentajai iestādei iesniedz projektu un pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

(a) pētījums par ierosināto darbību ietekmi uz vidi; kompetentā iestāde, ņemot vērā darbību veidu, jomu, ilgumu un tehniskās metodes, kā arī teritorijas īpašības, var pieprasīt sagatavot ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar šā protokola IV pielikumu;

(b) precīzas norādes attiecībā uz to ģeogrāfisko apgabalu, kur paredzēta darbība, ieskaitot drošības zonas;

(c) ziņas par potenciālā operatora un iekārtas personāla profesionālo un tehnisko kvalifikāciju, kā arī par apkalpes sastāvu;

(d) drošības pasākumi, kā norādīts 15. pantā;

(e) operatora ārkārtas rīcības plāns, kā norādīts 16. pantā;

(f) pārraudzības procedūras, kā norādīts 19. pantā;

(g) iekārtu novākšanas plāni, kā norādīts 20. pantā;

(h) piesardzības pasākumi īpaši aizsargājamās teritorijās, kā norādīts 21. pantā;

(i) atbildības apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums, kā norādīts 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2. Attiecībā uz zinātniskās pētniecības un izpētes darbībām kompetentā iestāde var lemt ierobežot šā panta 1. punktā minēto prasību apjomu, ņemot vērā darbību raksturu, jomu, ilgumu un tehniskās metodes, kā arī teritorijas īpašības.

6. pants

ATĻAUJU IZSNIEGŠANA

1. Atļaujas, kas minētas 4. pantā, izsniedz tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārbaudījusi, vai ir izpildītas 5. pantā un IV pielikumā minētās prasības.

2. Katrā atļaujā norāda darbības un atļaujas derīguma termiņu, nosaka ģeogrāfiskās robežas teritorijai, uz kuru atļauja attiecas, un uzskaita tehniskās prasības un atļautās iekārtas. Nepieciešamās drošības zonas nosaka vēlākā atbilstīgā posmā.

3. Atļaujā var paredzēt nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, tehniskajiem paņēmieniem vai metodēm, kas paredzētas, lai līdz minimumam samazinātu riskus un kaitējumu no piesārņojuma šo darbību rezultātā.

4. Puses iespējami drīz paziņo organizācijai par izsniegtajām vai atjaunotajām atļaujām. Organizācija reģistrē visas protokola zonā atļautās iekārtas.

7. pants

SANKCIJAS

Katra puse nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja netiek pildītas no šā protokola izrietošās saistības, tiek pārkāpti valsts tiesību akti vai noteikumi attiecībā uz šā protokola īstenošanu vai ja nav izpildīti atļaujā minētie īpašie nosacījumi.

III IEDAĻA – ATKRITUMI UN KAITĪGAS VAI INDĪGAS VIELAS UN MATERIĀLI

8. pants

VISPĀRĪGIE PIENĀKUMI

Nepārkāpjot citus šajā iedaļā minētos standartus vai pienākumus, Puses operatoriem uzliek vispārīgu pienākumu izmantot vislabākos pieejamos, videi draudzīgākos un ekonomiski pamatotākos tehniskos paņēmienus un ievērot starptautiski pieņemtos standartus attiecībā uz atkritumiem, kā arī kaitīgu vai indīgu vielu un materiālu izmantošanu, uzglabāšanu un likvidēšanu, lai līdz minimumam samazinātu piesārņošanas risku.

9. pants

KAITĪGAS VAI INDĪGAS VIELAS UN MATERIĀLI

1. Darbībās izmantojamo ķīmisko vielu izmantošanu un uzglabāšanu apstiprina kompetentā iestāde, pamatojoties uz ķīmisko vielu izmantošanas plānu.

2. Līgumslēdzēja puse var regulēt, ierobežot vai aizliegt ķīmisko vielu izmantošanu darbību veikšanai atbilstīgi vadlīnijām, kas jāpieņem līgumslēdzējām pusēm.

3. Lai aizsargātu vidi, puses nodrošina, ka katrai vielai un materiālam, kuru izmanto darbību veikšanai, tiek pievienots sastāva apraksts, ko sagatavojis šo vielu vai materiālu ražotājs.

4. Protokola zonā ir aizliegts atbrīvoties no kaitīgām vai indīgām vielām un materiāliem, kas radušies tādu darbību rezultātā, uz kurām attiecas šis protokols, un kas ir uzskaitīti šā protokola I pielikumā.

5. Lai protokola zonā atbrīvotos no kaitīgām vai indīgām vielām un materiāliem, kas radušies tādu darbību rezultātā, uz kurām attiecas šis protokols, un kas ir uzskaitīti šā protokola II pielikumā, katrā gadījumā ir vajadzīga īpaša kompetentās iestādes atļauja.

6. Lai protokola zonā atbrīvotos no visām pārējām kaitīgām vai indīgām vielām un materiāliem, kas radušies tādu darbību rezultātā, uz kurām attiecas šis protokols, un kas var radīt piesārņojumu, ir vajadzīga iepriekš izsniegta vispārēja kompetentās iestādes atļauja.

7. Atļaujas, kas minētas 5. un 6. punktā, izsniedz tikai pēc rūpīgas visu šā protokola III pielikumā noteikto faktoru izskatīšanas.

10. pants

NAFTA UN NAFTAS MAISĪJUMI, URBŠANAS ŠĶIDRUMI UN BLAKUSPRODUKTI

1. Puses formulē un pieņem vienotus standartus par atbrīvošanos no naftas un naftas maisījumiem iekārtās protokola zonā:

(a) šos vienotos standartus formulē saskaņā ar V pielikuma A daļas noteikumiem;

(b) šie vienotie standarti nedrīkst būt mazāk ierobežojoši kā turpmāk minētie, proti:

i)       mašīntelpu kanalizācijā maksimālais neatšķaidītas naftas saturs 15 mg uz litru,

ii)       ražošanā izmantotajā ūdenī maksimālais naftas saturs vidēji 40 mg uz litru jebkurā kalendārajā mēnesī; saturs ne brīdi nedrīkst pārsniegt 100 mg uz litru;

(c) puses, savstarpēji vienojoties, nosaka, kāda metode tiks izmantota, lai analizētu naftas sastāvu.

2. Puses formulē un pieņem vienotus standartus par urbšanas šķidrumu un urbšanas blakusproduktu izmantošanu un atbrīvošanos no tiem protokola zonā. Šos vienotos standartus formulē saskaņā ar V pielikuma B daļas noteikumiem.

3. Katra puse veic atbilstīgus pasākumus, lai ieviestu vienotos standartus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, vai ieviestu stingrākus standartus, kurus tā var būt pieņēmusi.

11. pants

NOTEKŪDEŅI

1. Līgumslēdzēja puse protokola zonā aizliedz novadīt notekūdeņus, kas nākuši no iekārtām, kuras pastāvīgi apkalpo 10 vai vairāk cilvēku, izņemot gadījumus, ja:

(a) ar kompetentās iestādes atļauju no iekārtas izplūst attīrīti notekūdeņi vismaz četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai nostiprinātām zvejas iekārtām, ļaujot līgumslēdzējai pusei lemt par katru gadījumu atsevišķi,

(b) notekūdeņi nav attīrīti, bet novadīšana notiek saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un standartiem, vai

(c) notekūdeņi plūst cauri apstiprinātai notekūdeņu attīrīšanas iekārtai, ko sertificējusi kompetentā iestāde.

2. Vajadzības gadījumā, ja līgumslēdzēja puse to uzskata par vajadzīgu, tā, cita starpā straumju virzienu dēļ, piemēro stingrākus noteikumus protokola zonā vai tuvumā jebkurai no 21. pantā minētajām zonām.

3. Izņēmumus, kas minēti 1. punktā, nepiemēro, ja izplūde rada redzamas peldošas cietas daļiņas vai iekrāso apkārtējo ūdeni, maina tā krāsu vai caurspīdīgumu.

4. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem un kaitīgām vai indīgām vielām un materiāliem, uz kuriem attiecas atšķirīgas prasības par to izvadīšanu, piemēro stingrākās prasības.

12. pants

PALIEKAS

1. Līgumslēdzēja puse protokola zonā aizliedz atbrīvoties no šādiem produktiem un materiāliem:

(a) visa veida plastmasa, tostarp, bet ne tikai sintētiskas troses, sintētiski zvejas tīkli un plastmasas atkritumu maisi,

(b) visas pārējās paliekas, kas bioloģiski nesadalās, tostarp papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māla trauki, kravas stiprinājumi, apšuvuma un iepakojuma materiāli.

2. Atbrīvošanās no pārtikas atlikumiem protokola zonā notiek pēc iespējas tālāk no sauszemes atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem un standartiem.

3. Ja paliekas ir sajauktas ar citām izplūdēm, uz kurām attiecas atšķirīgas prasības par atbrīvošanos no tām vai to izvadīšanu, piemēro stingrākās prasības.

13. pants

SAVĀKŠANAS IEKĀRTAS, NORĀDĪJUMI UN SANKCIJAS

Puses nodrošina, ka:

(a) operatori apmierinoši atbrīvojas no visiem atkritumiem un kaitīgajām vai indīgajām vielām un materiāliem paredzētajās sauszemes savākšanas iekārtās, izņemot gadījumus, ja protokolā atļauts rīkoties citādi,

(b) personālam tiek doti norādījumi par atbilstošiem veidiem, kā atbrīvoties no atkritumiem,

(c) ja notiek neatļauta atbrīvošanās no atkritumiem, tiek piemērotas sankcijas.

14. pants

IZŅĒMUMI

1. Šīs iedaļas noteikumus nepiemēro, ja:

(a) ir noticis nepārvaramas varas gadījums un jo īpaši saistībā ar atbrīvošanos no atkritumiem:

-        lai glābtu cilvēku dzīvību,

-        lai nodrošinātu iekārtu drošumu,

-        ja sabojāta iekārta vai tās aprīkojums,

ar nosacījumu, ka pēc kaitējuma atklāšanas vai pēc tam, kad veikta atbrīvošanās no atkritumiem, ir veikti visi saprātīgie piesardzības pasākumi, lai samazinātu negatīvo ietekmi.

(b) Atbrīvošanās jūrā no vielām, kas satur naftu, vai kaitīgām vai indīgām vielām vai materiāliem, attiecībā uz kuriem nepieciešama kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, notiek nolūkā novērst konkrētus piesārņošanas gadījumus, lai mazinātu piesārņojuma radīto kaitējumu.

2. Tomēr šīs iedaļas noteikumus piemēro visos gadījumos, kad operators ir rīkojies ar nodomu radīt kaitējumu vai neapdomīgi, apzinoties, ka kaitējums varbūt radīsies.

3. Par atbrīvošanos no atkritumiem, ko veic šā panta 1. punktā minētajos apstākļos, nekavējoties paziņo organizācijai un vai nu ar organizācijas starpniecību, vai tiešā veidā, jebkurai pusei vai pusēm, kuras tas var ietekmēt, norādot pilnīgu informāciju par apstākļiem un atkritumu vai kaitīgo vai indīgo vielu vai materiālu, no kuriem notikusi atbrīvošanās, raksturu un daudzumu.

IV IEDAĻA – AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

15. pants

DROŠIBAS PASĀKUMI

1. Tā līgumslēdzēja puse, kuras jurisdikcijā darbības paredzētas vai tiek veiktas, nodrošina, ka tiek ievēroti drošības pasākumi saistībā ar iekārtu projektēšanu, būvniecību, izvietošanu, aprīkojumu, marķējumu, darbību un uzturēšanu.

2. Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka operatoram iekārtās vienmēr ir atbilstīgs, labā darba kārtībā uzturēts aprīkojums un līdzekļi cilvēku dzīvības aizsardzībai, nejauša piesārņojuma novēršanai un apkarošanai un ātras reaģēšanas uz ārkārtas situācijām atvieglošanai, izmantojot labākos pieejamos ekoloģiski efektīvos un ekonomiski piemērotos tehniskos paņēmienus un ievērojot 16. pantā minētā operatora rīcības plāna avārijas situācijās noteikumus.

3. Kompetentā iestāde pieprasa attiecīgu atzītas institūcijas izsniegtu drošības sertifikātu (turpmāk "sertifikāts"), kuru iesniedz attiecībā uz ražošanas platformām, mobilām jūras piekrasta zonu urbšanas platformām, piekrasta zonu uzglabāšanas iekārtām, piekrasta zonu iekraušanas sistēmām un cauruļvadiem un attiecībā uz citām iekārtām, kuras var paredzēt līgumslēdzēja puse.

4. Ar pārbaužu palīdzību puses nodrošina, ka operatori veic darbības atbilstīgi šim pantam.

16. pants

RĪCĪBAS PLĀNOŠANA AVĀRIJAS SITUĀCIJĀS

1. Avārijas situācijās līgumslēdzējas puses mutatis mutandis piemēro Protokola par sadarbību avārijas situācijās Vidusjūrā radītā naftas un citu kaitīgo vielu piesārņojuma apkarošanā noteikumus.

2. Katra puse nosaka, ka tās jurisdikcijā esošajiem operatoriem, kas atbild par iekārtām, ir jābūt avārijas situāciju plānam nejauša piesārņojuma apkarošanai, kas saskaņots ar līgumslēdzējas puses avārijas situāciju plānu, kurš izveidots saskaņā ar Protokolu par sadarbību avārijas situācijās Vidusjūrā radītā naftas un citu kaitīgo vielu piesārņojuma apkarošanā un apstiprināts atbilstīgi kompetento iestāžu izstrādātām procedūrām.

3. Katra līgumslēdzēja puse koordinē avārijas situāciju plānu izstrādi un īstenošanu. Šādus plānus izstrādā saskaņā ar kompetentās starptautiskās organizācijas pieņemtajām pamatnostādnēm. Tiem jo īpaši ir jāatbilst šā protokola VII pielikuma noteikumiem.

17. pants

PAZIŅOŠANA

Katra puse nosaka, ka operatori, kas atbild par tās jurisdikcijā esošajām iekārtām, nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei par:

(a) jebkuru gadījumu to iekārtā, kurš rada vai draud radīt piesārņojumu protokola zonā,

(b) jebkuru jūrā novēroto gadījumu, kurš rada vai draud radīt piesārņojumu protokola zonā.

18. pants

SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA AVĀRIJAS SITUĀCIJĀS

Avārijas situācijās puse, kam vajadzīgs atbalsts, lai novērstu, mazinātu vai apkarotu darbību rezultātā radušos piesārņojumu, var lūgt palīdzību citām pusēm vai nu tieši, vai izmantojot Vidusjūras Reģionālo centru ārkārtas reaģēšanai uz jūras piesārņošanu (REMPEC), kas dara visu iespējamo, lai sniegtu lūgto atbalstu.

Šim nolūkam puse, kas ir arī puse Protokolā par sadarbību avārijas situācijās Vidusjūrā radītā naftas un citu kaitīgo vielu piesārņojuma apkarošanā, piemēro attiecīgos minētā protokola noteikumus.

19. pants

PĀRRAUDZĪBA

1. Operators novērtē vai uzdod kvalificētai iestādei vai ekspertam šajā jautājumā novērtēt savu darbību ietekmi uz vidi saistībā ar darbībās izmantoto tehnisko paņēmienu, raksturu, jomu, ilgumu un teritorijas īpatnībām un periodiski vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma par to ziņo, lai šī kompetentā iestāde to izvērtētu saskaņā ar kompetentās iestādes izstrādāto procedūru tās atļauju piešķiršanas sistēmā.

2. Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā izveido valsts pārraudzības sistēmu, lai regulāri pārraudzītu iekārtas un darbību ietekmi uz vidi, nodrošinot, ka tiek izpildīti nosacījumi par atļaujas piešķiršanu.

20. pants

IEKĀRTU AIZVĀKŠANA

1. Ņemot vērā kompetentās starptautiskās organizācijas pieņemtās pamatnostādnes un standartus, kompetentā iestāde pieprasa operatoram aizvākt jebkuru pamestu vai vairs neizmantotu iekārtu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību. Šādu aizvākšanu veic arī, ņemot vērā citus likumīgus jūras izmantošanas veidus, jo īpaši zvejošanu, jūras vides aizsardzību un citu līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus. Pirms aizvākšanas operators pēc paša ierosmes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai darbību veikšanas vietā novērstu sūces vai noplūdes.

2. Kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 1. punktu pieprasa operatoram aizvākt pamestos vai vairs neizmantotos cauruļvadus vai iztīrīt to iekšpusi un atstāt tos, vai iztīrīt to iekšpusi un aprakt tos tā, lai tie neradītu piesārņojumu, neapdraudētu kuģošanu, netraucētu zveju, neradītu draudus jūras videi vai netraucētu jūras cita veida likumīgu izmantošanu vai citu līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus. Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura apraktā cauruļvada dziļums, atrašanās vieta un izmēri tiek nodoti atbilstīgai atklātībai un ka šī informācija tiek norādīta kartēs un paziņota organizācijai un citām kompetentām starptautiskām organizācijām un pusēm.

3. Šī panta noteikumi attiecas arī uz iekārtām, ko vairs neizmanto vai ir pametis jebkurš operators, kura atļauja var būt anulēta vai tās darbība apturēta saskaņā ar 7. pantu.

4. Kompetentā iestāde var norādīt iespējamos grozījumus, kas jāveic attiecībā uz darbību līmeni un sākotnēji paredzētajiem pasākumiem jūras vides aizsardzībai.

5. Kompetentā iestāde var regulēt atļauto darbību cesiju vai nodošanu citām personām.

6. Ja operators nepilda šā panta noteikumus, kompetentā iestāde uz operatora rēķina uzņemas tādas darbības vai tādu darbību veikšanu, kas var būt vajadzīgas, lai novērstu operatora bezdarbības sekas.

21. pants

ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS TERITORIJAS

Lai aizsargātu teritorijas, kas noteiktas Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām Vidusjūras reģionā, un jebkuru citu puses noteiktu teritoriju un lai sekmētu tajā minēto mērķu sasniegšanu, puses individuāli vai daudzpusējā vai divpusējā sadarbībā veic īpašus pasākumus atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem, lai novērstu, mazinātu, apkarotu un kontrolētu piesārņojumu, ko rada šajās teritorijās veiktās darbības.

Papildus pasākumiem atļauju piešķiršanai, kas minēti Protokolā par īpaši aizsargājamām teritorijām Vidusjūras reģionā, šādi pasākumi cita starpā var ietvert:

(a) īpašus ierobežojumus vai nosacījumus, piešķirot atļaujas šādām teritorijām:

i)       sagatavot un izvērtēt ietekmes uz vidi novērtējumus,

ii)       šādās teritorijās izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz iekārtu pārraudzību, aizvākšanu un jebkādas atbrīvošanās no atkritumiem aizliegšanu;

(b) intensīvāku informācijas apmaiņu starp operatoriem, kompetentajām iestādēm, pusēm un organizāciju par jautājumiem, kas var ietekmēt šīs teritorijas.

V IEDAĻA - SADARBĪBA

22. pants

PĒTĪJUMI UN IZPĒTES PROGRAMMAS

Saskaņā ar konvencijas 13. pantu puses vajadzības gadījumā sadarbojas, veicinot pētījumus un uzsākot zinātniskās un tehnoloģiskās izpētes programmas ar mērķi izstrādāt jaunas metodes, lai:

(a) veiktu darbības tādā veidā, kas līdz minimumam samazina piesārņošanas risku,

(b) novērstu, mazinātu, apkarotu un kontrolētu piesārņojumu, jo īpaši avārijas situācijās.

23. pants

STARPTAUTISKIE NOTEIKUMI, STANDARTI UN IETEICAMĀS

PRAKSES UN PROCEDŪRAS

1. Puses tieši vai ar organizācijas vai citu kompetentu starptautisku organizāciju starpniecību sadarbojas, lai:

(a) noteiktu atbilstīgus zinātniskus kritērijus starptautisku noteikumu, standartu un ieteicamo prakšu un procedūru formulēšanai un izstrādei, lai sasniegtu šā protokola mērķus,

(b) formulētu un izstrādātu šādus starptautiskus noteikumus, standartus un ieteicamās prakses un procedūras,

(c) formulētu un pieņemtu pamatnostādnes saskaņā ar starptautiskajām praksēm un procedūrām, lai nodrošinātu VI pielikuma noteikumu ievērošanu.

2. Puses pēc iespējas ātrāk cenšas saskaņot savus tiesību aktus un noteikumus ar starptautiskajiem noteikumiem, standartiem un ieteicamajām praksēm un procedūrām, kas minētas šā panta 1. punktā.

3. Puses iespēju robežās cenšas apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz savas valsts politiku, tiesību aktiem un noteikumiem, un saskaņošanu, kas minēta šā panta 2. punktā.

24. pants

ZINĀTNISKĀ UN TEHNISKĀ PALĪDZĪBA JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM

1. Puses tieši vai ar kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju palīdzību sadarbojas, lai formulētu un iespēju robežās īstenotu palīdzības programmas jaunattīstības valstīm, jo īpaši zinātnes, juridiskajā, izglītības un tehnoloģiju jomā, lai novērstu, mazinātu, apkarotu un kontrolētu piesārņojumu sakarā ar darbībām protokola darbības zonā.

2. Tehniskā palīdzība jo īpaši ietver zinātniskā, juridiskā un tehniskā personāla apmācību, kā arī šo valstu veiktu atbilstīga aprīkojuma iegādi, izmantošanu un ražošanu ar izdevīgiem nosacījumiem, par kuriem vienojas attiecīgās puses.

25. pants

SAVSTARPĒJA INFORMĒŠANA

Puses tieši vai ar organizācijas starpniecību informē viena otru par veiktajiem pasākumiem, sasniegtajiem rezultātiem un attiecīgā gadījumā par grūtībām, kas radušās, piemērojot šo protokolu. Par procedūrām šādas informācijas vākšanai un iesniegšanai vienojas pušu sanāksmēs.

26. pants

PĀRROBEŽU PIESĀRŅOJUMS

1. Katra puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā veiktās darbības tiek veiktas tā, lai neradītu piesārņojumu ārpus tās jurisdikcijas robežām.

2. Tā puse, kuras jurisdikcijā ir paredzēts veikt vai tiek veiktas darbības, ņem vērā jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, neskatoties uz to, vai šāda ietekme varētu rasties tās jurisdikcijas robežās vai aiz šīm robežām.

3. Ja puse uzzina par gadījumiem, kad jūras videi draud briesmas no piesārņojuma vai tā tiek piesārņota, vai ir tikusi piesārņota, tā nekavējoties informē citas puses, kuras pēc tās domām varētu skart šis kaitējums, kā arī Vidusjūras Reģionālo centru ārkārtas reaģēšanai uz jūras piesārņošanu (REMPEC), un sniedz tiem savlaicīgu informāciju, kas ļautu vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus. REMPEC nekavējoties izplata informāciju visām iesaistītajām pusēm.

4. Puses atbilstīgi to tiesību sistēmām un vajadzības gadījumā, pamatojoties uz nolīgumu, cenšas nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi un izturēšanos administratīvajā tiesvedībā personām citās valstīs, kuras var skart piesārņojums vai citas negatīvas sekas no iecerētajām vai notiekošajām operācijām.

5. Ja piesārņojuma izcelsme ir tādas valsts teritorijā, kas nav šā protokola līgumslēdzēja puse, ikviena skartā līgumslēdzēja puse cenšas sadarboties ar minēto valsti, lai padarītu iespējamu protokola piemērošanu.

27. pants

ATBILDĪBA UN KOMPENSĀCIJA

1. Saskaņā ar konvencijas 16. pantu puses apņemas pēc iespējas drīzāk sadarboties, formulējot un pieņemot attiecīgus noteikumus un procedūras, lai varētu noteikt atbildību un kompensāciju par kaitējumu, kas radies no šajā protokolā norādītajām darbībām.

2. Līdz tiks izstrādātas šādas procedūras, katra puse:

(a) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbildību par darbību izraisīto kaitējumu uzņemas operatori un ka tie maksā tūlītēju un atbilstošu kompensāciju,

(b) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operatoriem ir un tiek saglabāts apdrošināšanas segums vai cits tāda veida finansiāls nodrošinājums ar tādiem nosacījumiem, kā norāda līgumslēdzēja puse, lai nodrošinātu kompensāciju par kaitējumiem, ko izraisījušas darbības, uz kurām attiecas šis protokols.

VI IEDAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

KOMPETENTO IESTĀŽU NOZĪMĒŠANA

Katra līgumslēdzēja puse nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas:

(a) piešķir, atjauno un reģistrē atļaujas, kas paredzētas šā protokola II iedaļā,

(b) izsniedz un reģistrē īpašās un vispārējās atļaujas, kas minētas šā protokola 9. pantā,

(c) izsniedz atļaujas, kas minētas šā protokola V pielikumā,

(d) apstiprina attīrīšanas sistēmu un apliecina notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas minētas šā protokola 11. panta 1. punktā,

(e) izsniedz iepriekšēju apstiprinājumu atkritumu ārkārtas novadīšanas gadījumiem, kas minēti šā protokola 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā,

(f) veic pienākumus attiecībā uz drošības pasākumiem, kas minēti šā protokola 15. panta 3. un 4. punktā,

(g) veic funkcijas saistībā ar rīcības plānošanu avārijas situācijās, kura aprakstīta šā protokola 16. pantā un VII pielikumā,

(h) izstrādā pārraudzības procedūras, kā noteikts šā protokola 19. pantā,

(i) uzrauga iekārtu aizvākšanas operācijas, kā noteikts šā protokola 20. pantā.

29. pants

PĀREJAS PASĀKUMI

Katra puse izstrādā procedūras un noteikumus par atļautām vai neatļautām darbībām, kas uzsāktas pirms šā protokola stāšanās spēkā, lai pēc iespējas nodrošinātu to atbilstību šā protokola noteikumiem.

30. pants

SANĀKSMES

1. Pušu kārtējās sanāksmes notiek kopā ar konvencijas līgumslēdzēju pušu kārtējām sanāksmēm, kas tiek organizētas saskaņā ar konvencijas 18. pantu. Saskaņā ar konvencijas 18. pantu puses var organizēt arī ārkārtas sanāksmes.

2. Šā protokola pušu sanāksmju funkcijās cita starpā ietilpst šādas:

(a) pastāvīgi uzraudzīt šā protokola īstenošanu un izsvērt pieņemto pasākumu efektivitāti un jebkuru citu pasākumu, jo īpaši pielikumu un papildinājumu veidā, lietderību,

(b) pārskatīt un grozīt jebkuru šā protokola pielikumu vai papildinājumu,

(c) izskatīt informāciju par saskaņā ar šā protokola II iedaļu piešķirtajām vai atjaunotajām atļaujām,

(d) izskatīt informāciju par saskaņā ar šā protokola III iedaļu izdotajām atļaujām un dotajiem apstiprinājumiem,

(e) pieņemt šā protokola 9. panta 2. punktā un 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās pamatnostādnes,

(f) izskatīt ierakstus ārkārtas rīcības plānos un iejaukšanās pasākumus avārijas situācijās, kuri pieņemti saskaņā ar šā protokola 16. pantu,

(g) noteikt kritērijus un formulēt starptautiskos noteikumus, standartus un ieteicamo praksi un procedūras saskaņā ar šā protokola 23. panta 1. punktu jebkurā formā, par kuru puses var vienoties,

(h) atvieglot V iedaļā minēto politiku īstenošanu un mērķu sasniegšanu, jo īpaši valstu un Eiropas Kopienas tiesību aktu saskaņošanu saskaņā ar šā protokola 23. panta 2. punktu,

(i) izskatīt sasniegto šā protokola 27. panta īstenošanā,

(j) pildīt citas funkcijas, kas var būt vajadzīgas, lai piemērotu šo protokolu.

                                                                      

31. pants

ATTIECĪBAS AR KONVENCIJU

1. Attiecībā uz šo protokolu piemēro konvencijas noteikumus, kuri attiecas uz jebkuru protokolu.

2. Attiecībā uz šo Protokolu piemēro reglamentu un finanšu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Konvencijas 24. pantu, ja vien šā Protokola Dalībvalstis nevienojas citādi.

32. pants

NOSLĒGUMA KLAUZULA

1. Šo protokolu atklāja parakstīšanai no 1994. gada 14. oktobra līdz 1995. gada 14. oktobrim Madridē jebkurai konvencijas parakstītājvalstij, kas bija uzaicināta piedalīties 1994. gada 13. un 14. oktobrī Madridē notikušajā Vidusjūras reģiona piekrastes valstu pilnvaroto konferencē par Protokolu Vidusjūras aizsardzībai pret piesārņojumu, ko izraisa jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana. Saskaņā ar konvencijas 30. pantu tas līdz tam pašam laikam ir atklāts parakstīšanai Eiropas Kopienai un jebkuram līdzīgam reģionālam ekonomiskajam grupējumam, kurā vismaz viens loceklis ir protokola zonas piekrastes valsts un kuram ir kompetence jomās, uz ko attiecas šis protokols.

2. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus iesniedz Spānijas valdībai, kas uzņemsies depozitāra funkcijas.

3. No 1995. gada 15. oktobra šim protokolam var pievienoties 1. punktā minētās valstis, Eiropas Kopiena un jebkurš grupējums, kas minēts tajā punktā.

4. Šis protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad iesniegti vismaz seši dokumenti par protokola ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai pievienošanos protokolam no šā panta 1. punktā minētajām pusēm.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

I PIELIKUMS

KAITĪGAS VAI INDĪGAS VIELAS UN MATERIĀLI, KURU NOVADĪŠANA PROTOKOLA ZONĀ IR AIZLIEGTA

A.           Protokola 9. panta 4. punkts attiecas uz šādām vielām, materiāliem un to savienojumiem. Tos izvēlējās, ņemot vērā galvenokārt to toksiskumu, noturību un bioakumulāciju:

1. dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi,

2. kadmijs un kadmija savienojumi,

3. alvorganiskie savienojumi un vielas, kas var veidot šādus savienojumus jūras vidē[3],

4. fosfororganiskie savienojumi un vielas, kas var veidot šādus savienojumus jūras vidē1,

5. halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kas var veidot šādus savienojumus jūras vidē1,

6. jēlnafta, degvieleļļa, naftas nogulsnes, izlietotas smēreļļas un rafinēti produkti,

7. noturīgi sintētiski materiāli, kas var peldēt, nogrimt vai palikt suspensiju veidā un kas var traucēt jūras likumīgu izmantošanu,

8. vielas ar pierādītām kancerogēnām, teratogēnām vai mutagēnām īpašībām jūras vidē vai tās ietekmē,

9. radioaktīvas vielas, tostarp to atkritumi, ja atbrīvošanās no tām neatbilst principiem par aizsardzību no radiācijas, kā noteikušas kompetentās starptautiskās organizācijas, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt jūras vidi.

B.           Šis pielikums neattiecas uz tādu atkritumu novadīšanu, kas satur vielas, kuras minētas A iedaļā un kuru apjoms ir mazāks par pušu kopīgi noteiktajiem ierobežojumiem, un attiecībā uz naftu – mazāks par šā protokola 10. pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

II PIELIKUMS

KAITĪGAS VAI INDĪGAS VIELAS UN MATERIĀLI, KURU NOVADĪŠANAI PROTOKOLA ZONĀ NEPIECIEŠAMA ĪPAŠA ATĻAUJA

A.           Protokola 9. panta 5. punkts attiecas uz šādām vielām, materiāliem un to savienojumiem.

1. arsēns

2. svins

3. varš

4. cinks

5. berilijs

6. niķelis

7. vanādijs

8. hroms

9. biocīdi un to atvasinājumi, kas nav iekļauti I pielikumā

10. selēns

11. antimons

12. molibdēns

13. titāns

14. alva

15. bārijs (izņemot bārija sulfātu)

16. bors

17. urāns

18. kobalts

19. tallijs

20. telūrs

21. sudrabs

22. cianīdi

B.           A iedaļā minēto vielu novadīšanas kontrole un stingra ierobežošana jāīsteno saskaņā ar III pielikumu.

III PIELIKUMS

FAKTORI, KAS JĀIEVĒRO, IZSNIEDZOT ATĻAUJAS

Lai izsniegtu atļauju, kas nepieciešama saskaņā ar 9. panta 7. punktu, attiecīgā gadījumā jo īpaši ņem vērā šādus faktorus.

A.           Atkritumu īpašības un sastāvs:

1. atkritumu avota veids un lielums (piemēram, ražošanas process),

2. atkritumu veids (izcelsme, aptuvenais sastāvs),

3. atkritumu forma (cieti, šķidri, nogulsnes, virca, gāzveida),

4. kopējais apjoms (daudzumi, ko novada, piemēram, gadā),

5. novadīšanas veids (nepārtraukta, neregulāra, atkarībā no sezonas utt.),

6. galveno sastāvdaļu, vielu, kas uzskaitītas I un II pielikumā, kā arī citu attiecīgo vielu, koncentrācija,

7. atkritumu fizikālās, ķīmiskās un bioķīmiskās īpašības.

B.           Atkritumu sastāvdaļu raksturojums to kaitīguma ziņā:

1. noturība (fizikālā, ķīmiskā, bioloģiskā) jūras vidē,

2. toksiskums un cita kaitīga ietekme,

3. uzkrāšanās bioloģiskajos materiālos vai nogulsnēs,

4. bioķīmiska transformācija, radot kaitīgus savienojumus,

5. nelabvēlīga ietekme uz skābekļa saturu un līdzsvaru,

6. uzņēmība pret fizikālām, ķīmiskām un bioķīmiskām pārmaiņām un mijiedarbība ūdens vidē ar citām jūras ūdens sastāvdaļām, kas var radīt kaitīgu bioloģisku vai cita veida ietekmi jebkuram no izmantošanas veidiem, kas minēts turpmāk E iedaļā.

C.           Vietas, kur notiek atkritumu novadīšana, un attiecīgās jūras vides raksturojums:

1. teritorijas hidrogrāfiskais, meteoroloģiskais, ģeoloģiskais un topogrāfiskais raksturojums,

2. atkritumu novadīšanas vietas novietojums un veids (ieteka, kanāls, izteka utt.) un tās saistība ar citām teritorijām (piemēram, atpūtas zonām, zivju nārstošanas, zivjaudzētavu un zvejas zonām, vēžveidīgo audzētavām) un citām vietām, kur notiek atkritumu novadīšana,

3. sākotnējā atšķaidījuma pakāpe, kas panākta vietā, kur notiek atkritumu novadīšana jūras vidē,

4. dispersijas raksturojums, piemēram, straumju, plūdmaiņu un vēja ietekme uz horizontālu pārvietošanos un vertikālu sajaukšanos,

5. ūdens raksturojums saistībā ar fizikālajiem, ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem atkritumu novadīšanas teritorijā,

6. jūras vides spēja uzņemt novadītos atkritumus bez nevēlamām blakusparādībām.

D.           Atkritumu apstrādes tehnoloģiju pieejamība

Rūpnieciskajos notekūdeņos, kā arī sadzīves notekūdeņos esošo atkritumu apjoma samazināšanas un novadīšanas metodes jāizvēlas, ņemot vērā:

(a) alternatīvu attīrīšanas procesu,

(b) atkārtotas izmantošanas vai likvidēšanas metožu,

(c) atkritumu novadīšanas uz sauszemes alternatīvu,

(d) atbilstīgu mazatkritumu tehnoloģiju pieejamību un iespējamību.

E.           Jūras ekosistēmas iespējamā pasliktināšanās un jūras ūdens izmantojums

1. Ietekme uz cilvēku dzīvi, piesārņojumam ietekmējot:

(a) ēdamus jūras organismus,

(b) peldvietu ūdeņus,

(c) estētiku.

2. Ietekme uz jūras ekosistēmām, jo īpaši dzīvajiem resursiem, apdraudētajām sugām un kritiskā situācijā esošiem biotopiem.

3. Ietekme uz citiem likumīgiem, starptautiskajiem tiesību aktiem atbilstošiem jūras izmantošanas veidiem.

IV PIELIKUMS

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

1. Katra puse pieprasa, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ir ietverta vismaz šāda informācija:

(a) tā apgabala, kurā jāveic darbības, ģeogrāfisko robežu un attiecīgā gadījumā arī drošības zonu apraksts,

(b) apgabala vides sākotnējā stāvokļa apraksts,

(c) norāde par piedāvāto darbību raksturu, mērķiem, apjomu un ilgumu,

(d) izmantojamo metožu, iekārtu un citu līdzekļu apraksts, iespējamās alternatīvas šīm metodēm un līdzekļiem,

(e) piedāvāto darbību paredzamās tiešās vai netiešās, īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes uz vidi, tostarp faunu, floru un ekoloģisko līdzsvaru, apraksts,

(f) paziņojums, kurā izklāstīti ierosinātie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu ierosināto darbību rezultātā radītā kaitējuma risku videi, tostarp iespējamās šādu pasākumu alternatīvas,

(g) norāde par pasākumiem, kas jāveic, lai aizsargātu vidi no piesārņojuma un citas nelabvēlīgas iedarbības piedāvāto darbību laikā un pēc tām,

(h) atsauce uz metodoloģiju, kas izmantota, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējumu,

(i) norāde uz to, vai piedāvāto darbību rezultātā varētu tikt skarta kādas citas valsts vide.

2. Katra puse izplata standartus, ņemot vērā starptautiskos noteikumus, standartus un ieteicamo praksi un procedūras, kas pieņemtas saskaņā ar protokola 23. pantu, vadoties pēc kurām jāizvērtē ietekmes uz vidi novērtējumi.

V PIELIKUMS

NAFTA UN NAFTAS MAISĪJUMI, URBŠANAS ŠĶIDRUMI UN BLAKUSPRODUKTI

Saskaņā ar 10. pantu puses paredz šādus noteikumus:

A.        Nafta un naftas maisījumi

1. augsta naftas satura noplūdes, apstrādājot kanalizācijas ūdeņus un kanalizācijas ūdeņus no platformas, savāc, novirza un pēc tam attīra kā daļu no produkta, bet atlikumu pirms novadīšanas attīra līdz pieņemamam līmenim saskaņā ar labu naftas atradņu praksi,

2. atdalīšanas procesos radušos naftas atkritumus un nogulsnes transportē uz krastu,

3. veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai samazinātu naftas zudumus jūrā, kas radušies naftas savākšanas rezultātā vai uzliesmojuma rezultātā, pārbaudot urbumus,

4. veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka gāze, kas radusies no darbībām saistībā ar naftas ieguvi, tiktu sadedzināta vai atbilstīgi izmantota.

B.         Urbšanas šķidrumi un urbšanas blakusprodukti

1. Urbšanas šķidrumiem un urbšanas blakusproduktiem uz ūdens bāzes piemēro šādas prasības:

(a) uz šādu urbšanas šķidrumu izmantošanu un novadīšanu attiecas ķimikāliju izmantošanas plāns un šā protokola 9. panta noteikumi,

(b) urbšanas blakusproduktu novadīšana notiek vai nu uz sauszemes, vai jūrā atbilstīgā vietā vai teritorijā, ko norādījusi kompetentā iestāde.

2. Urbšanas šķidrumiem un urbšanas blakusproduktiem uz naftas produktu bāzes piemēro šādas prasības:

(a) šādus šķidrumus izmanto tikai tad, ja tiem ir pietiekami zems toksiskums, un tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde pēc šī zemā toksiskuma pārbaudes operatoram ir izsniegusi atļauju,

(b) šādus urbšanas šķidrumus novadīt jūrā ir aizliegts,

(c) urbšanas blakusproduktu novadīšana jūrā ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka ir uzstādīts un pienācīgi darbojas efektīvs cietu vielu pārbaudes aprīkojums, ka atbrīvošanās vieta atrodas dziļi zem ūdens virsmas un ka naftas saturs ir mazāks par 100 gramiem uz vienu kilogramu sausu blakusproduktu,

(d) šādus urbšanas blakusproduktus novadīt īpaši aizsargājamās teritorijās ir aizliegts,

(e) ja urbšana notiek ražošanas un attīstības nolūkā, ir jāizpilda paraugu ņemšanas no jūras gultnes un analīžu veikšanas attiecībā uz piesārņojuma zonu programma.

3. Urbšanas šķidrumi uz dīzeļeļļas bāzes

Izmantot urbšanas šķidrumus uz dīzeļeļļas bāzes ir aizliegts. Izņēmuma gadījumos dīzeļeļļu var pievienot urbšanas šķidrumiem pušu noteiktajos apstākļos.

VI PIELIKUMS

DROŠIBAS PASĀKUMI

Saskaņā ar 15. pantu puses paredz šādus noteikumus:

(a) ka iekārtai ir jābūt drošai un paredzētai tam nolūkam, kādā to izmanto, proti, tai ir jābūt projektētai un būvētai tā, lai kopā ar maksimālo slodzi izturētu jebkurus dabas apstākļus, tostarp maksimāla vēja un viļņu apstākļus, kādi konstatēti vēsturiskajos laikapstākļu novērojumos, zemestrīces iespējas, jūras gultnes apstākļus un stabilitāti, kā arī ūdens dziļumu,

(b) ka visiem darbību posmiem, tostarp iegūto resursu uzglabāšanai un transportēšanai, ir jābūt pienācīgi sagatavotiem, ka visām darbībām ir jābūt kontrolējamām drošības apsvērumu dēļ, tās ir jāveic visdrošākajā iespējamajā veidā un ka operatoram attiecībā uz visām darbībām ir jāpiemēro uzraudzības sistēma,

(c) ka jāizmanto un regulāri jāpārbauda vismodernākās drošības sistēmas, lai mazinātu noplūdes, izvirdumu, nejaušas novadīšanas, ugunsgrēku, sprādzienu, pārrāvumu riskus vai jebkurus citus draudus cilvēku drošībai vai videi, ka ir jābūt klāt apmācītai specializētai apkalpei, lai darbinātu un uzturētu šīs sistēmas, un ka šai apkalpei ir jānodrošina periodiska apmācība. Ja ir atļauts izmantot iekārtas, kas netiek pastāvīgi apkalpotas, nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejama specializēta apkalpe,

(d) ka iekārtai un vajadzības gadījumā noteiktajai drošības zonai ir jābūt marķētai saskaņā ar starptautiskajiem ieteikumiem, nodrošinot piemērotu brīdinājumu par tās esību un pietiekami sīku informāciju tās identificēšanai,

(e) ka atbilstīgi starptautiskajai jūras praksei iekārtas jānorāda kartēs un par tām jāpaziņo ieinteresētajām personām,

(f) ka, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu ievērošanu, personai un/vai personām, kas ir atbildīgas par iekārtu un/vai darbībām, tostarp personai, kas ir atbildīga par izvirdumu novēršanu, ir jābūt tādai kvalifikācijai, kādu pieprasa kompetentā iestāde, un ka pastāvīgi pieejamam ir jābūt pietiekami lielam skaitam kvalificēta personāla. Šāda kvalifikācija jo īpaši ietver regulāras mācības par drošības un vides jautājumiem.

VII PIELIKUMS

PLĀNS AVĀRIJAS SITUĀCIJĀM

A.        Operatora plāns avārijas situācijām

1. Operatoriem ir jānodrošina:

(a) ka iekārtā ir pieejama visatbilstīgākā trauksmes sistēma un sakaru sistēma un ka tās ir labā darba kārtībā,

(b) ka avārijas situācijas gadījumā trauksmes sistēma tiek nekavējoties iedarbināta un ka par avārijas situāciju tiek nekavējoties ziņots kompetentajai iestādei,

(c) ka, saskaņojot ar kompetento iestādi, nekavējoties var tikt organizēta un uzraudzīta trauksmes izziņošana, atbilstīga palīdzība un palīdzības koordinēšana,

(d) ka nekavējoties iekārtas apkalpei un kompetentajai iestādei tiek sniegta informācija par avārijas situācijas raksturu un apjomu,

(e) ka kompetentā iestāde tiek pastāvīgi informēta par panākumiem avārijas situācijas novēršanā,

(f) ka visu laiku ir pieejami pietiekami un vispiemērotākie materiāli un aprīkojums, tostarp atbalsta laivas un lidaparāti, lai īstenotu ārkārtas pasākumu plānu,

(g) ka VI pielikuma c) punktā minētā specializētā apkalpe pārzina vispiemērotākās metodes un tehniskos paņēmienus, lai cīnītos pret noplūdēm, izvirdumiem, nejaušu novadīšanu, ugunsgrēkiem, sprādzieniem, pārrāvumiem un jebkuriem citiem draudiem cilvēku dzīvībai vai videi,

(h) ka specializētā apkalpe, kas ir atbildīga par ilgtermiņa negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanu un novēršanu, pārzina vispiemērotākās metodes un tehniskos paņēmienus,

(i) ka apkalpe pilnīgi pārzina operatora plānu avārijas situācijām, ka tiek organizētas regulāras mācības, lai apkalpei būtu pilnīgas zināšanas par to, kā rīkoties ar aprīkojumu, un lai, īstenojot plānu, katrs precīzi zinātu savu uzdevumu.

2. Operators uz likumīgiem pamatiem sadarbojas ar citiem operatoriem vai organizācijām, kas spēj sniegt vajadzīgo palīdzību, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ārkārtas situācijas apjoms vai raksturs rada risku, kura novēršanai ir vai varētu būt vajadzīga palīdzība, šāda palīdzība var tikt sniegta.

B.         Koordinēšana un vadība valsts līmenī

Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde avārijas situācijās nodrošina:

(a) valsts ārkārtas situāciju plāna un/vai procedūru un operatora plāna avārijas situācijām koordinēšanu un rīcību veikšanas kontroli, jo īpaši gadījumos, kad avārijas situācijām ir būtiska negatīva ietekme,

(b) norādījumu sniegšanu operatoram par jebkādām darbībām, ko tā var noteikt, lai novērstu, mazinātu vai apkarotu piesārņojumu vai sagatavotos turpmākai rīcībai šajā nolūkā, tostarp urbjtorņa pasūtīšanu, vai lai atturētu operatoru no jebkādas konkrētas darbības,

(c) rīcību koordinēšanu piesārņojuma novēršanai, mazināšanai un apkarošanai vai sagatavošanās turpmākai rīcībai šajā nolūkā valsts jurisdikcijā ar šādām darbībām, ko veic citu valstu jurisdikcijā vai starptautiskas organizācijas,

(d) visas vajadzīgās informācijas par notiekošajām darbībām vākšanu un ērtu pieejamību,

(e) to personu un struktūru atjauninātu sarakstu, kas jābrīdina un jāinformē par avārijas situāciju, tās attīstību un veiktajiem pasākumiem,

(f) visas vajadzīgās informācijas par avārijas situācijas apjomu un pasākumiem tās apkarošanai vākšanu un šīs informācijas izplatīšanu ieinteresētajām personām,

(g) iepriekš A daļā minētās palīdzības koordinēšanu un pārraudzību sadarbībā ar operatoru,

(h) konkrētu darbību organizēšanu un vajadzības gadījumā koordinēšanu, tostarp tehnisko ekspertu un apmācīta personāla ar vajadzīgo aprīkojumu un materiāliem iesaistīšanu,

(i) tūlītēju paziņošanu citu pušu, kuras varētu ietekmēt avārijas situācija, kompetentajām iestādēm, lai dotu tām iespēju vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus,

(j) tehniskā atbalsta sniegšanu citām pusēm, ja tas ir nepieciešams,

(k) tūlītēju paziņošanu kompetentajām starptautiskajām organizācijām, lai izvairītos no kuģniecības un citu interešu pakļaušanas briesmām.

PAPILDINĀJUMS

Naftas produktu saraksts[4]

Asfalta šķīdumi

Jaukšanas komponenti

Jumtu gudrons

Tiešās pārtvaices atlikums

Eļļas

Dzidrinātas eļļas

Jēlnafta

Maisījumi, kas satur jēlnaftu

Dīzeļeļļa

Degvieleļļa Nr. 4

Degvieleļļa Nr. 5

Degvieleļļa Nr. 6

Atlikušā degvieleļļa

Ceļu bitums

Transformatora eļļa

Aromātiskā eļļa (izņemot augu eļļu)

Smēreļļas un maisījumu komponenti

Minerāleļļa

Motoreļļa

Eļļa piesūcināšanai

Vārpstiņu eļļa

Turbīnu eļļa

Destilāti

Tiešās pārtvaices

Destilēti pārstrādes komponenti

Gāzeļļa

Krekinga gāzeļļa

Reaktīvo dzinēju degviela

JP1 (petroleja)

JP3

JP4

JP5 (petroleja, smagā)

Turboreaktīvo dzinēju degviela

Petroleja

Vaitspirts (lakbenzīns)

Ligroīns

Šķīdinātājs

Nafta

Destilāta eļļa

Benzīna jaukšanas komponenti

Alkilāti degvielai

Reforminga produkti

Polimēri degvielai

Benzīni

Gāzes benzīns (dabiskais)

Automobiļu

Aviācijas

Tiešās pārtvaices

Degvieleļļa Nr. 1 (petroleja)

Degvieleļļa Nr. 1-D

Degvieleļļa Nr. 2

Degvieleļļa Nr. 2-D

[1]               COM(2010) 560 galīgā redakcija, 12.10.2010.

[2]               Protokola spēkā stāšanās dienu, kas ir saistoša Eiropas Savienībai, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē Padomes Ģenerālsekretariāts.

[3]               Izņemot tādas, kas ir bioloģiski nekaitīgas vai kas ātri pārveidojas par bioloģiski nekaitīgām vielām.

[4]               Naftas produktu saraksts noteikti nebūtu uzskatāms par pilnīgu.