52011PC0655

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma saturs

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ilgstošā finanšu un ekonomikas krīze palielina spiedienu uz valstu finanšu resursiem laikā, kad dalībvalstis samazina savus budžetus. Šajā kontekstā kohēzijas politikas programmu netraucētas īstenošanas nodrošināšana ir īpaši būtiska kā instruments līdzekļu iepludināšanai ekonomikā.

Tomēr programmu īstenošanai nepieciešami ievērojami līdzekļi no publiskām un privātām personām, kuras, saskārušās ar finanšu iestāžu likviditātes grūtībām, šādu finansējumu sniegt nespēj. Tas sevišķi attiecas uz tām dalībvalstīm, kuras krīze ir skārusi visvairāk un kuras finanšu palīdzību ir saņēmušas programmā no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) eurozonas valstīm vai no maksājumu bilances ( BoP ) mehānisma valstīm ārpus eurozonas. Saskaņā ar minētajiem mehānismiem finanšu palīdzību līdz šim ir pieprasījušas sešas valstis — tostarp Grieķija, kura ir saņēmusi finanšu palīdzību ārpus EFSM, — un ir vienojušās ar Komisiju par makroekonomikas korekciju programmu. Šīs valstis ir Ungārija, Rumānija, Latvija, Portugāle, Grieķija un Īrija (turpmāk “programmas valstis”). Ungārija, kas pievienojās BoP mehānismam 2008. gadā, jau izstājās no tā 2010. gadā.

Lai nodrošinātu, ka minētās dalībvalstis (vai jebkura cita dalībvalsts, kas šādas palīdzības programmas varētu izmantot nākotnē) turpina valstīs īstenot struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmas un izmaksā līdzekļus projektiem, šajā priekšlikumā izklāstīti noteikumi, kas ļautu izveidot riska dalīšanas instrumentu. Lai šo instrumentu īstenotu, daļu no minētajām dalībvalstīm pieejamā finanšu piešķīruma drīkstēs pārskaitīt atpakaļ Komisijai. Uzdevums būtu nodrošināt kapitālu, kas segtu gan prognozētus, gan neprognozētus aizdevumu un garantiju zaudējumus un ko varētu izsniegt riska dalīšanas partnerībā ar Eiropas Investīciju banku un/vai citām finanšu iestādēm, kas veic publiska dienesta uzdevumus un ir gatavas turpmāk piešķirt aizdevumus projektu sponsoriem un bankām, lai projektiem, kas īstenoti ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu, nodrošinātu privātā finansējuma daļu. Tādējādi kohēzijas politikā (2007–2013) kopējo piešķīruma summu nemainītu. Tas izšķirīgā brīdī nodrošinās papildu likviditāti infrastruktūras veidošanai un ienesīgus ieguldījumus dalībvalstīs un atvieglos programmu turpmāku īstenošanu valstīs. Ja riska dalīšanas instrumentam atvēlētie finanšu piešķīrumi nav izmantoti, lai segtu zaudējumus, tie paliek dalībvalsts rīcībā riska dalīšanas instrumentā vai kā daļa no darbības programmām pieejamās summas. Visbeidzot, finanšu piešķīrumi riska dalīšanas instrumentam tiktu stingri ierobežoti un iespējamās saistības Savienībai vai attiecīgajai dalībvalstij tie neradītu.

- Vispārīgais konteksts

Finanšu krīzes padziļināšanās dažās dalībvalstīs neapšaubāmi būtiski ietekmē reālo ekonomiku parāda apjoma un to grūtību dēļ, ar kurām valdības saskaras, aizņemoties naudu tirgū.

Komisija ir izvirzījusi priekšlikumus, reaģējot uz pašreizējo finanšu krīzi un tās sociālekonomiskajām sekām. Komisija savā ekonomiskās atveseļošanas pasākumu kopumā 2008. gada decembrī ierosināja vairākas regulējuma izmaiņas, kuru mērķis ir vienkāršot kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus un nodrošināt papildu priekšfinansējumu, izmantojot avansa maksājumus ERAF un ESF programmām. Papildu avansa maksājumi, kas 2009. gadā izmaksāti dalībvalstīm, nodrošināja tūlītēju skaidras naudas ieguldījumu 6,25 miljardu euro apmērā atbilstoši kopējam finansējumam, kas ar katru dalībvalsti saskaņots 2007.–2013. gada periodam. Šā grozījuma dēļ avansa maksājumu kopējā summa sasniedza 29,38 miljardus euro. Lai vienkāršotu struktūrfondu un Kohēzijas fonda īstenošanu, Komisijas 2009. gada jūlijā iesniegtajā priekšlikumā bija paredzēti papildu pasākumi. Minēto pasākumu pieņemšana 2010. gada jūnijā ievērojami palīdzēja atvieglot programmu īstenošanu un sekmēja līdzekļu apgūšanu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem. 2011. gada augustā Komisija pieņēma arī priekšlikumu par Regulas (EK) Nr. 1083/2006 grozījumiem, lai palielinātu tāda Savienības finansējuma summu, ko atmaksā ar vidēja termiņa maksājumiem un noslēguma maksājumiem līdz 10 procentu punktiem virs pašreizējā sliekšņa (COM(2011)482, galīgā redakcija, 01/08/2011). Kad šo priekšlikumu pieņems Padome un Parlaments, attiecīgajām dalībvalstīm radīsies papildu likviditāte līdzfinansēt to projektu un programmu daļu, kam nepienākas struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums. Bez tam vajadzīgas gadījumā varēs atbalstīt arī infrastruktūras projektus, kas saistīti ar attiecīgo dalībvalstu ekonomikas atlabšanu.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk “vispārīgā regula”) 36. pantā paredzēts, ka pēc dalībvalstu lūguma EIB var piedalīties darbībās, kas saistītas ar projektu, jo īpaši lielo projektu, sagatavošanu, finanšu līdzekļu nodrošināšanu un publiskā un privātā sektora partnerībām. Tajā turklāt paredzēts, ka dalībvalsts var, vienojoties ar EIB, piešķirtos aizdevumus mērķtiecīgi novirzīt vienai vai vairākām darbības programmas prioritātēm. Šis priekšlikums atvieglos Eiropas Investīciju bankas vai, iespējams, citu starptautisko finanšu iestāžu aizdevumu apstiprināšanu, piemēram, kad dalībvalstu valsts un finanšu iestāžu kredītreitingu samazinājuma dēļ šādi aizdevumi nebūtu pieejami.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums saskan ar citiem priekšlikumiem un iniciatīvām, kuras Eiropas Komisija pieņēmusi, reaģējot uz finanšu krīzi.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumu rezultāts

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ārējām ieinteresētajām personām nenotika.

- Ekspertu pakalpojumu iepirkums un izmantošana

Ārēju ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

- Ietekmes analīze

Priekšlikums ļautu Komisijai netiešā centralizētā pārvaldībā īstenot riska dalīšanas instrumentu, kas sedz riskus, kuri saistīti ar aizdevumiem un garantijām, kuras piešķir par projektu īstenošanu atbildīgajām personām un citiem publiskiem vai privātiem partneriem. Uzdevums ir atvieglot ātru kohēzijas politikas programmu īstenošanu, veicot ieguldījumus infrastruktūrā un citādus ienesīgus ieguldījumus, kuru ietekme uz ekonomiku ir tūlītēja un manāma un kuri veicina darba vietu izveidi.

Tas kopējam budžetam neuzliks papildu finanšu prasības, jo kopējais finanšu piešķīrums no fondiem attiecīgajām dalībvalstīm minētajam periodam nemainīsies.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosināts grozīt Regulas (EK) Nr. 1083/2006 14. panta 1. punktu, lai ļautu netieši centralizēti pārvaldīt riska dalīšanas instrumentu. Ierosināts arī grozīt Regulas (EK) Nr. 1083/2006 36. panta 2. punktu, lai dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar finansiālo stabilitāti, daļu no to finansējuma, kas piešķirts kohēzijas politikas mērķiem “Konverģence” un “Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība”, ļautu novirzīt uzkrājumu veidošanai un kapitālam aizdevumiem vai garantijām, kurus par projekta īstenošanu atbildīgajām personām un citiem publiskiem vai privātiem partneriem tieši vai netieši sniedz EIB vai citas starptautiskas finanšu iestādes.

Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisijai būtu jālemj, kādi noteikumi piemērojami šādam riska dalīšanas instrumentam. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisijai būtu jāpieņem ad hoc lēmumi, kuros izklāstītu šādam instrumentam piemērojamus noteikumus, pamatojoties uz piešķīrumiem, kas tiks pārskaitīti no attiecīgās dalībvalsts struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem.

- Juridiskais pamats

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, noteikti kopēji noteikumi, kurus piemēro šiem trīs fondiem. Pamatojoties uz dalītas vadības principu, ko īsteno Eiropas Komisija un dalībvalstis, šajā regulā ir ietverti noteikumi plānošanai, kā arī projektu vadībai (tostarp finanšu vadībai), uzraudzībai, finanšu kontrolei un izvērtēšanai.

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo tā mērķis ir ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda palīdzību atvieglināt atbalstu konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām, sevišķi ekonomiskās izaugsmes un finansiālās stabilitātes problēmas, deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanās, arī starptautiskās ekonomikas un finanšu vides dēļ. Šai sakarā nepieciešams izveidot Eiropas Savienības līmeņa mehānismu, kas Eiropas Komisijai ļautu izveidot riska dalīšanas instrumentus, kuri atvieglotu aizdevumu vai garantiju piešķiršanu ar mērķi līdzfinansēt privātu finansējumu projektos, ko ar publisko atbalstu īsteno saskaņā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam.

Šis priekšlikums tiešām ir proporcionāls, jo tas nodrošina lielāku atbalstu no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības, ko izraisījuši ārkārtas notikumi ārpus šo valstu kontroles, un kuras atbilst Padomes Regulas (ES) Nr. 407/2010 (ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu) nosacījumiem, vai kuras saskaras ar nopientām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to maksājumu bilanci un kuras atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 332/2002 nosacījumiem, kā arī Grieķijai, kas saņēma finanšu palīdzību ārpus EFSM saskaņā ar kreditoru līgumu un Eurozonas aizdevumu mehānisma aktu.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Komisija izskatīja manevra iespējas, ko nodrošina tiesiskais regulējums, un, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, uzskata par nepieciešamu ierosināt labojumus vispārīgajā regulā. Šīs pārskatīšanas mērķis ir vēl vairāk atvieglot projektu līdzfinansēšanu, tādējādi paātrinot šo projektu īstenošanu un šādu ieguldījumu ietekmi uz reālo ekonomiku.

4. Ietekme uz budžetu

Saistību apropriācijas netiek ietekmētas, jo nav ierosināti labojumi attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma maksimālajām summām, kas paredzētas darbības programmās 2007. līdz 2013. gada plānošanas periodam.

Šis priekšlikums varētu panākt ātrāku tādu maksājumu piešķiršanu, kurus kompensēs līdz plānošanas perioda beigām. Tādējādi maksājumu apropriāciju kopsumma visā plānošanas periodā saglabājas nemainīga.

Atkarā no dalībvalsts pieprasījuma izmantot šo pasākumu un ņemot vērā notikumu attīstību attiecībā uz starpposma maksājumu iesniegšanu, Komisija 2012. gadā pārskatīs vajadzību pēc papildu maksājumu apropriācijām un vajadzības gadījumā budžeta lēmējinstitūcijai ierosinās piemērotas darbības.

Priekšlikums liecina par Komisijas vēlmi palīdzēt dalībvalstīm to centienos risināt finanšu krīzi. Grozījums attiecīgajām dalībvalstīm nodrošinās vajadzīgos līdzekļus, lai atbalstītu projektus un ekonomikas atveseļošanos.

2011/0283 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējusi ekonomikas izaugsmei un finansiālajai stabilitātei un ir izraisījusi finanšu un ekonomikas apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs.

2. Kaut arī ir jau veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem ir jūtama plašā apmērā.

3. Pamatojoties uz Līguma 122. panta 2. punktu, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finansiālu atbalstu dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[3], ir izveidots šāds mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finansiālo stabilitāti.

4. Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES[4] un 2011/344/ES[5] šāda finanšu palīdzība tika piešķirta Īrijai un Portugālei.

5. Grieķija saskārās ar nopietnām grūtībām saistībā ar tās finansiālo stabilitāti jau pirms Regulas (ES) Nr. 407/2010 stāšanās spēkā. Tāpēc finanšu palīdzību Grieķijai nevarēja pamatot uz šo regulu.

6. Kreditoru līgums un Aizdevumu [mehānisma] līgums attiecībā uz Grieķiju tika noslēgts 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Tajā paredzēts, ka kreditoru līgums ir pilnā spēkā uz trīs gadu programmas laiku, kamēr vien saskaņā ar Aizdevuma līgumu ir palikušas nenomaksātas summas.

7. Ar Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm[6], ir izveidots instruments, kurš nodrošina, ka Padome sniegs savstarpējo palīdzību gadījumos, kad dalībvalsts, kurā nav ieviests euro, ir nonākusi grūtībās vai arī to apdraud nopietnas grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci.

8. Ar Padomes Lēmumu 2009/102/EK[7], Lēmumu 2009/290/ES[8] un Lēmumu 2009/459/EK[9] attiecīgi Ungārijai, Latvijai un Rumānijai piešķīra šādu finansiālo atbalstu.

9. 2011. gada 11. jūlijā 17 eurozonas dalībvalstu finanšu ministri parakstīja līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidi. Paredzēts, ka no 2013. gada ESM pārņems uzdevumus, kurus pašlaik pilda Eiropas finanšu stabilitātes instruments un Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms. Tādējādi šis topošais mehānisms jau būtu jāņem vērā šajā regulā.

10. 2011. gada 23. un 24. jūnija Eiropadomes secinājumos atzinīgi novērtēts Komisijas nodoms uzlabot sinerģiju starp aizdevuma programmu Grieķijai un Savienības fondiem, atbalstot centienus palielināt Grieķijas spējas apgūt Savienības piešķirtos līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pievēršoties konkurētspējas uzlabošanai un darba vietu izveidei. Turklāt secinājumos atzinīgi vērtēts un atbalstīts tas, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai.

11. Eurozonas valstu vai valdību vadītāju un ES iestāžu 2011. gada 21. jūlija paziņojumā Komisija un Eiropas Investīciju banka tika aicināta veicināt sinerģiju starp aizdevumu programmām un Savienības fondiem, kuras saņem palīdzību no Savienības vai Starptautiskā Valūtas fonda. Šī regula palīdz sasniegt minēto mērķi.

12. Grieķijā infrastruktūras un ienesīgu ieguldījumu jomas darbības programmu un projektu īstenošana ir nonākusi nopietnās grūtībās, jo ekonomikas un finanšu krīzes dēļ nosacījumi privātā sektora (sevišķi finanšu sektora) dalībai ir būtiski mainījušies.

13. Lai mazinātu minētās problēmas un pasteidzinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir lietderīgi, ka vadošās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem finansiālā atbalsta mehānismiem, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā.

14. Komisijai būtu jāspēj izveidot riska dalīšanas instrumentus partnerībā ar EIB, ievērojot lielo EIB pieredzi, ko tā uzkrājusi kā ievērojama infrastruktūras projektu finansētāja, un tās apņemšanos atbalstīt ekonomikas atveseļošanos. Konkrēti sadarbības noteikumi būtu jāizklāsta Komisijas un EIB līgumā.

15. Attiecīgajās dalībvalstīs var parādīties ieguldīšanas iespējas, kas paplašināmas, tādēļ Komisija drīkst izveidot arī riska dalīšanas instrumentus kopā ar valstu un starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai privātām struktūrām, kuras veic publiska dienesta uzdevumus un nodrošina atbilstīgas garantijas, kā minēts 54. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 ar kuru groza Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[10], ar noteikumiem, kas līdzīgi EIB izvirzītajiem noteikumiem.

16. Lai tagadējās ekonomikas un finanšu krīzes kontekstā būtu iespējama ātra rīcība, šāds riska dalīšanas instruments būtu jāīsteno Komisijai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu.

17. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1083/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1083/2006 groza šādi:

1) Regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Eiropas Savienības budžetu, kas piešķirts fondiem, īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas dalītu vadību atbilstīgi 53. panta 1. punkta b) apakšpunktam Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, * izņemot attiecībā uz 36. panta 2.a punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem un 45. pantā minēto tehnisko palīdzību.

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 48. panta 2. punktu piemēro pareizas finanšu vadības principu.

_________________

* OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.”;

2) 36. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Dalībvalstis, kas atbilst kādam no 77. panta 2. punkta nosacījumiem, drīkst daļu no 19. un 20. pantā norādītajiem finanšu piešķīrumiem piešķirt riska dalīšanas instrumentam, kuru Komisija izveidos, vienojoties ar Eiropas Investīciju banku vai ar valstu un starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai privātām struktūrām, kuras veic publiska dienesta uzdevumus un nodrošina atbilstīgas garantijas, kā minēts Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un piemērojot noteikumus, kas līdzīgi Eiropas Investīcijas bankai piemērotajiem un ko piemēro pati Eiropas Investīciju banka, lai segtu uzkrājumus un kapitālu garantijām un aizdevumiem, kā arī citiem finanšu mehānismiem, kas piešķirti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu.

Šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto tikai aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem, tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds vai Kohēzijas fonds, attiecībā uz izdevumiem, uz kuriem neattiecas 56. pants.

Riska dalīšanas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu Komisija īsteno netieši centralizēti.

Riska dalīšanas instrumentā maksājumus veic pa daļām pēc riska dalīšanas instrumenta izmantošanas grafika aizdevumu un garantiju sniegšanai, ar ko finansē konkrētas darbības.

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu Komisijai, kas pieņem lēmumu ar īstenošanas tiesību aktu, kurā izklāstīta sistēma, kas izveidota, lai garantētu, ka pieejamā summa tiek izlietota tikai dalībvalsts labā, kura šo summu sniedz no sava kohēzijas politikas finanšu piešķīruma atbilstoši 18. panta 2. punktam, kā arī šādam riska dalīšanas instrumentam piemērojamos noteikumus. Minētie noteikumi attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:

a) izsekojamība un grāmatvedības uzskaite, informācija par finansējuma izmantojumu un pārraudzības un kontroles sistēmas; kā arī

b) maksājumu struktūra un citas administratīvās un pārvaldības izmaksas.

Finanšu piešķīrumus riska dalīšanas instrumentam stingri ierobežo, un Savienībai vai attiecīgai dalībvalstij iespējamās saistības tie nerada.

Visas summas, kas paliek pāri pēc darbības izpildes, kuru sedz riska dalīšanas instruments, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma drīkst izmantot atkārtoti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu, ja dalībvalsts joprojām atbilst kādam 77. panta 2. punkta nosacījumam. Ja dalībvalsts minētajiem nosacījumiem vairs neatbilst, atlikušo summu uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 18. panta nozīmē. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma papildu saistību apropriācijas, kuras radījuši šie piešķirtie ieņēmumi, pieskaita attiecīgās dalībvalsts kohēzijas politikas finanšu piešķīrumam nākamajam gadam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar riska dalīšanas instrumentiem dalībvalstīm, kurām ir vai kuras apdraud lielas grūtības, kas saistītas ar to finansiālo stabilitāti.

2. ABM/ABB (budžeta līdzekļu vadība vai sadale pa darbības jomām)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Reģionālā politika; ABB darbība 13.03.

Nodarbinātība un sociālās lietas; ABB darbība 04.02.

Kohēzijas fonds; ABB 13.04.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas))

Jauno ierosināto darbību īstenos, pamatojoties uz šādām budžeta pozīcijām:

- 13.031600 Konverģence (ERAF)

- 13.031800 Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība (ERAF)

- 13.04.02 Kohēzijas fonds

- 13.03.xx [jauna pozīcija] Riska dalīšanas instruments, ko finansē no ERAF finansējuma

- 13.04.xx [jauna pozīcija] Riska dalīšanas instruments, ko finansē no KF finansējuma

- 04.02.xx [jauna pozīcija] Riska dalīšanas instruments, ko finansē no ESF finansējuma

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA ieguldījums | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

13.031600 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

13.031800 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

13.03xx | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

04.0217 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

04.02xx | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

13.04.02 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

13.04.xx | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

04.0219 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1b |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

Tā kā saistību apropriācijām netiek ierosināti jauni finanšu līdzekļi, tabulās nav ievadīti skaitļi, bet ir norādīts “nepiemēro”. Tādējādi priekšlikums atbilst daudzgadu finanšu shēmai 2007.–2013. gadam.

Šis priekšlikums varētu paātrināt maksājumu apropriācijas (2012–2013), kuras kompensēs līdz plānošanas perioda beigām. Tādēļ visā plānošanas periodā kopējās maksājumu apropriācijas paliks nemainīgas.

Finanšu piešķīrumus riska dalīšanas instrumentam, ieskaitot pārvaldības maksājumus un citas attiecināmās izmaksas, stingri ierobežos, nepārsniedzot finanšu piešķīruma summu riska dalīšanas instrumentam, un Savienības kopbudžetam vai attiecīgās dalībvalsts budžetam citas saistības neuzliks.

.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[11] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | nepiemēro | … | nepiemēro | nepiemēro | ….. | nepiemēro | 0. |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[12] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4 | c | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Maksājumu apropriācijas | b+c | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | 0,000 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[13] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Kopējās orientējošās intervences izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Ziņas par līdzfinansējumu

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

KOPĀ – SA, tostarp līdzfinansējums | a+c+d+e+f | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma[14] noteikumi (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ilgstošā finanšu un ekonomikas krīze palielina spiedienu uz valstu finanšu resursiem laikā, kad dalībvalstis samazina savus budžetus. Šajā kontekstā kohēzijas politikas programmu netraucētas īstenošanas nodrošināšana ir īpaši būtiska kā instruments līdzekļu iepludināšanai ekonomikā. Lai nodrošinātu, ka minētās dalībvalstis turpina īstenot struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmas valstī un izmaksā līdzekļus projektiem, priekšlikumā ir ietverti noteikumi, kas ļautu Komisijai īstenot riska dalīšanas instrumentu.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Priekšlikums ļaus turpināt programmu īstenošanu, ekonomikā iepludinot papildu naudu, ko mobilizējusi EIB un citas starptautiskās finanšu iestādes.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikuma mērķis ir palīdzēt finanšu krīzes visvairāk skartajām dalībvalstīm turpināt programmu īstenošanu valstī, tālab iepludinot līdzekļus ekonomikā.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi. Komisija īsteno netiešo centralizēto pārvaldību saskaņā ar Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu.

Pēc dalībvalstu pieprasījuma dažu darbības programmu plānošana tiks saīsināta, lai dalībvalsts finanšu piešķīrumā būtu pieejamas saistību apropriācijas. Minētās apropriācijas ievieto tajā budžeta pozīcijā, kas paredzēta darbības īstenošanai. Kad darbība ir pabeigta un riska dalīšanas instrumentu finansējuma summas vairs nav nepieciešamas, tās kā piešķirtos ieņēmumus novirza atpakaļ uz tām budžeta pozīcijām, no kurām piešķirts sākotnējais finansējums, vai uz līdzvērtīgām budžeta pozīcijām darbības programmu finansēšanas atbalstam.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Noteikumi par uzraudzību, ziņošanu, pārvaldību un kontroli

EIB finansēšanas darījumus pārvaldīs EIB atbilstoši tās noteikumiem un procedūrām, ieskaitot attiecīgus revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumus. Kā paredzēts EIB statūtos, EIB Revīzijas komiteja, ko atbalsta ārējie revidenti, ir atbildīga par EIB darījumu un pārskatu pareizības pārbaudi. Valde katru gadu apstiprina EIB finanšu pārskatus.

Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora aizstājējs, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai banka tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Pašreizējā trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB 2003. gada oktobra nolīgumā, kas pēdējo reizi uz nākamajiem četriem gadiem atjaunots 2007. gadā, sīki izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palāta veic saskaņā ar ES garantiju EIB veikto finansēšanas darījumu revīziju. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama, lai EIB izpildītu savu ziņošanas pienākumu vai apmierinātu Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumus, kā arī sniedz revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu vēl neizmaksātajām summām.

Saskaņā ar pareizu finanšu vadību arī Komisija veic uzraudzību, gatavojot regulārus ziņojumus par iniciatīvas īstenošanā sasniegto progresu, ņemot vērā finanšu izpildi.

Ja riska dalīšanas instrumentā piedalās citas finanšu iestādes, attiecīgi piemēro to iekšējos noteikumus un procedūras, proti nolīgumus, ko tās parakstījušas ar Komisiju, par uzraudzību, ziņošanu, pārvaldību un kontroli.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots pēc Komisijas priekšsēdētāja kabineta pieprasījuma.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā (ex post) novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nav

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Nav

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

EIB ir galvenā atbildīgā par krāpšanas novēršanas pasākumu pieņemšanu, proti, piemērojot EIB finanšu darījumiem 2008. gada aprīlī pieņemto dokumentu “EIB politika korupcijas, krāpšanas, slepenu vienošanos, piespiešanas, naudas atmazgāšanas un terorisma finansējuma novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīcijas bankas darbībās”.

EIB noteikumos un procedūrās ir iekļauti ne tikai detalizēti izstrādāti pasākumi cīņai pret krāpšanu un korupciju, bet arī noteikumi par OLAF kompetenci veikt iekšējo izmeklēšanu. 2004. gada jūlijā EIB valde apstiprināja lēmumu “par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas finansiālajām interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu.”

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki (XX 01 01) | A*/AD | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

B*, C*/AST | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Pārējais personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

KOPĀ | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Nav

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas gadā n, bet nav paredzētas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

- iekšējais (intra muros) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

- ārējais (extra muros) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

nepiemēro

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

nepiemēro

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

XX 01 02 11 03 — Komitejas | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

3 Citi administratīvie izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Aprēķins – citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

nepiemēro

[1] OV L , , . lpp.

[2] OV L , , . lpp.

[3] OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

[4] OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.

[5] OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

[6] OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

[7] OV L 37, 6.2.2009., 5. lpp.

[8] OV L 79, 25.3.2009., 39. lpp.

[9] OV L 150, 13.6.2009., 8. lpp.

[10] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[11] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[12] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[13] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[14] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[15] Vajadzības gadījumā, t.i., ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus, jāpievieno papildu ailes.