52011PC0530

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts

Aromatizēto vīna produktu jomā jau pastāv ES pieeja, un tā ir pamatota, lai veicinātu preču brīvu apriti vienotajā tirgū un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ļauj patērētājam identificēt īpašus produktus, kam piemīt ar ģeogrāfisko izcelsmi saistītas īpašības. Tiesiskais regulējums par aromatizētajiem vīna produktiem, kurā sniegtas produktu definīcijas un marķēšanas noteikumi, tieši ietekmē šādu produktu ražotājus un mazākā mērā (marķēšanas noteikumi) — patērētājus.

Šis priekšlikums aizstāj Komisijas priekšlikumu COM(2007)848, kuru Komisija nolēma atcelt Komisijas 2011. gada darba programmā (sk. COM(2010)623, 2010. gada 27. oktobris, IV pielikums), kas nosūtīta citām institūcijām.

Priekšlikums vienkāršo spēkā esošos noteikumus, ieviešot tikai nedaudzas izmaiņas, lai uzlabotu noteikumu lasāmību un skaidrību. Konkrētāk, tas pielāgo izmantotās definīcijas tehnoloģiju attīstībai un saskaņo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā spēkā esošo noteikumu atbilstību Līgumam par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem ( TRIPS nolīgums). Cits nolūks ir arī saskaņot ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Priekšlikums nemaina nozarē spēkā esošo noteikumu darbības jomu, un tam nav būtiskas ietekmes, jo tas atbilst pielāgojumam saistībām, kuras jau uzņēmusies Savienība. Tika rīkotas neoficiālas apspriešanās ar galvenajiem Eiropas ražotājiem un valstu organizācijām, un tās būtisku ietekmi neparedzēja. Aromatizēto vīna produktu ražotājiem ir vienots uzskats par to, ka jāsaglabā tas pats satvars un līdzīgi noteikumi; vajadzīgi tikai nelieli tehniski pielāgojumi. Par tiem Komisijai paziņoja nozares pārstāvji. Šā iemesla dēļ netika veikts turpmāks ietekmes novērtējums.

SASKAņOšANA AR LīGUMU PAR EIROPAS SAVIENīBAS DARBīBU

Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pants izšķir divus dažādus Komisijas tiesību aktu veidus:

LESD 290. pants atļauj likumdevējam deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tiesību akti, kurus Komisija pieņēmusi šādā veidā, Līgumā lietotajā terminoloģijā ir minēti kā “deleģētie akti” (290. panta 3. punkts).

LESD 291. pants atļauj dalībvalstīm pieņemt visus valsts tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Savienības aktus. Minētie akti piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, ja to īstenošanai ir nepieciešami vienādi nosacījumi. Šādā veidā Komisijas pieņemtos tiesību aktus Līguma terminoloģijā sauc par „īstenošanas aktiem” (291. panta 4. punkts).

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir saskaņot Padomes 1991. gada 10. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1601/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.), ar minētajiem LESD noteikumiem.

Saskaņā ar šo priekšlikumu mērķus, principus un citus būtiskus elementus attiecībā uz aromatizēto vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfisko norāžu aizsardzību nosaka likumdevējs.

Komisijai jābūt iespējai ar deleģētu aktu pieņemt ražošanas procesus (3. panta 2. punkts), analīzes metodes (3. panta 3. punkts), vajadzīgos definīciju, prasību, ierobežojumu, tirdzniecības nosaukumu un aprakstu grozījumus (9. pants), vajadzīgos noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (29. pants) un vajadzīgos noteikumus par informācijas apmaiņu (33. panta 2. punkts).

Turklāt likumdevējam būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma 291. panta 2. punktu, jo īpaši attiecībā uz to noteikumu par aromatizētajiem vīna produktiem vienādu piemērošanu, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (15. panta 3. punkts, 17., 25., 26., 27. un 30. pants), ar administratīvām un fiziskām pārbaudēm (32. panta 2. punkts) un informācijas apmaiņu (33. pants).

BūTISKI GROZīJUMI

Citi galvenie mērķi ir šādi:

- uzlabot Savienības ar aromatizētajiem vīna produktiem saistīto tiesību aktu piemērojamību, lasāmību un skaidrību,

- ieviest precīzi definētu kvalitātes politiku aromatizēto vīna produktu jomā, balstoties uz pašreizējām produktu definīcijām,

- atjaunināt konkrētus tirdzniecības nosaukumus, ņemot vērā iespēju palielināt vīna daudzumu, nevis tieši pievienot spirtu, šādā veidā nodrošinot, ka patērētājs ir pienācīgi informēts,

- ieviest elastību, ar deleģētiem aktiem pārnesot kompetenci grozīt aromatizēto vīna produktu definīcijas un aprakstus no Eiropas Parlamenta un Padomes pašreizējās koplēmuma procedūras uz Komisiju,

- pielāgot Savienības noteikumus jaunām tehniskajām prasībām,

- pielāgot Savienības noteikumus PTO prasībām, tostarp TRIPS nolīgumam,

- definēt kritērijus, pēc kādiem tiek atzītas jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

REGULAS PROJEKTA STRUKTūRA

Regulas projekts par aromatizētajiem vīna produktiem sastāv no 4 nodaļām un 3 pielikumiem.

I nodaļā sniegta aromatizēto vīna produktu pamatdefinīcija un klasifikācija.

II nodaļa ir veltīta aromatizēto vīna produktu aprakstam, noformējumam un marķējumam.

Tā attiecas uz I un II pielikumā noteiktajām prasībām un ierobežojumiem un deleģē Komisijai noteikt jaunus atļautus ražošanas procesus. Tā attiecas uz starptautiskām analīžu metodēm aromatizēto vīna produktu analīžu veikšanai.

Turklāt tā paredz īpašus marķēšanas noteikumus šiem produktiem.

II nodaļā, atsaucoties uz I un II pielikumu, noteikta saskaņota sistēma, balstoties uz ierasto kvalitātes praksi un jaunām izmaiņām produktu kvalitātes jomā. Tās mērķis ir sniegt patērētājam skaidru informāciju par produktiem (tirdzniecības nosaukumi), un ražotājam uzliek pienākumu sniegt vajadzīgo informāciju, lai nepieļautu patērētāja maldināšanu.

Regulas III nodaļā paredzēti noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskaņā ar ES starptautiskajām saistībām.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas šobrīd uzskaitītas Regulā (EEK) Nr. 1601/91, tiek pārceltas uz reģistru, kas izveidots atbilstoši šīs regulas 22. pantam. III nodaļa paredz, ka tehnisko dokumentāciju par šīm norādēm publicē 2 gados pēc regulas stāšanās spēkā.

IV nodaļā izklāstīti vispārīgi, pārejas un nobeiguma pasākumi.

I pielikumā iekļautas tehniskās definīcijas un prasības aromatizēto vīna produktu ražošanas jomā.

II pielikumā iekļauti aromatizēto vīna produktu tirdzniecības nosaukumi un saistītie apraksti.

III pielikumā sniegta korelācijas tabula.

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu.

2011/0231 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par aromatizēto vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[1],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],

tā kā:

1. Padomes 1991. gada 10. jūnija Regula (EEK) Nr. 1601/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu[4], un Komisijas 1994. gada 25. janvāra Regula (EK) Nr. 122/94, kura nosaka sīki izstrādātus konkrētus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 1601/91[5], ir bijusi sekmīga aromatizēto vīnu, aromatizēto vīna dzērienu un aromatizēto vīna kokteiļu (turpmāk "aromatizētie vīna produkti") reglamentācija. Tomēr, ņemot vērā tehnoloģiskās inovācijas, tirgus izmaiņas un augošās patērētāju prasības, ir jāatjaunina noteikumi, kurus piemēro konkrētu aromatizēto vīna produktu definīcijai, aprakstam, noformējumam, marķējumam un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā tradicionālās ražošanas metodes.

2. Tāpēc, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ir vajadzīgi turpmāki grozījumi, lai ar Regulu (EEK) Nr. 1601/91 Komisijai piešķirtās pilnvaras pieskaņotu Līguma par Eiropas Savienības darbību (,,Līgums”) 290. un 291. pantam. Ņemot vērā šādu grozījumu piemērošanas jomu, ir lietderīgi atcelt Regulu (EEK) Nr. 1601/91 un to aizstāt ar jaunu tekstu. Regula (EK) Nr. 122/94 ieviesa noteikumus par aromatizēšanu un spirta pievienošanu, kas piemērojami dažiem aromatizētajiem vīna produktiem; lai nodrošinātu skaidrību, tie būtu jāiekļauj šajā jaunajā tekstā.

3. Aromatizētie vīna produkti ir nozīmīgi patērētājiem, ražotājiem un lauksaimniecības nozarei Savienībā. Pasākumiem, kas piemērojami aromatizētajiem vīna produktiem, būtu jāpalīdz sasniegt patērētāju augstu aizsardzības līmeni, nepieļaut maldinošas prakses izmantošanu, panākt tirgus pārredzamību un godīgu konkurenci. Šie pasākumi aizsargās reputāciju, kuru Savienības aromatizētie vīna produkti ir ieguvuši iekšējā tirgū un pasaules tirgū, turpinot ievērot aromatizēto vīna produktu tradicionālo ražošanas praksi, kā arī pieaugošo pieprasījumu pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Būtu jāņem vērā arī tehnoloģiskās inovācijas attiecībā uz produktiem, kuriem šādas inovācijas palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo aromatizēto vīna produktu tradicionālās īpašības.

4. Aromatizēto vīna produktu ražošana ir ievērojams Savienības lauksaimniecības nozares noieta elements, kas būtu jāstiprina ar tiesisko regulējumu.

5. Patērētāju interesēs šī regula būtu jāpiemēro visiem aromatizētajiem vīna produktiem, kurus tirgo Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs. Lai saglabātu un uzlabotu Savienības aromatizēto vīna produktu reputāciju pasaules tirgū, šajā regulā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro arī šādiem dzērieniem, kas Savienībā ražoti eksportam.

6. Lai nodrošinātu skaidrību un pārredzamību tiesību aktos, kas reglamentē aromatizētos vīna produktus, ir skaidri jādefinē produkti, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti, kritēriji par aromatizēto vīna produktu ražošanu, aprakstu, noformējumu, marķējumu un jo īpaši — tirdzniecības nosaukumu un izcelsmes norādēm. Paredzot šādus noteikumus, tiek regulēti visi ražošanas ķēdes posmi un patērētāji ir aizsargāti un pienācīgi informēti.

7. Aromatizēto vīna produktu definīcijās būtu jāturpina ievērot ierastā kvalitātes prakse, taču tās būtu jāatjaunina un jāuzlabo, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

8. Aromatizētie vīna produkti būtu jāražo saskaņā ar konkrētiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas garantē, ka tiek ievērotas patērētāju prasības attiecībā uz kvalitāti un ražošanas metodēm. Lai ievērotu starptautiskos standartus šajā jomā, būtu jānosaka ražošanas metodes un Komisijai kopumā būtu jābalstās uz tām metodēm, kuras rekomendē un publicē Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija ( OIV ).

9. Aromatizētajiem vīna produktiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām[6] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās[7].

10. Turklāt etilspirtam, ko izmanto aromatizēto vīna produktu ražošanā, vajadzētu būt tikai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lai ievērotu patērētāju prasības un ierasto kvalitātes praksi. Tas arī nodrošinās lauksaimniecības pamatproduktu noietu.

11. Ņemot vērā aromatizēto vīna produktu nozares nozīmīgumu un komplicētību, ir lietderīgi noteikt īpašus pasākumus aromatizēto vīna produktu apraksta un noformējuma jomā, kas papildina Savienības tiesību aktus par marķējumu. Turklāt šiem īpašajiem pasākumiem būtu jānovērš aromatizēto vīna produktu tirdzniecības nosaukumu ļaunprātīga izmantošana, salīdzinot ar produktiem, kas neatbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām.

12. Atbilstīgi Līgumam, piemērojot kvalitātes politiku un lai atļautu ražot kvalitatīvus aromatizētos vīna produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki par šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto aromatizēto vīna produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu.

13. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes (…) Regula Nr. XXXX/20YY par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām[8] [COM(2010)733 galīgā redakcija], Eiropas Parlamenta un Padomes (…) Regula Nr. XXXX/20YY, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Regula par vienotu TKO”)[9] [COM(2010)799 galīgā redakcija], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89[10], neattiecas uz aromatizētajiem vīna produktiem, būtu jāparedz īpaši noteikumi par aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāizmanto, lai identificētu aromatizētos vīna produktus kā tādus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā, reģionā vai kādā minētās teritorijas vietā, ja aromatizētā vīna produkta kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, un Komisijai tās būtu jāreģistrē.

14. Šajā regulā būtu jāparedz procedūra trešās valsts un Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, atbilstībai, izmaiņai un iespējamai anulēšanai.

15. Dalībvalstu iestādēm būtu jābūt atbildīgām par šīs regulas prasību izpildes nodrošināšanu un būtu jāveic pasākumi, lai Komisija varētu uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu.

16. Lai šīs regulas prasības pielāgotu tehniskām izmaiņām attiecībā uz aromatizētajiem vīna produktiem un nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jautājumos, kas minēti šajā regulā, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

17. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanas vajadzībām un nepieļautu konkurences kropļojumus starp aromatizēto vīna produktu nozares dalībniekiem, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras saskaņā ar Līguma 291. panta 2. punktu. Izņemot tad, ja skaidri paredzēts citādi, Komisijai šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[11].

19. Pāreja no Regulas (EEK) Nr. 1601/91 noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem varētu radīt grūtības, kas šajā regulā nav aplūkotas. Šajā nolūkā Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vajadzīgos pasākumus.

20. Lai veicinātu sekmīgu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1601/91 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, šī regula būtu jāpiemēro divus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Pēc šīs regulas piemērošanas esošo krājumu tirdzniecība būtu jāatļauj līdz brīdim, kad šie krājumi ir iztukšoti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA AROMATIZĒTO VĪNA PRODUKTU PIEMĒROŠANAS JOMA, DEFINĪCIJA UN KLASIFIKĀCIJA

1. pantsPriekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par aromatizēto vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, kā arī par aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

2. Šo regulu piemēro visiem aromatizētajiem vīna produktiem, ko laiž tirgū Eiropas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā arī tiem produktiem, kas Savienībā ir ražoti eksportam.

2. pantsDefinīcija

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) "Aromatizēti vīna produkti" ir produkti, kas iegūti no vīna nozares produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. [XXXX/20XX. COM(2010) 799 galīgā redakcija, pieskaņota Vienotā TKO regula ], un kas ir aromatizēti. Tos klasificē šādi:

a) aromatizēti vīni;

b) aromatizēti vīna dzērieni;

c) aromatizēti vīna kokteiļi.

(2) "Aromatizēts vīns" ir dzēriens:

a) kas iegūts no viena vai vairākiem vīna produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. [XXXX/20XX. COM(2010) 799 galīgā redakcija, pieskaņota Vienotā TKO regula ] III pielikuma IV daļas 5. punktā un minētās regulas XII pielikuma II daļas 1. punktā un 3.–9. punktā, izņemot "Retsina" vīnu;

b) kurā a) apakšpunktā minēto vīna produktu saturs ir vismaz 75 % no kopējā tilpuma;

c) kam var būt pievienota vīnogu misa un/vai rūgstoša vīnogu misa;

d) kura minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 14,5 tilp. % un maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 22 tilp. %, bet minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 17,5 tilp. %.

(3) "Aromatizēts vīna dzēriens" ir dzēriens:

a) kas iegūts no viena vai vairākiem vīna produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. [XXXX/20XX. COM(2010) 799 galīgā redakcija, pieskaņota Vienotā TKO regula ] XII pielikuma II daļas 1., 2. un 4.–9. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un "Retsina" vīnu;

b) kurā a) apakšpunktā minēto vīna produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

c) kam var būt pievienota vīnogu misa;

d) kam minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 4,5 tilp. % un maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 14,5 tilp. %.

(4) "Aromatizēts vīna kokteilis" ir dzēriens:

a) kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. [XXXX/20XX. COM(2010) 799 galīgā redakcija, pieskaņota Vienotā TKO regula ] XII pielikuma II daļas 1., 2. un 4.–11. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un "Retsina" vīnu;

b) kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

d) kam nav pievienots spirts;

e) kura minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 1,2 tilp. % un maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 10 tilp. %.

II NODAĻA AROMATIZĒTO VĪNA PRODUKTU APRAKSTS, NOFORMĒJUMS UN MARĶĒJUMS

3. pants Aromatizēto vīna produktu ražošanas procesi un analīzes metodes

1. Aromatizētos vīna produktus ražo saskaņā ar I un II pielikumā noteiktajām prasībām, ierobežojumiem un aprakstiem.

2. Lai ņemtu vērā patērētāju prasības un ievērotu starptautiskos standartus, kas piemērojami jomā, uz kuru attiecas šī regula, Komisija var ar deleģētiem aktiem noteikt procesus produktiem, kurus izgatavo, lai iegūtu aromatizētos vīna produktus.

Nosakot atļautos procesus, kā minēts pirmajā daļā, Komisija balstās uz procesiem, kurus rekomendējusi un publicējusi Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija ( OIV ).

3. Analīzes metodes aromatizēto vīna produktu sastāva noteikšanai un noteikumi, pēc kuriem var konstatēt, vai šie produkti ir apstrādāti, neievērojot atļautos ražošanas procesus, ir metodes un noteikumi, kurus rekomendējusi un publicējusi OIV .

Ja nav pieejamas OIV rekomendētas un publicētas metodes un noteikumi, Komisija var ar deleģētiem aktiem pieņemt atbilstošās metodes un noteikumus.

Kamēr šādas metodes un noteikumi nav pieņemti, izmanto attiecīgās dalībvalsts atļautās metodes un noteikumus.

4. pants Tirdzniecības nosaukumi

1. Savienībā izmanto II pielikumā paredzētos aromatizēto vīna produktu tirdzniecības nosaukumus. Šos nosaukumus var izmantot tikai to aromatizēto vīna produktu tirdzniecībai, kuri atbilst prasībām, kas noteiktas minētajā pielikumā saistībā ar atbilstošo tirdzniecības nosaukumu.

2. Aromatizētajiem vīna produktiem, kas atbilst prasībām attiecībā uz vairāk nekā vienu tirdzniecības nosaukumu, var izmantot tikai vienu atbilstošo tirdzniecības nosaukumu.

3. Alkoholisku dzērienu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, nedrīkst raksturot, noformēt vai marķēt, izmantojot tādus vārdus vai frāzes kā, piemēram, "kā", "tips", "veids", "ražots", "aromāts" vai citus terminus, kas līdzīgi šajā regulā noteiktajiem tirdzniecības nosaukumiem.

4. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar šo regulu.

5. Tirdzniecības nosaukumus, kas uzskaitīti II pielikumā, nepapildina ar cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atļautas vīna produktiem.

5. pantsPapildu norādes tirdzniecības nosaukumos

1. Tirdzniecības nosaukumus, kas minēti 4. pantā, var papildināt arī ar šādām norādēm:

a) «sevišķi sausais» — produktiem, kuros cukura saturs ir mazāks par 30 gramiem litrā, un aromatizēto vīnu kategorijā, kur minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 15 tilp. %;

b) «sausais» — produktiem, kuros cukura saturs ir mazāks par 50 gramiem litrā, un aromatizēto vīnu kategorijā, kur minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 16 tilp. %;

c) «pussausais» — produktiem, kuros cukura saturs ir no 50 līdz mazāk par 90 gramiem litrā;

d) «pussaldais» — produktiem, kuros cukura saturs ir no 90 līdz mazāk par 130 gramiem litrā;

e) «saldais» — produktiem, kuros cukura saturs ir lielāks par 130 gramiem litrā.

Pirmajā daļā norādīto cukura saturu izsaka kā invertcukuru.

Frāzes "pussaldais" un "saldais" var aizstāt ar norādi par cukura saturu, kas izteikts kā invertcukura grami litrā.

2. Ja aromatizēto vīna produktu tirdzniecības nosaukums ir papildināts ar norādi "dzirkstošais", izmantotā dzirkstošā vīna daudzums nedrīkst būt mazāks par 95 % no izmantotā vīna tilpuma.

3. Pārdošanas nosaukumus, kas minēti 4. pantā, var papildināt, norādot arī galveno izmantoto aromatizētāju.

6. pantsNorāde par izcelsmi

Ja ir norādīta aromatizēto vīna produktu izcelsme, tā atbilst vietai, kur aromatizētais vīna produkts ticis ražots. Izcelsmi norāda ar vārdiem "ražots (…)" vai izsaka ar līdzvērtīgām frāzēm, papildinot ar attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu.

Galvenās sastāvdaļas izcelsmes vieta nav jānorāda.

7. pantsValodas lietojums aromatizēto vīna produktu noformējumā un marķējumā

Šajā regulā paredzētie tirdzniecības nosaukumi un papildu norādes, ja tās izteiktas vārdos, ir vismaz vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

Tomēr saskaņā ar šo regulu aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes marķējumā norāda valodā vai valodās, kurās tā tika reģistrēta, pat tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde aizstāj tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

Ja aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde nav rakstīta ar latīņu alfabēta burtiem, nosaukumu var norādīt arī vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

8. pantsStingrāki noteikumi, par kuriem nolēmušas dalībvalstis

Kvalitātes politikas piemērošanā tiem aromatizētajiem vīna produktiem, kuru ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu un kuri tiek ražoti to teritorijā, vai jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ieviešanai dalībvalstis var paredzēt ražošanas un apraksta noteikumus, kas ir stingrāki par 3. pantā un I un II pielikumā minētajiem noteikumiem, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

9. pantsDeleģētās pilnvaras

Lai ņemtu vērā nozares specifiku un risinātu jautājumu par jaunu produktu parādīšanos tirgū, Komisija ar deleģētiem aktiem var atjaunināt:

a) I pielikumā noteiktās definīcijas, prasības un ierobežojumus;

b) II pielikumā noteiktos tirdzniecības nosaukumus un aprakstus.

III NODAĻAĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

10. pants Definīcija

Šajā nodaļā "ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" ir norāde, kas attiecas uz reģionu, konkrētu vietu vai valsti un ko izmanto, lai raksturotu aromatizētu vīna produktu, ja minētā produkta kvalitāte, reputācija vai īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

11. pantsAizsardzības pieteikumu saturs

1. Pieteikumos uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ietver tehnisko dokumentāciju, kurā ietilpst:

a) aizsargājamais nosaukums;

b) pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

c) produkta specifikācija, kā minēts 2. punktā; un

d) vienots dokuments, kurā apkopota 2. punktā minētā produkta specifikācija.

2. Lai varētu pieteikties aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saņemšanai, produkts atbilst atbilstošajai produkta specifikācijai, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) aizsargājamais nosaukums;

b) produkta apraksts, jo īpaši tā galvenās analītiskās īpašības, kā arī novērtējums vai norāde par tā organoleptiskajām īpašībām;

c) ja vajadzīgs, konkrētie ražošanas procesi un specifikācijas, kā arī attiecīgie ierobežojumi produkta izgatavošanā;

d) attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;

e) dati, kas apstiprina 10. pantā minēto saikni;

f) piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā ir paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīs prasības ir objektīvas, nediskriminējošas un saderīgas ar Savienības tiesību aktiem;

g) to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, un to īpašie uzdevumi.

12. pantsAizsardzības pieteikums attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī

1. Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, tajā papildus 11. pantā paredzētajiem elementiem iekļauj pierādījumu, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts izcelsmes valstī.

2. Pieteikumu Komisijai nosūta vai nu pieteikuma iesniedzējs pats, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

3. Aizsardzības pieteikumu iesniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām, vai arī tam pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.

13. pantsPieteikuma iesniedzēji

1. Ieinteresēto ražotāju grupas vai izņēmuma gadījumā individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Pieteikuma iesniegšanā var iesaistīties citas ieinteresētās personas.

2. Ražotāji var iesniegt pieteikumu tikai to aromatizēto vīna produktu aizsardzībai, kurus tie ražo.

3. Ja nosaukums apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, var iesniegt kopīgu pieteikumu.

14. pantsIepriekšēja procedūra dalībvalstī

1. Uz pieteikumiem Savienības izcelsmes aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai saskaņā ar 11. pantu attiecas iepriekšēja dalībvalsts procedūra saskaņā ar šā panta 2. un 7. punktu.

2. Pieteikumu uz aizsardzību iesniedz tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.

3. Dalībvalsts pārbauda, vai aizsardzības pieteikums atbilst šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Dalībvalsts ar procedūras palīdzību nodrošina atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredz vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura dzīvo vai veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, dalībvalstij iesniedzot pienācīgi pamatotu paziņojumu.

4. Ja dalībvalsts uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst attiecīgajām prasībām vai nav saderīga ar Savienības tiesību aktiem vispār, tā pieteikumu noraida.

5. Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgās prasības ir izpildītas, tā:

a) vismaz internetā publicē vienoto dokumentu un produkta specifikāciju un

b) nosūta Komisijai aizsardzības pieteikumu, kurā norāda šādu informāciju:

i) pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese,

ii) produkta specifikācija, kas minēta 11. panta 2. punktā,

iii) vienotais dokuments, kas minēts 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā,

iv) dalībvalsts deklarācija par to, ka tā uzskata, ka pretendenta iesniegtais pieteikums atbilst prasītajiem nosacījumiem, un

v) atsauce uz a) apakšpunktā minēto publikāciju.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām, vai arī tai pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.

6. Dalībvalstis līdz 2012. gada 1. decembrim pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai ievērotu šā panta prasības.

7. Ja dalībvalstī nav valsts tiesību aktu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tā var tikai uz laiku piešķirt nosaukuma aizsardzību saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem valsts līmenī no dienas, kurā pieteikums ir iesniegts Komisijai. Šāda valsts nodrošināta pagaidu aizsardzība zaudē spēku dienā, kad saskaņā ar šo nodaļu tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju vai lēmums par reģistrācijas atteikumu.

15. pantsKomisijas veiktā pārbaude

1. Komisija publisko dienu, kurā jāiesniedz pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

2. Komisija pārbauda, vai 14. panta 5. punktā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Ja Komisija uzskata, ka šajā nodaļā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, tā ar īstenošanas aktiem bez 36. pantā minētās komitejas palīdzības nolemj publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienoto dokumentu, kas minēts 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauci uz 14. panta 5. punktā minētās produkta specifikācijas publikāciju.

Ja Komisija uzskata, ka šajā nodaļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tā ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu pieteikumu noraidīt.

16. pants Iebildumu procedūra

Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 15. panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta vai kura dzīvo dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijai pienācīgi pamatotu paziņojumu par atbilstības noteikumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā.

Fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā daļā minētajā divu mēnešu laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

17. pantsLēmums par aizsardzību

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija pēc 16. pantā minētās iebildumu procedūras pabeigšanas ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu vai nu piešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem un ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem, vai arī noraidīt pieteikumu, ja minētie nosacījumi nav ievēroti.

18. pantsHomonīmi

1. Nosaukumu, par kuru ir iesniegts pieteikums un kurš ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kas reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

2. Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko teritoriju, reģionu vai izcelsmes vietu.

3. Reģistrētā homonīma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk reģistrēto homonīmu no nosaukuma, kas jau ir reģistrā, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un ka nedrīkst maldināt pircēju.

19. pantsAizsardzības atteikuma pamatojums

1. Nosaukumi, kas kļuvuši par sugasvārdiem, netiek aizsargāti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Šajā nodaļā “nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu” ir aromatizēta vīna produkta nosaukums, kas, lai gan saistīts ar vietu vai reģionu, kur sākotnēji ražoja vai tirgoja šo produktu, ir kļuvis par Savienībā vispārpieņemtu aromatizētā vīna produkta nosaukumu.

Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

a) pašreizējo stāvokli Savienībā, jo sevišķi patēriņa jomā;

b) attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.

2. Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība varētu maldināt patērētāju par aromatizētā vīna produkta patieso identitāti.

20. pantsSaistība ar preču zīmēm

1. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrāciju, kas atbilst vienai no 21. panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz aromatizētu vīna produktu, atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot šā punkta pirmo daļu, anulē.

2. Neskarot 18. panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana atbilst kādai no 21. panta 2. punktā minētajām situācijām, par kuru ir iesniegts pieteikums un kura ir reģistrēta vai — ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti — lietojot iegūta Savienības teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai, kā precizēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK[12] vai Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009[13].

Šādos gadījumos ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atļauj lietot līdztekus attiecīgajām preču zīmēm.

21. pantsAizsardzība

1. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi operatori, kuri laiž tirgū aromatizētu vīna produktu, kas ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.

2. Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aromatizētos vīna produktus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, aizsargā pret:

a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargāta nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i) attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargātā nosaukuma produkta specifikācijai, vai

ii) ciktāl ar šādu lietojumu tiek izmantota ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;

b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme, ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi "veids", "tips", "metode", "ražots kā", "atdarinājums", "aromāts", "kā" vai tamlīdzīgi vārdi;

c) jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem vai tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;

d) jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

3. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 19. panta 1. punkta nozīmē.

4. Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvos un juridiskos pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.

22. pantsReģistrs

Komisija izveido un kārto aromatizēto vīna produktu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisku un publiski pieejamu reģistru.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz trešo valstu produktiem un kas Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, var iekļaut pirmajā daļā minētajā reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

23. pantsKompetentās iestādes izraudzīšana

1. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004[14] 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka nozares dalībniekiem, kas atbilst šīs nodaļas prasībām, ir tiesības būt iekļautiem pārbaužu sistēmā.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā minēto kompetento iestādi vai iestādēm. Komisija publisko un regulāri atjaunina to nosaukumus un adreses.

24. pantsSpecifikāciju atbilstības pārbaude

1. Saistībā ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Savienībā, ik gadu pārbauda, kā aromatizētā vīna produkta ražošanā un iepakošanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:

a) 23. pantā minētā kompetentā iestāde vai iestādes vai

b) viena vai vairākas par pārbaudi atbildīgas struktūras Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta nozīmē, kas darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra saskaņā ar kritērijiem, kuri izklāstīti minētās regulas 5. pantā.

Šādas pārbaudes izdevumus sedz nozares dalībnieki, uz kuriem attiecas pārbaude.

2. Attiecībā uz aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas saistītas ar ģeogrāfisku apgabalu trešā valstī, ik gadu pārbauda, kā aromatizētā vīna produkta ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:

a) viena vai vairākas valsts iestādes, ko izraudzījusies trešā valsts, vai

b) viena vai vairākas sertifikācijas struktūras.

3. Sertifikācijas struktūras, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, atbilst Eiropas standartam EN 45011 vai ISO/IEC Guide 65 (“Vispārējas prasības struktūrām, kuru pārziņā ir produktu sertifikācijas sistēmas”) un akreditē saskaņā ar tiem.

4. Ja 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētā iestāde vai iestādes pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, tās dod pietiekamas objektivitātes un neitralitātes garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.

25. pantsProdukta specifikācijas grozījumi

1. Pretendents, kas atbilst 13. panta nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai, jo īpaši — lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai pārskatītu ģeogrāfiskā apgabala robežu, kas minēta 11. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā. Pieteikumā raksturo un pamato pieprasītos grozījumus.

2. Ja ierosinātais grozījums saistīts ar vienu vai vairākiem grozījumiem vienotajā dokumentā, kas minēts 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā, grozījuma pieteikumam mutatis mutandis piemēro 14.–17. pantu. Tomēr, ja ierosinātais grozījums ir maznozīmīgs, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt pieteikumu, neizmantojot 15. panta 2. punktā un 16. pantā noteikto procedūru, un apstiprināšanas gadījumā Komisija uzsāk 15. panta 3. punktā minēto elementu publiskošanu.

3. Ja ierosinātajā grozījumā nav paredzētas vienotā dokumenta izmaiņas, piemēro šādus noteikumus:

a) ja ģeogrāfiskais apgabals atrodas attiecīgā dalībvalstī, šī dalībvalsts izsaka savu viedokli par grozījumu un, ja viedoklis ir pozitīvs, publicē grozīto produkta specifikāciju un informē Komisiju par apstiprinātajiem grozījumiem un to pamatojumu;

b) ja ģeogrāfiskais apgabals atrodas trešā valstī, Komisija ar īstenošanas aktiem nolemj, vai apstiprināt ierosināto grozījumu.

26. pantsAnulēšana

Komisija pēc savas ierosmes vai tāda pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu anulēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība atbilstošajai produkta specifikācijai.

Regulas 14.–17. pantu piemēro mutatis mutandis .

27. pantsPašreizējās aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. Regulas (EEK) Nr. 1601/1991 II pielikumā uzskaitītās aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes automātiski aizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija tās iekļauj reģistrā, kas paredzēts šīs regulas 22. pantā.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajām pašreizējām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm dalībvalstis Komisijai nosūta:

a) tehnisko dokumentāciju, kas paredzēta 11. panta 1. punktā;

b) valsts lēmumus par apstiprinājumu.

3. Pašreizējās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras minētas 1. punktā un par kurām 2. punktā minētā informācija netiek iesniegta līdz [ 2 gadiem pēc regulas stāšanās spēkā ], zaudē aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Komisija ar īstenošanas aktiem bez 36. pantā minētās komitejas palīdzības veic atbilstošu formālu pasākumu, proti, svītro šādus nosaukumus no 22. pantā paredzētā reģistra.

4. Regulas 26. pantu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajām pašreizējām aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Līdz [3 gadiem pēc regulas stāšanās spēkā] Komisija ar īstenošanas aktiem var pēc savas ierosmes nolemt anulēt pašreizējās aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas minētas 1. punktā, ja tās neatbilst 10. pantam.

28. pantsMaksa

Dalībvalstis var noteikt maksu, lai segtu to izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izskatot aizsardzības pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumus un anulēšanas pieprasījumus saskaņā ar šo nodaļu.

29. pantsDeleģētās pilnvaras

1. Lai ņemtu vērā ražošanas specifiku noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt:

a) ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas principus un

b) definīcijas, ierobežojumus un atkāpes, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2. Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un izsekojamību, Komisija ar deleģētiem aktiem var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem produkta specifikācija var ietvert papildu prasības, kā minēts 11. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

3. Lai garantētu ražotāju vai nozares dalībnieku tiesības vai likumīgās intereses, Komisija ar deleģētiem aktiem var:

a) noteikt, kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

b) pieņemt ierobežojumus attiecībā uz pretendentiem, kuri var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

c) pieņemt īpašus pasākumus saistībā ar valsts procedūrām, kas piemērojamas pārrobežu pieteikumiem;

d) noteikt pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas termiņu;

e) noteikt datumu, no kura aizsardzība ir spēkā;

f) paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem grozījums jāuzskata par maznozīmīgu, kā minēts 25. panta 2. punktā.

g) noteikt datumu, kurā grozījums stājas spēkā.

4. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, Komisija ar deleģētiem aktiem var pieņemt ierobežojumus attiecībā uz aizsargāto nosaukumu.

5. Lai novērstu ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumu nelikumīgu izmantošanu, Komisija ar deleģētiem aktiem var noteikt pasākumus, kas šajā sakarā jāīsteno dalībvalstīm.

6. Lai nodrošinātu šajā nodaļā paredzēto pārbaužu efektivitāti, Komisija ar deleģētiem aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus par nozares dalībnieku paziņošanu kompetentajām iestādēm.

30. pantsĪstenošanas pilnvaras

1. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt visus vajadzīgos ar šo nodaļu saistītos pasākumus attiecībā uz:

a) produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju attiecībā uz saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu;

b) ar aizsardzības piešķiršanu vai noraidīšanu saistīto lēmumu publiskošanu;

c) 22. pantā minētā reģistra izveidi un kārtošanu;

e) pārrobežu pieteikumu iesniegšanu;

f) pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu.

2. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt visus vajadzīgos ar šo nodaļu saistītos pasākumus attiecībā uz procedūru, tostarp pieņemamību, lai izskatītu pieteikumus ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai vai grozījumam, kā arī procedūru, tostarp pieņemamību, attiecībā uz iebildumu, anulēšanas vai pārveidošanas pieteikumiem un ar pašreizējām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistītās informācijas iesniegšanu, jo īpaši attiecībā uz:

a) dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;

b) termiņiem;

c) faktiem, pierādījumiem un pavaddokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai.

31. pantsĪstenošanas akti, kas jāpieņem bez 36. pantā minētās komitejas palīdzības

Ja saskaņā ar šo nodaļu iesniegtu pieteikumu vai pieprasījumu uzskata par nepieņemamu, Komisija ar īstenošanas aktiem bez 36. pantā minētās komitejas palīdzības nolemj to noraidīt kā nepieņemamu.

IV NODAĻAVISPĀRĪGI, PĀREJASUN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pantsAromatizēto vīna produktu pārbaudes un verifikācija

1. Dalībvalstis ir atbildīgas par aromatizēto vīna produktu pārbaudēm. Tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem, un jo īpaši tās izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kuras atbildīgas par to saistību izpildes pārbaudēm, kas noteiktas ar šo regulu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 882/2004.

2. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina šīs regulas vienādu piemērošanu un vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par administratīvām un fiziskām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas.

33. pantsInformācijas apmaiņa

1. Dalībvalstis un Komisija savstarpēji paziņo informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu un lai pildītu starptautiskās saistības attiecībā uz aromatizētajiem vīna produktiem. Minēto informāciju attiecīgā gadījumā nosūta vai dara pieejamu trešo valstu kompetentajām iestādēm, un to var publiskot.

2. Lai 1. punktā minētie paziņojumi būtu operatīvi, efektīvi, pareizi un izmaksu ziņā lietderīgi, Komisija ar deleģētajiem aktiem nosaka:

a) paziņojamās informācijas būtību un veidu;

b) paziņošanas metodes;

c) noteikumus, kuri saistīti ar tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;

d) nosacījumus un līdzekļus informācijas publiskošanai.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:

a) noteikumus par šā panta piemērošanai vajadzīgās informācijas sniegšanu;

b) paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku un biežumu, un termiņiem;

c) kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm trešās valstīs vai sabiedrībai.

34. pants Komisijas pilnvaras

Kad Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, piemēro 35. pantu.

Kad Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, tā rīkojas saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru, izņemot tad, ja šajā regulā skaidri paredzēts citādi.

35. pantsDeleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Šajā regulā minētās deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt to pilnvaru deleģēšanu, kas minētas šajā regulā. Lēmums par atsaukšanu izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Lēmums neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome [divu mēnešu] laikā no minētā akta paziņošanas nav pret to iebilduši vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par [diviem mēnešiem].

36. pantsĪstenošanas akti — komiteja

1. Komisijai palīdz Aromatizēto vīna produktu komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

37. pants Atcelšana

Ar šo Regulu (EEK) Nr. 1601/91 atceļ no [regulas piemērošanas datums = 1 gads pēc regulas stāšanās spēkā ].

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar korelācijas tabulu šīs regulas IV pielikumā.

38. pantsPārejas pasākumi

1. Lai atvieglotu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1601/91 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, Komisija vajadzības gadījumā ar deleģētiem aktiem var pieņemt pasākumus, lai grozītu šo regulu vai no tās atkāptos līdz [ 3 gadi pēc regulas stāšanās spēkā ]

2. Aromatizētos vīna produktus, kas neatbilst šīs regulas prasībām, bet kas ražoti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1601/91 līdz [ šīs regulas piemērošanas datums ], drīkst tirgot līdz krājumi ir iztukšoti.

39. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no [ 1 gads pēc regulas stāšanās spēkā; precīzs datums jāieraksta, kad regula tiks publicēta ] .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

TEHNISKĀS DEFINĪCIJAS, PRASĪBAS UN IEROBEŽOJUMI

(1) Aromatizēšana

Aromatizēto vīnu aromatizēšanai ir atļauts izmantot šādus produktus:

a) dabīgas aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā;

b) aromatizējošas vielas:

- identiskas vanilīnam,

- kurām ir mandeļu smarža un/vai garša,

- kurām ir aprikožu smarža un/vai garša,

- kurām ir olu smarža un/vai garša, un/vai

c) aromātiskus garšaugus un/vai garšvielas un/vai aromatizējošus pārtikas produktus.

Aromatizēto vīna dzērienu un aromatizēto vīna kokteiļu aromatizēšanai ir atļauts izmantot šādus produktus:

a) aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai

b) aromātiskus garšaugus un/vai garšvielas un/vai aromatizējošus pārtikas produktus.

(2) Saldināšana

Aromatizētos vīna produktus var saldināt, izmantojot vienu vai vairākus šādus produktus:

a) neattīrītu cukuru, balto cukuru, rafinētu balto cukuru, dekstrozi, fruktozi, glikozes sīrupu, cukura šķīdumu, invertcukura šķīdumu, invertcukura sīrupu, kā noteikts Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/111/EK par dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā[15];

b) rektificētu vīnogu misas koncentrātu, vīnogu misas koncentrātu, vīnogu misu;

c) brūninātu cukuru, kas iegūts tikai un vienīgi no kontroles režīmā karsētas saharozes bez bāziskām vielām, neorganiskām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;

d) medu, kā noteikts Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/110/EK, kas attiecas uz medu[16];

e) ceratoniju sīrupu;

f) citas dabīgas ogļhidrātus saturošas vielas, kuru iedarbība ir līdzīga iepriekš minēto produktu iedarbībai.

(3) Spirta pievienošana

Vairāku aromatizēto vīnu un vairāku aromatizēto vīna dzērienu izgatavošanā var izmantot vienu vai vairākus šādus produktus:

a) vīnkopības izcelsmes etilspirtu,

b) vīna spirtu vai rozīņu spirtu,

c) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu,

d) vīna destilātu vai rozīņu destilātu,

e) lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu,

f) vīna spirtu vai vīnogu čagu spirtu,

g) rozīņu spirtu.

Pirmajā daļā uzskaitītajiem produktiem ir jāatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām īpašībām. Konkrētāk, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam jābūt ar šādām īpašībām:

a) organoleptiskās īpašības — nav konstatējama cita garša, kā tikai izejvielas garša;

b) minimālā spirta tilpumkoncentrācija — 96 %;

(c) maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums:

i) skābju kopapjoms, ko izsaka gramos etiķskābes daudzuma vienā hektolitrā 100 % alkohola — 1,5,

ii) esteri, ko izsaka gramos etilacetāta daudzuma vienā hektolitrā 100 % alkohola — 1,3,

iii) aldehīdi, ko izsaka gramos acetaldehīda daudzuma vienā hektolitrā 100 % alkohola — 0,5,

iv) augstākie spirti, ko izsaka gramos 2-metilpropanola-1 daudzuma vienā hektolitrā 100 % alkohola — 0,5,

v) metanols, ko izsaka gramos hektolitrā 100 % alkohola — 30,

vi) sausais ekstrakts, ko izsaka gramos vienā hektolitrā 100 % alkohola — 1,5,

vii) gaistošas bāziskas vielas, kurās ir slāpeklis un kuras izsaka gramos slāpekļa daudzuma vienā hektolitrā 100 % alkohola — 0,1,

viii) furfurols — nav konstatējams.

Etilspirtu, kuru izmanto, lai atšķaidītu vai izšķīdinātu krāsvielas, aromatizētājus vai citas atļautās piedevas, kuras izmanto aromatizēto vīna produktu izgatavošanā, lieto stingri vajadzīgajās devās un neuzskata par spirta pievienošanu aromatizēta vīna produkta ražošanas nolūkā.

(4) Piedevas un krāsvielas

Aromatizētajiem vīna produktiem piemēro tos noteikumus par pārtikas piedevām, tostarp krāsvielām, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1333/2008.

(5) Ūdens pievienošana

Aromatizēto vīna produktu izgatavošanai atļauj pievienot ūdeni, ja to izmanto stingri vajadzīgajās devās, lai izgatavotu aromātesenci, izšķīdinātu krāsvielas un saldinātājus un/vai pielāgotu produkta galīgo sastāvu.

Ūdens kvalitātei ir jāatbilst Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīvai 80/777/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju[17] un Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvai 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti[18], un tas nedrīkst mainīt produkta būtību.

Ūdens var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts.

(6) Aromatizēto vīna produktu izgatavošanai atļauj izmantot oglekļa dioksīdu.

(7) Spirta tilpumkoncentrācija

"Spirta tilpumkoncentrācija" ir tīra spirta tilpums attiecīgā produktā 20 °C temperatūrā — attiecībā pret minētā produkta kopējo tilpumu tādā pašā temperatūrā.

"Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija" ir tāda tīra spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko satur 100 tilpuma vienības produkta tādā pašā temperatūrā.

"Potenciālā spirta tilpumkoncentrācija" ir tāda tīra spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko var saražot, pilnībā pārraudzējot cukurus, kurus satur 100 tilpuma vienības produkta tādā pašā temperatūrā.

"Kopējā spirta tilpumkoncentrācija" ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa.

II PIELIKUMS

AROMATIZĒTO VĪNA PRODUKTU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

A. AROMATIZĒTO VĪNU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

(1) Aromatizētais vīns

Aromatizēts vīns, kam nav pievienots spirts.

(2) Aromatizēts stiprinātais vīns

Aromatizēts vīns, kam ir pievienots spirts.

(3) Vīnu saturošs aperitīvs

Aromatizēts vīns, kam var būt pievienots spirts.

Termina "aperitīvs" lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.

(4) Vermuts

Aromatizēts vīns,

- kuram pievienots spirts,

- kura raksturīgā garša ir iegūta, izmantojot attiecīgas Artemisia ģints augos ietilpstošas vielas un

- kurš var būt saldināts tikai ar karamelizētu cukuru, saharozi, vīnogu misu, rektificētu vīnogu misas koncentrātu un vīnogu misas koncentrātu.

(5) Rūgtie aromatizētie vīni

Aromatizēts vīns, kam ir pievienots spirts un raksturīga rūgta garša.

Apzīmējumam "rūgtais aromatizētais vīns" seko galvenās rūgtās aromatizējošās vielas nosaukums. Šā apzīmējuma papildināšanai vai aizstāšanai var izmantot šādas vai līdzvērtīgas frāzes citās oficiālajās Savienības valodās:

- „ Quinquina wine ”, kurā galvenais aromatizētājs ir dabīgs hinīna aromāts,

- „ Bitter vino ”, kura galvenais aromatizētājs ir dabīgs genciāna aromāts un kura krāsas iegūšanai izmantota atļauta dzeltena un/vai sarkana krāsviela; vārda „bitter” lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas,

- ”Americano”, kura aromāts iegūts, pievienojot dabiskas aromātvielas, kas iegūtas no vērmelēm un genciānas un kura krāsas iegūšanai izmantota atļauta dzeltena un/vai sarkana krāsviela.

(6) Aromatizētais vīns ar olu garšu

Aromatizēts vīns,

- kuram pievienots spirts,

- kuram pievienots labas kvalitātes olu dzeltenums vai tā vielas un

- kurā cukura saturs, kas izteikts kā invertcukurs, ir lielāks par 200 gramiem un minimālais olas dzeltenuma saturs ir 10 grami litrā galaprodukta.

Termins "cremovo" var papildināt terminu "aromatizētais vīns ar olu garšu", ja šāds vīns satur Marsala vīnu proporcijā, kas nav mazāka par 80 %.

Termins "cremovo zabaione" var papildināt terminu "aromatizētais vīns ar olu garšu", ja šāds vīns satur Marsala vīnu proporcijā, kas nav mazāka par 80 %, un olas dzeltenuma saturs nav mazāks par 60 gramiem litrā.

(7) Väkevä viiniglögi Starkvinsglögg

Aromatizēts vīns,

- kuram pievienots spirts un

- kura raksturīgo garšu iegūst, izmantojot krustnagliņas un/vai kanēli.

B. AROMATIZĒTO VĪNA DZĒRIENU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

(1) Aromatizēts vīna dzēriens

Aromatizēts vīna dzēriens, kam nav pievienots spirts.

(2) Aromatizēts stiprinātais vīna dzēriens

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kam pievienots spirts,

- kas ticis saldināts,

- kas iegūts no baltvīna,

- kam pievienots kaltētu vīnogu destilāts un

- kas aromatizēts tikai ar kardamona ekstraktu,

- vai

- kam pievienots spirts,

- kas ticis saldināts,

- kas iegūts no sarkanvīna,

- kam pievienoti aromatizējoši preparāti, kuri iegūti tikai no garšvielām, ženšeņa, riekstiem, citrusaugļu esencēm un aromātiskajiem garšaugiem.

(3) Sangria

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kas iegūts no vīna,

- kas ir aromatizēts, pievienojot dabīgus citrusaugļu ekstraktus vai esences, ar šādu augļu sulu vai bez tās,

- kam var būt pievienotas garšvielas,

- kam var būt pievienots CO2,

- kam nav pievienots spirts;

- kam nav pievienota krāsviela,

- kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 tilp. % un nav lielāka par 12 tilp. %, un

- kas var saturēt citrusaugļu mīkstuma vai mizas gabaliņus, un tā krāsa iegūta tikai no izmantotajām izejvielām.

Apzīmējumam «Sangria» jāpievieno vārdi «ražots…», kam seko ražotājas dalībvalsts nosaukums vai mazāka reģiona nosaukums, izņemot tad, ja produkts ir ražots Spānijā vai Portugālē.

Apzīmējums "Sangria" var aizstāt apzīmējumu "aromatizēts vīna dzēriens" tikai tad, ja dzēriens ir ražots Spānijā vai Portugālē.

(4) Clarea

Aromatizēts vīna dzēriens, kas iegūts no baltvīna tādā pašā veidā kā "Sangria".

Apzīmējumam « Clarea » jāpievieno vārdi «ražots…», kam seko ražotājas dalībvalsts nosaukums vai mazāka reģiona nosaukums, izņemot tad, ja produkts ir ražots Spānijā.

Apzīmējums " Clarea " var aizstāt apzīmējumu "aromatizēts vīna dzēriens" tikai tad, ja dzēriens ir ražots Spānijā.

(5) Zurra :

Aromatizēts vīna dzēriens, kas iegūts, pievienojot brendiju vai vīna spirtu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 110/2008 par Sangria un Clarea , iespējams, pievienojot augļu gabaliņus. Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 9 tilp. % un lielāka par 14 tilp. %.

(6) Bitter soda

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kas iegūts no " bitter vino" , kura saturs pēc tilpuma galaproduktā nedrīkst būt mazāks par 50 %,

- kam pievienots CO2 vai gāzēts ūdens un

- kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8 tilp. % un nav lielāka par 10,5 tilp. %,

- vārda «bitter» lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.

(7) Kalte Ente

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kurš iegūts, sajaucot vīnu, pusdzirkstošo vīnu vai pus dzirkstošo vīnu, kam pievienots CO2, ar dzirkstošo vīnu vai dzirkstošo vīnu, kam pievienots CO2,

- kuram pievienotas dabīgas citrona vielas vai to ekstrakti,

- kuram nav pievienots spirts,

- kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %,

- galaproduktam pēc tilpuma jāsatur ne mazāk par 25 % dzirkstošā vīna vai dzirkstošā vīna, kam pievienots CO2.

(8) Glühwein

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna,

- kas aromatizēts galvenokārt ar kanēli un/vai krustnagliņām,

- kam nav pievienots spirts;

- kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

Neskarot ūdens daudzumu, kas izriet no I pielikuma 5. punkta piemērošanas, ūdens pievienošana ir aizliegta.

Ja to izgatavo no baltvīna, tirdzniecības nosaukums " Glühwein " jāpapildina ar vārdu "baltvīns".

(9) ViiniglögiVinglögg

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna,

- kas aromatizēts galvenokārt ar kanēli un/vai krustnagliņām,

- kam nav pievienots spirts,

- kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

Ja to izgatavo no baltvīna, pārdošanas nosaukums « ViiniglögiVinglögg » jāpapildina ar vārdu "baltvīns".

(10) Maiwein

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kas iegūts no vīna, kuram pievienoti Asperula odorata L. augi vai tā ekstrakti, lai nodrošinātu dominējošo Asperula odorata L. garšu,

- kam nav pievienots spirts,

- kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

(11) Maitrank

Aromatizēts vīna dzēriens:

- kas iegūts no baltvīna, kurā macerēti Asperula odorata L. augi vai kuram pievienoti Asperula odorata L. ekstrakti, pievienojot apelsīnus un/vai citus augļus, iespējams, sulas koncentrātu vai ekstraktu veidā, un saldinot ar ne vairāk par 5 % cukura,

- kam nav pievienots spirts,

- kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

(12) Pelin

Aromatizēts vīna dzēriens,

- kurš iegūts no sarkanvīna vai baltvīna, vīnogu misas koncentrāta, vīnogu sulas (vai biešu cukura) un īpaša garšaugu maisījuma,

- kuram nav pievienots spirts,

- kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 tilp. % un

- kurā cukura saturs, kas izteikts invertcukurā, ir 45–50 grami litrā un skābju kopapjoms (izteikts vīnskābē) nav mazāks par 3 gramiem litrā.

C. AROMATIZĒTO VĪNA KOKTEIĻU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

(1) Aromatizēts vīna kokteilis

Produkts, kas atbilst 2. panta 4. punktā sniegtajai definīcijai.

Termina "kokteilis" lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.

(2) Vīnu saturošs kokteilis

Aromatizēts vīna kokteilis,

- kurā koncentrētas vīnogu misas proporcija nedrīkst būt lielāka par 10 % no galaprodukta kopējā tilpuma,

- kurā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 7 tilp. % un

- kurā cukura saturs, kas izteikts invertcukurā, ir mazāks par 80 gramiem litrā.

(3) Aromatizēts pusdzirkstošais vīnogu sulas kokteilis

Aromatizēts vīna kokteilis,

- kas iegūts tikai no vīnogu misas,

- kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 4 tilp. % un

- kas satur oglekļa dioksīdu, kurš iegūts tikai izmantoto produktu fermentācijas rezultātā.

(4) Vīna kokteilis

Aromatizēts vīna kokteilis, kas sajaukts ar dzirkstošo vīnu.

III PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EEK) Nr. 1601/91 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. panta 1. līdz 4. punkts | 2. pants un II pielikums |

2. panta 5. punkts | 5. panta 1. punkts |

2. panta 6. punkts | 5. panta 2. punkts |

2. panta 7. punkts | 9. un 35. pants |

3. pants | 3. panta 1. punkts un I pielikums |

4. pants | 3. panta 1. punkts un I pielikums |

4. panta 4. punkts | 3. panta 3. punkts |

5. pants | 3. panta 2. punkts |

6. pants 1. punkts | 4. panta 1. un 2. punkts |

6. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 4. panta 4. punkts |

6. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 21. pants |

6. panta 3. punkts | 4. panta 5. punkts |

6. panta 4. punkts | 8. pants |

7. panta 1. un 3. punkts | _ |

7. panta 2. punkts | 4. panta 3. punkts |

8. panta 1. punkts | _ |

8. panta 2. punkts | 4. panta 1. un 2. punkts |

8. panta 3. punkts | 5. panta 3. punkts |

_ | 6. pants |

8. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa | _ |

8. panta 4. punkta trešā daļa | I pielikuma 3. punkta trešā daļa |

8. panta 4.a punkts | _ |

8. panta 5. līdz 8. punkts | 7. pants |

8. panta 9. punkts | _ |

9. pants | 32. pants |

10. pants | 12. pants |

10.a pants | 10. līdz 31. pants |

11. pants | _ |

12. līdz 15. pants | 33. līdz 35. pants |

_ | 36. pants |

16. pants | 37. pants |

17. pants | 38. pants |

I pielikums | I pielikuma 3. punkta otrā daļa |

II pielikums | / |

FINANŠU PĀRSKATS | Fiche Fin /11/465131 RVDE/cc 6.10.2011.1 |

DATUMS: 14.4.2011. |

1. | BUDŽETA POZĪCIJA 05 02 09 | APROPRIĀCIJAS: 1143,7 milj. euro |

2. | NOSAUKUMS Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes (XXX) regulai par aromatizēto vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību |

3. | JURIDISKAIS PAMATS Līguma 43. panta 2. punkts un 114. pants |

4. | MĒRĶI Izveidot tiesisko pamatu attiecībā uz aromatizēto vīna produktu definīciju un noformējumu |

5. | FINANSIĀLĀS SEKAS | 12 MĒNEŠU PERIODS (miljonos euro) | KĀRTĒJAIS FINANŠU GADS 2011 (miljonos euro) | NĀKAMAIS FINANŠU GADS 2012 (miljonos euro) |

5.0 | IZDEVUMI, - KO SEDZ NO EK BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS/ INTERVENCES PASĀKUMI) - VALSTU IESTĀDES - CITI | - | - | - |

5.1 | IEŅĒMUMI - EK PAŠU RESURSI (ATSKAITĪJUMI/MUITAS NODOKĻI) - VALSTS LĪMENĪ | - | - | - |

2013 | 2014 | 2015 | 2016 |

5.0.1 | PAREDZĒTIE IZDEVUMI | - | - | - | - |

5.1.1 | PAREDZĒTIE IEŅĒMUMI | - | - | - | - |

5.2 | APRĒĶINA METODE - |

6.0 | VAI IR IESPĒJAMS FINANSĒJUMS NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? | JĀ NĒ |

6.1 | VAI IR IESPĒJAMS FINANSĒJUMS, VEICOT KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMUS? | JĀ NĒ |

6.2 | VAI BŪS VAJADZĪGS PAPILDU BUDŽETS? | JĀ NĒ |

6.3 | VAI APROPRIĀCIJAS BŪS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? | JĀ NĒ |

PIEZĪMES Šī regula neietekmē Kopienas budžetu. |

[1] OV C [….], [….], [….]. lpp.

[2] OV C [….], [….], [….]. lpp.

[3] OV C [….], [….], [….]. lpp.

[4] OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.

[5] OV L 21, 26.1.1994., 7. lpp.

[6] OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

[7] OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.

[8] OV L […], […], […]. lpp.

[9] OV L […], […], […]. lpp.

[10] OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

[11] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[12] OV L 229, 8.11.2009., 25. lpp.

[13] OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

[14] OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

[15] OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.

[16] OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

[17] OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp.

[18] OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.