52011PC0412

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

2. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā antidempinga procedūrā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importu piemēro Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”).

- Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Komisijas Regula (EK) Nr. 138/2011, ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 43, 17.2.2011., 9. lpp.).

- Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

3. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

4. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

- Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

5. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

6. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija 2010. gada 20. maijā sāka antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importu. Procedūru sāka pēc tam, kad sūdzību bija iesnieguši četri Savienības ražotāji (“sūdzības iesniedzēji”), kuri ražo vairāk nekā 25 % no kopējās konkrētu stikla šķiedras sieta audumu produkcijas.

Ar Regulu (ES) Nr. 138/2011 Komisija importam no ĶTR noteica pagaidu antidempinga maksājumus.

Pievienotais Padomes regulas priekšlikums ir sagatavots, pamatojoties uz galīgiem konstatējumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, kuri apstiprina pagaidu konstatējumus par importu no ĶTR. Turklāt tika veikta izmeklēšana vēl vienā saistīto ĶTR ražotāju eksportētāju papildu grupā, kas bija pieprasījusi atsevišķu pārbaudi, kam tika veikta izmeklēšana un noteikta individuāla dempinga starpība. Pamatojoties uz ieinteresēto personu piezīmēm par pagaidu konstatējumiem, tika pārskatītas arī dempinga starpības un kaitējuma apmēri.

Tādēļ Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, lai noteiktu galīgos pasākumus ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam.

- Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, ekonomikas dalībnieku un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas.

7. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2011/0181 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

8. Pagaidu pasākumi

9. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 138/2011[2] (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam.

10. Procedūra tika sākta pēc tam, kad S t-Gobain Vertex s.r.o., Tolnatex Fonalfeldolgozo es Muszakiszovetgyarto , Valmieras “Stikla Šķiedra” AS un Vitrulan Technical Textiles GmbH (“sūdzības iesniedzēji”), kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējās konkrētu stikla šķiedras sieta audumu produkcijas Savienībā, 2010. gada 6. aprīlī iesniedza sūdzību.

11. Atbilstoši pagaidu regulas 13. apsvērumam dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

12. Turpmākā procedūra

13. Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā noteiktajiem antidempinga pagaidu pasākumiem (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas, iesniedzot rakstiskus dokumentus, izteica viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

14. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Papildus pagaidu regulas 11. apsvērumā minētajām pārbaudēm pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās.

Ražotājs eksportētājs, kurš pieprasīja atsevišķu pārbaudi,

- Yuyao Feitian Fiberglass Co. Ltd

un ar to saistītais tirgotājs

- Yuyao Winter International Trade Co. Ltd

Nesaistīts importētājs Savienībā

- Vimaplas Tecnicos Lda., Portugāle

- Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās pēc galīgās informācijas izpaušanas varēja izteikt iebildumus.

- Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

15. Attiecīgais ražojums

16. Kā izklāstīts pagaidu regulas 14. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2; šo audumu izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), un tos patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 40 00, ex 7019 51 00, ex 7019 59 00, ex 7019 90 91 un 7019 90 99.

17. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sīkāka analīze liecināja, ka attiecīgo ražojumu nevar klasificēt ar 8. apsvērumā minētajiem trim no pieciem KN kodiem. Tāpēc KN kodi ex 7019 90 91, ex 7019 90 99 un ex 7019 40 00 būtu jāsvītro no attiecīgā ražojuma apraksta.

18. Jāatgādina arī, ka, kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja paskaidrot, vai stikla šķiedras diski ir iekļauti ražojuma definīcijā. Savienības ražošanas nozare uzskatīja, ka stikla šķiedras diski ir pakārtots ražojums, kura īpašības atšķiras no attiecīgā ražojuma īpašībām. Tomēr nolēma savākt papildu informāciju no ieinteresētajām personām, pirms par šo jautājumu izdarīt galīgu secinājumu.

19. Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Savienības ražošanas nozare un Eiropas Abrazīvu ražotāju federācija (“ FEPA ”), kas pārstāvēja stikla šķiedras disku lietotājus, iesniedza pierādījumus, ka ražošanas procesā ir virkne pasākumu, kuri jāveic, lai pārveidotu stikla šķiedras sieta audumu stikla šķiedras diskos. Arī diska fizikālais veids atšķiras no attiecīgā ražojuma, kuru parasti piegādā ruļļos (šauros vai platos), un tas parasti paredzēts atšķirīgam gala lietojumam (slīpripu pastiprināšanai). Šos argumentus atbalstīja Ķīnas ražotājs eksportētājs.

20. Vēl jāatgādina, ka stikla šķiedras diskus neražoja vai nepārdeva neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR vai Savienības ražotājiem.

21. Viens Savienības stikla šķiedras disku ražotājs, kurš pieteicās pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, apgalvoja, ka stikla šķiedras diski neesot izslēdzami no ražojuma jomas. Tas apgalvoja, ka stikla šķiedras diski nav pakārtots ražojums un ka tajā posmā, kad sieta auduma ruļļiem tiek uzlikts pārklājums, skaidri būtu jānošķir attiecīgais ražojums no pakārtotā ražojuma. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli būvniecībā izmantotais sieta auduma ruļļu pārklājums atšķiras no sieta auduma ruļļu pārklājuma, kuru vēlāk izmanto, lai izgatavotu stikla šķiedras diskus. Šajā gadījumā ruļļus pārklāj ar fenola sveķiem. Citiem vārdiem sakot, to sieta auduma ruļļu ķīmiskās īpašības, kuri paredzēti stikla šķiedras disku izgatavošanai, esot identiskas ar stikla šķiedras disku īpašībām. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli šos sieta audumu ruļļu veidus nevar izmantot pastiprināšanai būvniecībā, proti, attiecīgā ražojuma galvenajā lietošanas veidā. Tāpēc uzņēmums argumentēja, ka, izslēdzot stikla šķiedras diskus no ražojuma jomas, būtu jāizslēdz arī ar fenola sveķiem pārklātie sieta auduma ruļļi.

22. Kā izklāstīts iepriekš 13. apsvērumā, uzņēmums pieteicās tikai pēc tam, kad tika noteikti pagaidu pasākumi, tāpēc tas neiesniedza pārbaudāmus datus, kas pamatotu tā apgalvojumus. Izmeklēšanā nenoskaidroja datus par atšķirīgajiem izmantotajiem pārklājumiem, tāpēc uzņēmuma apgalvojumu nevarēja novērtēt, ņemot vērā izmeklēšanā iegūtus datus. Turklāt neatkarīgi no pārklājuma dažāda veida sieta auduma ruļļiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības, tāpēc ar fenola sveķiem pārklāti sieta auduma ruļļi nebūtu izslēdzami. Tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

23. Pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem datiem un 10. apsvērumā minētā ražotāja eksportētāja iesniegtajiem pierādījumiem, Savienības ražošanas nozares un FEPA piezīmēm pēc informācijas pagaidu izpaušanas, ar šo tiek pieņemta prasība izslēgt stikla šķiedras diskus no ražojuma jomas. Tāpēc tiek secināts, ka stikla šķiedras diskiem kā pakārtotam ražojumam nav tās pašas fizikālās īpašības un tos lieto atšķirīgi salīdzinājumā ar sieta audumu, tāpēc tie būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, kā noteikts pagaidu regulā. Tādējādi stikla šķiedras diski tiek galīgi izslēgti no procedūras.

24. Līdzīgais ražojums

25. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par līdzīgo ražojumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 17. apsvērums.

C. DEMPINGS

26. Tirgus ekonomikas režīms (TER)

27. Kā izklāstīts pagaidu regulas 18. līdz 32. apsvērumā, sākotnēji ierosināja piešķirt TER diviem uzņēmumiem, bet vēlāk procedūras gaitā tika nolemts atsaukt šo priekšlikumu, jo tika veikta izmeklēšana attiecībā uz iebildēm, kuras tika saņemtas par attiecīgo uzņēmumu TER statusu un kuras atzina par pareizām.

28. Viens ražotājs eksportētājs, kuram piemēroja pamatregulas 18. pantu, atkārtoja iesniegtos argumentus, kad to informēja pa to, ka Komisija plāno noraidīt TER. Tas atkal argumentēja, ka Komisijai ir iesniegta novecojusi statūtu un kopuzņēmuma līguma redakcija, kas nekad neesot stājusies spēkā, tāpēc tā neietekmējot uzņēmuma TER novērtējuma konstatējumus.

29. Kā izklāstīts pagaidu regulas 28. apsvērumā, šie argumenti nevarēja novērst šaubas par sākotnējo dokumentu un informācijas autentiskumu, ko ražotājs eksportētājs sniedza TER pieprasījumā.

30. Attiecībā uz argumentu par to, ka pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošana ir neatbilstoša šim gadījumam, jāuzsver, ka Komisija piemēro šā panta noteikumus katram gadījumam atsevišķi. Šajā procedūrā tika uzskatīts, ka šā panta izmantošana ir atbilstoša, kā norādīts pagaidu regulas 26., 27. un 31. apsvērumā, jo viltotu dokumentu iesniegšana liek apšaubīt visus uzņēmuma iesniegtos dokumentus.

31. Otrais ražotājs eksportētājs, kuram nepiešķīra TER, taču tā vietā piešķīra AR, apstrīdēja pamatojumu, ko Komisija izmantoja, pieņemot lēmumu. Uzņēmums uzskatīja, ka nav bijis jaunu neapstrīdamu pierādījumu, kas atspēkotu sākotnējos konstatējumus, lai attaisnotu sākotnējā lēmuma atcelšanu par TER piešķiršanu. Tas argumentēja, ka finanšu pārskatos konstatētajām neprecizitātēm un nepilnīgumam, par ko revidents nebija informējis, neesot būtiskas ietekmes uz šo pārskatu ticamību.

32. Kā izklāstīts pagaidu regulas 30. apsvērumā, šie argumenti nevarēja novērst šaubas par finanšu pārskatos iekļauto datu precizitāti un pilnīgumu.

33. Turklāt tas uzskatīja, ka izmeklēšanas rezultāti un individuālā maksājuma likme esot negodīga un neatbilstoša, jo uzņēmums esot sadarbojies izmeklēšanā, tomēr tam noteikta augstākā maksājuma likme, kas piemērota uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, un uzņēmumam, uz kuru attiecas pamatregulas 18. pants. Šajā saistībā jāatgādina, ka uz uzņēmumu attiecas maksājums, kas noteikts pēc parastās metodikas, ko piemēro uzņēmumiem, kuriem piešķirts AR.

34. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par TER, ar šo tiek apstiprināts 18. līdz 32. apsvērums.

35. Atsevišķa pārbaude (AP)

36. Kā izklāstīts pagaidu regulas 37. apsvērumā, tādu saistīto uzņēmumu grupa, kuri nebija iekļauti izlasē, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu un paredzētajā termiņa iesniedza aizpildītu TER pieteikuma veidlapu.

37. Kā minēts iepriekš 5. apsvērumā saistīto uzņēmumu grupas telpās veica pārbaudes apmeklējumu un konstatēja, ka uzņēmumi nav izpildījuši pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1., 2. un 3. kritēriju.

38. Attiecībā uz pirmo kritēriju abi saistītie uzņēmumi nebija iesnieguši pietiekamus pierādījumus par akcionāru iemaksām uzņēmuma kapitālā. Akcionāri, neko nemaksājot, pārņēma uzņēmumus, kuri sākotnēji tika izveidoti par valsts līdzekļiem. Turklāt pretēji statūtiem netika organizētas akcionāru sanāksmes un netika iesniegti šo sapulču protokoli, radot šaubas, vai akcionāri pieņēma uzņēmējdarbības lēmumus, valstij neiejaucoties. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka to uzņēmējdarbības lēmumi tika pieņemti bez ievērojamas valsts iejaukšanās.

39. Attiecībā uz otro kritēriju izmeklēšana liecina, ka abu saistīto uzņēmumu grāmatvedības revīzija netika veikta atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, jo grāmatvedībā konstatēja virkni trūkumu un kļūdu, piemēram, iegrāmatotie/samaksātie nodokļi, pastāvīgas kļūdas dividenžu izmaksu kontā un trūkstoši norakstījumi, kas nebija minēti revīzijas ziņojumos.

40. Attiecībā uz trešo kritēriju viens saistītais uzņēmums neiesniedza zemes izmantošanas tiesību līgumu, kontos nebija iegrāmatojuma un netika sniegts maksājuma apliecinājums. Otrais uzņēmums bez maksas ieguva zemes izmantošanas tiesības no saistītā uzņēmuma; tās netika iegrāmatotas, tāpēc netika veikti norakstījumi.

41. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosināja noraidīt tās uzņēmumu grupas TER, kura pieprasīja atsevišķo pārbaudi.

42. Komisija attiecīgo uzņēmumu grupai ĶTR un sūdzības iesniedzējiem oficiāli darīja zināmus konstatējumu rezultātus saistībā ar TER. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja būtu īpaši iemesli tikt uzklausītiem. Pēc konstatējumu izpaušanas saistībā ar TER piezīmes netika saņemtas.

43. Atsevišķais režīms (AR)

44. Provizoriski tika konstatēts, ka viena no izlasē iekļautajām ĶTR uzņēmumu ražotāju eksportētāju grupām, kam netika piešķirts TER, atbilst visām AR piešķiršanas prasībām.

45. Turklāt, kā izklāstīts pagaidu regulas 35. apsvērumā, ražotājs eksportētājs, kuram netika piešķirts TER, tā vietā izpildīja pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumus, lai saņemtu AR.

46. Savienības ražošanas nozare apšaubīja lēmumu piešķirt AR uzņēmumam, kuram pārskatīja lēmumu piešķirt TER, apgalvojot, ka nepilnīgā grāmatvedība un neatbilstības liek apšaubīt visus uzņēmuma datus. Tomēr tika konstatēts, ka grāmatvedībā atrastie pārkāpumi neietekmē uzņēmuma eksporta cenu ticamību. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojumu noraidīja.

47. Ņemot vērā iepriekš minēto, tādēļ tiek apstiprināts sākotnējais secinājums, ka divi no trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem atbilst visiem AR piešķiršanas kritērijiem. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 33. līdz 36. apsvērums attiecībā uz atsevišķu režīmu.

48. Turklāt abu saistīto uzņēmumu grupa, kura pieprasīja atsevišķu pārbaudi, pieprasīja arī AR, ja izmeklēšanā noskaidrotu, ka tā neizpilda TER prasības. Konstatēja, ka tā izpilda 9. panta 5. punkta nosacījumus, lai saņemtu AR.

49. Savienības ražošanas nozare apšaubīja arī lēmumu piešķirt AR abu saistīto uzņēmumu grupai, norādot, ka uzņēmumu datus, par kuriem pierādīja, ka tie nav ticami, lai novērtētu TER, nevar uzskatīt par pietiekamiem, lai piešķirtu AR. Savienības ražošanas nozares apgalvojumu noraidīja, jo konstatēja, ka noteiktie pārkāpumi attiecībā uz TER novērtējumu neietekmē tiesības uz individuālu maksājuma likmi, tāpēc AR varēja piešķirt.

50. Normālā vērtība

a) Analogās valsts izvēle

51. Nav saņemtas piezīmes par analogās valsts izvēli. Tādēļ tiek apstiprināts, ka Kanāda ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 39. līdz 45. apsvērums.

b) Normālās vērtības noteikšana

52. Jāatgādina, ka tika uzskatīts par lietderīgāku, aprēķināt salikto vērtību, lai ņemtu vērā kvalitātes atšķirības starp Kanādā ražoto un pārdoto līdzīgo ražojumu un attiecīgo ražojumu no ĶTR. Tāpēc normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot Kanādas ražotāja ražošanas izmaksas un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu iekšzemes tirgū.

53. Uzņēmumi, kuriem piešķīra AR, apstrīdēja saliktās normālās vērtības (NV) aprēķinu, un viens no tiem īpaši gribēja noskaidrot, vai tā tika aprēķināta katram ražojuma veidam. Tika apstiprināts, ka NV aprēķināja katram ražojuma veidam, pamatojoties uz datiem, ko ieguva no attiecīgā ražojuma vienīgā ražotāja analogajā valstī. Ievērojot konfidencialitāti, NV izpauda cenu diapazona veidā.

54. Trīs personas apgalvoja, ka izpaustā NV nedeva pienācīgu iespēju saprast faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem noteica dempinga starpību. Visi uzņēmumi pieprasīja sīkāku informāciju par NV aprēķinu, tostarp par NV dažādo korekciju apmēru, lai ņemtu vērā kvalitātes atšķirības. Tomēr, ņemot vērā pienākumu ievērot datu konfidencialitāti, uzskatīja, ka uzņēmumiem sniegta visa izpaužamā informācija.

55. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 46. līdz 49. apsvērums attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu.

c) Eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR

56. Viens uzņēmums, kuram AR bija piešķirts pagaidu posmā, pieprasīja paskaidrot, kā aprēķinātas iepakošanas izmaksas, jo tas uzskatīja, ka izpaustie dati par iepakojumu neliecina par saskanīgu korelāciju ar darījumu apjomu vai vērtību. Šis uzņēmums nebija norādījis iepakošanas izmaksas savā antidempinga anketā, tāpēc iepakošanas izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no abiem pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

57. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 50. apsvērums.

58. Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas to saistīto uzņēmumu grupa, kuriem jāpiešķir AR, apgalvoja, ka, aprēķinot dažādās korekcijas, ko atņem no eksporta cenas, nav jāņem vērā komisijas maksas. Apgalvojums tika pieņemts, un attiecīgi koriģēja eksporta cenu, savukārt grupas dempinga starpību pārskatīja.

d) Salīdzinājums

59. Tā kā nav saņemtas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pamatojoties uz ražotāja cenām, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. un 52. apsvērums.

60. Dempinga starpības

a) Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kam piešķirts AR

61. Viens attiecīgā ražojuma importētājs Savienībā atbalstīja pagaidu pasākumu noteikšanu, jo tie atjaunošot importa cenu tādā līmenī, kas nerada kaitējumu. Tomēr tas uzskatīja, ka atšķirība vairāk nekā 10 % apmērā starp dažādajiem noteiktajiem maksājumiem varētu izkropļot tirgus situāciju. Līdz ar to tas pieprasīja, lai pasākumi tiktu pārskatīti tā, lai uzņēmums, kuram bija piešķirts AR un noteikta mazāka individuālā maksājuma likme, nevarētu gūt labumu no tās. Importētājs apgalvoja, ka ir palielinājies risks, ka ražotājs eksportētājs ar mazāko individuālo maksājuma likmi apies pasākumus. Tomēr netika sniegta papildu informācija vai pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, tāpēc to noraidīja.

62. Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums | Galīgā dempinga starpība |

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd | 62,9 % |

Grand Composite Co., Ltd un saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co., Ltd | 48,4 % |

Yuyao Feitian Fiberglass Co., Ltd | 60,7 % |

b) Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

63. Tā kā nav saņemtas piezīmes par dempinga starpībām, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 53. līdz 57. apsvērums.

64. Tādējādi valsts mēroga dempinga starpību nosaka 62,9 % apmērā no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 58. apsvērumu.

D. KAITĒJUMS

65. Ražošanas apjoms Savienībā

66. Tika paskaidrots, ka pagaidu regulas 59. apsvērumā iekļautais termins “Savienības ražošanas nozare” attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības produkciju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 60. apsvērums.

67. Patēriņš Savienībā

68. Kā paskaidrots 9. apsvērumā, KN kodi ex 7019 90 91, ex 7019 90 99 un ex 7019 40 00 būtu jāsvītro no attiecīgā ražojuma apraksta. Šo kodu izslēgšana nemaina konstatējumus par Savienības patēriņu, tostarp importu, kas pamatojas uz sūdzībā iekļautajiem datiem, ko papildina pārbaudīta informācija, kas iegūta no uzņēmumiem, kuri sadarbojās, un Eurostat datiem.

69. Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības patēriņu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 61. līdz 63. apsvērums.

70. Imports no attiecīgās valsts

71. Tā kā nav saņemtas piezīmes par importa no attiecīgās valsts par dempinga cenām apjomu, cenu un tirgus daļu, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 64. līdz 66. apsvērumā.

72. Tā kā nav saņemtas piezīmes par cenu samazinājumu, ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 67. un 68. apsvērumā aprakstītā cenu samazinājuma noteikšanas metodika, tostarp kvalitātes korekcija. Tomēr pēc atsevišķās pārbaudes veikšanas, kas sekoja pagaidu pasākumu noteikšanai vienai ražotāju eksportētāju grupai ĶTR, tika pārvērtēts cenu salīdzinājums ar līdzīgiem ražojuma veidiem. Pārvērtēšana apstiprināja, ka ĶTR imports tiek veikts par dempinga cenām, kas IP laikā bija par 30−35 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

73. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

74. Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares stāvokli, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 69. līdz 84. apsvērums.

75. Secinājums par kaitējumu

76. Tā kā nav saņemtas piezīmes attiecībā uz secinājumu par kaitējumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērums.

E. CĒLOŅSAKARĪBA

77. Importa par dempinga cenām ietekme

78. Tā kā nav saņemtas piezīmes attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 89. līdz 91. apsvērums.

79. Citu faktoru ietekme

80. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par citu faktoru ietekmi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 92. līdz 96. apsvērums.

81. Secinājums par cēloņsakarību

82. Tā kā nav saņemtas piezīmes attiecībā uz secinājumu par cēloņsakarību, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 97. līdz 99. apsvērums.

F. SAVIENĪBAS INTERESES

83. Savienības ražošanas nozares intereses

84. Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. līdz 103. apsvērums.

85. Importētāju intereses

86. Tā kā nav saņemtas piezīmes par importētāju interesēm, tika secināts, ka galīgo pasākumu noteikšana attiecīgā ražojuma importam nebūtu pretrunā importētāju interesēm.

87. Lietotāju un patērētāju intereses

88. Jāatgādina, ka izmeklēšanas pagaidu posmā lietotāju vai patērētāju organizācijas neiesaistījās sadarbībā. Pēc pagaidu regulas publicēšanas viena lietotāju asociācija iesniedza piezīmes. Tomēr piezīmēs bija skarta tikai pasākumu noteikšanas potenciālā negatīvā ietekme uz stikla šķiedras diskiem, ja tos neizslēgtu no ražojuma jomas. Kā aprakstīts 15. apsvērumā, uzskata, ka stikla šķiedras diski būtu jāizslēdz no ražojuma jomas. Tāpēc galīgo antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs negatīvas ietekmes uz stikla šķiedras disku lietotājiem.

89. Tā kā nav saņemtas piezīmes par lietotāju un patērētāju interesēm, tika secināts, ka galīgo pasākumu noteikšana attiecīgā ražojuma importam nebūtu pretrunā lietotāju un patērētāju interesēm.

90. Secinājums par Savienības interesēm

91. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liktu atteikties no galīgo antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam.

G. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

92. Kaitējuma novēršanas līmenis

93. Pēc informācijas pagaidu izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tam netika sniegti pietiekami detalizēti dati par kaitējuma apmēra aprēķinu, jo netika izpausti dati par Savienības ražošanas nozares apjomiem, vērtībām un cenām katrā ražojuma veidā. Uzņēmums argumentēja, ka šo informāciju nevar uzskatīt par konfidenciālu, jo izlasē bija iekļauti četri Savienības ražotāji. Tomēr jāatgādina, ka dažus ražojuma veidus IP pārdeva ļoti maz Savienības ražotāju. Tāpēc piesardzības apsvērumu dēļ uzskatīja par labāku neizpaust šādu darījumu cenas, apjomus un vērtības. Turklāt neuzskatīja, ka būtu nepieciešams atklāt sīku informāciju par katru ražojuma veidu, lai nodrošinātu personām pietiekamu izpratni par aprēķina metodiku un aprēķina rezultātu.

94. Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apšaubīja mērķa peļņu, ko izmantoja kaitējuma apmēra aprēķinā, īpaši to, ka mērķa peļņa bija identiska Savienības ražošanas nozares vidējai svērtai peļņai IP. Tas apšaubīja arī no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem iegūto datu izmantošanu, nosakot mērķa peļņu, pretstatā datiem par Savienības ražošanas nozari kopumā. Visbeidzot tas apšaubīja izmantoto mērķa peļņas radītāju salīdzinājumā ar rādītāju, ko izmantoja nesenā izmeklēšanā par cieši saistītu ražojumu nozari.

95. Kā paskaidrots pagaidu regulas 112. apsvērumā, mērķa peļņa atspoguļo vidējo peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva 2006.−2007. gadā, savukārt vidējā svērtā peļņa IP tika aprēķināta, pamatojoties uz četru izlasē iekļauto uzņēmumu datiem. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 79. apsvērumā, šajā peļņā nav ņemtas vērā ārkārtas pārstrukturēšanas izmaksas, par kurām informēja daži izlasē iekļautie ražotāji. Tāpēc ir absolūta nejaušība, ka šie abi pelņas radītāji ir identiski.

96. Attiecībā uz jautājumu, kurus datus izmantot, nosakot mērķa pelņu, būtu jāatgādina, ka pelņas līmenis ir viens no maziem kaitējuma analīzes rādītājiem, izmantojot izlasi. Līdz ar to izlasei noteiktais rādītājs uzskatāms par reprezentatīvu visai Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanā, kurā izmanto izlasi, kaitējuma apmēra aprēķinā izmantotā mērķa peļņa vienmēr pamatojas uz datiem, kurus savāc no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

97. Visbeidzot attiecībā uz atsauci uz mērķa peļņu, ko izmanto citā antidempinga izmeklēšanā, jāuzsver, ka katras izmeklēšanas konstatējumi un secinājumi pamatojas uz datiem, kurus katrā izmeklēšanā par konkrētu ražojuma aprakstu un laika periodu savāc no uzņēmumiem, kuri sadarbojas. Tāpēc nav iespējams tieši saistīt šo divu atsevišķo izmeklēšanu un divu atšķirīgo IP konstatējumus.

98. Attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeni, koriģējot rakstības kļūdu pagaidu kaitējuma apmēra aprēķinā vienam ražotājam eksportētājam apmērs tika koriģēts, to palielinot. Tomēr tas neietekmē šā uzņēmuma antidempinga maksājuma līmeni, jo maksājums pamatojas uz dempinga starpību.

99. Jāatgādina arī, ka, piešķirot AR citai Ķīnas ražotāju eksportētāju grupai, kā paskaidrots 32. apsvērumā, tai tika aprēķināts individuāls kaitējuma apmērs.

100. Pēc 71. apsvērumā minētajām pārskatīšanām tika pārskatīts arī vidējais svērtais kaitējuma apmērs tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un nebija iekļauti izlasē, un atlikušais kaitējuma apmērs ražotājiem, kuri nesadarbojās.

101. Uz šā pamata galīgie kaitējuma apmēri, kas izteikti procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādi.

Uzņēmums | Galīgais kaitējuma apmērs |

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd | 69,1 % |

Grand Composite Co., Ltd un saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co., Ltd | 77,4 % |

Yuayo Feitian Fiberglass Co., Ltd | 87,6 % |

Izlases vidējais svērtais kaitējuma apmērs ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē | 72,1 % |

Atlikušais apmērs ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co., Ltd | 87,6 % |

102. Galīgie pasākumi

103. Ievērojot iepriekš minēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Tādējādi visas maksājumu likmes jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī.

104. Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi.

Uzņēmums | Kaitējuma novēršanas apmērs | Dempinga starpība | Antidempinga maksājuma likme |

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd | 69,1 % | 62,9 % | 62,9 % |

Grand Composite Co., Ltd un saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co., Ltd | 77,4 % | 48,4 % | 48,4 % |

Yuayo Feitian Fiberglass Co., Ltd | 87,6 % | 60,7 % | 60,7 % |

Izlases vidējais svērtais kaitējuma apmērs ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē | 72,1 % | 57,7 % | 57,7 % |

Atlikušais apmērs ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co., Ltd | 87,6 % | 62,9 % | 62,9 % |

105. Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus saražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajiem ražojumiem, kurš nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

106. Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai[3], sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām tādās uzņēmuma darbībās kā ražošana, pārdošana vietējā tirgū vai eksports, kas saistītas, piemēram, ar izmaiņām tā nosaukumā vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

107. Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām tika atvēlēts arī termiņš, kurā iesniegt apsvērumus par šiem galīgajiem secinājumiem. Personu iesniegtās piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā un atbilstošā gadījumā secinājumi tika attiecīgi grozīti.

108. Abu saistīto uzņēmumu grupa, kura pieprasīja atsevišķo pārbaudi un kurai piešķīra AR, pauda nodomu piedāvāt saistības. Tomēr grupa neiesniedza saistību piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā norādītajā termiņā, tāpēc to nevarēja ņemt vērā.

109. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem izlasē neiekļautajiem, bet sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kam citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārbaudi, jo šo pantu nepiemēro, ja ir izmantota izlases metode.

110. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

111. Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pakāpi, uzskatāms, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, kādā piemērots galīgais maksājums. Tā kā stikla šķiedras diski tagad ir izslēgti no ražojuma jomas (skatīt 14. apsvērumu), būtu jāanulē pagaidu nodrošinājuma summas par stikla šķiedras disku importu. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā summas, kas provizoriski nodrošinātas un pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

112. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu par tādu stikla šķiedras sieta audumu importu, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus), šos audumus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00 (TARIC kodi 7019 51 00 10 un 7019 59 00 10) un to izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

113. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tāda 1. punktā minētā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, kuru ražojuši tabulā minētie uzņēmumi, ir šāda.

Uzņēmums | Maksājums (%) | TARIC papildu kods |

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd | 62,9 | B006 |

Grand Composite Co., Ltd un saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co., Ltd | 48,4 | B007 |

Yuyao Feitian Fiberglass Co., Ltd | 60,7 | B122 |

I pielikumā norādītie uzņēmumi | 57,7 | B008 |

Visi pārējie uzņēmumi | 62,9 | B999 |

114. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājumu likmi piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja neuzrāda šādu rēķinu, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo likmi.

115. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants

116. Anulē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 138/2011 par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras disku importu.

117. Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 138/2011 par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importu, ciktāl tās attiecas uz ražojumiem, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00. Atmaksā nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi, tostarp summas, ko izmantoja to ražojumu nodrošināšanai, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 40 00, ex 7019 90 91 un ex 7019 90 99.

3. pants

Ja kāds jauns Ķīnas Tautas Republikas ražotājs eksportētājs Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka tas

- izmeklēšanas laikposmā (no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. martam) neeksportēja uz Savienību 1. panta 1. punktā minēto ražojumu,

- nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

- pēc izmeklēšanas perioda faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu, uz kuru ir balstīti pasākumi, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

tad Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar padomdevēju komiteju, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, var grozīt 1. panta 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to sadarbībā iesaistīto uzņēmumu sarakstā, kas nebija iekļauti izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā 57,7 % maksājuma likme.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

I PIELIKUMS

Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē (TARIC papildkods B008) |

Jiangxi Dahua Fiberglass Group Co., Ltd |

Lanxi Jialu Fiberglass Net Industry Co., Ltd |

Cixi Oulong Fiberglass Co., Ltd |

Jiangsu Tianyu Fibre Co., Ltd |

Jia Xin Jinwei Fiber Glass Products Co., Ltd |

Jiangsu Jiuding New Material Co., Ltd |

Changshu Jiangnan Glass Fiber Co., Ltd. |

Shandong Shenghao Fiber Glass Co., Ltd |

Yuyao Yuanda Fiberglass Mesh Co., Ltd |

Ningbo Kingsun Imp & Exp Co., Ltd |

Ningbo Integrated Plasticizing Co., Ltd |

Nankang Luobian Glass Fibre Co., Ltd |

Changshu Dongyu Insulated Compound Materials Co., Ltd |

II PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt šādam izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formātā.

1. Rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats.

2. Šāda deklarācija:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais stikla šķiedras sieta audumu [apjoms] pārdošanai eksportam uz Eiropas Savienību ir ražots [uzņēmuma nosaukums un adrese] [TARIC papildkods] Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.

Datums un paraksts”.

[1] OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2] OV L 43, 17.2.2011., 9. lpp.

[3] European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office N105 04/090, 1049 Brussels, Belgium.