52011PC0684R(01)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Vispārīgas piezīmes

Grāmatvedības direktīvas[1] (turpmāk tekstā — "direktīvas") attiecas uz kapitālsabiedrību gada un konsolidētajiem finanšu pārskatiem Eiropā.

Šai pārskatīšanai ir vairāki galvenie mērķi:

1. Administratīvā sloga samazināšana/vienkāršošana galvenokārt attiecībā uz maziem uzņēmumiem.

2. Finanšu pārskatu skaidrības un salīdzināmības palielināšana attiecībā uz tām uzņēmumu kategorijām, kurām šie aspekti kļūst būtiski, palielinoties pārobežu darījumu aktivitātei un ārējo ieinteresēto personu skaitam.

3. Lietotāju pamatvajadzību aizsardzība ar mērķi nodrošināt lietotājiem vajadzīgos grāmatvedības datus.

4. Ieguves rūpniecības un pirmatnējo mežu izstrādātāju maksājumu, kas veikti pārvaldes struktūrām, lielāka pārskatāmība.

Apspriešanās liecina, ka ieinteresētās personas kopumā ir visnotaļ apmierinātas ar pašreizējo regulējumu, kas gadu gaitā pārsvarā darbojies labi. Starp šīm ieinteresētajām personām ir inter alia finanšu pārskatu sagatavotāji un lietotāji, kā arī publiskā sektora iestādes. Tomēr ieinteresētās personas uzskata, ka šo regulējumu ir iespējams vēl vairāk vienkāršot, tādējādi radot labumu jo īpaši vismazākajiem uzņēmumiem. Pēdējo 30 gadu laikā ar direktīvu grozījumiem ir noteiktas daudzas jaunas prasības, piemēram, jauni noteikumi par informācijas atklāšanu un vērtēšanu, tostarp sīki izstrādāti noteikumi par patiesās vērtības uzskaiti. Mazāk uzmanības ir veltīts apsvērumiem, vai varētu vienkāršot vai atcelt kādas jau esošas prasības. Lai gan katrs grozījums pats par sevi ir bijis pamatots, tomēr ar tiem pārsvarā nav mēģināts sekmēt finanšu pārskatu salīdzināmību un noderīgumu, paaugstināt prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu un samazināt dalībvalstīm pieejamo risinājumu skaitu, kā rezultāts galu galā ir lielāka komplicētība un regulatīvais slogs visiem uzņēmumiem. Šis palielinātais slogs gulstas galvenokārt uz mazākajiem uzņēmumiem.

Ieinteresētās personas ir norādījušas arī uz nepieciešamību padarīt finanšu pārskatus skaidrākus un salīdzināmākus, jo īpaši attiecībā uz lielākajiem uzņēmumiem, kuri arvien paplašina savus pārrobežu darījumus.

Direktīvu pamatojums ir noteikt kapitālsabiedrībām prasību sagatavot finanšu pārskatus un paredzēt prasību minimumu, lai uzlabotu finanšu pārskatu salīdzināmību visā Eiropas Savienībā. Tas savukārt uzlabotu vienotā tirgus darbību un, konkrētāk, ļautu uzlabot piekļuvi finansējumam, samazināt kapitāla izmaksas un paplašināt pārrobežu tirdzniecības, apvienošanās un pārņemšanas darbības. Kopumā priekšlikuma īstenošana palīdzēs uzlabot Eiropas konkurētspēju, radot normatīvo vidi, kas veicinātu izaugsmi un daudzu jaunu darbavietu radīšanu.

Šis priekšlikums papildina priekšlikumu 2009. gada direktīvai[2] par mikrouzņēmumu finanšu pārskatiem, kuru patlaban vēl joprojām apspriež ES likumdevēji. Ņemot vērā, ka Padome un Parlaments tagad ir vienojušies par mikrouzņēmumu režīma principu, šajā priekšlikumā nav iekļauti nekādi ierosinājumi jaunai politikai attiecībā uz mikrouzņēmumiem, kā norādīts arī pievienotajā ietekmes novērtējumā. Eiropas Komisija vēlas kopā ar ES likumdevējiem apsvērt, kā vislabāk integrēt šajā priekšlikumā galīgo starpiestāžu vienošanos par 2009. gada direktīvu.

Šajā priekšlikumā ir atbalstīta Komisijas vairākos gadījumos paustā nostāja attiecībā uz uzņēmumiem. Stratēģijas "Eiropa 2020"[3] mērķis ir padarīt ES par gudrāku, ilgtspējīgāku un integrējošu ekonomiku. Akta par vienoto tirgu[4] mērķis ir padarīt vienkāršāku dzīvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido vairāk nekā 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, un uzlabot šo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Mazās uzņēmējdarbības aktā atzīta nepieciešamība ņemt vērā MVU grupas specifiskās vajadzības, kā arī izdalīt atsevišķus segmentus šajā grupā. Tajā atbalstīta pieeja "vispirms domāt par mazākajiem". Turklāt priekšlikums ir daļa no Komisijas pastāvīgi aktualizējamās vienkāršošanas programmas un administratīvā sloga samazināšanas iniciatīvām. Tas atbilst Komisijas solījumam pārskatīt savu acquis , lai nodrošinātu tiesību aktu atbilstību, efektivitāti un proporcionalitāti, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot normatīvo vidi[5].

Priekšlikumā paredzēts atcelt patlaban spēkā esošās grāmatvedības direktīvas, aizstājot tās un to turpmākos grozījumus ar vienotu jaunu direktīvu.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijas dienesti ir uzturējuši regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām visā pārskatīšanas laikā. Mērķis bija apkopot viedokļus, kas saņemti no visu ieinteresēto aprindu pārstāvjiem, tostarp no sagatavotājiem, lietotājiem, standartu noteicējiem, publiskā sektora iestādēm utt. Dialogs norisinājās šādos līmeņos:

- Neoficiāla ad hoc MVU apspriežu grupa, kas sastāv no 10 dažādas sfēras pārstāvošiem ekspertiem ar atšķirīgām pieredzēm.

- Divas sabiedriskās apspriešanas ― par direktīvu pārskatīšanu un par starptautisko finanšu pārskatu standartu maziem un vidējiem uzņēmumiem, ― kurām sekoja ieinteresēto personu tikšanās, lai izskatītu un pārspriestu rezultātus.

- Vairākas mērķtiecīgas tikšanās ar valstu standartu noteicējām iestādēm, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, bankām, investoriem un grāmatvežiem no visas ES.

- Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas ( EFRAG ) darba grupu MVU jautājumos un Grāmatvedību regulējošās komitejas ( ARC ) ad hoc darba grupu MVU jautājumos.

- Stratēģijas un vērtēšanas pakalpojumu centra ( CSES ) veikts pētījums par direktīvas grozījumu ietekmi uz administratīvo slogu.

Attiecībā uz jautājumu par pārskatu sniegšanu atsevišķi pa valstīm Komisijas dienesti ir uzturējuši arī regulāru dialogu ar dažādām ieinteresēto personu kategorijām (piemēram, sagatavotājiem, lietotājiem un publiskā sektora iestādēm). 2010./2011. gadā notika publiska apspriešana, un 2010. un 2011. gadā notika vairākas divpusējas apspriešanās ar ieinteresētajām personām (jo īpaši lietotājiem un sagatavotājiem). Turklāt Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa ( EFRAG) piedalījās novērtējumā par administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar iespējamo prasību sniegt finanšu pārskatus atsevišķi pa valstīm.

2.2. Ietekmes novērtējums

2.2.1. Finanšu pārskati

Finanšu pārskatu sagatavošana ir atzīta par vienu no uzņēmumus apgrūtinošākajiem reglamentējošajiem pienākumiem[6]. Uz mazajiem uzņēmumiem gulstas proporcionāli lielāks administratīvais slogs nekā uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

Ietekmes novērtējumā tika analizēti pieci plašāki politikas risinājumi, sākot no pamata scenārija. Par vislabāko iespēju pēdīgi tika atzīts risinājums pārskatīt un modernizēt atsevišķas šobrīd grāmatvedības direktīvās paredzētas prasības.

Pēc sīkāk izstrādātu risinājumu izskatīšanas kļuva skaidrs, ka vislabākais politikas risinājums būtu paredzēt tieši mazajiem uzņēmumiem piemērotu "minirežīmu". Piemērojot šādu risinājumu, būtu iespējams samazināt administratīvā sloga izmaksas līdz pat 1,5 miljardu euro apmērā — tālab būtu jāsamazina prasības attiecībā uz pārskatu piezīmēs sniedzamo informāciju, vēl vairāk jāatvieglo noteikumi attiecībā uz likumā noteikto revīziju un jāparedz atbrīvojumi no konsolidēto finanšu pārskatu sniegšanas mazajām grupām.

Otrs sīki izstrādāts risinājums, ņemot vērā inflāciju laikā no 2007. līdz 2011. gadam, bija paaugstināt direktīvā noteiktās mazu un vidēju uzņēmumu definīcijas robežvērtības. Šā priekšlikuma potenciāls sloga samazināšanas ziņā ir aptuveni 0,2 miljardi euro.

Tādējādi iepriekš minēto risinājumu piemērošanas rezultātā kopā varētu tikt ietaupīti 1,7 miljardi euro. Jebkurā gadījumā mikrouzņēmumi būs ieguvēji no mazajiem uzņēmumiem piedāvātā vienkāršotā režīma[7]. Tomēr iepriekš minēto politikas risinājumu ietekme uz mikrouzņēmumiem nav tikusi ņemta vērā, jo konkrēti uz to attiecas priekšlikums direktīvai par mikrouzņēmumiem, kuru patlaban izskata Eiropas Parlaments un Padome.

Šo politikas risinājumu piemērošana samazinās mazo un vidējo uzņēmumu finanšu pārskatu lietotājiem pieejamo informācijas apjomu, tostarp publiski pieejamo informāciju. Savukārt tiktu palielināta kreditoru aizsardzība, jo pārskatos vairs nebūtu obligāti jāatklāj informācija par garantijām un saistībām un saistīto pušu darījumiem. Šie risinājumi zināmā mērā pozitīvi ietekmētu informācijas pieejamību attiecībā uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem, jo to finanšu pārskatiem būtu jābūt skaidrākiem un salīdzināmākiem.

Statistikas iestādēm varētu nākties pielāgot savas metodes, ar kādām tās iegūst datus no mazajiem uzņēmumiem, lai gan robežvērtību maksimāla saskaņošana ļautu tām vākt datus no objektīvi vienāda lieluma uzņēmumiem visā ES, tādējādi uzlabojot salīdzināmību. Tomēr robežvērtību saskaņošanai varētu būt arī nelabvēlīga ietekme uz statistikas datu vākšanu, jo īpaši dalībvalstīs, kurās mazo uzņēmumu proporcionālā daļa ir liela. Lai novērtētu valsts ekonomiskos rādītājus, šīm dalībvalstīm var nākties pārskatīt savas metodes statistikas datu vākšanai no uzņēmumiem. Komisijas priekšlikumam to savstarpēji saistīt centrālos, komercreģistrus un uzņēmumu reģistrus[8] vajadzētu atvieglot pārrobežu piekļuvi uzņēmumu informācijai. Nodokļu iestādes saglabās pilnvaras lemt par to, kā aprēķināma ar nodokli apliekamā peļņa un kādām jābūt attiecīgajām pārskatu sniegšanas prasībām.

Attiecībā uz priekšlikuma sociālo ietekmi grāmatvedības prasību vienkāršošanai vajadzētu veicināt uzņēmumu veidošanai un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Ietekmes novērtējumā tiek uzskatīts, ka iniciatīva, atbrīvojot uzņēmumiem pieejamos līdzekļus, vismaz netieši sekmēs darbavietu radīšanu Eiropas Savienībā. Daži no gaidāmajiem uzņēmumu ietaupījumiem varētu rasties tāpēc, ka samazinātos grāmatvedības uzņēmumiem un ārējiem grāmatvežiem maksātās summas. Sagaidāms, ka šīs līdzekļu pārdalīšanas ietekme būs neitrāla vai tikai mazliet negatīvi ietekmēs vispārējo nodarbinātības līmeni. Nav sagaidāma nekāda izmērāma ietekme uz vidi. Nav domājams, ka vienkāršāku grāmatvedības režīmu ieviešana varētu būt bremzējošs faktors mazo uzņēmumu izaugsmei, jo grāmatvedības slogs šajā ziņā ir mazāks nekā nodokļu vai sociālās jomas tiesību aktu radītais slogs. Turklāt šā priekšlikuma pieeja "vispirms domāt par mazākajiem" ļauj pielāgot grāmatvedības režīmus dažādu lielumu uzņēmumiem.

2.2.2. Ziņošana par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Komisija ir publiski paudusi atbalstu starptautiskajai Ieguves rūpniecības pārskatāmības iniciatīvai ( Extractive Industry Transparency Initiative – EITI ) un gatavību nākt klajā ar priekšlikumiem tiesību aktiem, kuros būtu noteiktas informācijas atklāšanas prasības ieguves rūpniecības uzņēmumiem[9]. Līdzīgs solījums izskanēja 2011. gada maijā Dovilā notikušās G-8 augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma deklarācijā[10], pārvaldes struktūrām apņemoties "ieviest pārredzamības standartus un noteikumus vai veicināt brīvprātīgu standartu piemērošanu, saskaņā ar kuriem naftas, gāzes un kalnrūpniecības uzņēmumiem jāatklāj informācija par maksājumiem, ko tie veic pārvaldes struktūrām. Turklāt Eiropas Parlaments nāca klajā ar rezolūciju[11], kurā atkārtoti apliecināja savu atbalstu prasībām sniegt pārskatus atsevišķi pa valstīm, jo īpaši attiecībā uz ieguves rūpniecību.

ES tiesību aktos patlaban nav paredzēta prasība uzņēmumiem atklāt informāciju par maksājumiem, kas veikti to valstu pārvaldes struktūrām, kurās tie darbojas, norādot atsevišķi pa valstīm. Tāpēc par maksājumiem, kas veikti konkrētas valsts pārvaldes struktūrām, parasti netiek ziņots pat tad, ja šādi maksājumi, ko veic ieguves rūpniecības (naftas, gāzes un kalnrūpniecības) uzņēmumi vai darbojas pirmatnējo mežu[12] izstrādē[13], var veidot ievērojamu proporcionālo daļu no valsts ieņēmumiem, jo īpaši ar resursiem bagātās trešās valstīs. Lai liktu pārvaldes struktūrām uzņemties atbildību par šiem resursiem un veicinātu labu pārvaldību, tiek ierosināts noteikt prasību atklāt informāciju par maksājumiem pārvaldes struktūrām, kas veikti atsevišķu uzņēmumu vai konsolidētā līmenī. Šis priekšlikums ir salīdzināms ar 2010. gada jūlijā ASV pieņemto Dodd-Frank aktu[14], saskaņā ar kuru ieguves rūpniecības (naftas, gāzes un kalnrūpniecības) uzņēmumiem, kas reģistrēti ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijā ( SEC ), jāsniedz publiski pieejama informācija par maksājumiem pārvaldes struktūrām[15], norādot atsevišķi pa valstīm un pa projektiem. SEC īstenošanas noteikumus paredzēts pieņemt līdz 2011. gada beigām.

Ietekmes novērtējumā[16] tika analizēti pieci plašāki politikas risinājumi, sākot no pamata scenārija (politikas risinājums 0), kam seko iespējamo shēmu izskatīšana, kā rezultāts varētu būt vispārēja vienošanās par ziņošanu atsevišķi pa valstīm, kas jāveic daudznacionāliem ES uzņēmumiem and ārpus ES uzņēmumiem (1. politikas risinājums), un visbeidzot, vairāku politisko risinājumu izvērtēšana, saskaņā ar kuriem ES uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija atsevišķi pa valstīm (2. līdz 4. politikas risinājums). 2. politikas risinājumā paredzēts atklāt ieguves rūpniecības uzņēmumu un pirmatnējo mežu izstrādātāju veiktos maksājumus pārvaldes struktūrām pa valstīm, savukārt 3. risinājumā ― atklāt šādu informāciju, norādot pa valstīm un pa projektiem. Papildus ziņojumam par maksājumiem pārvaldes struktūrām 4. politikas risinājumā paredzēts, ka ieguves rūpniecības uzņēmumiem un pirmatnējo mežu izstrādātājiem jāiesniedz pilns ziņojumu kopums, norādot sadalījumu pa valstīm.

Tika izraudzīts risinājums, saskaņā ar kuru ES daudznacionālajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām, norādot pa valstīm, un ieguves rūpniecības un pirmatnējo mežu izstrādes uzņēmumiem ― norādot pa valstīm un pa projektiem (3. politikas risinājums). Ieguves rūpniecībā ietilpst visi uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar derīgo izrakteņu, naftas un dabasgāzes atradņu izpēti, atklāšanu, izstrādi un ieguvi no tām. Pirmatnējo mežu izstrādes uzņēmumi ir visi tie uzņēmumi, kuru darbībās ietilpst pirmatnējo mežu kailcirte, izlases cirte vai retināšana. Pārvaldes struktūrām veikto maksājumu atklāšana, norādot pa valstīm un, attiecīgi, arī pa projektiem, labāk atbilstu to ieinteresēto personu prasībām, kuras vēlas panākt sīkākas informācijas atklāšanu. Arī šāda politikas risinājuma izmaksas joprojām būtu pieņemamas ar nosacījumu, ka tiktu noteikts atbilstīgs būtiskuma slieksnis. Šāda pieeja nodrošinātu līdzsvaru starp nepieciešamību pēc labākas pārskatāmības, vienlaikus pārmērīgi nenoslogojot uzņēmumus un neradot ES uzņēmumiem neizdevīgus konkurences apstākļus. Tas nedrīkstētu apdraudēt ES nākotnes centienus panākt starptautisku vienošanos un sarunās ar starptautiskajiem partneriem visā pasaulē radīt līdzvērtīgus konkurences nosacījumus attiecībā uz ziņošanu atsevišķi pa valstīm.

Daži uzņēmumi, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, norādīja, ka ES informācijas atklāšanas prasība var būt pretrunā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem, ja tie aizliedz šādas informācijas publicēšanu. Ir izskanējuši aicinājumi šādos gadījumos paredzēt atbrīvojumu no pienākuma ziņot par attiecīgajiem maksājumiem pārvaldes struktūrām. Lai gan Komisijai ir zināmi ļoti nedaudzi piemēri, kad valstis aizliedz atklāt informāciju, ir paredzēti strikti ierobežoti izņēmumi situācijās, kad uzņēmums uzskata, ka, izpildot informācijas atklāšanas pienākumu, tas rīkosies skaidrā pretrunā ar attiecīgās valsts krimināltiesībām.

Energoapgādes drošība ir būtisks jautājums ES darba kārtībā vairāku iemeslu dēļ, tostarp tāpēc, ka ES dalībvalstīs saražotā enerģija nenosedz esošo pieprasījumu. Daži uzskata, ka ES ieguves rūpniecības uzņēmumiem var tikt apgrūtināta darbošanās trešās valstīs, kam var būt attiecīga ietekme uz naftas un gāzes piegāžu drošību Eiropai. Lai gan daži uzņēmumi jau ziņo par saviem maksājumiem pārvaldes struktūrām, norādot pa valstīm, un tas nekaitē šo uzņēmumu darbībai, citiem uzņēmumiem šis pienākums varētu radīt sarežģījumus. Tāpēc pārskatā inter alia būtu jāizvērtē jautājums par energoapgādes drošību Eiropā. Tika izvirzīts jautājums, vai šādas informācijas atklāšana nevar radīt neizdevīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem. Komisija uzskata, ka vairumā gadījumu informācijas atklāšana par maksājumiem pārvaldes struktūrām, norādot pa valstīm un pa projektiem, ja šie maksājumi tikuši piešķirti konkrētam projektam (ar būtiskuma slieksni), nesniegtu tiešu ieskatu uzņēmuma konfidenciālajā informācijā, piemēram, datos par apgrozījumu, izmaksām un peļņu. Turklāt Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas atbalstīšana kavētu iespējamo īslaicīgo konkurētspējas zudumu, jo tās rezultāts varētu būt globālāka piemērošana un tajā piedalošos uzņēmumu reputācijas uzlabošanās.

2.3. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

3. Papildinformācija

3.1. Vienkāršošana

Priekšlikumā ierosināts ieviest īpašu režīmu maziem uzņēmumiem, kas būtiski samazinās administratīvo slogu, ko patlaban izjūt mazie uzņēmumi, gatavojot finanšu pārskatus. Saskaņā ar šo režīmu pārskatu piezīmēs atklājamās informācijas apjoms tiks ierobežots, nosakot, ka jāatklāj šāda informācija: i) grāmatvedības politika; (ii) garantijas, saistības, iespējamie aktīvi un iespējamās saistības, kas nav atzītas bilancē; (iii) notikumi pēc bilances slēgšanas, kas nav atzīti bilancē; (iv) ilgtermiņa un nodrošināti parādi un v) saistīto pušu darījumi. Jāpiezīmē, ka, padarot obligātu iii) un v) apakšpunktā minēto posteņu informācijas atklāšanu, tiks radīti jauni pienākumi mazajiem uzņēmumiem, jo vairums dalībvalstu attiecībā uz šiem uzņēmumiem ir noteikušas atkāpi no pienākuma atklāt šo informāciju.

Priekšlikumā mēģināts arī saskaņot robežvērtības, lai nodrošinātu, ka administratīvais slogs patiešām tiek samazināts visiem mazajiem uzņēmumiem ES. Patlaban daudzi uzņēmumi, kas saskaņā ar ES definīcijām ir mazie uzņēmumi, tiek klasificēti vidējo vai lielo uzņēmumu kategorijā, jo direktīvās paredzētajās definīcijās paredzētās robežvērtības, transponējot dalībvalstu tiesību aktos, tiek pazeminātas.

Šajā tabulā sniegts vispārējs pārskats par galvenajiem šā priekšlikuma vienkāršošanas ietekmes aspektiem.

Mazie uzņēmumi ~ 1,1 miljons uzņēmumu ~21 % no uzņēmumiem | Maksimāla saskaņošana nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienāda lieluma uzņēmumiem visā ES Pārskatu piezīmēs sniedzamā informācija tiks ierobežota līdz piecām galvenajām jomām Likumā noteiktā revīzija nav jāveic Mazās grupas tiks atbrīvotas no pienākuma sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus |

- 3.2. Citi pasākumi

Priekšlikumā mēģināts panākt uzlabojumus vidējo un lielo uzņēmumu un zināmā mērā arī mazo uzņēmumu sniegto finanšu pārskatu salīdzināmību un skaidrību.

Tālab priekšlikumā mēģināts samazināt dalībvalstīm patlaban pieejamo iespēju skaitu, ciktāl šie risinājumi mazina finanšu pārskatu salīdzināmību. Lai palielinātu finanšu pārskatu skaidrību, kļūs obligāti tādi vispārīgi principi kā atspoguļošana pēc būtības.

Nākamajā tabulā ir apkopoti galvenie spēkā esošo noteikumu grozījumi.

Vidēji/lieli uzņēmumi ~ 0,3 miljoni uzņēmumu ~4 % no uzņēmumiem | Vispārīgu "būtiskuma" un "atspoguļošanas pēc būtības" principu ieviešana Dalībvalstīm pieejamo risinājumu skaita samazināšana |

- 3.3. SFPS maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Ka viens no risinājumiem tika apsvērta starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) pieņemšana maziem un vidējiem uzņēmumiem obligātai piemērošanai Eiropas Savienībā. Tomēr ieinteresētajām personām, jo īpaši publiskā sektora iestādēm, bija atšķirīgi viedokļi par šo ideju, un arī ietekmes novērtējumā tika secināts, ka jaunu standartu ieviešana nepalīdzētu sasniegt vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas mērķus. Turklāt, ņemot vērā, ka SFPS maziem un vidējiem uzņēmumiem ir salīdzinoši jauns standarts, vēl trūka pieredzes tā piemērošanai pasaules mērogā.

Šā priekšlikuma mērķis nav panākt SFPS maziem un vidējiem uzņēmumiem obligātu piemērošanu, un atšķirības starp ierosināto direktīvu un SFPS maziem un vidējiem uzņēmumiem tādās jomās kā neapmaksātā parakstītā pamatkapitāla un amortizācijas periodu atspoguļošana attiecībā uz uzņēmuma nemateriālo vērtību, kuras paredzamās lietderīgās izmantošanas laiku nav iespējams ticami noteikt, nozīmē, ka pilnībā precīzi pārņemt SFPS attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem nebūs iespējams.

3.4. Ziņošana par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Lai palielinātu pārvaldes struktūru atbildību un sekmētu labu pārvaldību, priekšlikumā ierosinātas jaunas ziņošanas prasības uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē. Ir ierosināts, ka uzņēmumi atklāj informāciju par maksājumiem, ko tie veikuši pārvaldes struktūrām katrā valstī, kurā tie darbojas, un par katru projektu, ja maksājums ticis novirzīts konkrētam projektam un ja tā apmērs ir būtisks saņēmējai pārvaldes struktūrai. Saskaņā ar vispārīgo mērķi un lai ierobežotu papildu administratīvo slogu, jaunā prasība attiecas tikai uz lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām.

3.5. Ierosinātā direktīva un esošo tiesību aktu atcelšana

Priekšlikumā paredzēts pieņemt jaunu direktīvu, ar kuru atceļ 1978. un 1983. gada direktīvas un to turpmākos grozījumus.

3.6. Juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte

Šis priekšlikums ir balstīts uz Līguma 50. panta 1. punktu, kas ir juridiskais pamats tādu Savienības pasākumu pieņemšanai, kuru mērķis ir panākt uzņēmējdarbības tiesību iekšējā tirgus izveidi.

Priekšlikumā paredzēts, ka kapitālsabiedrību finanšu pārskatu sagatavošanai piemēro prasību kopumu, kuru mērķis ir uzlabot finanšu pārskatu salīdzināmību visā ES, lai sekmētu vienotā tirgus darbības uzlabošanos un pārrobežu tirdzniecības apjomu pieaugumu. Atbilstīgi subsidiaritātes principam ES rīcība ir nepieciešama tikai gadījumos, kad tādējādi iespējams gūt labākus rezultātus nekā darbojoties dalībvalstu līmenī, un šādai darbībai jāaprobežojas ar pasākumiem, kas ir nepieciešami un proporcionāli piemērotās politikas mērķu sasniegšanai. Šīs pārskatīšanas mērķus nav iespējams sasniegt vienpusējā darbībā dalībvalstu līmenī.

Saskaņā ar pieeju "vispirms domāt par mazākajiem" viens vienots ES mēroga pamatprasību kopums būtu izdevīgs maziem uzņēmumiem. Mazajiem uzņēmumiem jāpiemēro vienāda pieeja visā ES, lai tie varētu gūt labumu no piekļuves vienotajam tirgum ar vienotiem nosacījumiem. Dalībvalstīm nevajadzētu noteikt nevajadzīgas papildprasības. To vislabāk iespējams panākt ar saskaņotiem ES tiesību aktiem. Kas attiecas uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem, finanšu pārskati jāpadara vieglāk salīdzināmi ES līmenī, jo šie uzņēmumi bieži vien darbojas visā ES un to darbības attiecas uz ieinteresētajām personām visā iekšējā tirgū. Tomēr dalībvalstīm jāatstāj zināmas izvēles iespējas attiecībā uz papildu ziņošanas prasībām šāda veida uzņēmumiem. Tāpēc direktīva ir vispiemērotākais juridiskais instruments, jo tā atstāj dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību. Turklāt direktīva nodrošina to, ka ierosinātās ES darbības saturs un forma nepārsniedz to, kas ir nepieciešami un samērīgi, lai sasniegtu regulējuma mērķi ― vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu.

4. Piezīmes par pantiem

Turpmāk minētie panti pēc būtības saglabājas tādi paši kā atbilstošie panti Padomes ceturtajā direktīvā 78/660/EEK un Padomes septītajā direktīvā 83/349/EEK, kaut arī to numerācija vairumā gadījumu atšķiras no sākotnēji lietotās numerācijas. Starp tiem ir 1. panta 1. punkts (tostarp I un II pielikums), 2. panta 2. līdz 8. punkts, 3. panta 6. līdz 9. punkts, 4. pants, 5. panta 2. un 3. punkts, 6. panta 2. līdz 3. punkts, 7. pants, 8.panta 1. līdz 5. punkts, 10. pants, 11. panta 1. līdz 7. punkts un 11. punkts, 12. panta 2. punkts, 19. panta 2. punkts, 20. pants, 21. pants, 22. pants, 28. panta 2. punkts, 29. panta 2. un 3. punkts, 30. pants, 32. pants, 33. panta 1. un 2. punkts, 34. panta 1. punkts, 35. pants, izņemot 3. punktu, 44., 45., 47. un 51. pants. Atbilstības tabula ir sniegta III pielikumā.

Kodolīguma un skaidrības labad šajā iedaļā sniegti skaidrojumi tikai attiecībā uz tām vietām tekstā, kur ar šo priekšlikumu ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar direktīvām, kuras tiks atceltas.

Visā tekstā ir veiktas vairākas izmaiņas, lai terminoloģiju ierosinātajā direktīvā padarītu atbilstīgu mūsdienu grāmatvedības valodai, neietekmējot attiecīgo pantu būtību. Piemēram: termins "( uzņēmēj-)sabiedrība " aizstāts ar terminu " uzņēmums ", visas atsauces uz " pārskati " aizstātas ar " finanšu pārskati ", un visas atsauces uz " gada ziņojums " aizstātas ar " vadības ziņojums ".

4.1. 1. nodaļa – darbības joma, definīcijas un uzņēmumu kategorijas

2. pantā ir sagrupētas vairākas definīcijas, kuras iepriekš bija atrodamas dažādās sākotnējās direktīvās. Sabiedriskas nozīmes struktūras ir definētas, izmantojot definīciju, kas izmantota Direktīvā 2006/43/EK par likumā noteiktajām revīzijām. Mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumu un radniecīgu uzņēmumu definīcijas ir izklāstītas skaidrāk nekā Padomes septītajā direktīva 83/349/EEK. Tomēr pamatā esošā nozīme nav mainīta. Arī asociētie [saistītie] uzņēmumi ir definēti skaidrāk nekā līdz šim; pieņemot, ka būtiska ietekme ir tad, ja ieguldītājam ir būtiska ietekme citā uzņēmumā tādā gadījumā, ja tam ir 20 % vai vairāk balsstiesību šajā uzņēmumā, ir saskaņā ar attiecīgo starptautisko grāmatvedības standartu ― 28. SGS.

3. pantā ir radīts juridiskais pamats, lai noteiktu, kas ir "mazs", "vidējs" vai "liels" uzņēmums, un tajā saglabāta prakse noteikt uzņēmuma lielumu pēc tā neto apgrozījuma, bilances kopsummas un nodarbināto skaita. Atkarībā no ES pasākumu mērķa Savienība var izmantot definīcijas, kas zināmā mērā atšķirtas no tām, kas iekļautas minētajā pantā[17]. Šajā priekšlikumā ierosināts pilnībā saskaņot lieluma kritērijus ― iepriekš dalībvalstis varēja izvēlēties, vai dažādi uzņēmumu lielumi ir vai nav jāatzīst to jurisdikcijā un ― noteiktās robežās ― pēc kādiem lieluma kritērijiem to darot jāvadās.

Mazas un vidējas grupas ir definētas skaidrāk nekā Padomes septītajā direktīvā 83/349/EEK sniegtajās definīcijās. Neto apgrozījuma un bilances kopsummas robežvērtības ir paaugstinātas atbilstīgi inflācijas līmenim kopš to iepriekšējās pārskatīšanas 2006. gadā.

Definīcijas un atkāpes attiecībā uz "finanšu līdzdalības sabiedrībām" un "investīciju sabiedrībām" ir svītrotas, jo nozarei specifiski grāmatvedības nolīgumi var radīt šķēršļus saskaņošanai. Turklāt šie noteikumi nav tikuši plaši izmantoti visā ES.

4.2. 2. nodaļa ― galvenie noteikumi un principi

4. pantā kopā ar 17. pantu (skatīt turpmāk 4.4. punktu) ir radīts pilnībā saskaņots režīms mazo uzņēmumu finanšu pārskatu sagatavošanai, kuros ietilpst peļņas un (vai) zaudējumu pārskats, bilance un saīsinātas piezīmes. Dalībvalstīm nevajadzētu pieprasīt sniegt papildu informāciju.

Vispārīgs būtiskuma princips ir noteikts 5. pantā. Saskaņā ar to informācijas atzīšanai, novērtēšanai, atspoguļošanai un atklāšanai finanšu pārskatos jāatbilst būtiskuma kritērijiem. Tas atļaus, piemēram, apvienot posteņus peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā vai bilancē vai nenorādīt piezīmēs informāciju, ja tā ir nebūtiska. Attiecīgi nebūtu jāatzīst arī nebūtiski uzkrājumi, avansa maksājumi un rezerves. Būtiskuma noteikšana paliks uzņēmuma galvenā atbildība neatkarīgi no tā, vai attiecīgajam uzņēmumam tiek vai netiek veikta revīzija.

Ar 5. pantu kā vispārīgs princips tiek ieviesta prasība finanšu pārskatos atspoguļot darījuma ekonomisko realitāti, nevis tikai tā juridisko formu. Kopīgu vispārējo principu noteikšanas mērķis ir visas ES mēroga saskaņošanas veicināšana. Līdz šim šāda atspoguļošanas metode direktīvās bija atļauta, tomēr dalībvalstīm nebija noteikts pienākums paredzēt šo principu savos tiesību aktos.

6. pantā saglabāts dalībvalstīm līdz šim pieejamais risinājums atļaut pamatlīdzekļu uzskaitei izmantot pārvērtēšanas metodi kā alternatīvu vēsturisko izmaksu uzskaites metodei, savukārt dalībvalstīm pieejamais risinājums, saskaņā bija pieļaujama uzskaite pēc aizvietošanas izmaksu metodes un inflācijas metodes, ir atcelts, lai nodrošinātu pārvērtēšanas bāzu lielāku saskaņotību.

4.3. 3. nodaļa ― bilance un peļņas un (vai) zaudējumu pārskats

Vispārīgie noteikumi 8. pantā ir grozīti, lai skaidrāk noteiktu to, ka dalībvalstis var pieprasīt vai atļaut asociētam uzņēmumam gada finanšu pārskatā uzskaitīt līdzekļus, izmantojot pašu kapitāla metodi.

Direktīvas priekšlikumā paredzēta tikai viena bilances shēma (skatīt 9. pantu) ― līdz šim dalībvalstis varēja izraudzīties starp divām dažādām shēmām. Tas nodrošinās finanšu pārskatu labāku salīdzināmību dažādās ES jurisdikcijās. Turklāt dibināšanas izdevumi kā aktīvu kategorija ir likvidēta, jo to atzīšana bija atkarīga no tā, kā tie definēti dalībvalstu tiesību aktos. Tādējādi ir nepieciešams grozījums attiecībā uz 11. pantā izklāstīto sadalāmās peļņas testu.

Ar 11. pantu tiek ieviesta arī prasība, ka attiecībā uz uzkrājumiem atzītajai summai jāatbilst uzņēmuma visprecīzākajai aplēsei par saistībām vai nākotnes izdevumiem, turklāt minētais pants izslēdz "pēdējais iekšā, pirmais ārā" ( LIFO ) metodes izmantošanu uzkrājumu un aizstājamo preču novērtēšanai. Šīs izmaiņas nodrošinās finanšu pārskatu labāku salīdzināmību.

12. līdz 15. pantā paredzētas tikai divas peļņas un (vai) zaudējumu pārskata shēmas – viena "pēc veida“ un otra "pēc funkcijas“. Līdz šim bija atļauts izmantot četras dažādas shēmas. Mērķis ir nodrošināt labāku salīdzināmību, vienlaikus saglabājot finanšu pārskatu lietotājiem pazīstamo izkārtojumu. Agrākais dalījums starp parastiem un ārkārtas posteņiem peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā ir atcelts, tādējādi novēršot tendenci, ka bieži vien "lieli" vai "neparasti" izdevumu posteņi tika uzskaitīti kā ārkārtas posteņi. Tādējādi tiek novērsta peļņas pēc nodokļu nomaksas kopējās summas sagrozīšana. Un otrādi, bieži vien bija vērojama tendence uzskaitīt "lielus" vai "neparastus" ieņēmumu posteņus kā parastos, lai palielinātu kopējo peļņas rādītāju. Lai nodrošinātu šādu ieņēmumu un izdevumu posteņu neitrālu atspoguļojumu, ir ieviesta jauna prasība atklāt tos atsevišķi peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā, pievienojot paskaidrojumu. Tādējādi visi šāda veida posteņi tiek atzīti peļņā pēc nodokļu nomaksas.

Vienkāršotajā finanšu pārskatu režīmā ir jāveic attiecīgi grozījumi 16. pantā, atspoguļojot shēmu skaita samazināšanu.

4.4. 4. nodaļa ― finanšu pārskatu piezīmes

Iepriekšējās direktīvās attiecībā uz piezīmēs iekļaujamo informāciju dalībvalstis varēja izmantot vairākas iespējas. Šī pieeja ir aizstāta ar saskaņotu pieeju, ka vienas un tās pašas lieluma kategorijas uzņēmumiem visā ES piemēros vienādu vai salīdzināmu informācijas atklāšanas režīmu.

Šajā nodaļā ir noteikta "no apakšas uz augšu" pieeja informācijas sniegšanai finanšu pārskatu piezīmēs. 17. pantā izklāstīts, kāda informācija visiem uzņēmumiem jāsniedz piezīmēs. Maziem uzņēmumiem kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām tiks piemērots ierobežotāks informācijas atklāšanas režīms, un saskaņā ar 4. panta prasībām (skatīt iepriekš 4.2. punktu) ir ierosināts, ka dalībvalstīm nevajadzētu no šo kategoriju uzņēmumiem pieprasīt papildu informāciju, jo liela daļa konsultāciju dalībnieku bija vienisprātis, ka attiecībā uz maziem uzņēmumiem prasītā informācija ir būtiskā informācija.

Vidējiem uzņēmumiem ir jāatklāj 17. un 18. pantā prasītā informācija, savukārt lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām jāatklāj 17., 18. un 19. pantā minētā informācija.

17. pantā noteikta prasība visiem uzņēmumiem finanšu pārskatu piezīmēs atklāt notikumus pēc bilances slēgšanas. Šo pamatinformāciju iepriekš atklāja tikai vadības ziņojumā, un dalībvalstīm bija iespēja paredzēt atkāpi no pienākuma atklāt šo informāciju. Lai nodrošinātu labāku pārskatāmību, visu lielumu uzņēmumiem obligāta kļūst arī informācijas atklāšana par saistīto pušu darījumiem ― tostarp tādiem, kas notikuši starp pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem, ― attiecīgajā gada finanšu pārskatā. Agrāk dalībvalstis varēja paredzēt atbrīvojumu no šā pienākuma neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

4.5. 5. nodaļa ― vadības ziņojums

Noteikumos, kas reglamentē šā ziņojuma saturu nav izdarītas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar tām, kuras jau veiktas ar Padomes ceturto direktīvu 78/660/EEK un Padomes septīto direktīvu 83/349/EEK.

4.6. 6. nodaļa ― konsolidētie finanšu pārskati

Šajā nodaļā iekļauti Padomes septītās direktīvas 83/349/EEK noteikumi par konsolidētajiem pārskatiem, tādējādi radot vienotu direktīvu par gada un konsolidēto finanšu pārskatu formu un saturu.

Lai vienkāršotu tekstu un izvairītos no atkārtojumiem, lielas teksta daļas no Direktīvas 83/349/EEK ir svītrotas. To vietā noteikts princips, ka, sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, jāizmanto tāda pati grāmatvedības metode kā gada finanšu pārskatā, ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no konsolidēto finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar gada finanšu pārskatiem.

Satura ziņā veiktie grozījumi salīdzinājumā ar līdzšinējiem Padomes ceturtās direktīvas 78/660/EEK un Padomes septītās direktīvas 83/349/EEK noteikumiem ir šādi:

Lai radītu saskaņotu konsolidācijas kritēriju kopumu, 23. pantā konsolidācija tiek pieprasīta situācijās, kad viens uzņēmums izmanto dominējošu ietekmi vai kontroli citā uzņēmumā Vai kad uzņēmumiem ir vienota vadība. Līdz šim dalībvalstis varēja izvēlēties, vai šādās situācijās sastādāms konsolidēts pārskats vai nē.

Saskaņā ar 24. pantu mazas grupas ir atbrīvotas no prasības sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus. Līdz šim dalībvalstis varēja lemt par to, vai atbrīvot šādus uzņēmumus no šā pienākuma. Tādējādi šis atbrīvojuma noteikums ir saskaņots visā ES, un tiek samazināts administratīvais slogs atbilstīgi pieejai, ko piemēro saistībā ar mazo uzņēmumu gada finanšu pārskatiem.

Dalībvalstīm vairs nav izvēles iespēja, vai atļaut izmantot apvienošanas grāmatvedības metodi un vai pieļaut tūlītēju uzņēmuma nemateriālās vērtības norakstīšanu rezervēs (attiecīgi Direktīvas 83/349/EEK 20. un 30. pants), jo šī iespēja tika izmantota reti, un, to atceļot, tiek radīts saskaņotāks konsolidācijas principu kopums. 25. pantā arī paredzēta uz noteiktiem principiem balstīta pieeja uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības atzīšanai konsolidētajā peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā.

4.7. 7. nodaļa – publicēšana

Publicēšanas noteikumos nav izdarītas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar Padomes ceturtās direktīvas 78/660/EEK un Padomes septītās direktīvas 83/349/EEK noteikumiem.

4.8. 8. nodaļa – revīzija

34. pantā izklāstītās vispārīgās prasības ir grozītas, lai atspoguļotu šajā priekšlikumā dominējošo pieeju "vispirms domāt par mazākajiem". Rezultātā mazie uzņēmumi saskaņā ar ES uzņēmējdarbības tiesībām būs pilnībā atbrīvoti no revīzijas pienākuma. Turklāt minētajā pantā paredzēts, ka sabiedriskas nozīmes struktūrām ir jāveic likumā noteiktā revīzija neatkarīgi no to lieluma.

Papildus 35. panta 3. punktā sniegti precizējumi, kā revīzijas prasības attiecināmas uz uzņēmumu grupām.

4.9. 9. nodaļa - Ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām

Ir ieviestas jaunas ziņošanas prasības attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē. Šiem uzņēmumiem par katru valsti, kurā tie darbojas, ik gadu jāatklāj informācija par maksājumiem, ko tie finanšu gada laikā veikuši pārvaldes struktūrām, ja attiecīgā summa ir būtiska saņēmējai pārvaldes struktūrai, un ja maksājumi tikuši piešķirti kādam projektam, ― informācija par maksājumiem katram šādam projektam. Attiecīgos gadījumos ziņojumi jāsagatavo konsolidētā līmenī. Ja tiek sagatavots konsolidēts ziņojums, meitasuzņēmumi un mātesuzņēmums, kas sagatavo ziņojumu, ir atbrīvoti no šā pienākuma. Ziņojumu publicē atbilstīgi Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļas prasībām.

4.10. 10. nodaļa – noslēdzošie noteikumi

Ar Padomes ceturto direktīvu 78/660/EEK izveidotā Kontaktkomiteja vairs nav vajadzīga un šajā priekšlikumā tā vairs nav paredzēta.

Lai ņemtu vērā ekonomikas attīstību un inflāciju, saskaņā ar 42. pantu Komisija tiktu pilnvarota periodiski pārskatīt 3. pantā paredzētās robežvērtības uzņēmuma lieluma noteikšanai. Tas ir nepieciešams, lai laika gaitā saglabātu šo robežvērtību atbilstību reālajai situācijai.

Komisijai vajadzētu būt arī pilnvarotai atjaunināt I un II pielikumā paredzēto uzņēmumu kategoriju sarakstu, lai nodrošinātu atbilstību iespējamām izmaiņām dalībvalstīs.

Ir jāprecizē un sīkāk jāizstrādā maksājumu būtiskuma koncepcija, lai nodrošinātu, ka ieguves rūpniecības un pirmatnējo mežu izstrādes uzņēmumi informāciju par maksājumiem pārvaldes struktūrām atklāj atbilstīgā un pienācīgā līmenī. Ir lietderīgi izmantot deleģētos aktus, lai nodrošinātu tehniski pamatotus un efektīvus noteikumus, kas ļautu Komisijai ņemt vērā pieejamos ekspertu atzinumus.

Šādu deleģēto pilnvaru precīza piemērošanas joma un kārtība ir precīzi aprakstītas 42. pantā.

Visbeidzot, 46. pantā ir noteikts, ka parasti sabiedriskas nozīmes struktūras nav tiesīgas saņemt atbrīvojumus saskaņā ar šo direktīvu.

2011/0308 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši

tā 50. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

5. Komisijas paziņojuma "Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā"[18] mērķis ir izveidot koncepciju un izstrādāt augstākās kvalitātes regulējumu, kas atbilstu subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, nodrošinot, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu. Komisijas paziņojumā "Vispirms domāt par mazākajiem" – "Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts"[19], kas tika pieņemts 2008. gada jūnijā un pārskatīts 2011. gada februārī[20], atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) centrālā nozīme Savienības ekonomikā un noteikts mērķis uzlabot vispārējo pieeju uzņēmējdarbībai un noenkurot principu " vispirms domāt par mazākajiem" politikas veidošanā ― no regulējuma līdz pat sabiedriskiem pakalpojumiem. Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sēdēs[21] atzinīgi tika vērtēta Komisijas iniciatīva nākt klajā ar Aktu par vienoto tirgu, kurā paredzēti pasākumi izaugsmes veicināšanai un darbavietu radīšanai ― taustāma labuma sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem. "Aktā par vienoto tirgu"[22], ko pieņēma 2011. gada aprīlī, ierosināts vienkāršot Grāmatvedības direktīvas attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanas pienākumiem un samazināt administratīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Stratēģijas "Eiropa 2020"[23] gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķis ir samazināt administratīvo slogu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu labā, kā arī veicināt MVU internacionalizāciju. Iepriekš minētajā Eiropadomes sēdē izskanēja aicinājums gan visas Eiropas, gan atsevišķu valstu līmenī samazināt vispārējo regulatīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tika ierosināti pasākumi, lai palielinātu produktivitāti, piemēram, novēršot birokrātiskos šķēršļus un uzlabojot tiesisko regulējumu MVU. Priekšlikumā ir ņemta vērā Eiropas Komisijas Labāka tiesiskā regulējuma programma un jo īpaši 2010. gada oktobra paziņojums "Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā"[24].

6. 2008. gada 18. decembrī Eiropas Parlaments pieņēma juridiski nesaistošu rezolūciju par grāmatvedības prasībām maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām[25], norādot, ka Direktīva 78/660/EEK un Direktīva 83/349/EEK bieži vien rada lielu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem, un lūdza Komisiju turpināt iesākto darbu, pārskatot minētās direktīvas.

7. Akcionāru, dalībnieku un trešo personu aizsargāšanai jo īpaši svarīgi ir saskaņot valstu noteikumus par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojumu sagatavošanu un saturu, tajos izmantotajām novērtēšanas metodēm un publicēšanu attiecībā uz dažu veidu uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību. Šajās jomās ir nepieciešams šādu veidu uzņēmumiem veikt vienlaicīgu saskaņošanu, jo, no vienas puses, daži uzņēmumi darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī un, no otras puses, tie trešām pusēm nepiedāvā nekādas garantijas, kas pārsniegtu to neto aktīvu summas.

8. Ir būtisks skaits pilnsabiedrību un komandītsabiedrību, no kurām visi dalībnieki ar pilnu atbildību ir vai nu akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un tāpēc uz tām vajadzētu attiecināt šīs direktīvas saskaņošanas pasākumus.

9. Turklāt Savienības līmenī ir jānosaka līdzvērtīgu tiesisko prasību minimums attiecībā uz finanšu informācijas apjomu, kāds savstarpēji konkurējošiem uzņēmumiem būtu jādara pieejams sabiedrībai.

10. Gada finanšu pārskatiem ir jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Šajā nolūkā ir jānosaka obligāta bilances un peļņas un (vai) zaudējumu pārskata uzbūve un jāparedz finanšu pārskata un vadības ziņojuma piezīmju satura minimums. Atbilstīgi principam "vispirms domāt par mazākajiem" obligātās prasības maziem uzņēmumiem tiesību aktos būtu pilnībā jāsaskaņo. Lai novērstu nesamērīgu slogu šiem uzņēmumiem, dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām pieprasīt papildu informācijas sniegšanu. Tomēr dalībvalstis var noteikt papildu prasības vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

11. Mazos, vidējos un lielos uzņēmumus vajadzētu definēt un izšķirt, ņemot vērā aktīvu kopsummu, apgrozījumu un vidējo darbinieku skaitu, jo šie faktori parasti sniedz objektīvu liecību par uzņēmuma lielumu.

12. Lai nodrošinātu, ka tiek atklāta salīdzināma un līdzvērtīga informācija, atzīšanas un novērtēšanas principos vajadzētu iekļaut darbības turpināšanas, piesardzības un uzkrāšanas principus. Savstarpēju ieskaitu starp aktīvu un pasīvu posteņiem un starp ieņēmumiem un izdevumiem nevajadzētu atļaut, un aktīvu un pasīvu komponentus vajadzētu vērtēt atsevišķi. Atspoguļojot posteņus finanšu pārskatos, vajadzētu ņemt vērā attiecīgā darījuma vai pasākuma ekonomisko realitāti vai komerciālo saturu. Attiecībā uz atzīšanu, novērtēšanu, atspoguļošanu un atklāšanu finanšu pārskatos galvenajam principam būtu jābūt būtiskuma principam.

13. Lai nodrošinātu informācijas ticamību finanšu pārskatos, gada finanšu pārskatos atzītie posteņi būtu jānovērtē, balstoties uz pirkšanas cenas vai ražošanas izmaksu principu. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām atļaut vai pieprasīt uzņēmumiem pārvērtēt pamatlīdzekļus, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu saņemt būtiskāku informāciju.

14. Lai finanšu informācija būtu salīdzināma visā Eiropas Savienībā, no dalībvalstīm ir jāprasa, lai attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem tiktu atļauta patiesās vērtības uzskaites sistēma. Turklāt patiesās vērtības uzskaites sistēmas sniedz informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem var būt būtiskāka nekā informācija, kas balstīta uz pirkšanas cenu / ražošanas izmaksām. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu atļaut patiesās vērtības uzskaites sistēmas pieņemšanu visiem uzņēmumiem vai visām uzņēmumu kategorijām gan attiecībā uz gada, gan konsolidētajiem finanšu pārskatiem vai tikai attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja atļaut vai pieprasīt patiesās vērtības uzskaiti tādiem aktīviem, kas nav finanšu instrumenti.

15. Ir nepieciešama vienota bilances shēma, lai nodrošinātu finanšu pārskatu lietotājiem iespēju salīdzināt uzņēmumu finanšu stāvokli Eiropas Savienībā. Tomēr dalībvalstīm jādod iespēja atļaut vai pieprasīt uzņēmumiem mainīt bilances shēmu un iesniegt bilanci, kurā nošķirti īstermiņa un ilgtermiņa posteņi. Būtu jāatļauj peļņas un (vai) zaudējumu pārskata shēma, kurā norādīts izdevumu veids, un peļņas un (vai) zaudējumu aprēķina shēma, kas rāda izdevumu funkcijas. Dalībvalstīm būtu jānosaka, vai izmantojama viena vai abas šīs shēmas. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām atļaut uzņēmumiem peļņas un (vai) zaudējumu pārskata vietā sniegt darbības pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar vienu no atļautajām shēmām. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jābūt tiesīgiem izmantot prasītās shēmas vienkāršotu variantu.

16. Salīdzināmības nolūkā būtu jāizveido vienota sistēma inter alia vērtības korekciju, uzņēmuma nemateriālās vērtības, uzkrājumu, preču krājumu un atvietojamu aktīvu, kā arī ārkārtēju apmēru vai biežuma ieņēmumu un izdevumu atzīšanai, novērtēšanai un atspoguļošanai.

17. Informācija, kas uzrādīta bilancē un peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā, būtu jāpapildina ar informāciju, kas tiek atklāta finanšu pārskatu piezīmēs. Finanšu pārskatu lietotājiem parasti ir nepieciešama tikai ierobežota papildu informāciju no mazajiem uzņēmumiem, kuriem atklājamās papildu informācijas sagādāšana var izrādīties pārlieku dārga. Tāpēc ir attaisnojama ierobežotas informācijas atklāšanas režīma noteikšana mazajiem uzņēmumiem. Tomēr, ja mazs uzņēmums uzskata, ka ir lietderīgi sniegt tādu papildu informāciju, kāda jāsniedz vidējiem un lieliem uzņēmumiem, tam nav liegts to darīt.

18. Vidējo un lielo uzņēmumu sagatavoto finanšu pārskatu lietotājiem parasti ir specifiskākas prasības. Tāpēc noteiktās jomās vajadzētu noteikt prasības sniegt vēl papildu informāciju. Atbrīvojums no dažiem šiem atklāšanas pienākumiem būtu attaisnojams, ja attiecīgās informācijas atklāšana var kaitēt konkrētām personām vai uzņēmumam.

19. Vadības ziņojums un konsolidētais vadības ziņojums ir svarīgi finanšu pārskata elementi. Tajos būtu jāsniedz skaidrs pārskats par uzņēmuma darbības attīstību un rezultātiem tādā veidā, kas atbilst uzņēmuma darbības apjomam un kompleksitātei. Informācijai nav jābūt ierobežotai, atklājot tikai uzņēmuma darbības finanšu aspektus; vajadzētu sniegt arī uzņēmējdarbības vides ietekmes un sociālo aspektu analīzi, lai sniegtu priekšstatu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem vai stāvokli. Gadījumos, kad mātesuzņēmuma vadības ziņojums un konsolidētais vadības ziņojums ir apvienoti vienotā ziņojumā, var būt nepieciešams vairāk uzsvērt tos jautājumus, kas ir svarīgi konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kā kopumam. Tomēr, ņemot vērā potenciālo noslogojumu vidējiem uzņēmumiem, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis var izvēlēties atteikties no pienākuma šādu uzņēmumu vadības ziņojumā sniegt nefinanšu informāciju.

20. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja atbrīvot mazos uzņēmumus no pienākuma sagatavot vadības ziņojumu, ar noteikumu, ka tie ietver finanšu pārskatu piezīmēs informāciju par pašu akciju iegādi, kā minēts 22. panta 2. punktā 1976. gada 13. decembra Padomes otrajā direktīvā 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses[26].

21. Ņemot vērā to, ka sabiedriskas nozīmes struktūrām var būt ievērojama loma ekonomikā, kurā tās darbojas, šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz korporatīvās pārvaldības ziņojumu būtu jāpiemēro visām sabiedriskas nozīmes struktūrām.

22. Daudzi uzņēmumi ir koncernu dalībnieki. Konsolidētie finanšu pārskati jāsagatavo tā, lai finanšu informāciju par šādiem koncerniem varētu izplatīt dalībniekiem un trešām personām. Tāpēc valsts tiesību akti, kas reglamentē konsolidētos finanšu pārskatus, būtu jāsaskaņo, lai panāktu to, ka uzņēmumi Eiropas Savienībā publicē salīdzināmu un līdzvērtīgu informāciju.

23. Konsolidētajos finanšu pārskatos principā ir jāatspoguļo mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu kā vienotas ekonomiskās vienības (grupas) darbība; uzņēmumus, kurus kontrolē mātesuzņēmums, uzskata par meitasuzņēmumiem. Kontrolei ir jābūt balstītai uz to, ka uzņēmumam ir balsstiesību vairākums, bet kontrole var eksistēt arī gadījumos, kad ir noslēgta vienošanās ar citiem akcionāriem vai dalībniekiem. Noteiktos apstākļos kontroli var efektīvi īstenot arī tad, ja mātesuzņēmumam ir balsstiesību mazākuma daļa tā meitasuzņēmumā. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt, lai uzņēmumi, uz ko neattiecas kontroles attiecības un kam ir vienota vadība, vai kuriem ir kopīga administratīvā, vadības vai uzraudzības struktūrvienība, tiktu iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos.

24. Meitasuzņēmumam, kas pats ir mātesuzņēmums, būtu jāsastāda konsolidētie finanšu pārskati. Tomēr dalībvalstīm būtu jābūt tiesīgām noteiktos apstākļos atbrīvot to no pienākuma sastādīt šādus konsolidētus pārskatus, ar nosacījumu, ka tā dalībnieki un trešās personas ir pietiekami aizsargāti.

25. Mazās grupas vajadzētu atbrīvot no pienākuma sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, jo mazo uzņēmumu finanšu pārskatu lietotāju prasības nav ļoti specifiskas un sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus papildus mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma gada finanšu pārskatiem var būt dārgi. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām atbrīvot vidēja lieluma grupas no pienākuma sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, pamatojoties uz tiem pašiem izmaksu un ieguvumu aspektiem.

26. Konsolidācija prasa šādu uzņēmumu aktīvu un pasīvu un ieņēmumu un izdevumu pilnīgu iekļaušanu un atsevišķu informācijas atklāšanu par nekontrolējošu līdzdalību konsolidētajā bilancē postenī "Kapitāls un rezerves", kā arī atsevišķu informācijas atklāšanu par nekontrolējošu līdzdalību postenī "Grupas peļņa vai zaudējumi" konsolidētajā peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā. Tomēr būtu jāizdara vajadzīgie labojumi, lai novērstu ietekmi, ko radījušas finanšu attiecības starp konsolidētajiem uzņēmumiem. Jo īpaši konsolidētajos finanšu pārskatos netiek uzrādīti parādi un prasības starp uzņēmumiem, ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz darījumiem starp uzņēmumiem, un peļņa un zaudējumi, kas rodas no konsolidācijā iekļauto uzņēmumu savstarpējiem darījumiem un ir iekļauta aktīvu uzskaites vērtībā.

27. Atzīšanas un novērtēšanas principi, ko piemēro, sagatavojot finanšu pārskatus, būtu jāpiemēro arī, sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus.

28. Asociētie uzņēmumi būtu jāiekļauj konsolidētajos pārskatos, izmantojot pašu kapitāla metodi. Dalībvalstīm būtu jābūt tiesībām atļaut vai pieprasīt, ka kopīgi pārvaldīti uzņēmumi tiek proporcionāli konsolidēti konsolidētajos finanšu pārskatos.

29. Konsolidētajos finanšu pārskatos būtu jāiekļauj visa informācija, kas norādīta finanšu pārskatu piezīmēs attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kopumā. Attiecībā uz meitasuzņēmumiem, asociētiem uzņēmumiem, kopīgi pārvaldītiem uzņēmumiem un līdzdalību jāatklāj arī nosaukums, juridiskā adrese un grupas līdzdalība uzņēmumu kapitālā.

30. Visu to uzņēmumu, uz kuriem attiecas šī direktīva, gada finanšu pārskati būtu jāpublicē saskaņā ar Direktīvu 2009/101/EEK. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka dažas atkāpes maziem un vidējiem uzņēmumiem var piešķirt arī šajā jomā.

31. Dalībvalstīm tiek stingri ieteikts izstrādāt elektroniskās publicēšanas sistēmas, kas ļautu uzņēmumiem iesniegt grāmatvedības datus, tostarp tiesību aktos paredzētos finanšu pārskatus, tikai vienu reizi un tādā formā, kas ļauj vairākiem lietotājiem viegli piekļūt datiem un izmantot tos. Tomēr šādām sistēmām nevajadzētu radīt apgrūtinājumu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

32. Uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu jābūt vismaz kolektīvi atbildīgiem attiecībā pret uzņēmumiem par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu. Šāda pati pieeja būtu jāpiemēro attiecībā uz uzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas sastāda konsolidētos finanšu pārskatus. Šīs struktūras darbojas atbilstīgi pilnvarām, kas tām ir saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Tam nebūtu jātraucē dalībvalstīm spert soli tālāk un paredzēt tiešu atbildību akcionāru vai pat citu ieinteresēto pušu priekšā.

33. Atbildību par gada finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu, kā arī vadības ziņojumu un konsolidēto vadības ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu reglamentē dalībvalsts tiesību akti. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu jāpiemēro attiecīgi saistību noteikumi, ko paredz dalībvalstu tiesību akti. Saistību apjoma noteikšanai būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā.

34. Lai veicinātu ticamu finanšu pārskatu sastādīšanas procesus visā Eiropas Savienībā, tās uzņēmuma struktūras locekļiem, kura ir atbildīga par šā uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanu, būtu jānodrošina, lai uzņēmuma gada finanšu pārskatos un gada vadības ziņojumos iekļautā finanšu informācija patiesi un godīgi atspoguļotu situāciju.

35. Gada finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem būtu jāveic revīzija. Prasība, ka revīzijas ziņojumā būtu jānorāda, vai gada vai konsolidētais finanšu pārskats patiesi un godīgi atspoguļotu situāciju atbilstīgi attiecīgajai finanšu pārskatu sniegšanas sistēmai, nav minētā revīzijas ziņojuma darbības jomas ierobežojums, bet gan izskaidro tā sniegšanas kontekstu. Uz mazo uzņēmumu gada finanšu pārskatiem neattiecas pienākums veikt revīziju, jo šīs kategorijas uzņēmumiem revīzija var radīt būtisku administratīvo slogu; daudzos mazajos uzņēmumos vienas un tās pašas personas ir gan akcionāri, gan vadības locekļi, tāpēc šiem uzņēmumiem ir ierobežota vajadzība pēc trešās puses apliecinājuma par finanšu pārskatu ticamību.

36. Lai nodrošinātu pārvaldes struktūrām veikto maksājumu pārskatāmību, lielajiem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas darbojas ar ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē[27], ik gadu atsevišķā ziņojumā jāatklāj informācija par būtisku apmēru maksājumiem to valstu pārvaldes struktūrām, kurās tie darbojas. Šādi uzņēmumi darbojas valstīs, kas bagātas ar dabas resursiem, jo īpaši ar derīgajiem izrakteņiem, naftu, dabasgāzi, kā arī ar pirmatnējiem mežiem. Ziņojumā būtu jāiekļauj tādu veidu maksājumi, kas salīdzināmi ar maksājumiem, kurus atklāj uzņēmumi, kas piedalās Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā ( EITI ). Šī iniciatīva arī papildina ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai ( FLEGT )[28] un Kokmateriālu regulu[29], kurā paredzēts, ka koksnes izstrādājumu tirgotāji velta pienācīgas pūles tam, lai novērstu nelegālu kokmateriālu iekļūšanu ES tirgū.

37. Šiem ziņojumiem vajadzētu atvieglot ar resursiem bagātām valstīm EITI principu un kritēriju piemērošanu[30] un atskaitīšanos savas valsts pilsoņiem par maksājumiem, ko šīs pārvaldes struktūras saņem no uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē to jurisdikcijā. Ziņojumā būtu jāatklāj informācija, norādot pa valstīm un pa projektiem, ja projekts, piemēram, koncesija, ģeogrāfiskais baseins utt., tiek uzskatīts par informācijas sniegšanas vienību zemākajā līmenī, kādā uzņēmums regulāri gatavo iekšējos vadības ziņojumus, un ja maksājumi ir novirzīti šādiem projektiem. Ņemot vērā vispārējo mērķi veicināt labu pārvaldību šādās valstīs, jautājums par maksājumu būtiskumu ir jāvērtē saistībā ar konkrēto saņēmēju pārvaldes struktūru. Būtiskuma noteikšanai var paredzēt dažādus kritērijus, piemēram, maksājuma absolūtā summa vai procentuāla robežvērtība (piemēram, maksājumi, kas pārsniedz noteiktu procentuālo daļu no valsts IKP); šos kritērijus var noteikt deleģētā tiesību aktā. Būtu jāparedz, ka Komisija piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā atkārtoti izskata ziņošanas noteikumus un sniedz attiecīgu pārskatu. Šādā pārskatā būtu jāņem vērā ziņošanas noteikumu efektivitāte un starptautiskie notikumi, tostarp konkurētspējas un energoapgādes drošības jautājumi. Pārskatā būtu jāņem vērā arī maksājumu informācijas sagatavotāju un lietotāju pieredze un jāapsver, vai būtu lietderīgi ziņojumos iekļaut papildu informāciju par maksājumiem, piemēram, faktiskās nodokļu likmes un saņēmēja datus, tostarp bankas konta informāciju.

38. Saskaņā ar 2011. gada maijā Dovilā notikušās G-8 augstākā līmeņa sanāksmes secinājumiem un lai veicinātu līdzvērtīgu starptautiskās konkurences apstākļu nodrošināšanu, Komisijai būtu jāturpina mudināt visus starptautiskos partnerus ieviest līdzīgas prasības. Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi veikt darbu pie attiecīgā starptautiskā grāmatvedības standarta.

39. Lai ņemtu vērā turpmākās izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos un Eiropas Savienības tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu veidiem, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz I un II pielikumā iekļauto uzņēmumu sarakstu atjaunināšanu. Deleģēto tiesību aktu izmantošana ir nepieciešama arī, lai pielāgotu uzņēmumu lieluma kritērijus, jo laika gaitā inflācijas rezultātā samazinās to patiesā vērtība. Īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas periodā pienācīgi apspriestos ar ieinteresētajām aprindām, tostarp ekspertu līmenī. Lai nodrošinātu atbilstīga un pienācīga līmeņa informācijas atklāšanu par ieguves rūpniecības un pirmatnējo mežu izstrādes uzņēmumu veiktajiem maksājumiem pārvaldes struktūrām un nodrošinātu saskaņotu šīs direktīvas piemērošanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu maksājumu būtiskuma jēdziena precizēšanai.

40. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt attiecīgo dokumentu vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstošu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

41. Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, atvieglot pārrobežu ieguldījumus un uzlabot finanšu pārskatu un ziņojumu Savienības mēroga salīdzināmību un sabiedrības uzticību tiem, pieprasot kvalitatīvāku un saskaņotāku specifiskas informācijas atklāšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc, ņemot vērā šīs direktīvas mērogu un ietekmi, tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var veikt pasākumus atbilstīgi subsidiaritātes principam, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā pantā, šī regula paredz tikai to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

42. Šajā direktīvā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās pamattiesības un principi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAļA

DARBīBAS JOMA, DEFINīCIJAS UN UZņēMUMU KATEGORIJAS

1. pants

Darbības joma

43. Šajā direktīvā paredzētie saskaņošanas pasākumi attiecas uz:

44. dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem;

45. dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz II pielikumā uzskaitīto veidu uzņēmumiem, kuros visi dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir I pielikumā uzskaitīto veidu uzņēmumi vai uzņēmumi, uz kuriem neattiecas dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar Direktīvas 2009/101/EK 1. pantā uzskaitītajām juridiskajām formām;

46. II pielikumā uzskaitīto veidu uzņēmumiem, kuros visi dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir:

i) I pielikumā uzskaitīto veidu uzņēmumi vai uzņēmumi, uz kuriem neattiecas dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar Direktīvas 2009/101/EK 1. pantā uzskaitītajām juridiskajām formām, vai

ii) II pielikumā uzskaitīto veidu uzņēmumi, kuros visi dalībnieki ar neierobežotu atbildību paši ir I pielikumā uzskaitīto veidu uzņēmumi vai uzņēmumi, uz kuriem neattiecas dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar Direktīvas 2009/101/EK 1. pantā uzskaitītajām juridiskajām formām.

2. Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem tiesību aktiem atbilstīgi 42. pantam pielāgot I un II pielikumā iekļautos uzņēmumu sarakstus, kas minēti 1. punktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1) "Sabiedriskas nozīmes struktūras" ir struktūras, kuru darbību reglamentē dalībvalsts tiesību akti, kā definēts Direktīvas 2006/43/EK[31] 2. panta 13. punktā.

(2) "Līdzdalība" ir tiesības citu uzņēmumu kapitālā neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nostiprinātas sertifikātos, kuras, radot ilgstošu saikni ar tādiem uzņēmumiem, ir paredzētas, lai veicinātu tā uzņēmuma darbību, kuram ir šīs tiesības; cita uzņēmuma kapitāldaļas turēšanu uzskata par līdzdalību, ja tā pārsniedz dalībvalstu noteikto procentuālo daļu, kura nepārsniedz 20%.

(3) Jēdzienam “saistītā puse" ir tāda pati nozīme kā 24. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kas pieņemts ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008.

(4) "Pamatlīdzekļi" ir tie aktīvi, kas paredzēti pastāvīgai lietošanai uzņēmumā, lai sasniegtu uzņēmuma darbības mērķus.

(5) "Neto apgrozījums" ir summas, kuras iegūtas no produktu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas, atskaitot tirdzniecības atlaides un pievienotās vērtības nodokli, kā arī citus tieši ar apgrozījumu saistītus nodokļus.

(6) "Pirkšanas cena" ir maksājamā cena un visi ar to saistītie papildu izdevumi.

(7) "Ražošanas izmaksas" ir izejmateriālu pirkšanas cena, palīgmateriāli un citas tieši uz attiecīgo posteni attiecināmās izmaksas. Šeit var iekļaut samērīgu proporcionālo daļu citu izmaksu, kas netieši saistītas ar attiecīgo posteni, ciktāl tās attiecas uz ražošanas periodu. Izplatīšanas izmaksas šeit neietilpst.

(8) "Vērtības korekcija" ir korekcija, ko veic, lai atspoguļotu atsevišķu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai samazinājums ir vai nav galīgs.

(9) "Mātesuzņēmums" ir uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus.

(10) "Meitasuzņēmums" ir uzņēmums, kuru kontrolē mātesuzņēmums.

(11) "Grupa" ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi, uz ko attiecas konsolidācija.

(12) "Radniecīgi uzņēmumi" ir divi vai vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji saistīti grupas ietvaros;

(13) "Asociētais uzņēmums" ir uzņēmums, kurā citam uzņēmumam ir līdzdalība un pār kura darbības un finanšu politiku otram uzņēmumam ir būtiska ietekme. Uzskata, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme citā uzņēmumā, ja tam ir 20 % vai vairāk akcionāru vai dalībnieku balsstiesību šajā uzņēmumā.

3. pants

Uzņēmumu un grupu kategorijas

47. Mazie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri bilances datumā nepārsniedz divas no trim turpmāk minētajām robežvērtībām:

48. bilances kopsumma: EUR 5 000 000;

49. neto apgrozījums: EUR 10 000 000;

50. vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 50.

51. Vidēji uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri nav mazie uzņēmumi un kuri bilances datumā nepārsniedz divas no trim turpmāk minētajām robežvērtībām:

52. bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

53. neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

54. vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

55. Lieli uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri bilances datumā pārsniedz divas no trim turpmāk minētajām robežvērtībām:

56. bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

57. neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

58. vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

59. Mazas grupas ir mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, kas to mātesuzņēmuma bilances datumā, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem, nepārsniedz divas no trim turpmāk minētajām robežvērtībām:

60. bilances kopsumma: EUR 5 000 000;

61. neto apgrozījums: EUR 10 000 000;

62. vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 50.

63. Vidējas grupas ir mātesuzņēmumi un meitas uzņēmumi, kas nav mazas grupas un kas to mātesuzņēmuma bilances datumā, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem, nepārsniedz divas no trim turpmāk minētajām robežvērtībām:

64. bilances kopsumma: EUR 20 000 000;

65. neto apgrozījums: EUR 40 000 000;

66. vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

67. Dalībvalsts atļauj, ka 25. panta 3. punkta pirmajā daļā minētais ieskaits un 25. panta 7. punktā minētā izslēgšana netiek veikti, aprēķinot šā panta 4. un 5. punktā minētās robežvērtības. Šādos gadījumos bilances kopsummas un neto apgrozījuma kritēriju robežvērtības palielina par 20 %.

68. Dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas euro, valsts valūtas summu, kura līdzvērtīga 1. līdz 5. punktā norādītajām summām, aprēķina, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kad stājas spēka jebkura šīs summas nosakošā direktīva.

69. Ja bilances datumā uzņēmums pārsniedz vai pārstāj pārsniegt divas no trim 1. līdz 5. punktā minētajām robežvērtībām, šis fakts ietekmē šajā direktīvā noteikto atkāpju atļaušanu tikai tad, ja tas notiek divus pārskata gadus pēc kārtas.

70. Šā panta 1. līdz 5. punktā minētā bilances kopsumma sastāv no aktīviem, kas norādīti 9. pantā noteiktās shēmas posteņa "Aktīvi" A līdz D punktā.

71. Lai pielāgotos inflācijas ietekmei, Komisija periodiski un nepieciešamības gadījumā ar deleģētiem tiesību aktiem atbilstīgi 42. pantam veic grozījumus šā panta 1. līdz 5. punktā minētajās definīcijās, ņemot vērā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētos inflācijas rādītājus.

2. NODAĻA

VISPāRīGI NOTEIKUMI UN PRINCIPI

4 . pants

Vispārīgi noteikumi

72. Gada finanšu pārskati veido saliktu veselumu, un visu uzņēmumu gada finanšu pārskatos ietilpst vismaz bilance, peļņas un (vai) zaudējumu pārskats un finanšu pārskatu piezīmes.

Dalībvalstis var pieprasīt uzņēmumiem, kas nav mazie uzņēmumi, papildus pirmajā daļā minētajiem dokumentiem iekļaut gada finanšu pārskatos vēl citus pārskatus.

73. Gada finanšu pārskati ir jāsastāda saprotami un atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem.

74. Gada finanšu pārskatiem ir jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Gadījumā, ja ar šīs direktīvas noteikumu piemērošanu nepietiek, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, jāsniedz papildu informācija.

75. Izņēmuma gadījumā, ja kāda šīs direktīvas noteikuma piemērošana nav savienojama ar 3. punktā izklāstīto pienākumu, no šā noteikuma ir jāatkāpjas, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Ikviens šāds izņēmums jāatspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs, paskaidrojot iemeslus un informējot par tās sekām uz aktīviem, pasīviem, finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

76. Dalībvalstis var pieprasīt uzņēmumiem, kas nav mazie uzņēmumi, papildus šajā direktīvā pieprasītajai informācijai atklāt gada finanšu pārskatos vēl citu informāciju.

5. pants

Vispārīgi finanšu pārskatu sastādīšanas principi

77. Gada finanšu pārskatā iekļautajiem posteņiem jābūt atzītiem un novērtētiem atbilstīgi šādiem pamatprincipiem:

78. jāpieņem, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;

79. jāpiemēro tāda pati grāmatvedības politika and vērtēšanas metodes, kādas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;

80. atzīšana un novērtēšana jāveic, izmantojot piesardzības principu, jo īpaši ievērojot šādus nosacījumus:

(i) pārskatā drīkst atzīt tikai to peļņu, kas ir iegūta līdz bilances datumam;

(ii) jāatzīst visas saistības, kas rodas attiecīgā finanšu gada laikā vai radušās iepriekšējā finanšu gada laikā, pat ja šādas saistības atklājas tikai laikposmā starp bilances slēgšanas dienu un bilances sastādīšanas dienu;

(iii) jāatzīst viss nolietojums neatkarīgi no tā, vai pārskata gads ir noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

81. bilancē un peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā atzītās summas aprēķina pēc uzkrājumu principa;

82. katra pārskata gada sākuma bilancei ir jāatbilst iepriekšējā pārskata gada slēguma bilancei;

83. aktīvu un pasīvu posteņi ir jānovērtē atsevišķi;

84. jebkāds ieskaits starp aktīvu un pasīvu posteņiem vai ieņēmumu un izdevumu posteņiem ir aizliegts;

85. peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā un bilancē iekļautajiem posteņiem jābūt atspoguļotiem, ņemot vērā ziņotā darījuma vai pasākuma būtību;

86. finanšu pārskatos atzītos posteņus novērtē atbilstīgi pirkšanas cenas vai ražošanas izmaksu principam;

87. gada finanšu pārskatos veiktajā atzīšanā, novērtēšanā, uzrādīšanā un atklāšanā jāņem vērā attiecīgo posteņu būtiskums.

88. Dalībvalstis papildus tām summām, kas atzītas atbilstoši 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļai, var atļaut vai pieprasīt atzīt visas paredzamās saistības un varbūtējos zaudējumus, kas rodas attiecīgā finanšu gada laikā vai radušies iepriekšējā finanšu gada laikā, pat ja šādas saistības vai zaudējumi atklājas tikai laika posmā starp bilances slēgšanas dienu un bilances sastādīšanas dienu.

89. Atkāpes no šiem vispārīgajiem principiem tiek atļautas izņēmuma gadījumos, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Visas šāda veida atkāpes ir jāatspoguļo finanšu pārskatu piezīmēs, jāpaskaidro iemesli, kā arī jānovērtē ietekme, kādu tās atstāj uz aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

6. pants

Alternatīvi principi pamatlīdzekļu novērtēšanai pārvērtētajās summās

90. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta i) apakšpunkta, dalībvalstis drīkst atļaut vai pieprasīt attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkurām uzņēmumu kategorijām novērtēt pamatlīdzekļus pārvērtētajās summās. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēta šāda novērtēšana, tā nosaka tās saturu un ierobežojumus un noteikumus tās piemērošanai.

2. Ja piemēro 1. punktu, tad starpības summu starp novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pirkšanas cenu vai ražošanas izmaksām, un novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pārvērtēšanu, iekļauj pārvērtēšanas rezervē postenī "Kapitāls un rezerves".

Pārvērtēšanas rezervi jebkurā laikā var pilnībā vai daļēji kapitalizēt.

Pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārnestās summas vairs nav vajadzīgas, lai piemērotu pārvērtēšanas uzskaites principus. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas regulē pārvērtēšanas rezerves izmantošanu, ar noteikumu, ka pārnešanu no pārvērtēšanas rezerves uz peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu drīkst veikt tikai tad, ja pārnestās summas ir iegrāmatotas kā izdevumi peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā vai atspoguļo faktiskus vērtības palielinājumus. Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt — tieši vai netieši —, ja vien tā neatspoguļo faktiski gūtu ienākumu.

Izņemot šā punkta otrajā un trešajā daļā paredzētos gadījumus, pārvērtēšanas rezervi nedrīkst samazināt.

3. Vērtības korekcijas aprēķina katru gadu, pamatojoties uz pārvērtēto summu. Tomēr, atkāpjoties no 8. un 12. panta, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, ka tikai vērtības korekciju summa, kas iegūta, novērtējumā balstoties uz pirkšanas cenu vai ražošanas izmaksām, tiek norādīta 13. un 14. pantā noteikto shēmu attiecīgajos posteņos un ka starpību, kas iegūta novērtējumā, kas balstīts uz pārvērtēšanu saskaņā ar šo pantu, shēmās norāda atsevišķi.

7. pants

Alternatīvi principi novērtēšanai patiesajā vērtībā

1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta i) apakšpunkta un saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem:

91. dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkuru uzņēmumu kategoriju novērtēt finanšu instrumentus, tostarp atvasinātos finanšu instrumentus, to patiesajā vērtībā;

92. dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkuru uzņēmumu kategoriju, novērtēt noteiktas aktīvu kategorijas, izņemot finanšu instrumentus, pēc summām, ko nosaka, atsaucoties uz patieso vērtību.

Šāda atļauja vai prasība var attiekties tikai uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

93. Šajā direktīvā līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un kas katrai no līgumslēdzējām pusēm dod tiesības norēķināties vai nu naudā, vai ar kādu citu finanšu instrumentu, tiek uzskatīti par atvasinātiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumus, kad ir spēkā šādi nosacījumi:

94. tie joprojām atbilst paredzētajām uzņēmuma preču iepirkuma, pārdošanas vai izlietošanas vajadzībām;

95. tie no paša sākuma bijuši plānoti kā līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece;

96. tie ir nokārtojami, piegādājot preci.

97. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai šādām saistībām:

98. saistībām, ko tur kā tirdzniecības portfeļa posteņus;

99. kas ir atvasināti finanšu instrumenti.

100. Novērtēšanu atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam nepiemēro:

101. finanšu instrumentiem, kas nav atvasināti un ko tur līdz to maksāšanas termiņa beigām;

102. uzņēmuma aizdevumiem un debitoru parādiem, kas nav paredzēti tirdzniecības vajadzībām;

103. līdzdalības daļām meitasuzņēmumos, asociētos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, pašu kapitāla instrumentiem, ko izdevis uzņēmums, līgumiem par iespējamu atlīdzību uzņēmumu apvienošanas gadījumā, kā arī citiem finanšu instrumentiem ar tādām īpašām iezīmēm, ka atbilstīgi vispārpieņemtiem principiem tie uzskaitāmi citādi nekā pārējie finanšu instrumenti.

104. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta i) apakšpunkta, attiecībā uz katru aktīvu un pasīvu posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis atbilstīgi patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaites sistēmai, vai precizētām tāda aktīvu vai pasīvu posteņa daļām dalībvalstis var atļaut novērtējumu pēc īpašās summas, kas paredzēta atbilstīgi minētajai sistēmai.

105. Atkāpjoties no šā panta 3. un 4. punkta, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt finanšu instrumentu atzīšanu, novērtēšanu un atklāšanu atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002.

106. Patieso vērtību šā panta nozīmē nosaka, ņemot vērā vienu no šādām vērtībām:

107. tirgus vērtību gadījumā, kad attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību ir viegli noteikt. Ja kādam konkrētam instrumentam ir grūti noteikt tirgus vērtību, bet to var noteikt atsevišķiem tā komponentiem vai kādam līdzīgam instrumentam, tad tirgus vērtību var noteikt, pamatojoties uz tā atsevišķo komponentu vai līdzīgā instrumenta vērtību;

108. vērtību, ko iegūst, izmantojot vispārpieņemtus vērtēšanas modeļus un metodes, ja attiecīgo instrumentu tirgus vērtību nav viegli noteikt. Šie vērtēšanas modeļi un metodes nodrošina novērtējumu, kas ir iespējami tuvs tirgus vērtībai.

Finanšu instrumentus, kurus nevar ticami novērtēt pēc metodēm, kas aprakstītas a) un b) apakšpunktā, novērtē saskaņā ar pārdošanas cenas vai ražošanas izmaksu principu.

109. Neatkarīgi no 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, gadījumos, kad kādu finanšu instrumentu vērtē tā patiesajā vērtībā, vērtības izmaiņas iekļauj peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā. Tomēr šādu izmaiņu ieskaita tieši patiesās vērtības rezervē:

110. ja uzskaitāmais instruments ir riska ierobežošanas instruments atbilstīgi kādai riska ierobežošanas uzskaites sistēmai, saskaņā ar kuru ir pieļaujams, ka peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā netiek iekļautas visas vērtības izmaiņas vai daļa no tām, vai

111. ja vērtības izmaiņas cēlonis ir valūtas maiņas kursa atšķirības, kas ietekmē kādu monetāro posteni, kas ir daļa no uzņēmuma tīrā ieguldījuma kādā ārvalstu uzņēmumā.

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, ka kāda pārdošanai pieejama finanšu aktīva, izņemot atvasinātus finanšu instrumentus, vērtības izmaiņa tieši iekļaujama pašu kapitālā, patiesās vērtības rezervē. Patiesās vērtības rezervi koriģē, kad tajā iekļautās summas vairs nav vajadzīgas a) un b) punkta piemērošanai.

112. Neatkarīgi no 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt attiecībā uz visiem uzņēmumiem vai jebkurām uzņēmumu kategorijām, lai gadījumā, ja aktīvi, kas nav finanšu instrumenti, tiek novērtēti patiesajā vērtībā, peļņas un (vai) zaudējumu aprēķinā būtu iekļauta vērtības izmaiņa.

3. NODAĻA

BILANCE UN PEĻŅAS UN (VAI) ZAUDĒJUMU PĀRSKATS

8 . pants

Vispārīgi noteikumi par bilanci un peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu

113. Bilances un peļņas un (vai) zaudējumu pārskata shēmu nemaina salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Atkāpes no šā principa tiek atļautas izņēmuma gadījumos, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Šāda atkāpšanās tiek atklāta finanšu pārskata piezīmēs, paskaidrojot iemeslus.

114. Posteņi, kas nosaukti 9. un 13. pantā un no 14. pantā, bilancē un peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā ir jānorāda atsevišķi, ievērojot norādīto secību. Sīkāks posteņu iedalījums ir atļauts, ievērojot shēmu. Var iekļaut jaunus posteņus, ja to saturs jau nav ietverts kādā no shēmā paredzētajiem posteņiem. Dalībvalstis var pieprasīt šādu sīkāku iedalījumu vai jaunu posteņu iekļaušanu.

115. To posteņu struktūra, nomenklatūra un terminoloģija, kurus bilancē un peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā apzīmē ar arābu cipariem, ir attiecīgi jāpielāgo, ja to prasa uzņēmuma īpatnības. Dalībvalstis var pieprasīt šādus pielāgojumus attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir konkrētas tautsaimniecības nozares daļa.

116. Katram bilances un peļņas un (vai) zaudējumu pārskata postenim ir jānorāda attiecīgie iepriekšējā pārskata gada rādītāji. Visi neatbilstības gadījumi vai pielāgojumi ir jāatklāj, sniedzot paskaidrojumus finanšu pārskatu piezīmēs.

117. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt bilances vai peļņas un (vai) zaudējumu pārskata pielāgošanu, lai ietvertu peļņas sadalīšanu vai zaudējumu segšanu.

118. Attiecībā uz asociēto uzņēmumu:

119. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt asociētam uzņēmumam uzskaitīt līdzekļus gada finanšu pārskatos, izmantojot pašu kapitāla metodi, kā noteikts 27. panta 2. līdz 8. punktā, ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no gada finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

120. Dalībvalsts var atļaut vai likt atspoguļot peļņas vai zaudējumu daļu, kas attiecināma uz atzīstamo asociēto uzņēmumu, peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā tikai tiktāl, ciktāl šī summa atbilst jau saņemtajai dividenžu summai vai summai, kuru var pieprasīt.

121. Ja peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā atzītā peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz asociēto uzņēmumu, pārsniedz jau saņemto dividenžu summu vai to dividenžu summu, ko var pieprasīt, starpība ir jāieskaita rezervē, ko nevar sadalīt akcionāriem.

9. pants

Bilances shēma

Attiecībā uz bilances izklāstu dalībvalstis pieprasa piemērot šādu shēmu:

Aktīvi

A. Parakstītais neapmaksātais kapitāls,

to skaitā pieprasīts

(ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka pieprasītais kapitāls ir jānorāda pozīcijā "Kapitāls un rezerves". Tādā gadījumā pieprasītā, bet vēl neapmaksātā kapitāldaļa ir jānorāda kā aktīvu postenis vai nu A daļā, vai C daļas II nodaļas 5. punktā).

B. Pamatlīdzekļi

I. Nemateriālie aktīvi

122. Pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos parādīt kā aktīvus.

123. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības un aktīvi, ja tie:

124. iegādāti par samaksu un nav jāatspoguļo B daļas I nodaļas 3. punktā vai

125. radīti pašā uzņēmumā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tos parādīt kā aktīvu posteni.

126. Uzņēmuma nemateriālā vērtība, tādā apmērā, kādā tā iegādāta par samaksu.

127. Avansa maksājumi.

II. Materiālie aktīvi

128. Zeme un ēkas.

129. Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces.

130. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

131. Avansa maksājumi un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

III. Finanšu aktīvi

132. Akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos.

133. Aizdevumi radniecīgiem uzņēmumiem.

134. Līdzdalība citos uzņēmumos.

135. Aizdevumi uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalību.

136. Ieguldījumi, kas turēti kā pamatlīdzekļi.

137. Citi aizdevumi.

138. Pašu akcijas un daļas (norādot nominālvērtību vai, ja nav zināma nominālvērtība, faktisko vērtību) tādā apjomā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tās uzrādīt bilancē.

C. Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi

139. Izejvielas un palīgmateriāli.

140. Nepabeigtie ražojumi.

141. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

142. Avansa maksājumi.

II. Debitori

(Summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, ir jānorāda katram postenim atsevišķi.)

143. Tirdzniecības debitori.

144. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

145. Summas, ko parādā uzņēmumi, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalību.

146. Citi debitori.

147. Parakstītais pieprasītais, bet neapmaksātais kapitāls (ja vien valsts tiesību akti nenosaka, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda kā aktīvu postenis A daļā).

148. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ieņēmumi (ja vien valsts tiesību akti nenosaka, ka šādi posteņi ir jānorāda kā aktīvu postenis D daļā).

III. Ieguldījumi

149. Akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos.

150. Pašu akcijas un daļas (norādot nominālvērtību vai, ja nav zināma nominālvērtība, faktisko vērtību) tādā apjomā, ciktāl valsts tiesību akti atļauj tās uzrādīt bilancē.

151. Citi ieguldījumi.

IV. Nauda bankā un kasē

D. Nākamo periodu izmaksas un uzkrātie ieņēmumi

(ja vien valsts tiesību akti nenosaka, ka šādi posteņi ir jānorāda kā aktīvi C daļas II nodaļas 6. punktā).

Kapitāls, rezerves un saistības

A. Kapitāls un rezerves

I. Parakstītais kapitāls

(ja vien valsts tiesību akti nenosaka, ka pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda pie šī posteņa. Tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas ir jānorāda atsevišķi).

II. Akciju emisijas uzcenojums

III. Pārvērtēšanas rezerve

IV. Rezerves

152. Likumā noteiktās rezerves, ciktāl valsts tiesību akti to pieprasa.

153. Rezerves pašu akcijām vai daļām, ciktāl to pieprasa valsts tiesību akti, neierobežojot Direktīvas 77/91/EEK 22. panta 1. punktu.

154. Statūtos noteiktās rezerves.

155. Citas rezerves, tostarp patiesās vērtības rezerve.

V. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi

VI. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi

B. Uzkrājumi

156. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

157. Uzkrājumi nodokļiem.

158. Citi uzkrājumi.

C. Kreditori

(Atsevišķi katram postenim jānorāda summas, kas nomaksājamas tuvākā gada laikā, un summas, kas nomaksājamas pēc vairāk nekā viena gada, kā arī šo posteņu kopējā summa.)

159. Aizņēmumi pret obligācijām, atsevišķi uzrādot akcijās novērtējamos aizņēmumus.

160. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

161. Par pasūtījumiem saņemtie avansa maksājumi, ciktāl tie netiek parādīti atsevišķi kā atskaitījumi no krājumiem.

162. Tirdzniecības kreditori.

163. Maksājamie vekseļi.

164. Parādi radniecīgiem uzņēmumiem.

165. Parādi uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts, pamatojoties uz līdzdalību.

166. Pārējie kreditori, tostarp nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.

167. Uzkrājumi un nākamo periodu ieņēmumi (ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda D daļā "Uzkrājumi un nākamo periodu ieņēmumi").

D. Uzkrājumi un nākamo periodu ieņēmumi

(ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādi posteņi ir jāuzrāda C daļas 9. punktā “Kreditori").

10. pants

Alternatīva bilances shēma

Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visi uzņēmumi vai noteiktas uzņēmumu kategorijas izdalītu īstermiņa posteņus un ilgtermiņa posteņus, piemērojot atšķirīgu shēmu no tās, kāda paredzēta 9. pantā, ja vien sniegtā informācija ir vismaz līdzvērtīga 9. pantā paredzētajai informācijai.

11. pants

Īpaši noteikumi par atsevišķiem bilances posteņiem

168. Ja kādi aktīvi vai pasīvi attiecas vairāk nekā uz vienu posteni shēmā, to saistība ar citiem posteņiem ir jāatklāj vai nu tajā postenī, kurā tie norādīti, vai arī finanšu pārskatu piezīmēs.

169. Pašu akcijas un daļas radniecīgos uzņēmumos norāda tikai tajos posteņos, kas paredzēti šim nolūkam.

170. Tas, vai konkrētus aktīvus uzrāda kā pamatlīdzekļus vai kā apgrozāmos līdzekļus, ir atkarīgs no mērķa, kādam tie ir paredzēti.

171. Tiesības uz nekustamo īpašumu un citas tamlīdzīgas tiesības, ko noteikuši valsts tiesību akti, ir jānorāda postenī “Ēkas un zeme".

172. Pirkšanas cena vai ražošanas izmaksas pamatlīdzekļiem ar ierobežotu lietderīgās izmantošanas periodu ir jāsamazina, atskaitot vērtības korekcijas, ko aprēķina, lai veiktu pakāpenisku pamatlīdzekļu vērtības norakstīšanu šo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodā, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

173. Finanšu pamatlīdzekļu vērtības korekcijas var veikt, lai tos novērtētu atbilstoši zemākajai vērtībai bilances datumā.

174. Pamatlīdzekļu vērtības korekcijas ir jāizdara neatkarīgi no tā, vai to lietderīgās izmantošanas periods ir vai nav ierobežots, lai tos novērtētu atbilstoši zemākajai vērtībai bilances datumā, ja sagaidāms, ka vērtības samazinājums saglabāsies.

175. Iepriekš a) un b) punktā minētās vērtības korekcijas ir jāiekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā un atsevišķi jāatspoguļo finanšu pārskata piezīmēs, ja tās nav atsevišķi parādītas peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā.

176. Zemākās vērtības noteikšanu atbilstoši a) un b) punktam nedrīkst turpināt, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ izdarītas šādas vērtības korekcijas. Šo noteikumu nepiemēro vērtības korekcijām attiecībā uz uzņēmuma nemateriālo vērtību.

177. Apgrozāmo līdzekļu vērtību koriģē, lai parādītu šo līdzekļu zemāko tirgus vērtību, vai, īpašos apstākļos — citu zemāko vērtību, kāda tiem piemīt bilances datumā.

Zemākas vērtības noteikšanu atbilstoši šā punkta pirmajai daļai nedrīkst turpināt, ja vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ izdarītas šādas vērtības korekcijas.

178. Ražošanas izmaksās var iekļaut procentus par kapitālu, ko uzņēmums aizņēmies pamatlīdzekļu vai apgrozāmo līdzekļu ražošanas finansēšanai, ciktāl tie attiecas uz attiecīgo periodu. Šā noteikuma izmantošana ir jāatspoguļo finanšu pārskata piezīmēs.

179. Dalībvalstis var atļaut aprēķināt vienas un tās pašas kategorijas preču krājumu pirkšanas cenu vai ražošanas izmaksas un visus aizstājamo preču, vērtspapīru u. c. posteņus, ieskaitot ieguldījumus, vai nu uz vidējo svērto cenu bāzes, vai arī ar "pirmais iekšā, pirmais ārā" ( FIFO ) metodi, vai citām līdzīgām metodēm.

180. Ja valsts tiesību akti atļauj iekļaut pētniecības un izstrādes izmaksas “Aktīvos", tās ir jānoraksta, ilgākais, piecu gadu laikā. Ja pētniecības un izstrādes izmaksas nav pilnībā norakstītas, peļņas sadale nenotiek, ja vien sadalei pieejamo rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa nav vismaz vienāda ar nenorakstītajām izmaksām.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstis drīkst atļaut atkāpes no noteikumiem, kas paredzēti šā punkta iepriekšējās daļās. Atkāpšanās un atkāpšanās iemesli ir jāatspoguļo finanšu pārskata piezīmēs.

181. Nemateriālo vērtību sistemātiski noraksta tās lietderīgās izmantošanas laikā. Ja tās lietderīgās izmantošanas laiku nav iespējams ticami noteikt, to noraksta, ilgākais, 5 gadu laikā. Paskaidrojums par laikposmiem, kuru laikā nemateriālo vērtību noraksta, jāsniedz finanšu pārskata piezīmēs.

182. Uzkrājumiem jāsedz tās saistības, kuru būtība ir skaidri formulēta un kuras varētu rasties bilances slēgšanas dienā, vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties to summa vai rašanās diena.

Dalībvalstis var arī atļaut veidot uzkrājumus, kas paredzēti, lai segtu tos izdevumus, kuru būtība ir skaidri formulēta un kuri varētu rasties bilances slēgšanas dienā, vai kuri noteikti radīsies, bet var mainīties to summa vai rašanās diena.

Uzkrājums ir jānorāda kā visprecīzākais novērtējums par izmaksām, kuras, domājams, radīsies, vai saistību gadījumā ― summa, kas nepieciešama, lai izpildītu saistības bilances datumā.

12. pants

Peļņas un (vai) zaudējumu pārskata shēma

183. Peļņas un (vai) zaudējumu pārskatam dalībvalstis paredz vienu shēmu vai abas shēmas, kas paredzētas 13. un 14. pantā. Ja dalībvalsts paredz, ka var izmantot abas shēmas, tā var atļaut uzņēmumiem izvēlēties shēmu.

184. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visi uzņēmumi vai jebkuras uzņēmumu kategorijas uzrādītu savu darbības pārskatu, nevis peļņas un (vai) zaudējumu pārskata posteņus atbilstoši 13. un 14. pantam, ar nosacījumu, ka sniegtā informācija ir vismaz pielīdzināma tai, kas paredzēta attiecīgi 13. un 14. pantā.

13. pants

Peļņas un (vai) zaudējumu pārskata shēma ― pēc izdevumu veida

185. Neto apgrozījums.

186. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu pārmaiņas.

187. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

188. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. a) Izejvielas un palīgmateriāli.

b) Pārējās ārējās izmaksas.

189. Personāla izmaksas:

190. algas;

191. sociālā nodrošinājuma izmaksas, atsevišķi norādot izmaksas, kas saistītas ar pensijām;

7. a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības korekcijas;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības korekcijas, ja tie pārsniedz vērtības korekciju summas, ko attiecīgajā uzņēmumā uzskata par parastām.

192. Citi darbības izdevumi

193. Ieņēmumi no līdzdalības citos uzņēmumos, atsevišķi norādot ieņēmumus no radniecīgiem uzņēmumiem.

194. Ieņēmumi no citiem ieguldījumiem un aizdevumiem, kas veido pamatlīdzekļu daļu, atsevišķi norādot ieņēmumus no radniecīgiem uzņēmumiem.

195. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi, atsevišķi norādot ieņēmumus no radniecīgiem uzņēmumiem.

196. Vērtības korekcijas finanšu aktīvos un ieguldījumos, kas tiek turēti kā apgrozāmie līdzekļi.

197. Procentu maksājumi un tamlīdzīgi izdevumi, atsevišķi norādot summas, kas maksājamas radniecīgiem uzņēmumiem.

198. Peļņas vai zaudējumu nodoklis.

199. Peļņa vai zaudējumi pēc aplikšanas ar nodokļiem.

200. Citi nodokļi, kas nav ietverti 1. līdz 15. postenī.

201. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

14. pants

Peļņas un (vai) zaudējumu pārskata shēma ― pēc izdevumu funkcijas

202. Neto apgrozījums.

203. Pārdošanas izmaksas (ieskaitot vērtības korekcijas).

204. Bruto peļņa vai zaudējumi.

205. Sadales izmaksas (ieskaitot vērtības korekcijas).

206. Administrācijas izmaksas (ieskaitot vērtības korekcijas).

207. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

208. Ieņēmumi no līdzdalības citos uzņēmumos, atsevišķi norādot ieņēmumus no radniecīgiem uzņēmumiem.

209. Ieņēmumi no citiem ieguldījumiem un aizdevumiem, kas veido pamatlīdzekļu daļu, atsevišķi norādot ieņēmumus no radniecīgiem uzņēmumiem.

210. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi, atsevišķi norādot ieņēmumus no radniecīgiem uzņēmumiem.

211. Vērtības korekcijas finanšu aktīvos un ieguldījumos, kas tiek turēti kā apgrozāmie līdzekļi.

212. Procentu maksājumi un tamlīdzīgi izdevumi, atsevišķi norādot summas, kas maksājamas radniecīgiem uzņēmumiem.

213. Nodoklis peļņai vai zaudējumiem.

214. Peļņa vai zaudējumi pēc aplikšanas ar nodokļiem.

215. Citi nodokļi, kas nav ietverti 1. līdz 13. postenī.

216. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

15. pants

Īpašs noteikums attiecībā uz peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu

Ja atsevišķi ieņēmumu vai izdevumu posteņi ir ārkārtēju apmēru vai biežuma, uzņēmums atklāj tos atsevišķi peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā un sniedz paskaidrojumus par to summu un veidu finanšu pārskata piezīmēs.

16. pants

Vienkāršojumi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem

217. Dalībvalstis atļauj maziem uzņēmumiem sastādīt saīsinātas bilances, norādot tikai tos posteņus, kas 9. pantā ir apzīmēti ar burtiem un romiešu cipariem, un atsevišķi norādot informāciju, kas prasīta iekavās 9. pantā C daļas II nodaļā “Aktīvos" un C daļā “Kapitāls, rezerves un saistības", bet katram punktam kopumā.

218. Dalībvalstis atļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem, sagatavojot peļņas un (vai) zaudējumu pārskatus, piemērot tiem šādus vienkāršojumus:

219. 13. pantā: 1. līdz 5. posteni var apvienot vienā postenī ar nosaukumu "Bruto peļņa vai zaudējumi";

220. 14. pantā: 1., 2., 3. un 6. posteni var apvienot vienā postenī ar nosaukumu "Bruto peļņa vai zaudējumi".

4. NODAĻA

FINANšU PāRSKATU PIEZīMES

17 . pants

Finanšu pārskatu piezīmju saturs attiecībā uz visiem uzņēmumiem

1. Finanšu pārskata piezīmēs uzņēmums papildus jebkādai citai informācijai, kas prasīta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atklāj vismaz šādu informāciju:

221. pieņemtā grāmatvedības politika, jo īpaši vērtēšanas principi, ko piemēro dažādiem finanšu pārskata posteņiem;

222. ja pamatlīdzekļus novērtē pārvērtētajās summās, — tabula, kurā atspoguļotas finanšu gada laikā pārvērtēšanas rezervē reģistrētās pārmaiņas, sniedzot paskaidrojumu par tajā iekļautajiem posteņiem piemērojamo nodokļu režīmu; bilances uzskaites vērtība, kas būtu tikusi atzīta, ja pamatlīdzekļi nebūtu tikuši pārvērtēti.

223. Ja finanšu instrumentus novērtē patiesajā vērtībā, jāatklāj šāda informācija:

i) galvenie pieņēmumi, kas pamato vērtēšanas modeļus un metodes, gadījumos, kad patiesās vērtības noteiktas saskaņā ar 7. panta 7. punkta b) apakšpunktu;

ii) attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju — patiesā vērtība, vērtības izmaiņas, kas iekļautas tieši peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā, kā arī izmaiņas, kas iekļautas patiesās vērtības rezervē;

iii) attiecībā uz katru atvasināto finanšu instrumentu kategoriju — informācija par attiecīgo instrumentu apjomu un veidu, jo īpaši, galvenie nosacījumi un noteikumi, kas nākotnē varētu ietekmēt naudas plūsmas apmēru, rašanās laiku un noteiktību;

iv) tabula, kurā atspoguļotas pārmaiņas, kas saimnieciskā gada laikā reģistrētas patiesās vērtības rezervē;

224. visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, garantiju vai iespējamo saistību kopējā summa un norāde par jebkura sniegtā nodrošinājuma veidu un formu; visas saistības attiecībā uz pensijām un radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem ir jāparāda atsevišķi;

225. bilancē neiekļauto uzņēmuma darījumu veids un mērķis un šo pasākumu finansiālā ietekme uz uzņēmumu;

226. pēc gada beigām notikušu būtisku notikumu, kas nav atspoguļoti peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā, raksturs un šo notikumu finansiālā ietekme;

227. uzņēmuma parādi, kas jāatmaksā pēc vairāk nekā pieciem gadiem, kā arī visi uzņēmuma parādi, ko sedz uzņēmuma sagādāts vērtīgs nodrošinājums, norādot nodrošinājuma raksturu un formu;

228. darījumi, ko uzņēmums ir veicis ar saistītām pusēm, tostarp šādu darījumu apmērs, starp saistītajām pusēm pastāvošās saiknes raksturs, kā arī cita informācija par darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli, ja šie darījumi nav noslēgti saskaņā ar parastajiem tirgus nosacījumiem. Informāciju par atsevišķiem darījumiem var apkopot pēc to veida, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama atsevišķa informācija, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli.

229. Dalībvalstis nepieprasa maziem uzņēmumiem atklāt citu informāciju papildus šajā pantā prasītajai informācijai.

230. Ja bilances un peļņas un (vai) zaudējumu pārskata piezīmes ir sniegtas atbilstīgi šai nodaļai, tad piezīmēs jāievēro tāda kārtība, kādā posteņi ir atspoguļoti bilancē un peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā.

18. pants

Papildu informācija, kas jāatklāj vidējiem un lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām

231. Papildus 17. pantā un jebkādos šīs direktīvas noteikumos prasītajai informācijai vidēji un lieli uzņēmumi finanšu pārskata piezīmēs norāda šādu informāciju:

232. Attiecībā uz dažādiem pamatlīdzekļu posteņiem:

i) pirkšanas cenu vai ražošanas izmaksas, vai ja tikuši piemēroti alternatīvi vērtēšanas principi, patiesā vērtība vai pārvērtētā summa finanšu gada sākumā un beigās;

ii) pamatlīdzekļu papildinājumi, atsavināšana un nodošana finanšu gada laikā;

iii) uzkrātās vērtības korekcijas finanšu gada sākumā un beigās;

iv) Finanšu gada laikā aprēķinātās vērtības korekcijas;

v) Uzkrātajās vērtības korekcijās reģistrētās pārmaiņas attiecībā uz papildinājumiem, atsavināšanu un nodošanu finanšu gada laikā;

vi) Ja procenti tikuši kapitalizēti atbilstīgi 11. panta 7. punktam, — gada laikā kapitalizētā summa.

233. Ja pamatlīdzekļu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības korekcijas izdara tikai un vienīgi nodokļu dēļ, — korekciju summa un iemesli;

234. Ja finanšu instrumentus novērtē pēc pirkšanas cenas vai ražošanas izmaksām:

i) attiecībā uz katru atvasināto finanšu instrumentu grupu:

- attiecīgo instrumentu patiesā vērtība, ja šo vērtību var noteikt, izmantojot kādu no 7. panta 7. punkta a) apakšpunktā minētajām metodēm;

- informācija par attiecīgo instrumentu apjomu un veidu;

ii) Attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegrāmatoti ar summu, kura pārsniedz to patieso vērtību:

- atsevišķu aktīvu vai to attiecīgu kategoriju uzskaites vērtība vai patiesā vērtība;

- iemesli, kuru dēļ netiek samazināta uzskaites vērtība, tostarp, to pierādījumu veids, kas ir par pamatu pieņēmumam, ka uzskaites vērtība tiks atgūta;

- pārskata gadā piešķirtais atalgojums pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem par attiecīgu pienākumu veikšanu, un visas saistības, kas ir radušās attiecībā uz pensiju maksājumiem šo struktūru agrākajiem darbiniekiem, norādot kopējo summu katrai kategorijai;

Dalībvalstis var atteikties no prasības sniegt šādu informāciju, ja tā ļauj noteikt šādas struktūras konkrētā darbinieka amatu;

235. pārvaldes, vadības un uzraudzības institūciju locekļiem piešķirto avansu un kredītu summa, norādot procentus, galvenos nosacījumus un atmaksātās vai norakstītās vai nepieprasītās summas, kā arī saistības, kādas ir radušās, nodrošinot viņiem jebkura veida garantijas — norādot kopsummu katrai kategorijai;

236. vidējais pārskata gada laikā nodarbināto personu skaits, sadalīts pa kategorijām, un personāla izmaksas pārskata gadā (ja tās nav atsevišķi uzrādītas peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā), sadalot algās, sociālā nodrošinājuma izmaksās un pensiju izmaksās;

237. atlikto nodokļu atlikumi finanšu gada beigās un tajos reģistrētās pārmaiņas finanšu gada laikā;

238. to uzņēmumu nosaukumi un juridiskās adreses, kuros attiecīgajam uzņēmumam (vai nu pašam, vai arī personai, kas rīkojas savā vārdā, bet uzņēmuma interesēs) ir līdzdalība, uzrādot šo kapitāla daļu, kapitālu un rezerves un attiecīgā uzņēmuma, kuram finanšu pārskati ir pieņemti, pēdējā finanšu gada peļņu vai zaudējumus; informāciju par kapitālu un rezervēm un par peļņu vai zaudējumiem var nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci un to nekontrolē cits uzņēmums.

Dalībvalstis var atļaut šā apakšpunkta pirmajā daļā prasīto informāciju atklāt pārskata veidā, kuru iesniedz saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. un 3. punktu. Šādu pārskatu iesniegšana ir jāatspoguļo finanšu pārskata piezīmēs. Dalībvalstis var arī atļaut nenorādīt šādu informāciju, ja tās raksturs ir tāds, ka tās atklāšana varētu radīt nopietnu kaitējumu attiecīgajam uzņēmumam. Dalībvalstis var nesniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju administratīvu vai tiesas atļauju. Katra šāda informācijas nesniegšana ir jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs;

239. to akciju skaits un nominālvērtība vai, ja nav zināma nominālvērtība — uzskaites vērtība, ― kuras ir parakstītas pārskata gada laikā atļautā kapitāla ietvaros, attiecībā uz šī kapitāla summu ievērojot Direktīvas 2009/101/EK 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu vai Direktīvas 77/91/EEK 2. panta c) apakšpunktu;

240. ja ir vairāku veidu akcijas, jānorāda akciju vai daļu skaits un nominālvērtība vai, ja nav zināma nominālvērtība — uzskaites vērtība katram veidam;

241. jebkādu līdzdalību apliecinošu dokumentu, akcijās novērtējamu aizņēmumu, iegādes garantijas līgumu, iespējas līgumu vai tamlīdzīgu vērtspapīru un tiesību esamība, norādot to skaitu un tiesības, kādas tie piešķir;

242. katra uzņēmuma, kura dalībnieks ir uzņēmums vai firma ar neierobežotu atbildību, nosaukums, galvenais birojs vai juridiskā adrese un tiesiskais statuss;

243. nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums tā daļa meitasuzņēmuma statusā;

244. nosaukums un juridiskā adrese uzņēmumam, kas sastāda mazākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus, kurā uzņēmums tā daļa meitasuzņēmuma statusā, un kas ir iekļauta arī m) apakšpunktā minētajā uzņēmumu vienībā;

245. vieta, kur var saņemt m) un n) apakšpunktā minēto konsolidēto finanšu pārskatu kopijas, ja tie ir pieejami;

246. priekšlikums par peļņas sadali vai zaudējuma segšanu;

247. peļņas sadale vai zaudējuma segšana.

248. Dalībvalstīm nav jāpiemēro h) apakšpunkts uzņēmumam, uz kuru attiecas to tiesību akti un kas ir mātesuzņēmums, šādos gadījumos:

249. ja attiecīgais uzņēmums ir iekļauts šā mātesuzņēmuma sastādītajos konsolidētajos finanšu pārskatos vai 24. panta 5. punktā minētās lielākās uzņēmumu vienības konsolidētajos finanšu pārskatos;

250. ja kapitāldaļas attiecīgajos uzņēmumos mātesuzņēmums ir ietvēris savos gada finanšu pārskatos saskaņā ar 8. panta 6. punktu vai konsolidētajos finanšu pārskatos, ko tas sastādījis saskaņā ar 27. panta 1. līdz 8. punktu.

19. pants

Papildu informācija, kas jāatklāj lieliem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām

251. Papildus 17. un 18. pantā un jebkādos šīs direktīvas noteikumos prasītajai informācijai lieli uzņēmumi un sabiedriskas nozīmes struktūras finanšu pārskata piezīmēs atklāj šādu informāciju:

252. neto apgrozījums, norādot pa darbību kategorijām un ģeogrāfiskajiem tirgiem tiktāl, cik šīs kategorijas un tirgi būtiski atšķiras cits no cita, ņemot vērā veidu, kādā ir organizēta produktu pārdošana un pakalpojumu sniegšana;

253. kopējās maksas par attiecīgo finanšu gadu, kuras likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums saņēmis par gada finanšu pārskatu likumā noteikto revīziju, un kopējās maksas, kuras apstiprinātais revidents vai revīzijas uzņēmums saņēmis par citiem nodrošinājuma pakalpojumiem, par nodokļu konsultāciju pakalpojumiem un par citiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem.

254. Dalībvalstis var atļaut nenorādīt 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju, ja tās atklāšana varētu radīt nopietnu kaitējumu uzņēmumam. Dalībvalstis var nesniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju administratīvu vai tiesas atļauju. Katra šāda informācijas nesniegšana ir jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs.

5. NODAĻA

VADīBAS ZIņOJUMS

20 . pants

Vadības ziņojuma saturs

255. Vadības ziņojumā iekļauj vismaz skaidru pārskatu par uzņēmuma uzņēmējdarbības attīstību, finanšu rezultātiem un stāvokli, līdz ar uzņēmuma pamatrisku un nedrošību aprakstu.

Apskatā sniedz vispusīgu un visaptverošu uzņēmuma uzņēmējdarbības attīstības, finanšu rezultātu un tās stāvokļa analīzi tādā veidā, kas atbilst uzņēmējdarbības apjomam un sarežģītībai.

Analīzē tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, finanšu rezultātus vai stāvokli, iekļauj finanšu rezultātu pamatrādītājus un, attiecīgā gadījumā, tos nefinanšu rezultātu pamatrādītājus, kas attiecas uz šo konkrēto darbību, tostarp informāciju, ka saistīta ar vides aspektiem un darbiniekiem.

Vadības ziņojumā, sniedzot šādu analīzi, attiecīgā gadījumā iekļauj atsauces uz gada finanšu pārskatā norādītajām summām un sniedz tām papildu skaidrojumus.

256. Vadības ziņojums arī informē par:

257. jebkādiem svarīgiem notikumiem, kas ir notikuši pēc pārskata gada beigām;

258. uzņēmuma paredzamo attīstību nākotnē;

259. pasākumiem pētniecībā un izstrādē;

260. pašu akciju iegādi, kā noteikts Direktīvas 77/91/EEK 22. panta 2. punktā;

261. uzņēmuma filiālēm;

262. attiecībā uz finanšu instrumentu izmantojumu uzņēmumā un, ja tas ir būtiski tās aktīvu, pasīvu, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai:

i) uzņēmuma mērķiem un politiku finanšu riska pārvaldības jomā, tostarp politiku attiecībā uz katras tādas galveno prognozēto darījumu kategorijas nodrošināšanu pret risku, attiecībā uz kuru piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, un

ii) uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.

263. Dalībvalstis var atbrīvot mazos uzņēmumus no pienākuma sastādīt vadības ziņojumus ar noteikumu, ka Direktīvas 77/91/EEK 22. panta 2. punktā prasītā informācija par pašu akciju vai daļu iegādi ir atspoguļota finanšu pārskata piezīmēs.

264. Dalībvalstis var atbrīvot vidējus uzņēmumus no 1. punkta trešajā daļā izklāstītā pienākuma tiktāl, cik tas attiecas uz informāciju, kas nav saistīta ar finansēm.

21. pants

Korporatīvās pārvaldības ziņojums

265. Sabiedriskas nozīmes struktūra iekļauj korporatīvās pārvaldības ziņojumu savā vadības ziņojumā. Šo paziņojumu iekļauj kā īpašu vadības ziņojuma nodaļu, un tajā ietver vismaz šādu informāciju:

266. atsauci uz vismaz vienu no turpmāk minētajiem:

i) korporatīvās pārvaldības kodeksu, kuram uzņēmums ir pakļauts,

ii) korporatīvās pārvaldības kodeksu, ko uzņēmums var būt nolēmis piemērot brīvprātīgi,

iii) visu būtisko informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, ko piemēro ārpus dalībvalsts tiesību aktu prasībām.

Ja tiek norādīta atsauce uz korporatīvās pārvaldības kodeksu, kā minēts i) un ii) punktā, uzņēmums norāda arī, kur publiski pieejami attiecīgie teksti; ja tiek norādīta atsauce uz iii) punktā minēto informāciju, uzņēmums publisko informāciju par savu korporatīvās pārvaldības praksi;

267. ja uzņēmums saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atkāpjas no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētā korporatīvās pārvaldības kodeksa, uzņēmuma paskaidrojums par to, no kurām korporatīvās pārvaldības kodeksa daļām tā atkāpjas, un šādas rīcības iemesli. Gadījumos, kad uzņēmums ir nolēmis nepiemērot nekādus a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētos korporatīvās pārvaldības kodeksa noteikumus, tas izskaidro šādas rīcības iemeslus;

268. uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galveno iezīmju apraksts saistībā ar finanšu pārskatu sastādīšanas procesu;

269. informācija, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK[32] 10. panta 1. punkta c), d), f), h) un i) apakšpunktā, ja šī direktīva attiecas uz uzņēmumu;

270. akcionāru sapulču darbība un tās galvenās pilnvaras, apraksts par akcionāru tiesībām un veidu, kā tās īstenot, ja vien šī informācija jau nav pilnībā iekļauta dalībvalsts tiesību aktos;

271. administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru, kā arī to komiteju sastāvs un darbība.

272. Dalībvalstis var atļaut saskaņā ar šā panta 1. punktu sniedzamo informāciju iekļaut atsevišķā ziņojumā, ko publicē kopā ar vadības ziņojumu, vai arī vadības ziņojumā minēt, kur uzņēmuma tīmekļa vietnē šo dokumentu iespējams atrast.

Atsevišķa ziņojuma gadījumā korporatīvās pārvaldības ziņojumā var iekļaut atsauci uz vadības ziņojumu, kurā atrodama saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu sniedzamā informācija. Attiecībā uz šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta noteikumiem likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātais revidents pauž viedokli atbilstīgi 34. panta 1. punkta otrajai daļai. Attiecībā uz 1. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā prasīto informāciju dalībvalstis nodrošina, ka apstiprinātais revidents pārbauda, vai korporatīvās pārvaldības ziņojums ir sastādīts.

273. Neskarot 46. pantu, dalībvalstis var atbrīvot no 1. punkta a), b), e) un f) apakšpunkta piemērošanas sabiedriskas nozīmes struktūras, kas ir laidušas apgrozībā vērtspapīrus, kuri nav akcijas, kas ir tirgojamas regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta izpratnē, ja vien šādas sabiedriskas nozīmes struktūras nav laidušas apgrozībā akcijas, kuras tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta nozīmē.

6. NODAĻA

KONSOLIDēTIE FINANšU PāRSKATI UN ZIņOJUMI

22 . pants

Darbības joma

Šajā nodaļā mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi ir uzņēmumi, kas jākonsolidē, ja mātesuzņēmums vai viens vai vairāki meitasuzņēmumi ir reģistrēti vienā no I vai II pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem:

23. pants

Prasības attiecībā uz konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu

274. Dalībvalsts pieprasa visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti, sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja attiecīgais uzņēmums (mātesuzņēmums) kontrolē vienu vai vairākus uzņēmumus (meitasuzņēmumu(-s)) kādā no turpmāk aprakstītajām situācijām:

275. tam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā( -os);

276. tam ir tiesības iecelt vai atsaukt cita(-u) uzņēmuma(-u) pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļu vairākumu, un vienlaikus tas ir šā uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks;

277. tam ir ar tiesībām izmantot dominējošu ietekmi citā(-os) uzņēmumā(-os), kura akcionārs vai dalībnieks tas ir pēc līguma, kas noslēgts ar šo uzņēmumu(-iem), vai saskaņā ar noteikumiem tās statūtos vai dibināšanas dokumentā gadījumos, kad tiesību akti, kas reglamentē šā cita uzņēmuma(-u) darbību, pieļauj šādus līgumus vai noteikumus;

278. tam ir tiesības izmantot vai tas faktiski izmanto dominējošu ietekmi vai kontroli pār citu uzņēmumu(-iem);

279. tā un cita(-u) uzņēmuma(-u) darbību vienoti vada mātesuzņēmums;

280. tas ir kādas uzņēmuma(-u) akcionārs vai dalībnieks, un:

i) vairākums šā cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļu, kas bijuši attiecīgos amatos finanšu gadā, iepriekšējā finanšu gadā un līdz šo konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai, ir iecelti vienīgi tās balsojuma rezultātā, vai

ii) tas viens pilnībā kontrolē šā uzņēmuma (meitasuzņēmuma) akcionāru vai dalībnieku balsu vairākumu pēc līguma, kas noslēgts ar citiem šā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Tomēr i) punktā minētais nav piemērojams, ja kādai trešajai pusei ir a), b) vai c) apakšpunktā minētās tiesības attiecībā uz šo citu uzņēmumu(-iem).

281. Piemērojot 1. punkta a), b) un f) apakšpunktu, ikviena cita meitasuzņēmuma balsstiesības un tiesības iecelt amatā un atcelt no amata, kā arī tās, kas ir personai, kas darbojas savā vārdā, bet mātesuzņēmuma vai cita meitasuzņēmuma interesēs, jāpieskaita mātesuzņēmuma tiesībām.

282. Piemērojot 1. punkta a), b) un f) apakšpunktu, no 2. punktā minētajām tiesībām jāatskaita tiesības:

283. kas nostiprinātas akcijās, kas tiek turētas tādas personas interesēs, kura nav ne tās mātesuzņēmums, ne meitasuzņēmums, vai

284. kas nostiprinātas akcijās, kas tiek turētas kā garantija, ja vien konkrētās tiesības tiek izmantotas saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem, vai tiek turētas sakarā ar aizdevuma piešķiršanu kā daļa no parastajām saimnieciskajām darbībām, ja vien balsstiesības tiek izmantotas to personu labā, kas nodrošina garantiju.

285. Piemērojot 1. punkta a) un f) apakšpunktu, no kopējām akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām meitasuzņēmumā jāatņem tās balsstiesības, kas nostiprinātas akcijās, kas pieder pašam uzņēmumam, šā uzņēmuma meitasuzņēmumam vai personai, kas darbojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs.

286. Neskarot 24. panta 10. punktu , mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi ir uzņēmumi, kas jākonsolidē, neatkarīgi no tā, kur šiem meitasuzņēmumiem ir juridiskā adrese.

287. Piemērojot 5. punktu, visus meitasuzņēmumu meitasuzņēmumus uzskata par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, kurš ir konsolidējamo uzņēmumu mātesuzņēmums.

288. Neskarot šo pantu, 22. un 24. pantu, dalībvalsts var pieprasīt ikvienam uzņēmumam, uz ko attiecas šā uzņēmuma valsts tiesību akti, sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja:

289. šo uzņēmumu un vienu vai vairākus uzņēmumus, ar kuriem tas nav saistīts, kā aprakstīts 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, vienoti vada saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai noteikumiem šo uzņēmumu dibināšanas dokumentā vai statūtos, vai

290. šā uzņēmuma un viena vai vairāku citu uzņēmumu, ar kuriem tā nav saistīta, kā aprakstīts 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras finanšu gadā galvenokārt sastāv no vienām tām pašām amatpersonām, kas ir amatā līdz konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai.

Ja piemēro pirmo daļu, saistītie uzņēmumi, kā aprakstīts minētajā daļā, kopā ar saviem mātesuzņēmumiem tiek konsolidēti, ja viens vai vairāki no šiem uzņēmumiem ir reģistrēti kā viens no I vai II pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem.

Šā panta 5. un 6. punktu un 24. panta 1. līdz 3. punktu, 24. panta 10. punktu un 25. līdz 29. pantu piemēro šajā punktā minētajiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajam vadības ziņojumam. Atsauces uz mātesuzņēmumu saprot kā atsauces uz visiem uzņēmumiem, kas norādīti šā punkta pirmajā daļā. Neskarot 25. panta 3. punkta otro daļu, konsolidētajos pārskatos iekļaujamie posteņi “kapitāls", “akciju emisijas uzcenojums", “pārvērtēšanas rezerve", “rezerves", “nesadalītā peļņa vai zaudējumi" un “finanšu gada peļņa vai zaudējumi" ir kopējās summas, kas attiecināmas uz katru šā punkta pirmajā daļā aprakstīto uzņēmumu.

24. pants

Atbrīvojumi no konsolidācijas

291. Mazas grupas atbrīvo no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja vien kāds no radniecīgiem uzņēmumiem nav sabiedriskas nozīmes struktūra.

292. Dalībvalstis var atbrīvot vidēja lieluma grupas no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja vien kāds no radniecīgiem uzņēmumiem nav sabiedriskas nozīmes struktūra.

293. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu, ja mātesuzņēmums nav viena no I un II pielikumā uzskaitītajiem veidiem uzņēmums.

294. Neatkarīgi no šā panta 1., 2.. un 3. punkta dalībvalsts atbrīvo no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu katru mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas tās tiesību akti un kurš ir arī meitasuzņēmums, ja uz tā paša mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, divos šādos gadījumos:

295. ja šim mātesuzņēmumam pieder visas atbrīvotā uzņēmuma akcijas. Akcijas šajā uzņēmumā, kuras pieder tās pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem saskaņā ar pienākumu, kas noteikts tiesību aktos vai dibināšanas dokumentā vai statūtos, neņem vērā šim nolūkam;

296. ja šim mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no atbrīvotā uzņēmuma akcijām un pārējie šā uzņēmuma akcionāri vai dalībnieki ir apstiprinājuši šo atbrīvojumu.

297. Atbrīvojumi, kas minēti 4. punktā, ir atkarīgi no atbilstības šādiem nosacījumiem:

298. atbrīvotais uzņēmums un, neskarot 10. punktu, visi tās meitasuzņēmumi jākonsolidē lielākas uzņēmumu vienības finanšu pārskatos, uz kuras mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti;

299. šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un lielākas uzņēmumu vienības konsolidētos vadības ziņojumus sastāda šīs vienības mātesuzņēmums atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz lielākas uzņēmumu vienības mātesuzņēmumu, saskaņā ar šo direktīvu;

300. šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un b) apakšpunktā minētos konsolidētos vadības pārskatus, par šo finanšu pārskatu pārbaudi atbildīgās personas ziņojumu un vajadzības gadījumā 7. pantā minēto pielikumu publicē atbrīvotā uzņēmuma vajadzībām tā, kā noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuri attiecas uz šo uzņēmumu, saskaņā ar 30. pantu. Dalībvalsts var pieprasīt šo dokumentu publicēšanu attiecīgās valsts valodā un to tulkojuma apstiprināšanu;

301. atbrīvotā uzņēmuma gada finanšu pārskata piezīmēs atklāj šādu informāciju:

i) mātesuzņēmuma, kas sastāda a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus, nosaukums un juridiskā adrese;

ii) atbrīvojums no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu.

302. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 4. punkts, dalībvalsts, neierobežojot šā panta 2. un 3. punkta un 3. panta 6. punkta piemērošanu, var atbrīvot no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu jebkuru mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas šīs valsts tiesību akti, kas ir arī meitasuzņēmums un uz kura mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja visi 5. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un ja atbrīvotā uzņēmuma akcionāri vai dalībnieki, kuriem pieder šā uzņēmuma dalības kapitāla minimālā daļa, nav pieprasījuši konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu vismaz sešus mēnešus pirms finanšu gada beigām. Dalībvalstis var noteikt, ka šī daļa ir 10 % akciju sabiedrībām un komandītsabiedrībām, bet cita veida sabiedrībām – ne vairāk kā 20 %.

Dalībvalsts nedrīkst šāda atbrīvojuma saņemšanai paredzēt nosacījumu, ka mātesuzņēmumam, kurš gatavojis 5. punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus, arī būtu jābūt pakļautam šīs valsts tiesību aktiem.

Dalībvalsts nedrīkst šim atbrīvojumu pakļaut nosacījumiem sakarā ar 5. punkta a) apakšpunktā minēto konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu un pārbaudi.

303. Dalībvalsts 4., 5. un 6. punktā paredzētos atbrīvojumus var saistīt ar papildu informācijas atklāšanu 5. punkta a) apakšpunktā minētajos konsolidētajos finanšu pārskatos vai to pielikumā saskaņā ar šo direktīvu, ja šī informācija tiek pieprasīta no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs dalībvalsts tiesību akti un kuriem ir pienākums sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus, un kuras ir vienādos apstākļos.

304. Šīs direktīvas 4. līdz 7. pants neskar dalībvalsts tiesību aktus par konsolidēto finanšu pārskatu vai konsolidēto vadības ziņojumu sastādīšanu, ja šādus dokumentus pieprasa:

i) darbinieku vai viņu pārstāvju informācijai, vai

ii) pārvaldes vai tiesu iestāde savām vajadzībām.

305. Neskarot šā panta 2. un 3. punktu un 3. panta 6. punktu, dalībvalsts var atbrīvot no pienākuma sastādīt konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu jebkuru mātesuzņēmumu, uz ko attiecas šā uzņēmuma valsts tiesību akti un kas ir arī tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, uz kuru neattiecas dalībvalstu tiesību akti, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

306. atbrīvotais uzņēmums un, neskarot 10. punktu, visi tās meitasuzņēmumi ir konsolidēti lielākas uzņēmumu vienības finanšu pārskatos;

307. šā punkta a) apakšpunktā minētie konsolidētie finanšu pārskatiem un, ja vajadzīgs, konsolidētie vadības ziņojumi ir sastādīti saskaņā ar šo direktīvu vai tādā pašā veidā, kā tiek sastādīti konsolidētie finanšu pārskati un konsolidētie vadības ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu;

308. šā punkts a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus ir revidējusi viena vai vairākas personas, kas ir tiesīgas revidēt finanšu pārskatus saskaņā ar tiem valsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz uzņēmumu, kas tos ir sastādījusi.

Piemēro 5. punkta c) un d) apakšpunktu un 6. līdz 8. punktu.

Dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumus saskaņā ar šo punktu tikai tad, ja tās paredz tādu pašu atbrīvojumu saskaņā ar 4. līdz 8. punktu.

309. Uzņēmumam nav jābūt iekļautam konsolidētajā finanšu pārskatā, ja ir spēkā vismaz viens no šiem nosacījumiem:

310. nopietni ilgtermiņa ierobežojumi ievērojami kavē:

i) mātesuzņēmumu tiesību izmantošanu attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem vai vadību, vai

ii) šā uzņēmuma vienotas vadības īstenošanu, ja tā ir kādās no 23. panta 7. punktā minētajām attiecībām;

311. informāciju, kas vajadzīga konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanai saskaņā ar šo direktīvu, nevar iegūt bez nesamērīgi lieliem izdevumiem vai neattaisnojamas kavēšanās;

312. šā uzņēmuma akcijas tiek turētas vienīgi ar nolūku pārdot tās vēlāk.

Šo punktu piemēro arī sabiedriskas intereses struktūrām.

25. pants

Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana

313. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ņemot vērā ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no konsolidēto finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar gada finanšu pārskatiem.

314. Konsolidācijā iekļauto uzņēmumu aktīvi un saistības pilnīgi iekļaujami konsolidētajā bilancē.

315. Konsolidācijā iekļauto akciju uzskaites vērtību uzņēmumu kapitālā ieskaita atbilstoši to pārstāvētajai daļai šo uzņēmumu kapitālā un rezervēs saskaņā ar šādiem noteikumiem:

316. šo ieskaitu izdara, pamatojoties uz uzskaites vērtību tajā dienā, kad šādi uzņēmumi iekļauti konsolidācijā pirmo reizi. Starpību, kas rodas šādu ieskaitu rezultātā, ciktāl iespējams, iegrāmato tieši tajos konsolidētās bilances posteņos, kuru vērtība ir lielāka vai mazāka par to uzskaites vērtību;

317. dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt ieskaitus, pamatojoties uz identificējamu aktīvu un saistību vērtību akciju pārņemšanas dienā, vai gadījumos, kad pārņemšana notiek divos vai vairākos posmos, dienā, kad uzņēmums ir kļuvis par meitasuzņēmumu;

318. visas starpības, kas pastāv pēc a) apakšpunkta piemērošanas vai rodas b) apakšpunkta piemērošanas rezultātā, uzrādāmas konsolidētajā bilancē kā uzņēmuma nemateriālā vērtība. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu uzņēmuma nemateriālo vērtību un jebkādas nozīmīgas izmaiņas saistībā ar iepriekšējo finanšu gadu, paskaidro finanšu pārskatu piezīmēs. Ja dalībvalsts ir atļāvusi pozitīvu un negatīvu uzņēmuma nemateriālās vērtības ieskaitu, finanšu pārskatu piezīmēs jāsniedz arī uzņēmuma nemateriālās vērtības analīze. Negatīvu nemateriālo vērtību var pārnest uz konsolidēto peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu, ja tas ir saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem principiem.

Tomēr šā punkta pirmā daļa nav piemērojama akcijām mātesuzņēmuma kapitālā, kuras pieder pašam uzņēmumam vai citam konsolidācijā iekļautam uzņēmumam. Konsolidētajos finanšu pārskatos šādas akcijas pielīdzināmas pašu akcijām saskaņā ar 3. nodaļu.

319. Summu, kas attiecināma uz konsolidācijā iekļauto meitasuzņēmumu akcijām, kuras pieder personām, kas nav konsolidācijā iekļautie uzņēmumi, uzrāda konsolidētajā bilancē kā nekontrolējošu līdzdalību.

320. Konsolidācijā iekļauto uzņēmumu ieņēmumi un izdevumi pilnībā tiek iekļauti konsolidētajā peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā.

321. Katras peļņas vai zaudējumu summu, kas attiecināma uz konsolidācijā iekļauto meitasuzņēmumu akcijām, kuras pieder personām, kas nav konsolidācijā iekļautie uzņēmumi, uzrāda konsolidētajā peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā kā peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz nekontrolējošu līdzdalību.

322. Konsolidētie finanšu pārskati atspoguļo konsolidācijā iekļauto uzņēmumu aktīvus, pasīvus, finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumus tā, it kā tās būtu viens uzņēmums.

323. Konsolidētie finanšu pārskati datējami ar to pašu dienu, kad sastādīts mātesuzņēmuma gada finanšu pārskats.

Tomēr dalībvalsts var pieprasīt vai atļaut konsolidētu finanšu pārskatu sastādīšanu arī citā datumā, lai ņemtu vērā uzņēmumu vairākuma vai vissvarīgāko konsolidācijā iekļauto uzņēmumu bilanci. Šāda izņēmuma izmantošanas fakts un pamatojums jāatspoguļo konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Turklāt jāņem vērā vai jāatspoguļo vissvarīgākie notikumi attiecībā uz konsolidācijā iekļauta uzņēmuma aktīviem un saistībām, finanšu stāvokli vai peļņu vai zaudējumiem, kas atgadījušies laikā starp uzņēmuma bilances sastādīšanu un konsolidētās bilances sastādīšanu.

Ja uzņēmuma bilances sastādīšana notiek vairāk nekā trīs mēnešus pirms konsolidētās bilances sastādīšanas dienas, šo uzņēmumu konsolidē, pamatojoties uz pagaidu finanšu pārskatiem, kas sastādīti konsolidētās bilances sastādīšanas dienā.

324. Ja konsolidācijā iekļauto uzņēmumu vienības struktūra finanšu gada laikā ir ievērojami mainījusies, konsolidētajos finanšu pārskatos jāiekļauj informācija, kas piešķir jēgu konsolidēto finanšu pārskatu secīgu komplektu salīdzināšanai. Ja šādas izmaiņas ir būtiskas, pienākumu var izpildīt, sagatavojot koriģētu salīdzinošo bilanci un koriģētu salīdzinošo peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu.

325. Konsolidētajos finanšu pārskatos iekļaujamos aktīvus un saistības novērtē pēc vienotiem kritērijiem un saskaņā ar 2. nodaļu.

11. Uzņēmums, kurš sastāda konsolidētos finanšu pārskatus, piemēro tādus pašus vērtēšanas principus kā saviem gada finanšu pārskatiem. Tomēr dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt izmantot konsolidētajos finanšu pārskatos citus novērtēšanas principus saskaņā ar 2. nodaļu. Ja šis izņēmums tiek izmantots, šis fakts jāatspoguļo konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs, paskaidrojot iemeslus.

12. Ja konsolidācijā iekļautie uzņēmumi ir novērtējuši konsolidētajos finanšu pārskatos iekļaujamos aktīvus un saistības, piemērojot atšķirīgus principus, nekā konsolidācijai piemērotos, šos aktīvus un saistības pārvērtē atbilstīgi konsolidācijai piemērotajiem principiem. Atkāpšanās no šā principa ir atļauta izņēmuma gadījumos. Katru šādu izņēmumu atspoguļo konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs, paskaidrojot iemeslus.

13. Atlikto nodokļu atlikumus atzīst konsolidācijā, ja faktiskā nodokļa iekasēšana no kāda konsolidācijā iekļautā uzņēmuma var notikt tuvākajā nākotnē.

14. Ja konsolidētos finanšu pārskatos iekļaujamajos aktīvos vērtības korekcijas izdarītas tikai un vienīgi nodokļu dēļ, tie ir iekļaujami konsolidētajos finanšu pārskatos tikai pēc tam, kad šādas korekcijas ir likvidētas.

26. pants

Proporcionāla konsolidācija

326. Ja konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākām konsolidācijā neiekļautiem uzņēmumiem kopīgi vada citu uzņēmumu, dalībvalstis var pieprasīt vai atļaut šā cita uzņēmuma iekļaušanu konsolidētajos finanšu pārskatos proporcionāli konsolidācijā iekļautā uzņēmuma tiesībām uz tās kapitāla daļu.

327. Šīs direktīvas 24. panta 10. punktu un 25. pantu mutatis mutandis piemēro šā panta 1. punktā minētajai proporcionālajai konsolidācijai.

27. pants

Asociēto uzņēmumu pašu kapitāla grāmatvedības metode

328. Ja konsolidācijā iekļautam uzņēmumam ir asociēts uzņēmums, šis asociētais uzņēmums jānorāda konsolidētajā bilancē kā atsevišķs postenis.

329. Piemērojot šo pantu pirmo reizi, asociēto uzņēmumu norāda konsolidētajā bilancē ar summu, kas atbilst asociētā uzņēmuma kapitāla un rezervju daļai, ko pārstāv šī līdzdalība. Starpība starp šo summu un saskaņā ar 2. un 3. punktu aprēķināto uzskaites vērtību jāatspoguļo atsevišķi konsolidētajā bilancē vai konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Šo starpību aprēķina dienā, kad šī metode ir izmantota pirmo reizi;

Turklāt dalībvalsts var pieprasīt vai atļaut starpības aprēķināšanu akciju pārņemšanas dienā vai, ja akcijas pārņemtas divās vai vairākās stadijās, dienā, kad uzņēmums ir kļuvis par asociēto uzņēmumu.

330. Gadījumos, kad asociētā uzņēmuma aktīvi vai saistības ir novērtēti ar metodēm, kas atšķiras no konsolidācijā izmantotajām, saskaņā ar 25. panta 11. punktu, iepriekš 2. punktā minētās starpības aprēķināšanas nolūkā tos var pārvērtēt no jauna saskaņā ar konsolidācijā izmantotajām metodēm. Ja šāda pārvērtēšana nav notikusi, šo faktu atklāj konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs. Dalībvalstis var pieprasīt veikt šādu pārvērtēšanu.

331. Summa, kas atbilst 2. punktā minētajai asociētā uzņēmuma kapitāla un rezervju daļai, jāpalielina vai jāsamazina par to izmaiņu summu, kas finanšu gadā notikušas asociētā uzņēmuma kapitāla un rezervju daļā, ko pārstāv šī līdzdalība. Šo summu samazina, atskaitot no asociētā uzņēmuma saņemto dividenžu summu.

332. Ja šā panta 2. punktā minēto pozitīvo starpību nevar attiecināt ne uz vienu aktīvu vai pasīvu kategoriju, to uzskata par uzņēmuma nemateriālo vērtību saskaņā ar 9. pantu, 11. panta 5. punkta d) apakšpunktu, 11. panta 10. punktu and 25. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

333. Asociēto uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas attiecināma uz šo līdzdalību, jāuzrāda konsolidētajā peļņas un (vai) zaudējumu pārskatā kā atsevišķs postenis ar attiecīgu virsrakstu.

334. Ciktāl fakti ir zināmi vai ir apliecināmi, peļņu un zaudējumus, kas radušies darījumos starp asociētajiem uzņēmumiem un citiem konsolidācijā iekļautiem uzņēmumiem, izslēdz no konsolidētā finanšu pārskata, kurā tie iekļauti aktīvu uzskaites vērtībā.

335. Ja asociētais uzņēmums sastāda konsolidētus finanšu pārskatus, 1. līdz 7. punkts attiecas uz kapitālu un rezervēm, kas uzrādīti šajos konsolidētajos finanšu pārskatos.

28. pants

Konsolidēto finanšu pārskatu piezīmes

336. Konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs tiek izklāstīta 17., 18. un 19. pantā prasītā informācija papildus jebkādai citai informācijai, kas prasīta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no konsolidēto finanšu pārskatu īpatnībām salīdzinājumā ar gada finanšu pārskatiem, lai šī informācija palīdzētu novērtēt konsolidācijā iekļautā uzņēmuma finansiālo stāvokli kopumā.

Informācijai, kas prasīta 17., 18. un 19. pantā, piemēro šādas korekcijas:

337. atklājot darījumus starp saistītajām pusēm, neatklāj darījumus starp konsolidācijā iekļautām saistītajām pusēm, kuri ir izslēgti konsolidējot;

338. atklājot finanšu gada laikā nodarbināto personu vidējo skaitu, atsevišķi norāda darbinieku vidējo skaitu proporcionāli konsolidētos uzņēmumos;

339. atklājot administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru dalībniekiem piešķirto atalgojumu, avansu un kredītu summas, atklāj tikai mātesuzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru dalībniekiem piešķirtās summas; Atklāj tās summas, ko piešķīris mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi.

340. Konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs papildus 1. punktā prasītajai informācijai izklāsta šādu informāciju.

341. Konsolidācijā iekļauto uzņēmumu nosaukumi un juridiskās adreses, kapitāla daļa, kas konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kuras rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs, pieder konsolidācijā iekļautajos uzņēmumos, kas nav mātesuzņēmumi, un informācija par to, kuri no 23. panta 1. un 7. punktā minētajiem nosacījumiem pēc 23. panta 2., 3.un 4. punkta piemērošanas ir veidojuši pamatu konsolidācijas īstenošanai. Par pēdējo var minēto informāciju nesniegt gadījumos, kad konsolidācija īstenota, pamatojoties uz 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kad piederošā kapitāla daļa un balsstiesību daļa ir vienādas.

Tāda pati informācija jāsniedz attiecībā uz uzņēmumiem, kas izslēgti no konsolidācijas saskaņā ar 5. panta 1. punkta j) apakšpunktu un jāsniedz paskaidrojums par 24. panta 10. punktā minēto uzņēmumu izslēgšanu.

342. Konsolidācijā iekļauto asociēto uzņēmumu, kā aprakstīts 27. panta 1. punktā, nosaukums un juridiskā adrese, un kapitāla daļa, kas šajos uzņēmumos pieder konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs.

343. Saskaņā ar 26. pantu proporcionāli konsolidēto uzņēmumu nosaukums un juridiskā adrese, faktori, uz kuriem tiek pamatota to kopīgā vadība, kapitāla daļa, kas šajos uzņēmumos pieder konsolidācijā iekļautajām uzņēmumiem vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs.

344. Katra tāda uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas nav a), b) un c) punktā minēts uzņēmums un kurā konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem — pašiem vai ar personu starpniecību, kas rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs, — ir līdzdalība. Jāatklāj arī attiecīgā uzņēmuma, par kuru pieņemti finanšu pārskati, kapitāla daļa, kapitāls un rezerves un pēdējā finanšu gada peļņa vai zaudējumi. Informāciju par kapitālu un rezervēm un par peļņu vai zaudējumiem var arī nenorādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu bilanci.

345. Dalībvalstis var atļaut a) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju atklāt pārskata veidā, kuru iesniedz glabāšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 3. punktu; šāda pārskata iesniegšana ir jāatspoguļo finanšu pārskata piezīmēs. Dalībvalstis var arī atļaut nenorādīt šādu informāciju, ja tās raksturs ir tāds, ka tās atklāšana varētu radīt nopietnu kaitējumu attiecīgajam uzņēmumam. Dalībvalstis var nesniegt šādu informāciju, pamatojoties uz iepriekšēju administratīvu vai tiesas atļauju. Katra šāda informācijas nesniegšana ir jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs.

29. pants

Konsolidētais vadības ziņojums

346. Konsolidētajā vadības ziņojumā papildus jebkādai citai informācijai, kas jānorāda saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atklāj vismaz 20. un 21. pantā prasīto informāciju, ņemot vērā būtiskas korekcijas, kas izriet no konsolidētā vadības ziņojuma īpatnībām salīdzinājumā ar vadības ziņojumu, lai šī informācija palīdzētu novērtēt konsolidācijā iekļautos uzņēmumus kopumā.

347. Informācijai, kas prasīta 20. un 21. pantā, piemēro šādas korekcijas:

348. atklājot datus par iegādātajām pašu akcijām, konsolidētajā vadības ziņojumā norāda visu mātesuzņēmuma akciju skaitu un nominālvērtību un, ja nominālvērtības nav, uzskaites vērtību, kas pieder pašam uzņēmumam, šā uzņēmuma meitasuzņēmumam vai personām, kas rīkojas savā vārdā, bet šo uzņēmumu interesēs. Dalībvalsts var atļaut vai pieprasīt šīs informācijas izpaušanu konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs;

349. ziņojot par iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, korporatīvajā vadības ziņojumā norāda iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galvenās iezīmes attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem kopumā.

350. Ja nepieciešams papildus vadības ziņojumam sniegt konsolidēto vadības ziņojumu, abus ziņojumus var noformēt kā vienu.

7. NODAĻA

PUBLICēšANA

30 . pants

Vispārīga publicēšanas prasība

351. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu kopā ar likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātā revidenta sniegto atzinumu, kā minēts 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļai.

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu. Šādā gadījumā ir jābūt iespējai pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju. Šādas kopijas cena nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.

352. II pielikumā minēta veida uzņēmuma dalībvalsts var atbrīvot šo uzņēmumu no pienākuma publicēt finanšu pārskatus saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. pantu, ja šie finanšu pārskati ir publiski pieejami uzņēmuma galvenajā birojā, šādos gadījumos:

353. visi attiecīgā uzņēmuma dalībnieki ar neierobežotu atbildību ir tādu veidu uzņēmumi, kas minēti I pielikumā, un uz tiem attiecas tādu dalībvalstu tiesību akti, kuras nav tās pašas dalībvalstis, kuru tiesību akti attiecas uz minēto uzņēmumu, un neviens no šiem uzņēmumiem nepublicē attiecīgā uzņēmuma finanšu pārskatus kopā ar saviem paša finanšu pārskatiem;

354. visi dalībnieki ar ierobežotu atbildību ir uzņēmumi, uz ko neattiecas dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar Direktīvā 2009/101/EK minētajām.

Finanšu pārskatu kopijām ir jābūt saņemamām pēc pieprasījuma. Kopijas cena nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas.

355. Šā panta 1. punktu piemēro attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem.

Gadījumos, kad uzņēmums, kurš sastādījis konsolidētos finanšu pārskatus, nav reģistrēts kā kāds no I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem un attiecīgās valsts tiesību akti neliek tam publicēt 1. punktā minētos dokumentus tā, kā noteikts Direktīvas 2009/101/EEK 3. pantā, šim uzņēmumam tie vismaz jādara pieejami sabiedrībai savā galvenajā birojā. Ir jābūt iespējai pēc pieprasījuma saņemt šādu dokumentu kopijas. Šādas kopijas cena nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.

31. pants

Vienkāršojumi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem

356. Dalībvalstis var piešķirt maziem uzņēmumiem atbrīvojumu no pienākuma publicēt savus peļņas un (vai) zaudējumu pārskatus un vadības ziņojumus.

357. Dalībvalstis var atļaut vidējiem uzņēmumiem publicēt:

358. saīsinātas bilances, uzrādot tikai tos posteņus, kas 9. pantā apzīmēti ar burtiem un romiešu cipariem, vai nu bilancē, vai finanšu pārskatu piezīmēs, atsevišķi norādot:

i) B daļas I nodaļas 3. punktā, B daļas II nodaļas 1., 2., 3. un 4. punktā, B daļas III nodaļas 1., 2., 3., 4. un 7. punktā, C daļas II nodaļas 2., 3. un 6. punktā un C daļas III nodaļas 1. un 2. punktā "Aktīvi" un C daļas 1., 2., 6., 7. un 9. punktā "Kapitāls, rezerves un saistības";

ii) informāciju, kas 9. pantā prasīta iekavās C daļas II nodaļā "Aktīvi" un C daļā "Kapitāls, rezerves un saistības", kopā par visiem attiecīgajiem posteņiem un atsevišķi par C daļas II nodaļas 2. un 3. punktā "Aktīvi" un C daļas 1., 2., 6., 7. un 9. punktā "Kapitāls, rezerves un saistības",

359. saīsinātas finanšu pārskatu piezīmes, nesniedzot 18. panta 1. punkta g) un k) apakšpunktā prasīto informāciju.

Šis punkts neskar 30. panta 1. punktu, ja tas attiecas uz peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu, vadības ziņojumu un apstiprinātā revidenta atzinumu.

32. pants

Citas publicēšanas prasības

360. Ja gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu publicē pilnībā, formātam un tekstam ir jābūt tādam pašam kā tiem, uz kuru pamata likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātais revidents ir sagatavojis savu atzinumu. Tiem jāpievieno apstiprinātā revidenta ziņojuma pilns teksts.

361. Ja gada finanšu pārskatus nepublicē pilnībā, jānorāda, ka publicētais variants ir saīsināts, un jāpievieno atsauce uz reģistru, kurā finanšu pārskati ir nodoti saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 3. pantu. Ja finanšu pārskati vēl nav iesniegti, šis fakts ir jānorāda. Šai publikācijai nepievieno apstiprinātā revidenta sniegto ziņojumu, bet šo ziņojumu tomēr atklāj tad, ja tajā ir sniegts revidenta atzinums bez iebildēm, revidenta atzinums ar iebildēm vai negatīvs revidenta atzinums, vai tad, ja apstiprinātie revidenti nav bijuši spējīgi sniegt revidenta atzinumu. To izziņo arī tad, ja apstiprinātā revidenta sniegtajā revīzijas ziņojumā bija iekļauta apstiprinātā revidenta īpaša norāde uz jebkuru jautājumu, to uzsverot un pievēršot tam uzmanību, bet nesniedzot revidenta atzinumu ar iebildēm.

33. pants

Pienākums un saistības attiecībā uz finanšu pārskatu un vadības ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu

362. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvās, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem ir kolektīvs pienākums nodrošināt, ka gada finanšu pārskatu, vadības ziņojumu un gadījumos, kad tos publicē atsevišķi, korporatīvās pārvaldības ziņojumu sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un vajadzības gadījumā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002. Šādas struktūras darbojas atbilstīgi savai kompetencei, kas tām noteikta ar valsts tiesību aktiem.

363. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvās, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem ir kolektīvs pienākums nodrošināt, ka konsolidētos finanšu pārskatus, konsolidētos vadības ziņojumus un ― gadījumos, kad tos publicē atsevišķi, ― konsolidēto korporatīvās pārvaldības ziņojumu sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un vajadzības gadījumā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002. Šādas struktūras darbojas atbilstīgi savai kompetencei, kas tām noteikta ar valsts tiesību aktiem.

364. Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvie un administratīvie akti attiecībā uz saistībām un atbildību tiek piemēroti uzņēmumu administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem, vismaz attiecībā uz uzņēmumu, ja netiek pildīti 1. un 2. pantā minētie pienākumi.

8. NODAĻA

REVīZIJA

34 . pants

Vispārīgas prasības

365. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedriskas nozīmes struktūru, vidējo un lielo uzņēmumu finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas personas, ko dalībvalstis apstiprinājušas likumā noteiktās revīzijas veikšanai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/43/EK[33].

Apstiprinātais revidents sniedz arī atzinumu par vadības ziņojuma atbilstību tā paša finanšu gada finanšu pārskatiem.

366. Šā panta 1. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem.

35. pants

Revīzijas ziņojuma saturs

367. Likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātā revidenta revīzijas ziņojumu veido:

368. ievads, kurā vismaz norāda likumā noteiktajai revīzijai pakļauto finanšu pārskatu līdz ar finanšu pārskata sistēmu, kas ir piemērota to sagatavošanā;

369. likumā noteiktās revīzijas darbības jomas apraksts, kurā vismaz norāda revīzijas standartus atbilstoši kuriem tika veikta likumā noteiktā revīzija;

370. revīzijas ziņojums, kurā skaidri izteikts apstiprinātā revidenta atzinums attiecībā uz to, vai gada finanšu pārskatos sniegts patiess un godīgs viedoklis atbilstoši attiecīgajai finanšu pārskatu sistēmai un, attiecīgā gadījumā, vai finanšu pārskati atbilst likumā noteiktajām prasībām; revidenta ziņojums ir bez iebildēm, ar iebildēm vai negatīvs, vai, gadījumā, ja apstiprinātais revidents nav bijis spējīgs sniegt revidenta atzinumu, paziņojums par atzinuma sniegšanas neiespējamību;

371. norāde uz jebkuru jautājumu, ko apstiprinātais revidents īpaši uzsver un kam pievērš uzmanību, bet nesniedz revidenta atzinumu ar iebildēm;

372. atzinums par vadības ziņojuma atbilstību tā paša gada finanšu pārskatiem.

373. Pārskatu paraksta un datē apstiprinātais revidents.

374. Apstiprinātā revidenta ziņojumam par konsolidētajiem finanšu pārskatiem jāatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām. Ziņojot par vadības ziņojuma un finanšu pārskatu atbilstību, kā noteikts 1. punkta e) apakšpunktā, apstiprinātais revidents ņem vērā konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu. Ja konsolidētajiem finanšu pārskatiem ir pievienots gada finanšu pārskats, šajā pantā paredzētos apstiprinātā revidenta ziņojumus var apvienot.

9. NODAĻA

Ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām

36 . pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

375. "Uzņēmums, kas darbojas ieguves rūpniecībā", ir uzņēmums, kas veic jebkādu darbību, kurā iesaistīta derīgo izrakteņu, naftas un dabasgāzes iegulu izpēte, atklāšana, izstrāde un ieguve no tām, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006[34] I pielikuma B sadaļas 05 līdz 08 daļā.

376. "Uzņēmums, kas darbojas pirmatnējo mežu izstrādē" ir uzņēmums, kas veic Regulas (EK) Nr. 1893/2006[35] I pielikuma A sadaļas 2.2. daļā minētās darbības pirmatnējos mežos.

377. "Pārvaldes struktūra" ir jebkura valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāde dalībvalstī vai trešā valstī. Šeit ietilpst, piemēram, departaments, aģentūra vai uzņēmums, ko kontrolē šāda iestāde, kā noteikts šīs direktīvas 23. panta 1. līdz 6. punktā.

378. "Projekts" ir ekvivalents specifiskai informācijas sniegšanas vienībai zemākajā līmenī, kādā uzņēmums regulāri gatavo iekšējos vadības ziņojumus, lai uzraudzītu tā darbību.

37 . pants

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas pienākums ziņot par maksājumiem pārvaldes struktūrām

1. Dalībvalstis pieprasa, lai lielie uzņēmumi un visas sabiedriskas nozīmes struktūras, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, ik gadu sagatavotu un darītu sabiedrībai pieejamu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām.

2. Šis pienākums neattiecas uz uzņēmumu, uz ko attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti un kurš ir meitasuzņēmums vai mātesuzņēmums, ja ir spēkā abi turpmāk minētie nosacījumi:

379. uz mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti;

380. šāda uzņēmuma maksājumi pārvaldes struktūrām ir iekļauti konsolidētajā pārskatā par maksājumiem pārvaldes struktūrām, ko mātesuzņēmums sastādījis atbilstīgi 39. pantam.

38. pants

Ziņojuma saturs

381. Ziņojumā norāda šādu informāciju, ja tā ir būtiska saņēmējai pārvaldes struktūrai:

382. finanšu gada laikā katrai pārvaldes struktūrai veikto maksājumu kopējo summu, iekļaujot arī maksājumus natūrā;

383. katra maksājumu veida kopējo summu katrai pārvaldes struktūrai finanšu gada laikā, iekļaujot arī maksājumus natūrā;

384. ja šādi maksājumi ir novirzīti konkrētam projektam, — katra maksājumu veida summu (ietverot maksājumus natūrā) katram šādam projektam finanšu gada laikā un kopējo maksājumu summu katram šādam projektam.

385. Jāziņo par šādu veidu maksājumiem:

386. izstrādes tiesību piešķiršanas maksas;

387. peļņas nodokļi;

388. atlīdzības par izmantošanu;

389. dividendes;

390. parakstīšanas, atklāšanas un ražošanas papildatlīdzība;

391. licences maksas, nomas maksas, piekļuves maksas un citas atlīdzības saistībā ar licencēm un/vai koncesijām;

392. citi tiešie labumi attiecīgajai pārvaldes struktūrai.

393. Ja pārvaldes struktūrai tiek veikti maksājumi natūrā, par tiem ziņo, izsakot vērtībā vai apjomā. Ja par tiem ziņo, izsakot vērtībā, jāsniedz papildu piezīmes, kurās paskaidrots, kā noteikta vērtība.

394. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 42. pantu, lai precizētu maksājumu būtiskuma jēdzienu.

395. Ziņojumā neiekļauj nekāda veida maksājumus pārvaldes struktūrām valstī, kurā publiskot šāda veida maksājumu skaidri aizliedz šīs valsts krimināltiesību akti. Tādos gadījumos uzņēmums norāda, ka tas nav ziņojis par maksājumiem saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, un uzrāda attiecīgās pārvaldes struktūras nosaukumu.

39. pants

Konsolidētie ziņojumi par maksājumiem pārvaldes struktūrām

396. Dalībvalsts pieprasa, lai jebkurš liels uzņēmums vai jebkura sabiedriskas nozīmes struktūra, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē un uz kuru attiecas attiecīgās valsts tiesību akti, sastādītu konsolidētu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām saskaņā ar 37. un 38. pantu, ja uz attiecīgo mātesuzņēmumu attiecas pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, kā noteikts šīs direktīvas 23. panta 1. līdz 6. punktā.

397. Pienākums sastādīt 1. pantā minēto konsolidēto ziņojumu neattiecas uz:

398. mazas grupas, kā definēts 3. panta 4. punktā, mātesuzņēmumu, izņemot, ja kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra;

399. vidēja lieluma grupas, kā definēts 3. panta 5. punktā, mātesuzņēmumu, izņemot, ja kāds no radniecīgiem uzņēmumiem ir sabiedriskas nozīmes struktūra;

400. mātesuzņēmumu, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti un kurš ir arī meitasuzņēmums, ja uz tā mātesuzņēmumu attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti.

401. Uzņēmumam nav jābūt iekļautam konsolidētajā ziņojumā par maksājumiem pārvaldes struktūrai, ja ir spēkā vismaz viens no šiem nosacījumiem:

402. nopietni ilgtermiņa ierobežojumi ievērojami kavē mātesuzņēmuma tiesību izmantošanu attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem vai vadību;

403. informāciju, kas vajadzīga konsolidētā pārskata par maksājumiem pārvaldes struktūrai sagatavošanai saskaņā ar šo direktīvu, nevar iegūt bez nesamērīgi lieliem izdevumiem vai neattaisnojamas kavēšanās.

40. pants

Publicēšana

37. pantā minēto ziņojumu un 39. pantā minēto konsolidēto ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām publicē atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu.

41. pants

Pārskatīšana

Komisija veic šīs nodaļas pārskatīšanu un ziņo par tās īstenošanu un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz ziņošanas pienākumu darbības jomu un kārtību, kādā notiek ziņošana, norādot atsevišķi pa projektiem. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā arī starptautiskie notikumi un jāizvērtē ietekme uz konkurētspēju un energoapgādes drošību. Tā jāpabeidz ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šī direktīva. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā kopā ar tiesību akta projektu.

10. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42 . pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

404. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

405. Šīs regulas 1. panta 2. punktā, 3. panta 10. punktā un 38. panta 4. punktā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 50. pantā minētās dienas.

406. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 10. punktā un 38. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

407. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

408. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 10. punktu un 38. panta 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

43. pants

Atkāpe attiecībā uz meitasuzņēmumiem

Neatkarīgi no Direktīvu 2009/101/EK un 77/91/EEK noteikumiem dalībvalstīm nav jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi par gada finanšu pārskatu un vadības ziņojuma saturu, pārbaudi un publicēšanu tādiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas valstu tiesību akti un kuri ir meitasuzņēmumi, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

409. uz mātesuzņēmumu attiecas dalībvalsts tiesību akti;

410. visi meitasuzņēmuma akcionāri vai dalībnieki ir paziņojuši par savu piekrišanu atbrīvojumam no šāda pienākuma; šāds paziņojums ir jāsagatavo par katru pārskata gadu;

411. mātesuzņēmums ir paziņojis, ka garantē saistības, ko uzņēmies meitasuzņēmums;

412. meitasuzņēmums ir publicējis šā panta 2. un 3. punktā minētos paziņojumus, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu;

413. meitasuzņēmums ir iekļauts saskaņā ar šo direktīvu sastādītajos mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos;

414. atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma sastādīto konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs;

415. par meitasuzņēmumu ir publicēti šā panta 5. punktā minētie konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētais vadības ziņojums un likumā noteiktās revīzijas veikšanai apstiprinātā revidenta ziņojums, kā noteikts dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu.

44. pants

Uzņēmumi, kas ir dalībnieki ar neierobežotu atbildību citos uzņēmumos

416. Dalībvalstis var pieprasīt I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas to tiesību akti un kuri ir dalībnieki ar neierobežotu atbildību citā 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētā uzņēmumā ("attiecīgā struktūra"), sastādīt, to veikt revīziju un publicēt kopā ar saviem finanšu pārskatiem attiecīgās struktūras finanšu pārskatus atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem.

Šajā gadījumā šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz attiecīgo struktūru.

417. Dalībvalstīm nav jāattiecina šīs direktīvas prasības uz attiecīgajām struktūrām, ja:

418. attiecīgās struktūras finanšu pārskatus atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem ir sastādījis, revidējis un publicējis uzņēmums, kas ir šīs struktūras dalībnieks ar neierobežotu atbildību un ko regulē citas dalībvalsts tiesību akti;

419. attiecīgā struktūra ir iekļauta konsolidētajos finanšu pārskatos, ko atbilstoši šai Direktīvai ir sastādījis, revidējis un publicējis dalībnieks ar neierobežotu atbildību vai, ja attiecīgā struktūra ir iekļauta kādas lielākas uzņēmumu grupas konsolidētajos finanšu pārskatos, kurus atbilstoši šai Direktīvai ir sastādījis, revidējis un publicējis mātesuzņēmums, uz ko attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti. Šis atbrīvojums ir jānorāda konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs.

420. Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos attiecīgā struktūra pēc pieprasījuma atklāj tās struktūras nosaukumu, kura publicē finanšu pārskatus.

45. pants

Atbrīvojums attiecībā uz peļņas un (vai) zaudējumu pārskatu mātesuzņēmumiem, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus

Dalībvalstij nav jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz peļņas un (vai) zaudējumu pārskata revīziju un publicēšanu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās tiesību akti un kuri ir mātesuzņēmumi, ja spēkā šādi nosacījumi:

421. mātesuzņēmums sastāda konsolidētos finanšu pārskatus atbilstīgi šai direktīvai, un to iekļauj konsolidētajos finanšu pārskatos;

422. atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma gada finanšu pārskatu piezīmēs;

423. atbrīvojums ir atspoguļots mātesuzņēmuma sastādīto konsolidēto finanšu pārskatu piezīmēs;

424. mātesuzņēmuma peļņa un zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar šo direktīvu, ir uzrādīti mātesuzņēmuma bilancē.

46. pants

Atbrīvojumu ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām

Ja vien šajā direktīvā nav nepārprotami noteikts citādi, dalībvalstis neattiecina direktīvā paredzētos vienkāršojumus un atbrīvojumus uz sabiedriskas nozīmes struktūrām.

47. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par tādu valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to izpildi. Attiecīgajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

48. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Direktīvu 78/660/EEK un Direktīvu 83/349/EEK.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar III pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

49. pants

Transponēšana

425. Dalībvalstīm jānodrošina normatīvo un administratīvo aktu stāšanās spēkā, lai vēlākais līdz 2014. gada 1. jūlijs izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

426. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

50. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

51. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Uzņēmumu veidi, kas minēti 1. panta 1. punkta pirmajā daļā

- Apvienotā Karaliste:

public companies limited by shares or by guarantee, private companies limited by shares or by guarantee

- Austrija:

die Aktiengesellschaft, die Gesellschaft mit beschränkter Haftung;

- Beļģija:

la société anonyme/de naamloze vennootschap, la société en commandite par actions / de commanditaire vennootschap op aandelen, la société de personnes à responsabilité limitée/de personenvennootschap met beperkte aansprakelijkheid;

- Bulgārija:

акционерно дружество, дружество с ограничена отговорност, командитно дружество с акции;

- Čehija:

společnost s ručením omezeným, akciová společnost;

- Dānija:

aktieselskaber, kommanditaktieselskaber, anpartsselskaber;

- Francija:

la société anonyme, la société en commandite par actions, la société à responsabilité limitée;

- Grieķija:

η ανώνυμη εταιρία, η εταιρία περιωρισμένης ευθύνης, η ετερόρρυθμη κατά μετοχές εταιρία;

- Igaunija:

aktsiaselts, osaühing;

- Īrija:

public companies limited by shares or by guarantee, private companies limited by shares or by guarantee;

- Itālija:

la società per azioni, la società in accomandita per azioni, la società a responsabilità limitata;

- Kipra:

Δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση, ιδιωτικές εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση;

- Latvija:

akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

- Lietuva:

akcinės bendrovės, uždarosios akcinės bendrovės;

- Luksemburga:

la société anonyme, la société en commandite par actions, la société à responsabilité limitée;

- Malta:

kumpanija pubblika —public limited liability company, kumpannija privata —private limited liability company,soċjeta in akkomandita bil-kapital maqsum f'azzjonijiet —partnership en commandite with the capital divided into shares;

- Nīderlande:

de naamloze vennootschap, de besloten vennootschap met beperkte

aansprakelijkheid;

- Polija:

spółka akcyjna, spółka z ograniczoną odpowiedzialnością, spółka komandytowo-akcyjna;

- Portugāle:

a sociedade anónima, de responsabilidade limitada, a sociedade em comandita por acões, a sociedadepor quotas de responsabilidade limitada;

- Rumānija:

societate pe acțiuni, societate cu răspundere limitată, societate în comandită pe acțiuni.

- Slovākija:

akciová spoločnosť, spoločnosť s ručením obmedzeným;

- Slovēnija:

delniška družba, družba z omejeno odgovornostjo, komanditna delniška družba;

- Somija:

osakeyhtiö/aktiebolag;

- Spānija:

la sociedad anónima, la sociedad comanditaria por acciones, la sociedad de responsabilidad limitada;

- Ungārija:

részvénytársaság, korlátolt felelősségű társaság;

- Vācija:

die Aktiengesellschaft, die Kommanditgesellschaft auf Aktien, die Gesellschaft mit beschränkter Haftung;

- Zviedrija:

aktiebolag.

II PIELIKUMS

Uzņēmumu veidi, kas minēti 1. panta 1. punkta otrajā daļā

- Apvienotā Karaliste:

partnerships, limited partnerships, unlimited companies

- Austrija:

die offene Handelsgesellschaft, die Kommanditgesellschaft;

- Beļģija:

la société en nom collectif/de vennootschap onder firma, la société en commandité simple/de gewone commanditaire vennootschap;

- Bulgārija:

събирателно дружество, командитно дружество;

- Čehija:

veřejná obchodní společnost, komanditní společnost, družstvo;

- Dānija:

interessentskaber, kommanditselskaber;

- Francija:

la société en nom collectif, la société en commandite simple;

- Grieķija:

η ομόρρυθμος εταιρία, η ετερόρρυθμος εταιρία;

- Igaunija:

täisühing, usaldusühing;

- Īrija:

partnerships, limited partnerships, unlimited companies;

- Itālija:

la società in nome collettivo, la società in accomandita semplice;

- Kipra:

Ομόρρυθμες και ετερόρρυθμες εταιρείες (συνεταιρισμοί);

- Latvija:

pilnsabiedrība, komanditsabiedrība;

- Lietuva:

tikrosios ūkinės bendrijos, komanditinės ūkinės bendrijos;

- Luksemburga:

la société en nom collectif, la société en commandite simple;

- Malta:

Soċjeta f'isem kollettiv jew soċjeta in akkomandita, bil-kapital li mhux maqsum f'azzjonijiet meta s-soċji kollha li għandhom responsabbilita' llimitata huma soċjetajiet in akkomandita bil-kapital maqsum f'azzjonijiet —Partnership en nom collectif or partnership en commandite with capital that is not divided into shares, when all the partners with unlimited liability are partnership en commandite with the capital divided into shares ;

- Nīderlande:

de vennootschap onder firma, de commanditaire vennootschap;

- Polija:

spółka jawna, spółka komandytowa;

- Portugāle:

sociedade em nome colectivo, sociedade em comandita simples;

- Rumānija:

societate în nume colectiv, societate în comandită simplă;

- Slovākija:

verejná obchodná spoločnosť, komanditná spoločnosť;

- Slovēnija:

družba z neomejeno odgovornostjo, komanditna družba;

- Somija:

avoin yhtiö/ öppet bolag, kommandiittiyhtiö/kommanditbolag;

- Spānija:

sociedad colectiva, sociedad en comandita simple;

- Ungārija:

közkereseti társaság, betéti társaság, közös vállalat, egyesülés;

- Vācija:

die offene Handelsgesellschaft, die Kommanditgesellschaft;

- Zviedrija:

handelsbolag, kommanditbolag;

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 78/660/EEK | Direktīva 83/349/EEK | Šī direktīva |

1. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa | - | 1. panta a) punkts |

1. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais līdz divdesmit septītais ievilkums | - | I pielikums |

1. panta 1. punkta otrā daļa | - | 1. panta b) apakšpunkts |

1. panta 1. punkta otrās daļas a) līdz aa) apakšpunkts | - | II pielikums |

1. panta 1. punkta trešā daļa | - | 1. panta (c) apakšpunkts |

1. panta 2. punkts | - | - |

2. panta 1. punkts | - | 4. panta 1. punkts |

2. panta 2. punkts | - | 4. panta 2. punkts |

2. panta 3. punkts | - | 4. panta 3. punkts |

2. panta 4. punkts | - | 4. panta 3. punkts |

2. panta 5. punkts | - | 4. panta 4. punkts |

2. panta 6. punkts | - | 4. panta 5. punkts |

3. pants | - | 8. panta 1. punkts |

4. panta 1. punkts | - | 8. panta 2. punkts |

4. panta 2. punkts | - | 8. panta 3. punkts |

4. panta 3. punkts | - | - |

4. panta 4. punkts | - | 8. panta 4. punkts |

4. panta 5. punkts | - | - |

4. panta 6. punkts | - | 5. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

5. pants | - | - |

6. pants | - | 8. panta 5. punkts |

7. pants | - | 5. panta g) apakšpunkts |

8. pants | - | - |

9. panta A iedaļa | - | 9. panta A iedaļa |

9. panta B iedaļa | - | - |

9. panta C iedaļa | - | 9. panta B iedaļa |

9. panta D iedaļa | - | 9. panta C iedaļa |

9. panta E iedaļa | - | 9. panta D iedaļa |

9. panta F iedaļa | - | - |

Pasīvi 9. panta A iedaļa | - | Kapitāls, rezerves un saistības 9. panta A iedaļa |

9. panta B iedaļa | - | 9. panta B iedaļa |

9. panta C iedaļa | - | 9. panta C iedaļa |

9. panta D iedaļa | - | 9. panta D iedaļa |

9. panta E iedaļa | - | - |

10. pants | - | - |

10.a pants | - | 10. pants |

11. panta pirmā daļa | - | 3. panta 1. punkts un 16. panta 1. punkts |

11. panta otrā daļa | - | - |

11. panta trešā daļa | - | 3. panta 7. punkts |

12. panta 1. punkts | - | 3. panta 8. punkts |

12. panta 2. punkts | - | - |

12. panta 3. punkts | - | 3. panta 9. punkts |

13. panta 1. punkts | - | 11. panta 1. punkts |

13. panta 2. punkts | - | 11. panta 2. punkts |

14. pants | - | 17. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

15. panta 1. punkts | - | 11. panta 3. punkts |

15. panta 2. punkts | - | 2. panta 4. punkts |

15. panta 3. punkta a) apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

15. panta 3. punkta b) apakšpunkts | - | - |

15. panta 3. punkta c) apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa |

15. panta 4. punkts | - | - |

16. pants | - | 11. panta 4. punkts |

17. pants | - | 2. panta 2. punkts |

18. pants | - | - |

19. pants | 2. panta 8. punkts |

20. panta 1. punkts | - | 11. pants, 11. punkta pirmā daļa |

20. panta 2. punkts | - | 11. panta 11. punkta otrā daļa |

20. panta 3. punkts | - | - |

21. pants | - | - |

22. panta pirmā daļa | - | 12. panta 1. punkts |

22. panta otrā daļa | - | 12. panta 2. punkts |

23. pants, 1. līdz 15. postenis | - | 13. pants, 1. līdz 15. postenis |

23. pants, 16. līdz 19. postenis | - | - |

23. pants, 20. un 21. postenis | - | 13. pants, 16. un 17. postenis |

24. pants | - | - |

25. pants, 1. līdz 13. postenis | - | 14. pants, 1. līdz 13. postenis |

25. pants, 14. līdz 17. postenis | - | - |

25. pants, 18. un 19. postenis | - | 14. pants, 14. un 15. postenis |

26. pants | - | - |

27. panta pirmās daļas ievaddaļa | - | 3. panta 2. punkts |

27. panta pirmās daļas a) un c) apakšpunkts | - | 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |

27. panta pirmās daļas b) un d) apakšpunkts | - | - |

27. panta otrā daļa | - | 3. panta 7. punkts |

28. pants | - | 2. panta 5. punkts |

29. pants | - | - |

30. pants | - | - |

31. panta 1. punkts | - | 5. panta 1. punkta ievaddaļa un a) līdz f) apakšpunkts |

31. panta 1.a punkts | - | 5. panta 2. punkts |

31. panta 2. punkts | - | 5. panta 3. punkts |

32. pants | - | 5. panta 1. punkta i) apakšpunkts |

33. panta 1. punkta ievaddaļa | - | 6. panta 1. punkts |

33. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un otrā un trešā daļa | - | - |

33. panta 1. punkta c) apakšpunkts | - | 6. panta 1. punkts |

33. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa un 33. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunkts | - | 6. panta 2. punkts |

33. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa | - | 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

33. panta 3. punkts | - | 6. panta 3. punkts |

33. panta 4. punkts | - | 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējais teikums |

33. panta 5. punkts | - | - |

34. pants | - | - |

35. panta 1. punkta a) apakšpunkts | - | 5. panta 1. punkta i) apakšpunkts |

35. pants 1. punkts b) un c) apakšpunkti | - | 11. panta 5. punkts |

35. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

35. panta 2. punkts | - | 2. panta 6. punkts |

35. panta 3. punkts | - | 2. panta 7. punkts |

35. panta 4. punkts | - | 11. panta 7. punkts un 18. punkta 1. punkta a) apakšpunkta vi) daļa |

36. pants | - | - |

37. panta 1. punkts | - | 11. panta 9. punkts |

37. panta 2. punkts | - | 11. panta 10. punkts |

38. pants | - | - |

39. panta 1. punkta a) apakšpunkts | - | 5. panta 1. punkta i) apakšpunkts |

39. panta 1. punkta b) apakšpunkts | - | 11. panta 6. punkts |

39. panta 1. punkta c) apakšpunkts | - | - |

39. panta 1. punkta d) apakšpunkts | - | 11. panta 6. punkts |

39. panta 1. punkta e) apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

39. panta 2. punkts | - | 2. panta 6. punkts |

40. panta 1. punkts | - | 11. panta 8. punkts |

40. panta 2. punkts | - | - |

41. pants | - | - |

42. panta pirmā daļa | - | 11. panta 11. punkta trešā daļa |

42. panta otrā daļa | - | - |

42.a panta 1. punkts | - | 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

42.a panta 2. punkts | - | 7. panta 2. punkts |

42.a panta 3. punkts | - | 7. panta 3. punkts |

42.a panta 4. punkts | - | 7. panta 4. punkts |

42.a panta 5. apakšpunkts | - | 7. panta 5. punkts |

42.a panta 5.a apakšpunkts | - | 7. panta 6. punkts |

42.b pants | - | 7. panta 7. punkts |

42.c pants | - | 7. panta 8. punkts |

42.d pants | - | 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

42.e pants | - | 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

42.f pants | - | 7. panta 9. punkts |

43. panta 1. punkta ievaddaļa | - | 17. panta 1. punkta ievaddaļa |

43. panta 1. punkta 1. apakšpunkts | - | 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

43. pants, 1. punkta 2. apakšpunkta pirmā daļa | - | 18. panta 1. punkta h) apakšpunkta pirmā daļa |

43. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrā daļa | - | 18. panta 1. punkta l) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 3. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 4. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta j) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 5. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta k) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 6. apakšpunkts | - | 17. panta 1. punkta g) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 7. apakšpunkts | - | 17. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 7.a apakšpunkts | - | 17. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 7.b apakšpunkts | - | 2. panta 3. punkts un 17. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 8. apakšpunkts | - | 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 9. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 10. apakšpunkts | - | - |

43. panta 1. punkta 11. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta g) apakšpunkts |

43. panta 1. punkta 12. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa |

43. panta 1. punkta 13. apakšpunkts | - | 18. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

43. pants, 1. punkts, 14. apakšpunkts, a) punkts | - | 18. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļa |

43. pants, 1. punkta 14. apakšpunkta b) daļa | - | 18. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļa |

43. panta 1. punkta 15. apakšpunkts | - | 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

43. panta 2. punkts | - | - |

43. panta 3. punkts | - | 18. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrā daļa |

44. pants | - | - |

45. panta 1. punkts | - | 18. panta 1. punkta h) apakšpunkta otrā daļa 28. panta 2. punkta e) apakšpunkts |

45. panta 2. punkts | - | 19. panta 2. punkts |

46. pants | - | 20. pants |

46.a pants | - | 21. pants |

47. panta 1. un 1.a punkts | - | 30. panta 1. un 2. punkts |

47. panta 2. punkts | - | 31. panta 1. punkts |

47. panta 3. punkts | - | 31. panta 2. punkts |

48. pants | - | 32. panta 1. punkts |

49. pants | - | 32. panta 2. punkts |

50. pants | - | 18. panta 1. punkta p) un g) apakšpunkts |

50.a pants | - | - |

50.b pants | - | 33. panta 1. punkts |

50.c pants | - | 33. panta 2. punkts |

51. panta 1. punkts | - | 34. panta 1. punkts |

51. panta 2. punkts | - | - |

51. panta 3. punkts | - | - |

51.a pants | - | 35. panta 1. un 2. punkts |

52. pants | - | - |

53. panta 2. punkts | - | 3. panta 10. punkts |

53.a pants | - | 46. pants |

55. pants | - | - |

56. panta 1. punkts | - | - |

56. panta 2. punkts | - | 18. panta 1. punkta m), n) un o) apakšpunkts |

57. pants | - | 43. pants |

57.a pants | - | 44. pants |

58. pants | - | 45. pants |

59. panta 1. punkts | - | 8. panta 6. punkta a) apakšpunkts |

59. panta 2. līdz 6. punkts, a) apakšpunkts | - | 8. panta 6. punkta a) un 27. pants |

59. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts | - | 8. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts |

59. panta 7. un 8. punkts | - | 8. panta 6. punkta a) un 27. pants |

59. panta 9. punkts | - | - |

60. pants | - | - |

60.a pants | - | 47. pants |

61. pants | - | 18. panta 2. punkts |

61.a pants | - | - |

62. pants | - | 51. pants |

- | 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts | 23. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts |

- | 1. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts | 23. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

- | 1. panta 2. punkts | 23. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts |

- | 2. panta 1., 2. un 3. punkts | 23. panta 2., 3. un 4. punkts |

- | 3. panta 1. punkts | 23. panta 5. punkts |

- | 3. panta 2. punkts | 23. panta 6. punkts |

- | 4. panta 1. punkts | 22. pants |

- | 4. panta 2. punkts | 24. panta 3. punkts |

- | 5. pants | - |

- | 6. panta 1. punkts | 24. panta 2. punkts |

- | 6. panta 2. punkts | 3. panta 6. punkts |

- | 6. panta 3. un 4. punkts | - |

- | 7. panta 1. punkts | 24. panta 4. punkts |

- | 7. panta 2. punkts | 24. panta 5. punkts |

- | 7. panta 3. punkts | 46. pants |

- | 8. pants | 24. panta 6. punkts |

- | 9. panta 1. punkts | 24. panta 7. punkts |

- | 9. panta 2. punkts | - |

- | 10. pants | 24. panta 8. punkts |

- | 11. pants | 24. panta 9. punkts |

- | 12. pants | 23. panta 7. punkts |

- | 13. panta 1., 2. un 2.a punkts | - |

- | 13. panta 3. punkts | 24. panta 10. punkts |

- | 15. pants | - |

- | 16. pants | 4. pants |

- | 17. panta 1. punkts | 25. panta 1. punkts |

- | 17. panta 2. punkts | - |

- | 18. pants | 25. panta 2. punkts |

- | 19. pants | 25. panta 3. punkts |

- | 20. pants | - |

- | 21. pants | 25. panta 4. punkts |

- | 22. pants | 25. panta 5. punkts |

- | 23. pants | 25. panta 6. punkts |

- | 24. pants | - |

- | 25. panta 1. punkts | 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

- | 25. panta 2. punkts | 5. panta 3. punkts |

- | 26. panta 1. punkta ievadteikums | 25. panta 7. punkts |

- | 26. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts | - |

- | 26. panta 2. un 3. punkts | - |

- | 27. pants | 25. panta 8. punkts |

- | 28. pants | 25. panta 9. punkts |

- | 29. panta 1. punkts | 25. panta 10. punkts |

- | 29. panta 2. punkts | 25. panta 11. punkts |

- | 29. panta 3. punkts | 25. panta 12. punkts |

- | 29. panta 4. punkts | 25. panta 13. punkts |

- | 29. panta 5. punkts | 25. panta 14. punkts |

- | 30. pants | - |

- | 31. pants | 25. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējais teikums |

- | 32. panta 1. un 2. punkts | 26. pants |

32. panta 3. punkts | - |

- | 33. panta 1. punkta pirmais teikums | 27. panta 1. punkts |

33. panta 1. punkta otrais teikums | 2. panta 13. punkts |

- | 33. panta 2. līdz 8. punkts | 27. panta 2. līdz 8. punkts |

- | 33. panta 9. punkts | - |

- | 34. panta ievaddaļa un 34. panta 1. punkta pirmais teikums | 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

- | 34. pants, 1. punkts, otrais teikums | - |

- | 34. panta 2. punkts | 28. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

- | 34. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 28. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

- | 34. panta 3. punkta b) apakšpunkts | - |

- | 34. panta 4. punkts | 28. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

- | 34. panta 5. punkts | 28. pants, 2. punkts, d) apakšpunkts |

- | 34. panta 6. punkts | 17. panta 1. punkta g) apakšpunkts |

- | 34. panta 7. punkts | 17. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts |

- | 34. panta 7.a punkts | 17. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

- | 34. panta 7.b punkts | 17. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

- | 34. panta 8. punkts | 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

- | 34. panta 9. punkta a) apakšpunkts | - |

- | 34. panta 9. punkta b) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

- | 34. panta 10. un 11. punkts | - |

- | 34. panta 12. un 13. punkts | 28. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

- | 34. panta 14. punkts | 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

- | 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

- | 34. panta 16. punkts | 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

- | 35. panta 1. punkts | 28. panta 2. punkta e) apakšpunkts |

- | 35. panta 2. punkts | - |

- | 36. panta 1. punkts | 20. panta 1. punkts un 29. panta 1. punkts |

- | 36. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts | 20. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts |

- | 36. pants, 2. punkts, d) apakšpunkts | 29. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

- | 36. panta 2. punkta e) apakšpunkts | 20. panta 2. punkta f) apakšpunkts |

- | 36. panta 2. punkta f) apakšpunkts | 29. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

- | 36. panta 3. punkts | 29. panta 3. punkts |

- | 36.a pants | 33. panta 2. punkts |

- | 36.b pants | 33. panta 3. punkts |

- | 37. panta 1. punkts | 34. panta 2. punkts |

- | 37. panta 2. punkts | 35. panta 1. punkts |

- | 37. panta 3. punkts | 35. panta 2. punkts |

- | 37. panta 4. punkts | 35. panta 3. punkts |

- | 38. panta 1. punkts | 30. panta 1. punkta pirmā daļa un 30. panta 3. punkta pirmā daļa |

- | 38. panta 2. punkts | 30. panta 1. punkta otrā daļa |

- | 38. panta 3. punkts | - |

- | 38. panta 4. punkts | 30. panta 3. punkta otrā daļa |

- | 38. panta 5., 6. un 7. punkts | - |

- | 38.a pants | - |

- | 39. pants | - |

- | 40. pants | - |

- | 41. panta 1. punkts | 2. panta 12. punkts |

- | 41. panta 1.a punkts | 2. panta 3. punkts |

- | 41. panta 2. līdz 5. punkts | - |

- | 42. pants | - |

- | 43. pants | - |

- | 44. pants | - |

- | 45. pants | - |

- | 46. pants | - |

- | 47. pants | - |

- | 48. pants | 47. pants |

- | 49. pants | - |

- | 50. pants | - |

- | 50.a pants | - |

- | 51. pants | - |

[1] Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (78/660/EEK). Padomes 1983. gada 13. jūnija septītā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (83/349/EEK).

[2] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz mikrouzņēmumiem groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (Dokuments attiecas uz EEZ) {SEC(2009) 206} {SEC(2009) 207} COM/2009/0083 galīgā redakcija - COD 2009/0035, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52009PC0083:EN:NOT

[3] http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm

[4] Mērķis pārskatīt grāmatvedības direktīvas paziņots 2.11. iedaļā Komisijas 2011. gada aprīļa Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai " Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos, "Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi "", kas pieejams http://ec.europa.eu/internal_market/smact/docs/20110413-communication_en.pdf#page=2 .

[5] http://ec.europa.eu/governance/better_regulation/key_docs_en.htm#_simplification

[6] http://ec.europa.eu/enterprise/policies/better-regulation/administrative-burdens/priority-areas/index_en.htm

[7] Ietekme uz mikrouzņēmumu ietaupījumiem nav iekļauta šā priekšlikuma ietekmē, lai izvairītos no uzskaites pārklāšanās ar 2009. gada direktīvas par mikrouzņēmumiem priekšlikuma ietekmes novērtējumu.

[8] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību, 24.2.2011., COM(2011) 79.

[9] http://www.liberation.fr/monde/01012339133-lutter-contre-l-opacite-des-industries-extractives

[10] http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/news/speeches-statements/pdf/deauville-g8-declaration_en.pdf

[11] Rezolūcija INI/2010/2102.

[12] Direktīvā 2009/28/EK definēts kā dabiski atjaunojies autohtonu sugu mežs, kurā nav skaidri redzamu pazīmju, kas liecinātu par cilvēka darbībām, un kurā ekoloģiskie procesi nav būtiski traucēti.

[13] Kailcirte, izlases cirte vai retināšana uz zemes, kas klasificēta kā tāda, kurā atrodas pirmatnējo mežu platības, vai cita veida iejaukšanās darbības šādos mežos vai mežu platībās, veicot kalnrūpniecības, derīgo izrakteņu, ūdens, naftas vai gāzes izpētes vai ieguves vai cita veida kaitējošas darbības.

[14] http://www.sec.gov/about/laws/wallstreetreform-cpa.pdf

[15] Nodokļi, atlīdzība par izmantošanu, maksas (tostarp licences maksas), izstrādes tiesību piešķiršanas maksas, papildatlīdzība un citi materiālie labumi.

[16] 2011. gada 22. jūlijā Ietekmes novērtējuma padome sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmi. Padomes komentāri tika iekļauti galīgajā redakcijā (tīmekļa vietnes adrese), un tie bija šādi: ziņojumā vajadzētu skaidrāk noteikt iniciatīvas darbības jomu un galveno mērķi. Otrkārt, jānorāda sīkāk izstrādāts pamata scenārijs. Treškārt, būtu labāk jāizklāsta atsevišķi risinājumi. Ceturtkārt, ziņojumā labāk jāatspoguļo politikas risinājumu izmaksas un ieguvumi un sīkāk jāanalizē ierosināto pasākumu samērīgums. Visbeidzot, ziņojumā būtu jāsniedz vairāk informācijas par ieinteresēto personu viedokļiem.

[17] Piemēram, Komisija izmanto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijas, kas noteiktas tikai piemērošanai konkrētās jomās, piemēram, attiecībā uz valsts atbalstu, struktūrfondu vai Kopienas programmu īstenošanu, jo īpaši Pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem. Tas ir norādītas Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju [ Oficiālais Vēstnesis , L 124, 20.5.2003]. Tajā vidējs uzņēmums ir definēts kā uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 250 personas un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai kura bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus euro. Mazs uzņēmums ir definēts kā tāds uzņēmums, kurš nodarbina mazāk kā 50 personas un kura gada apgrozījums un/vai bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus euro. Mikrouzņēmums ir definēts kā tāds uzņēmums, kurš nodarbina mazāk kā 10 personas un kura gada apgrozījums un/vai bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus euro. Skatīt arī http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/facts-figures-analysis/sme-definition/index_en.htm

[18] COM(2010) 543.

[19] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts". {SEC(2008) 2101} {SEC(2008) 2102}.

[20] Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Pārskats par "Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu"" - COM(2011) 78, galīgā redakcija.

[21] Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sēdes – secinājumi Nr. EUCO 10/1/11, Brisele, 25.3.2011.

[22] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos 'Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi", COM(2011) 206.

[23] Komisijas paziņojums "EIROPA 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei", COM(2010) 2020.

[24] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā" (COM(2010) 543 galīgā redakcija). Skatīt arī http://ec.europa.eu/governance/better_regulation/index_en.htm

[25] OV 2010/C 45 E/10.

[26] OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp.

[27] Direktīvā 2009/28/EK definēts kā dabiski atjaunojies autohtonu sugu mežs, kurā nav skaidri redzamu pazīmju, kas liecinātu par cilvēka darbībām, un kurā ekoloģiskie procesi nav būtiski traucēti.

[28] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2005:347:0001:0006:EN:PDF

[29] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010. Uzņēmumi, kas veic koksnes produktu importu saskaņā ar ES brīvprātīgu vienošanos, būs atbrīvoti no šīs prasības.

[30] EITI (2005), Ieguves rūpniecības pārskatāmības iniciatīva, uzziņu krājums pieejams: http://eiti.org/document/sourcebook.

[31] OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

[32] OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

[33] OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

[34] OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

[35] OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.