PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam (DFS priekšlikums)[1] ir noteikts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets un galvenie virzieni. Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz regulu kopumu, kurās noteikts 2014.–2020. gada KLP tiesiskais regulējums, kā arī šīs politikas turpmākās attīstības alternatīvo scenāriju ietekmes novērtējums.

Šo reformu priekšlikumu pamatā ir Paziņojums par KLP 2020. gada perspektīvā[2], kurā vispārīgi raksturotas politiskās iespējas, kas ļautu risināt nākotnē paredzamās problēmas lauksaimniecībā un lauku apvidos un sasniegt KLP mērķus, proti, nodrošināt 1) dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu; 2) dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata politiku un 3) līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Kopš minētā paziņojuma iesniegšanas tajā izklāstītā reformas ievirze kopumā atbalstīta gan iestāžu debatēs[3], gan apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas notika iespējamās ietekmes novērtēšanas gaitā.

Šajā procesā izkristalizējusies kopīga atziņa, ka ir jāveicina efektīva resursu izmantošana, lai nodrošinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku apvidu attīstību atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”, KLP struktūru arī turpmāk balstot uz diviem pīlāriem, kuriem ir kopīgs mērķis un kuros iekļautie instrumenti papildina cits citu. I pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem, kas ļauj ES lauksaimniekiem saņemt gada pamata ienākumu atbalstu, kā arī atbalstu konkrētu tirgus traucējumu gadījumā, bet II pīlārs attiecas uz lauku attīstību, kuras nodrošināšanai dalībvalstis, ievērojot kopīgu satvaru[4], sagatavo un līdzfinansē daudzgadu programmas.

Secīgu reformu rezultātā, veidojot KLP par integrētu politiku lauku apvidu attīstībai visā ES, ir palielināta lauksaimniecības orientācija uz tirgu, vienlaikus sniedzot ienākumu atbalstu ražotājiem, politikā ir prasmīgāk iestrādātas vides prasības un pastiprināts atbalsts lauku attīstībai. Tomēr reformas procesā ir radusies vajadzība optimālāk sadalīt atbalstu gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstīs, kā arī ir izskanējuši aicinājumi rūpīgāk izvēlēties pasākumus, kuru mērķis ir vides problēmu novēršana, un lietpratīgāk reaģēt uz pieaugošo tirgus svārstīgumu.

Agrāk reformas galvenokārt tika veiktas, reaģējot uz iekšēju cēloņu izraisītām problēmām, sākot ar milzīgu pārprodukciju un beidzot ar pārtikas nekaitīguma krīzi; tās ES ir lieti noderējušas gan pašu mājās, gan starptautiskajā arēnā. Taču lielākā daļa šodienas problēmu izraisa un ietekmē ārēji, ar lauksaimniecību tieši nesaistīti faktori, un tāpēc šo problēmu risināšanai ir vajadzīgi plašāki politiski pasākumi.

Paredzams, ka situācija lauksaimniecības ienākumu jomā arī turpmāk būs sarežģīta, jo lauksaimnieki saskaras ar lielāku risku, ražīguma kāpuma palēnināšanos un peļņas normas samazināšanos pieaugošo ražošanas cenu dēļ; tāpēc noteikti jāsaglabā ienākumu atbalsts un jāpilnveido attiecīgie instrumenti, lai labāk pārvaldītu riskus un risinātu krīzes situācijas. Spēcīga lauksaimniecība ir ļoti būtiska arī ES pārtikas rūpniecībai un pasaules nodrošinājumam ar pārtiku.

Tajā pašā laikā lauksaimniecības nozares pārstāvji un lauku apvidu iedzīvotāji tiek aicināti neatlaidīgāk censties sasniegt vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā, kā arī īstenot bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas ietilpst stratēģijā “Eiropa 2020”. Lauksaimniekiem, kas līdz ar mežsaimniekiem ir galvenie zemes apsaimniekotāji, būs vajadzīgs atbalsts, lai viņi ieviestu un turpmāk izmantotu tādas lauksaimniecības sistēmas un metodes, kas īpaši sekmē vides un klimata mērķu sasniegšanu, jo tirgus cenas neatspoguļo šādu sabiedrisku labumu nodrošināšanu. Turklāt būs ļoti svarīgi atrast veidu, kā vislabāk izmantot lauku apvidu daudzveidīgo potenciālu un tādējādi veicināt iekļaujošu izaugsmi un kohēziju.

Tāpēc topošā KLP nebūs politika, kas attiecas tikai uz nelielu, kaut ļoti svarīgu, ES tautsaimniecības daļu, tā būs arī stratēģiski svarīga politika, kas attieksies uz pārtikas nodrošinājumu, vidi un teritoriālo līdzsvaru. Tieši šajos apstākļos atklājas ES pievienotā vērtība, kura piemīt patiesi kopējai politikai, kas ļauj visefektīvāk izmantot ierobežotos budžeta līdzekļus, saglabājot ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, risinot tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinot dalībvalstu solidaritāti, taču vienlaikus pieļaujot zināmas atkāpes šīs politikas īstenošanā, lai tiktu ievērotas un apmierinātas vietējās vajadzības.

DFS priekšlikumā izklāstītajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka kopējai lauksaimniecības politikai arī turpmāk būtu jāietver divi pīlāri, katra pīlāra budžetam nominālā izteiksmē būtu jāpaliek 2013. gada līmenī un būtu jābūt skaidrai virzībai uz rezultātu sasniegšanu ES būtiskākajās, prioritārajās jomās. Ar tiešajiem maksājumiem būtu jāveicina ražošanas ilgtspējība, 30 % šiem maksājumiem atvēlētā budžeta piešķirot obligātiem pasākumiem, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Maksājumu apmērs būtu pakāpeniski jāvienādo, un maksājumi lielāko maksājumu saņēmējiem būtu pakāpeniski jāierobežo. Lauku attīstībai domātie līdzekļi būtu jāiekļauj vienotā stratēģiskā satvarā līdz ar citiem ES kopīgi pārvaldītiem līdzekļiem, uz kuriem attiecas aktīvāka, mērķtiecīgāka pieeja un uzlaboti, skaidrāk formulēti ex-ante nosacījumi. Visbeidzot, KLP finansējums tirgus pasākumu jomā būtu jāpapildina ar diviem instrumentiem, kas neietilpst DFS, proti, ar 1) rezerves fondu ārkārtas gadījumiem, kas ļautu rīkoties krīzes situācijās, un 2) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības jomas paplašināšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, KLP tiesiskā regulējuma būtiskākie elementi laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikti šādās regulās:

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (“tiešo maksājumu regula”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgus kopīgu organizāciju (“regula par vienotu TKO”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (“lauku attīstības regula”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (“horizontālā regula”);

– priekšlikumu Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgus kopīgu organizāciju;

– priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā;

– priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.

Lauku attīstības regula balstās uz priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2011. gada 6. oktobrī un kurā izklāstīti kopīgi noteikumi par visiem fondiem, kas darbojas vienotajā stratēģiskajā satvarā[5]. Vēlāk tiks pieņemta arī regula par vistrūcīgākajām personām piemērojamā atbalsta shēmu, kurai finansējums pašlaik paredzēts citā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā.

Turklāt, lai atrastu piemērotāko veidu, kā samērot pārredzamības principu un saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību, tiek gatavoti jauni noteikumi par saņēmēju datu publicēšanu, kuru sagatavošanā tiek ņemti vērā arī Eiropas Savienības Tiesas iebildumi.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma novērtējumu un nākotnē paredzamo problēmu un vajadzību analīzi, ietekmes novērtējumā izvērtēta un salīdzināta trīs alternatīvu scenāriju ietekme. Šis novērtējums ir radies ilgā procesā, kuru uzsāka 2010. gada aprīlī un vadīja starpdienestu grupa, un kura gaitā tika veikta plaša kvantitatīva un kvalitatīva analīze, tostarp noteikta bāzlīnija, proti, lauksaimniecības tirgu un ienākumu attīstības vidēja termiņa prognozes līdz pat 2020. gadam, kā arī modelēta dažādo politikas scenāriju ietekme uz nozares ekonomiku.

Ietekmes novērtējumā sīkāk iztirzāti šādi trīs scenāriji: 1) pielāgojumu scenārijs, saskaņā ar kuru tiek saglabāts pašreizējais politiskais regulējums, taču vienlaikus tiek novērsti tā būtiskākie trūkumi, piemēram, pilnveidota tiešo maksājumu sadale; 2) sabalansēšanas scenārijs, kas ir saistīts ar būtiskām politikas izmaiņām, t. i., tiešo maksājumu mērķtiecīgāku piešķiršanu un ekoloģisko komponentu, sekmīgāku lauku attīstības politikas stratēģisko mērķu noteikšanu, tos rūpīgāk saskaņojot ar ES politiku citās jomās, kā arī juridiskā pamata paplašināšanu, lai attiecīgi paplašinātu ražotāju sadarbību, un 3) pārorientēšanās scenārijs, saskaņā ar kuru politiku pārorientē uz vides aizsardzību un pakāpeniski likvidē tiešos maksājumus, pieņemot, ka ražošanas jaudu ir iespējams saglabāt arī bez atbalsta un sociālekonomiskās vajadzības lauku rajonos ir iespējams apmierināt, izmantojot citas rīcībpolitikas.

Ekonomikas krīzes un nepietiekama publiskā finansējuma apstākļos, uz kuriem ES reaģējusi, pieņemot stratēģiju “Eiropa 2020” un DFS priekšlikumu, katrā no šiem trim scenārijiem atšķirīga nozīme piešķirta trim politiskajiem uzdevumiem, kas izvirzīti nākotnes KLP ar mērķi panākt konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecību plaukstošos lauku apvidos. Lai panāktu lielāku atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”, jo īpaši efektīvas resursu izmantošanas jomā, būs aizvien vairāk jāpalielina lauksaimniecības ražīgums, veicot pētījumus, veicinot zināšanu nodošanu, sadarbību un inovāciju (tostarp izmantojot Eiropas inovāciju partnerību lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējības jomā). Tā kā ES lauksaimniecības politika vairs netiek īstenota tirdzniecību kropļojošā politiskajā vidē, paredzams, ka šo nozari ietekmēs arī turpmāka liberalizācija, jo īpaši saistība ar Dohas attīstības programmu vai ar Mercosur valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu.

Izstrādājot trīs minētos politikas scenārijus, tika ņemtas vērā vēlmes, kas izteiktas apspriešanās procesā, kurš notika saistībā ar ietekmes novērtējumu. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt viedokli laikā no 2010. gada 23. novembra līdz 2011. gada 25. janvārim, bet 2011. gada 12. janvārī tika izveidota padomdevēja komiteja. Turpmāk īsumā apkopotas būtiskākās atziņas[6].

– Ieinteresēto personu vidū valda vispārējā vienprātība par to, ka ir vajadzīga stingra KLP, kuras pamatā būtu divu pīlāru struktūra, lai risinātu ar pārtikas nodrošinājumu, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un teritoriālo attīstību saistītās problēmas.

– Vairums respondentu uzskata, ka KLP būtu jāveicina tirgu un cenu stabilizācija.

– Ieinteresētajām personām ir atšķirīgi viedokļi par atbalsta mērķu noteikšanu (īpaši par tiešā atbalsta pārdali un maksājumu nepārsniedzamās summas noteikšanu).

– Tiek vienprātīgi atzīts, ka abiem politikas pīlāriem var būt liela nozīme, rosinot aktīvāku klimata politiku un uzlabojot ekoloģiskos raksturlielumus, kas ir ES iedzīvotāju interesēs. Tā kā daudzi lauksaimnieki uzskata, ka tas jau notiek, plašāka sabiedrība norāda, ka I pīlāra maksājumus varētu izmantot efektīvāk.

– Respondenti vēlas, lai nākotnē paredzamā izaugsme un attīstība skartu visu ES, arī mazāk labvēlīgos apgabalus.

– Daudzi respondenti uzsvēra KLP saskaņošanu ar politiku citās jomās, piemēram, ar vides, veselības, tirdzniecības un attīstības politiku.

– Respondenti uzskata, ka inovācija, konkurētspējīgu uzņēmumu attīstība un sabiedrisko labumu nodrošināšana ES iedzīvotājiem ļaus KLP saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

Tātad, veicot ietekmes novērtējumu, tika salīdzināti minētie trīs alternatīvie politikas scenāriji.

Īstenojot pārorientēšanās scenāriju, lauksaimniecībā ātrāk tiktu veikti strukturāli pielāgojumi un ražošana tiktu pārcelta uz rentablākajiem apgabaliem un ienesīgākajām nozarēm. Lai gan, īstenojot šo scenāriju, ievērojami pieaugtu finansējums vides jomā, nozare vienlaikus tiktu pakļauta arī lielākam riskam, jo saruktu tirgus intervences iespējas. Turklāt šā scenārija īstenošana izraisītu būtiskas sociālas un ekoloģiskas problēmas, jo, politikā zūdot ietekmēšanas iespējām, ko sniedz tiešie maksājumi un ar tiem saistītās savstarpējās atbilstības prasības, mazāk konkurētspējīgajos apvidos būtu vērojams būtisks ienākumu zaudējums un vides degradēšanās.

Otra galējā alternatīva – pielāgojumu scenārijs – būtu vispiemērotākais politikas nepārtrauktībai, sasniedzot ierobežotus, taču jūtamus uzlabojumus gan lauksaimniecības konkurētspējas, gan ekoloģiskās efektivitātes ziņā. Tomēr pastāv nopietnas šaubas par to, vai šis scenārijs ļautu pienācīgi risināt nākotnē paredzamās būtiskās klimata un vides problēmas, no kā ir atkarīga arī lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspējība.

Sabalansēšanas scenārijs, kurā paredzēta tiešo maksājumu mērķtiecīgāka piešķiršana un ekoloģiskais komponents, paver pilnīgi jaunu ceļu. Veiktā analīze liecina, ka pārēja uz videi nekaitīgu rīcību ir iespējama un ka izmaksas, ko tā radītu lauksaimniekiem, nav pārmērīgas, lai gan no zināma administratīvā sloga nebūtu iespējams izvairīties. Līdzīgi ir iespējams stimulēt lauku attīstību, ja vien dalībvalstis un reģioni efektīvi izmantos jaunās iespējas un ja vienota stratēģiskā satvara izveide, kurā ietilptu arī pārējie ES līdzekļi, neliegs saglabāt sinerģiju ar I pīlāru un nemazinās lauku attīstības specifiskās priekšrocības. Ja tiktu panākts pareizais līdzsvars, šā scenārija īstenošana vissekmīgāk ļautu nodrošināt lauksaimniecības un lauku apvidu ilgtermiņa ilgtspējību.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ietekmes novērtējumā secināts, ka sabalansēšanas scenārijs ir vislīdzsvarotākais, jo ļauj pakāpeniski saskaņot KLP un ES stratēģiskos mērķus, un šis līdzsvars un samērība izpaužas arī tiesību aktu priekšlikumos paredzēto elementu īstenošanā. Būs jāizveido vērtēšanas sistēma, lai, izmantojot vienotu, ar politikas mērķiem saistītu rādītāju kopumu, novērtētu KLP efektivitāti.

Svarīgs apsvērums šajā procesā bija vienkāršošana, un tā būtu dažādi jāveicina, piemēram, racionalizējot savstarpējās atbilstības un tirgus instrumentus vai izstrādājot mazajiem lauksaimniekiem piemērotu atbalsta shēmu. Turklāt tiešie maksājumi ar videi nekaitīgu rīcību būtu jāsasaista tā, lai maksimāli samazinātos administratīvais slogs, tostarp pārbaužu izmaksas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiek ierosināts saglabāt pašreizējo KLP struktūru, proti, dalījumu divos pīlāros, kur I pīlāra ikgadējos, vispārīgi piemērojamos obligātos pasākumus papildina II pīlārā iekļautie brīvprātīgie pasākumi, kas saskaņā ar daudzgadu programmu izstrādes pieeju ir vairāk pielāgoti valsts un reģionālajām īpatnībām. Tomēr jaunā tiešo maksājumu regulējuma mērķis ir pilnvērtīgāk izmantot sinerģiju ar II pīlāru, kas savukārt ir iekļauts vienotā stratēģiskā satvarā, lai to labāk saskaņotu ar citu ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu izmantojumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek saglabāta arī pašreizējā struktūra, ko veido četri juridiskie pamatdokumenti, lai gan finansējuma regulas darbības joma tiek paplašināta, lai kopīgos noteikumus apkopotu vienā dokumentā, proti, tā dēvētajā horizontālajā regulā.

Priekšlikumi ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. KLP patiesi ir ES kopējā politika: tā ir ES un dalībvalstu dalītas kompetences joma, kas tiek regulēta ES līmenī, lai visā ES saglabātu ilgtspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, risinātu tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinātu dalībvalstu solidaritāti. Ņemot vērā to, cik būtiski nākotnē paredzamās problēmas varētu ietekmēt nodrošinājumu ar pārtiku, vidi un teritoriālo līdzsvaru, KLP joprojām ir uzskatāma par stratēģiski svarīgu politiku, lai nodrošinātu to, ka tiek atrasti efektīvākie politisko uzdevumu risinājumi un lietderīgākais budžeta līdzekļu izmantošanas veids. Turklāt tiek ierosināts saglabāt instrumentu pašreizējo dalījumu divos pīlāros, jo tādējādi dalībvalstīm ir lielākas iespējas pielāgot risinājumus vietējām īpatnībām, kā arī līdzfinansēt politikas II pīlāra pasākumus. Lauksaimniecības politikas II pīlārā iekļauj arī jauno Eiropas inovāciju partnerību un riska pārvaldības instrumentus. Lauksaimniecības politika vienlaikus tiks labāk saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” (tostarp vienoto satvaru, kurā iekļauti arī citi ES līdzekļi), kā arī vairākiem ieviestajiem uzlabojumiem un vienkāršojumiem. Visbeidzot, ietekmes novērtēšanas gaitā veiktās analīzes rezultāti skaidri pierāda, kādas negatīvas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās sekas varētu būt bezdarbībai.

Ņemot vērā, ka tiešo maksājumu regula tiks piemērota no 2014. gada 1. janvāra, šajā regulā ir noteikti tiešo maksājumu neto maksimālie apjomi 2013. kalendārajam gadam, radot modulācijai līdzīgu korekcijas mehānismu, lai nodrošinātu maksājumu līmeņa nepārtrauktību, vienlaikus ņemot vērā pakāpenisku ieviešanu jaunajās dalībvalstīs.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar DFS priekšlikumu liela daļa ES budžeta arī turpmāk būtu jāatvēl lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga kopējās politikas joma. Tāpēc ierosināts, ka KLP galvenā uzmanība būtu jāpievērš tās pamatdarbībai un tālab I pīlāra īstenošanai laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam pašreizējās cenās būtu jāpiešķir 317,2 miljardi euro, bet II pīlāra īstenošanai 101,2 miljardi euro.

Papildus lauksaimniecības politikas I un II pīlāra finansējumam piešķirams papildu finansējums 17,1 miljarda euro apmērā, no kuriem 5,1 miljards euro atvēlams pētniecībai un inovācijai, 2,5 miljardi euro pārtikas nekaitīgumam, bet 2,8 miljardi euro citās DFS pozīcijās paredzētajiem pabalstiem vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei, kā arī izveidojams jauns 3,9 miljardu euro rezerves fonds krīzes situācijām lauksaimniecībā un papildus DFS Eiropas Globalizācijas fondā atvēlami līdz pat 2,8 miljardiem euro, tādējādi kopējais 2014.–2020. gada budžets sasniedz 435,6 miljardus euro.

Attiecībā uz atbalsta sadali dalībvalstu starpā tiek ierosināts, ka visām dalībvalstīm, kas saņem tiešos maksājumus, kuri nesasniedz 90 % no ES vidējā apjoma, maksājumu apjoms tiks palielināts par vienu trešo daļu no attiecīgās dalībvalsts saņemto maksājumu un ES vidējā rādītāja starpības. Uz šīs bāzes aprēķināts valstu maksimālais apjoms, kas noteikts tiešo maksājumu regulā.

Atbalsts lauku attīstībai tiek piešķirts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar politikas mērķiem, un ņemot vērā pašreizējo atbalsta sadali. Tāpat, kā tas tiek darīts pašlaik, konverģences reģioniem arī turpmāk būtu jāpiemēro augstākas līdzfinansējuma likmes, kas būs piemērojamas arī atsevišķiem pasākumiem, piemēram, zināšanu nodošanai, ražotāju grupām, sadarbībai un “Leader” programmām.

Zināma elastība ir ieviesta, lai pārvietotu līdzekļus starp pīlāriem (līdz 5 % no tiešajiem maksājumiem): no I pīlāra uz II pīlāru, lai dalībvalstis varētu nostiprināt lauku attīstības politiku, un no II pīlāra uz I pīlāru tajās dalībvalstīs, kurās tiešo maksājumu apmērs ir zemāks par 90 % no ES vidējā apmēra.

Sīkākas ziņas par KLP reformu priekšlikumu finansiālo ietekmi ir izklāstītas priekšlikumiem pievienotajā finanšu pārskatā.

2011/0286 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Atbalsta shēmas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr…, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām[10] [jaunā KLP regula], būs piemērojamas no 2014. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003[11], joprojām būtu jāizmanto par pamatu ieņēmumu atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem 2013. kalendārajā gadā.

(2) Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 ir izveidota obligāta, progresīva tiešo maksājumu samazināšanas sistēma (t.s. „modulācija”), kā arī līdz 2012. kalendārajam gadam piemērojams izņēmums attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas nepārsniedz EUR 5000. Tādējādi tiešo maksājumu kopējās neto summas (neto maksimālie apjomi), ko var piešķirt dalībvalstī pēc modulācijas piemērošanas, arī ir noteiktas līdz 2012. kalendārajam gadam. Lai saglabātu tiešo maksājumu summu 2013. kalendārajā gadā tādā līmenī, kas ir līdzīgs 2012. gada līmenim, taču pienācīgi ņemot vērā jaunajās dalībvalstīs paredzēto pakāpenisko ieviešanu, ir lietderīgi 2013. gadam noteikt korekcijas mehānismu, kuram ir modulācijai un neto maksimālajiem apjomiem līdzvērtīga ietekme. Paturot prātā kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros maksājamā atbalsta specifiskumu attālajos reģionos, šāds korekcijas mehānisms nebūtu jāpiemēro minēto reģionu lauksaimniekiem.

(3) Lai sekmētu tiešo maksājumu netraucētu darbību 2013. kalendārajā gadā, 2012. kalendārajam gadam noteikties neto maksimālie apjomi jāattiecina arī uz 2013. kalendāro gadu, vajadzības gadījumā tās koriģējot, īpaši attiecībā uz pieaugumu, kas rodas, pakāpeniski ieviešot tiešos maksājumus jaunajās dalībvalstīs un pārtraucot brīvprātīgu modulāciju, kas paredzēta Padomes 2007. gada 27. marta Regulā (EK) Nr. 378/2007, ar ko paredz noteikumus par brīvprātīgu modulāciju tiešajiem maksājumiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem[12].

(4) Saskaņā ar pakāpeniskas ieviešanas mehānismu, kas paredzēts 2005. gada Pievienošanās aktā, tiešo maksājumu līmenis Bulgārijā un Rumānijā joprojām ir zemāks par citās dalībvalstīs 2013. gadā piemērojamo tiešo maksājumu līmeni pēc lauksaimniekiem veicamo maksājumu korekcijas piemērošanas pārejas periodā. Tāpēc šāds korekcijas mehānisms nebūtu jāpiemēro lauksaimniekiem Bulgārijā un Rumānijā.

(5) Finanšu pārvietojumi uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 134., 135. un 136. pantā, attiecas uz 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu plānu. Tomēr 2013. kalendārais gads atbilst 2014. finanšu gadam, uz kuru attiecas nākamā daudzgadu finanšu sistēma, kurā galīgi noteiktas summas, kas pieejamas lauku attīstības programmām. Tāpēc šādi finanšu pārvietojumi būtu jāizbeidz.

(6) Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 73/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 73/2009 groza šādi:

(1) regulas 8. pantu groza šādi:

(a)     panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.     Neskarot šīs regulas 11. pantu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz jebkuru kalendāro gadu līdz 2013. gadam pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas vai 2013. kalendārajā gadā pēc šīs regulas 10.a panta piemērošanas, un izņemot tiešos maksājumus, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006 un (EK) Nr. 1405/2006, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Lai ievērotu minētajā pielikumā noteiktos maksimālos apjomus, dalībvalstis vajadzības gadījumā lineāri samazina tiešo maksājumu summas, uz kurām attiecas šīs regulas 7. un 10. pantā un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. pantā paredzētais samazinājums, attiecībā uz jebkuru kalendāro gadu līdz 2013. gadam vai 10.a pantā paredzētais samazinājums attiecībā uz 2013. kalendāro gadu.”;

(b)     svītro 2. punkta d) apakšpunktu;

(2) iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Tiešo maksājumu korekcija 2013. gadā

1.      Ikvienu tiešo maksājumu summu, ko lauksaimniekam paredzēts piešķirt 2013. kalendārajā gadā un kas pārsniedz EUR 5 000, samazina par 10 %.

2.      Attiecībā uz summām, kas pārsniedz EUR 300 000, 1. punktā noteiktos samazinājumus palielina par 4 procentu punktiem.

3.      Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Bulgārijā un Rumānijā, Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.

4.      Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītais samazinājums ir 0 % jaunajām dalībvalstīm, kas nav Bulgārija un Rumānija.”;

(3) regulas 11. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr 2014. finanšu gadā pirmajā daļā minēto korekciju nosaka, ņemot vērā prognozes attiecībā uz Iestāžu nolīguma I pielikuma 2. pozīcijā norādīto pasākumu finansēšanu, kā minēts pirmajā daļā, pirms 10.a pantā paredzētās tiešo maksājumu korekcijas, bet neņemot vērā maksimālo ierobežojumu EUR 300 000 000 apmērā.”;

(4) regulas 11.a pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.     Lai 2013. gadā nodrošinātu tiešo maksājumu korekcijas optimālu īstenošanu un finanšu disciplīnu, Komisija var ar deleģētajiem aktiem pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par bāzes datiem, kurus izmanto, lai aprēķinātu samazinājumus, kas dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem 2013. gadā veiktās korekcijas un finanšu disciplīnas dēļ, kā paredzēts 10.a un 11. pantā.”;

(5) svītro 134., 135. un 136. pantu;

(6) IV pielikumā pievieno šādu sleju:

“2013

569

903

964,3

5 372,2

101,2

1 255,5

2 344,5

5 055,2

7 853,1

4 128,3

53,5

146,4

379,8

34,7

1 313,1

5,5

830,6

715,7

3 043,4

566,6

144,3

385,6

539,2

717,5

3 650”

2. pants

Šī regula stājas spēkā [septītajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs —                                            priekšsēdētājs —

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO);

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, pārvaldību un pārraudzību;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā;

-        Priekšlikums Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[13]

Politikas joma: 2. izdevumu kategorijas 05. sadaļa

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība (KLP tiesiskais regulējums pēc 2013. gada)

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[14]

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu nolūkā panākt pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku attīstības izaugsmi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, KLP mērķi ir:

- ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana;

- ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika;

- līdzsvarota teritoriālā attīstība.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

05. politikas jomas konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Nodrošināt vides sabiedriskos labumus

Konkrētais mērķis Nr. 2

Kompensēt ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem

Konkrētais mērķis Nr. 3

Veikt klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus

Konkrētais mērķis Nr. 4

Pārvaldīt ES budžetu (KLP) saskaņā ar augstiem finanšu pārvaldības standartiem

05 02. ABB “Intervence lauksaimniecības tirgos” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 5

Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē

05 03. ABB “Tiešie atbalsti” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 6

Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības

05 04. ABB “Lauku attīstība” konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 7

Ar inovāciju veicināt “zaļo izaugsmi”

Konkrētais mērķis Nr. 8

Atbalstīt nodarbinātību laukos un saglabāt lauku apvidu sociālo struktūru

Konkrētais mērķis Nr. 9

Uzlabot lauku ekonomiku un veicināt tās dažādošanu

Konkrētais mērķis Nr. 10

Pieļaut saimniekošanas sistēmu strukturālo daudzveidību

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Šajā posmā kvantitatīvus mērķus attiecībā uz ietekmes rādītājiem nospraust nav iespējams. Lai gan politikai var noteikt konkrētu virzienu, rezultāti ekonomikas, vides un sociālajā jomā, kurus mēra ar šādiem rādītājiem, galu galā būs atkarīgi arī no vairāku ārējo faktoru ietekmes, kuri, kā rāda nesena pieredze, ir kļuvuši nozīmīgi un neparedzami. Patlaban tiek veikta sīkāka analīze, kas jāpabeidz, pirms sākas periods pēc 2013. gada.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem dalībvalstīm zināmā mērā tiks dota iespēja lemt par dažu tiešo maksājumu shēmu komponentu īstenošanu.

Par lauku attīstību runājot, jānorāda, ka paredzamie rezultāti un ietekme būs atkarīgi no lauku attīstības programmām, kuras dalībvalstis iesniegs Komisijai. Dalībvalstīm tiks prasīts savās programmās noteikt mērķvērtības.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Priekšlikumos ir paredzēts izveidot kopēju uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai izmērītu kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātus. Minētajā sistēmā iekļaujami visi instrumenti, kas saistīti ar KLP un jo īpaši ar tiešo maksājumu, tirgus pasākumu, lauku attīstības pasākumu un savstarpējās atbilstības piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu.

Šo KLP pasākumu ietekmi mērīs attiecībā pret šādiem mērķiem:

a)       ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;

b)       ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdenim;

c)       līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.

Komisija ar īstenošanas aktiem noteiks speciālu rādītāju kopumu katram mērķim un jomai.

Turklāt attiecībā uz lauku attīstību ir ierosināta nostiprināta kopēja uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Minētās sistēmas mērķi ir a) pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti un nozīmību, b) palīdzēt mērķtiecīgāk atbalstīt lauku attīstību un c) atbalstīt kopīgu mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu. Komisija ar īstenošanas aktiem sagatavos sarakstu ar kopējiem rādītājiem, kuri saistīti ar politikas prioritātēm.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai sasniegtu KLP daudzgadu stratēģiskos mērķus, ar kuriem stratēģiju “Eiropa 2020” īstenos Eiropas lauku apgabalos, un izpildītu attiecīgās Līguma prasības, priekšlikumu mērķis ir izveidot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2013. gada.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nākotnes KLP nebūs tikai politika, kura gādā par mazu, lai gan ļoti būtisku ES tautsaimniecības daļu, bet gan politika, kura ir stratēģiski svarīga pārtikas nodrošinājuma, vides un teritoriālā līdzsvara ziņā. Tādējādi KLP, kas ir patiesi vienota politika, visefektīvāk izmantos ierobežotos budžeta līdzekļus, lai uzturētu ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, pievēršoties svarīgiem pārrobežu jautājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, un stiprinot dalībvalstu savstarpējo solidaritāti.

Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[15], KLP ir patiesa Eiropas politika. 27 atsevišķu lauksaimniecības politiku un budžetu vietā dalībvalstis apvieno resursus, lai ar vienu Eiropas budžetu īstenotu vienotu Eiropas politiku. Tas, protams, nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama daļa no ES budžeta. Tomēr šī pieeja ir efektīvāka un ekonomiskāka nekā nekoordinēta valstu pieeja.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma attīstību, ir veiktas plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām, kā arī nākotnes uzdevumu un vajadzību analīze, visaptverošs ietekmes novērtējums. Sīkākas ziņas atrodamas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā, kas pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiesību aktu priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis finanšu pārskats, būtu jāaplūko plašākā kontekstā ar vienotās pamatregulas priekšlikumu, kurā noteikti kopēji noteikumi par stratēģiskajiem pamatfondiem (ELFLA, ERAF, ESF, Kohēzijas fonds un EJZF). Minētā pamatregula būtiski palīdzēs mazināt administratīvo slogu, efektīvākā veidā tērēt ES līdzekļus un praksē ieviest vienkāršošanu. Tādējādi tiek stiprināta arī jaunā ideja par vienotu stratēģisko satvaru visiem šiem fondiem un gaidāmajiem partnerības līgumiem, kuri arī attieksies uz šiem fondiem.

Vienotais stratēģiskais satvars, kas tiks izveidots, iestrādās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un prioritātes ELFLA prioritātēs, kā arī ERAF, ESF, Kohēzijas fonda un EJZF prioritātēs, un tas nodrošinās šo fondu integrētu izmantošanu kopīgu mērķu sasniegšanai.

Turklāt vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks noteikti mehānismi darba koordinēšanai ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Turklāt attiecībā uz KLP būtisku sinerģiju un vienkāršošanu panāks, saskaņojot un salāgojot KLP pirmā pīlāra (ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles noteikumus. Ciešā saikne starp ELGF un ELFLA būtu jāsaglabā, un būtu jāuztur dalībvalstīs jau izveidotās struktūras.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva (tiešo maksājumu shēmu, lauku attīstības un pārejas regulu projekti)

– x   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– x   Finansiālā ietekme nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā. Attiecībā uz lauku attīstību ietekme uz maksājumiem līdz 2023. gadam.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva (regulas par vienotu TKO un horizontālās regulas projekti)

– Īstenošana no 2014. gada.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[16]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[17]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

x Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes

Nav paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, t. i., lielāko daļu izdevumu, uz kuriem attiecas KLP reformas tiesību aktu priekšlikumi, pārvaldīs kopā ar dalībvalstīm. Tomēr ļoti niecīga daļa arī turpmāk paliks Komisijas īstenotā centralizētā tiešā pārvaldībā.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Par KLP uzraudzību un novērtēšanu Komisija reizi 4 gados sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un pirmais ziņojums ir jāsniedz ne vēlāk kā 2017. gada beigās.

To papildina konkrēti noteikumi visās KLP jomās un dažādas visaptverošas ziņošanas un paziņošanas prasības, kas jāprecizē īstenošanas noteikumos.

Attiecībā uz lauku attīstību ir paredzēti arī noteikumi par programmu uzraudzību, kuri tiks saskaņoti ar citu fondu noteikumiem, un tie tiks saistīti ar ex ante, pastāvīgajiem un ex post novērtējumiem.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Vairāk nekā septiņi miljoni saņēmēju saņem KLP atbalstu no daudzām dažādām atbalsta shēmām, kurām katrai ir detalizēti un dažreiz sarežģīti atbilstības kritēriji.

Kļūdu īpatsvara samazināšanos kopējās lauksaimniecības politikas jomā jau var uzskatīt par tendenci. Tā pavisam nesen kļūdu īpatsvars, kas bija tuvu 2 %, apstiprināja iepriekšējo gadu kopumā pozitīvo novērtējumu. Ir iecerēts turpināt centienus, lai panāktu kļūdu īpatsvaru, kas ir zemāks par 2 %.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sistēmu, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005. Tajā paredzēts dalībvalstu līmenī izveidot obligātu administratīvo struktūru, kuras centrā atrastos maksājumu aģentūras, kas atbild par galīgo saņēmēju kontrolēm saskaņā ar 2.3. punktā izklāstītajiem principiem. Katru gadu katras maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz ticamības apliecinājums, kurš attiecas uz grāmatojumu pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un pareizību. Neatkarīgai revīzijas struktūrai ir jāsniedz atzinums par visiem šiem elementiem.

Komisija turpinās veikt lauksaimniecības izdevumu revīziju, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu to, ka tās revīzijas ir vērstas uz visaugstākā riska jomām. Ja šajās revīzijās atklāsies, ka izdevumi ir radušies, pārkāpjot Savienības noteikumus, tā izslēgs attiecīgās summas no Savienības finansējuma saskaņā ar atbilstības noskaidrošanas sistēmu.

Attiecībā uz kontroles izmaksām sīka analīze ir sniegta tiesību aktu priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma 8. pielikumā.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sīki izstrādāto kontroles un sankciju sistēmu, kura jāpiemēro maksājumu aģentūrām un kurā ir kopīgi pamatelementi un īpaši noteikumi, kas pielāgoti katra atbalsta režīma specifikai. Parasti sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas kontroles, kas aptver 100 % atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo režīmu. Ja šajās pārbaudēs uz vietas tiek atklāts liels skaits pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes. Šajā sakarībā pati svarīgākā sistēma ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas 2010. finanšu gadā aptvēra aptuveni 80 % no ELGF un ELFLA kopējiem izdevumiem. Komisija būs pilnvarota atļaut dalībvalstīm, kurās ir pareizi funkcionējoša kontroles sistēma un mazs kļūdu īpatsvars, samazināt pārbaužu uz vietas skaitu.

Tiesību aktu paketē paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, atturoši un samērīgi sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process, neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalstis. Šis mehānisms būs spēcīgs stimuls dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos maksājumus.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Šajā finanšu pārskatā norādītās summas ir izteiktas faktiskajās cenās un saistībās.

Papildus pārmaiņām, kas izriet no tiesību aktu priekšlikumiem un norādītas turpmākajās tabulās, tiesību aktu priekšlikumi radīs arī citas pārmaiņas, kam nav finansiālas ietekmes.

Patlaban nav iespējams izslēgt iespēju, ka kādā no gadiem 2014.–2020. gada periodā būs jāpiemēro finanšu disciplīna. Tomēr tas nebūs atkarīgs no reformas priekšlikumiem kā tādiem, bet gan no citiem faktoriem, tādiem kā tiešā atbalsta izpilde vai lauksaimniecības tirgu attīstība nākotnē.

Attiecībā uz tiešajiem atbalstiem jānorāda, ka paplašinātais neto maksimālais apjoms 2014. gadam (2013. kalendārajam gadam), kas iekļauts priekšlikumā par pārejas pasākumiem, ir lielāks nekā tiešajiem atbalstiem atvēlētās summas, kas norādītas pievienotajās tabulās. Šīs paplašināšanas mērķis ir nodrošināt pašreizējo tiesību aktu piemērošanas nepārtrauktību saskaņā ar scenāriju, kurā visi citi elementi paliek nemainīgi, neskarot iespējamo vajadzību piemērot finanšu disciplīnas mehānismu.

Reformas priekšlikumos iekļauti noteikumi, kas dod dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz tiešā atbalsta sadali lauku attīstībai. Ja dalībvalstis nolems izmantot šo elastību, tas uz konkrētām summām atstās finansiālas sekas, kuras šobrīd nav iespējams kvantificēt.

Šajā finanšu pārskatā nav ņemta vērā krīzes rezerves iespējamā izmantošana. Jāuzsver, ka summas, kas izmantotas ar tirgu saistīto izdevumu noteikšanai, ir balstītas uz pieņēmumu, ka valsts intervences iepirkumi un citi pasākumi, kas saistīti ar krīzes situācijām kādā nozarē, nebūs vajadzīgi.

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

1. tabula. Summas, kas KLP paredzētas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos un KLP reformas priekšlikumos, ieskaitot papildinošās summas

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) || || || || || || || || || ||

2. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (2) (3) (4) || 44 939 || 45 304 || 44 830 || 45 054 || 45 299 || 45 519 || 45 508 || 45 497 || 45 485 || 317 193

Paredzamie piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 4 704

1. pīlārs. Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (ar piešķirtajiem ieņēmumiem) || 45 611 || 45 976 || 45 502 || 45 726 || 45 971 || 46 191 || 46 180 || 46 169 || 46 157 || 321 897

2. pīlārs. Lauku attīstība (4) || 14 817 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 101 157

Kopā || 60 428 || 60 428 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054

   1. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Vienots stratēģiskais satvars: lauksaimniecības pētniecība un inovācija || N.A. || N.A. || 682 || 696 || 710 || 724 || 738 || 753 || 768 || 5 072

Vistrūcīgākās personas || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

Kopā || N.A. || N.A. || 1 061 || 1 082 || 1 104 || 1 126 || 1 149 || 1 172 || 1 195 || 7 889

   3. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Pārtikas nekaitīgums || N.A. || N.A. || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 2 450

|| || || || || || || || || ||

Ārpus DFS || || || || || || || || || ||

   Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecībā || N.A. || N.A. || 531 || 541 || 552 || 563 || 574 || 586 || 598 || 3 945

   Eiropas Globalizācijas fonds (EGF) || || || || || || || || || ||

No tā lauksaimniecībai pieejamā maksimālā summa (5) || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

|| || || || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || || || || ||

KOPĀ — Komisijas priekšlikumi (DFS + ārpus DSF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 62 274 || 62 537 || 62  823 || 63 084 || 63 114 || 63 146 || 63 177 || 440 156

KOPĀ — DFS priekšlikumi (t. i., izņemot rezervi un EGF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 61 364 || 61 609 || 61 877 || 62 119 || 62 130 || 62 141 || 62 153 || 433 393

Piezīmes

(1)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot 2013. gada beigās.

(2)           Summas attiecas uz pirmajam pīlāram ierosināto gada maksimālo apjomu. Tomēr jānorāda arī tas, ka negatīvos izdevumus ir ierosināts pārvietot no grāmatojumu noskaidrošanas (patlaban budžeta pozīcija 05 07 01 06) uz piešķirtajiem ieņēmumiem (pozīcija 67 03). Sīkākas ziņas skatīt paredzamo ieņēmumu tabulā nākamajā lappusē.

(3)           Skaitļi par 2013. gadu ietver summas par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā arī tirgus pasākumus zivsaimniecības nozarē.

(4)           Tabulā norādītās summas ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). Turpmākajās iedaļās dotajās tabulās summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(5)           Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija) no Eiropas Globalizācijas fonda būs pieejama kopējā summa līdz 2,5 miljardiem euro 2011. gada cenās, lai sniegtu papildu atbalstu lauksaimniekiem, kuri cieš no globalizācijas ietekmes. Iepriekšējā tabulā sadalījums pa gadiem faktiskajās cenās ir tikai orientējošs. Priekšlikumā par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)403 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs) ir noteikts, ka EGF kopējā maksimālā summa gadā ir 429 miljoni euro 2011. gada cenās.

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

2. tabula. 05. politikas jomas paredzamie ieņēmumi un izdevumi 2. izdevumu kategorijā

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 123 || 123 || || || || || || 246

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 187

  no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 864 || 864 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 433

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || 2 622 || 2 641 || 2 670 || 2 699 || 2 722 || 2 710 || 2 699 || 18 764

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 43 081 || 43 297 || 43 488 || 43 454 || 43 454 || 43 454 || 303 105

05 03 Tiešie atbalsti (pēc ierobežošanas) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 42 917 || 43 125 || 43 303 || 43 269 || 43 269 || 43 269 || 302 027

|| || || || || || || || || ||

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 101 185

05 04 Lauku attīstība (pēc ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 619 || 14 627 || 14 640 || 14 641 || 14 641 || 14 641 || 102 263

|| || || || || || || || || ||

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Kopā || 60 229 || 60 229 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || 59 212 || 59 436 || 59 682 || 59 901 || 59 890 || 59 879 || 59 867 || 417 867

Piezīmes

(1)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(2)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

3. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem un KLP izdevumiem (pa budžeta nodaļām)

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || || KOPĀ 2014−2020

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 ||

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

  no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || -689 || -670 || -641 || -612 || -589 || -601 || -612 || -4 413

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || -460 || -492 || -534 || -577 || -617 || -617 || -617 || -3 913

05 03 Tiešie atbalsti — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || -164 || -172 || -185 || -186 || -186 || -186 || -1 078

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 28

05 04 Lauku attīstība — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || 164 || 172 || 185 || 186 || 186 || 186 || 1 078

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 60 229 || 60 229 || -1 076 || -1 089 || -1 102 || -1 115 || -1 133 || -1 144 || -1 156 || -7 815

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || -1 145 || -1 158 || -1 171 || -1 184 || -1 202 || -1 213 || -1 225 || -8 298

Piezīmes

(1)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(2)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

4. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz KLP izdevumiem, kas saistīti ar tirgu

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Ārkārtas pasākumi: juridiskā pamata darbības jomas racionalizācija un paplašināšana || || 154., 155., 156. pants || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Cieto kviešu un sorgo intervences pasākumu atcelšana || || Bij. 10. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Pārtikas programmas vistrūcīgākajām personām || (2) || Bij. Reg. 1234/2007 27. pants || 500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -3 500,0

Privātā uzglabāšana (linšķiedra) || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || Pm

Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (3) || Bij. Reg. 637/2008 5. pants || 10,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -28,0

Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupām darbības uzsākšanai || || Bij. 117. pants || 30,0 || 0,0 || 0,0 || 0.0 || -15,0 || -15,0 || -30,0 || -30,0 || -90,0

Programma skolu apgādei ar augļiem || || 21. pants || 90,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 420,0

Apiņu nozares ražotāju organizāciju atbalsta atcelšana || || Bij. 111. pants || 2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -15,9

Sausā vājpiena fakultatīva privātā uzglabāšana || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Atcelts atbalsts par vājpiena un sausā vājpiena izmantošanu lopbarībā, kazeīnu un kazeīna izmantošanu || || Bij. 101., 102. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Sviesta fakultatīva privātā uzglabāšana || (4) || 16. pants || 14,0 || [-1,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-85,0]

Atcelta veicināšanas nodeva piena nozarē || || Bij. 309. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

KOPĀ 05 02 || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme (5) || || || || -446,3 || -446,3 || -446,3 || -461,3 || -461,3 || -476,3 || -476,3 || -3 213,9

Piezīmes

(1)           2013. gada vajadzības ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada budžeta projektu, izņemot a) augļu un dārzeņu nozari, kuras vajadzības balstās uz attiecīgā reformas priekšlikuma finanšu pārskatu, un b) tās juridiskās izmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās.

(2)           2013. gada summa atbilst Komisijas priekšlikumam COM(2010) 486. No 2014. gada pasākumu finansēs 1. izdevumu kategorijā.

(3)           Līdzekļi, kas atvēlēti kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai Grieķijā (4 milj. EUR gadā), no 2014. gada tiks pārvietoti uz lauku attīstību. Spānijai atvēlētie līdzekļi (6,1 milj. EUR gadā) no 2018. gada tiks pārvietoti uz vienotā maksājuma shēmu (jau nolemts).

(4)           Paredzamā ietekme pasākuma nepiemērošanas gadījumā.

(5)           Papildus izdevumiem 05 02. un 05 03. nodaļā paredzams, ka tiešos izdevumus 05 01., 05 07. un 05 08. nodaļā finansēs ar ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem.

5. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz tiešajiem atbalstiem

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (2) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 341,0 || 381,1 || 589,6 || 768,0 || 733,2 || 733,2 || 733,2 || 4 279,3

- Jau nolemtās izmaiņas || || || || || || || || || || || ||

Pakāpeniska ieviešana ES-12 || || || || || 875,0 || 1 133,9 || 1 392,8 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 10 008,1

Kokvilnas nozares pārstrukturēšana || || || || || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 6,1 || 6,1 || 6,1 || 18,4

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 || -64,3 || -64,3 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -552,8

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -204,2

|| || || || || || || || || || || ||

- Izmaiņas, kas izriet no jaunajiem KLP reformas priekšlikumiem || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

No tiem ierobežošana || || || || || 0,0 || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

|| || || || || || || || || || || ||

KOPĀ 05 03 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 42 876,4 || 42 916,5 || 43 125,0 || 43 303,4 || 43 268,7 || 43 268,7 || 43 268,7 || 302 027,3

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot 2013. gada beigās.

6. tabula. Tiešo atbalstu komponenti

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

II pielikums || || || || || 42 407,2 || 42 623,4 || 42 814,2 || 42 780,3 || 42 780,3 || 42 780,3 || 256 185,7

Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 %) || || || || || 12 866,5 || 12 855,3 || 12 844,3 || 12 834,1 || 12 834,1 || 12 834,1 || 77 068,4

Maksimālā summa, ko var atvēlēt maksājumam jaunajiem lauksaimniekiem (2 %) || || || || || 857,8 || 857,0 || 856,3 || 855,6 || 855,6 || 855,6 || 5 137,9

Pamatmaksājuma shēma, maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, fakultatīvs saistītais atbalsts || || || || || 28 682,9 || 28 911,1 || 29 113,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 173 979,4

Maksimālā summa, ko var ņemt no iepriekšējām pozīcijām, lai finansētu Mazo lauksaimnieku shēmu (10 %) || || || || || 4 288,8 || 4 285,1 || 4 281,4 || 4 278,0 || 4 278,0 || 4 278,0 || 25 689,3

III pielikumā ietvertie pārvietojumi vīna nozarē[18] || || || || || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 959,1

Ierobežošana || || || || || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

Kokvilna || || || || || 256,0 || 256,3 || 256,5 || 256,6 || 256,6 || 256,6 || 1 538,6

POSEI/Egejas jūras nelielās salas || || || || || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 2 504,4

7. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz pārejas pasākumiem tiešo atbalstu piešķiršanai 2014. gadā

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu

|| || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) || 2014 (2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikums || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 541,9

Pakāpeniska ieviešana ES-10 || || || || || 616,1

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9

KOPĀ 05 03 || || || || ||

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 41 072,4

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Paplašinātā neto maksimālā summa ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas pirms 2013. gada.

8. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz lauku attīstību

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Piešķīrums lauku attīstībai || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Lauku attīstības programmas || || || 14 788,9 || 14 423,4 || || || || || || || ||

Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (2) || || || || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 28,0

Tiešā atbalsta ierobežošanas rezultāts || || || || || || 164,1 || 172,1 || 184,7 || 185,6 || 185,6 || 185,6 || 1 077,7

Lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi, izņemot tehnisko palīdzību || (3) || || || || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -59,4

Tehniskā palīdzība || (3) || || 27,6 || 27,6 || 8,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 29,4

Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem || (4) || || N.A. || N.A. || 0,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 30,0

KOPĀ 05 04 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || 4,0 || 168,1 || 176,1 || 188,7 || 189,6 || 189,6 || 189,6 || 1 105,7

KOPĒJIE IZDEVUMI (pirms ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 101 185,5

KOPĒJIE IZDEVUMI (pēc ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 619,2 || 14 627,2 || 14 639,8 || 14 640,7 || 14 640,7 || 14 640,7 || 102 263,2

Piezīmes

(1)           Korekcijas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas piemērojami tikai līdz 2013. finanšu gada beigām.

(2)           Summas, kas norādītas 1. tabulā (3.1. iedaļa), ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). 8. tabulā summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(3)           Summa, kas 2013. gadā atvēlēta tehniskajai palīdzībai, noteikta, pamatojoties uz lauku attīstībai sākotnēji atvēlētajiem līdzekļiem (neskaitot pārvietojumus no 1. pīlāra).

Tehniskā palīdzība 2014.–2020. gadam noteikta 0,25 % apmērā no kopējiem lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem.

(4)           Sedz no tehniskajai palīdzībai pieejamās summas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem.

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

AGRI ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

KOPĀ — AGRI ĢD || Apropriācijas || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N[19] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 5 Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Augļi un dārzeņi: tirdzniecība ar ražotāju organizāciju (RO) starpniecību[20] || Ar RO starpniecību pārdotās produkcijas vērtības procentuālā daļa no kopējās produkcijas vērtības || || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 5 810,0

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — pārstrukturēšana20 || Hektāru skaits || || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || || 3 326,0

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — ieguldījumi20 || || || 1 147 || 178.9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || || 1 252,6

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — blakusproduktu destilācija20 || Hektolitri || || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || || 686,4

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — dzeramais spirts20 || Hektāru skaits || || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || || 14,2

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — koncentrētas misas izmantošana20 || Hektolitri || || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || || 261,8

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — noieta veicināšana20 || || || || 267.9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 1 875,3

- Citi || || || || 720,2 || || 739,6 || || 768,7 || || 797,7 || || 820,3 || || 808,8 || || 797,1 || || 5 452,3

Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || || 2 621,8 || || 2 641,2 || || 2 670,3 || || 2 699,3 || || 2 721,9 || || 2 710,4 || || 2 698,7 || || 18 763,5

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6 Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Tiešais ienākumu atbalsts[21] || Hektāru skaits, par ko izmaksāts atbalsts (milj.) || || 161,014 || 42 876,4 || 161,014 || 43 080,6 || 161,014 || 43 297,1 || 161,014 || 43 488,1 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 303 105,0

Starpsumma — 6. konkrētais mērķis || || 42 876,4 || || 43 080,6 || || 43 297,1 || || 43 488,1 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 303 105,0

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīme. 1.–4. un 7.–10. konkrētā mērķa īstenošanas rezultāti vēl jānosaka (sk. 1.4.2. iedaļu).

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi[22] || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem. 2014.–2020. gada skaitļi pamatojas uz situāciju 2011. gadā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[23] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy || Galvenā mītne || || || || || || ||

Delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ[24] || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst PRIEKŠLIKUMIEM PAR daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. GADAM

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– X  Priekšlikums par lauku attīstību (ELFLA) paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas[25] || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– x   pašu resursus

– x   dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[26]

N. gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

|| || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Sk. 2. un 3. tabulu 3.2.1. iedaļā.

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011)500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” (COM(2010) 672 galīgā redakcija), 18.11.2010.

[3]               Sk. jo īpaši Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. jūnija Rezolūciju 2011/2015(INI) un Prezidentūras 2011. gada 18. marta secinājumus.

[4]               Pašreizējo tiesisko regulējumu veido Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (tiešie maksājumi), Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (tirgus instrumenti), Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (lauku attīstība) un Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (finansējums).

[5]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2011) 615, 6.10.2011).

[6]               Pārskatu par visiem 517 saņemtajiem komentāriem skatīt ietekmes novērtējuma 9. pielikumā.

[7]               OV C , ... , lpp.

[8]               OV C , ... , lpp.

[9]               OV C , ... , lpp.

[10]             OV C , ... , lpp.

[11]             OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

[12]             OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.

[13]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — bud˛eta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[14]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[15]             COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

[16]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[17]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[18]             Tiešie atbalsti 2014.–2020. gada periodam ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz 2013. gadu.

[19]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[20]             Pamatojoties uz līdzšinējo izpildi un aplēsēm 2012. gada budžeta projektā. Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijām atvēlētās summas ir saskaņā ar minētās nozares reformu, un, kā jau norādīts 2012. gada budžeta projekta darbības pārskatos, rezultāti būs zināmi tikai 2011. gada beigās.

[21]             Pamatojoties uz potenciālajām atbalsttiesīgajām platībām 2009. gadā.

[22]             Pamatojoties uz vidējām izmaksām EUR 127 000 par štatu sarakstā ietvertu ierēdņu un pagaidu darbinieku amata vietu.

[23]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[24]             Neietver budžeta pozīcijas 05.010404 maksimālo apjomu.

[25]             Būs noteiktas lauku attīstības programmās, kas jāiesniedz dalībvalstīm.

[26]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.