52011PC0614

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2011. gada 29. jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[1]. Šajā priekšlikumā Komisija nolēma kohēzijas politiku kā būtisku elementu joprojām saglabāt nākamajā finanšu paketē un uzsvēra tās lielo nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā[2].

Tāpēc Komisija ieteica vairākas būtiskas izmaiņas kohēzijas politikas veidošanā un īstenošanā. Priekšlikuma galvenās iezīmes ir līdzekļu koncentrēšana mazākam prioritāšu daudzumam, kas ir vairāk piesaistītas stratēģijai “Eiropa 2020”, uzsvars uz rezultātiem, progresa uzraudzība noteikto mērķu virzībā, palielināta nosacītības izmantošana un vienkāršotāka īstenošana.

Šajā regulā paredzēti noteikumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda pārvaldībai, un ar to atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006. Tā pamatojas uz darbu, kas tika uzsākts pēc Ceturtā kohēzijas ziņojuma publicēšanas 2007. gada maijā, kurā tika pasvītroti svarīgākie jautājumi, ar kuriem būs jāsaskaras reģioniem turpmākajās desmitgadēs, un uzsāktas debates par nākotnes kohēzijas politiku. Komisija 2010. gada 9. novembrī pieņēma Piekto kohēzijas ziņojumu, kurā ietvēra sociālo un ekonomisko tendenču analīzi un ieskicēja norādes nākotnes kohēzijas politikai.

Kohēzijas politika ir galvenais ieguldījumu instruments Savienības galveno prioritāšu atbalstam, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”. Atbalstu tā sniedz, koncentrējoties uz valstīm un reģioniem, kur vajadzības ir lielākas. Viens no lielākajiem ES panākumiem ir spēja celt dzīves līmeni visiem saviem iedzīvotājiem. ES to veic, ne vien palīdzot attīstīties un augt nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem, bet arī īstenojot savu lomu tāda vienotā tirgus integrācijā, kura izmēri paver pieeju tirgum un apjomradītus ietaupījumus visām ES daļām — gan bagātām, gan nabadzīgām, gan lielām, gan mazām. Komisijas novērtējumā par iepriekšējiem kohēzijas politikas izdevumiem ir sastopami daudzi piemēri ieguldījumiem, kas radījuši tādu pievienoto vērtību, izaugsmi un darba vietas, kuras bez ES budžeta atbalsta nebūtu īstenojamas. Tomēr manāms, ka rezultātus ietekmējusi arī nepietiekama koncentrācija un prioritāšu trūkums. Laikā, kad publiskie resursi ir ierobežoti un izaugsmi veicinoši ieguldījumi ir nepieciešami vairāk nekā jebkad agrāk, Komisija ir nolēmusi ierosināt būtiskus grozījumus kohēzijas politikā.

ERAF mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, mazinot reģionu attīstības līmeņa atšķirības. ERAF atbalsta reģionāla un vietēja mēroga attīstību, finansējot ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, klimata pārmaiņu seku pārvarēšanā un vides aizsardzībā, MVU atbalstā, kopējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumos, telekomunikācijās, enerģētikas un transporta infrastruktūrās, veselības aizsardzības, izglītības un sociālajā infrastruktūrā, kā arī ilgtspējīgā pilsētu attīstībā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.      Konsultācijas un ekspertu viedoklis

Priekšlikumu izstrādē ņēma vērā Piektā progresa ziņojuma par ekonomisko un sociālo kohēziju sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ES budžeta pārskatu[3], priekšlikumus daudzgadu finanšu shēmai[4], Piekto kohēzijas ziņojumu[5] un ziņojuma pieņemšanai sekojošās apspriedes.

Piektā kohēzijas ziņojuma secinājumu sabiedriskā apspriešana notika no 2010. gada 12. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim. Kopā tika saņemtas 444 atbildes. Respondentu vidū bija dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes, sociālie partneri, organizācijas, kas nodarbojas ar Eiropas jautājumiem, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas. Sabiedriskajā apspriešanā uzdeva vairākus jautājumus par kohēzijas politikas nākotni. Tās rezultātu apkopojumu[6] publicēja 2011. gada 13. maijā.

Priekšlikuma izstrādē izmantoja 2000.‑2006. gada programmu ex-post vērtējuma rezultātus, virkni pētījumu un ekspertu atzinumus. Ekspertu atzinumus sniedza arī augsta līmeņa grupa turpmākās kohēzijas politikas apspriešanai, kurā ietilpa dalībvalstu pārvaldes iestāžu eksperti un kura laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tikās 10 sanāksmēs.

Piektā kohēzijas ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātos redzams, ka attiecībā uz līdzekļu koncentrēšanu pastāv vispārēja vienošanās. Tomēr ir bažas par to, ka lēmumi par koncentrēšanu netiek pieņemti pareizajā līmenī. Daudzās atbildēs jo īpaši uzsvērta nepieciešamība būt elastīgiem un ņemt vērā teritoriālas īpatnības. Turklāt vairākās atbildēs paustas bažas, ka, pārāk daudz ierobežojot prioritātes ES līmenī, nesaglabātos vajadzīgā elastība piemērotu reģionālo attīstības stratēģiju noteikšanai.

2.2.      Ietekmes novērtējums

Tika apsvērtas iespējas īpaši attiecībā uz ERAF ieguldījumu divos sabiedriskā labuma veidos:

– sniedzot atbalstu uzņēmumiem, ieguldīt nodarbinātībā, pētniecībā un attīstībā un inovācijās,

– ieguldot pamata infrastruktūrā (piemēram, transporta, enerģētikas, vides, sociālajā un veselības aprūpes infrastruktūrā).

Citas jomas, kurās ERAF veic nozīmīgus ieguldījumus ES sabiedriskā labuma sniegšanā, netika apskatītas, jo secīgos novērtējumos un akadēmiskos pētījumos nav identificētas specifiskas problēmas attiecībā uz ERAF darbību.

Attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem var uzskatīt, ka šāds atbalsts — it īpaši dotāciju veidā — visvairāk ir nepieciešams maziem uzņēmumiem, novatoriskām darbībām un jomās ar rūpniecisku lejupslīdi, kurās notiek strukturālas izmaiņas. Daudz mazāk ir nepieciešams ieguldīt lielos uzņēmumos, ne tik inovatīvās jomās un reģionos, kas tāpat ir pievilcīgi investoriem. Infrastruktūras finansēšana visvairāk ir nepieciešama mazāk attīstītos reģionos, kur publiskajām iestādēm nav pietiekamu līdzekļu ieguldījumiem un kur nav iespējams atgūt ieguldījumu izmaksas, jo iedzīvotājiem ir zems ienākumu līmenis. Ieguldījumi pamata infrastruktūrā vairāk attīstītajos reģionos ir mazāk nepieciešami.

Izskatītie risinājumi ietvēra status quo, izmaiņas, lai līdzekļu piešķiršana kļūtu mērķtiecīgāka, un iespēju ievērojami ierobežot piemērošanas jomas, salīdzinot ar esošajām līdzekļu piešķiršanas iespējām. Tika izvēlēts risinājums, kas attiecas uz mērķtiecības palielināšanu un kas palielina efektivitāti un ES finansējuma pievienoto vērtību, bet tai pat laikā atstāj reģioniem pietiekamu elastību attiecībā uz ieguldījumiem un samazina risku, ka darbības, kurām nepieciešams finansējums, netiek ietvertas piemērošanas jomā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Eiropas reģionālajai politikai ir būtiska nozīme vietējo līdzekļu mobilizēšanā un iekšējā potenciāla attīstībā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu Eiropas Savienībai ir jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāveicina vispārēja harmoniska attīstība, mazinot reģionu attīstības līmeņu atšķirības un veicinot attīstību vismazāk attīstītajos reģionos.

Ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju sekmē ar trīs ES fondu palīdzību. Saskaņā ar LESD 176. pantu ERAF mērķis ir veicināt attīstību un strukturālo pielāgošanos reģionos, kuru attīstība atpaliek, un tajos rūpniecības reģionos, kur sākusies lejupslīde.

LESD 174. pantā noteikts, ka īpaša uzmanība jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nopietnas demogrāfiskās problēmas, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.

LESD 349. pantā norādīts, ka jāveic īpaši pasākumi, lai ņemtu vērā visattālāko reģionu strukturālo sociālo un ekonomisko situāciju, ko sarežģī specifiski apstākļi, kuri ārkārtīgi ierobežo to attīstību. Īpašajos pasākumos jāietver nosacījumi piekļuvei struktūrfondiem.

Kā paredzēts Komisijas darba programmā, kohēzijas atbalstam paredzētā ES finansējuma pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu.

Kā uzsvērts ES budžeta pārskatīšanā, “ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”[7]. Tiesību akta priekšlikumā būs ievērots subsidiaritātes princips, jo ERAF uzdevumi ir noteikti Līgumā un politiku īsteno saskaņā ar dalītās vadības principu, ievērojot dalībvalstu un reģionu iestāžu pilnvaras.

Juridiskais instruments un pasākuma veids (tas ir, finansējums) ir definēti LESD, kurā ir rodams struktūrfondu juridiskais pamatojums un kurā noteikts, ka struktūrfondu uzdevumi, prioritārie mērķi un uzbūve ir jānosaka regulās.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai ir paredzēti EUR 376 miljardi ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2014.–2020. gadam.

Budžeta priekšlikums 2014.–2020. gadam || miljardi EUR

Konverģences reģioni Pārejas reģioni Konkurētspējas reģioni Teritoriāla sadarbība Kohēzijas fonds Papildu piešķīrums attālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem || 162,6 39 53,1 11,7 68,7 0,926

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments transporta, enerģētikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē || 40 (ar papildu EUR 10 miljardiem, kas nošķirti Kohēzijas fondā)

*Visi skaitļi 2011. gada salīdzināmās cenās

Lai palielinātu fondu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, Komisijas priekšlikumā ir noteiktas minimālās ieguldījumu daļas Eiropas Sociālajam fondam (ESF) katrā reģionu grupā. Šo daļu piemērošanas rezultātā minimālā vispārējā ESF daļa ir 25 % no budžeta, kas piešķirts kohēzijas politikai, t.i., EUR 84 miljardi. Tas nozīmē, ka ERAF laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir pieejami ne vairāk kā EUR 183,3 miljardi.

5.           IEROSINĀTĀS REGULAS SATURA KOPSAVILKUMS

Ierosinātajā regulā ir noteikta ERAF darbības joma, kā arī definētas aktivitātes, kuras nevar pretendēt uz atbalstu. Tajā ir nosauktas ieguldījuma prioritātes katram tematiskajam mērķim.

Pārejas reģioniem un vairāk attīstītajiem reģioniem lielākā daļa no viņu piešķīruma (izņemot ESF) būs jākoncentrē energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomās, MVU konkurētspējas un inovāciju jomās. Mazāk attīstīti reģioni savu piešķīrumu varēs veltīt lielākam skaitam mērķu, kas saistīti ar plašākām attīstības vajadzībām. Ierosinātajā mehānismā paredzēts, ka:

– attīstītākajos un pārejas reģionos vismaz 80% līdzekļu jākoncentrē energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, pētniecībai un inovācijām un MVU atbalstam, no kā 20% jāvelta energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomai; ņemot vērā esošās pārstrukturēšanās vajadzības tajos reģionos, kas pakāpeniski pārtrauc konverģenci, minimālais daudzums ir jāsamazina līdz 60%;

– mazāk attīstītajos reģionos vismaz 50% līdzekļu jākoncentrē energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, inovācijām un MVU atbalstam, no kuriem 6% jāvelta energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomai.

Regulas priekšlikumā ir veltīta pastiprināta uzmanība pilsētu ilgtspējīgai attīstībai. Pastiprinātā uzmanība ir jāvelta, piešķirot vismaz 5% ERAF līdzekļu pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, pilsētu attīstības platformas izveidošanai, lai veicinātu spēju veidošanu un pieredzes apmaiņu, un to pilsētu saraksta veidošanai, kurās tiks īstenotas darbības pilsētu ilgtspējīgai attīstībai.

Regulas priekšlikuma nolūks ir palielināt finansējuma mērķtiecību, nosakot kopējus rādītājus attiecībā uz fiziskajiem rezultātiem, kā arī koncentrēties uz tiem rezultātiem, kas attiecas uz finansējuma galamērķi.

Regulas priekšlikumā ir minēta nepieciešamība darbības programmās veltīt īpašu uzmanību specifiskām grūtībām tajos reģionos, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nopietnas demogrāfiskās problēmas.

Visbeidzot, regulas priekšlikumā ir īpaši noteikumi īpašā papildu piešķīruma izmantošanai attālākajos reģionos.

2011/0275 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Līguma 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības. Tādēļ ERAF palīdz mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un apmēru, kādā mazāk labvēlīgi reģioni, tostarp lauku apvidi un pilsētas, rūpnieciskie reģioni, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, apgabali, kuros ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nopietnas demogrāfiskās problēmas, piemēram, salas, kalnaini apvidi, mazapdzīvoti apvidi un pierobežas apvidi, atpaliek attīstībā.

(2) Noteikumi, kas ir kopīgi ERAF, Eiropas Sociālajam fondam (ESF) (turpmāk tekstā — “struktūrfondi”) un Kohēzijas fondam, ir paredzēti […] Regulā (ES) Nr. […]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006[10] [Kopīgo noteikumu regula — “KNR”].

(3) Būtu jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz to darbību veidiem, kuras saskaņā ar Regulā (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] noteiktajiem tematiskajiem mērķiem drīkst finansēt no ERAF. Tāpat būtu jānosaka un jāprecizē izdevumi ārpus ERAF darbības jomas, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai iekārtās, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK [11], darbības jomā.

(4) Lai ievērotu ERAF īpašās vajadzības un ņemtu vērā stratēģijā “Eiropa 2020”[12] paredzēto, ka kohēzijas politikai ir jāatbalsta gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, katrā no Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. pantā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem ERAF specifiskās darbības ir jānosaka kā “ieguldījumu prioritātes”.

(5) ERAF būtu jādod ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020”, tādējādi nodrošinot lielāku ERAF atbalsta koncentrēšanu Savienības prioritāšu atbalstam. ERAF finansējums atbilstoši atbalstīto reģionu kategorijai būtu jākoncentrē pētniecībai un inovācijām, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un klimata pārmaiņu seku mazināšanai. Koncentrācijas līmenim būtu jāņem vērā reģiona attīstības līmenis, kā arī to reģionu īpašās vajadzības, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāks nekā 75 % no ES-25 vidējā IKP pārskata periodā.

(6) Pirms dalībvalstis izstrādā darbības programmu projektus, tām būtu jāsaņem vienots rādītāju kopums programmas īstenošanas progresa vērtēšanai. Šie rādītāji būtu jāpapildina ar katrai programmai raksturīgiem rādītājiem.

(7) Ilgtspējīgas pilsētu attīstības ietvaros ir jāatbalsta integrētas darbības, lai risinātu pilsētu ekonomiskās, vides, klimata un sociālās grūtības, un noteikt procedūru to pilsētu saraksta izveidošanai, uz kurām attiecas šādas darbības, kā arī tām paredzēto finansējuma piešķīrumu.

(8) Ņemot vērā pieredzi un priekšrocības, kas gūtas saistībā ar integrētu pasākumu veikšanu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai to darbības programmu ietvaros, ko līdzfinansēja ERAF laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam, Savienības līmenī būtu jāveic nākamais pasākums, izveidojot pilsētu attīstību platformu.

(9) ERAF būtu jāatbalsta inovatīvas darbības ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā, lai atrastu vai pārbaudītu Savienības nozīmes problēmu risinājumus, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

(10) ERAF būtu jārisina problēmas saistībā ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts 1994. gada Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem 6. mērķim saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, kuras izjūt dažas salas, kalnaini apgabali, pierobežas apgabali un mazapdzīvoti apvidi, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību.

(11) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš attālākajiem reģioniem, proti, izņēmuma kārtā paplašinot ERAF darbības jomu, lai finansētu darbības atbalstu, kurš saistīts ar tādu papildu izmaksu kompensāciju, kas izriet no to ekonomiskās un sociālās situācijas, kuru pastiprina Līguma 349. pantā minētie faktori, tas ir, ka šie reģioni atrodas tālu, tie ir salas, tie ir mazi, tiem piemīt sarežģīta topogrāfija un klimats un tie ir ekonomiski atkarīgi no dažiem ražojumiem, un šie apstākļi ir pastāvīgi un to kombinācija stipri ierobežo šo reģionu attīstību. Lai atbalstītu esošo un jaunu ekonomisko darbību attīstību, vismaz 50 % no īpašā papildu piešķīruma būtu jāpiešķir darbībām, kas dažādo un modernizē attālāko reģionu ekonomiku.

(12) Lai noteiktu procedūras, ar kurām izvēlas un īsteno inovatīvas darbības, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz saturu un darbības jomu, kas noteikts 9. pantā. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija nodrošinātu pienācīgu apspriešanu, tostarp speciālistu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz to pilsētu saraksta uzveidošanu, kuras piedalās pilsētu attīstības platformā, būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras izmantojamas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[13].

(14) Šī regula aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu[14]. Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1080/2006 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Kopīgie noteikumi

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, tā atbalsta piemērošanu mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai, un Eiropas teritoriālajai sadarbībai”, kā arī īpašos noteikumus attiecībā uz ERAF atbalstu mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”.

2. pants ERAF uzdevumi

ERAF līdzfinansē atbalstu, kura mērķis ir stiprināt sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības, atbalstot attīstību un reģionālo ekonomiku strukturālo pārveidošanos, tai skaitā pārveidojot rūpniecības reģionus, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, un atpalikušus reģionus.

3. pants ERAF atbalsta apmērs

1. ERAF atbalsta:

(a) produktīvus ieguldījumus, kas veicina pastāvīgu darba vietu radīšanu un saglabāšanu, ar tiešu palīdzību ieguldījumiem mazos un vidējos uzņēmumos (MVU);

(b) ieguldījumus infrastruktūrā, ar kuru sniedz pamata pakalpojumus iedzīvotājiem enerģētikas, vides, transporta un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās;

(c) ieguldījumus sociālajā, veselības aprūpes un izglītības infrastruktūrā;

(d) iekšējā potenciāla attīstību, atbalstot reģionālo un vietējo attīstību, pētniecību un inovācijas. Šie pasākumi ir šādi:

i)        kapitālieguldījums iekārtās un maza izmēra infrastruktūrā,

ii)       atbalsts un pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem, it īpaši MVU,

iii)      atbalsts sabiedriskajām pētniecības un inovāciju iestādēm un ieguldījums uzņēmumu tehnoloģijās un lietišķajos pētījumos,

iv)      tīklošana, sadarbība un pieredzes apmaiņa starp reģioniem, pilsētām, kā arī starp sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aizsardzības dalībniekiem;

(e) tehnisko palīdzību.

Vairāk attīstītajos reģionos ERAF neatbalsta ieguldījumus infrastruktūrā, ar kuru sniedz pamata pakalpojumus iedzīvotājiem vides, transporta un IKT jomās.

2. ERAF neatbalsta:

(a) atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu;

(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu iekārtās, kas ir Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā;

(c) tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, pārstrādi un reklāmu;

(d) grūtībās nonākušus uzņēmumus, kā tie ir definēti Savienības valsts atbalsta noteikumos.

4. pants Tematiskā koncentrācija

Tematiskie mērķi, kas minēti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. pantā, un atbilstošās ieguldījumu prioritātes, kuras noteiktas šīs regulas 5. pantā, ko ERAF drīkst līdzfinansēt, ir jākoncentrē šādi:

(a) attīstītākajos reģionos un pārejas reģionos:

i)       vismaz 80 % no kopējā ERAF finansējuma valsts līmenī piešķir tematiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. panta 1., 3. un 4. punktā, kā arī

ii)       vismaz 20 % no kopējā ERAF finansējuma valsts līmenī piešķir tematiskajam mērķim, kas minēts Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. panta 4. punktā;

(b) mazāk attīstītajos reģionos:

i)       vismaz 50 % no kopējā ERAF finansējuma valsts līmenī piešķir tematiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. panta 1., 3. un 4. punktā,

ii)       vismaz 6 % no kopējā ERAF finansējuma valsts līmenī piešķir tematiskajam mērķim, kas minēts Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. panta 4. punktā.

Atkāpjoties no šā panta a) punkta i) apakšpunkta, reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāks nekā 75 % no ES–25 vidējā IKP atskaites periodā, bet kuri no 2014. līdz 2020. gadam ir tiesīgi saņemt atbalstu pārejas reģionu vai vairāk attīstīto reģionu kategorijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 82. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteikto, vismaz 60 % no kopējā ERAF finansējuma valsts līmenī piešķir katram tematiskajam mērķim, kas minēts Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. panta 1., 3. un 4. punktā.

5. pants Ieguldījumu prioritātes

ERAF atbalsta turpmāk uzskaitītās ieguldījumu prioritātes atbilstoši Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. pantā minētajiem tematiskajiem mērķiem.

(1) Pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un inovāciju veicināšana:

(a) uzlabojot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi,

(b) sekmējot uzņēmumu ieguldījumu P&I, preču un pakalpojumu attīstību, tehnoloģiju apmaiņu, sociālās inovācijas un sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklošanu, kopu izveidi un tiešu inovāciju ar viedās specializācijas palīdzību,

(c) atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, pilotiekārtas, produktu validēšanu agrīnās tā izstrādes stadijās, palielinātas ražošanas spējas un svarīgāko pamattehnoloģiju pirmo ražošanu, kā arī universālo tehnoloģiju izplatīšanu.

(2) IKT pieejamības un izmantošanas palielināšana un kvalitātes paaugstināšana:

(a) paplašinot platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību,

(b) attīstot IKT produktus un pakalpojumus, e-komerciju un palielinot pieprasījumu IKT jomā,

(c) veicinot IKT lietošanu e-pārvaldībai, e-mācībām, e-iekļaušanai un e-veselībai.

(3) MVU konkurētspējas sekmēšana:

(a) sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu izveidošanu,

(b) attīstot jaunus uzņēmējdarbības modeļus MVU, it īpaši starptautiskajai darbībai.

(4) Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni visos sektoros veicināšana:

(a) sekmējot atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali,

(b) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu MVU,

(c) atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībās,

(d) attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,

(e) veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(5) Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršanas un pārvaldības veicināšana:

(a) atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām;

(b) veicinot ieguldījumu, kas ļauj risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas, ātri atgūties no katastrofām un izstrādāt katastrofu pārvarēšanas sistēmas.

(6) Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitātes veicināšana:

(a) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai ieguldīt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu vides acquis noteiktās prasības,

(b) pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai ieguldīt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu vides acquis noteiktās prasības,

(c) aizsargājot, veicinot un attīstot kultūras mantojumu,

(d) aizsargājot bioloģisko daudzveidību, augsni un veicinot ekosistēmu pakalpojumus, tai skaitā Natura 2000[15] un zaļās infrastruktūras,

(e) veicot darbības pilsētvides uzlabošanai, tai skaitā pamestu rūpniecisku teritoriju atjaunošanu un gaisa piesārņojuma samazināšanu.

(7) Ilgtspējīga transporta veicināšana un sastrēgumu novēršana galvenajās tīkla infrastruktūrās:

(a) atbalstot daudzmodālo Eiropas vienoto transporta telpu, ieguldot Eiropas transporta tīklā (TEN-T),

(b) palielinot reģionālo mobilitāti ar sekundāro un terciāro transporta mezglu pievienošanu TEN-T infrastruktūrai,

(c) attīstot videi draudzīgas un zema oglekļa dioksīda emisijas līmeņa transporta sistēmas, kā arī veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās,

(d) attīstot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļu sistēmu.

(8) Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalsts:

(a) attīstot uzņēmējdarbības inkubatorus un ieguldot pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības izveides atbalstā,

(b) vietējas attīstības ierosmes un atbalsts struktūrām, kas sniedz kaimiņattiecību pakalpojumus, lai radītu jaunas darba vietas, ja šādas darbības nav ietvertas Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [ESF] darbības jomā;

(c) ieguldot valsts nodarbinātības dienestu infrastruktūrā.

(9) Sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību:

(a) ieguldot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas veicina valsts, reģionālo un vietējo attīstību, samazinot atšķirības attiecībā uz veselības stāvokli, un atbalstot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem;

(b) fiziskas un ekonomiskas atjaunošanās atbalsts trūcīgām pilsētu un lauku kopienām,

(c) atbalsts sociālajiem uzņēmumiem.

(10) Ieguldījums izglītībā, prasmju pilnveidošanā un mūžizglītībā, attīstot mācību un apmācību infrastruktūru.

(11) Institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana, veicinot valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un institucionālās spējas saistībā ar ERAF īstenošanu, un atbalstot ESF atbalstīto valsts pārvaldes darbību efektivitāti un institucionālās spējas.

II nodaļa Rādītāji ERAF atbalsta mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

6. pants Rādītāji mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

Kopējos rādītājus, kas ir uzskaitīti šīs regulas pielikumā, izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [...]/2012 [KNR] 24. panta 3. punktu tad, kad tas ir nepieciešams. Kopējo rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

Programmai raksturīgo īstenošanas rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

Programmai raksturīgo rezultātu rādītājiem par atskaites vērtībām izmanto jaunākos pieejamos datus un mērķvērtības nosaka 2022. gadam, bet tās var izteikt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

III nodaļa

Īpaši noteikumi saistībā ar atsevišķām teritoriālām īpatnībām

7. pants

Ilgtspējīga pilsētu attīstība

1. ERAF darbības programmas atbalsta ilgtspējīgu pilsētu attīstību ar tādu stratēģiju palīdzību, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata un sociālo problēmu risināšanai.

2. Katra dalībvalsts savā partnerības līgumā izveido to pilsētu sarakstu, kurās tiks īstenotas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un norāda orientējošu gada piešķīrumu šīm darbībām valsts līmenī.

Vismaz 5 % no ERAF finansējuma valsts līmenī piešķir integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, kas deleģēts pilsētu pārvaldībai ar Regulas (EK) Nr. […]/2012 [KNR] 99. pantā minēto integrēto teritoriālo ieguldījumu palīdzību.

8. pants

Pilsētu attīstības platforma

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. […]/2012 [KNR] 51. pantu Komisija izveido pilsētu attīstības platformu, lai veicinātu spēju attīstīšanu un sadarbību starp pilsētām, un pieredzes apmaiņu par pilsētvides politiku Savienības līmenī attiecībā uz ERAF ieguldījumu prioritātēm un ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

2. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izveido to pilsētu sarakstu, kuras piedalīsies platformā, pamatojoties uz partnerības līgumos ietvertajiem sarakstiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Sarakstā būs ne vairāk kā 300 pilsētas, un maksimālais pilsētu skaits no katras dalībvalsts ir 20. Pilsētas izvēlas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a) iedzīvotāju skaits, ņemot vērā valsts pilsētu sistēmu īpatnības,

(b) stratēģiju pastāvēšana integrētām darbībām pilsētu ekonomisko, vides, klimata un sociālo problēmu risināšanai.

3. Platforma atbalsta arī sadarbību tīklu veidošanu starp pilsētām, kurās notiek inovatīvas darbības, kas uzsāktas pēc Komisijas iniciatīvas.

9. pants Inovatīvas darbības ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā

1.           Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF drīkst atbalstīt inovatīvas darbības ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā, nepārsniedzot 0,2 % no ERAF kopējā ikgadējā finansējuma piešķīruma. Tās ietver pētījumus un eksperimentālos projektus attiecībā uz jaunu risinājumu atrašanu vai pārbaudīšanu tām Savienības līmeņa nozīmes problēmām, kas saistītas ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

2.           Atkāpjoties no šīs regulas 4. panta, inovatīvas darbības var atbalstīt visas aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. […]/2012 [KNR] 9. pantā minētos tematiskos mērķus un atbilstošās ieguldījumu prioritātes.

3.           Atbilstoši šīs regulas 13. pantam Komisija pieņem deleģētos aktus attiecībā uz inovatīvu darbību izvēles procedūru un īstenošanu.

10. pants Reģioni ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem

ERAF līdzfinansētajās darbības programmās tādās teritorijās, kurās ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nopietnas demogrāfiskās problēmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2012 [KNR] 111. panta 4. punktu, pievērš īpašu uzmanību šo teritoriju specifiskajām grūtībām.

11. pants Attālākie reģioni

1. Īpašo papildu piešķīrumu attālākajiem reģioniem izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar Līguma 349. pantā minētajām grūtībām, kuras izjūt attālākie reģioni, atbalstot:

(a) Regulas (EK) Nr. .../2012 [KNR] 9. pantā minētos tematiskos mērķus,

(b) kravas pārvadājumu pakalpojumus un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem,

(c) darbības, kas ir saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, ražošanas līdzekļu pārmērīgu izmēru un uzturēšanu, kā arī ar cilvēkkapitāla trūkumu vietējā darba tirgū.

Vismaz 50 % no īpašā papildu piešķīruma piešķir darbībām, kas veicina attālāko reģionu ekonomikas dažādošanu un modernizāciju, īpašu uzsvaru liekot uz Regulas (EK) Nr. [...]/2012 [KNR] 9. panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem tematiskajiem mērķiem.

2. Īpašo papildu piešķīrumu drīkst arī izmantot, lai palīdzētu finansēt darbības atbalstu un izdevumus, ar ko sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus attālākajos reģionos.

3. Summa, kurai piemēro līdzfinansēšanas likmi, ir proporcionāla 1. punktā noteiktajām papildu izmaksām, kas rodas saņēmējam, vienīgi attiecībā uz darbības atbalstu un izdevumiem, ar kuriem sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus, un attiecībā uz ieguldījumu izdevumiem ar to drīkst segt atbilstīgo izdevumu kopsummu.

4. Finansējumu saskaņā ar šo pantu neizmanto, lai atbalstītu:

(a) darbības, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums,

(b) palīdzību pasažieru pārvadājumiem, kas atļauta saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

(c) atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem.

IV nodaļa Nobeiguma noteikumi

12. pants Pārejas noteikumi

1.           Šī regula neliedz turpināt vai grozīt — tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt — atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus minētajam atbalstam piemēro 2013. gada 31. decembrī un kurus tādēļ pēc šā termiņa minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem turpina piemērot līdz to noslēgumam.

2.           Pieteikumi atbalsta saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006, paliek spēkā.

13. pants Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Komisijai no 2014. gada 1. janvāra uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģējumu, kas minēts 9. panta 3. punktā. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 9. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

14. pants Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Fondu koordinācijas komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

15. pants Atcelšana

Ar šo regulu atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pants Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome līdz 2022. gada 31. decembrim šo regulu pārskata saskaņā ar Līguma 177. pantu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kopējie rādītāji ERAF atbalstam mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” (6. pants)

|| MĒRVIENĪBA || NOSAUKUMS

Produktīvi ieguldījumi || ||

|| uzņēmumi || Dotēto uzņēmumu skaits

|| uzņēmumi || Finansējuma, kas nav dotācijas, saņemošo uzņēmumu skaits

|| uzņēmumi || Nefinansiālu atbalstu saņemošo uzņēmumu skaits

|| uzņēmumi || Atbalstīto jauno uzņēmumu skaits

|| EUR || Privāts ieguldījums, kas papildina valsts ieguldījumu MVU (dotācijas)

|| EUR || Privāts ieguldījums, kas papildina valsts ieguldījumu MVU (kas nav dotācijas)

|| pilnas slodzes ekvivalents || Darba vietu skaits, kas radīts atbalstītajos MVU

Tūrisms || apmeklējumi || Apmeklējumu skaits atbalstītajos objektos

IKT infrastruktūra || cilvēku skaits ||  Iedzīvotāji, kuriem pieejams platjoslas pakalpojums ar vismaz 30 Mb/s ātrumu

Transports || ||

Dzelzceļš || km || Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums

||  tai skaitā: TEN-T

km || Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

||  tai skaitā: TEN-T

Autoceļi || km || Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums

|| tai skaitā: TEN-T

km || Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

|| tai skaitā: TEN-T

Pilsētas transports || pasažieru braucieni || Pasažieru braucienu, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus, skaita pieaugums

Iekšējie ūdensceļi || tonnas-km || Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu pieaugums

Vide || ||

Cietie atkritumi || tonnas || Atkritumu pārstrādes papildjauda

Ūdens apgāde || cilvēku skaits || Modernizētās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums

|| m3 || Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā

Notekūdeņu attīrīšana || cilvēku ekvivalents || Modernizētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums

Risku novēršana un pārvaldība || cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem

cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības un citiem aizsardzības pasākumiem

Augsnes sanācija || hektāri || Kopējā sanētās augsnes platība

Augsnes sablīvējums || hektāri || Izmaiņas augsnē, kas sablīvēta apbūves rezultātā

Daba un bioloģiskā daudzveidība || hektāri || Dzīvotņu platība labākas saglabāšanas stāvoklī

Pētniecība, inovācija || ||

|| cilvēku skaits || P&I darbinieku/pētnieku skaits, kas strādā jaunuzbūvētās vai jauniekārtotās pētniecības infrastruktūrās

|| uzņēmumi || Uzņēmumu, kas sadarbojas ar atbalstītajām pētniecības iestādēm, skaits

|| pilnas slodzes ekvivalents || P&A darbinieku/pētnieku amata vietu, kas radītas atbalstītajās iestādēs, skaits

|| EUR || Privāts ieguldījums, kas papildina valsts ieguldījumu inovācijās vai pētniecības un attīstības projektos

|| uzņēmumi || Tādu uzņēmumu skaits, kuri atbalstītu inovāciju vai P&A projektu rezultātā izveidojuši jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, kuri ir jauni tirgū

|| uzņēmumi || Tādu uzņēmumu skaits, kas atbalstītu inovāciju vai P&A projektu rezultātā izveidojuši jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, kuri ir jauni uzņēmumam

Enerģētika un klimata pārmaiņas || ||

Atjaunojamie energoresursi || MW || No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda

Energoefektivitāte || mājsaimniecības || Mājsaimniecību skaits ar augstāku energopatēriņa klasi

|| kWh/gadā || Primārā energopatēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās

|| lietotāju skaits || Enerģijas lietotāju ar viedo tīklu pieslēgumu skaita pieaugums

Siltumnīcefekta gāzu samazinājums || CO2 tonnu ekv. || Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums CO2 ekvivalentā

Sociālā infrastruktūra || ||

Bērnu aprūpe un izglītība || cilvēku skaits || Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūrā

Veselība || cilvēku skaits || Atbalstīto medicīnas pakalpojumu veiktspēja

Mājokļi || mājsaimniecības || Mājsaimniecību skaits, kuras gūst labumu no mājokļu apstākļu uzlabošanas

Kultūras mantojums || apmeklējumi || Apmeklējumu skaits atbalstītajos objektos

Pilsētu attīstība || ||

|| cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijās ar integrētām pilsētu attīstības stratēģijām

|| kvadrātmetri || Jaunas sabiedriskās vietas pilsētās

|| kvadrātmetri || Jaunas sabiedriskās vai saimnieciskas nozīmes ēkas pilsētās

|| kvadrātmetri || Jauni mājokļi pilsētās

[1]               COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[2]               Komisijas paziņojums “EIROPA 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[3]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu parlamentiem “ЕS budžeta pārskats”, COM(2010) 700 galīgā redakcija, 19.10.2010.

[4]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets Eiropai 2020”, COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[5]               Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 2010. gada novembris.

[6]               Komisijas dienestu darba dokuments “Rezultāti, kas iegūti, veicot sabiedrisko apspriešanu par secinājumiem, kas izdarīti Piektajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”, SEC(2011) 590 galīgā redakcija, 13.5.2011.

[7]               COM (2010) 700 galīgā redakcija, 19.10.2010.

[8]               OV C , ... , . lpp.

[9]               OV C , ... , . lpp.

[10]             OV L , , . lpp.

[11]             OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

[12]             Komisijas paziņojums “EIROPA 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[13]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[14]             OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.

[15]             Izveidots kā saskaņots īpašo aizsargājamo teritoriju Eiropas ekoloģiskais tīkls, pamatojoties uz 3. panta 1. punktu Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.