This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0617
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the mobilisation of the European Globalisation Adjustment Fund in accordance with point 28 of the Interinstitutional Agreement of 17 May 2006 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline and sound financial management (application EGF/2010/019 IE/Construction 41 from Ireland)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction 41, Īrija)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction 41, Īrija)
/* COM/2011/0617 galīgā */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction 41, Īrija) /* COM/2011/0617 galīgā */
PASKAIDROJUMA
RAKSTS Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas
2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta
disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] 28. punkts ar
elastības mehānisma starpniecību ļauj papildus finanšu
shēmas attiecīgajām pozīcijām izmantot Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus
maksimāli EUR 500 miljonu apmērā gadā. Noteikumi par EGF ieguldījumu ir
izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[2]. Pēc darbinieku atlaišanas no darba
1482 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas
41. nodaļas (“Ēku būvniecība”)[3] nozarē NUTS 2
reģionos Border, Midlands and Western (IE01) un Southern and
Eastern (IE02) Īrijā, Īrija 2010. gada
9. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF/2010/019
IE/Construction 41, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu
no EGF. Šie divi blakusesošie reģioni ietver visu Īriju. Šis pieteikums ir viens no trijiem
pieteikumiem, kuri attiecas uz būvniecības nozari Īrijā.
Pārējie divi pieteikumi attiecas uz atbalstu darbiniekiem, kuri
atlaisti NACE 2. redakcijas 43. nodaļas (“Specializētie
būvdarbi”) un 71. nodaļas (“Arhitektūras un
inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze”)
nozarē. Pēc šā pieteikuma rūpīgas pārbaudes
Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006
10. pantu secināja, ka minētajā regulā paredzētie
nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir
izpildīti. PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE Galvenie dati: || EGF atsauces Nr. || EGF/2010/019 Dalībvalsts || Īrija 2. pants || b) Iesaistītie uzņēmumi || 1482 NUTS 2 reģioni || Border, Midlands and Western (IE01) Southern and Eastern (IE02) NACE 2. redakcijas nodaļa || 41. (“Ēku būvniecība”) Pārskata periods || 1.7.2009. – 31.3.2010. Datums, kad sāk sniegt individualizētos pakalpojumus || 1.7.2009. Pieteikuma datums || 9.6.2010. Atlaisto darbinieku skaits pārskata periodā || 4866 Atlaistie darbinieki, kam paredzēts atbalsts || 3205 Individualizēto pakalpojumu izdevumi (EUR) || 18 245 633,73 Izdevumi par EGF īstenošanu[4] (EUR) || 1 277 195,15 Izdevumi par EGF īstenošanu (%) || 6,5 Kopējais budžets (EUR) || 19 522 828,88 EGF ieguldījums (65 %) (EUR) || 12 689 838 1.
Pieteikums Komisijai iesniegts 2010. gada
9. jūnijā, un papildu informācija iesniegta 2011. gada
17. jūnijā. 2.
Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006
2. panta b) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem par EGF
izmantošanu, un tas tika iesniegts savlaicīgi, t.i.,
10 nedēļu laikā, kā noteikts minētās regulas
5. pantā. Saikne starp atlaišanas gadījumiem
un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām
pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas vai
globālās finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē 3.
Lai noteiktu saikni starp atlaišanas
gadījumiem un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, Īrija
apgalvo, ka globālā finanšu un ekonomikas krīze sākās
ar augsta riska hipotekāro kredītu krīzi ASV 2007. gada
vidū, strauji un negatīvi ietekmējot finanšu tirgus. Īrija
ir maza, uz eksportu orientēta ekonomika, un tā cieta no
kredītresursu trūkuma ietekmes uz tās
nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem laikā, kad
pasaules ekonomika piedzīvoja nozīmīgāko lejupslīdi
pēckara vēsturē. Kredītresursu trūkums nopietni
ietekmēja bankas Īrijā, un tas savukārt ietekmēja
hipotekāros aizdevumus un būvniecību valstī. 4.
Nodarbinātība agrāk strauji
augošajā būvniecības nozarē strauji kritās. Īrija
iepriekš piedzīvoja būvniecības nozares uzplaukumu,
nekustamā īpašuma ieguldījumiem sasniedzot 11 % no IKP
2006. gadā salīdzinājumā ar ilgtermiņa
vidējo rādītāju Eiropas Savienībā aptuveni
6 % no IKP. Krīzes laikā būvniecības nozarē
Īrijā nodarbināto daļa kritās no 12,25 %
2007. gada ceturtajā ceturksnī līdz 9,2 %
2009. gada pirmajā ceturksnī un līdz 6,25 %
2010. gada trešajā ceturksnī. Daudzi darbinieki tika atlaisti
sakarā ar darba devēja uzņēmuma slēgšanu tādu
iemeslu dēļ kā likvidācija, maksātnespējas
administrēšana, slēgšana, maksātnespēja, līguma beigas
un bankrots. 5.
Pēc desmitgades ar zemu bezdarba līmeni
(4 – 6 %) bezdarba līmenis būvniecībā laikā no
2007. gada otrā ceturkšņa līdz 2009. gada otrajam
ceturksnim palielinājās seškārtīgi. 2009. gada
vidū trešdaļa būvniecības nozares darbinieku bija bez
darba. Tas jāsalīdzina ar kopējo bezdarba
rādītāju valstī, kas tajā laikā bija 12,4 %.
Attiecībā uz būvniecības apakšnozarēm 2009. gada
ceturtajā ceturksnī lielākais absolūtais bezdarba rādītājs
bija ēku būvniecībā (NACE 2. redakcijas
41. nodaļa) un specializētajos būvdarbos (NACE
2. redakcijas 43. nodaļa). 2009. gada otrajā
ceturksnī bezdarba rādītājs šajās apakšnozarēs
bija gandrīz 40 %. Atlaišanas gadījumu skaita
noteikšana un atbilstība 2. panta b) apakšpunkta
kritērijiem 6.
Īrija iesniedza šo pieteikumu
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta
b) apakšpunkta intervences kritērijiem, saskaņā ar kuriem
deviņu mēnešu laikā jābūt vismaz 500 darbinieku
atlaišanas gadījumiem uzņēmumos, kas darbojas vienā NACE
2. redakcijas nodaļas nozarē dalībvalsts vienā
reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS 2
līmenī. 7.
Pieteikumā minēti 4866 atlaišanas
gadījumi deviņu mēnešu pārskata periodā no
2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. martam
1507 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas
41. nodaļas (“Ēku būvniecība”)[5] nozarē reģionos Border,
Midlands and Western (IE01) un Southern and Eastern (IE02)
Īrijā. Visi minētie atlaišanas gadījumi
aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006
2. panta otrās daļas pirmo ievilkumu. Paskaidrojums par minēto atlaišanas
gadījumu neparedzēto raksturu 8.
Īrijas iestādes apgalvo, ka
globālā finanšu un ekonomikas krīze bija pārsteigums gan
valdībām, gan finanšu iestādēm, gan novērotājiem
visā pasaulē un ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi
(MVU) būvniecības nozarē Īrijā nevarēja
paredzēt, kādā mērā krīze ietekmēs to
uzņēmējdarbību. To uzņēmumu, kuros atlaida
darbiniekus, un to darbinieku, kuriem paredzēta palīdzība,
noteikšana 9.
Pieteikums attiecas uz 4866 atlaišanas
gadījumiem 1482 uzņēmumos, kas izvietoti abos
blakusesošajos reģionos, kuri kopā veido visu Īriju.
Gandrīz 80 % uzņēmumu atrodas Southern and Eastern
reģionā (IE02), bet pārējie 20 % – Border, Midlands
and Western reģionā (IE01). No 4866 atlaistajiem
darbiniekiem 3205 darbiniekiem ir paredzēti turpmāk minētie
pasākumi. Reģions || Uzņēmumu skaits || Atlaisto darbinieku skaits Border, Midlands and Western (IE01) || 409 || 1008 Southern and Eastern (IE02) || 1072 || 3857 Nav datu || 1 || 1 Kopā || 1482 || 4866 Pilnīgs saraksts ar uzņēmumiem, kas
minēti Īrijas pieteikumā EGF/2010/019 IE/Construction 41,
ir pievienots Komisijas dienestu darba dokumentam, kas pievienots šim
priekšlikumam. 10.
Darbinieku, kuriem paredzēta
palīdzība, iedalījums ir šāds. Kategorija || Skaits || Procenti Vīrieši || 2945 || 91,89 Sievietes || 260 || 8,11 ES pilsoņi || 3205 || 100,00 Personas, kas nav ES pilsoņi || 0 || 0,00 Vecumā no 15 līdz 24 gadiem || 389 || 12,14 Vecumā no 25 līdz 54 gadiem || 2345 || 73,17 Vecumā no 55 līdz 64 gadiem || 391 || 12,20 Vecāki par 64 gadiem || 80 || 2,50 11.
Šajā grupā nav darbinieku ar
ilgstošām veselības problēmām vai invaliditāti. 12.
Sadalījums pa profesionālajām
kategorijām ir šāds. Kategorija || Skaits || Procenti Likumdevēji, augstākās amatpersonas un vadītāji || 225 || 7,02 Kvalificēti darbinieki || 253 || 7,89 Speciālisti || 301 || 9,39 Ierēdņi || 76 || 2,37 Pakalpojumu nozares darbinieki un veikalu un tirdzniecības darbinieki || 8 || 0,25 Kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki || 1 || 0,03 Kvalificēti strādnieki un amatnieki || 889 || 27,74 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri || 255 || 7,96 Vienkāršās profesijas || 1052 || 32,82 Nav || 145 || 4,52 13.
Darbinieku, kuriem paredzēta
palīdzība, skaits no kopējā atlaisto darbinieku skaita var
mainīties atkarībā no rezultātiem, kas gūti
individuālās pārrunās ar atlaistajiem darbiniekiem. No
darbiniekiem, kuriem paredzēta palīdzība, 669 ir atlaistie
mācekļi, kuri pārsvarā ir jauni vīrieši vecumā
līdz 25 gadiem, kam jo īpaši draud vidēja vai pat
ilgtermiņa bezdarbs. 14.
Saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1927/2006 7. pantu Īrija ir
apliecinājusi, ka attiecībā uz sievietēm un vīriešiem
piemērota vienlīdzības politika, kā arī
nediskriminācijas politika un ka šāda politika tiks piemērota
arī turpmāk dažādos īstenošanas posmos un jo īpaši
piekļuvē EGF. Attiecīgās teritorijas un
tās iestāžu un ieinteresēto personu raksturojums 15.
Pieteikums attiecas uz visu Īriju, kas
iedalīta divos NUTS 2 reģionos. Aptuveni 80 % no skarto
darba ņēmēju bijušajiem darba devējiem atradās Southern
and Eastern reģionā, kurā atrodas valsts divas
lielākās pilsētas Dublina un Korka. Lai gan tas varētu
liecināt, ka ietekme uz otru NUTS 2 reģionu (Border, Midlands and
Western) ir mazāka, īsais laiks ceļā starp
mājām un darbu un nelielais attālums, darba
ņēmēju gatavība braukāt un tas, ka
būvniecības objekti pārsvarā atrodas pilsētu centros, drīzāk
liek domāt, ka daudzi darba ņēmēji, kuri dzīvo Border,
Midlands and Western reģionā, pārceļas vai brauc katru
dienu strādāt pie darba devēja Southern and Eastern
reģionā. 16.
Īrija līdz 2008. gadam bija viena no
pasaules globalizētākajām un dinamiskākajām
ekonomikām ar ārkārtīgi spēcīgām
ārējās tirdzniecības un ieguldījumu saiknēm.
Taču, sākot no 2008. gada pēdējā ceturkšņa
un 2009. gada pirmā ceturkšņa ekonomiskā izaugsme
ievērojami palēninājās, un šis process turpinās
vēl šobrīd. IKP samazinoties par 3 % 2008. gadā,
Īriju nopietni skāra globālā finanšu un ekonomikas
krīze. Visā Īrijas darba tirgū notiek
strukturālās pārmaiņas, kas galvenokārt ir
rezultāts būvniecības un banku nozares sabrukumam. 17.
Nodarbinātības līmenis tomēr
uzlabojās 2009. gadā IKT nozarē, un tas nedaudz pieauga
arī transporta, pārtikas un veselības aprūpes nozarē.
Turklāt pēc regulējumu samazināšanas un sakarā ar
atjaunojamo energoresursu nozares izaugsmi nodarbinātība pieauga
enerģētikas nozarē (gāze un elektroenerģija). 18.
Lai gan pārsvarā darbaspēka piedāvājums
pārsniedz pieprasījumu, dažās jomās trūkst
kvalificēta darbaspēka nelielā skaitā darbavietu, taču
tās aprobežojas ar speciālistiem (piemēram, augstsprieguma
tīklu elektroinženieri, augstākā līmeņa vadošais
personāls, piemēram, IKT projektu vadītāji),
atsevišķām jomām (piemēram, pārdošana pa telefonu, kur
nepieciešamas labas svešvalodu zināšanas) un īpašām prasmju
kombinācijām (piemēram, IKT profesionāļi ar
prasmēm uzņēmējdarbības attīstīšanā). 19.
Par valsts nodarbinātības un
apmācības politikas izstrādi un šīs politikas
finansējumu ir atbildīga Izglītības ministrija (Department
of Education and Skills). Par darbības aspektiem ir
atbildīga valsts apmācības un nodarbinātības
iestāde Foras Áiseanna Saothair (FÁS). Izmantojot tīklu,
kurā ietilpst 66 biroji un 20 mācību centri, FÁS
organizē apmācības un nodarbinātības programmas,
tostarp mācekļa praksi, nodrošina darba meklēšanas/darbā
pieņemšanas pakalpojumus darba meklētājiem un darba
devējiem, padomdevēju pakalpojumus rūpniecības nozarei,
kā arī atbalsta vietējos uzņēmumus. Turklāt Izglītības ministrija ir
atbildīga par politikas izstrādi un finansēšanu
tālākizglītības un augstākās izglītības
sistēmā Īrijā. Attiecībā uz pieaugušo
apmācības nodrošināšanu darbības atbildība par
tālākizglītību (zemāko izglītības
kvalifikāciju līmenī) ir Vocational Education Committees
(VECs) (arodizglītības komitejas) ziņā. Valsts
finansētajā augstākās izglītības
sistēmā ietilpst 7 augstskolas un 13 tehnoloģiju
institūti. Šīs iestādes finansē ministrijas
pakļautībā esošā Higher Education Authority (HEA)
(par augstāko izglītību atbildīgā iestāde).
Tehnoloģiju institūti cieši sadarbojas ar FÁS, nodrošinot
mācekļu praksi. 20.
Uzņēmējdarbības,
tirdzniecības un inovācijas ministrijas pakļautībā
esošās 35 City and County Enterprise Boards (CEB) (pilsētas un
grāfistes uzņēmumu padomes) sniedz atbalstu
mikrouzņēmumiem, kuri vietējā līmenī nodarbina
10 darbiniekus vai mazāk. 21.
Sociālās aizsardzības ministrija
nosaka piemērotu sociālās aizsardzības politiku un
organizē un pārvalda ar likumu noteiktu un likumā
neparedzētu shēmu un pakalpojumu nodrošināšanu. Tās
pienākumos ietilpst arī atbalsts darba meklēšanā un
nodarbinātībā, tostarp atbalsts
uzņēmējdarbības izveidē. 22.
Visbeidzot, ir vairākas privātas
augstākās izglītības iestādes, kas var
piedāvāt izglītības iespējas personām, kuras
agrāk bija nodarbinātas būvniecības nozarē, un ko,
izmantojot atbilstīgas dotāciju sistēmas, var finansēt FÁS. 23.
Daudzo ieinteresēto personu vidū ir
arodbiedrības, nozaru organizācijas, vietējie politiskie
pārstāvji, vietējās un reģionālās
attīstības iestādes, vietēja mēroga partnerības
un vietējās uzņēmumu padomes. Gaidāmā atlaišanas ietekme uz
nodarbinātību vietējā mērogā, reģionā
vai valstī 24.
Pēc tam, kad Īrijā
2008. gadā strauji samazinājās būvniecības
apjomi, nodarbinātība būvniecības nozarē
turpināja kristies arī 2009. un 2010. gadā. ESAO
darbaspēka statistika liecina, ka Īrijā laikā no
2009. gada trešā ceturkšņa līdz 2010. gada pirmajam
ceturksnim nodarbinātības līmenis būvniecības
nozarē ir samazinājies par 19 %, kas ir lielākais
nodarbinātības kritums minētajā nozarē starp ESAO
valstīm[6]. 25.
Kopējā nodarbinātība
būvniecības nozarē (visas NACE 2. redakcijas nodaļas)
procentos no nodarbinātības visās nozarēs valsts
mērogā nokritās no 12,8 % 2007. gada otrā
ceturkšņa beigās līdz 6,9 % 2010. gada pirmā
ceturkšņa beigās. NACE 2. redakcijas 41. nodaļas
nozarē laikā no 2009. gada otrā ceturkšņa beigām
līdz 2010. gada pirmā ceturkšņa beigām bez darba
palika 11 900 darbinieki (16,6 %). 2010. gada pirmā
ceturkšņa beigās bezdarba rādītājs attiecībā
uz visiem darbiniekiem NACE 2. redakcijas 41. nodaļas
nozarē bija 39,9 % jeb vairāk nekā trīs reizes
pārsniedza valsts bezdarba līmeni 12,9 %. 26.
Pēdējo gadu laikā
būvniecības nozare saražoja vairāk nekā 8 % no IKP,
kas krietni pārsniedz ESAO valstu vidējo rādītāju 4
līdz 6 %. Būvniecības pakalpojumu pieprasījuma
kritumam un secīgajai darbinieku atlaišanai ir acīmredzami
negatīvas sekas: mazāki tiešie algu ieņēmumi, mazāki
valsts kases ieņēmumi no ienākuma un uzņēmumu
peļņas nodokļiem, lielāki sociālās
nodrošināšanas izdevumi saistībā ar bezdarbnieku skaita
palielināšanos, mazāks pieprasījums pēc precēm un
pakalpojumiem no nozares piegādātājiem, tostarp daudzajiem
individuālajiem uzņēmējiem, mazāk investīciju
jaunā aprīkojumā un/vai mazāk šāda aprīkojuma
nomāšanas. Turklāt ir zaudēti bijušo būvniecības
nozares darbinieku sekundārie ar patēriņu saistītie
izdevumi, un tam būs plašāka ietekme uz visām ekonomikas
nozarēm. Saskaņota individualizēto
pakalpojumu pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu
sadalījums, tostarp tās papildināmība ar struktūrfondu
finansētām darbībām 27.
Īrija atlaistajiem darbiniekiem
piedāvā pasākumu paketi, kas balstās uz sešiem
pīlāriem: profesionālā orientācija,
apmācības programmas un saistīti mācību pabalsti,
atlaisto mācekļu apmācība darbavietā un ārpus
tās un atbalsts, arodizglītība/otrā līmeņa
izglītība un apmācības programmas un ienākumu
atbalsts, atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai
un augstākā izglītība un ienākumu atbalsts. –
Profesionālā orientācija. Atlaistais darbinieks saņem individuālu
profesionālās orientācijas konsultāciju un vienojas par
veicamajiem pasākumiem, lai integrētos atpakaļ darba tirgū.
Pasākumi ietver ne tikai apmācību, bet arī atbalstu grupu
orientācijas pakalpojumu veidā, iespējas iesaistīties darba
ņēmēju klubos un izglītošanās iespējas. –
Apmācības programmas un saistīti
mācību pabalsti. FÁS
piedāvātie kursi aptver plašu attiecīgo priekšmetu klāstu,
tostarp enerģijas taupīšana, videi draudzīgas un
ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģijas un struktūras, un
vides pārvaldība. Tiek īstenota stratēģija, lai
uzlabotu bez darba palikušo būvniecības nozares darbinieku prasmes un
kvalifikāciju, lai tie varētu atrast darbu šajās nozarēs,
kuras turpina attīstīties. Personas, kas iesaistās pilna laika FÁS
kursos, var saņemt mācību pabalstu sociālā pabalsta
vietā. Vajadzības gadījumā tiks piedāvāta
arī dotācija tiem, kas mācās privātos
apmācības vai izglītības kursos, kurus nepiedāvā
vai neorganizē valsts mācību aģentūra. Vajadzības
gadījumā apmācības politikā tiks paredzēta
īpaša stažēšanās, stažēšanās uzņēmumos un uz
kopienām orientētas apmācības programmas. –
Atlaisto mācekļu apmācība
darbavietā un ārpus tās un atbalsts.
Šis pasākums ir izstrādāts, lai ļautu
669 mācekļiem pabeigt praksi. Uz standartiem balstītās
mācekļu prakses sistēmas (Standards Based Apprenticeship
System) pamatā ir septiņi posmi, kas ietver pārmaiņus
apmācību darbavietā (nepāra posmi) un ārpus
darbavietas (pāra posmi). Ar šo pasākumu tiks subsidēta atlaisto
mācekļu nodarbinātība apmācības laikā
darbavietā mācekļa prakses 3., 5. un 7. posmā, tiks
nodrošināta apmācība un ienākumu saglabāšana 2., 4. un
6. posmā un tiks nodrošināta apmācība mācību
centrā, novērtējums un ienākumu saglabāšana,
daļēji aizstājot pēdējo mācekļa prakses
7. posmu darbavietā. –
Arodizglītība/otrā
līmeņa izglītība un apmācības programmas un
ienākumu atbalsts. Arvien plašāk tiek
atzīts, ka prasmju uzlabošana ir nozīmīgs elements, lai
nodrošinātu nodarbinātību nākotnē. Attiecīgi bez
darba palikušie būvniecības nozares darbinieki, kuri vēl pirms
pāris gadiem pat nedomāja par atgriešanos pie mācībām,
arvien vairāk apzinās, ka viņiem ir nepieciešams uzlabot savas
prasmes, lai palielinātu izredzes atrast darbu. Ir konstatēts, ka
atlaistie būvniecības nozares darbinieki, no kuriem daudziem ir
plašas tehniskās zināšanas, objektīvi raugās uz savu
situāciju un ir gatavi apsvērt alternatīvas karjeras
iespējas ārpus būvniecības nozares. Turklāt tie
arī apzinās trūkumus, kas ir to izglītībā un
apmācībā, un novērtē iespēju saņemt padomus
par to, kā šos trūkumus varētu novērst. Šajā
sakarā tiek piedāvātas vairākas iespējas, tostarp
arodizglītības komiteju (Vocational Education Committees)
iesaistīšana, profesionālās kvalifikācijas sertifikātu
kursi (Post Leaving Certificate courses), profesionālās
apmācības programmas, intensīvie pieaugušo
pamatizglītības kursi un iniciatīva “Atpakaļ pie
mācībām” (Back to Education). Daudzas no šīm
programmām piedāvā iespēju saņemt valstī un
starptautiski atzītus sertifikātus. –
Atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai. Uzņēmējdarbības atbalsta struktūras,
piemēram, pilsētas un grāfistes uzņēmumu padomes (CEB)
sekmēs virkni atbalsta iespēju atlaistajiem darbiniekiem, kuri apsver
iespēju uzsākt uzņēmējdarbību, piemēram,
organizējot informatīvus seminārus, izstādes un gadatirgus,
kā arī citus reklāmas pasākumus. Dotāciju atbalsts
tiks piedāvāts, ja uzņēmējdarbības priekšlikums
atbildīs atbalsta saņemšanas kritērijiem. Šāds atbalsts
ietver uzņēmējdarbības sagatavošanas un
nodarbinātības dotācijas, ko maksā CEB, lai
palīdzētu segt sākumposma izmaksas un pieņemt darbā
darbiniekus personām, kas nesen kļuvušas par
pašnodarbinātām, vai maziem jaundibinātiem uzņēmumiem.
Saņēmēji pārsvarā ir individuāli
uzņēmēji vai mikrouzņēmumi, kuri galvenokārt
nodarbojas ar ražošanu vai starptautiski tirgotu pakalpojumu sniegšanu.
Sociālās aizsardzības ministrija pārvalda vairākas
shēmas, kuras paredzētas, lai nodrošinātu ienākumu atbalstu
sociālā pabalsta saņēmējiem, kuri vēlas
kļūt par pašnodarbinātiem. Šīs shēmas ir,
piemēram, pabalsts par atgriešanos nodarbinātībā
uzņēmējiem (Back to Work Enterprise Allowance) un
īstermiņa pabalsts uzņēmējdarbībai (Short Term
Enterprise Allowance); izmantojot šīs shēmas, bezdarbnieks var
kļūt par pašnodarbināto uzņēmumā, kuru
apstiprinājis ministrijas darba koordinators vai vietējs
integrēts attīstības uzņēmums. Attiecībā uz
pašnodarbinātā uzņēmējdarbības veidu nav
nekādu ierobežojumu, tomēr darba koordinatoram tas jāatzīst
par dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu. –
Augstākās izglītības
programmas un ienākumu atbalsts.
Augstākās izglītības nozarē ir pieejami
tūkstošiem moduļu un programmu, kas atbilst atlaisto
būvniecības nozares darbinieku vajadzībām
atkarībā no to iepriekšējās izglītības un
prasmēm. Dažas no šīm programmām ir videi draudzīgo
tehnoloģiju jomā, kas var būt īpaši piemērota
cilvēkiem ar pieredzi būvniecības nozarē.
Sākotnēji ievērojams uzsvars tiks likts uz to personu
novērtēšanu, kuras vēlas izmantot augstākās
izglītības iespējas, tiks novērtētas šo personu
prasmes un piemērotība konkrētām programmām, un tiks
vērtēts, vai šīm personām nebūtu labāk
piemēroti sagatavošanas kursi vai alternatīvas iespējas
citās atbalsta jomās. Augstākās izglītības nozare
ir spējīga nodrošināt pārejas programmas, īsas un
vidēja ilguma pilna laika programmas, kā arī daļēja
laika programmas. Visas augstākās izglītības iestādes
piedāvā iespēju pieteikties uz pilnu programmu vai, ja
kandidātam ir priekšzināšanas – uz programmas daļu; izvēle
atkarīga no kandidāta prasmēm un iepriekšējās darba
pieredzes. Tā kā mācības kļūst arvien
elastīgākas, studentiem pastāv iespēja izvēlēties
atsevišķus moduļus vai īsākus kursus, lai saņemtu
zemāka līmeņa sertifikātu, saglabājot iespēju
vēlāk turpināt mācības un saņemt augstāka
līmeņa diplomu. Profesionālās kvalifikācijas
sertifikātu īpašniekiem ir iespējas apgūt vairākas
specifiska līmeņa programmas tehnoloģiju institūtos.
Tomēr ierobežotais EGF īstenošanas laiks parasti neļauj
apgūt pilnu augstākās izglītības programmu. Ir
pieejami vairāki ienākumu atbalsta veidi, lai palīdzētu atlaistajiem
būvniecības nozares darbiniekiem pieteikties un piedalīties
augstākās izglītības programmās. 28.
Izdevumi par EGF īstenošanu, kas ietverti
pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006
3. pantu, attiecas uz sagatavošanas, pārvaldības un kontroles,
kā arī uz informēšanas un reklāmas pasākumiem. Tā
kā šis pieteikums attiecas uz visu Īriju, Īrijas iestādes
lielāko daļu izdevumu ir veltījušas pārvaldības un
uzraudzības darbībām un kontrolei, tostarp revīzijai.
Attiecībā uz informāciju un publicitāti visi ar EGF
palīdzību atbalstītie pasākumi tiks reklamēti valsts,
reģionālā un vietējā līmenī, lai
nodrošinātu EGF atbalsta pamanāmību. Šajā nolūkā
izmantos publicitātes materiālus, logo, vēstuļu galvas,
plakātus, brošūras un reklāmu plašsaziņas
līdzekļos u.c. Valdība, galvenokārt ar Izglītības
ministrijas starpniecību, un visas attiecīgās valsts
aģentūras un izglītības iestādes Kopienas sniegto
palīdzību turpinās reklamēt visos tam piemērotajos
pasākumos, piemēram, preses konferencēs, parlamenta
jautājumos, debatēs, plašsaziņas līdzekļu
organizētos pasākumos u.c. 29.
Īrijas iestāžu piedāvātie
individualizētie pakalpojumi ir aktīvi darba tirgus pasākumi,
kas ietverti Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā
minētajās attaisnotajās darbībās. Saskaņā ar
Īrijas iestāžu aplēsēm šo pakalpojumu kopējās
izmaksas ir EUR 18 245 633,73, un izdevumi par EGF
īstenošanu ir EUR 1 277 195,15 jeb 6,5 % no
kopējās summas. Kopējais ieguldījums, kas pieprasīts
no EGF, ir EUR 12 689 838 (65 % no kopējām
izmaksām). Darbības || Aprēķinātais mērķa darbinieku skaits || Aprēķinātās izmaksas par vienu mērķa darbinieku (EUR) || Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR) Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmā daļa) Profesionālā orientācija || 2142 || 104,67 || 224 203,14 Apmācības programmas || 927 || 1024,52 || 949 730,04 Pabalsti mācībām || 305 || 5192,98 || 1 583 858,90 Atlaisto mācekļu apmācības programmas un atbalsts || 1324 || 7719,86 || 10 221 094,64 Arodizglītība/otrā līmeņa izglītība un apmācības programmas || 757 || 2922,69 || 2 212 476,33 Arodizglītība/otrā līmeņa izglītība un mācību atbalsts || 89 || 10 941,26 || 973 772,14 Atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai || 779 || 1542,63 || 1 201 708,77 Augstākās izglītības programmas || 45 || 12 172,04 || 547 741,80 Augstākās izglītības atbalsts || 23 || 14 393,39 || 331 047,97 Starpsumma par individualizētiem pakalpojumiem || || 18 245 633,73 Izdevumi par EGF īstenošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešā daļa) Sagatavošanas darbības || || 116 097,04 Pārvaldība || || 667 589,90 Informācija un publicitāte || || 232 194,08 Kontroles pasākumi || || 261 314,13 Starpsumma: izdevumi par EGF īstenošanu || || 1 277 195,15 Kopējās aprēķinātās izmaksas || || 19 522 828,88 EGF ieguldījums (65 % no kopējām izmaksām) || || 12 689 838 30.
Īrija apstiprina, ka iepriekš minētie
pasākumi papildina struktūrfondu finansētos pasākumus.
Īrijas iestādes ir izveidojušas Uzraudzības komiteju, lai
koordinētu ES fondus saskaņā ar valsts stratēģisko
ietvardokumentu. Finanšu ministrija vada komitejas darbu, kurā tiek apspriesti
visi nozīmīgie jautājumi, tostarp par līdzekļu norobežojumu
darbības programmās un jebkurām potenciālajām
īstenošanas problēmām un jebkuriem plāniem par jaunām
programmām, lai nodrošinātu, ka fondi savstarpēji
nedublējas. Turklāt ESF un ERAF īstenošanas vajadzībām
tika izveidota grupa, kuru vada un koordinē Finanšu ministrija un kuras
mērķis ir risināt visas problēmas saistībā ar
struktūrfondu īstenošanu 2007.–2013. gadā. Kopš
2010. gada arī EGF ietilpst šajā procesā. Datums(-i), kurā(-os) sākti
vai plānots sākt individualizētos pakalpojumus atlaišanas skartajiem
darbiniekiem 31.
EGF līdzfinansējumam ierosinātos
saskaņotās paketes individualizētos pakalpojumus atlaistajiem
darbiniekiem Īrija sāka sniegt 2009. gada
1. jūlijā. Tādēļ šis datums ir jebkuras palīdzības,
ko varētu piešķirt no EGF, piemērošanas perioda sākums. Procedūras apspriedēm ar
sociālajiem partneriem 32.
Tiklīdz no
Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un inovācijas
ministrijas ir saņemts paziņojums par gaidāmo kolektīvo
atlaišanu, FÁS sazinās ar attiecīgā uzņēmuma
vadību, lai pārrunātu pieejamos pakalpojumus un darba
ņēmēju potenciālās vajadzības. Vajadzības
gadījumā notiek apspriedes arī ar arodbiedrībām. 33.
Īrijas iestādes apliecināja, ka ir
ievērotas valsts un ES tiesību aktos noteiktās prasības par
kolektīvo atlaišanu. Informācija par darbībām,
kas ir obligātas saskaņā ar valsts likumiem vai atbilst
koplīgumiem 34.
Attiecībā uz
Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem
kritērijiem Īrijas iestādes savā pieteikumā: · apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto
pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts
tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem; · pierādīja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus
darbiniekus un šos pasākumus neizmanto uzņēmumu vai nozaru
pārstrukturēšanai; · apstiprināja, ka atbilstīgie iepriekš minētie
pasākumi netiek finansēti no citiem ES finanšu instrumentiem. Pārvaldības un kontroles
sistēmas 35.
Īrija ir informējusi Komisiju, ka
finansiālo ieguldījumu pārvaldīs un kontrolēs tās
pašas struktūras, kuras atbild par Eiropas Sociālā fonda (ESF)
finansējuma sniegšanu un pārraudzību Īrijā. Finansējums 36.
Pamatojoties uz Īrijas pieteikumu,
ierosinātais EGF finansiālais ieguldījums saskaņotajai
individualizēto pakalpojumu paketei (tostarp izdevumi EGF
īstenošanai) ir EUR 12 689 838, kas ir 65 % no kopējām
izmaksām. Komisijas ierosinātais piešķīrums no fonda ir
pamatots ar Īrijas iesniegto informāciju. 37.
Ņemot vērā EGF finansiālā
ieguldījuma maksimāli iespējamo apjomu, kas noteikts
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta
1. punktu, kā arī iespējas pārdalīt
apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus iepriekš
minētās summas apmērā; līdzekļi piešķirami
atbilstoši finanšu shēmas 1.a pozīcijai. 38.
Ņemot vērā ierosināto
finansiālā ieguldījuma apjomu, vairāk nekā 25 %
no EGF maksimālā gada apjoma paliks pieejami piešķīrumiem
pēdējos četros gada mēnešos, kā noteikts Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā. 39.
Komisija, nākot klajā ar šo priekšlikumu
par EGF izmantošanu, sāk vienkāršoto trīspusējo sarunu
procedūru atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu
nolīguma 28. punkta prasībām, lai nodrošinātu abu
budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par
vajadzību izmantot EGF un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no
abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kas atbilstīgā
politiskā līmenī panāk vienošanos par EGF izmantošanas
priekšlikuma projektu, informēt otru iestādi un Komisiju par tās
nodomiem. Budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu nesaskaņu
gadījumā tiks sasaukta oficiāla trīspusēja
sanāksme. 40.
Komisija atsevišķi iesniedz līdzekļu
pārvietojuma pieprasījumu, lai tos iekļautu 2011. gada budžeta
īpašajās saistību un maksājumu apropriācijās,
kā to paredz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28.
punkts. Maksājumu apropriāciju avots 41.
Maksājumu apropriāciju summa, kas
sākotnēji norādīta budžeta pozīcijā 04.0501, tiks
pilnībā izmantota pēc tam, kad abas budžeta
lēmējiestādes būs pieņēmušas līdz šim
iesniegtos priekšlikumus par EGF izmantošanu. 42.
Budžeta grozījumi 3/2011 palielināja EGF
budžeta pozīciju 04.0501 par EUR 50 000 000 maksājumu
apropriācijās. Šīs budžeta pozīcijas apropriācijas
tiks izmantotas, lai segtu šim pieteikumam nepieciešamo summu
EUR 6 091 460. Tā kā maksājumu apropriācijas
2011. gadā ir pieejamas budžeta pozīcijā 04.0201 “Eiropas
Sociālā fonda (ESF) izpilde – 1. mērķis (2000.–2006.
gads)”, pārvietojumam var atvēlēt papildu summu
EUR 6 598 378 apmērā, kas nepieciešama šim
pieteikumam. Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija
Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu
pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction
41, Īrija) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta,
Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu
par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[7] un jo īpaši tā
28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK)
Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda
izveidi[8]
un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[9], tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu
darbiniekiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka
globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas
izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai
palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. (2) Attiecībā uz
pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF
darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu
darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un
ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar
2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot,
nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā. (4) Īrija 2010. gada
9. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai
saistībā ar darbinieku atlaišanu 1482 uzņēmumos, kas
darbojas NACE 2. redakcijas 41. nodaļas (“Ēku
būvniecība”) nozarē reģionos Border, Midlands and
Western (IE01) un Southern and Eastern (IE02) Īrijā, un
līdz 2011. gada 17. jūnijam pieteikumu papildināja,
iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo
ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot
summu EUR 12 689 838 apmērā. (5) Tādēļ EGF
līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu
atbalstu saistībā ar Īrijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2011. finanšu
gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fondu (EGF) izmanto, lai nodrošinātu
EUR 12 689 838 saistību un maksājumu
apropriācijām. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Briselē/Strasbūrā, [..] Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. [2] OV C 406, 30.12.2006., 1. lpp. [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE
2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā
arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par
īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006.,
1. lpp.). [4] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006
3. panta trešo daļu. [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE
2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā
arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par
īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006.,
1. lpp.). [6] ESAO darbaspēka statistika, 2010. gada pirmais
ceturksnis. [7] OV C 139, 14.6.2006.,
1. lpp. [8] OV L 406, 30.12.2006.,
1. lpp. [9] OV C […], […],
[…]. lpp.