52011PC0484

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma saturs

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ieilgusī finanšu un ekonomikas krīze palielina spiedienu uz valstu finanšu resursiem, un dalībvalstis ierobežo savu budžetu. Šajā kontekstā raita kohēzijas programmu īstenošana ir īpaši svarīgs instruments, lai iepludinātu līdzekļus ekonomikā.

Tomēr šo programmu īstenošanu bieži apgrūtina budžeta ierobežojumu izraisītās likviditātes problēmas. Tas jo īpaši ir vērojams tajās dalībvalstīs, kuras krīze skārusi visvairāk un kuras saņēmušas atbalstu no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) programmām, kas adresētas eurozonas dalībvalstīm, vai no maksājumu bilances (MB) mehānisma programmām, kas paredzētas valstīm, kuras nav eurozonā. Līdz šim sešas valstis (tostarp Grieķija, kura saņēmusi atbalstu pirms EFSM izveides) ir lūgušas palīdzību šo mehānismu ietvaros un ir vienojušās ar Komisiju par makroekonomikas korekciju programmu. Šīs valstis ir Ungārija, Rumānija, Latvija, Portugāle, Grieķija un Īrija, turpmāk tekstā "programmas valstis". Jāpiebilst, ka Ungārijai MB mehānismu piemēroja tikai no 2008. līdz 2010. gadam.

Lai nodrošinātu, ka šīs dalībvalstis turpina Eiropas Zivsaimniecības fonda programmu īstenošanu vietējā līmenī un izsniedz līdzekļus projektiem, šajā priekšlikumā ietverti noteikumi, kas ļaus Komisijai veikt palielinātus maksājumus šīm valstīm tik ilgi, kamēr tām piemēro atbalsta mehānismus. Tas šīm dalībvalstīm nodrošinās papildu finanšu resursus un sekmēs turpmāku programmu īstenošanu vietējā līmenī.

- Vispārīgais konteksts

Parāda apjoma un valdības nespējas aizņemties tirgos izraisītā finanšu krīzes padziļināšanās dažās no minētajām dalībvalstīm neapšaubāmi būtiski ietekmē reālo ekonomiku.

Reaģējot uz krīzi un tās sociālekonomiskajām sekām, 2008. gadā Padome pieņēma regulu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Šīs paketes kontekstā minētajā regulā paredzētas vairākas normatīvas izmaiņas, kuru mērķis ir nodrošināt papildu priekšfinansējumu, izmantojot EZF programmu avansa maksājumus. Dalībvalstīm izmaksātie papildu avansa maksājumi nodrošināja tūlītēju skaidras naudas ieguldījumu EUR 293 miljonu apmērā, atbilstoši finanšu paketei, kas 2007.–2013. gada periodam saskaņota ar katru dalībvalsti. Kopējais priekšfinansējuma apjoms ir EUR 586,4 miljoni.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

76. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 paredz divas starpposma maksājumu aprēķināšanas iespējas. 1. punktā noteikts, ka parasti starpposma maksājumus aprēķina, spēkā esošo līdzfinansējuma likmi, kas pašreizējā finansēšanas plānā noteikta šim prioritārajam virzienam un mērķim, piemērojot valsts izdevumiem, kas katram prioritārajam virzienam un katram konverģences mērķim/ mērķim, kas nav konverģences mērķis, norādīti izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde. Saskaņā ar 2. punktu, pamatojoties uz konkrētu un atbilstīgi pamatotu dalībvalsts lūgumu, starpposma maksājumus var aprēķināt kā Savienības atbalsta summu, kas samaksāta vai maksājama atbalsta saņēmējiem saistībā ar prioritāro virzienu un mērķiem.

Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 77. pantā noteikts, ka noslēguma maksājums ir mazākā no šīm summām: a) summa, kuru aprēķina, Savienības līdzfinansējuma likmi, kas pašreizējā finansēšanas plānā noteikta šim prioritārajam virzienam un mērķim, piemērojot valsts izdevumiem, kas katram prioritārajam virzienam un katram konverģences mērķim/ mērķim, kas nav konverģences mērķis, norādīti noslēguma izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde, vai b) Savienības atbalsta summa, kas samaksāta vai maksājama atbalsta saņēmējiem saistībā ar katru prioritāru virzienu un katru mērķi. Pēdējo minēto summu dalībvalsts attiecībā uz katru prioritāru virzienu un katru mērķi norāda noslēguma izdevumu deklarācijā, kuru apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums saskan ar citiem priekšlikumiem un iniciatīvām, kuras Eiropas Komisija pieņēmusi, reaģējot uz finanšu krīzi.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un Ietekmes novērtējums

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ārējām ieinteresētajām personām nav notikusi.

- Ekspertu pakalpojumu iepirkums un izmantošana

Ārējo ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

- Ietekmes analīze

Šis priekšlikums ļautu Komisijai palielināt maksājumus attiecīgajām valstīm laikā, kamēr uz tām attiecas atbalsta mehānismi. Maksājumu pieaugums tiks aprēķināts, piemērojot palielinājumu desmit procentpunktu apmērā tām līdzfinansējuma likmēm, kas attiecas uz programmu prioritārajiem virzieniem jaunapstiprinātajos izdevumos, kas iesniegti attiecīgajā periodā. Piemērojot palielinājumu, programmas līdzfinansējuma likme nevar pārsniegt EZF regulas 53. panta 3. punktā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības par vairāk nekā 10 procentpunktiem. Jebkurā gadījumā ES izdevumi attiecīgajām darbības programmām un prioritārajiem virzieniem nevar pārsniegt Komisijas lēmumā noteikto summu.

Tādējādi kopējā budžetā netiks radītas papildu finansiālās vajadzības, jo nemainīsies kopējā finansējuma sadalījums, ko no EZF piešķir attiecīgajām valstīm un programmām.

3. priekšlikuma juridiskie aspekti

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Tiek ierosināts grozīt EZF regulas 76. un 77. pantu, lai dotu iespēju Komisijai atmaksāt nesen deklarētos izdevumus attiecīgajai valstij atbilstošajā periodā ar palielinātu maksājumu, ko aprēķina, prioritārajos virzienos spēkā esošajām līdzfinansējuma likmēm piemērojot palielinājumu 10 procentpunktu apmērā.

Piemērojot palielinājumu, programmas līdzfinansējuma likme nevar pārsniegt EZF regulas 53. panta 3. punktā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības par vairāk nekā 10 procentpunktiem. Jebkurā gadījumā fondu izdevumi attiecīgajiem prioritārajiem virzieniem nevar pārsniegt Komisijas lēmumā noteiktās summas.

Pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par palīdzības piešķiršanu dalībvalstīm no atbalsta mehānismiem Komisija minēto aprēķinu piemēros visiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts darbības programmu nesen deklarētajiem izdevumiem.

Tas būs pagaidu pasākums, kuru izbeigs, tiklīdz uz dalībvalsti vairs neattieksies atbalsta mehānisms.

- Juridiskais pamats

Padomes 2006. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1198/2006, kurā ietverti vispārīgi noteikumi par Eiropas Zivsaimniecības fondu, nosaka Savienības atbalsta sistēmu zivsaimniecības nozares, zvejas apgabalu un iekšzemes zvejas ilgtspējīgai attīstībai. Pamatojoties uz dalītas vadības principu, ko īsteno Eiropas Komisija un dalībvalstis, ar šo regulu nosaka plānošanas procesu, kā arī jaunus projektu vadības noteikumus, tostarp finanšu pārvaldībai, uzraudzībai, finanšu kontrolei un izvērtēšanai.

- Subsidiaritātes princips

Šis priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, ciktāl tā mērķis ir ar Eiropas Zivsaimniecības fonda starpniecību nodrošināt papildu atbalstu atsevišķām dalībvalstīm, kurām ir nopietnas grūtības (vai kurām draud nopietnas grūtības), jo īpaši saistībā ar ekonomisko izaugsmi, finansiālo stabilitāti un budžeta deficīta un parāda situācijas pasliktināšanos, tostarp starptautiskās ekonomikas un finanšu vides ietekmes dēļ. Šajā sakarībā ir nepieciešams Eiropas Savienības līmenī izveidot pagaidu mehānismu, kas ļautu Eiropas Komisijai palielināt atmaksas, pamatojoties uz Eiropas Zivsaimniecības fonda programmās apstiprinātajiem izdevumiem.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas ir nozīmīgs solis palielināta atbalsta piešķiršanā no Eiropas Zivsaimniecības fonda tām dalībvalstīm, kurām ir grūtības vai kuras apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nevar ietekmēt, atbilstoši nosacījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu), vai valstīm, kurām radušās grūtības vai draud nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci, atbilstoši nosacījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, kā arī Grieķijai, kurai adresēts Padomes Lēmums 2010/320/ES, ar ko Grieķijai pieprasa pastiprināt un paplašināt fiskālo uzraudzību un veikt pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Komisija ir apsvērusi tiesiskā regulējuma piedāvātās iespējas un, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, uzskata par vajadzīgu ierosināt izmaiņas vispārējā regulā. Šīs pārskatīšanas mērķis ir atvieglot projektu līdzfinansēšanu, tādējādi paātrinot šo projektu īstenošanu un šo ieguldījumu ietekmi uz reālo ekonomiku.

4. Ietekme uz budžetu

Saistību apropriācijas netiek ietekmētas, jo nav ierosināti grozījumi attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējuma maksimālo summu, kas paredzēta darbības programmām plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

Priekšlikums demonstrē Komisijas vēlmi palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt finanšu krīzi. Šis grozījums nodrošinās attiecīgajām dalībvalstīm vajadzīgos līdzekļus projektu atbalstam un ekonomikas atveseļošanai.

Attiecībā uz 2012. gada maksājumu apropriācijām priekšlikums var radīt lielākas atmaksas attiecīgajām dalībvalstīm. Papildmaksājumu apropriācijas šā priekšlikuma mērķiem ietvers maksājumu apropriāciju palielinājumu (aptuveni EUR 20 miljonu apmērā 2012. gadā), ko kompensēs līdz plānošanas perioda beigām. Tādējādi kopējās maksājumu apropriācijas visam plānošanas periodam paliek nemainīgas.

Ņemot vērā dalībvalstu lūgumu par labuma gūšanu no šādas rīcības un ņemot vērā progresu attiecībā uz starpposma maksājumu pieteikumiem, Komisija 2012. gadā pārskatīs papildu maksājumu apropriāciju vajadzību un atbilstošā gadījumā budžeta iestādei ierosinās piemērotas darbības.

2011/0212 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kurām ir vai kuras apdraud lielas grūtības, kas saistītas ar to finansiālo stabilitāti

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Vēl nepieredzēta pasaules finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir būtiski iedragājusi ekonomisko izaugsmi un finansiālo stabilitāti, kā arī izraisījusi ievērojamu finansiālās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Konkrētāk, vairākās dalībvalstīs ir nopietnas grūtības vai tām draud nopietnas grūtības, jo īpaši saistībā ar ekonomisko izaugsmi, finansiālo stabilitāti un budžeta deficīta un parāda situācijas pasliktināšanos, tostarp starptautiskās ekonomikas un finanšu vides ietekmes dēļ.

2. Kaut arī jau ir veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem ir plaši jūtama. Palielinās spiediens uz valstu finanšu resursiem, un būtu jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējumu.

3. Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 2. punktu, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finansiālu atbalstu dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[3], ir izveidots šāds mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finansiālo stabilitāti.

4. Ar Padomes 2010. gada 7. decembra Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES[4] un 2011. gada 30. maija Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES[5] Īrijai un Portugālei piešķīra šādu Savienības finansiālo atbalstu.

5. Grieķija saskārās ar nopietnām grūtībām saistībā ar finansiālo stabilitāti jau pirms Regulas (ES) Nr. 407/2010 stāšanās spēkā. Tādēļ finansiālo atbalstu Grieķijai nevarēja balstīt uz minēto regulu.

6. Ar Grieķiju 2011. gada 8. maijā noslēgtais Kreditoru līgums un Aizdevuma līgums stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Tajā paredzēts, ka Kreditoru līgums ir pilnā spēkā uz trīs gadu programmas laiku, kamēr vien saskaņā ar Aizdevuma līgumu ir palikušas nenomaksātas summas.

7. Ar Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm[6], ir izveidots instruments, kurš nodrošina, ka Padome sniegs savstarpējo palīdzību gadījumos, kad dalībvalsts, kurā nav ieviests euro, ir nonākusi grūtībās vai arī to apdraud nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci.

8. Ar Padomes 2009. gada 4. novembra Lēmumu 2009/102/EK[7], 2009. gada 20. janvāra Lēmumu 2009/290/ES[8] un 2009. gada 26. jūnija Lēmumu 2009/459/EK[9] Ungārijai, Latvijai un Rumānijai piešķīra šādu Savienības finansiālo atbalstu.

9. Laikposms, kurā ir pieejams atbalsts saskaņā ar Regulu 407/2010 un Regulu 332/2002, ir noteikts attiecīgajos Padomes īstenošanas lēmumos. Padomes lēmums, ar ko tiek piešķirts atbalsts Ungārijai, zaudēja spēku 2010. gada 4. novembrī.

10. 2011. gada 11. jūlijā 17 eurozonas dalībvalstu finanšu ministri parakstīja līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidi. Paredzēts, ka līdz 2013. gadam ESM pārņems uzdevumus, kurus pašlaik izpilda Eiropas finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms (EFSM).

11. Lai sekmētu Savienības finansējuma pārvaldību, paātrinātu ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un uzlabotu finansējuma pieejamību ekonomikā, ir nepieciešams atļaut starpposma maksājumu palielinājumu no Eiropas Zivsaimniecības fonda par summu, kas atbilst desmit procentpunktiem virs esošās līdzfinansējuma likmes katram prioritātes virzienam dalībvalstīs, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām saistībā ar finansiālo stabilitāti.

12. Atbilstoši būtu jāgroza noteikumi par starpposma maksājumu un darbības programmu noslēguma maksājumu aprēķināšanu laikposmā, kurā dalībvalstis saņem finansiālo atbalstu, lai novērstu grūtības, kas saistītas ar finansiālo stabilitāti.

13. Pēc tā laikposma beigām, kurā ir bijis pieejams finansiālais atbalsts, saskaņā ar 18. panta 2. punktu veikto novērtējumu iznākums var norādīt uz vajadzību inter alia novērtēt, vai valsts līdzfinansējuma samazinājums neizraisa ievērojamu nobīdi no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Šāds novērtējums var izraisīt darbības programmas pārskatīšanu.

14. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2006. gada 27. jūlija Regula Nr. 1198/2006, kurā ietverti vispārīgi noteikumi par Eiropas Zivsaimniecības fondu[10].

15. Tā kā vēl nepieredzētā krīze, kas ietekmējusi starptautiskos finanšu tirgus un izraisījusi ekonomikas lejupslīdi, kuras rezultātā būtiski iedragāta vairāku dalībvalstu finansiālā stabilitāte, prasa steidzamu rīcību, lai cīnītos ar sekām ekonomikā kopumā, šai regulai būtu jāstājas spēkā iespējami ātrāk, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz tiem laikposmiem, kuros dalībvalstis saņēmušas finansiālo atbalstu no Savienības vai citām eurozonas dalībvalstīm, lai novērstu lielas grūtības, kas saistītas ar finansiālo stabilitāti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1198/2006 76. un 77. pantu aizstāj ar šādiem:

“76. pants

Starpposma maksājumu aprēķināšanas noteikumi

1. Starpposma maksājumus aprēķina, līdzfinansējuma likmi, kas pašreizējā finansēšanas plānā noteikta šim prioritārajam virzienam un mērķim, piemērojot valsts izdevumiem, kas katram prioritārajam virzienam un katram konverģences mērķim/ mērķim, kas nav konverģences mērķis, norādīti izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pamatojoties uz konkrētu un atbilstīgi pamatotu dalībvalsts lūgumu, starpposma maksājums ir Savienības atbalsta summa, kas samaksāta vai maksājama atbalsta saņēmējiem saistībā ar prioritāro virzienu un mērķi. Šī summa dalībvalstij jānorāda izdevumu deklarācijā.

3. Atkāpjoties no 53. panta 3. punkta noteikumiem un balstoties uz dalībvalsts lūgumu, starpposma maksājumus var palielināt par summu, kas atbilst desmit procentpunktiem virs tās esošās līdzfinansējuma likmes katram dalībvalstu prioritātes virzienam, ko piemēro valsts attaisnotajiem izdevumiem, kas nesen deklarēti apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, kas iesniegta laikposmā, kad dalībvalsts atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

16. tai ir pieejams finansiālais atbalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu* vai pirms minētās regulas stāšanās spēkā tai ir pieejams citu eurozonas dalībvalstu atbalsts;

17. tai ir pieejams vidēja termiņa finansiālais atbalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002**;

18. tai ir pieejams finansiālais atbalsts saskaņā ar līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, ko parakstīja 2011. gada 11. jūlijā.

4. Lai aprēķinātu starpposma maksājumus, kas iesniegti pēc tam, kad dalībvalsts vairs nesaņem 3. punktā minēto finansiālo atbalstu, Komisija neņem vērā palielinātās summas, kas izmaksātas saskaņā ar minēto punktu.

Taču šīs summas ņem vērā 79. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem.

* OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

** OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

77. pants

Noslēguma maksājumu aprēķināšanas noteikumi

1. Noslēguma maksājums ir mazākā no turpmāk norādītajām divām summām:

19. summa, kuru aprēķina, līdzfinansējuma likmi, kas pašreizējā finansēšanas plānā noteikta šim prioritārajam virzienam un mērķim, piemērojot valsts izdevumiem, kas katram prioritārajam virzienam un katram konverģences mērķim/ mērķim, kas nav konverģences mērķis, norādīti noslēguma izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde;

20. Savienības atbalsta summa, kas samaksāta vai maksājama atbalsta saņēmējiem saistībā ar katru prioritāro virzienu un katru mērķi. Pēdējo minēto summu dalībvalsts attiecībā uz katru prioritāru virzienu un katru mērķi norāda noslēguma izdevumu deklarācijā, kuru apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

2. Atkāpjoties no 53. panta 3. punkta noteikumiem un balstoties uz dalībvalsts lūgumu, noslēguma maksājumus var palielināt par summu, kas atbilst desmit procentpunktiem virs tās esošās līdzfinansējuma likmes katram dalībvalstu prioritātes virzienam, ko piemēro valsts attaisnotajiem izdevumiem, kas nesen deklarēti apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, kas iesniegta laikposmā, kad dalībvalsts atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

21. tai ir pieejams finansiālais atbalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu*, vai pirms minētās regulas stāšanās spēkā tai ir pieejams citu eurozonas dalībvalstu atbalsts;

22. tai ir pieejams vidēja termiņa finansiālais atbalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002**;

23. tai ir pieejams finansiālais atbalsts saskaņā ar līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, ko parakstīja 2011. gada 11. jūlijā.

3. Lai aprēķinātu noslēguma maksājumus, kas iesniegti pēc tam, kad dalībvalsts vairs nesaņem 76. panta 3. punktā minēto Savienības finansiālo atbalstu, Komisija neņem vērā palielinātās summas, kas izmaksātas saskaņā ar minēto punktu.”

2. Iekļauj 77.a pantu:

“77.a pants

Ierobežojums Savienības finansējumam, ko veido starpposma maksājumi un noslēguma maksājumi

Neatkarīgi no 76. panta 3. punkta un 77. panta 2. punkta Savienības finansējums, ko veido starpposma maksājumi un noslēguma maksājumi, nepārsniedz valsts finansējumu un fondu atbalsta maksimālo apjomu katram prioritārajam virzienam, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Taču šīm dalībvalstīm to piemēro ar atpakaļejošu spēku, sākot no dienas, kad tām ir pieejams finansiālais atbalsts:

(a) Īrijai no 2010. gada 10. decembra;

(b) Grieķijai no 2010. gada 11. maija;

(c) Latvijai no 2009. gada 23. janvāra;

(d) Ungārijai no 2008. gada 5. novembra;

(e) Portugālei no 2011. gada 24. maija;

(f) Rumānijai no 2009. gada 11. maija;

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) Nr. …/2011 priekšlikums, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kurām ir vai kuras apdraud lielas grūtības, kas saistītas ar to finansiālo stabilitāti.

2. ABM/ABB STRUKTŪRA

Attiecīgā(s) politikas joma(s) un saistītā(s) darbība(s):

Eiropas Zivsaimniecības fonds; ABB darbība 11.06.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (kādreizējās BA pozīcijas)):

Jaunās ierosinātās darbības tiks īstenotas, pamatojoties uz šādām budžeta pozīcijām:

- 11.0612 Ar konverģenci saistīti izdevumi (EZF)

- 11.0613 Ar konverģenci nesaistīti izdevumi (EZF)

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA ieguldījums | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

11.0612 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 2 |

11.0613 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 2 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

Šīs tabulas parāda ierosināto pasākumu paredzamo ietekmi no 2011. līdz 2013. gadam. Tā kā nav ierosināts piešķirt vairāk finanšu resursu, tabulā nav iekļauti skaitļi, tikai norādes "nav".

Attiecībā uz 2012. gada maksājumu apropriācijām priekšlikums var radīt lielākas atmaksas attiecīgajām dalībvalstīm. Papildmaksājumu apropriācijas šā priekšlikuma mērķiem ietvers maksājumu apropriāciju palielinājumu (aptuveni EUR 20 miljonu apmērā 2012. gadā), ko kompensēs līdz plānošanas perioda beigām. Tādējādi kopējās maksājumu apropriācijas visam plānošanas periodam paliek nemainīgas.

Ņemot vērā dalībvalstu lūgumu par labuma gūšanu no šādas rīcības un ņemot vērā progresu attiecībā uz starpposma maksājumu pieteikumiem, Komisija 2012. gadā pārskatīs vajadzību pēc papildu maksājumu apropriācijām un vajadzības gadījumā budžeta iestādei ierosinās piemērotas darbības.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Ekspluatācijas izdevumi[11] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | nav | 20 | nav | nav | -20 | nav | nav |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[12] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4 | c | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Maksājumu apropriācijas | b+c | nav | nav | nav | nav | nav | nav | 0000 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[13] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Ziņas par līdzfinansējumu

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

KOPĀ – SA, tostarp līdzfinansējums | a+c+d+e+f | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu.

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[14] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (viena zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ieilgusī finanšu un ekonomikas krīze palielina spiedienu uz valstu finanšu resursiem, un dalībvalstis ierobežo savu budžetu. Šajā situācijā priekšlikums ļautu šīm dalībvalstīm turpināt programmu īstenošanu, ļaujot izmantot augstāku līdzfinansējuma likmi līdzekļiem no Eiropas Zivsaimniecības fonda, bet mazāku — valstu resursiem.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Savienības iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Šis priekšlikums dos iespēju turpināt programmu īstenošanu, iepludinot naudu ekonomikā, vienlaicīgi palīdzot samazināt publiskā sektora izdevumus.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikumā mērķis ir palīdzēt finanšu krīzes visvairāk skartajām dalībvalstīm turpināt programmu īstenošanu vietējā līmenī, tādēļ iepludinot līdzekļus ekonomikā.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto(-ās) metodi(-es).

- Kopā ar dalībvalstīm

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Nav vajadzīga, jo uz to attiecas pašreizējā Eiropas Zivsaimniecības fonda uzraudzības sistēma.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, pamatojoties uz Komisijas priekšsēdētāja kabineta lūgumu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā (ex post ) novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nav

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Nav

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Nav

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki (11 01 01) | A*/AD | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

B*, C*/AST | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Personāls, ko finansē atbilstoši 11 01 02. pantam | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Pārējais personāls, ko finansē atbilstoši 11 01 04/05. pantam | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

KOPĀ | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Nav

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas gadā n, bet nav paredzētas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (11 01 04/05 — izdevumi administratīvai vadībai)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

iekšējais (intra muros) | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

ārējais (extra muros) | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki (11 01 01) | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Personāls, ko finansē atbilstīgi 11 01 02. pantam (palīgdarbinieki, valstu norīkotie eksperti, līgumdarbinieki, u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

nav

Aprēķins – Personāls, ko finansē saskaņā ar 11 01 02. pantu

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

nav

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

11 01 02 11 01 — Komandējumi | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

11 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

11 01 02 11 03 — Komitejas | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

11 01 02 11 04 — Pētījumi un apspriešanās | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

11 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (11 01 02 11) | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

3 Citi administratīvie izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | nav | nav | nav | nav | nav | nav | nav |

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

nav

[1] OV L , , . lpp.

[2] OV L , , . lpp.

[3] OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

[4] OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.

[5] OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

[6] OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

[7] OV L 37, 6.2.2009., 5. lpp.

[8] OV L 79, 25.3.2009., 39. lpp.

[9] OV L 150, 13.6.2009., 8. lpp.

[10] OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

[11] Izdevumi, kas nav iekļauti 11. sadaļas 11 01. nodaļā.

[12] Izdevumi, kas ietverti 11. sadaļas 11 01 04. pantā.

[13] Izdevumi 11 01. nodaļā, izņemot 11 01 04. vai 11 01 05. pantu.

[14] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[15] Vajadzības gadījumā, t.i., ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus, jāpievieno papildu ailes.