52011PC0612

{SEC(2011)1138 final}

{SEC(2011)1139 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””. Šajā priekšlikumā Komisija nolēma kohēzijas politiku kā būtisku elementu joprojām saglabāt nākamajā finanšu paketē, un uzsvēra tās lielo nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Tāpēc Komisija ieteica vairākos būtiskos veidos mainīt kohēzijas politikas izstrādi un īstenošanu. Dažas galvenās priekšlikuma iezīmes ir šādas: finansējumu koncentrēt nelielam skaitam tādu prioritāšu, kas ir ciešāk saistītas ar stratēģiju “Eiropa 2020”, galveno uzmanību pievērst rezultātiem, uzraudzīt, kā tiek sasniegti saskaņotie mērķi, vairāk izmantot nosacījumus un vienkāršot izpildi.

Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē Kohēzijas fonda darbību, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1084/2006. Tā pamatojas uz darbu, kas sākts, kopš 2007. gada maijā publicēja Ceturto kohēzijas ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie reģionu uzdevumi turpmākajās desmitgadēs un uzsākta diskusija par turpmāko kohēzijas politiku. Komisija 2010. gada 9. novembrī pieņēma Piekto kohēzijas ziņojumu, kurā analizētas tendences sociālajā jomā un ekonomikā un iezīmēti turpmākās kohēzijas politikas virzieni.

Kohēzijas politikai ir liela nozīme kā solidaritātes apliecinājumam ar nabadzīgākajiem un vājākajiem ES reģioniem, taču tā ir vēl kas vairāk. Viena no lielākajiem ES panākumiem bijusi spēja celt dzīves līmeni visiem saviem pilsoņiem. ES to veic, ne vien palīdzot attīstīties un augt nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem, bet arī īstenojot savu lomu tāda vienotā tirgus integrācijā, kura izmēri paver pieeju tirgum un apjomradītus ietaupījumus visām ES daļām, gan bagātām, gan nabadzīgām, gan lielām, gan mazām. Komisijas novērtējumā par iepriekšējiem kohēzijas politikas izdevumiem ir sastopami daudzi piemēri investīcijām, kas radījušas tādu pievienoto vērtību, izaugsmi un darba vietas, kuras bez ES budžeta atbalsta nebūtu īstenojamas. Tomēr manāms, ka rezultātus ietekmējusi arī nepietiekama koncentrācija un prioritāšu trūkums. Laikā, kad publiskie resursi ir ierobežoti un izaugsmi veicinoši ieguldījumi ir nepieciešami vairāk nekā jebkad agrāk, Komisija ir nolēmusi kohēzijas politikā ierosināt būtiskus grozījumus.

Dalībvalstīm, kurās NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES–27 valstu vidējā rādītāja, Kohēzijas fonds palīdz veikt ieguldījumus TEN‑T transporta tīklos un vides aizsardzībā. Daļa no Kohēzijas fonda piešķīruma (EUR 10 miljardi) tiks norobežoti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā galveno transporta tīklu finansēšanai. No Kohēzijas fonda līdzekļiem var atbalstīt arī projektus, kas saistīti ar enerģētiku, taču to ietekmei nepārprotami jābūt videi labvēlīgai, piemēram, tiem jāsekmē energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas izmantošana.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1. Konsultācijas un ekspertu viedoklis

Priekšlikuma izstrādē ņēma vērā gan Piektā progresa ziņojuma par ekonomisko un sociālo kohēziju sabiedriskās apspriešanas rezultātus, gan ES budžeta pārskatīšanu[1], priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu[2], Piekto kohēzijas ziņojumu[3] un konsultācijas pēc ziņojuma pieņemšanas.

Piektā kohēzijas ziņojuma secinājumu sabiedriskā apspriešana notika no 2010. gada 12. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim. Kopā tika saņemtas 444 atbildes. Respondentu vidū bija dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes, sociālie partneri, Eiropas līmeņa organizācijas, nevalstiskās organizācijas, pilsoņi un citas ieinteresētās personas. Sabiedriskajā apspriešanā uzdeva vairākus jautājumus par kohēzijas politikas nākotni. Tās rezultātu apkopojumu[4] publicēja 2011. gada 13. maijā.

No 2010. gada 4. maija līdz 15. septembrim notika arī sabiedriskā apspriešana par Eiropas transporta tīkla nākotni. Lielākā daļa ieinteresēto personu, it īpaši dalībvalstu un reģionu līmenī, atbalsta to, lai ciešāk saskaņotu finanšu instrumentus, ar kuriem ES līmenī finansē TEN-T, proti, kohēzijas politiku, pētniecības un inovācijas finansējumu, TEN-T programmas un EIB intervences pasākumus.

Tika izmantoti 2000.–2006. gada programmu ex-post izvērtējumu rezultāti un plaša spektra pētījumi, un ekspertu padomi. Ekspertu atzinumus sniedza arī augsta līmeņa grupa turpmākās kohēzijas politikas apspriešanai, kurā ietilpa dalībvalstu pārvaldes iestāžu eksperti un kura laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tikās 10 sanāksmēs.

2.2. Ietekmes novērtējums

Īpaši izvērtēja risinājumus attiecībā uz Kohēzijas fonda ieguldījumu transporta un vides pamatinfrastruktūrai paredzētās investīcijās. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 171. un 177. pantu Kohēzijas fonda mērķis ir atbalstīt Eiropas transporta tīkla projektus.

Novērtēja vairākus risinājumus, kā nodrošināt, lai finansējumu piešķiršanas nosacījums būtu pareizs makrofiskālais regulējums, tostarp līdzšinējo risinājumu, kurā pastāv ne īpaši stingri ex-post nosacījumi, kas līdz šim nav piemēroti, risinājumu ar stingrākiem ex-post nosacījumiem un tādu risinājumu ar ex-ante nosacījumiem, kam būtu nepieciešama priekšnosacījumu izpilde jau pirms programmu pieņemšanas.

Tādiem kritērijiem kā atbildība, pārredzamība un prognozējamība vislabāk atbilst spēkā esošās sistēmas attīstīšana, vienlaikus nodrošinot, lai izaugsmei labvēlīgu investīciju efektivitāti nevājinātu slikta fiskālā politika. Šāda procedūra paredz atkārtotu pārkāpumu gadījumā visas saistības vai daļu no tām apturēt un pieļauj zināmu elastību, taču tikai ārkārtas ekonomiskos apstākļos. Tā nodrošina arī Kohēzijas fonda / struktūrfondu makrofiskālo nosacījumu noteikumu pilnīgu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta jaunajiem budžeta uzraudzības noteikumiem.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Eiropas reģionālajai politikai ir būtiska nozīme vietējo priekšrocību mobilizēšanā un centienu koncentrēšanā uz iekšējā potenciāla attīstību.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu Eiropas Savienībai ir jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāveicina vispārēja harmoniska attīstība, mazinot reģionu attīstības līmeņu atšķirības un veicinot attīstību vismazāk attīstītajos reģionos.

LESD norādīts, ka Kohēzijas fondu izveido ar mērķi sniegt atbalstu tādiem projektiem vides un Eiropas transporta tīklu jomā, kas attiecas uz transporta infrastruktūru. LESD 192. pantā minēta arī Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošana videi gadījumos, kad kādas dalībvalsts iestādēm izmaksas ir nesamērīgas, un tādēļ nav iespējams izmantot principu, ka maksā piesārņotājs. LESD 28. protokolā norādīts, ka Kohēzijas fonds sniegs atbalstu projektiem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Savienības vidējā.

Kā norādīts Komisijas darba programmā, kohēzijas atbalstam paredzētā ES finansējuma pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu.

Kā uzsvērts ES budžeta pārskatīšanā, “ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”[5]. Tiesību akta priekšlikumā būs ievērots subsidiaritātes princips, jo ERAF uzdevumi ir noteikti Līgumā, un politiku īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, ievērojot dalībvalstu un reģionu institucionālās pilnvaras.

Gan likumdošanas instruments, gan pasākuma veids (tas ir, finansējums) ir definēti LESD, kurā rodams Kohēzijas fonda juridiskais pamats un kurā noteikts, ka minētā fonda uzdevumi, prioritārie mērķi un uzbūve nosakāmi regulās.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai ietilpst priekšlikums par EUR 376 miljardiem 2014.–2020. gadam.

Budžeta priekšlikums 2014.–2020. gadam || miljardi EUR

Konverģences reģioni Pārejas reģioni Konkurētspējas reģioni Teritoriālā sadarbība Kohēzijas fonds Papildu piešķīrums attālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem || 162,6 39 53,1 11,7 68,7 0,926

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments transporta, enerģētikas un IKT nozarē || EUR 40 miljardi (ar Kohēzijas fondā papildu norobežotiem EUR 10 miljardiem)

*Visi skaitļi 2011. gada salīdzināmās cenās

5.           IEROSINĀTĀS REGULAS SATURA KOPSAVILKUMS

Ierosinātajā regulā ir noteikts Kohēzijas fonda intervences tvērums. Tajā ietilpst pants par tvērumu, kurā noteiktas vispārīgās intervences jomas transporta un vides nozarēs. Intervences tvērums ir konkretizēts arī ar tādu neatbalstāmo pasākumu sarakstu, kas nebūs tiesīgi uz atbalstu, un ar investīciju prioritāšu sarakstu.

Vides jomā ar Kohēzijas fonda atbalstu varēs investēt tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana, kā arī investēt ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs un pilsētvidē. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu uz atbalstu ir tiesīgi arī ieguldījumi enerģētikā, ja vien tiem ir labvēlīga ietekme uz vidi. Tāpēc atbalsts pieejams arī ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos.

Transporta jomā Kohēzijas fonds atbalstīs ieguldījumus Eiropas transporta tīklā, kā arī transporta sistēmās ar zemām oglekļa dioksīda emisijām un pilsētas transportā.

2011/0274 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [7],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Līguma 174. pantā paredzēts, ka Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc Kohēzijas fondam būtu jāsniedz finansiāls ieguldījums projektiem vides jomā un Eiropas transporta tīkliem transporta infrastruktūras jomā.

(2) Ar [..] gada [..] Regulu (ES) Nr. [..]/2012, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006[8] (Kopīgo noteikumu regulu — KNR), iedibina jaunu sistēmu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbībai. Ir nepieciešams konkretizēt Kohēzijas fonda mērķus attiecībā uz tā darbības jauno satvaru un kopsakarā ar tam Līgumā paredzēto mērķi.

(3) Ar Kohēzijas fonda starpniecību Savienība var palīdzēt īstenot pasākumus, kas vērsti uz Līguma 11. un 191. pantā noteikto Savienības vides mērķu sasniegšanu.

(4) No Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētajiem Eiropas transporta tīkla projektiem jāatbilst pamatnostādnēm, kas pieņemtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmumu Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai[9]. Lai koncentrētu centienus, par prioritāriem būtu jāuzskata minētajā lēmumā definētie vispārējas intereses projekti.

(5) Būtu jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz to darbību veidiem, kuras saskaņā ar Regulā (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) noteiktajiem tematiskajiem mērķiem var finansēt no Kohēzijas fonda. Tāpat būtu jānosaka un jāprecizē izdevumi ārpus Kohēzijas fonda tvēruma, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai iekārtās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[10].

(6) Lai būtu ņemtas vērā Kohēzijas fonda konkrētās vajadzības un nodrošināta atbilsme stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajam, ka kohēzijas politikai būtu jāatbalsta nepieciešamība nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi[11], Regulas (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) tematisko mērķu tvērumā jānoteic ieguldījumu prioritātes.

(7) Vienots rādītāju kopums programmas īstenošanas progresa vērtēšanai būtu jāizklāsta, jau pirms dalībvalstis izstrādā darbības programmu projektus. Minētie rādītāji būtu jāpapildina ar īpašiem programmu rādītājiem.

(8) Šī regula aizstāj Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu[12]. Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1084/2006 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu paredz Kohēzijas fonda uzdevumus un tā atbalsta tvērumu kopsakarā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, kas minēts Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 81. pantā.

2. pants Kohēzijas fonda atbalsta tvērums

1.           Nodrošinot pienācīgu līdzsvaru un ievērojot katras dalībvalsts konkrētās vajadzības attiecībā uz ieguldījumu un infrastruktūru, fonds atbalsta:

(a) ieguldījumus vides jomā, tostarp ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi;

(b) saskaņā ar Lēmumā Nr. 661/2010/ES pieņemtajām pamatnostādnēm — Eiropas transporta tīklus transporta infrastruktūras jomā;

(c) tehnisko palīdzību.

2.           Kohēzijas fonds neatbalsta:

(d) atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu;

(e) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK;

(f) mājokļu sektoru.

3. pants Ieguldījumu prioritātes

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 16. pantu Kohēzijas fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 9. pantā izklāstītajiem tematiskajiem mērķiem atbalsta šādas ieguldījumu prioritātes:

(a) atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs, rīkojoties šādi:

(i)      veicinot atjaunojamo energoresursu avotu ražošanu un sadali;

(ii)     sekmējot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu mazos un vidējos uzņēmumos;

(iii)     atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās infrastruktūrās;

(iv)    attīstot viedas zemsprieguma sadales sistēmas,

(v)     veicinot pilsētām paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas.

(b) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un riska pārvaldību, rīkojoties šādi:

(i)      atbalstot īpašu ieguldījumu, kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām;

(ii)     veicinot ieguldījumu, kas ļauj risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas, nodrošināt noturību pret katastrofām un izstrādāt katastrofu pārvarēšanas sistēmas;

(c) aizsargāt vidi un veicināt resursefektivitāti, rīkojoties šādi:

(i)      pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai veikt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības;

(ii)     pievēršoties būtiskajai nepieciešamībai veikt ieguldījumus ūdenssaimniecības nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis prasības;

(iii)     aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru starpniecību;

(iv)    uzlabojot pilsētvidi, tostarp atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas un samazinot gaisa piesārņojumu;

(d) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst sastrēgumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, rīkojoties šādi:

(i)      atbalstot multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta tīklā;

(ii)     izstrādājot videi draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;

(iii)     attīstot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas;

(e)          palielināt publiskās pārvaldes iestāžu rīcībspēju un efektivitāti, pastiprinot ar Kohēzijas fonda īstenošanu saistītās publiskās pārvaldes iestāžu un publisko dienestu rīcībspēju un efektivitāti.

4. pants Rādītāji

1. Kopējos rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā, izmanto attiecīgos gadījumos un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2012 [KNR] 24. panta 3. punktu. Kopējo rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un šo rādītāju kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

2. Programmas īpašo iznākumu rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam.

3. Programmas īpašo rezultātu rādītājiem par atskaites vērtībām izmanto jaunākos pieejamos datus un mērķvērtības nosaka 2022. gadam, bet tos var izteikt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

5. pants Pārejas noteikumi

1.           Šī regula neliedz turpināt vai grozīt — tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt — atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1084/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus minētajam atbalstam piemēro 2013. gada 31. decembrī un kurus tāpēc pēc šā termiņa minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem turpina piemērot līdz to noslēgumam.

2.           Pieteikumi atbalsta saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1084/2006, paliek spēkā.

6. pants Atcelšana

Ar šo regulu atceļ Regulu (EK) Nr. 1084/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

7. pants Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome līdz 2022. gada 31. decembrim šo regulu pārskata saskaņā ar Līguma 177. pantu.

8. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kohēzijas fonda kopējo rādītāju saraksts

|| MĒRVIENĪBA || NOSAUKUMS

Vide || ||

Cietie atkritumi || tonnas || Atkritumu pārstrādes papildjauda

Ūdens apgāde || cilvēku skaits || Modernizētās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums

|| m3 || Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā

Notekūdeņu attīrīšana || cilvēku ekvivalents || Modernizētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums

|| ||

|| ||

Riska novēršana un riska pārvaldība || cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem

cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības un citiem aizsardzības pasākumiem

Augsnes sanācija || hektāri || Kopējā sanētās augsnes platība

Augsnes sablīvējums || hektāri || Izmaiņas augsnē, kas sablīvēta būvdarbu rezultātā

Daba un bioloģiskā daudzveidība || hektāri || Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss

Enerģētika un klimata pārmaiņas || ||

Atjaunojamie energoresursi || MW || No atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas papildjauda

Energoefektivitāte || mājsaimniecības || Mājsaimniecības ar augstāku energopatēriņa klasi; skaits

|| kWh/gadā || Primārā energopatēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās

|| lietotāju skaits || Enerģijas lietotāji ar viedo tīklu pieslēgumu; skaita pieaugums

Siltumnīcefekta gāzu samazinājums || CO2 ekv., tonnas || Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums, izteikts CO2 ekvivalentā

Transports || ||

Dzelzceļš || km || Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums

|| km || Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

Autoceļi || km || Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums

|| km || Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

Pilsētas transports || pasažieru braucieni || Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus; skaita pieaugums

Iekšējie ūdensceļi || tonnkilometri || Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un valstu parlamentiem “ES budžeta pārskatīšana”, COM(2010)7000 galīgā redakcija, 19.10.2010.

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[3]               Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 2010. gada novembris.

[4]               Komisijas dienestu darba dokuments “Piektajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju izdarīto secinājumu sabiedriskās apspriešanas rezultāti”, SEC(2011) 590 galīgā redakcija, 13.5.2011.

[5]               COM (2010) 700 galīgā redakcija, 19.10.2010.

[6]               OV C , .. , lpp.

[7]               OV C , .. , lpp.

[8]               OV L , , lpp.

[9]               OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp.

[10]             OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

[11]             Komisijas paziņojums “EIROPA 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[12]             OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.