Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011PC0617

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction 41, Īrija)

/* COM/2011/0617 galīgā */

52011PC0617

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction 41, Īrija) /* COM/2011/0617 galīgā */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] 28. punkts ar elastības mehānisma starpniecību ļauj papildus finanšu shēmas attiecīgajām pozīcijām izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus maksimāli EUR 500 miljonu apmērā gadā.

Noteikumi par EGF ieguldījumu ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[2].

Pēc darbinieku atlaišanas no darba 1482 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 41. nodaļas (“Ēku būvniecība”)[3] nozarē NUTS 2 reģionos Border, Midlands and Western (IE01) un Southern and Eastern (IE02) Īrijā, Īrija 2010. gada 9. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF/2010/019 IE/Construction 41, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF. Šie divi blakusesošie reģioni ietver visu Īriju.

Šis pieteikums ir viens no trijiem pieteikumiem, kuri attiecas uz būvniecības nozari Īrijā. Pārējie divi pieteikumi attiecas uz atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti NACE 2. redakcijas 43. nodaļas (“Specializētie būvdarbi”) un 71. nodaļas (“Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze”) nozarē.

Pēc šā pieteikuma rūpīgas pārbaudes Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantu secināja, ka minētajā regulā paredzētie nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE

Galvenie dati: ||

EGF atsauces Nr. || EGF/2010/019

Dalībvalsts || Īrija

2. pants || b)

Iesaistītie uzņēmumi || 1482

NUTS 2 reģioni || Border, Midlands and Western (IE01) Southern and Eastern (IE02)

NACE 2. redakcijas nodaļa || 41. (“Ēku būvniecība”)

Pārskata periods || 1.7.2009. – 31.3.2010.

Datums, kad sāk sniegt individualizētos pakalpojumus || 1.7.2009.

Pieteikuma datums || 9.6.2010.

Atlaisto darbinieku skaits pārskata periodā || 4866

Atlaistie darbinieki, kam paredzēts atbalsts || 3205

Individualizēto pakalpojumu izdevumi (EUR) || 18 245 633,73

Izdevumi par EGF īstenošanu[4] (EUR) || 1 277 195,15

Izdevumi par EGF īstenošanu (%) || 6,5

Kopējais budžets (EUR) || 19 522 828,88

EGF ieguldījums (65 %) (EUR) || 12 689 838

1. Pieteikums Komisijai iesniegts 2010. gada 9. jūnijā, un papildu informācija iesniegta 2011. gada 17. jūnijā.

2. Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem par EGF izmantošanu, un tas tika iesniegts savlaicīgi, t.i., 10 nedēļu laikā, kā noteikts minētās regulas 5. pantā.

Saikne starp atlaišanas gadījumiem un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas vai globālās finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē

3. Lai noteiktu saikni starp atlaišanas gadījumiem un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, Īrija apgalvo, ka globālā finanšu un ekonomikas krīze sākās ar augsta riska hipotekāro kredītu krīzi ASV 2007. gada vidū, strauji un negatīvi ietekmējot finanšu tirgus. Īrija ir maza, uz eksportu orientēta ekonomika, un tā cieta no kredītresursu trūkuma ietekmes uz tās nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem laikā, kad pasaules ekonomika piedzīvoja nozīmīgāko lejupslīdi pēckara vēsturē. Kredītresursu trūkums nopietni ietekmēja bankas Īrijā, un tas savukārt ietekmēja hipotekāros aizdevumus un būvniecību valstī.

4. Nodarbinātība agrāk strauji augošajā būvniecības nozarē strauji kritās. Īrija iepriekš piedzīvoja būvniecības nozares uzplaukumu, nekustamā īpašuma ieguldījumiem sasniedzot 11 % no IKP 2006. gadā salīdzinājumā ar ilgtermiņa vidējo rādītāju Eiropas Savienībā aptuveni 6 % no IKP. Krīzes laikā būvniecības nozarē Īrijā nodarbināto daļa kritās no 12,25 % 2007. gada ceturtajā ceturksnī līdz 9,2 % 2009. gada pirmajā ceturksnī un līdz 6,25 % 2010. gada trešajā ceturksnī. Daudzi darbinieki tika atlaisti sakarā ar darba devēja uzņēmuma slēgšanu tādu iemeslu dēļ kā likvidācija, maksātnespējas administrēšana, slēgšana, maksātnespēja, līguma beigas un bankrots.

5. Pēc desmitgades ar zemu bezdarba līmeni (4 – 6 %) bezdarba līmenis būvniecībā laikā no 2007. gada otrā ceturkšņa līdz 2009. gada otrajam ceturksnim palielinājās seškārtīgi. 2009. gada vidū trešdaļa būvniecības nozares darbinieku bija bez darba. Tas jāsalīdzina ar kopējo bezdarba rādītāju valstī, kas tajā laikā bija 12,4 %. Attiecībā uz būvniecības apakšnozarēm 2009. gada ceturtajā ceturksnī lielākais absolūtais bezdarba rādītājs bija ēku būvniecībā (NACE 2. redakcijas 41. nodaļa) un specializētajos būvdarbos (NACE 2. redakcijas 43. nodaļa). 2009. gada otrajā ceturksnī bezdarba rādītājs šajās apakšnozarēs bija gandrīz 40 %.

Atlaišanas gadījumu skaita noteikšana un atbilstība 2. panta b) apakšpunkta kritērijiem

6. Īrija iesniedza šo pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) apakšpunkta intervences kritērijiem, saskaņā ar kuriem deviņu mēnešu laikā jābūt vismaz 500 darbinieku atlaišanas gadījumiem uzņēmumos, kas darbojas vienā NACE 2. redakcijas nodaļas nozarē dalībvalsts vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS 2 līmenī.

7. Pieteikumā minēti 4866 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu pārskata periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. martam 1507 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 41. nodaļas (“Ēku būvniecība”)[5] nozarē reģionos Border, Midlands and Western (IE01) un Southern and Eastern (IE02) Īrijā. Visi minētie atlaišanas gadījumi aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta otrās daļas pirmo ievilkumu.

Paskaidrojums par minēto atlaišanas gadījumu neparedzēto raksturu

8. Īrijas iestādes apgalvo, ka globālā finanšu un ekonomikas krīze bija pārsteigums gan valdībām, gan finanšu iestādēm, gan novērotājiem visā pasaulē un ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) būvniecības nozarē Īrijā nevarēja paredzēt, kādā mērā krīze ietekmēs to uzņēmējdarbību.

To uzņēmumu, kuros atlaida darbiniekus, un to darbinieku, kuriem paredzēta palīdzība, noteikšana

9. Pieteikums attiecas uz 4866 atlaišanas gadījumiem 1482 uzņēmumos, kas izvietoti abos blakusesošajos reģionos, kuri kopā veido visu Īriju. Gandrīz 80 % uzņēmumu atrodas Southern and Eastern reģionā (IE02), bet pārējie 20 % – Border, Midlands and Western reģionā (IE01). No 4866 atlaistajiem darbiniekiem 3205 darbiniekiem ir paredzēti turpmāk minētie pasākumi.

Reģions || Uzņēmumu skaits || Atlaisto darbinieku skaits

Border, Midlands and Western (IE01) || 409 || 1008

Southern and Eastern (IE02) || 1072 || 3857

Nav datu || 1 || 1

Kopā || 1482 || 4866

Pilnīgs saraksts ar uzņēmumiem, kas minēti Īrijas pieteikumā EGF/2010/019 IE/Construction 41, ir pievienots Komisijas dienestu darba dokumentam, kas pievienots šim priekšlikumam.

10. Darbinieku, kuriem paredzēta palīdzība, iedalījums ir šāds.

Kategorija || Skaits || Procenti

Vīrieši || 2945 || 91,89

Sievietes || 260 || 8,11

ES pilsoņi || 3205 || 100,00

Personas, kas nav ES pilsoņi || 0 || 0,00

Vecumā no 15 līdz 24 gadiem || 389 || 12,14

Vecumā no 25 līdz 54 gadiem || 2345 || 73,17

Vecumā no 55 līdz 64 gadiem || 391 || 12,20

Vecāki par 64 gadiem || 80 || 2,50

11. Šajā grupā nav darbinieku ar ilgstošām veselības problēmām vai invaliditāti.

12. Sadalījums pa profesionālajām kategorijām ir šāds.

Kategorija || Skaits || Procenti

Likumdevēji, augstākās amatpersonas un vadītāji || 225 || 7,02

Kvalificēti darbinieki || 253 || 7,89

Speciālisti || 301 || 9,39

Ierēdņi || 76 || 2,37

Pakalpojumu nozares darbinieki un veikalu un tirdzniecības darbinieki || 8 || 0,25

Kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki || 1 || 0,03

Kvalificēti strādnieki un amatnieki || 889 || 27,74

Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri || 255 || 7,96

Vienkāršās profesijas || 1052 || 32,82

Nav || 145 || 4,52

13. Darbinieku, kuriem paredzēta palīdzība, skaits no kopējā atlaisto darbinieku skaita var mainīties atkarībā no rezultātiem, kas gūti individuālās pārrunās ar atlaistajiem darbiniekiem. No darbiniekiem, kuriem paredzēta palīdzība, 669 ir atlaistie mācekļi, kuri pārsvarā ir jauni vīrieši vecumā līdz 25 gadiem, kam jo īpaši draud vidēja vai pat ilgtermiņa bezdarbs.

14. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 7. pantu Īrija ir apliecinājusi, ka attiecībā uz sievietēm un vīriešiem piemērota vienlīdzības politika, kā arī nediskriminācijas politika un ka šāda politika tiks piemērota arī turpmāk dažādos īstenošanas posmos un jo īpaši piekļuvē EGF.

Attiecīgās teritorijas un tās iestāžu un ieinteresēto personu raksturojums

15. Pieteikums attiecas uz visu Īriju, kas iedalīta divos NUTS 2 reģionos. Aptuveni 80 % no skarto darba ņēmēju bijušajiem darba devējiem atradās Southern and Eastern reģionā, kurā atrodas valsts divas lielākās pilsētas Dublina un Korka. Lai gan tas varētu liecināt, ka ietekme uz otru NUTS 2 reģionu (Border, Midlands and Western) ir mazāka, īsais laiks ceļā starp mājām un darbu un nelielais attālums, darba ņēmēju gatavība braukāt un tas, ka būvniecības objekti pārsvarā atrodas pilsētu centros, drīzāk liek domāt, ka daudzi darba ņēmēji, kuri dzīvo Border, Midlands and Western reģionā, pārceļas vai brauc katru dienu strādāt pie darba devēja Southern and Eastern reģionā.

16. Īrija līdz 2008. gadam bija viena no pasaules globalizētākajām un dinamiskākajām ekonomikām ar ārkārtīgi spēcīgām ārējās tirdzniecības un ieguldījumu saiknēm. Taču, sākot no 2008. gada pēdējā ceturkšņa un 2009. gada pirmā ceturkšņa ekonomiskā izaugsme ievērojami palēninājās, un šis process turpinās vēl šobrīd. IKP samazinoties par 3 % 2008. gadā, Īriju nopietni skāra globālā finanšu un ekonomikas krīze. Visā Īrijas darba tirgū notiek strukturālās pārmaiņas, kas galvenokārt ir rezultāts būvniecības un banku nozares sabrukumam.

17. Nodarbinātības līmenis tomēr uzlabojās 2009. gadā IKT nozarē, un tas nedaudz pieauga arī transporta, pārtikas un veselības aprūpes nozarē. Turklāt pēc regulējumu samazināšanas un sakarā ar atjaunojamo energoresursu nozares izaugsmi nodarbinātība pieauga enerģētikas nozarē (gāze un elektroenerģija).

18. Lai gan pārsvarā darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, dažās jomās trūkst kvalificēta darbaspēka nelielā skaitā darbavietu, taču tās aprobežojas ar speciālistiem (piemēram, augstsprieguma tīklu elektroinženieri, augstākā līmeņa vadošais personāls, piemēram, IKT projektu vadītāji), atsevišķām jomām (piemēram, pārdošana pa telefonu, kur nepieciešamas labas svešvalodu zināšanas) un īpašām prasmju kombinācijām (piemēram, IKT profesionāļi ar prasmēm uzņēmējdarbības attīstīšanā).

19. Par valsts nodarbinātības un apmācības politikas izstrādi un šīs politikas finansējumu ir atbildīga Izglītības ministrija (Department of Education and Skills). Par darbības aspektiem ir atbildīga valsts apmācības un nodarbinātības iestāde Foras Áiseanna Saothair (FÁS). Izmantojot tīklu, kurā ietilpst 66 biroji un 20 mācību centri, FÁS organizē apmācības un nodarbinātības programmas, tostarp mācekļa praksi, nodrošina darba meklēšanas/darbā pieņemšanas pakalpojumus darba meklētājiem un darba devējiem, padomdevēju pakalpojumus rūpniecības nozarei, kā arī atbalsta vietējos uzņēmumus.

Turklāt Izglītības ministrija ir atbildīga par politikas izstrādi un finansēšanu tālākizglītības un augstākās izglītības sistēmā Īrijā. Attiecībā uz pieaugušo apmācības nodrošināšanu darbības atbildība par tālākizglītību (zemāko izglītības kvalifikāciju līmenī) ir Vocational Education Committees (VECs) (arodizglītības komitejas) ziņā. Valsts finansētajā augstākās izglītības sistēmā ietilpst 7 augstskolas un 13 tehnoloģiju institūti. Šīs iestādes finansē ministrijas pakļautībā esošā Higher Education Authority (HEA) (par augstāko izglītību atbildīgā iestāde). Tehnoloģiju institūti cieši sadarbojas ar FÁS, nodrošinot mācekļu praksi.

20. Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un inovācijas ministrijas pakļautībā esošās 35 City and County Enterprise Boards (CEB) (pilsētas un grāfistes uzņēmumu padomes) sniedz atbalstu mikrouzņēmumiem, kuri vietējā līmenī nodarbina 10 darbiniekus vai mazāk.

21. Sociālās aizsardzības ministrija nosaka piemērotu sociālās aizsardzības politiku un organizē un pārvalda ar likumu noteiktu un likumā neparedzētu shēmu un pakalpojumu nodrošināšanu. Tās pienākumos ietilpst arī atbalsts darba meklēšanā un nodarbinātībā, tostarp atbalsts uzņēmējdarbības izveidē.

22. Visbeidzot, ir vairākas privātas augstākās izglītības iestādes, kas var piedāvāt izglītības iespējas personām, kuras agrāk bija nodarbinātas būvniecības nozarē, un ko, izmantojot atbilstīgas dotāciju sistēmas, var finansēt FÁS.

23. Daudzo ieinteresēto personu vidū ir arodbiedrības, nozaru organizācijas, vietējie politiskie pārstāvji, vietējās un reģionālās attīstības iestādes, vietēja mēroga partnerības un vietējās uzņēmumu padomes.

Gaidāmā atlaišanas ietekme uz nodarbinātību vietējā mērogā, reģionā vai valstī

24. Pēc tam, kad Īrijā 2008. gadā strauji samazinājās būvniecības apjomi, nodarbinātība būvniecības nozarē turpināja kristies arī 2009. un 2010. gadā. ESAO darbaspēka statistika liecina, ka Īrijā laikā no 2009. gada trešā ceturkšņa līdz 2010. gada pirmajam ceturksnim nodarbinātības līmenis būvniecības nozarē ir samazinājies par 19 %, kas ir lielākais nodarbinātības kritums minētajā nozarē starp ESAO valstīm[6].

25. Kopējā nodarbinātība būvniecības nozarē (visas NACE 2. redakcijas nodaļas) procentos no nodarbinātības visās nozarēs valsts mērogā nokritās no 12,8 % 2007. gada otrā ceturkšņa beigās līdz 6,9 % 2010. gada pirmā ceturkšņa beigās. NACE 2. redakcijas 41. nodaļas nozarē laikā no 2009. gada otrā ceturkšņa beigām līdz 2010. gada pirmā ceturkšņa beigām bez darba palika 11 900 darbinieki (16,6 %). 2010. gada pirmā ceturkšņa beigās bezdarba rādītājs attiecībā uz visiem darbiniekiem NACE 2. redakcijas 41. nodaļas nozarē bija 39,9 % jeb vairāk nekā trīs reizes pārsniedza valsts bezdarba līmeni 12,9 %.

26. Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare saražoja vairāk nekā 8 % no IKP, kas krietni pārsniedz ESAO valstu vidējo rādītāju 4 līdz 6 %. Būvniecības pakalpojumu pieprasījuma kritumam un secīgajai darbinieku atlaišanai ir acīmredzami negatīvas sekas: mazāki tiešie algu ieņēmumi, mazāki valsts kases ieņēmumi no ienākuma un uzņēmumu peļņas nodokļiem, lielāki sociālās nodrošināšanas izdevumi saistībā ar bezdarbnieku skaita palielināšanos, mazāks pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem no nozares piegādātājiem, tostarp daudzajiem individuālajiem uzņēmējiem, mazāk investīciju jaunā aprīkojumā un/vai mazāk šāda aprīkojuma nomāšanas. Turklāt ir zaudēti bijušo būvniecības nozares darbinieku sekundārie ar patēriņu saistītie izdevumi, un tam būs plašāka ietekme uz visām ekonomikas nozarēm.

Saskaņota individualizēto pakalpojumu pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu sadalījums, tostarp tās papildināmība ar struktūrfondu finansētām darbībām

27. Īrija atlaistajiem darbiniekiem piedāvā pasākumu paketi, kas balstās uz sešiem pīlāriem: profesionālā orientācija, apmācības programmas un saistīti mācību pabalsti, atlaisto mācekļu apmācība darbavietā un ārpus tās un atbalsts, arodizglītība/otrā līmeņa izglītība un apmācības programmas un ienākumu atbalsts, atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai un augstākā izglītība un ienākumu atbalsts.

– Profesionālā orientācija. Atlaistais darbinieks saņem individuālu profesionālās orientācijas konsultāciju un vienojas par veicamajiem pasākumiem, lai integrētos atpakaļ darba tirgū. Pasākumi ietver ne tikai apmācību, bet arī atbalstu grupu orientācijas pakalpojumu veidā, iespējas iesaistīties darba ņēmēju klubos un izglītošanās iespējas.

– Apmācības programmas un saistīti mācību pabalsti. FÁS piedāvātie kursi aptver plašu attiecīgo priekšmetu klāstu, tostarp enerģijas taupīšana, videi draudzīgas un ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģijas un struktūras, un vides pārvaldība. Tiek īstenota stratēģija, lai uzlabotu bez darba palikušo būvniecības nozares darbinieku prasmes un kvalifikāciju, lai tie varētu atrast darbu šajās nozarēs, kuras turpina attīstīties. Personas, kas iesaistās pilna laika FÁS kursos, var saņemt mācību pabalstu sociālā pabalsta vietā. Vajadzības gadījumā tiks piedāvāta arī dotācija tiem, kas mācās privātos apmācības vai izglītības kursos, kurus nepiedāvā vai neorganizē valsts mācību aģentūra. Vajadzības gadījumā apmācības politikā tiks paredzēta īpaša stažēšanās, stažēšanās uzņēmumos un uz kopienām orientētas apmācības programmas.

– Atlaisto mācekļu apmācība darbavietā un ārpus tās un atbalsts. Šis pasākums ir izstrādāts, lai ļautu 669 mācekļiem pabeigt praksi. Uz standartiem balstītās mācekļu prakses sistēmas (Standards Based Apprenticeship System) pamatā ir septiņi posmi, kas ietver pārmaiņus apmācību darbavietā (nepāra posmi) un ārpus darbavietas (pāra posmi). Ar šo pasākumu tiks subsidēta atlaisto mācekļu nodarbinātība apmācības laikā darbavietā mācekļa prakses 3., 5. un 7. posmā, tiks nodrošināta apmācība un ienākumu saglabāšana 2., 4. un 6. posmā un tiks nodrošināta apmācība mācību centrā, novērtējums un ienākumu saglabāšana, daļēji aizstājot pēdējo mācekļa prakses 7. posmu darbavietā.

– Arodizglītība/otrā līmeņa izglītība un apmācības programmas un ienākumu atbalsts. Arvien plašāk tiek atzīts, ka prasmju uzlabošana ir nozīmīgs elements, lai nodrošinātu nodarbinātību nākotnē. Attiecīgi bez darba palikušie būvniecības nozares darbinieki, kuri vēl pirms pāris gadiem pat nedomāja par atgriešanos pie mācībām, arvien vairāk apzinās, ka viņiem ir nepieciešams uzlabot savas prasmes, lai palielinātu izredzes atrast darbu. Ir konstatēts, ka atlaistie būvniecības nozares darbinieki, no kuriem daudziem ir plašas tehniskās zināšanas, objektīvi raugās uz savu situāciju un ir gatavi apsvērt alternatīvas karjeras iespējas ārpus būvniecības nozares. Turklāt tie arī apzinās trūkumus, kas ir to izglītībā un apmācībā, un novērtē iespēju saņemt padomus par to, kā šos trūkumus varētu novērst. Šajā sakarā tiek piedāvātas vairākas iespējas, tostarp arodizglītības komiteju (Vocational Education Committees) iesaistīšana, profesionālās kvalifikācijas sertifikātu kursi (Post Leaving Certificate courses), profesionālās apmācības programmas, intensīvie pieaugušo pamatizglītības kursi un iniciatīva “Atpakaļ pie mācībām” (Back to Education). Daudzas no šīm programmām piedāvā iespēju saņemt valstī un starptautiski atzītus sertifikātus.

– Atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai. Uzņēmējdarbības atbalsta struktūras, piemēram, pilsētas un grāfistes uzņēmumu padomes (CEB) sekmēs virkni atbalsta iespēju atlaistajiem darbiniekiem, kuri apsver iespēju uzsākt uzņēmējdarbību, piemēram, organizējot informatīvus seminārus, izstādes un gadatirgus, kā arī citus reklāmas pasākumus. Dotāciju atbalsts tiks piedāvāts, ja uzņēmējdarbības priekšlikums atbildīs atbalsta saņemšanas kritērijiem. Šāds atbalsts ietver uzņēmējdarbības sagatavošanas un nodarbinātības dotācijas, ko maksā CEB, lai palīdzētu segt sākumposma izmaksas un pieņemt darbā darbiniekus personām, kas nesen kļuvušas par pašnodarbinātām, vai maziem jaundibinātiem uzņēmumiem. Saņēmēji pārsvarā ir individuāli uzņēmēji vai mikrouzņēmumi, kuri galvenokārt nodarbojas ar ražošanu vai starptautiski tirgotu pakalpojumu sniegšanu. Sociālās aizsardzības ministrija pārvalda vairākas shēmas, kuras paredzētas, lai nodrošinātu ienākumu atbalstu sociālā pabalsta saņēmējiem, kuri vēlas kļūt par pašnodarbinātiem. Šīs shēmas ir, piemēram, pabalsts par atgriešanos nodarbinātībā uzņēmējiem (Back to Work Enterprise Allowance) un īstermiņa pabalsts uzņēmējdarbībai (Short Term Enterprise Allowance); izmantojot šīs shēmas, bezdarbnieks var kļūt par pašnodarbināto uzņēmumā, kuru apstiprinājis ministrijas darba koordinators vai vietējs integrēts attīstības uzņēmums. Attiecībā uz pašnodarbinātā uzņēmējdarbības veidu nav nekādu ierobežojumu, tomēr darba koordinatoram tas jāatzīst par dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu.

– Augstākās izglītības programmas un ienākumu atbalsts. Augstākās izglītības nozarē ir pieejami tūkstošiem moduļu un programmu, kas atbilst atlaisto būvniecības nozares darbinieku vajadzībām atkarībā no to iepriekšējās izglītības un prasmēm. Dažas no šīm programmām ir videi draudzīgo tehnoloģiju jomā, kas var būt īpaši piemērota cilvēkiem ar pieredzi būvniecības nozarē. Sākotnēji ievērojams uzsvars tiks likts uz to personu novērtēšanu, kuras vēlas izmantot augstākās izglītības iespējas, tiks novērtētas šo personu prasmes un piemērotība konkrētām programmām, un tiks vērtēts, vai šīm personām nebūtu labāk piemēroti sagatavošanas kursi vai alternatīvas iespējas citās atbalsta jomās. Augstākās izglītības nozare ir spējīga nodrošināt pārejas programmas, īsas un vidēja ilguma pilna laika programmas, kā arī daļēja laika programmas. Visas augstākās izglītības iestādes piedāvā iespēju pieteikties uz pilnu programmu vai, ja kandidātam ir priekšzināšanas – uz programmas daļu; izvēle atkarīga no kandidāta prasmēm un iepriekšējās darba pieredzes. Tā kā mācības kļūst arvien elastīgākas, studentiem pastāv iespēja izvēlēties atsevišķus moduļus vai īsākus kursus, lai saņemtu zemāka līmeņa sertifikātu, saglabājot iespēju vēlāk turpināt mācības un saņemt augstāka līmeņa diplomu. Profesionālās kvalifikācijas sertifikātu īpašniekiem ir iespējas apgūt vairākas specifiska līmeņa programmas tehnoloģiju institūtos. Tomēr ierobežotais EGF īstenošanas laiks parasti neļauj apgūt pilnu augstākās izglītības programmu. Ir pieejami vairāki ienākumu atbalsta veidi, lai palīdzētu atlaistajiem būvniecības nozares darbiniekiem pieteikties un piedalīties augstākās izglītības programmās.

28. Izdevumi par EGF īstenošanu, kas ietverti pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantu, attiecas uz sagatavošanas, pārvaldības un kontroles, kā arī uz informēšanas un reklāmas pasākumiem. Tā kā šis pieteikums attiecas uz visu Īriju, Īrijas iestādes lielāko daļu izdevumu ir veltījušas pārvaldības un uzraudzības darbībām un kontrolei, tostarp revīzijai. Attiecībā uz informāciju un publicitāti visi ar EGF palīdzību atbalstītie pasākumi tiks reklamēti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu EGF atbalsta pamanāmību. Šajā nolūkā izmantos publicitātes materiālus, logo, vēstuļu galvas, plakātus, brošūras un reklāmu plašsaziņas līdzekļos u.c. Valdība, galvenokārt ar Izglītības ministrijas starpniecību, un visas attiecīgās valsts aģentūras un izglītības iestādes Kopienas sniegto palīdzību turpinās reklamēt visos tam piemērotajos pasākumos, piemēram, preses konferencēs, parlamenta jautājumos, debatēs, plašsaziņas līdzekļu organizētos pasākumos u.c.

29. Īrijas iestāžu piedāvātie individualizētie pakalpojumi ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas ietverti Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā minētajās attaisnotajās darbībās. Saskaņā ar Īrijas iestāžu aplēsēm šo pakalpojumu kopējās izmaksas ir EUR 18 245 633,73, un izdevumi par EGF īstenošanu ir EUR 1 277 195,15 jeb 6,5 % no kopējās summas. Kopējais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 12 689 838 (65 % no kopējām izmaksām).

Darbības || Aprēķinātais mērķa darbinieku skaits || Aprēķinātās izmaksas par vienu mērķa darbinieku (EUR) || Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR)

Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmā daļa)

Profesionālā orientācija || 2142 || 104,67 || 224 203,14

Apmācības programmas || 927 || 1024,52 || 949 730,04

Pabalsti mācībām || 305 || 5192,98 || 1 583 858,90

Atlaisto mācekļu apmācības programmas un atbalsts || 1324 || 7719,86 || 10 221 094,64

Arodizglītība/otrā līmeņa izglītība un apmācības programmas || 757 || 2922,69 || 2 212 476,33

Arodizglītība/otrā līmeņa izglītība un mācību atbalsts || 89 || 10 941,26 || 973 772,14

Atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai || 779 || 1542,63 || 1 201 708,77

Augstākās izglītības programmas || 45 || 12 172,04 || 547 741,80

Augstākās izglītības atbalsts || 23 || 14 393,39 || 331 047,97

Starpsumma par individualizētiem pakalpojumiem || || 18 245 633,73

Izdevumi par EGF īstenošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešā daļa)

Sagatavošanas darbības || || 116 097,04

Pārvaldība || || 667 589,90

Informācija un publicitāte || || 232 194,08

Kontroles pasākumi || || 261 314,13

Starpsumma: izdevumi par EGF īstenošanu || || 1 277 195,15

Kopējās aprēķinātās izmaksas || || 19 522 828,88

EGF ieguldījums (65 % no kopējām izmaksām) || || 12 689 838

30. Īrija apstiprina, ka iepriekš minētie pasākumi papildina struktūrfondu finansētos pasākumus. Īrijas iestādes ir izveidojušas Uzraudzības komiteju, lai koordinētu ES fondus saskaņā ar valsts stratēģisko ietvardokumentu. Finanšu ministrija vada komitejas darbu, kurā tiek apspriesti visi nozīmīgie jautājumi, tostarp par līdzekļu norobežojumu darbības programmās un jebkurām potenciālajām īstenošanas problēmām un jebkuriem plāniem par jaunām programmām, lai nodrošinātu, ka fondi savstarpēji nedublējas. Turklāt ESF un ERAF īstenošanas vajadzībām tika izveidota grupa, kuru vada un koordinē Finanšu ministrija un kuras mērķis ir risināt visas problēmas saistībā ar struktūrfondu īstenošanu 2007.–2013. gadā. Kopš 2010. gada arī EGF ietilpst šajā procesā.

Datums(-i), kurā(-os) sākti vai plānots sākt individualizētos pakalpojumus atlaišanas skartajiem darbiniekiem

31. EGF līdzfinansējumam ierosinātos saskaņotās paketes individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem Īrija sāka sniegt 2009. gada 1. jūlijā. Tādēļ šis datums ir jebkuras palīdzības, ko varētu piešķirt no EGF, piemērošanas perioda sākums.

Procedūras apspriedēm ar sociālajiem partneriem

32. Tiklīdz no Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un inovācijas ministrijas ir saņemts paziņojums par gaidāmo kolektīvo atlaišanu, FÁS sazinās ar attiecīgā uzņēmuma vadību, lai pārrunātu pieejamos pakalpojumus un darba ņēmēju potenciālās vajadzības. Vajadzības gadījumā notiek apspriedes arī ar arodbiedrībām.

33. Īrijas iestādes apliecināja, ka ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos noteiktās prasības par kolektīvo atlaišanu.

Informācija par darbībām, kas ir obligātas saskaņā ar valsts likumiem vai atbilst koplīgumiem

34. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem kritērijiem Īrijas iestādes savā pieteikumā:

· apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem;

· pierādīja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus darbiniekus un šos pasākumus neizmanto uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;

· apstiprināja, ka atbilstīgie iepriekš minētie pasākumi netiek finansēti no citiem ES finanšu instrumentiem.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

35. Īrija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs un kontrolēs tās pašas struktūras, kuras atbild par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma sniegšanu un pārraudzību Īrijā.

Finansējums

36. Pamatojoties uz Īrijas pieteikumu, ierosinātais EGF finansiālais ieguldījums saskaņotajai individualizēto pakalpojumu paketei (tostarp izdevumi EGF īstenošanai) ir EUR 12 689 838, kas ir 65 % no kopējām izmaksām. Komisijas ierosinātais piešķīrums no fonda ir pamatots ar Īrijas iesniegto informāciju.

37. Ņemot vērā EGF finansiālā ieguldījuma maksimāli iespējamo apjomu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punktu, kā arī iespējas pārdalīt apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus iepriekš minētās summas apmērā; līdzekļi piešķirami atbilstoši finanšu shēmas 1.a pozīcijai.

38. Ņemot vērā ierosināto finansiālā ieguldījuma apjomu, vairāk nekā 25 % no EGF maksimālā gada apjoma paliks pieejami piešķīrumiem pēdējos četros gada mēnešos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā.

39. Komisija, nākot klajā ar šo priekšlikumu par EGF izmantošanu, sāk vienkāršoto trīspusējo sarunu procedūru atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punkta prasībām, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot EGF un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kas atbilstīgā politiskā līmenī panāk vienošanos par EGF izmantošanas priekšlikuma projektu, informēt otru iestādi un Komisiju par tās nodomiem. Budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu nesaskaņu gadījumā tiks sasaukta oficiāla trīspusēja sanāksme.

40. Komisija atsevišķi iesniedz līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu, lai tos iekļautu 2011. gada budžeta īpašajās saistību un maksājumu apropriācijās, kā to paredz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punkts.

Maksājumu apropriāciju avots

41. Maksājumu apropriāciju summa, kas sākotnēji norādīta budžeta pozīcijā 04.0501, tiks pilnībā izmantota pēc tam, kad abas budžeta lēmējiestādes būs pieņēmušas līdz šim iesniegtos priekšlikumus par EGF izmantošanu.

42. Budžeta grozījumi 3/2011 palielināja EGF budžeta pozīciju 04.0501 par EUR 50 000 000 maksājumu apropriācijās. Šīs budžeta pozīcijas apropriācijas tiks izmantotas, lai segtu šim pieteikumam nepieciešamo summu EUR 6 091 460. Tā kā maksājumu apropriācijas 2011. gadā ir pieejamas budžeta pozīcijā 04.0201 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) izpilde – 1. mērķis (2000.–2006. gads)”, pārvietojumam var atvēlēt papildu summu EUR 6 598 378 apmērā, kas nepieciešama šim pieteikumam.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu (pieteikums EGF/2010/019 IE/Construction 41, Īrija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[7] un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[8] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[9],

tā kā:

(1)       Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)       Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)       Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(4)       Īrija 2010. gada 9. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu 1482 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 41. nodaļas (“Ēku būvniecība”) nozarē reģionos Border, Midlands and Western (IE01) un Southern and Eastern (IE02) Īrijā, un līdz 2011. gada 17. jūnijam pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 12 689 838 apmērā.

(5)       Tādēļ EGF līdzekļi būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu atbalstu saistībā ar Īrijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izmanto, lai nodrošinātu EUR 12 689 838 saistību un maksājumu apropriācijām.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē/Strasbūrā, [..]

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[2]               OV C 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

[4]               Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešo daļu.

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

[6]               ESAO darbaspēka statistika, 2010. gada pirmais ceturksnis.

[7]               OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[8]               OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[9]               OV C […], […], […]. lpp.

Top