PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Kopsavilkums

Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija) 1978. gadā noslēdza SJO (Starptautiskā Jūrniecības organizācija: ANO aģentūra, kas atbild par starptautiski reglamentētiem kuģniecības pamatprincipiem) dalībvalstis. Konvencijā ir noteiktas prasības jūrnieku (pamatā virsnieku) sagatavotībai un attiecīgai sertificēšanai. STCW konvenciju būtiski grozīja 1995. gadā.

Kopienu tiesībās konvenciju iestrādāja ar Direktīvu 94/58/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni[1]. Būtībā ES noteikumi par kuģošanas drošību lielā mērā ir pietuvināti starptautiskajiem noteikumiem.

Direktīva 94/58/EK ir vairākkārt grozīta un visbeidzot aizstāta ar Direktīvu 2001/25/EK, kuru savukārt aizstāja ar Direktīvu 2008/106/EK, kas patlaban ir spēkā[2]. Laika gaitā ES noteikumus grozīja, galvenokārt lai transponētu grozījumus STCW konvencijā, kā arī lai izstrādātu un saskaņotu trešās valstīs izglītotu un sagatavotu jūrnieku atzīšanas sistēmu. Ārpus ES izglītotu un sagatavotu jūrnieku atzīšana faktiski ir ļoti būtiska tādā jau četrdesmit gadus globalizētā uzņēmējdarbības jomā kā kuģniecība.

Ar šādu priekšvēsturi 2007. gadā SJO uzsāka STCW konvencijas visaptverošu pārskatīšanu, ko aktīvi atbalstīja gan Komisija, gan dalībvalstis. Šis darbs vainagojās ar vairāku būtisku grozījumu pieņemšanu, par ko konvencijas dalībvalstis vienojās 2010. gada 25. jūnijā Manilas konferencē.

Manilas konferencē pieņemtie konvencijas grozījumi stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī. No šīs dienas kuģošanas sagatavotības jomā būs jāpilda jaunas prasības. Tā kā ES dalībvalstis ir arī konvencijas dalībvalstis un neviena no tām neiebilda pret Manilas konferencē pieņemtajiem grozījumiem, dalībvalstīm būs jāpielāgo savi tiesību akti atbilstoši jaunajam konvencijas tekstam. Arī ES tiesību aktiem jābūt saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem (kā tas līdz šim arī ir bijis), lai izvairītos no pretrunām starp dalībvalstu starptautiskajām un ES saistībām. Šā priekšlikuma galvenais mērķis tieši ir nodrošināt atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, bez tam tajā ir izmantota iespēja nedaudz pilnveidot STCW direktīvu.

Pilnveidojumi attiecas uz jaunu prasību dalībvalstīm statistikas nolūkos sniegt Komisijai jau esošu informāciju par sertifikātiem un praktiski neizpildāma termiņa atcelšanu trešo valstu STCW sistēmu atzīšanas procedūrā.

1.2. STCW konvencija

Kuģniecības starptautiskais raksturs visiem ir labi zināms. Tāpēc arī uz viena un tā paša kuģa strādā apkalpe, kuras locekļi sagatavoti dažādās valstīs un saskaņā ar atšķirīgām sistēmām. Šajā ziņā ir svarīgi, lai visiem apkalpes locekļiem ir nepieciešamās iemaņas, lai savus pienākumus veiktu drošā veidā. Kuģošanas drošībā sagatavotības līmenis ir ārkārtīgi svarīgs.

Tādēļ Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) puses ar mērķi "sekmēt cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību, izveidojot kopīgi saskaņotus starptautiskus jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartus" 1978. gadā pieņēma Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija), kura stājās spēkā 1984. gadā.

Šajā konvencijā paredzēti obligātie standarti, kurus konvencijas pusēm ir jāizpilda vai pat jāpārsniedz. Kā jau minēts, 1995. gadā un 2010. gadā STCW konvenciju būtiski pārskatīja.

Attiecībā uz konvencijas struktūru un saturu, tās ievadpantos ir aprakstīti vispārējie principi un spēkā stāšanās un grozījumu procedūru noteikumi, bet konvencijas tehniskajā pielikumā, ko veido "Noteikumi", ir aprakstītas jūrnieku sagatavotības, kvalifikācijas un sertificēšanas prasības dažādiem amatiem (piemēram, "kapteinis", "pirmais palīgs" utt.). Vēl vienā konvencijas pielikumā, STCW kodeksā, A daļā ir ietvertas sīki izstrādātas tabulas ar precīzu to būtisko iemaņu aprakstu (piemēram, pozicionēšana, kuģa manevrēšana, kravu apstrāde), kuras jāapgūst kandidātiem uz dažādiem amatiem uz kuģa un kuras pārbauda kompetentās iestādes. Kodeksa B daļā ir iekļautas vadlīnijas par STCW noteikumu kopuma īstenošanu. Kodeksa B daļa ir vienīgā konvencijas daļa, kas nav juridiski saistoša konvencijas dalībvalstīm.

Šajā kontekstā 2010. gadā veiktās konvencijas pārskatīšanas mērķis bija, no vienas puses, pilnveidot jau esošos noteikumus (piemēram, pastiprinot noteikumus par krāpšanas novēršanas un medicīniskās atbilstības standartiem) un, no otras puses, atjaunināt konvenciju ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem.

Ar Manilas grozījumiem turklāt ieviesti vairāki jauni elementi, piemēram, sagatavotības prasības "kvalificētiem matrožiem/mehāniķiem" un "elektrotehnikas mehāniķiem", kas nebija iekļautas iepriekšējā konvencijas versijā.

1.3. STCW direktīvas

Kopš ieviešanas ES noteikumiem par jūrnieku sagatavotību un sertificēšanu ir bijis divējāds mērķis:

· pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, noteikt minimālos kopīgos sagatavotības standartus jūrniekiem, kuri strādā uz kuģiem, kas kuģo ar ES karogu;

· nodrošināt pienācīgu sagatavotības līmeni jūrniekiem, kuri strādā uz kuģiem, kas kuģo ar ES karogu, bet kuriem ir trešās valstīs izdots sertifikāts.

Šie divi aspekti caurvij dažādās direktīvas, kuras stājušās spēkā pēc 1994. gada direktīvas par jūrnieku minimālo sagatavotību, ar kuru pirmo reizi ES tiesību aktos iekļāva STCW konvencijas noteikumus, un ES noteikumus pēc tam grozīja atbilstoši STCW konvencijas grozījumiem.

Tādējādi Direktīvu 94/58/EK grozīja ar Direktīvu 98/35/EK, ar kuru transponēja konvencijas 1995. gada grozījumus, pēc tam to aizstāja ar Direktīvu 2001/25/EK, ar kuru ieviesa trešās valstīs izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanas procedūru. Ar Direktīvu 2002/84/EK (ar kuru noteica komitoloģijas procedūru trešo valstu sertifikātu atzīšanai), ar Direktīvu 2003/103/EK (ar kuru paredzēja jaunu trešo valstu atzīšanas procedūru), ar Direktīvu 2005/23EK (ar kuru ieviesa prasības jūrniekiem, kuri strādā uz pasažieru kuģiem) un ar Direktīvu 2005/45/EK (attiecībā par dalībvalstu izdoto sertifikātu savstarpēju atzīšanu) trijos piegājienos ieviesa turpmākos grozījumus. Visbeidzot ar Direktīvu 2008/106/EK aizstāja Direktīvu 2001/25/EK un ieviesa jaunus elementus attiecībā uz komitoloģijas procedūru.

Šā mainīgā tiesiskā regulējuma galvenos punktus var rezumēt, kā norādīts turpmāk, ņemot vērā iepriekšminētos trīs politikas mērķus.

· Kopīgi standarti to jūrnieku sagatavotībai, kuri strādā uz ES karoga kuģiem, ir noteikti, atveidojot STCW konvencijas standartus. Šos standartus, kas iekļauti ES tiesību aktos un ir kļuvuši par to daļu, interpretē un īsteno atbilstīgi ES tiesību aktu principiem, un vajadzības gadījumā to noteikumus izpilda kā jebkurus citus ES tiesību aktu noteikumus. Saskaņā ar patlaban spēkā esošo direktīvu, ja STCW konvencijā ievieš nelielas izmaiņas, pašu direktīvu var atjaunināt ar komitoloģijas procedūru; ja starptautiskā līmenī ievieš būtiskas izmaiņas, ir vajadzīga jauna direktīva, ar kuru atjaunināt spēkā esošo direktīvu, kā tas ir pašreizējā gadījumā.

· Trešo valstu atzīšana. Ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) izveidi Komisijai nu ir nepieciešamais balsts, lai iegūtu precīzas zināšanas par trešo valstu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmām. Tāpēc Komisijai ar Direktīvu 2003/103/EK uzticēja veikt šādu sistēmu novērtēšanu. Jo īpaši Komisija ar EMSA atbalstu ir atbildīga par to, lai novērtētu, vai trešās valstis atbilst STCW konvencijas prasībām.

· Trešās valsts atzīšanu, ko jāpieprasa dalībvalstij, veic šādi: vispirms EMSA veic jūrniecības mācību un sertificēšanas sistēmas un objektu pārbaudi uz vietas, lai savāktu pierādījumus par atbilstību STCW konvencijas standartiem; pēc tam, pamatojoties uz faktiem, kas gūti šīs pārbaudes laikā, un dokumentiem, ko iesniegusi iesaistītā trešā valsts, Komisijas dienesti novērtē sistēmas atbilstību STCW standartiem. Atbilstības novērtējuma laikā var notikt saziņa ar iesaistīto trešo valsti, kura var būt gatava ieviest korekcijas savos tiesību aktos vai praksē, lai izpildītu Komisijas ieteikumus. Šo korekciju ieviešanai nepieciešamais laiks ir atkarīgs no to veida un apmēra, kā arī no attiecīgās valsts pūliņiem. Šā procesa beigās Komisija "komitoloģijas" procedūras satvarā iesniedz dalībvalstīm lēmuma projektu (par atzīšanu vai atzīšanas atsaukšanu) atzinuma sniegšanai. Visbeidzot Komisija pieņem lēmumu un publicē to "Oficiālajā Vēstnesī". Komisijas izteiktā atzīšana nozīmē, ka dalībvalstis var atzīt sertifikātus, ko izdevusi atzītā valsts, un ka jūrnieki no šīs valsts būs tiesīgi strādāt uz šīs dalībvalsts karoga kuģiem. Neskatoties uz Komisijas izteikto atzīšanu, dalībvalstīm nav pienākuma atzīt sertifikātus no šīm valstīm, bet jūrniekiem no neatzītām valstīm nav atļauts strādāt uz ES dalībvalstu karoga kuģiem.

2. Priekšlikuma juridiskie aspekti 2.1. Priekšlikuma saturs 2.1.1. Manilas grozījumi

Kā iepriekš minēts, šā priekšlikuma mērķis ir iestrādāt ES tiesību aktos STCW konvencijas 2010. gada grozījumus, lai novērstu pretrunas starp dalībvalstu starptautiskajām saistībām un to saistībām pret ES.

Grozījumi, kas veikti 2010. gadā, attiecas gan uz konvencijas pielikumu "Noteikumi", gan uz tehnisko "Kodeksu", kura A daļa, kā paskaidrots iepriekš, ir juridiski saistoša. Šajā priekšlikumā atspoguļotie galvenie Konvencijas grozījumi paredz:

– uzlabot noteikumus par sagatavošanu un vērtēšanu, kompetences sertifikātu izdošanu un krāpniecisku darbību novēršanu;

– atjaunināt standartus attiecībā uz medicīnisko atbilstību, gatavību dežūrai, kā arī alkohola lietošanas pārmērībām;

– izstrādāt jaunas prasības attiecībā uz kvalificētu matrožu/mehāniķu un elektrotehnikas mehāniķu sertificēšanu, kā arī uz visu jūrnieku apmācību drošības jautājumos;

– atjaunināt prasības personālam uz noteiktu veidu kuģiem;

– skaidrāk un vienkāršāk definēt terminu "sertifikāts".

Visbeidzot, priekšlikumā ir pielāgoti STCW noteikumi par sardzes pildīšanu, lai tie būtu saskaņā ar ES noteikumiem par jūrnieku darba laiku.

2.1.2. Direktīvas 2008/106/EK 19. panta 3. punktā noteiktā termiņa pagarināšana no trīs mēnešiem līdz astoņpadsmit mēnešiem

Priekšlikuma mērķis ir arī noteikt reālāku termiņu trešo valstu atzīšanai pašreizējā trīs mēnešu termiņa vietā, kas paredzēts Direktīvas 2008/106/EK 19. panta 3. punktā. Šis noteikums attiecas uz laiku, kas atvēlēts Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas, lai pieņemtu lēmumu par trešās valsts atzīšanu.

Jāuzsver, ka pašreizējais termiņš izriet no iepriekšējās trešo valstu atzīšanas procedūras, kas noteikta ar Direktīvu 2001/25/EK. Saskaņā ar šo procedūru dalībvalstīm, kuras vēlējās atzīt kādu trešo valsti, bija jāsūta Komisijai dokumenti, kas šo prasību pamato. Tādējādi darbu ES līmenī veica uz iepriekš sagatavotu dokumentu pamata, nepiesaistot trešo valsti. Komisijai dokumenti bija jāpārbauda trīs mēnešu laikā.

Pašreizējais trešo valstu atzīšanas mehānisms, ko ieviesa ar Direktīvu 2003/103/EK, ir ļoti atšķirīgs, bet pieredze rāda, ka no iepriekšējās procedūras mantotais trīs mēnešu termiņš ir pilnībā nereāls.

Saskaņā ar pašreizējo sistēmu faktiski trešo valstu atzīšana notiek šādi: EMSA veic pārbaudi uz vietas un sagatavo ziņojumu, pēc tam notiek viedokļu apmaiņa starp Komisiju un trešo valsti, tad Komisija veic novērtēšanu, tai seko komitoloģijas procedūra, visbeidzot tiek pieņemts lēmums.

Šajā kontekstā trešās valsts pārbaudi plāno EMSA, un tas nebūt nenozīmē, ka trešās valsts pārbaudi veic uzreiz pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas.

Turklāt trešās valsts novērtēšana nozīmē, ka attiecīgās valsts iestādes ir iesaistītas dialogā ar Komisiju. Tas prasa laiku, jo īpaši trešās valsts iestādēm, lai novērstu sākotnēji atklātus trūkumus.

Viss minētais, kopumā ņemot, padara trīs mēnešu termiņu pilnībā nereālu. Direktīvas 2008/106/EK īstenošanā gūtā pieredze rāda, ka saprātīgs termiņš visas procedūras veikšanai ir astoņpadsmit mēneši. Šis priekšlikums ietver noteikumu, kas paredz tālab grozīt Direktīvu 2008/106/EK.

2.1.3. Esošās informācijas sniegšana Komisijai par sertifikātiem

Īpaši pēdējās desmitgades laikā politikas veidotājiem gan Eiropas, gan valstu līmenī ir kļuvis skaidrs, ka ir gandrīz neiespējami iegūt pilnīgus un precīzus datus par jūrniekiem. Lai gan ir veiktas vairākas izpētes, tās ir pamatotas vai nu uz pieņēmumiem, vai arī nav pietiekoši detalizētas ES līmenī. Šo jautājumu ir uzsvērusi arī Jūrniecības nodarbinātības un konkurētspējas darba grupa[3], kas atzīmēja precīzas statistikas nepieciešamību. Iespējamais precīzu datu avots ir sertifikāti un indosamenti, ko izdod valstu administrācijas. Patlaban saskaņā ar STCW konvenciju dalībvalstīm ir pienākums kārtot visu sertifikātu un indosamentu, to atkārtotu apstiprinājumu vai citu pasākumu, kas tos ietekmē, reģistru (I/2(14). noteikumi). Līdzīgi arī dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2008/106/EK 11. panta 4. punktu ir pienākums kārtot izdoto sertifikātu un indosamentu reģistru. Tas ir svarīgs datu avots, taču katras dalībvalsts lietotais atšķirīgais formāts, kā arī statistikas problēmas (piemēram, iespējamība divreiz saskaitīt jūrniekus, kas ieguvuši sertifikātus vai indosamentus no dažādām dalībvalstīm), neļauj iegūt pilnīgu priekšstatu. Tāpēc Komisija uzskata, ka valstu reģistros jau esošā informācija ir jāvāc saskaņotā un konsekventā veidā, kā arī atbilstoši personas datu aizsardzības prasībām, kas, savukārt, būtu nozīmīgs atbalsts, lai iegūtu pareizu statistikas priekšstatu par jūrnieka profesiju Eiropā.

Jāuzsver, ka EMSA ar "STCW informācijas sistēmu" jau ir izveidojusi platformu šādas informācijas savākšanai un analīzei. EMSA šo sistēmu prezentēja dalībvalstīm, kuras izrādīja interesi par sistēmas potenciālu un lietderību. Sistēma tika iesniegta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kurš savu labvēlīgo atzinumu EMSA pauda vēstulē, kas datēta ar 2008. gada 9. aprīli. Šajā vēstulē uzraudzītājs lūdza veikt dažas korekcijas, kurām EMSA piekrita.

Rezultātā šis priekšlikums paredz jaunu noteikumu, ar ko pieprasa dalībvalstīm sniegt Komisijai standartizētu informāciju statistiskās analīzes veikšanai. Komisijas nodoms ir izmantot EMSA "STCW informācijas sistēmu" kā pamatu, lai iegūtu nepieciešamo informāciju un pēc vajadzības veiktu statistisko analīzi. Šādas informācijas saturs sīkāk izklāstīts šā priekšlikuma tehniskajā pielikumā.

2.1.4. Pielāgošana jaunajiem "komitoloģijas" noteikumiem

Direktīvas 2008/106/EK sistēmā komitoloģija ir būtiska divos aspektos.

Pirmais attiecas uz tehniskajiem pielāgojumiem, kuri nu skar vienīgi (tikko ieviestās) prasības par informācijas sniegšanu (V pielikums).

Otrais attiecas uz trešo valstu atzīšanas procedūru. Kā jau minēts, Direktīva 2008/106/EK Komisijai paredz komitoloģijas procedūras izmantošanu trešo valstu atzīšanā.

Lisabonas līgums "komitoloģijas" mehānismā ieviesa būtiskas izmaiņas. Tika izveidotas divas neleģislatīvo aktu kategorijas, proti, "deleģētie akti" un "īstenošanas akti", un abu kategoriju akti attiecas uz šo priekšlikumu.

Faktiski saskaņā ar jauno Līgumu direktīvas tehnisko pielāgojumu procedūru reglamentē noteikumi par "deleģētajiem aktiem", bet trešo valstu atzīšanas lēmumus reglamentē noteikumi par "īstenošanas aktiem".

Šajā priekšlikumā paredzēti attiecīgi noteikumi.

2.2. Spēkā stāšanās un pārejas noteikumi

STCW konvencijas grozījumi, par ko vienojās Manilā, stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī (saskaņā ar konvencijas XII pantu un 1. pielikumu, Manilas konferences Nobeiguma akta 1(3). rezolūciju). Tā kā tajā laikā šis priekšlikums vēl nebūs pieņemts, ir paredzēts, ka ierosinātajai direktīvai būtu jāstājas spēkā, tiklīdz to publicē "Oficiālajā Vēstnesī".

Manilas vienošanās ietver arī pārejas noteikumus (ietverti I/15. noteikumos), lai kandidāti, kuri uzsākuši mācību programmu pirms Manilas grozījumu spēkā stāšanās, varētu to pabeigt saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem. Tādā pašā veidā pārejas noteikumi atļauj atjaunot un atkārtoti apstiprināt sertifikātus, kas izdoti pirms grozītās konvencijas spēkā stāšanās 2012. gada 1. janvārī. Tā kā sertifikātus atkārtoti apstiprina vai atjauno vēlākais pēc pieciem gadiem un maksimālais iespējamais mācību laiks ir pieci gadi, Manilas konvencija paredz, ka gan jaunos sertifikātus, gan atjaunotos/atkārtoti apstiprinātos sertifikātus drīkst skatīt saskaņā ar vecajiem noteikumiem līdz 2017. gada 1. janvārim.

Ņemot to vērā, ir ierosināts, ka direktīvai būtu jāatspoguļo konvencija arī attiecībā uz pārejas noteikumiem. Tādēļ priekšlikumā ir atspoguļoti konvencijas pārejas noteikumi.

2.3. Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts.

2.4. Subsidiaritātes princips

Tā kā STCW konvencija jau ir transponēta ES tiesību aktos, ir pamats ES tiesību aktos transponēt arī STCW konvencijas grozījumus. Dalībvalstis nevar īstenot STCW konvenciju vienādā veidā, ja tām nav noteikumu izpildes iespēju, ko piedāvā ES tiesību akti. Ja Manilas grozījumus neiestrādās ES tiesību aktos, no 2012. gada janvāra (kad grozījumi stājas spēkā), dalībvalstis pārkāps vai nu starptautiskos, vai ES tiesību aktus, bet tas ir konflikts, kas nebūtu pieļaujams.

2.5. Proporcionalitātes princips

Ja Manilas grozījumus neiestrādās ES tiesību aktos, dalībvalstis pārkāps vai nu starptautiskos, vai ES tiesību aktus, bet tas ir konflikts, kas nebūtu pieļaujams.

2.6. Juridisko instrumentu izvēle

Tā kā jāgroza direktīva, vispiemērotākais instruments ir direktīva.

3. REZULTĀTI PĒC APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Jau sākumā jāuzsver, ka, tā kā dalībvalstis ir STCW konvencijas puses, tām bija iespēja paust savu viedokli konvencijas pārskatīšanas procesā, konkrēti Manilas konferencē; dalībvalstis tiešām aktīvi piedalījās konferencē, bet Komisija organizēja ES pozīcijas koordinēšanu. Turklāt saskaņā ar STCW konvenciju visas puses var izteikt iebildumus pret jebkuru grozījumu, paziņojot savus iebildumus SJO (Konvencijas XII pants). Attiecībā uz Manilas grozījumiem par iebildumiem bija jāpaziņo līdz 2011. gada 1. jūlijam, bet neviena dalībvalsts to neizdarīja.

Ierosinātās direktīvas sakarībā pārskatīšanas procedūru apsprieda ar dalībvalstu ekspertiem sanāksmē, kas notika Briselē 2010. gada 3. decembrī. Šajā sanāksmē dalībvalstis vienbalsīgi pauda savu vēlmi iestrādāt Manilas grozījumus ES tiesību aktos, tajā pašā laikā uzskatot, ka attiecīgā direktīva nav jāpārstrādā.

Vēl viena iespēja apspriesties ar ieinteresētajām personām radās Jūrniecības nodarbinātības un konkurētspējas darba grupā, kas ir neatkarīga struktūra, izveidota 2010. gada jūlijā, un darbu beidza 2011. gada jūnijā, izdodot ziņojumu[4], kurā ietverti politikas ieteikumi Komisijai un sociālajiem partneriem par to, kā popularizēt jūrnieka profesiju Eiropā. Ziņojumā apskatīts arī STCW jautājums un skaidri pausts atbalsts atjauninātu starptautisko noteikumu iestrādei ES tiesību aktos[5].

2011/0239 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas noteikumi ir apstiprināti starptautiskā līmenī ar Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija), ko Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) konference pieņēma 1978. gadā, kas stājās spēkā 1984. gadā un tika būtiski grozīta 1995. gadā.

(2) Pirmo reizi STCW konvenciju iekļāva Savienības tiesību aktos ar Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīvu 94/58/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni[8]; pēc tam ES noteikumi par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu ir pielāgoti turpmākiem konvencijas grozījumiem, tajā pašā laikā izveidojot kopīgu ES mehānismu trešo valstu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu atzīšanai; pēdējā laikā Savienības noteikumi šajā jomā ir pārstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/106/EK veidā[9].

(3) Manilā 2010. gadā notika STCW konvencijas dalībvalstu konference, ar kuru konvencijā ieviesa vairākas būtiskas izmaiņas, proti, krāpniecisku darbību novēršanā saistībā ar sertifikātiem, medicīnisko standartu jomā, drošības mācību jautājumos un attiecībā uz mācībām tehnoloģijas jomā. Manilas grozījumi arī ieviesa jūrnieku kvalifikācijas prasības un izveidoja jaunus profesionālos profilus, piemēram, elektrotehnikas mehāniķis.

(4) Visas dalībvalstis ir konvencijas puses, un neviena no tām nav iebildusi pret Manilas grozījumiem, izmantojot šim nolūkam paredzēto procedūru. Tāpēc dalībvalstīm savi valsts noteikumi ir jāsaskaņo ar Manilas grozījumiem. No konflikta starp dalībvalstu starptautiskajām saistībām un to ES saistībām ir jāizvairās. Turklāt, ņemot vērā kuģniecības globālo raksturu, Savienības noteikumiem par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu ir jāsaskan ar starptautiskajiem noteikumiem. Tātad, lai atspoguļotu Manilas grozījumus, būtu jāgroza daži Direktīvas 2008/106/EK noteikumi.

(5) Manilas konferencē konvencijas dalībvalstis plānoja cita starpā noteikt objektīvus ierobežojumus attiecībā uz izņēmumiem, ko piemēro sardzes personāla un jūrnieku, kuri norīkoti ar drošumu, drošību un piesārņojuma novēršanu saistītu uzdevumu veikšanai, minimālajam atpūtas laikam. Šādi jauni noteikumi turklāt būtu jāiestrādā ES tiesību aktos. Tomēr būtu jāievēro arī noteikumi par jūrnieku atpūtas laiku, ko piemēro saskaņā ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Direktīvu 1999/63/EK[10] un 2009. gada 16. februāra Direktīvu 2009/13/EK[11]. Turklāt izvēle atļaut izņēmumus būtu jāierobežo maksimālā ilguma, biežuma un apmēra ziņā. Tāpēc direktīvā būtu jāparedz attiecīgi noteikumi.

(6) Direktīva 2008/106/EK ietver arī trešo valstu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu atzīšanas mehānismu. Atzīšanu īsteno ar Komisijas lēmumu, ko tā pieņem pēc procedūras, kuras laikā Komisijai palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra (aģentūra), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002[12], un Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2099/2002[13]; pieredze, kas iegūta, STCW nolūkos trešo valstu atzīšanā piemērojot Direktīvas 2008/106/EK noteikumus, liecina, ka attiecīgajā procedūrā būtu jāievieš izmaiņas, proti, attiecībā uz trīs mēnešu termiņu lēmuma pieņemšanai par atzīšanu, kas patlaban Komisijai jāievēro saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 3. punktu. Tā kā atzīšanas procedūrai ir nepieciešams, lai aģentūra veiktu pārbaudi, kuru ir jāieplāno un jāizdara, un vairākumā gadījumu piesaistītajai trešai valstij jāveic būtiski pielāgojumi STCW prasībām, visu procesu trijos mēnešos īstenot nevar; pamatojoties uz pieredzi, reālāks termiņš būtu astoņpadsmit mēneši. Tāpēc minētais termiņš būtu attiecīgi jāgroza, tajā pašā laikā saglabājot iespēju dalībvalstij, kura pieprasa atzīšanu, provizoriski atzīt trešo valsti, lai saglabātu pieejas elastīgumu.

(7) Pieejamā statistika par Eiropas jūrniekiem nav pilnīga un bieži ir neprecīza, un tas politikas veidošanu šajā delikātajā nozarē padara vēl grūtāku. Detalizētu datu esība par jūrnieku sertificēšanu šo problēmu pilnībā neatrisinās, bet atvieglos gan. Saskaņā ar STCW konvenciju tās dalībvalstīm ir pienākums kārtot visu sertifikātu un indosamentu, to atkārtotu apstiprinājumu vai citu pasākumu, kas tos ietekmē, reģistru (Noteikums I/2(14)). Saskaņā ar Direktīvas 2008/106/EK 11. panta 4. punktu dalībvalstīm ir pienākums kārtot izdoto sertifikātu un indosamentu reģistru. Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par nodarbinātības situāciju Eiropā, būtu jāprasa, lai dalībvalstis sūta Komisijai atlasītu informāciju, kas jau glabājas dalībvalstu jūrnieku sertifikātu reģistros. Šī informācija būtu jāizmanto statistikas nolūkos, un tai vajadzētu būt saskaņā ar Savienības datu aizsardzības prasībām. Tālab Direktīvā 2008/106/EK būtu jāparedz attiecīgi noteikumi.

(8) Lai datus par jūrnieku profesiju vāktu ar šā aroda un tehnoloģijas attīstību saskanīgā veidā, Direktīvas 2008/106/EK V pielikuma pielāgošanas sakarībā pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Deleģētie akti attiektos konkrēti uz tās informācijas saturu, kas sniedzama par indosamentiem, par kompetences vai profesionālās sagatavotības sertifikātiem un par to, cik un kādiem jūrniekiem sertifikāti izdoti vai indosēti, un ņemtu vērā minētā pielikuma prasības par datu aizsardzību. Turklāt, lai informācija par jūrniekiem būtu aktuāla, atbilstoša realitātei un spētu apmierināt arī jaunas statistiskās vajadzības, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu noteikumus par to, kā dalībvalstīm vākt, glabāt un analizēt šāda tipa statistisko informāciju. Ir jo īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba laikā pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, gatavojot un sastādot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9) Lai nodrošinātu vienādus Direktīvas 2008/106/EK īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas jomā ir nodotas Komisijai. Šī pilnvaras jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[14].

(10) Īstenojot lēmumus par trešo valstu STCW sistēmu atzīšanu un atzīšanas atsaukšanu, būtu jālieto pārbaudes procedūra.

(11) Konvencijas grozījumi stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, bet Manilas nolīgumā, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunajiem noteikumiem, ir paredzēti pārejas noteikumi, kas ir spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim. Šajā direktīvā būtu jāparedz tas pats termiņš un pārejas noteikumi.

(12) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2008/106/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2008/106/EK groza šādi:

1)           direktīvas 1. pantu groza šādi:

(a)          panta 18. punktu aizstāj ar šādu:

"18. "Noteikumi par radiosakariem" ir pārskatītie noteikumi par radiosakariem, ko pieņēmusi Pasaules Radiosakaru konference par jūras mobilajiem sakariem, to jaunākajā redakcijā;";

(b)          panta 24. punktu aizstāj ar šādu:

"24. "STCW kodekss" ir Jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodekss, kā pieņemts ar 2010. gada STCW Pušu konferences 2. rezolūciju, tā jaunākajā redakcijā;";

(c)          panta 27. punktu svītro;

(d)          pievieno šādus punktus:

"32. "GMDSS radiosakaru operators" ir persona, kura ir kvalificēta atbilstīgi I pielikuma IV nodaļas noteikumiem;";

"33. "ISPS kodekss" ir Starptautiskais Kuģu un ostu iekārtu drošības (ISPS) kodekss, ko pieņēma 2002. gada 12. decembrī ar 1974. gada Starptautiskās Konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) Līgumslēdzēju valdību konferences 2. rezolūciju, tā jaunākajā redakcijā;";

"34. "kuģa drošības virsnieks" ir persona uz kuģa, kura atskaitās kuģa kapteinim un kuram kompānija uzlikusi atbildību par drošību uz kuģa, tostarp par kuģa drošības plāna īstenošanu un uzturēšanu, kā arī par saziņu ar personu, kura atbild par drošību kompānijā, un amatpersonām, kuras atbild par ostas iekārtu drošību;";

"35. "drošības pienākumi" ietver visu drošības uzdevumu un pienākumu izpildi uz kuģa, kā noteikts Starptautiskās Konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija ar grozījumiem) XI/2. nodaļā un Starptautiskajā Kuģu un ostu iekārtu drošības (ISPS) kodeksā;";

"36. "kompetences sertifikāts" ir sertifikāts, ko izdod un indosē kuģu kapteiņiem, virsniekiem un GMDSS radiosakaru operatoriem atbilstīgi I pielikuma II, III, IV vai VII nodaļas noteikumiem un kas dod tā likumīgajam turētājam tiesības strādāt tādā statusā un pildīt tādas funkcijas, kas atbilst sertifikātā minētajam atbildības līmenim;";

"37. "profesionālās sagatavotības sertifikāts" ir no kompetences sertifikāta atšķirīgs sertifikāts, kas izdots jūrniekam un apstiprina, ka ir izpildītas attiecīgās prasības par sagatavotību, kompetenci vai jūras dienestu;";

"38. "dokumentārs pierādījums" ir dokumenti, kas nav kompetences sertifikāts vai profesionālās sagatavotības sertifikāts un ko lieto, lai konstatētu, ka ir izpildītas attiecīgās šīs direktīvas prasības;";

"39. "elektrotehnikas mehāniķis" ir virsnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma III nodaļas noteikumiem;";

"40. "kvalificēts matrozis" ir ierindas jūrnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma II nodaļas noteikumiem;";

"41. "kvalificēts mehāniķis" ir ierindas jūrnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma III nodaļas noteikumiem.";

2)           direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrnieki, kuri strādā uz 2. pantā minētajiem kuģiem, ir sagatavoti vismaz saskaņā ar STCW konvencijas prasībām, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā, un ka viņiem ir sertifikāti, kā noteikts 1. panta 36) un 37) punktā.";

3)           direktīvas 4. pantu svītro;

4)           direktīvas 5. pantu groza šādi:

(a)          panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka sertifikātus izdod vienīgi tādiem kandidātiem, kuri atbilst šā panta prasībām.";

(b)          panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Sertifikātus izdod saskaņā ar STCW konvencijas I/2. noteikumu 3. punktu.";

(c)          iekļauj šādu 3.a punktu:

"3.a Sertifikātus izdod vienīgi dalībvalstis pēc jebkura vajadzīgā dokumentārā pierādījuma autentiskuma un derīguma pārbaudīšanas un saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.";

(d)          panta 5. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

"Indosamentus izsniedz vienīgi tad, ja ir izpildītas visas STCW konvencijas un šīs direktīvas prasības.";

(e)          panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

"6. Dalībvalsts, kas atzīst kompetences sertifikātu vai profesionālās sagatavotības sertifikātu, kurš izdots kuģa kapteinim vai virsniekam saskaņā ar I pielikuma V/1-1. un V/1-2. noteikumiem un ievērojot 19. panta 2. punktā noteikto procedūru, indosē šo sertifikātu, lai apliecinātu tā atzīšanu, bet tikai pēc sertifikāta autentiskuma un derīguma pārbaudīšanas. Izmantotā indosamenta forma ir tā, kas izklāstīta STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā.

7. Indosamentus, kas minēti 5. un 6. punktā:

(a) var izdot kā atsevišķus dokumentus;

(b) izdod tikai dalībvalstis;

(c) katru apzīmē ar unikālu numuru, izņemot indosamentus, kas apliecina sertifikāta izdošanu, jo tiem var piešķirt to pašu numuru kā attiecīgajam sertifikātam, ja vien šis numurs ir unikāls, un

(d) to derīguma termiņš beidzas, tiklīdz beidzas indosētā sertifikāta derīguma termiņš vai ja sertifikātu atsauc, aptur vai anulē to izdevusī dalībvalsts vai trešā valsts, un jebkurā gadījumā piecu gadu laikā no izdošanas dienas.";

(f)           pievieno šādus punktus:

"11. Katrs sertifikāta kandidāts iesniedz pietiekamus pierādījumus:

(a) par savu identitāti;

(b) par to, ka viņa vecums nav mazāks par vecumu, kas paredzēts I pielikumā minētajos noteikumos, kuri attiecas uz sertifikātu, par ko iesniegts pieteikums;

(c) par to, ka viņš atbilst STCW kodeksa A-I/9. iedaļā noteiktajiem medicīniskās atbilstības standartiem;

(d) par to, ka viņš ir pabeidzis jūras dienestu un jebkuru ar to saistīto obligāto sagatavošanas kursu, ko paredz I pielikumā minētie noteikumi attiecībā uz sertifikātu, par kuru iesniegts pieteikums, un

(e) par to, ka viņš atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti I pielikumā minētajos noteikumos attiecībā uz statusu, funkcijām un līmeņiem, kas jānorāda sertifikāta indosamentā.

12. Katra dalībvalsts apņemas:

(a) kārtot reģistru vai reģistrus pēc vajadzības par visiem kapteiņu, virsnieku un, ja nepieciešams, ierindas jūrnieku sertifikātiem un indosamentiem, kas izdoti, kam beidzies derīguma termiņš vai kas atkārtoti apstiprināti, apturēti, anulēti, vai deklarēti kā pazuduši vai iznīcināti, kā arī par izdotajām īpašajām atļaujām;

(b) darīt zināmu informāciju par šādu sertifikātu, indosamentu un īpašo atļauju statusu citām dalībvalstīm vai citām STCW konvencijas dalībvalstīm un kompānijām, kas prasa pārbaudīt tādu jūrnieku iesniegto sertifikātu autentiskumu un derīgumu, kuri vēlas savu sertifikātu atzīšanu vai meklē darbu uz kuģa;

(c) statistiskās analīzes nolūkos katru gadu darīt Komisijai pieejamu šīs direktīvas V pielikumā norādīto informāciju.

13. No 2017. gada 1. janvāra informāciju, kuras pieejamība prasīta 12. punktā, dara pieejamu elektroniskā veidā.";

5)           direktīvas 7. pantu groza šādi:

(a)          iekļauj šādu 1.a punktu:

1.a Dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kuriem ir piešķirti STCW konvencijā paredzētie piekrastes reisu noteikumu atvieglojumi, kas ietver piekrastes reisus gar citu dalībvalstu vai STCW konvencijas dalībvalstu krastiem to piekrastes definīcijas robežās, panāk vienošanos ar dalībvalstīm vai attiecīgajām konvencijas dalībvalstīm, precizējot informāciju par abām iesaistītajām tirdzniecības zonām un citiem būtiskiem noteikumiem.";

(b)          iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

"3.a Jūrnieku sertifikātus, kurus dalībvalsts vai STCW konvencijas dalībvalsts izdevusi lietošanai tās noteiktajās piekrastes reisu robežās, cita dalībvalsts var pieņemt lietošanai savās noteiktajās piekrastes reisu robežās, ja attiecīgās dalībvalstis vai konvencijas dalībvalstis panāk vienošanos, precizējot informāciju par iesaistītajām tirdzniecības zonām un citiem būtiskiem nosacījumiem.

3.b Dalībvalstis, nosakot piekrastes reisus, saskaņā ar šā panta prasībām:

(d) ievēro piekrastes reisus reglamentējošos principus, kas noteikti STCW kodeksa A-I/3. iedaļā;

(e) ietver piekrastes reisu robežas indosamentos, kas izdoti saskaņā ar 5. pantu.";

6)           direktīvas 9. pantā 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Dalībvalstis izstrādā procesus un procedūras, lai objektīvi pārbaudītu katru ziņojumu par minētās dalībvalsts izdotu sertifikātu vai indosamentu turētāju nekompetenci, rīcību, nolaidību vai drošības apdraudējumu, kas var radīt tiešus draudus dzīvības vai īpašuma drošībai uz jūras vai jūras videi, saistībā ar sertifikātā minēto funkciju izpildi, kā arī lai tāpēc atsauktu, apturētu un anulētu šādus sertifikātus un lai novērstu krāpšanu.

2. Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus un nodrošina to izpildi, lai novērstu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības saistībā ar izdotajiem sertifikātiem un indosamentiem.";

7)           direktīvas 10. pantu groza šādi:

(a)          panta 1. punktu groza šādi:

(i)           punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)     visas darbības, kas saistītas ar sagatavošanu, kompetences novērtēšanu, sertificēšanu, tostarp medicīnisko sertificēšanu, indosamentu un atkārtotu apstiprinājumu izdošanu un ko veic nevalstiskās aģentūras vai dalībvalstu pilnvarotas iestādes, pastāvīgi tiek uzraudzītas ar kvalitātes standartu sistēmas starpniecību, lai nodrošinātu noteiktu mērķu sasniegšanu, tostarp tādu mērķu, kas attiecas uz pasniedzēju un eksaminētāju kvalifikāciju un pieredzi;";

(ii)          punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)     ir skaidri noteikti izglītības un sagatavotības mērķi un ar tiem saistītie kompetences standarti, kas jāsasniedz, un tajos ir noteikti zināšanu, izpratnes un prasmju līmeņi atbilstīgi eksāmeniem un novērtējumiem, kas prasīti saskaņā ar STCW konvenciju. Mērķus un attiecīgos kvalitātes standartus dažādiem kursiem un sagatavošanas programmām var precizēt atsevišķi, un tie attiecas uz sertificēšanas sistēmas vadību;";

(b)          panta 2. punktā pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d)     uz visiem piemērojamajiem šīs direktīvas un STCW konvencijas un kodeksa noteikumiem, tostarp grozījumiem, attiecas kvalitātes standartu sistēma.";

(c)          panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Par katru novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts sešos mēnešos pēc novērtējuma dienas iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar STCW kodeksa A-I/7. iedaļā noteikto formātu.";

8)           direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

"11. pants

Medicīniskie standarti

1. Katra dalībvalsts izstrādā medicīniskās atbilstības standartus jūrniekiem un medicīniskā sertifikāta izdošanas procedūras saskaņā ar šā panta un STCW kodeksa A-I/9. iedaļas noteikumiem.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka personas, kuras atbild par jūrnieku medicīniskās atbilstības novērtēšanu, ir ārstniecības personas, ko attiecīgā dalībvalsts atzinusi jūrnieku medicīnisko pārbaužu veikšanas nolūkā un saskaņā ar STCW kodeksa A-I/9. iedaļas noteikumiem.

3. Katram jūrniekam, kuram ir sertifikāts, kas izdots saskaņā ar konvencijas noteikumiem, un kurš strādā jūrā, ir jābūt arī derīgam medicīniskajam sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šā panta un STCW kodeksa A-I/9. iedaļas noteikumiem.

4. Visi sertifikāta kandidāti:

(a) ir ne mazāk kā 16 gadus veci;

(b) iesniedz pietiekamus pierādījumus par savu identitāti un

(c) atbilst dalībvalsts noteiktajiem piemērojamajiem medicīniskās atbilstības standartiem.

5. Medicīniskais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā divus gadus, ja vien jūrnieks nav jaunāks par 18 gadiem; šajā gadījumā maksimālais sertifikāta derīguma termiņš ir viens gads.

6. Ja medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš beidzas reisa laikā, medicīniskais sertifikāts ir spēkā līdz iekuģošanai nākamajā piestāšanas ostā, kur ir pieejama dalībvalsts atzīta ārstniecības persona, ja šis laika periods nepārsniedz trīs mēnešus.

7. Steidzamos gadījumos dalībvalsts var atļaut jūrniekam strādāt bez derīga medicīniskā sertifikāta līdz iekuģošanai nākamajā piestāšanas ostā, kur ir pieejama dalībvalsts atzīta ārstniecības persona, ja:

(a) šādas atļaujas laika periods nepārsniedz trīs mēnešus un

(b) attiecīgajam jūrniekam ir medicīniskais sertifikāts, kuram nesen beidzies derīguma termiņš.";

9)           direktīvas 12. pantu groza šādi:

(a)          iekļauj šādu 2.a punktu:

"2.a Visiem kapteiņiem un virsniekiem, lai turpinātu jūras dienestu uz naftas tankkuģiem, ir jāizpilda šā panta 1. punkta prasības un ne retāk kā reizi piecos gados jāpierāda, ka ir uzturēts nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis darbam uz naftas tankkuģa saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 3. punktu.";

(b)          panta 3. punktā atsauci uz "2002. gada 1. februāri" aizstāj ar atsauci uz "2017. gada 1. janvāri";

(c)          panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Lai atjauninātu kapteiņu, virsnieku un radiosakaru operatoru zināšanas, katra dalībvalsts nodrošina, lai jaunākie grozījumi valstu un starptautiskajos noteikumos, kas attiecas uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, drošību un jūras vides aizsardzību, būtu pieejami kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu.";

10)         direktīvas 13. panta 2. punktu svītro;

11)         direktīvas 14. pantu groza šādi:

(a)          panta 1. punktā pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

"f)      jūrnieki, kuri pieņemti darbā uz kāda no kuģiem, ir izgājuši atbilstīgus kvalifikācijas celšanas un aktualizācijas kursus, kā to prasa STCW konvencija;

g)       uz kuģiem vienmēr ir efektīva mutiskā saziņa saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 14. noteikuma 3. un 4. punktu.";

(b)          pievieno šādu 4. punktu:

"4. Kompānijas nodrošina, ka kapteiņi, virsnieki un citi personāla locekļi, kuriem uzticēti īpaši pienākumi un atbildība uz ro-ro pasažieru kuģiem, ir izgājuši sagatavošanu, lai iepazītos ar minētajiem pienākumiem, lai iegūtu iemaņas, kas atbilst paredzamajam statusam, pienākumiem un atbildībai, ņemot vērā STCW kodeksa B-I/14. iedaļā dotās norādes.";

12)       direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

"Gatavība dežūrai

1. Noguruma profilakses nolūkā dalībvalstis:

(a) nosaka un ievieš atpūtas laiku sardzes personālam un tiem, kuru pienākumos ietilpst drošuma, drošības un piesārņojuma novēršanas pienākumi saskaņā ar 3. līdz 15. punktu;

(b) prasa sardzes sistēmas organizēt tā, lai sardzes personāla efektivitāte nepasliktinātos noguruma dēļ, un pienākumus organizēt tā, lai pirmais sargs reisa sākumā, kā arī nākamie sargi, kuri cits citu nomaina, būtu pietiekami atpūtušies un arī citādi gatavi dežūrai.

2. Lai novērstu narkotiku un alkohola lietošanas pārmērības, dalībvalstis nodrošina attiecīgu pasākumu noteikšanu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem

3. Dalībvalstis ņem vērā apdraudējumu, ko rada jūrnieku nogurums, jo īpaši to jūrnieku, kuru pienākumos ietilpst kuģa ekspluatācija drošā un neapdraudētā veidā.

4. Visām personām, kuras norīko dežurēt sardzes virsnieka vai ierindas jūrnieka, kurš ir viens no sardzes, statusā, kā arī tiem, kuri norīkoti pildīt drošuma, piesārņojuma novēršanas un drošības pienākumus, nodrošina atpūtas laiku, kurš ir ne mazāks kā:

(a) vismaz 10 atpūtas stundas jebkurā 24 stundu laikposmā un

(b) 77 stundas jebkurā 7 dienu laikposmā.

5. Atpūtas laiku drīkst sadalīt ne vairāk kā divās daļās, no kuriem viena ilgst vismaz 6 stundas, un secīgus atpūtas posmus atdalošais starplaiks nav ilgāks par 14 stundām.

6. Šā panta 4. un 5. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atpūtas laiku nav jāievēro ārkārtas situācijās vai mācību trauksmes gadījumā vai citos līdzīga svarīguma apstākļos. Kopsapulces, ugunsdzēsības un kuģa pamešanas mācību trauksmes, kā arī mācību trauksmes, ko paredz valsts tiesību akti un starptautiskie instrumenti, rīko tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz atpūtas laiku un neradītu nogurumu.

7. Dalībvalstis prasa, lai sardzes grafiks būtu izlikts viegli pieejamā vietā. Grafikus sagatavo standarta formātā kuģa darba valodā vai valodās un angļu valodā.

8. Ja jūrnieku izsauc darbā, piemēram, kad mašīntelpa ir bez uzraudzības, un ja izsaukums ir pārtraucis parasto atpūtas laiku, jūrniekam piešķir pietiekamu kompensācijas atpūtas laiku.

9. Lai varētu uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību šā panta noteikumiem, dalībvalstis prasa, lai jūrnieku dienas atpūtas laika uzskaites dokumenti būtu sagatavoti standarta formātā kuģa darba valodā vai valodās un angļu valodā. Katrs jūrnieks saņem uz viņu attiecošos uzskaites dokumentu eksemplāru, ko apstiprina kapteinis vai kapteiņa pilnvarota persona un jūrnieks.

10. Neatkarīgi no 3. līdz 9. punktā paredzētajiem noteikumiem kuģa kapteinis ir tiesīgs prasīt, lai jūrnieks strādātu jebkurā laikā, ja tas nepieciešams kuģa, uz tā esošo personu vai kravas tūlītējai drošībai vai lai sniegtu palīdzību citiem kuģiem vai personām, kuras jūrā nokļuvušas avārijā. Attiecīgi kapteinis var atcelt atpūtas laika grafiku un prasīt, lai jūrnieks strādātu jebkurā laikā tik ilgi, līdz tiek atjaunots normālais stāvoklis. Pēc normālā stāvokļa atjaunošanas, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, kapteinis nodrošina, lai katram jūrniekam, kurš strādājis plānotajā atpūtas laikā, tiktu piešķirts pietiekams atpūtas laiks.

11. Pienācīgi ievērojot vispārējos darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības principus, dalībvalstis var atļaut vai reģistrēt koplīgumus, kas pieļauj izņēmumus no 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā noteiktā vajadzīgā atpūtas laika, ja atpūtas laiks ir ne mazāks kā 70 stundas jebkurā septiņu dienu laikposmā. Šādos izņēmumos, ciktāl tas iespējams, saskaņā ar Direktīvu 1999/63/EK ievēro noteiktās normas, bet tajos var paredzēt biežākus vai garākus atvaļinājumus vai kompensācijas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī iespēju robežās būtu jāievēro norādījumi par noguruma novēršanu, kas paredzēti STCW kodeksa B-VIII/1. iedaļā.

12. Iepriekš 11. punktā minētie izņēmumi no 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā nedēļas atpūtas laika nav pieļaujami ilgāk par divām secīgām nedēļām. Divu šādu izņēmumu starplaiks uz kuģa ir ne mazāks par divkāršu izņēmuma ilgumu.

13. Atbilstīgi 11. punktā minētajai iespējai pieļaut izņēmumus no 5. punkta prasībām atpūtas laiku, kas paredzēts 4. punkta a) apakšpunktā, drīkst sadalīt ne vairāk kā trijās daļās, no kuriem viena ilgst vismaz 6 stundas un neviena no abām pārējām daļām nav mazāka par vienu stundu. Secīgus atpūtas posmus atdalošais starplaiks nav ilgāks par 14 stundām. Izņēmumu ilgums nepārsniedz divus 24 stundu laikposmus jebkurā 7 dienu laikposmā.

14. Alkohola lietošanas pārmērību novēršanas nolūkā dalībvalstis nosaka, ka kapteiņiem, virsniekiem un pārējiem jūrniekiem, pildot drošuma, drošības un jūras vides aizsardzības pienākumus, alkohola koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,05 % (asinīs) vai 0,25mg/l (izelpā), un nav atļauts lietot alkoholu tādā daudzumā, kas noved pie šādas koncentrācijas.";

13)         direktīvas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Lēmumu par trešās valsts atzīšanu astoņpadsmit mēnešu laikā pēc atzīšanas pieprasījuma dienas pieņem Komisija saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Dalībvalsts, kura iesniegusi pieprasījumu, var nolemt vienpusēji atzīt trešo valsti, līdz ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo punktu.";

14)         direktīvas 20. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6. Lēmumu par atzīšanas atsaukšanu pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecīgās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu lēmumu.";

15)         direktīvas 23. panta 2. punktu groza šādi:

(a)          ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"2. Kuģa jūrnieku prasmi pēc vajadzības uzturēt sardzes un drošības standartus, kā paredzēts STCW konvencijā, novērtē saskaņā ar STCW kodeksa A daļu, ja ir pamatots iemesls ticēt, ka tādus standartus neuztur, jo ir iestājusies kāda no turpmāk minētajām situācijām:";

(b)          punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)     ar kuģi ir izdarītas kādas citas tādas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu, vidi vai mazinājušas drošību;";

16)         iekļauj šādu 25.a pantu:

"25.a pants

Informācija statistikas nolūkiem

1.           Dalībvalstis dara zināmu Komisijai V pielikumā minēto informāciju statistikas nolūkiem.

2.           Dalībvalstis katru gadu elektroniskā formātā dara pieejamu Komisijai šo informāciju, kas reģistrēta līdz iepriekšējā gada 31. decembrim.

3.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai noteiktu pienācīgus pasākumus šīs informācijas vākšanai, glabāšanai un analīzei.";

17)       direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:

"Komisija ir pilnvarota atbilstīgi 27.a pantam pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šīs direktīvas V pielikumu groza attiecībā uz konkrēta un atbilstīga satura, tostarp detalizētu, informāciju, kuras paziņotājām jābūt dalībvalstīm, un vienlaikus ievēro datu aizsardzības prasības.";

18)         iekļauj šādu 27.a pantu:

"27.a pants

Deleģēšana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šī panta nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 25.a un 27. pantā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 25.a un 27. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Pilnvaru deleģēšanu izbeidz ar lēmumu par tajā norādīto pilnvaru atsaukšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" vai šajā lēmumā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 25.a un 27. pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.";

19)         direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu:

"28. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2099/2002. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.";

20)         direktīvas 29. un 30. pantu aizstāj ar šādu:

"29. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmas par tādu attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti, ievērojot 3., 5., 7., 9. līdz 15., 17., 18., 19., 22., 23., 24. pantu un I pielikumu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sistēmu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

30. pants

Pārejas noteikumi

1. Attiecībā uz tiem jūrniekiem, kuri uzsākuši apstiprinātu jūras dienestu, apstiprinātu izglītības un mācību programmu vai apstiprinātu sagatavošanas kursu pirms 2013. gada 1. jūlija, dalībvalsts līdz 2017. gada 1. janvārim var turpināt izdot, atzīt un indosēt sertifikātus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kādas tās bija pirms pašreizējās direktīvas stāšanās spēkā.

Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts var turpināt atjaunot un atkārtoti apstiprināt sertifikātus un indosamentus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kādas tās bija pirms pašreizējās direktīvas stāšanās spēkā.";

21)         direktīvas 33. pantu svītro;

22)         pielikumus groza šādi:

(a)          Direktīvas 2008/106/EK I pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikumu;

(b)          Direktīvas 2008/106/EK II pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas II pielikumā;

(c)          šīs direktīvas III pielikuma tekstu pievieno kā V pielikumu Direktīvā 2008/106/EK.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

"I PIELIKUMS STCW KONVENCIJAS PRASĪBAS PAR SAGATAVOŠANU, MINĒTAS 3. PANTĀ

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Šajā pielikumā minētos noteikumus papildina ar obligātajiem noteikumiem, kas ietverti STCW kodeksa A daļā, izņemot VIII nodaļas Noteikumus VIII/2.

Ikviena norāde uz kāda noteikuma kādu prasību ir arī norāde uz STCW kodeksa A daļas atbilstīgo iedaļu.

Dalībvalstis nodrošina, lai jūrnieki iegūtu atbilstīgas valodas zināšanas, kā tas ir noteikts STCW kodeksa A-II/1., A-III/1., A-IV/2. un A-II/4. iedaļā, lai viņi spētu pildīt savus konkrētos pienākumus uz kuģa, kas kuģo ar viņus uzņēmušās dalībvalsts karogu.

STCW kodeksa A daļā ir iekļauti kompetences standarti, kas kandidātiem jāpierāda, lai viņiem saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem izdotu un atkārtoti apstiprinātu sertifikātu. Lai precizētu saikni starp alternatīvās sertificēšanas prasībām, kas minētas VII nodaļā, un sertificēšanas prasībām, kas minētas II, III un IV nodaļā, kompetences standartos precizētās prasmes pēc vajadzības grupē atbilstīgi šādām septiņām funkcijām:

(1) navigācija;

(2) kravu apstrāde un iekraušana kravu telpās;

(3) kuģa ekspluatācijas kontrole un uz kuģa esošo personu aprūpe;

(4) kuģu mašīnbūve;

(5) elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas;

(6) apkope un remontdarbi;

(7) radiosakari,

šādos atbildības līmeņos:

(1) vadības līmenī;

(2) darbības līmenī;

(3) atbalsta līmenī.

Funkcijas un atbildības līmeņus norāda ar apakšvirsrakstiem kompetences standartu tabulās, kas precīzi norādītas STCW kodeksa A daļas II, III un IV nodaļā.

II NODAĻA KAPTEIŅA UN KLĀJA NODALĪJUMS

Noteikumi II/1

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu virsniekus, kuri atbild par navigācijas sardzi uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku

1. Visiem virsniekiem, kuri atbild par navigācijas sardzi un strādā uz jūras kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2. ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu kā daļu no apstiprinātas mācību programmas, kura ietver sagatavošanu uz kuģiem atbilstoši STCW kodeksa A-II/1. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātā mācību reģistrā, vai arī ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu;

2.3. prasītā jūras dienesta laikā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veikuši komandtilta sardzes pienākumus kapteiņa vai kvalificēta virsnieka pārraudzībā;

2.4. atbilst piemērojamām IV nodaļas attiecīgo noteikumu prasībām, lai pildītu paredzētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem;

2.5. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/1. iedaļā;

2.6. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1. līdz 3. punktā.

Noteikumi II/2

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu kapteiņus un kapteiņu vecākos palīgus uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 500 vai lielāka

Kapteinis un kapteiņa vecākais palīgs uz kuģiem ar bruto tonnāžu 3000 vai lielāku

1. Katram kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa ar bruto tonnāžu 3000 vai lielāku ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. atbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza navigācijas sardzes virsniekam uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku, un ir veikuši apstiprinātu jūras dienestu tādā statusā:

2.1.1. lai saņemtu kapteiņa vecākā palīga sertifikātu – ne mazāk kā 12 mēnešus, un

2.1.2. lai saņemtu kapteiņa sertifikātu – ne mazāk kā 36 mēnešus; minēto laikposmu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 24 mēnešiem, ja ne mazāk kā 12 mēneši tāda jūras dienesta ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā;

2.2. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/2. iedaļā attiecībā uz kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tonnāžu 3000 vai lielāku.

Kapteiņi un kapteiņu vecākie palīgi uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir no 500 līdz 3000

1. Katram kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa, kura bruto tonnāža ir no 500 līdz 3000, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. lai saņemtu kapteiņa vecākā palīga sertifikātu, atbilst prasībām, kas attiecas uz navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku;

2.2. lai saņemtu kapteiņa sertifikātu, atbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza navigācijas sardzes virsniekam uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku, un tādā statusā ir izgājuši vismaz 36 mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu; minēto laikposmu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 24 mēnešiem, ja ne mazāk kā 12 mēneši tāda jūras dienesta ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā;

2.3. ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/2. iedaļā attiecībā uz kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tonnāžu no 500 līdz 3000.

Noteikumi II/3

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu navigācijas sardzes virsniekus un kapteiņus uz kuģiem ar bruto tonnāžu mazāk nekā 500

Kuģi, kas neveic piekrastes reisus

1. Visiem navigācijas sardzes virsniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kas neveic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts darbam uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku.

2. Visiem kapteiņiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāk nekā 500 un kuri neveic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts kapteiņa darbam uz kuģiem ar bruto tonnāžu no 500 līdz 3000.

Kuģi, kas veic piekrastes reisus

Navigācijas sardzes virsnieks

1. Visiem navigācijas sardzes virsniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi kandidāti, kas pretendē uz navigācijas sardzes virsnieka sertifikātu darbam uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2. ir izgājuši:

2.2.1. īpašu sagatavošanas programmu, tostarp pietiekamu atbilstīga jūras dienesta laikposmu, ko prasa dalībvalsts, vai

2.2.2. apstiprinātu ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu jūras dienestu klāja nodalījumā;

2.3. atbilst piemērojamām IV nodaļas attiecīgo noteikumu prasībām, lai pildītu paredzētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem;

2.4. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/3. iedaļā, attiecībā uz navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus;

2.5. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1. līdz 3. punktā.

Kapteinis

Visiem kapteiņiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts.

1. Visi kandidāti, kas pretendē uz kapteiņa sertifikātu darbam uz jūras kuģa, kura bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kurš veic piekrastes reisus:

1.1. ir ne mazāk kā 20 gadus veci;

1.2. ir izgājuši apstiprinātu ne mazāk kā 12 mēnešu ilgu jūras dienestu kā navigācijas sardzes virsnieki;

1.3. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/3. iedaļā, attiecībā uz kapteiņiem uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus;

1.4. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1. līdz 3. punktā.

2. Atbrīvojumi

Ja administrācija uzskata, ka kuģa izmēri un reisa apstākļi ir tādi, ka to dēļ šo noteikumu un STCW kodeksa A-II/3. iedaļas visu prasību piemērošana kļūst nesaprātīga vai neiespējama, tā var minētajā apjomā atbrīvot kapteiņus un navigācijas sardzes virsniekus, kas strādā uz tāda kuģa vai tādas klases kuģa, no dažu prasību ievērošanas, paturot prātā visu to kuģu drošību, kuri var kuģot tajos pašos ūdeņos.

Noteikumi II/4

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus, kuri ir navigācijas sardzes daļa

1. Visi ierindas jūrnieki, kuri veido navigācijas sardzes daļu uz jūras kuģa ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku un nav ierindas jūrnieki, kas iziet sagatavošanu, vai ierindas jūrnieki, kuru pienākumi sardzē ir nekvalificēta rakstura, ir pienācīgi sertificēti, lai veiktu tādus pienākumus.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 16 gadus veci;

2.2. ir izgājuši:

2.3. apstiprinātu jūras dienestu, tostarp guvuši ne mazāk kā sešu mēnešu mācību un darba pieredzi, vai

2.4. īpašu sagatavošanu vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp ne mazāk kā divu mēnešu apstiprinātu jūras dienestu;

2.5. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/4. iedaļā.

3. Jūras dienests, sagatavotība un pieredze, kas prasīti 2.2.1. un 2.2.2. punktā, tiek saistīti ar navigācijas sardzes funkcijām un ietver tādu pienākumu pildīšanu, ko veic kapteiņa, navigācijas sardzes virsnieka vai kvalificēta ierindas jūrnieka tiešā pārraudzībā.

Noteikumi II/5

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus, kuri ir kvalificēti matroži

1. Visi kvalificētie matroži, kuri strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 500 vai lielāka, ir pienācīgi sertificēti.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2. atbilst prasībām par to ierindas jūrnieku sertificēšanu, kuri ir navigācijas sardzes daļa;

2.3. būdami kvalificēti darbam kā ierindas jūrnieki, kuri ir navigācijas sardzes daļa, ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu klāja nodalījumā:

2.3.1. ne mazāk kā 18 mēnešus vai

2.3.2. ne mazāk kā 12 mēnešus, ja viņi ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanās programmu, un

2.4. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-II/5. iedaļā.

3. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izdotiem kvalificētu matrožu sertifikātiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A–II/5. iedaļā, un nosaka vajadzību, ja tāda ir, prasīt šim personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

4. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts, kura ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1946. gada Konvencijas par spējīgu jūrnieku sertificēšanu (Nr. 74) puse, var turpināt atjaunot un atkārtoti apstiprināt sertifikātus un indosamentus saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas noteikumiem.

5. Dalībvalstis var uzskatīt, ka jūrnieki ir izpildījuši šo noteikumu prasības, ja viņi pēdējos 60 mēnešos pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā ne mazāk kā 12 mēnešus ir attiecīgā statusā strādājuši klāja nodalījumā.

III NODAĻA MAŠĪNTELPA

Noteikumi III/1

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu mašīntelpas sardzes virsniekus personāla vadītā mašīntelpā vai norīkotus dežūrmehāniķus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

1. Visiem mašīntelpas sardzes virsniekiem, kuri par to atbild personāla vadītā mašīntelpā, vai norīkotiem dežūrmehāniķiem mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2. ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu iemaņu mācību darba semināru un apstiprinātu jūras dienestu kā daļu apstiprinātas mācību programmas, kas ietver sagatavošanu uz kuģiem, kura atbilst STCW kodeksa A-III/1. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātā mācību reģistrā, vai citādi ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienotu iemaņu mācību darba semināru un apstiprinātu jūras dienestu, no kuriem 30 mēneši ir pavadīti jūras dienestā mašīntelpā;

2.3. prasītā jūras dienesta laikā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veikuši mašīntelpas sardzes pienākumus vecākā mehāniķa vai kvalificēta kuģa mehāniķa pārraudzībā;

2.4. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/1. iedaļā;

2.5. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1. līdz 3. punktā.

Noteikumi III/2

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu vecākos mehāniķus un otros mehāniķus uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3000 kW vai lielāka

1. Visiem vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3000 kW vai lielāka, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. atbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza mašīntelpas sardzes virsniekam uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW un lielāka un kuri ir veikuši apstiprinātu jūras dienestu attiecīgajā statusā:

2.1.1. lai saņemtu otrā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu kā kvalificēti kuģa mehāniķi un,

2.1.2. lai saņemtu vecākā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu; minēto laikposmu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 24 mēnešiem, ja ne mazāk kā 12 mēneši tāda jūras dienesta ir nostrādāti otrā mehāniķa amatā, un

2.2. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/2. iedaļā.

Noteikumi III/3

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu vecākos mehāniķus un otros mehāniķus darbam uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3000 kW

1. Visiem vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3000 kW, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. atbilst prasībām, lai saņemtu mašīntelpas sardzes virsnieka sertifikātu un,

2.1.1. lai saņemtu otrā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu kā kuģa mehāniķa palīgi vai kā kuģa mehāniķi un,

2.1.2. lai saņemtu vecākā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 24 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu, no kuriem ne mazāk kā 12 mēnešus nostrādājuši ar kvalifikāciju darbam par otro mehāniķi;

2.2. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/3. iedaļā.

3. Ikviens kuģa mehāniķis, kurš ir kvalificēts darbam par otro mehāniķi uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3000 kW vai lielāka, var strādāt par vecāko mehāniķi uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir mazāka nekā 3000 kW, ar noteikumu, ka sertifikāts ir attiecīgi indosēts.

Noteikumi III/4

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus, kuri veido sardzes daļu personāla vadītā mašīntelpā vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

1. Visi ierindas jūrnieki, kas veido sardzes daļu personāla vadītā mašīntelpā vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, un kas nav ierindas jūrnieki, kuri iziet sagatavošanu, vai ierindas jūrnieki, kuru pienākumi ir nekvalificēta rakstura, ir pienācīgi sertificēti tādu pienākumu izpildei.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 16 gadus veci;

2.2. ir izgājuši:

2.2.1. apstiprinātu jūras dienestu, tostarp guvuši ne mazāk kā sešu mēnešu mācību un darba pieredzi, vai

2.2.2. īpašu sagatavošanu vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp ne mazāk kā divu mēnešu apstiprinātu jūras dienestu;

2.3. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/4. iedaļā.

3. Jūras dienests, sagatavošana un darba pieredze, kas paredzēti 2.2.1. un 2.2.2. punktā, ir saistīti ar mašīntelpas sardzes funkcijām un ietver pienākumu izpildi, ko veic kvalificēta kuģa mehāniķa vai kvalificēta ierindas jūrnieka tiešā pārraudzībā.

Noteikumi III/5

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus kā kvalificētus mehāniķus personāla vadītā mašīntelpā vai norīkotus pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

1. Visiem kvalificētiem mehāniķiem uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir atbilstīgs sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2. atbilst prasībām par to ierindas jūrnieku sertificēšanu, kuri ir navigācijas sardzes daļa personāla vadītā mašīntelpā vai norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību;

2.3. būdami kvalificēti darbam kā ierindas jūrnieki, kuri ir navigācijas sardzes daļa, ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu mašīntelpā:

2.3.1. ne mazāk kā 12 mēnešus vai

2.3.2. ne mazāk kā 6 mēnešus, ja viņi ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanās programmu, un

2.4. atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/5. iedaļā.

3. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izdotiem sertifikātiem ierindas jūrniekiem mašīntelpā, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A –III/5. iedaļā, un nosaka, vai vajadzīgs prasīt šim personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

4. Dalībvalstis var uzskatīt, ka jūrnieki ir izpildījuši šo noteikumu prasības, ja viņi pēdējos 60 mēnešos pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā ne mazāk kā 12 mēnešus ir attiecīgā statusā strādājuši mašīntelpā.

Noteikumi III/6

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu elektrotehnikas mehāniķus

1. Visiem elektrotehnikas mehāniķiem uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir kompetences sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2. ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu iemaņu mācību darba semināru un apstiprinātu jūras dienestu, no kura ne mazāk kā 6 mēneši ir apstiprināts jūras dienests kā daļa apstiprinātas mācību programmas, kura atbilst STCW kodeksa A-III/6. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātā mācību reģistrā, vai citādi ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienotu iemaņu mācību darba semināru un apstiprinātu jūras dienestu, no kuriem 30 mēneši ir pavadīti jūras dienestā mašīntelpā, un

2.3. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/6. iedaļā.

3. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izdotiem sertifikātiem elektrotehnikas mehāniķiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A –III/6. iedaļā, un nosaka, vai vajadzīgs prasīt šim personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

4. Dalībvalstis var uzskatīt, ka jūrnieki ir izpildījuši šo noteikumu prasības, ja viņi pēdējos 60 mēnešos pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā ne mazāk kā 12 mēnešus ir attiecīgā statusā strādājuši uz kuģa un atbilst STCW kodeksa A-III/6. iedaļā precizētajam kompetences standartam.

5. Neatkarīgi no 1. un 4. punkta prasībām dalībvalsts var uzskatīt piemēroti kvalificētu personu par spējīgu veikt noteiktas A-III/6. iedaļā minētās funkcijas.

Noteikumi III/7

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas elektrotehnikas mehāniķus

1. Visiem ierindas elektrotehnikas mehāniķiem uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir atbilstīgs sertifikāts.

2. Visi sertifikāta kandidāti:

(1) ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

(2) ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu, tostarp guvuši ne mazāk kā 12 mēnešu mācību un darba pieredzi, vai

(3) ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanās programmu, tostarp izgājuši ne mazāk kā 6 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu, vai

(4) ir ieguvuši kvalifikāciju, kas nodrošina atbilstību STCW kodeksa A-III-7. iedaļas tabulā minētajām tehniskajai kompetencei, kā arī ne mazāk kā 3 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu, un

(5) atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-III/7. iedaļā.

3. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izdotiem sertifikātiem ierindas elektrotehnikas mehāniķiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A –III/7. iedaļā, un nosaka, vai vajadzīgs prasīt šim personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

4. Dalībvalstis var uzskatīt, ka jūrnieki ir izpildījuši šo noteikumu prasības, ja viņi pēdējos 60 mēnešos pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā ne mazāk kā 12 mēnešus ir attiecīgā statusā strādājuši uz kuģa un atbilst STCW kodeksa A-III/7. iedaļā precizētajam kompetences standartam.

5. Neatkarīgi no 1. un 4. punkta prasībām dalībvalsts var uzskatīt piemēroti kvalificētu personu par spējīgu veikt noteiktas A-III/7. iedaļā minētās funkcijas.

IV NODAĻA RADIOSAKARI UN RADIOSAKARU PERSONĀLS

Paskaidrojums

Obligātie noteikumi attiecībā uz radiosakaru sardzes pildīšanu ir izklāstīti noteikumos par radiosakariem un grozītajā SOLAS 74. Noteikumi par radiosakaru ekspluatāciju ir izklāstīti grozītajā SOLAS 74 un pamatnostādnēs, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

Noteikumi IV/1

Piemērošana

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, šīs nodaļas noteikumus piemēro radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuri darbojas Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS), kā noteikts grozītajā SOLAS 74.

2. Radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuriem SOLAS 74 IV nodaļā nav prasīta atbilstība GMDSS noteikumiem, nav obligāti jāatbilst šīs nodaļas prasībām. Radiosakaru operatoriem uz tādiem kuģiem tomēr ir jāatbilst noteikumiem par radiosakariem. Administrācija nodrošina, ka tādiem radiosakaru operatoriem izdod vai attiecībā uz tādu radiosakaru operatoriem atzīst atbilstīgus sertifikātus, kā paredzēts noteikumos par radiosakariem.

Noteikumi IV/2

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu GMDSS radiosakaru operatorus

1. Visām personām, kuras atbild par radiosakaru operatoru pienākumu izpildi vai kuras pašas tos izpilda uz kuģa, kam jāpiedalās Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS), ir atbilstīgs sertifikāts saistībā ar GMDSS, ko saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem izdevusi vai atzinusi administrācija.

2. Turklāt visi kandidāti, kuri atbilstīgi šiem noteikumiem pretendē uz kompetences sertificēšanu darbam uz kuģa, uz kura saskaņā ar grozīto SOLAS 74 jābūt radiosakaru iekārtai:

2.1. ir ne mazāk kā 18 gadus veci un

2.2. ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-IV/2. iedaļā.

V NODAĻA ĪPAŠAS SAGATAVOTĪBAS PRASĪBAS PERSONĀLAM UZ NOTEIKTU VEIDU KUĢIEM

Noteikumi V/1-1

Obligātās minimālās prasības naftas un ķimikāliju tankkuģu kapteiņu, virsnieku un ierindas jūrnieku sagatavotībai un kvalifikācijai

1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kuriem uzticēti īpaši pienākumi un atbildība saistībā ar kravām vai kravu aprīkojumu uz naftas vai ķimikāliju tankkuģiem, ir sertifikāts par pamatsagatavošanu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos.

2. Visi naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumu pamatsagatavošanas sertifikāta kandidāti ir ieguvuši pamatsagatavošanu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas noteikumiem un ir izgājuši:

(1) vismaz trīs mēnešu apstiprinātu jūras dienestu uz naftas vai ķimikāliju tankkuģiem un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā, vai

(2) apstiprinātu pamatsagatavošanu par naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumiem un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā.

3. Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un jebkurai personai, kura tieši atbild par kravu iekraušanu, izkraušanu un uzrauga kravas tranzīta operācijas vai rīcību ar kravu, cisternu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām darbībām uz naftas tankkuģiem, ir sertifikāts par padziļinātu sagatavošanas kursu naftas tankkuģu kravu pārvadājumos.

4. Visi naftas tankkuģu kravu pārvadājumu padziļinātā sagatavošanas kursa sertifikāta kandidāti:

(1) atbilst sertificēšanas prasībām par pamatsagatavošanu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos un,

(2) būdami kvalificēti sertificēšanai par pamatsagatavošanu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos, ir:

(3) izgājuši vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu uz naftas tankkuģa vai

(a) ārštata statusā izgājuši vismaz vienu mēnesi ilgu apstiprinātu sagatavošanas kursu uz naftas tankkuģa, kas ietver vismaz trīs iekraušanas un trīs izkraušanas darbības un ko dokumentē apstiprinātā mācību reģistrā, ņemot vērā STCW kodeksa B-V/1. iedaļas norādes, un

(b) ir pabeiguši apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu naftas tankkuģu kravu pārvadājumos un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 2. punktā.

5. Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un jebkurai personai, kura tieši atbild par kravu iekraušanu, izkraušanu un uzrauga kravas tranzīta operācijas vai rīcību ar kravu, cisternu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām darbībām uz ķimikāliju tankkuģiem, ir sertifikāts par padziļinātu sagatavošanas kursu ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos.

6. Visi ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumu padziļinātā sagatavošanas kursa sertifikāta kandidāti:

(1) atbilst sertificēšanas prasībām par pamatsagatavošanu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos un,

(2) būdami kvalificēti sertificēšanai par pamatsagatavošanu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos, ir:

(a) izgājuši vismaz trīs mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu uz ķimikāliju tankkuģiem vai

(b) ārštata statusā izgājuši vismaz vienu mēnesi ilgu apstiprinātu sagatavošanas kursu uz ķimikāliju tankkuģa, kas ietver vismaz trīs iekraušanas un trīs izkraušanas darbības un ko dokumentē apstiprinātā mācību reģistrā, ņemot vērā STCW kodeksa B-V/1. iedaļas norādes, un

(3) ir pabeiguši apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 3. punktā.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2., 4., vai 6. punktu, izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu vai ka attiecīgi indosē esošu kompetences sertifikātu vai profesionālās sagatavotības sertifikātu.

Noteikumi V/1-2

Obligātās minimālās prasības sašķidrinātās gāzes tankkuģu kapteiņu, virsnieku un ierindas jūrnieku sagatavotībai un kvalifikācijai

1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kam uzticēti īpaši pienākumi un atbildība saistībā ar kravām vai kravu aprīkojumu uz sašķidrinātās gāzes tankkuģiem, ir sertifikāts par pamatsagatavošanu sašķidrinātās gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos.

2. Visi sašķidrinātās gāzes tankkuģu kravu pārvadājumu pamatsagatavošanas sertifikāta kandidāti ir ieguvuši pamatsagatavošanu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas noteikumiem un ir izgājuši:

(1) vismaz trīs mēnešu apstiprinātu jūras dienestu uz sašķidrinātās gāzes tankkuģiem un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā, vai

(2) apstiprinātu pamatsagatavošanu par kravu pārvadājumiem ar sašķidrinātās gāzes tankkuģiem un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā.

3. Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un jebkurai personai, kas tieši atbild par kravu iekraušanu, izkraušanu un uzrauga kravas tranzīta operācijas vai rīkošanos ar to, cisternu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām darbībām uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, ir sertifikāts par padziļinātu sagatavošanas kursu sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas pārvadājumos.

4. Visi sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu pārvadājumu padziļinātā sagatavošanas kursa sertifikāta kandidāti:

(1) atbilst sertificēšanas prasībām par pamatsagatavošanu sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos un,

(2) būdami kvalificēti sertificēšanai par pamatsagatavošanu sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos, ir:

(a) izgājuši vismaz trīs mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem vai

(b) ārštata statusā izgājuši vismaz vienu mēnesi ilgu apstiprinātu sagatavošanas kursu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa, kas ietver vismaz trīs iekraušanas un trīs izkraušanas darbības un ko dokumentē apstiprinātā mācību reģistrā, ņemot vērā STCW kodeksa B-V/1. iedaļas norādes, un

(3) pabeiguši apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu sašķidrinātās gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos un atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 2. punktā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2. vai 4. punktu, izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu vai ka attiecīgi indosē esošu kompetences sertifikātu vai profesionālās sagatavotības sertifikātu.

Noteikumi V/2

Obligātās minimālās prasības pasažieru kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai

1. Šos noteikumus piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus. Dalībvalstis nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.

2. Jūrnieki, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz pasažieru kuģiem, ir pabeiguši sagatavošanu, kas paredzēta turpmāk 4. līdz 7. punktā, saskaņā ar savu statusu, pienākumiem un atbildību.

3. Jūrnieki, kuriem jābūt sagatavotiem saskaņā ar 4., 6. un 7. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, iziet atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo sagatavotības līmeni pēdējo piecu gadu laikā.

4. Kapteiņi, virsnieki un pārējais personāls, kas trauksmju sarakstā norīkoti, lai ārkārtas situācijās sniegtu palīdzību pasažieriem uz pasažieru kuģiem, ir izgājuši pūļa vadības mācības, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 1. punktā.

5. Personāls, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, ir izgājis sagatavošanu drošības jautājumos, kas paredzēta STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktā.

6. Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas personas, kuras trauksmju sarakstos norīkotas kā atbildīgās par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir izgājuši apstiprinātu sagatavošanas kursu krīzes pārvarēšanas un cilvēku uzvedības jomā, kas paredzēts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktā.

7. Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas citas personas, kuras tieši atbild par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai korpusa atveru aizvēršanu uz pasažieru kuģiem, ir izgājuši apstiprinātu sagatavošanas kursu pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa drošības jautājumos, kas paredzēts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktā.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šo noteikumu prasībām, izsniedz dokumentāru pierādījumu par izieto sagatavošanas kursu.

VI NODAĻA ĀRKĀRTAS, DARBA DROŠĪBAS, KUĢA DROŠĪBAS, MEDICĪNISKĀS APRŪPES UN GLĀBŠANAS FUNKCIJAS

Noteikumi VI/1

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz kuģa drošības iepazīšanas, pamatsagatavošanas un instruktāžas kursu, kas jāapgūst visiem jūrniekiem

1. Jūrnieki apgūst kuģa iepazīšanas un drošības pamatsagatavošanas vai instruktāžas kursu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un atbilst tajā paredzētajam attiecīgajam kompetences standartam.

2. Ja pamatsagatavošana nav iekļauta izdodamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis pamatsagatavošanas kursu.

Noteikumi VI/2

Obligātās minimālās prasības, lai izsniegtu profesionālās sagatavotības sertifikātus darbam ar peldošiem glābšanas līdzekļiem (plostiem, glābšanas laivām un ātrgaitas glābšanas kuteriem)

1. Visi kandidāti, kuri pretendē uz profesionālās sagatavotības sertifikātu darbam ar peldošiem glābšanas līdzekļiem (plostiem un glābšanas laivām), izņemot ātrgaitas glābšanas kuterus:

(1) ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

(2) ir izgājuši vismaz 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu vai ir apmeklējuši apstiprinātu sagatavošanas kursu un ir izgājuši vismaz sešu mēnešu apstiprinātu jūras dienestu un

(3) atbilst kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, attiecībā uz profesionālās sagatavotības sertifikātiem darbam ar glābšanas līdzekļiem — plostiem un glābšanas laivām.

2. Visi kandidāti, kuri pretendē uz profesionālās sagatavotības sertifikātu darbam ar ātrgaitas glābšanas kuteriem:

(1) ir saņēmuši profesionālās sagatavotības sertifikātu darbam ar glābšanas līdzekļiem — plostiem un glābšanas laivām, izņemot ātrgaitas glābšanas kuterus;

(2) ir izgājuši apstiprinātu sagatavošanas kursu un

(3) atbilst kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 7. līdz 10. punktā, attiecībā uz profesionālās sagatavotības sertifikātiem darbam ar ātrgaitas glābšanas kuteriem.

Noteikumi VI/3

Obligātās minimālās prasības sagatavotībai progresīvā ugunsdzēsībā

1. Jūrnieki, kuri norīkoti kontrolēt ugunsdzēsības darbības, ir veiksmīgi izgājuši padziļinātu sagatavošanas kursu ugunsdzēsības tehnikā, īpašu uzsvaru liekot uz organizēšanu, taktiku un vadību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punkta noteikumiem, un atbilst tajā paredzētam kompetences standartam.

2. Ja sagatavotība progresīvajā ugunsdzēsībā nav iekļauta izdodamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu progresīvajā ugunsdzēsībā.

Noteikumi VI/4

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz pirmo medicīnisko palīdzību un medicīnisko aprūpi

1. Jūrnieki, kuri norīkoti sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa, atbilst pirmās medicīniskās palīdzības kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

2. Jūrnieki, kuru pārziņā ir medicīniskā aprūpe uz kuģa, atbilst medicīniskās aprūpes uz kuģiem kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 4., 5. un 6. punktā.

3. Ja sagatavotība pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē nav iekļauta izdodamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē.

Noteikumi VI/5

Obligātās minimālās prasības profesionālās sagatavotības sertifikātu izdošanai kuģa drošības virsniekiem

1. Visi kandidāti, kuri pretendē uz profesionālās sagatavotības sertifikātu kā kuģa drošības virsnieki:

(1) ir izgājuši vismaz 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu vai pietiekami atbilstīgu jūras dienestu un ieguvuši zināšanas par kuģa darbību un

(2) atbilst kompetences standartam, kas vajadzīgs, lai iegūtu kuģa drošības virsnieka profesionālās sagatavotības sertifikātu un paredzēts STCW kodeksa A-VI/5. iedaļas 1. līdz 4. punktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šo noteikumu prasībām, izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu.

Noteikumi VI/6

Obligātās minimālās prasības sagatavotībai attiecībā uz kuģa drošību un instruktāžas kursu, kas jāapgūst visiem jūrniekiem

1. Jūrnieki apgūst ar kuģa drošību saistītu kuģa iepazīšanas un kuģa drošības izpratnes sagatavošanas vai instruktāžas kursu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 1. līdz 4. punktu un atbilst tajā paredzētajam attiecīgajam kompetences standartam.

2. Ja sagatavotība drošības izpratnē nav iekļauta izdodamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu drošības izpratnē.

3. Katra dalībvalsts salīdzina prasības par sagatavotību attiecībā uz kuģa drošību un instruktāžas kursu, ko tā izvirzījusi jūrniekiem, kuriem ir attiecīgā kvalifikācija (vai kuri var to pierādīt ar attiecīgiem dokumentiem), pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, ar tām prasībām, kas noteiktas STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 4. punktā, un nosaka, vai vajadzīgs prasīt šiem jūrniekiem iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

Jūrnieki, kuri norīkoti pildīt kuģa drošības virsnieka pienākumus

1. Jūrnieki, kuri norīkoti pildīt kuģa drošības virsnieka pienākumus, atbilst kompetences standartam, kas precizēts STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 6. līdz 8. punktā.

2. Ja sagatavotība paredzētajos kuģa drošības pienākumos nav iekļauta izdodamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izdod profesionālās sagatavotības sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu paredzētajos kuģa drošības pienākumos.

3. Katra dalībvalsts salīdzina kuģa drošības sagatavotības standartus, ko tā izvirzījusi jūrniekiem, kuri norīkoti pildīt kuģa drošības virsnieka pienākumus un kuriem ir attiecīgā kvalifikācija (vai kuri var to pierādīt ar attiecīgiem dokumentiem), pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, ar tiem, kas noteikti STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 8. punktā, un nosaka, vai vajadzīgs prasīt šiem jūrniekiem iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

VII NODAĻA ALTERNATĪVĀ SERTIFICĒŠANA

Noteikumi VII/1

Alternatīvo sertifikātu izdošana

1. Neatkarīgi no sertificēšanas prasībām, kas noteiktas šā pielikuma II un III nodaļā, dalībvalstis var nolemt izdot vai atļaut izdot sertifikātus, kas nav paredzēti minēto nodaļu noteikumos, ar noteikumu, ka:

(1) saistītās funkcijas un atbildības līmeņus, kas jānorāda sertifikātos un indosamentos, izvēlas no tiem un identiskus tiem, kas norādīti STCW kodeksa A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4., A-II/5., A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4., A-III/5. un A-IV/2. iedaļā;

(2) kandidāti ir izgājuši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas kursu un atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti attiecīgajās STCW kodeksa iedaļās un izklāstīti minētā kodeksa A-VII/1. iedaļā, attiecībā uz funkcijām un līmeņiem, kas jānorāda sertifikātos un indosamentos;

(3) kandidāti ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu, atbilstīgu to funkciju un līmeņu izpildei, kas jānorāda sertifikātā. Jūras dienesta minimālais ilgums ir līdzvērtīgs tam jūras dienesta ilgumam, kas paredzēts šā pielikuma II un III nodaļā. Minimālais jūras dienesta ilgums tomēr nav mazāks par to, kas noteikts STCW kodeksa A-VII/2. iedaļā;

(4) sertifikāta kandidāti, kuriem jāveic navigācijas funkcijas darbības līmenī, atbilst attiecīgi piemērojamajām IV nodaļas noteikumu prasībām par paredzēto radiosakaru operatoru pienākumu izpildi saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem;

(5) sertifikātus izdod saskaņā ar 2. panta prasībām un noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa VII nodaļā.

2. Sertifikātus atbilstīgi šai nodaļai neizdod, ja dalībvalsts nav paziņojusi Komisijai informāciju, kas prasīta STCW konvencijā.

Noteikumi VII/2

Jūrnieku sertificēšana

Visiem jūrniekiem, kuri pilda jebkuru funkciju vai funkciju grupu, kas precizēta STCW kodeksa II nodaļas A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4. vai A-II/5. tabulās vai III nodaļas A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4. vai A-III/5. tabulās, vai IV nodaļas A-IV/2. tabulā, ir attiecīgs profesionālās sagatavotības sertifikāts.

Noteikumi VII/3

Principi, kas regulē alternatīvo sertifikātu izsniegšanu

1. Dalībvalsts, kura nolemj izdot vai atļaut izdot alternatīvos sertifikātus, nodrošina šādu principu ievērošanu:

(1) neievieš alternatīvu sertificēšanas sistēmu, ja tā nenodrošina tādu drošības līmeni jūrā un ja tai nav tādas preventīvas ietekmes attiecībā uz piesārņojumu, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta pārējās nodaļās;

(2) jebkuros noteikumos par alternatīviem sertifikātiem, ko izdod saskaņā ar šo nodaļu, paredz sertifikātu aizvietojamību ar tiem sertifikātiem, ko izsniedz saskaņā ar pārējām nodaļām.

2. Savstarpējās aizvietojamības princips 1. punktā nodrošina, ka:

(1) jūrnieki, kuri sertificēti saskaņā ar II un/vai III nodaļas noteikumiem, un tie, kuri sertificēti saskaņā ar VII nodaļu, spēj strādāt uz kuģiem, uz kuriem ir tradicionāla vai citas kuģa organizācijas formas;

(2) jūrniekus nesagatavo darbam uz kuģiem ar īpašām kuģa organizācijas formām tā, ka tas vājinātu viņu spēju izmantot savas prasmes citur.

3. Izdodot sertifikātus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ņem vērā šādus principus:

(1) alternatīvo sertifikātu izdošanu kā tādu neizmanto:

(a) lai samazinātu kuģa apkalpes locekļu skaitu;

(b) lai samazinātu jūrnieku profesionalitātes vai kvalifikācijas līmeni vai

(c) lai attaisnotu to, ka jebkuras konkrētas sardzes laikā gan mašīntelpas, gan klāja sardzes virsnieku pienākumus uzdod veikt jūrniekam, kuram ir tikai viens sertifikāts;

(2) personu, kuras pārziņā ir kuģa vadība, apzīmē kā kapteini, un kapteiņa un citu personu juridisko statusu un pilnvaras nelabvēlīgi neietekmē kāda alternatīvās sertificēšanas noteikumu ieviešana.

4. Principi, kas ietverti 1. un 2. punktā, nodrošina gan klāja virsnieku, gan kuģa mehāniķu kompetences saglabāšanu."

II pielikums

Direktīvas II pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Komisija, kurai palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra ar iespējamu kādas attiecīgās dalībvalsts piesaisti, veicot šīs valsts novērtēšanu, kas var ietvert arī objektu un procedūru pārbaudi, ir pārliecinājusies, ka konvencijas prasības attiecībā uz kompetences standartiem, sagatavošanu un sertificēšanu un kvalitātes standartiem ir pilnībā izpildītas.".

III pielikums "V PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KO DARA ZINĀMU KOMISIJAI STATISTIKAS NOLŪKOS

1. Ja ir atsauce uz šo pielikumu, sniedz zemāk norādīto informāciju, kas precizēta STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 9. punktā, attiecībā uz visiem kompetences sertifikātiem vai indosamentiem, kas apliecina to izdošanu, visiem indosamentiem, kas apliecina citu valstu kompetences sertifikātu izdošanu, un visiem profesionālās sagatavotības sertifikātiem, kas izdoti ierindas jūrniekiem.

Kompetences sertifikāti (CoC) / Indosamenti, kas apliecina to izsniegšanu (EaI):

– jūrnieka unikālais identifikators;

– jūrnieka vārds, uzvārds;

– jūrnieka dzimšanas gads un datums;

– jūrnieka valstspiederība;

– jūrnieka dzimums;

– CoC indosētais numurs;

– EaI numurs;

– jūrnieka statuss uz kuģa;

– izdošanas datums vai nesenākais dokumenta atkārtotas apstiprināšanas datums;

– derīguma termiņš;

– sertifikāta statuss (derīgs, apturēts, anulēts, paziņots par pazudušu vai iznīcinātu);

– ierobežojumi.

Indosamenti, kas apliecina citu valstu izdotu kompetences sertifikātu atzīšanu (EaR):

– jūrnieka unikālais identifikators;

– jūrnieka vārds, uzvārds;

– jūrnieka dzimšanas gads un datums;

– jūrnieka valstspiederība;

– jūrnieka dzimums;

– valsts, kura izsniegusi oriģinālo CoC;

– oriģinālā CoC numurs;

– EaR numurs;

– jūrnieka statuss uz kuģa;

– izdošanas datums vai nesenākais dokumenta atkārtotas apstiprināšanas datums;

– derīguma termiņš;

– dokumenta statuss;

– ierobežojumi.

Ierindas jūrnieku profesionālās sagatavotības sertifikāti (CoP) (ja pieejami):

– jūrnieka unikālais identifikators;

– jūrnieka vārds, uzvārds;

– jūrnieka dzimšanas gads un datums;

– jūrnieka valstspiederība;

– jūrnieka dzimums;

– CoP numurs;

– jūrnieka statuss uz kuģa;

– izdošanas datums vai nesenākais dokumenta atkārtotas apstiprināšanas datums;

– derīguma termiņš;

– dokumenta statuss.

2. Informācijas elementus, uz kuriem attiecas datu aizsardzības tiesību akti, var iesniegt anonimizētā formātā."

[1]               Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/58/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni, OV L 319, 12.12.1994., 28. lpp.

[2]               Direktīvu 94/58/EK grozīja ar Direktīvu 98/35/EK un aizstāja ar Direktīvu 2001/25/EK; Direktīvu 2001/25/EK grozīja ar Direktīvu 2002/84/EK, Direktīvu 2003/103/EK un Direktīvu 2005/45/EK; visbeidzot to aizstāja (un tādējādi atcēla) ar Direktīvu 2008/106/EK, OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.

[3]               Darba grupa sastāvēja no galveno ieinteresēto aprindu pārstāvjiem, konkrēti jūrniekiem un kuģu īpašniekiem.

[4]               Publicēts 2011. gada 20. jūlijā.

[5]               Sk. ziņojuma 4.1.5. iedaļu.

[6]               OV C […], […], […]. lpp.

[7]               OV C […], […], […]. lpp.

[8]               OV L 319, 12.12.1994., 28. lpp.

[9]               OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.

[10]               Padomes 1999. gada 21. jūnija Direktīva 1999/63/EK attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) – Pielikums: Eiropas Nolīgums par jūrnieku darba laika organizēšanu, OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.

[11]               OV L 124, 20.5.2009., 30. lpp.

[12]               OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

[13]               OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

[14]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.