52011PC0320

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kā tika paziņots Patvēruma politikas plānā[1], Komisija 2008. gada 9. decembrī iesniedza priekšlikumu, ar kuru groza Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai[2] (turpmāk tekstā – Uzņemšanas nosacījumu direktīva). Priekšlikums tika sagatavots, pamatojoties uz novērtējumu par to, kā pašreizējā direktīva tiek piemērota dalībvalstīs, un pēc plašas apspriešanās ar dalībvalstīm, UNHCR , NVO un citām attiecīgām ieinteresētām personām.

Eiropas Parlaments 2009. gada 7. maijā pieņēma nostāju[3] par Komisijas priekšlikumu, kurā tiek atbalstīts vairākums ierosināto grozījumu. Priekšlikumu apsprieda Padomē galvenokārt Čehijas un Zviedrijas prezidentūras laikā, taču sarunas bija sarežģītas un Padomē netika panākta nekāda nostāja attiecībā uz tekstu.

Iesniedzot grozīto priekšlikumu, Komisija ir iecerējusi izmantot savas iniciatīvas tiesības, lai pastiprinātu darbu pie patiesas Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveides. Komisija ir pārliecināta, ka no šādas gan taisnīgas, gan efektīvas sistēmas ieguvēji vienlīdz būs gan dalībvalstis, gan bēgļi.

Komisijai ir politisks pienākums veicināt sarunas un radīt reālas iespējas, lai Savienība ievērotu savu Stokholmas programmā pausto apņemšanos līdz 2012. gadam izveidot KEPS. Pieņemot jauno Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvu, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, tika dots spēcīgs impulss šajā virzienā.

Vienlaikus Komisija pieņem grozītu priekšlikumu Patvēruma procedūru direktīvai.

Uzņemšanas nosacījumiem būtu jānodrošina cilvēka cienīgs dzīves līmenis, un tiem būtu jābūt salīdzināmiem visā Savienībā neatkarīgi no tā, kur tiek iesniegts patvēruma pieteikums. Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija ir turpinājusi vākt zināšanas par to, kā konsolidēt valstu labāko praksi un kā atvieglināt tās īstenošanu visā ES.

Grozītajā priekšlikumā tiek apvienotas zināšanas un pieredze, kas gūta sarunu laikā un apspriežoties ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, UNHCR un NVO, iegūstot vienkāršāku un saskanīgāku uzņemšanas sistēmu, kurā tiek ievērotas pamattiesības.

Jo īpaši, tajā tiek ieviesti skaidrāki jēdzieni un vienkāršāki noteikumi un dalībvalstīm tiek dota lielāka rīcības brīvība attiecībā uz to iekļaušanu savas valsts tiesību sistēmā. Tas arī dod dalībvalstīm labākas iespējas risināt jautājumus saistībā ar to uzņemšanas sistēmu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī ņem vērā to bažas par dažu ierosināto pasākumu finansiālo un administratīvo ietekmi. Tajā pašā laikā grozītajā priekšlikumā tiek saglabāti augsti standarti, lai attieksmē tiktu ievērotas pamattiesības. Minētais jo īpaši attiecas uz aizturēšanu, brīvas pārvietošanās tiesību stingrus ierobežojumus piemēro vienīgi tad, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, un tiem būtu jāpievieno nepieciešamās tiesiskās garantijas. Galvenā uzmanība vienmēr jāpievērš neaizsargāto personu īpašajai situācijai. Turklāt uzņemšanas standarti būtu turpmāk jāsaskaņo, lai pievērstos otrreizējai plūsmai, ciktāl minētie standarti ir būtisks šīs parādības cēlonis.

Grozītais priekšlikums būtu jāskata kopā ar grozīto priekšlikumu par Patvēruma procedūru direktīvu. Minētā priekšlikuma mērķis cita starpā ir uzlabot valstu patvēruma sistēmu efektivitāti un kvalitāti, kam vajadzētu samazināt dalībvalstu uzņemšanas izmaksas, dodot tām iespējas lēmumus pieņemt ātrāk.

Grozītais priekšlikums ir saistīts arī ar regulu, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB), kas tika pieņemta 2010. gada 19. maijā, tātad pēc Uzņemšanas nosacījumu direktīvas sākotnējā priekšlikuma pieņemšanas. EPAB varētu arī sniegt dalībvalstīm praktisku atbalstu un speciālās zināšanas direktīvas noteikumu īstenošanā un labākās prakses noteikšanā. Tas varētu arī sniegt atbalstu tām dalībvalstīm, kas saskaras ar savu uzņemšanas sistēmu īpašu noslodzi, nosakot ekonomiski izdevīgākos veidus, ka īstenot paredzētos pasākumus, apvienojot labo praksi un strukturētā veidā veicot augsta līmeņa prakses apmaiņu. Pirmo reizi kopš tā izveides EPAB sniegs šādu palīdzību Grieķijai, nosūtot turp patvēruma atbalsta vienību, lai palīdzētu risināt šīs valsts patvēruma procedūras steidzamas vajadzības.

1.2. Vispārīgais konteksts

Gan 2008. gada priekšlikums, gan pašreizējais grozītais priekšlikums ietilpst patvēruma jomas tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir līdz 2012. gadam izveidot KEPS.

Konkrēti, Komisija 2008. gadā kopā ar priekšlikumu, ar kuru groza Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, pieņēma arī priekšlikumus, ar kuriem groza Dublinas regulu un EURODAC regulu. Komisija 2009. gadā pieņēma priekšlikumus, ar kuriem groza Patvēruma procedūru direktīvu un Kvalifikācijas direktīvu. Savukārt 2010. gadā tika pieņemta regula, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, nolūkā pastiprināt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un veicināt kopīgu noteikumu īstenošanu patvēruma jomā.

Šis tiesību aktu kopums ir saskaņā ar 2008. gada 16. oktobrī pieņemto Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, kurā tika atkārtoti apstiprināti Hāgas programmas mērķi un Komisija tika aicināta iesniegt priekšlikumus vienotas patvēruma procedūras izveidei, vēlākais 2012. gadā, ietverot kopīgas garantijas. Šajos pašos ietvaros Stokholmas programmā, kuru Eiropadome pieņēma savā sanāksmē 2009. gada 10.-11. decembrī, tika uzsvērta nepieciešamība līdz 2012. gadam izveidot "kopēju aizsardzības un solidaritātes telpu, kuras pamatā ir vienota patvēruma piešķiršanas procedūra un vienots statuss personām, kurām ir piešķirta starptautiska aizsardzība", balstoties uz "augstiem aizsardzības standartiem" un "taisnīgām un efektīvām procedūrām". Konkrētāk, Stokholmas programmā noteikts, ka neatkarīgi no dalībvalsts, kurā personas iesniegušas patvēruma pieteikumu, tām nodrošina vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem .

Iepriekšējā priekšlikuma sagatavošanas ietvaros tika veikts ietekmes novērtējums[4]. Grozītais priekšlikums ir balstīts uz tiem pašiem principiem kā iepriekšējais priekšlikums. Turklāt tā mērķis ir vienkāršot un precizēt dažus noteikumus, lai atvieglotu to īstenošanu. Šajā nolūkā ietekmes novērtējums, kas tika veikts saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu, joprojām attiecas arī uz grozīto priekšlikumu.

1.3. Saskaņotība ar citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Šis priekšlikums pilnībā atbilst 1999. gada Tamperes Eiropadomes secinājumiem, 2004. gada Hāgas programmai, 2008. gada Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktam un 2009. gada Stokholmas programmai attiecībā uz KEPS izveidi.

Priekšlikums atbilst arī stratēģijas Eiropa 2020 mērķiem, jo tas patvēruma meklētājiem nodrošina pienācīgu piekļuvi nodarbinātībai. Patvēruma meklētājiem, kas dod ieguldījumu ekonomikā, vairs nav nepieciešams papildu atbalsts no valstu labklājības sistēmām, un tādējādi tie dod pozitīvu, kaut bieži īslaicīgu ieguldījumu izaugsmē.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Iepriekšējā priekšlikuma sagatavošanas darba ietvaros Komisija nāca klajā ar zaļo grāmatu, sarīkoja vairākas ekspertu tikšanās, tostarp ar UNHCR un pilsoniskās sabiedrības partneriem, pasūtīja ārēju pētījumu un vāca datus ar vairāku sīki izstrādātu anketu palīdzību.

Komisija arī pieņēma novērtējuma ziņojumu par direktīvas piemērošanu, kurā konstatēja vairākus trūkumus dalībvalstu tiesību aktos un politikā.

Pēc sākotnējā priekšlikuma pieņemšanas 2008. gada decembrī Padomē galvenokārt Čehijas un Zviedrijas prezidentūras laikā notika diskusijas tehniskā līmenī. Diskusijās atklājās, ka daudzas dalībvalstis iebilst pret konkrētiem priekšlikuma noteikumiem savu patvēruma un/vai tiesību sistēmu dēļ. Šajā sakarā valda bažas, ka pielāgojumiem būtu nepieciešami ievērojami finanšu pasākumi un administratīvi pielāgojumi un tie traucētu patvēruma procedūras efektivitātei.

Diskusiju laikā dalībvalstīm bija iespēja izskaidrot potenciālās īstenošanas problēmas, ar kādām tās varētu saskarties saistībā ar konkrētiem noteikumiem. Kļuva skaidrs, ka, lai izvairītos no daudzu izņēmumu iekļaušanas attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm, kas apdraudētu ierosinātās sistēmas vispārējo saskanību, Komisijai ir iespēja atgriezties pie priekšlikuma, lai ierosinātu visaptverošāku risinājumu izskanējušiem jautājumiem, vienlaikus garantējot akta pievienoto vērtību. Ierosināto noteikumu precizēšanai un vienkāršošanai, lai atvieglotu to īstenošanu dalībvalstīs, vajadzētu dot jaunu stimulu diskusijām. Tādēļ Komisija Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 2010. gada 8. novembrī paziņoja, ka tā līdz Polijas prezidentūras sākumam 2011. gadā iesniegs šīs direktīvas un Patvēruma procedūru direktīvas grozītus priekšlikumus.

Grozītajā priekšlikumā lielā mērā ir ietverti ierosinātie grozījumi, kas tika iekļauti Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maijā pieņemtajā nostājā. Grozītajā priekšlikumā ir pienācīgi ņemts vērā arī Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums[5] un Reģionu komitejas atzinums[6], kā arī apspriešanās rezultāti ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, UNHCR un NVO, kas darbojas pamattiesību jomā.

Gatavojot šo grozīto priekšlikumu, Komisija laikposmā no 2010. gada janvāra līdz aprīlim sarīkoja vairākas divpusējas tehniskas konsultatīvas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, tostarp valstu valsts pārvaldes iestādēm, kurās detalizēti izskaidroja ierobežojumus un atrunas par Komisijas sākotnējo priekšlikumu.

Grozītajā priekšlikumā tiek ņemtas vērā arī diskusijas, kas notika Ministru konferencē par patvēruma procesa kvalitāti un efektivitāti, kuru rīkoja Beļģijas prezidentūra 2010. gada 13.-14. septembrī. Konferencē cita starpā uzmanība tika pievērsta jautājumam par neaizsargātu patvēruma pieteikuma iesniedzēju vajadzību risināšanu.

3. Priekšlikuma juridiskie elementi

3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šā grozītā priekšlikuma galvenais mērķis ir sīkāk precizēt ierosinātos uzņemšanas standartus un piešķirt tiem lielāku elastīgumu , lai tos varētu vieglāk iestrādāt valstu tiesību sistēmās. Vienlaikus tajā ir saglabāti 2008. gada priekšlikuma galvenie elementi, proti, adekvātu un salīdzināmu uzņemšanas nosacījumu nodrošināšana visā ES. Ar to arī turpmāk tiks garantēta pamattiesību pilnīga ievērošana, jo tajā tiek ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jaunākā judikatūra. Tas jo īpaši attiecas uz tiesībām brīvi pārvietoties un uz cilvēka cieņas respektēšanu.

Visbeidzot, priekšlikumā tiek stiprināta saskanība ar KEPS tiesību aktu kopumu, jo īpaši ar grozīto priekšlikumu Patvēruma procedūru direktīvai. Attiecīgos gadījumos tajā ir iekļauti arī grozījumi, kas izriet no sarunām par Kvalifikācijas direktīvu un Dublinas regulu, lai nodrošinātu saskanību attiecībā uz horizontāliem jautājumiem.

Grozītajā priekšlikumā galvenokārt pievēršas šādiem jautājumiem.

3.1.1. Īstenošanas atvieglošana dalībvalstīs

Grozītais priekšlikums dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību dažu ierosināto pasākumu īstenošanā salīdzinājumā ar 2008. gada priekšlikumu, pievēršoties bažām par potenciāli lielajām finansiālajām sekām un administratīvajiem ierobežojumiem un izmaksām. Tas tiek panākts, ierosinot labāk definētus tiesiskos jēdzienus, vienkāršotus uzņemšanas standartus un instrumentus un labāk pielāgojamus noteikumus , ko varētu vieglāk iestrādāt valstu praksē.

Šie grozījumi jo īpaši attiecas uz aizturētiem patvēruma meklētājiem, uzņemšanas nosacījumiem aizturēšanas iestādēs, termiņiem piekļuvei darba tirgum, veselības aprūpes līmeni, kāda tiek nodrošināta personām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, piekļuvi materiālam pabalsta, un ziņošanas pienākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt direktīvas galveno noteikumu labāku uzraudzību.

Grozītajā priekšlikumā arī tiek labāk nodrošināts tas, ka dalībvalstu rīcībā ir līdzekļi, lai rīkotos gadījumos, kad uzņemšanas noteikumi tiek izmantoti ļaunprātīgi un/vai kļūst par imigrāciju veicinošiem faktoriem. Jo īpaši grozītajā priekšlikumā tiek pieļauts vairāk gadījumu, kādos atņem materiālo pabalstu, ar nosacījumu, ka tiek piemērotas nepieciešamās garantijas un tiek ņemta vērā īpaši neaizsargātu personu situācija.

3.1.2. Skaidri un strikti noteikumi par aizturēšanu

Nepieciešams noteikt striktus un izsmeļošus ES noteikumus, lai nodrošinātu, ka aizturēšana nenotiek patvaļīgi un visos gadījumos tiek ievērotas pamattiesības. Komisija ir nobažījusies par patvēruma meklētāju aizturēšanas plašo pielietojumu, turklāt ES patvēruma acquis par šo jautājumu nekas nav teikts. Tādēļ grozītajā priekšlikumā tiek saglabāta 2008. gada priekšlikuma vispārīgā pieeja jautājumā par aizturēšanu. Aizturēšana var notikt uz noteikta pamata un tikai tad, ja tā ir saskaņā ar samērīguma un nepieciešamības principiem, pēc tam, kad katra lieta ir izskatīta atsevišķi. Ir pieejamas nepieciešamās garantijas, piemēram, piekļuve efektīvai tiesību aizsardzībai un bezmaksas juridiskajai palīdzībai, ja tāda ir nepieciešama. Uzņemšanas nosacījumos aizturēšanas iestādēs arī jāievēro cilvēka cieņa. Ierosinātie grozījumi pilnīgi saskan ar ES Pamattiesību hartu un ECT jaunāko judikatūru, interpretējot konvencijas 3. pantu.

Vienlaikus ir ieviests lielāks elastīgums attiecībā uz dažiem ierosinātajiem aizturēšanas noteikumiem un precizēti dažādi jēdzieni, lai atvieglotu minēto noteikumu īstenošanu un lai ņemtu vērā dažas īpašas iezīmes dalībvalstu atšķirīgajās tiesību sistēmās (piemēram, attiecībā uz bezmaksas juridisko palīdzību un administratīvo iestāžu iespēju izsniegt aizturēšanas rīkojumu). Grozītajā priekšlikumā ir ieviesti arī labāk pielāgojami aizturēšanas nosacījumi attiecībā uz ģeogrāfiskajām zonām, kur praksē ir grūti vienmēr nodrošināt ierosinātās garantijas pilnā apmērā, proti, robežposteņiem un tranzīta zonām. Ir ieviesti arī vairāki grozījumi saskaņā ar ES noteikumiem par aizturēšanu, ko piemēro trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu saskanīgāku pieeju trešo valstu pilsoņu aizturēšanas noteikumiem.

Diskusijās Padomē atklājās, ka noteiktos apstākļos nepavadītu nepilngadīgo interesēs ir tos turēt aizturēšanas iestādēs, jo īpaši, lai nepieļautu nolaupīšanu, par kuras gadījumiem ir ziņots no atklāta tipa centriem. Šajā sakarā grozītajā priekšlikumā nepavadītus nepilngadīgos tiek atļauts aizturēt tikai tad, ja tiek konstatēts, ka tas ir viņu interesēs, kā noteikts ierosinātajā direktīvā, un ka alternatīvi ar aizturēšanu nesaistīti pasākumi nebūs efektīvi. Turklāt, situāciju izskatot individuāli, ir jānodrošina, ka aizturēšana nekaitēs viņu veselībai un labklājībai. Bez tam aizturēšanu var piemērot vienīgi tad, ja konkrētajā aizturēšanas iestādē var sniegt nepieciešamos uzņemšanas nosacījumus (piekļuvi brīvā laika pasākumiem, tostarp svaigā gaisā, utt.). Šis ierosinātais noteikums saskan ar ECT judikatūru.

3.1.3. Cilvēka cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšana

- Uzņemšanas īpašo vajadzību ņemšana vērā ir noteikta kā viena no jomām, kurās pašreizējie valstu standarti ir ļoti problemātiski. Īpašo uzņemšanas vajadzību apzināšanās ietekmē ne vien piekļuvi atbilstīgai aprūpei, bet arī varētu ietekmēt lēmuma pieņemšanas procesa kvalitāti. Grozītā priekšlikuma mērķis ir panākt, ka tiek izveidoti valstu pasākumi, lai ātri konstatētu neaizsargātu personu īpašās uzņemšanas vajadzības un pastāvīgi sniegtu atbalstu un uzraudzītu atsevišķus gadījumus. Īpaša uzmanība tiek veltīta īpaši neaizsargāto grupu, piemēram, nepilngadīgo un spīdzināšanas upuru īpašajām uzņemšanas vajadzībām. Vienlaikus grozītajā priekšlikumā tiek vienkāršots šā identifikācijas procesa formāts un ieviestas skaidrākas neaizsargātu personu un personu ar īpašām uzņemšanas vajadzībām definīcijas.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju un spēcīgās atrunas Padomē, priekšlikumā nav ietverta atsauce uz tādu pašu attieksmi kā pret pilsoņiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei.

- Pašreizējās direktīvas īstenošanas novērtējumā atklājās trūkumi attiecībā uz līmeni, kādā dalībvalstis patvēruma pieteikuma iesniedzējiem sniedz materiālo atbalstu. Kaut arī pašreizējā direktīvā ir paredzēts pienākums nodrošināt atbilstīgus attieksmes standartus, praksē ir izrādījies grūti definēt nepieciešamo atbalsta līmeni. Tādēļ ir nepieciešams ieviest atskaites punktus, ar kuriem varētu labāk "skaitliski izteikt" šo pienākumu un kurus varētu efektīvi pielietot valsts pārvaldes iestādes.

Sarunu laikā Padomē un nesenajās apspriedēs ar dalībvalstīm kļuva skaidrs, ka saskaņā ar valstu tiesībām vai praksi šajā jomā attiecīgie atskaites punkti faktiski ir paredzēti, kaut arī tie ir diezgan atšķirīgi. Ņemot vērā šo faktu, grozītajā priekšlikumā tiek pieļauts elastīgums un tā mērķis nav izveidot vienotu ES atskaites punktu, bet gan tas ļauj šajā sakarā piemērot dažādus valsts līmeņa kritērijus ar nosacījumu, ka tie ir izmērāmi un var veicināt pieteikuma iesniedzējiem sniegtā atbalsta līmeņa uzraudzību.

3.1.4. Patvēruma meklētāju pašpietiekamības stiprināšana

Piekļuve nodarbinātībai varētu novērst izstumtību no uzņemošās sabiedrības un veicināt patvēruma meklētāju pašpietiekamību. Piespiedu bezdarbs, no otras puses, valstij rada izmaksas, jo ir jāmaksā papildu sociālās labklājības maksājumi, un tas varētu veicināt nelegālo darbu[7]. Šajā sakarā piekļuves veicināšana nodarbinātībai nes labumu gan patvēruma pieteikuma iesniedzējiem, gan uzņemošajām dalībvalstīm

Grozītais priekšlikums pieļauj lielāku elastīgumu attiecībā uz piekļuvi darba tirgum saskaņā ar noteikumiem par patvēruma pieteikuma izskatīšanas ilgumu, kas noteikts Patvēruma procedūru direktīvas grozītajā priekšlikumā.

3.2. Juridiskais pamats

Grozītais priekšlikums ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkta f) apakšpunktu, kurā tiek aicināts izveidot "standartus" patvēruma meklētāju uzņemšanai.

3.3. Teritoriālā piemērošana

Ierosinātā direktīva būs adresēta dalībvalstīm. Direktīvas piemērošana Apvienotajā Karalistē un Īrijā tiks noteikta saskaņā ar LESD pievienotā 21. protokola noteikumiem.

Saskaņā ar 22. protokola par Dānijas nostāju 1. un 2. pantu Dānijai šī direktīva nav saistoša un tā nav jāpiemēro.

3.4. Subsidiaritātes princips

LESD V sadaļā "Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa" dažas pilnvaras šajos jautājumos tiek piešķirtas Eiropas Savienībai. Šīs pilnvaras ir jāīsteno saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu, proti, ja un ciktāl dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus un tādēļ ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Pašreizējais juridiskais pamats Savienības rīcībai ir noteikts LESD 78. pantā. Šajā noteikumā teikts, ka Savienībai "[jā]īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem". Līguma 78. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido "standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem".

Ar patvērumu un bēgļu aizsardzību saistīto problēmu starptautiskā rakstura dēļ ES ir laba iespēja ierosināt risinājumus KEPS ietvaros, jo īpaši attiecībā uz visā Savienībā piemērojamiem uzņemšanas standartiem. Kaut arī, 2003. gadā pieņemot direktīvu, tika panākta būtiska saskaņošana, ir nepieciešama turpmāka ES darbība, lai panāktu augstākus un saskaņotākus standartus uzņemšanas nosacījumiem.

3.5. Proporcionalitātes princips

Patvēruma procedūru direktīvas grozījumu ietekmes novērtējumā, kas tika veikts iepriekšējā priekšlikuma sagatavošanas darba ietvaros, ir izvērtēti visi risinājumi konstatētajām problēmām, lai rastu ideālu samēru starp praktisko vērtību un vajadzīgajām pūlēm, un secināts, ka izvēle par labu ES darbībai nesniedzas tālāk par to, kas ir nepieciešams mērķa – šo problēmu atrisināšanas – sasniegšanai. Šajā grozītajā priekšlikumā ir saglabāti iepriekšējā priekšlikuma vadošie principi, bet ieviests papildu elastīgums dalībvalstīm, tādējādi vēl vairāk veicinot proporcionalitātes principa ievērošanu.

3.6. Ietekme uz pamattiesībām

Šis priekšlikums tika padziļināti izpētīts, lai pārliecinātos, ka tā noteikumi pilnībā atbilst pamattiesībām, kas ir Savienības tiesību vispārējie principi, kā tas paredzēts ES Pamattiesību hartā (Hartā), kā arī pienākumiem, kas izriet no starptautiskajām tiesībām. Rezultātā īpašs uzsvars tika likts uz noteikumiem par aizturēšanu un procesuālajām garantijām, attieksmi pret personām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, jo īpaši nepilngadīgajiem, nepilngadīgajiem bez pavadības un spīdzināšanas upuriem, un piekļuvi uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem.

Augstāku un vienlīdzīgāku uzņemšanas standartu nodrošināšana, raugoties no pamattiesību viedokļa, kopumā būtiski pozitīvi ietekmēs patvēruma meklētājus. Jo īpaši tiks stiprinātas tiesības uz Hartas 6. pantā paredzēto brīvību, uzsverot, ka personu nedrīkst aizturēt tikai tā iemesla dēļ, ka tā ir reģistrējusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu; līdzīgi, priekšlikumā paredzēts arī tas, ka aizturēšana būtu jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos, kas paredzēti direktīvā, un tikai tad, ja tā atbilst nepieciešamības un samērīguma principiem gan attiecībā uz šādas aizturēšanas veidu, gan tās mērķi. Tiek nodrošināta arī piekļuve efektīvai tiesību aizsardzībai saskaņā ar Hartas 47. pantu.

Tekstā tiks labāk atspoguļotas nepilngadīgo tiesības, iekļaujot atbilstīgu definīciju, precizējot bērna interešu principu saskaņā ar Hartas 24. pantu un ierobežojot aizturēšanas iespējas. Turklāt neaizsargāto grupu īpašā situācija tiks pienācīgāk risināta, nodrošinot, ka viņu vajadzības tiek noteiktas savlaicīgi un ir pieejama atbilstoša veselības aprūpe. Piekļuves atvieglošana darba tirgum varētu palīdzēt patvēruma meklētājiem kļūt pašpietiekamākiem un veicinās viņu integrāciju uzņēmējā dalībvalstī. Turklāt priekšlikumā tiks stiprināts diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikts Hartas 21. pantā, nodrošinot, ka attieksme pret patvēruma meklētājiem nav nepamatoti mazāk labvēlīga kā pret pilsoņiem. Visbeidzot, ziņošanas prasības noteikšana attiecībā uz direktīvas galvenajiem noteikumiem, kas ir saistīti ar pamattiesību principiem, nodrošinās to īstenošanas labāku uzraudzību ES līmenī. Šajā saistībā jāuzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums īstenot un piemērot šīs direktīvas noteikumus, ievērojot Hartā ietvertās pamattiesības.

⎢2003/9/EK

2008/0244 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko nosaka standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (Pārstrādātā redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta f) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

∫jauns

(1) Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai[10], ir veicamas vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

ê2003/9/EK 1. apsvērums (pielāgots)

? jauns

(2) Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību √ Eiropas Savienībā ∏ Kopienā. ðTās galvenajiem principiem būtu jābūt solidaritātei un taisnīgam atbildības sadalījumam, kas ietver arī tās finanšu sekas, starp dalībvalstīm. ï

ê2003/9/EK 2. apsvērums

?jauns

(3) Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē īpašā sanāksmē vienojās radīt kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, pilnīga un ietveroša piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu. ð Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas pirmais posms tika īstenots, pieņemot Līgumos paredzētos attiecīgos juridiskos instrumentus, tostarp Direktīvu 2003/9/EK. ï

ê2003/9/EK 3. apsvērums

Tamperes sanāksmes secinājumi paredz, ka kopējā Eiropas patvēruma sistēmā jau tuvākajā laikā būtu jāietver kopēji minimālie nosacījumi patvēruma meklētāju uzņemšanai.

ê2003/9/EK 4. apsvērums

Minimālo standartu noteikšana patvēruma meklētāju uzņemšanai ir turpmākais pasākums Eiropas patvēruma politikā.

∫jauns

(4) Eiropadome savā 2004. gada 4. novembra sanāksmē pieņēma Hāgas programmu, kurā noteikti mērķi, kas jāīsteno brīvības, drošības un tiesiskuma jomā laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam. Šajā saistībā Hāgas programmā Eiropas Komisija tika aicināta pabeigt novērtēšanu pirmā posma instrumentiem un iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam otrā posma instrumentus un pasākumus.

(5) Eiropadome savā sanāksmē 2009. gada 10.-11. decembrī pieņēma Stokholmas programmu, kurā tika atkārtoti uzsvērta nepieciešamība līdz 2012. gadam izveidot kopēju aizsardzības un solidaritātes telpu, kuras pamatā ir vienota patvēruma piešķiršanas procedūra un vienots statuss personām, kurām ir piešķirta starptautiska aizsardzība, balstoties uz augstiem aizsardzības standartiem un taisnīgām un efektīvām procedūrām. Stokholmas programmā turklāt noteikts, ka neatkarīgi no dalībvalsts, kurā personas iesniegušas patvēruma pieteikumu, ir būtiski tām nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem.

(6) Būtu jāpiešķir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010[11] izveidotā Eiropas Bēgļu fonda un Eiropas patvēruma atbalsta biroja līdzekļi, lai sniegtu pienācīgu atbalstu pasākumiem dalībvalstīs saistībā ar Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas otrajā posmā noteikto standartu ieviešanu, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras saskaras ar savu patvēruma sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu, kam par iemeslu ir to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija.

(7) Ņemot vērā pirmā posma instrumentu īstenošanas novērtējumu rezultātus, ir lietderīgi šajā posmā apstiprināt principus, kas ir Direktīvas 2003/9/EK pamatā, lai nodrošinātu patvēruma meklētājiem uzlabotus uzņemšanas nosacījumus.

(8) Lai visā Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret patvēruma meklētājiem, šī direktīva būtu jāpiemēro visos procedūru posmos un visu veidu procedūrās saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kā arī visās tajās vietās un iestādēs, kur uzņem patvēruma meklētājus.

(9) Dalībvalstīm, piemērojot šo direktīvu, būtu jātiecas nodrošināt pilnīgu atbilstību principiem par bērna interesēm un ģimenes vienotības nozīmību attiecīgi saskaņā ar Pamattiesību hartu, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

ê2003/9/EK 6. apsvērums

(10) Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi to pieņemtiem starptautisko tiesību aktiem, kuri aizliedz diskrimināciju.

ê2003/9/EK 7. apsvērums

(11) Nepieciešams noteikt minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu viņiem cilvēka cienīgu dzīves līmeni un salīdzināmus dzīves apstākļus visās dalībvalstīs.

ê2003/9/EK 8. apsvērums

(12) Patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumu saskaņošanai būtu jāpalīdz ierobežot patvēruma meklētāju otrreizēju plūsmu dažādo uzņemšanas nosacījumu dēļ.

∫jauns

(13) Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī lai garantētu saskaņotību ar spēkā esošo ES acquis patvēruma jomā, jo īpaši ar Direktīvu […/…/ES] [Kvalifikācijas direktīvu], ir lietderīgi paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, lai iekļautu alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus.

ê2003/9/EK 9. apsvērums (pielāgots)

?jauns

(14) ðTūlītējai to personu identifikācijai un uzraudzībaiï Uzņemot tādu personu grupas, kurām ir īpašas ð uzņemšanas ï vajadzības, ð būtu jābūt valsts iestāžu galvenajām rūpēm, lai nodrošinātu, ka viņu uzņemšana ï šādai uzņemšanai jābūt ir izstrādātai tā, lai apmierinātu √ viņu īpašās uzņemšanas ∏ šīs vajadzības.

∫jauns

(15) Patvēruma meklētāju aizturēšana būtu jāpiemēro saskaņā ar pamatprincipu, ka personu nedrīkst aizturēt tikai tāpēc, ka tā vēlas iegūt starptautisku aizsardzību, īpaši atbilstoši 31. pantam 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu. Konkrēti, dalībvalstis nedrīkstētu patvēruma meklētājiem piemērot sodus par nelegālu ieceļošanu vai atrašanos, un pārvietošanās ierobežojumi būtu jānosaka tikai vajadzības gadījumā. Šajā saistībā patvēruma meklētāju aizturēšanai būtu jābūt iespējamai tikai ļoti skaidri definētos izņēmuma apstākļos, kas paredzēti šajā direktīvā, un atbilstoši nepieciešamībai un samērīguma principam gan attiecībā uz šādu aizturēšanas veidu, gan mērķi. Ja patvēruma meklētājs ir aizturēts, viņam jābūt efektīvai piekļuvei nepieciešamajām procesuālajām garantijām, piemēram, tiesību aizsardzībai valsts tiesā.

ê2003/9/EK 10. apsvērums (pielāgots)

?jauns

(16) Apcietinājumā esošu patvēruma meklētāju uzņemšanai √ Pret aizturētiem pieteikuma iesniedzējiem ∏ ð būtu jāizturas, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu, un viņu uzņemšana būtu jāveic tā, lai ï jāapmierinaātu viņu vajadzības šādā situācijā. ð Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek piemērots 1989. gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām 37. pants. ï

∫jauns

(17) Var būt gadījumi, kad praksē nav iespējams pie aizturēšanas nekavējoties nodrošināt dažas uzņemšanas garantijas, piemēram, aizturēšanas iestādes ģeogrāfiskā izvietojuma vai īpašās struktūras dēļ. Tomēr visām atkāpēm no šīm garantijām būtu jābūt īslaicīgām un tās būtu jāpiemēro tikai šajā direktīvā noteiktajos apstākļos. Atkāpes būtu jāpiemēro vienīgi izņēmuma apstākļos; tām būtu jābūt pienācīgi pamatotām, ņemot vērā katra gadījuma apstākļus, tostarp piemērojamās atkāpes bardzību, tās ilgumu un ietekmi uz attiecīgo personu.

ê2003/9/EK 11. apsvērums

(18) Lai nodrošinātu minimālās procesuālās garantijas, kurās ir kas paredz iespējas sazināties ar organizācijām vai personu grupām, kas nodrošina juridisko palīdzību, jāsniedz informācija par šādām organizācijām un personu grupām.

∫jauns

(19) Lai sekmētu patvēruma meklētāju pašpietiekamību un ierobežotu lielās atšķirības dalībvalstu starpā, ir būtiski sniegt skaidrus noteikumus par patvēruma meklētāju piekļuvi darba tirgum. Šiem noteikumiem būtu jābūt saskaņā ar noteikumiem par izskatīšanas procedūras ilgumu, kas paredzēti Direktīvā […/…/ES] [Patvēruma procedūru direktīvā].

(20) Lai nodrošinātu, ka patvēruma meklētājiem sniegtais materiālais pabalsts atbilst šajā direktīvā noteiktajiem principiem, nepieciešams, lai dalībvalstis noteiktu šāda pabalsta līmeni, pamatojoties uz attiecīgiem un izmērāmiem atskaites punktiem.

ê2003/9/EK 12. apsvērums (pielāgots)

?jauns

(21) Uzņemšanas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas jāierobežo, nosakot gadījumus, kuros pasliktina vai atsakās no uzņemšanas nosacījumiem patvēruma meklētājiem √ apstākļus, kuros uzņemšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem var pasliktināt vai šādu uzņemšanu atteikt ∏ ð , vienlaikus nodrošinot cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem patvēruma meklētājiem ï.

ê2003/9/EK 13. apsvērums

(22) Jānodrošina valstu uzņemšanas sistēmu efektivitāte un sadarbība starp dalībvalstīm patvēruma meklētāju uzņemšanas jomā.

ê2003/9/EK 14. apsvērums

(23) Jārosina pienācīga saskaņotība starp kompetentām iestādēm attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu, un šā iemesla dēļ jāsekmē saskaņotas attiecības starp vietējo kopienu un izmitināšanas centriem.

ê2003/9/EK 15. apsvērums (pielāgots)

(24) Minimālie standarti pēc savas būtības neliedz dDalībvalstīm √ būtu jābūt ∏ pilnvarasām ieviest vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas prasa starptautisku aizsardzību dalībvalstī.

ê2003/9/EK 16. apsvērums

?jauns

(25) Šādā garā dalībvalstis arī ir aicinātas piemērot minētās direktīvas noteikumus saistībā ar procedūrām, ar kurām pieņem lēmumus par pieteikumiem citādai trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku aizsardzībai nekā tā, kas izriet no Ženēvas Konvencijas ð Direktīvas […/…/ES] [Kvalifikācijas direktīvas] ï.

ê2003/9/EK 17. apsvērums

(26) Šīs direktīvas piemērošana regulāri jāizvērtē.

ê2003/9/EK 18. apsvērums (pielāgots)

(27) Tā kā piedāvātās rīcības mērķi, proti, izveidot minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, nav adekvāti sasniedzami dalībvalstu spēkiem un piedāvātās rīcības vēriena un seku dēļ šādu mērķi labāk var sasniegt √ Savienībā ∏ Kopienā, √ Savienība ∏ Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā pantā, šī regula paredz tikai to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

ê2003/9/EK 19. apsvērums

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2001. gada 18. augusta vēstulē ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

ê2003/9/EK 20. apsvērums

Saskaņā ar minētā protokola 1. pantu Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā. Tādēļ, neskarot iepriekšminētā protokola 4. pantu, šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz Īriju.

∫jauns

(28) Saskaņā ar 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā panta 2. punktu, ja vien Apvienotā Karaliste saskaņā ar 4. pantu nav nākusi klajā ar paziņojumu par savu nodomu pieņemt minēto pasākumu, tai šī direktīva nav saistoša un tai arī turpmāk būs saistoša Direktīva 2003/9/EK.

(29) Saskaņā ar minētā protokola 1. pantu Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā. Neskarot minētā protokola 4. pantu, tādējādi šī direktīva Īrijai nav saistoša.

ê2003/9/EK 21. apsvērums

(30) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas Llīgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ tās noteikumi Dānijai nav saistoši un nav tur jāpiemēro.

ê2003/9/EK 5. apsvērums

?jauns

(31) Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šī direktīva īpaši cenšas pilnībā respektēt cilvēka cieņu un veicināt minētās hartas 1., ð 6., 7., ï un 18. ð , 21., 24. un 47. ï panta piemērošanu ð , un tāpēc tā būtu atbilstoši jāīsteno ï.

∫jauns

(32) Pienākumam šo direktīvu transponēt valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzētas ievērojamas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(33) Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņu, kādā tām direktīva jātransponē savos tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.

⎢2003/9/EK

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

MĒRĶIS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir noteikt minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā ir šādas definīcijas:

a) "Ženēvas Konvencija" ir 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļu statusu, kura grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu;

b) "patvēruma pieteikums" ir pieteikums, kuru iesniedzis trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks un kuru saskaņā ar Ženēvas Konvenciju var saprast kā prasību dalībvalstij pēc starptautiskas aizsardzības. Jebkurš starptautiskas aizsardzības pieteikums ir uzskatāms par patvēruma pieteikumu, ja vien trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks nav nepārprotami prasījis cita veida aizsardzību, kuras pieteikumu var iesniegt atsevišķi;

∫jauns

a) "starptautiskās aizsardzības pieteikums" ir pieteikums starptautiskās aizsardzības saņemšanai, kas definēta Direktīvas […/…/ES] [Kvalifikācijas direktīvas] 2. panta h) punktā;

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

b)(c) "pieteikuma iesniedzējs", √ "starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs" ∏ vai "patvēruma meklētājs" ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas iesniedzis ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

c) d) "ģimenes locekļi", ciktāl šāda ģimene ir bijusi izcelsmes valstī, ir šādi pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, kas ir tajā pašā dalībvalstī saistībā ar patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu:

√i) ja pieteikuma iesniedzējs ir pieaugušais: ∏

i) - patvēruma meklētāja laulātais vai viņa / viņas neprecējies partneris, ar kuru viņam / viņai ir stabilas attiecības, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecināmi uz ārvalstniekiem √ trešo valstu pilsoņiem ∏ , vai atbilstoši praksei attiecīgajā dalībvalstī neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem;

ii) - pieteikuma iesniedzēja vai i) punktā pirmajā ievilkumā minētāo pāra √ pāru ∏ nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies un apgādājami, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos;

∫jauns

- pāru, kas minēti i) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, vai pieteikuma iesniedzēja precētie nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka viņus nepavada laulātais un viņu interesēs ir tos uzskatīt par ģimenes locekļiem;

ii) ja pieteikuma iesniedzējs ir neprecēts nepilngadīgais:

- tēvs, māte, neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir dzimis laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēts, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, vai pieaugušais, kas ir atbildīgs par pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts praksi;

- pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgie brāļi un māsas, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka viņi ir neprecēti vai ir precēti, bet viņus nepavada laulātais un viņu interesēs ir tikt uzskatītiem par ģimenes locekļiem;

iii) ja pieteikuma iesniedzējs ir precēts nepilngadīgais, ii) apakšpunktā minētās personas ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzēju nepavada viņa laulātais un pieteikuma iesniedzēja vai viņa brāļu un māsu interesēs ir ii) apakšpunkta minētās personas uzskatīt par ģimenes locekļiem.

⎢ 2003/9/EK

e) "bēglis" ir persona, kas atbilst Ženēvas Konvencijas 1. panta A punkta prasībām;

f) "bēgļa statuss" ir statuss, kādu dalībvalsts piešķir personai, kura ir bēglis un kura kā tāda ir uzņemta attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

g) "procedūras" un "pārsūdzības" ir procedūras un pārsūdzības, ko dalībvalstis noteikušas savos tiesību aktos;

∫jauns

d) "nepilngadīgais" ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas jaunāks par 18 gadiem;

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

e)h) "nepilngadīgaisie bez pavadības" ir ð nepilngadīgais ï personas, kas ir jaunākas par astoņpadsmit gadiem, kuras ieradušās Ö kurš ierodas Õ dalībvalstu teritorijā bez tādu pieaugušo pavadības, kas ir par viņuiem atbildīgi saskaņā ar tiesību aktu vai ð attiecīgās dalībvalsts valsts praksi ï paražu, kamēr šāda persona nav par viņiem uzņēmusies aizgādību; tas ietver nepilngadīgos √ nepilngadīgo ∏ , kas palikuši √ palicis ∏ bez pavadītājiem pēc ierašanās dalībvalstīs;

f)i) "uzņemšanas nosacījumi" ir pasākumu kopums, ko dalībvalstis garantē patvēruma meklētājiem saskaņā ar šo direktīvu;

g)j) "uzņemšanas materiālie nosacījumi" ir uzņemšanas nosacījumi, kas ietver mājokli, pārtiku un apģērbu, kurus nodrošina natūrā vai kā finansiālus pabalstus vai talonus, ð vai kā iepriekš minēto trīs iespēju kombināciju, ï un dienasnaudu;

h)k) "apcietinājums" √ "aizturēšana" ∏ ir dalībvalsts veikta patvēruma meklētāja ieslodzīšana noteiktā vietā, kur pieteikuma iesniedzējam vai iesniedzējai ir liegta pārvietošanās brīvība;

i)(l) "izmitināšanas centrs" ir vieta, kura ir izmantota kā kopīgs mājoklis patvēruma meklētājiem.;

òjauns

j) „pārstāvis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai tas rīkotos kā likumīgais aizbildnis, palīdzot nepavadītam nepilngadīgajam un pārstāvot to šajā direktīvā paredzētajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgā tiesībspēju un rīcībspēju; ja kā pārstāvis darbojas organizācija, tā ieceļ personu, kas ir atbildīga par likumīgā aizbildņa pienākumu veikšanu attiecībā uz nepilngadīgo saskaņā ar šo direktīvu;

k) "pieteikuma iesniedzējs ar īpašām uzņemšanas vajadzībām" ir neaizsargāts pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 21. pantu, kam ir nepieciešamas īpašas garantijas, lai baudītu tiesības un izpildītu pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

3. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz visiem trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas iesnieguši patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu pie dalībvalsts robežas vai tās teritorijā, √ tostarp pie robežas, ∏ ð teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, ï kamēr viņiem atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā kā patvēruma meklētājiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem, ja uz viņiem attiecināms šāds patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

⎢2003/9/EK

?jauns

2. Šo direktīvu nepiemēro, ja dalībvalstu pārstāvniecībās iesniegta prasība pēc diplomātiskā vai teritoriālā patvēruma.

3. Šo direktīvu nepiemēro, ja piemēro Padomes Direktīvu 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas[12].

4. Dalībvalstis var izlemt par šīs direktīvas piemērošanu saistībā ar procedūrām, kuras tiek izmantotas, pieņemot lēmumus par citāda veida aizsardzības pieteikumiem nekā no Ženēvas Konvencijas ð Direktīvas […/…/ES] [Kvalifikācijas direktīva] ï izrietošā aizsardzība trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kuri nav bēgļi.

4. pants

Labvēlīgāki noteikumi

Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus tādu patvēruma meklētāju un pieteikuma iesniedzēju tuvu radinieku uzņemšanas nosacījumu jomā, kas ir tajā pašā dalībvalstī, ja tie ir atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja, vai arī humānu apsvērumu dēļ, ciktāl šādi noteikumi ir saderīgi ar šo direktīvu.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR UZŅEMŠANAS NOSACĪJUMIEM

5. pants

Informācija

1. Dalībvalstis saprātīgā termiņā, kas nav ilgāks kā piecpadsmit dienas pēc patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma iesniegšanas kompetentai iestādei, informē patvēruma meklētājus vismaz par viņiem piešķirtajiem pabalstiem un saistībām, kādas viņiem jāievēro attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, lai patvēruma meklētājiem sniegtu informāciju par organizācijām vai personu grupām, kas nodrošina noteiktu juridisko palīdzību, un organizācijām, kas varētu palīdzēt vai informēt viņus par pieejamajiem uzņemšanas nosacījumiem, tostarp veselības aprūpi.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā noteiktā informācija ir sniegta rakstveidā un, cik iespējams, pieteikuma iesniedzējam saprotamā valodā ð vai valodā, kuru tam vajadzētu saprast ï. Ja nepieciešams, šo informāciju var sniegt arī mutiski.

6. pants

Dokumentācija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka trīs dienās pēc ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma iesniegšanas kompetentajai iestādei patvēruma meklētājam ir izsniegts dokuments uz viņa vai viņas vārda, kas apliecina viņa vai viņas patvēruma meklētāja statusu vai liecina, ka viņam vai viņai atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā līdz viņa vai viņas pieteikuma izskatīšanai.

Ja personai, kam šāds dokuments izsniegts, nav atļauts pārvietoties visā vai daļā no dalībvalsts teritorijas, dokumentā apliecina arī šādu faktu.

2. Ja patvēruma meklētājs ir apcietinājumā √ aizturēts ∏ , kā arī kamēr izskata patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, kas iesniegts uz robežas, vai saistībā ar procedūru, ar ko izlemj, vai pieteikuma iesniedzējam ir legālas tiesības ieceļot dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts var izslēgt šā panta piemērošanu. Īpašos gadījumos dalībvalstis, izskatot ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikumu, var izsniegt pretendentiem cita veida liecības, kas ir līdzvērtīgas 1. punktā noteiktajam dokumentam.

3. Dokumentam, kas noteikts 1. punktā, nav jāapliecina patvēruma meklētāja persona.

4. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu patvēruma meklētājiem 1. punktā noteikto dokumentu, kam jābūt derīgam tik ilgi, kamēr viņiem atļauts uzturēties attiecīgajā dalībvalstī vai pie tās robežas.

5. Dalībvalstis var izsniegt patvēruma meklētājiem ceļojuma dokumentu, ja radušies nopietni humāni iemesli, kuru dēļ viņiem nepieciešams būt citā valstī.

∫jauns

6. Dalībvalstis neizvirza patvēruma meklētājiem nekādas prasības par dokumentiem vai citas administratīvas prasības pirms to tiesību piešķiršanas, kuras tiem pienākas saskaņā ar šo direktīvu, tikai tā iemesla dēļ, ka viņi ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji.

⎢2003/9/EK

?jauns

7. pants

Dzīvesvieta un pārvietošanās brīvība

1. Patvēruma meklētāji var brīvi pārvietoties viņus uzņēmušās dalībvalsts teritorijā vai apgabalā, kādu šī dalībvalsts viņiem šādam nolūkam noteikusi. Noteiktais apgabals neietekmē neatņemamo privātās dzīves jomu un ir pietiekams, lai nodrošinātu pieeju visiem pabalstiem saskaņā ar šo direktīvu.

2. Sabiedrības interešu, sabiedriskās kārtības dēļ vai, ja tas nepieciešams, lai ātri apstrādātu un efektīvi uzraudzītu patvēruma meklētāja ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, dalībvalstis var izlemt jautājumu par patvēruma meklētāja dzīvesvietu.

3. Ja nepieciešams, piemēram, legālu iemeslu vai sabiedriskās kārtības dēļ, dalībvalstis var ieslodzīt pieteikuma iesniedzēju kādā noteiktā vietā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3.4. Dalībvalstis var nodrošināt uzņemšanas materiālos nosacījumus, paredzot pieteikuma iesniedzēja faktisko dzīvesvietu kādā īpašā vietā, kuru nosaka dalībvalstis. Šādu lēmumu, kam var būt vispārīgs raksturs, pieņem individuāli, un tas ir noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.

4.5. Dalībvalstis nosaka iespēju piešķirt pieteikuma iesniedzējiem pagaidu atļauju atstāt 2. un 43. punktā minēto dzīvesvietu un/vai 1. punktā minēto noteikto apgabalu. Lēmumus pieņem individuāli, objektīvi un taisnīgi, paskaidrojot iemeslus, ja lēmums ir negatīvs.

Pieteikuma iesniedzējs neprasa atļauju, lai iepriekš noteiktos laikos apmeklētu iestādes un tiesas, ja viņa vai viņas ierašanās ir nepieciešama.

5.6. Dalībvalstis pieprasa, lai pieteikuma iesniedzēji informē kompetentās iestādes par savu pašreizējo adresi un, cik drīz vien iespējams, paziņo šādām iestādēm par jebkurām izmaiņām adresē.

∫jauns

8. pants

Aizturēšana

1. Dalībvalstis personu neaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar Direktīvu […/…/ES] [Patvēruma procedūru direktīva].

2. Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz katras lietas individuālu izvērtējumu, dalībvalstis var pieteikuma iesniedzēju aizturēt, ja citus, mazākus piespiedu līdzekļus nav iespējams efektīvi piemērot.

3. Neskarot 11. pantu un aizturēšanu kriminālprocesa ietvaros, pieteikuma iesniedzēju var aizturēt tikai,

a) lai noteiktu vai pārbaudītu viņa identitāti vai pilsonību;

b) lai sākotnējās intervijas kontekstā noteiktu elementus, uz kuriem ir pamatots viņa starptautiskās aizsardzības pieteikums, kurus nevarētu iegūt neaizturot;

c) lai procedūras kontekstā izlemtu par tiesībām ieceļot valsts teritorijā;

d) ja tas nepieciešams valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Šo pamatu nosaka valsts tiesību aktos.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos tiek paredzēti noteikumi attiecībā uz aizturēšanas alternatīvām, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finansiālas garantijas iemaksu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.

9. pants

Garantijas aizturētiem patvēruma meklētājiem

1. Aizturēšana notiek uz cik iespējams īsu laiku un tikai tik ilgi, kamēr ir piemērojams 8. panta 3. punktā paredzētais pamats.

Administratīvās procedūras, kas attiecas uz 8. panta 3. punktā paredzēto pamatu, veic ar pienācīgu rūpību. Administratīvo procedūru kavēšanās, ko nevar piedēvēt patvēruma meklētājam, nav pamatojums aizturēšanas turpināšanai.

2. Aizturēšanas rīkojumu izdod administratīvās vai tiesas iestādes. Ja aizturēšanas rīkojumu izdod administratīvās iestādes, to 72 stundu laikā kopš aizturēšanas sākuma apstiprina tiesu iestādes. Ja tiesu iestāde konstatē, ka aizturēšana ir nelikumīga, vai ja 72 stundu laikā nav pieņemts lēmums, attiecīgo patvēruma meklētāju nekavējoties atbrīvo.

3. Aizturēšanas rīkojumu izdod rakstiski. Aizturēšanas rīkojumā patvēruma meklētājam saprotamā valodā vai valodā, kuru tam vajadzētu saprast, norāda faktiskos un juridiskos iemeslus, uz kādiem tā pamatojas, un valsts tiesību aktos noteiktās procedūras tās apstrīdēšanai. To nekavējoties izsniedz aizturētajam patvēruma meklētājam.

4. Tiesu iestāde ik pēc saprātīga laika posma vai nu ex officio vai pēc attiecīgā patvēruma meklētāja lūguma pārskata aizturēšanu, jo īpaši, ja aizturēšana ir ilgstoša, vai ja rodas attiecīgi apstākļi vai kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt aizturēšanas likumību.

5. Ja aizturēšanas rīkojums tiek pārsūdzēts vai pārskatīts, dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma meklētājiem ir pieejama bezmaksas juridiska palīdzība un pārstāvība, ja viņi nevar atļauties attiecīgās izmaksas un tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai viņiem nodrošinātu tiesu efektīvu pieejamību.

Juridiskā palīdzība un pārstāvība ietver vismaz nepieciešamo procesuālo dokumentu sagatavošanu un pārstāvību tiesu iestādēs.

Juridiskā palīdzība un pārstāvība var aprobežoties ar juridiskiem konsultantiem vai padomdevējiem, kas ir īpaši paredzēti valsts tiesību aktos, lai sniegtu palīdzību patvēruma meklētājiem un tos pārstāvētu.

Procedūras par juridiskās palīdzības un pārstāvības pieejamību šādās lietās nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos.

10. pants

Aizturēšanas apstākļi

1. Aizturēšanu īsteno tikai īpašās aizturēšanas iestādēs.

Aizturētus patvēruma meklētājus izvieto atsevišķi no citiem trešo valstu pilsoņiem, kas nav iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja vien nav nepieciešams nodrošināt ģimenes vienotību un ja pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt.

2. Aizturētiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas iespējas uzturēties svaigā gaisā.

3. Dalībvalstis nodrošina personām, kas pārstāv ANO Augsto komisāru bēgļu lietās, iespēju sazināties ar pieteikuma iesniedzējiem un piekļuvi aizturēšanas iestādēm. Tas attiecas arī uz organizāciju, kas attiecīgās dalībvalsts teritorijā darbojas ANO Augsto komisāru bēgļu lietās vārdā saskaņā ar vienošanos ar šo dalībvalsti.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka ģimenes locekļiem, juridiskajiem konsultantiem vai padomdevējiem un personām, kas pārstāv attiecīgās nevalstiskās organizācijas, kuras atzīst attiecīgā dalībvalsts, ir iespēja sazināties ar pieteikuma iesniedzējiem un piekļuve aizturēšanas iestādēm. Piekļuves ierobežojumus var noteikt tikai tad, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tie ir objektīvi nepieciešami drošības, sabiedriskās kārtības vai aizturēšanas iestāžu administratīvās pārvaldības dēļ, ar nosacījumu, ka piekļuve tādējādi netiek stipri ierobežota vai padarīta neiespējama.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka aizturētiem patvēruma meklētājiem sistemātiski tiek sniegta informācija, kurā tiek izskaidroti noteikumi, kas tiek piemēroti aizturēšanas iestādē, un izklāstītas viņu tiesības un pienākumi viņiem saprotamā valodā vai valodā, kuru viņiem vajadzētu saprast.

6. Pienācīgi pamatotos gadījumos un uz atbilstīgu laiku, kas ir cik iespējams īss, dalībvalstis var atkāpties

a) no 1. punkta pirmās daļas, ja izmitināšana specializētās aizturēšanas iestādēs īslaicīgi nav pieejama un tāpēc dalībvalstis ir spiestas izmantot izvietošanu cietumā ar nosacījumu, ka aizturētie patvēruma meklētāji tiek turēti atšķirti no parastajiem cietumniekiem; tomēr nepavadītus nepilngadīgos neizvieto cietumā;

b) no 5. punkta, ja patvēruma meklētājs tiek aizturēts robežpostenī vai tranzīta zonā, izņemot Direktīvas […/…/ES] [Patvēruma procedūru direktīva] 43. pantā minētos gadījumus.

11. pants

Neaizsargātu personu un personu ar īpašām uzņemšanas vajadzībām aizturēšana

1. Visos gadījumos neaizsargātas personas neaiztur, ja vien netiek konstatēts, ka aizturēšanas rezultātā viņu garīgā veselība un labklājība būtiski nepasliktināsies.

Ja neaizsargātas personas tiek aizturētas, dalībvalstis nodrošina regulāru uzraudzību un atbilstošu atbalstu, ņemot vērā viņu konkrēto situāciju, tostarp viņu veselību.

2. Nepilngadīgos neaiztur, ja vien konkrētajos gadījumos nav noskaidrots, ka tas ir viņu interesēs, kā paredzēts 23. panta 2. punktā.

Nepilngadīgo aizturēšanu izmanto kā pēdējo līdzekli pēc tam, kad ir noskaidrots, ka citus, mazākus piespiedu līdzekļus nav iespējams efektīvi piemērot. Aizturēšana notiek uz cik iespējams īsu laiku, un ir jāveic visi pasākumi, lai aizturētos nepilngadīgos atbrīvotu un izvietotu izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem.

Nepavadītu nepilngadīgo aizturēšana ir līdzeklis, ko izmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos.

Ja nepilngadīgos aiztur, viņiem ir iespēja iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tostarp rotaļās un atpūtas pasākumos, kas atbilst viņu vecumam.

Nepilngadīgajiem tiek nodrošinātas iespējas uzturēties svaigā gaisā.

Ja tiek aizturēti nepavadīti nepilngadīgie, dalībvalstis nodrošina, ka tos izmitina atsevišķi no pieaugušajiem.

3. Aizturētām ģimenēm nodrošina atsevišķu mītni, kas nodrošina pienācīgu privātumu.

4. Ja tiek aizturētas patvēruma meklētājas sievietes, dalībvalstis nodrošina, ka viņas izmitina atsevišķi no patvēruma meklētājiem vīriešiem, ja vien viņi nav ģimenes locekļi un ja visas attiecīgās personas tam piekrīt.

Izņēmumus var attiecināt arī uz kopīgu telpu izmantošanu, kas paredzētas atpūtas vai sociāliem pasākumiem, tostarp maltītēm.

5. Pienācīgi pamatotos gadījumos un uz atbilstīgu laiku, kas ir cik iespējams īss, dalībvalstis var atkāpties no 2. punkta ceturtās daļas, 3. punkta un 4. punkta pirmās daļas, ja patvēruma meklētājs tiek aizturēts robežpostenī vai tranzīta zonā, izņemot gadījumus, kas minēti Direktīvas […/…/ES] [Patvēruma procedūru direktīva] 43. pantā.

⎢2003/9/EK

?jauns

12 8. pants

Ģimenes

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas saglabātu to teritorijā esošās ģimenes vienotību, ja attiecīgā dalībvalsts apgādā pieteikuma iesniedzēju ar mājokli. Šādus pasākumus īsteno ar patvēruma meklētāja piekrišanu.

13 9. pants

Medicīniskā pārbaude

Dalībvalstis var pieprasīt veikt pieteikuma iesniedzēju medicīnisko pārbaudi, pamatojot to ar sabiedrības veselības interesēm.

14 10. pants

Nepilngadīgo skološana un izglītošana

1. Dalībvalstis garantē patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem izglītības iespējas, ievērojot līdzīgus nosacījumus kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem, kamēr viņi vai viņu vecāki faktiski nav izraidīti. Šādu izglītību var nodrošināt izmitināšanas centros.

Attiecīgā dalībvalsts var paredzēt, ka šādas izglītības iespēja jāattiecina tikai uz valsts izglītības sistēmu.

Nepilngadīgie ir personas, kas ir jaunākas par tajā dalībvalstī tiesību aktā noteikto pilngadības vecumu, kurā iesniegts vai ir izskatīts patvēruma pieteikums. Dalībvalstis neliedz iespēju iegūt vidējo izglītību tikai tā iemesla dēļ, ka nepilngadīgais kļuvis pilngadīgs.

2. Iespēju izglītoties neatliek ilgāk par trim mēnešiem pēc datuma, kad nepilngadīgais vai viņa vecāki iesniegušidzis ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikumu ð vai tas ir iesniegts viņa vārdā ï. Ja sniedz speciālu izglītību, minēto termiņu, lai nodrošinātu izglītības iespējas, var pagarināt līdz vienam gadam.

∫jauns

Nepilngadīgajiem nodrošina sagatavošanas nodarbības, tostarp valodas nodarbības, ja tas ir vajadzīgs, lai veicinātu viņu piekļuvi valsts izglītības sistēmai un integrāciju tajā.

⎢2003/9/EK

?jauns

3. Ja 1. punktā noteiktās izglītības iespējas nav iespējams nodrošināt nepilngadīgā īpašās situācijas dēļ, dalībvalsts var piedāvāt citas izglītības iespējas ð saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ï.

15 11. pants

Nodarbinātība

1. Dalībvalstis nosaka laika posmu pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas datuma, kurā pieteikuma iesniedzējam ir liegts iesaistīties darba tirgū.

∫jauns

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem tiek ļauts iesaistīties darba tirgū ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc dienas, kad ticis iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

Dalībvalstis gadījumos, kas paredzēti Direktīvas […/…/ES] [Patvēruma procedūru direktīva] 31. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktos, var pagarināt šo termiņu uz laiku, kas nepārsniedz nākamos sešus mēnešus.

⎢2003/9/EK

?jauns

2. Ja lēmums pirmajā instancē nav pieņemts vienu gadu pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas un ja šī novēlošanās nav notikusi pieteikuma iesniedzēja vainas dēļ, Ddalībvalstis dod atļauju pretendentam iesaistīties darba tirgū ð saskaņā ar savos tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem, vienlaikus nodrošinot, ka patvēruma meklētājiem tiek efektīvi ļauts iesaistīties darba tirgū ï.

3. Ja parasti procesā negatīva lēmuma pārsūdzībai ir atliekošais efekts, atļauju iesaistīties darba tirgū pārsūdzības procedūru laikā neatceļ, kamēr ir paziņots negatīvs pārsūdzības lēmums.

4. Sakarā ar darba tirgus politiku dalībvalstis var paredzēt priekšrocības ES pilsoņiem un tādu valstu pilsoņiem, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībnieces, kā arī trešo valstu pilsoņiem, kas ir legāli apmetušies uz dzīvesvietu.

16 12. pants

Profesionālās apmācības

Dalībvalstis var dot patvēruma meklētājiem iespējas uz profesionālo apmācību neatkarīgi no tā, vai viņiem ir atļauts iesaistīties darba tirgū.

Profesionālo apmācību iespējas, kas saistītas ar darba līgumu, atkarīgas no apjoma, kādā pieteikuma iesniedzējam atļauts iesaistīties darba tirgū saskaņā ar 1511. pantu.

1713. pants

Vispārīgie uzņemšanas materiālie nosacījumi un veselības aprūpe

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem, ja viņi iesniedz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumus, ir pieejami materiālie uzņemšanas nosacījumi.

ê2003/9/EK (pielāgots)

2. Dalībvalstis √ nodrošina, ka ∏ pieņem noteikumus par uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem, √ sniedz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem atbilstošu dzīves līmeni, kas nodrošina viņu uzturēšanos un aizsargā viņu fizisko un garīgo veselību ∏ lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēju veselības stāvoklim atbilstošu dzīves līmeni, kurš spētu nodrošināt viņu uzturēšanos.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

Dalībvalstis nodrošina, ka ð neaizsargātām ï personām ar īpašām vajadzībām saskaņā ar ð 21. ï 17. pantu, kā arī attiecībā uz minēto personu situāciju, kuras ir Ö aizturētas Õ apcietinājumā, ir nodrošināts nepieciešamais dzīves līmenis īpašajā situācijā.

3. Dalībvalstis var nodrošināt visus vai daļu no uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem un veselības aprūpi ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējiem pašiem nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu savam veselības stāvoklim atbilstošu dzīves līmeni un savu uzturēšanos.

4. Dalībvalstis var prasīt pieteikuma iesniedzējiem apmaksāt vai daļēji apmaksāt šajā direktīvā noteikto materiālo uzņemšanas nosacījumu un veselības aprūpes izmaksas saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja pieteikuma iesniedzējiem ir pietiekami līdzekļi, piemēram, ja viņi zināmu laiku ir strādājuši.

Ja atklājas, ka pieteikuma iesniedzējam laikā, kad tika nodrošinātas pamatvajadzības, ir bijuši pietiekami līdzekļi, lai apmaksātu uzņemšanas materiālo nosacījumu un veselības aprūpes izmaksas, dalībvalstis var prasīt, lai patvēruma meklētājs tās atmaksā.

5. Uzņemšanas materiālos nosacījumus var nodrošināt, sniedzot tos natūrā vai kā finansiālus pabalstus, vai talonus, vai arī šādu veidu kombinācijas.

Ja dalībvalstis nodrošina uzņemšanas materiālos nosacījumus finansiālu pabalstu vai talonu veidā, to apmēru nosaka saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem.

∫jauns

5. Ja dalībvalstis nodrošina materiālos uzņemšanas nosacījumus finansiālu pabalstu un talonu veidā, tā apmēru nosaka, pamatojoties uz atskaites punktu/-iem, kuru(s) attiecīgā dalībvalsts izveidojusi vai nu ar tiesību aktu vai praksē, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni pilsoņiem, piemēram, sociālās labklājības palīdzības minimuma līmeni. Šajā sakarā dalībvalstis pret patvēruma pieteikuma iesniedzējiem var paredzēt mazāk labvēlīgu attieksmi nekā pret saviem pilsoņiem, ja tam ir pienācīgs pamatojums.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

18 14. pants

Uzņemšanas materiālo nosacījumu veidi

1. Ja mājokli nodrošina natūrā, tam jābūt vienā no turpmāk minētajiem veidiem vai to kombinācijām:

a) telpas, ko izmanto pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai, izskatot patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumus, kas iesniegti uz robežas ð vai tranzīta zonās ï;

b) izmitināšanas centri, kas garantē atbilstošu dzīves līmeni;

c) privātmājas, dzīvokļi, viesnīcas vai citas telpas, kas pielāgotas pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai.

2. ð Neskarot nekādus īpašos aizturēšanas apstākļus, kas paredzēti 10. un 11. pantā, ï √ saistībā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto mājokli ∏ Pieteikuma iesniedzējiem, kas apgādāti ar mājokli saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktiem, dalībvalstis nodrošina, ka

a) √ pieteikuma iesniedzējiem tiek garantēta ∏ ģimenes dzīves aizsardzībua;

b) √ pieteikuma iesniedzējiem ir ∏ iespējua sazināties ar radiniekiem, juriskonsultiem, √ juridiskajiem konsultantiem ∏ ð vai padomdevējiem, ï kā arī ar √ personām, kas pārstāv ∏ Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisārau bēgļu lietās (UNCHR) pārstāvjiem un ð citas attiecīgas valstu, starptautiskas un nevalstiskas organizācijas un struktūras ï dalībvalstīs atzītu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem ;

ê2003/9/EK 14. panta 7. punkts (pielāgots)

?jauns

c) ð ģimenes locekļiem, ï Patvēruma meklētāju juriskonsultiem √ juridiskajiem konsultantiem ∏ vai advokātiem √ padomdevējiem ∏ un √ personām, kas pārstāv ∏ Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstāo komisārau bēgļu lietās pārstāvjiem vai un to izraudzītām un attiecīgā dalībvalstī atzītām ð attiecīgām ï nevalstiskām organizācijām atļauj apmeklējumust centrus un citas izmitināšanas vietas, lai sniegtu palīdzību minētajiem patvēruma meklētājiem. Šādus apmeklējumus var ierobežot vienīgi, ņemot vērā √ šo telpu ∏ centra un izmitināšanas vietu, un patvēruma meklētāju drošības apsvērumus.

∫jauns

3. Dalībvalstis ņem vērā ar dzimumu un vecumu saistītus konkrētus apsvērumus un neaizsargātu personu situāciju attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās telpās un izmitināšanas centros.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

4. Dalībvalstis √ veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu ∏ pievērš īpašu uzmanību tam, lai novērstu vardarbību ð un uz dzimuma pamata veiktu vardarbību, tostarp seksuālus uzbrukumus, ï 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajās telpās un izmitināšanas centros.

3. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgos bērnus vai nepilngadīgos pieteikuma iesniedzējus izmitina kopā ar vecākiem vai pieaugušu ģimenes locekli, kurš par viņiem ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktu vai paražu.

5. 4. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējus pārvieto no viena mājokļa uz citu vienīgi nepieciešamības gadījumā. Dalībvalstis nodrošina pieteikuma iesniedzējiem iespēju paziņot saviem juriskonsultiem √ juridiskajiem konsultantiem ∏ ð vai padomdevējiem ï par šādu pārvietošanu un viņu jauno adresi.

6. 5. Izmitināšanas centru darbinieki ir atbilstoši apmācīti un attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst darba gaitā, ir saistīti ar slepenības principu, kā tas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.

7. 6. Dalībvalstis var iesaistīt pieteikuma iesniedzējus centra materiālo resursu un nemateriālo dzīves aspektu pārvaldīšanā ar iemītniekus pārstāvošas padomdevējas valdes vai padomes starpniecību.

7. Patvēruma meklētāju juriskonsultiem vai advokātiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās pārstāvjiem vai to izraudzītām un attiecīgā dalībvalstī atzītām nevalstiskām organizācijām atļauj apmeklēt centrus un citas izmitināšanas vietas, lai sniegtu palīdzību minētajiem patvēruma meklētājiem. Šādus apmeklējumus var ierobežot vienīgi, ņemot vērā centra un izmitināšanas vietu, un patvēruma meklētāju drošības apsvērumus.

8. ð Pienācīgi pamatotos gadījumos ï dDalībvalstis izņēmuma kārtā var noteikt izmaiņas uzņemšanas materiālajos nosacījumos, kas atšķiras no šajā pantā paredzētajiem, uz saprātīgu laika posmu, kas ir iespējami īss, ja:

a) - ð saskaņā ar 22. pantu ï nepieciešams pieteikuma iesniedzēja īpašo vajadzību sākotnējs novērtējums,

- šajā pantā noteiktie materiālie nosacījumi nav pieejami noteiktā ģeogrāfiskā apvidū,

b) - parasti pieejamās izvietošanas iespējas uz laiku ir izsmeltas,

- patvēruma meklētājs ir apcietinājumā vai ieslodzījumā robežpostenī..

Šie atšķirīgie nosacījumi jebkurā gadījumā nodrošina pamatvajadzības.

19 15. pants

Veselības aprūpe

1. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzēji saņem nepieciešamo veselības aprūpi, kas ietver vismaz neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimību ð vai pēctraumatisko traucējumu ï primāro ārstēšanu.

2. Dalībvalstis sniedz nepieciešamo medicīnisko vai citu palīdzību pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām ð uzņemšanas ï vajadzībām ð , tostarp vajadzības gadījumā atbilstošu garīgās veselības aprūpi ï.

III NODAĻA

UZŅEMŠANAS √ MATERIĀLO ∏ NOSACĪJUMU PASLIKTINĀŠANA VAI ATTEIKŠANA

20 16. pants

Uzņemšanas √ materiālo ∏ nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana

1. Dalībvalstis var pasliktināt vai atteikt uzņemšanas √ materiālos ∏ nosacījumus šādos gadījumos:

a) ja patvēruma meklētājs:

a) - atstāj dzīvesvietu, ko viņam noteikusi kompetentā iestāde, par to nepaziņojot šādai iestādei vai, ja tas ir prasīts, bez atļaujas, vai

b) - nepilda pienākumus par deklarēšanu vai informācijas sniegšanu vai saprātīgā termiņā, kas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, neierodas uz personīgām intervijām attiecībā uz patvēruma procedūru, vai

c) - jau ir iesniedzis ð turpmāku pieteikumu saskaņā ar Direktīvas […/…/ES] [Patvēruma procedūru direktīva] 2. panta q) apakšpunktu ï patvēruma pieteikumu tajā pašā dalībvalstī. √ , vai ∏

√d) ja pieteikuma iesniedzējs slēpis finansiālus līdzekļus un tādēļ nelikumīgi saņēmis pabalstu saistībā ar uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem. ∏

√ Saistībā ar a) un b) gadījumu, ∏ Kkad pieteikuma iesniedzējs atrasts vai pats brīvprātīgi piesakās kompetentajai iestādei, pieņem attiecīgi pamatotu lēmumu par dažu vai visu √ atteikto vai pasliktināto ∏ uzņemšanas √ materiālo ∏ nosacījumu atjaunošanu, ņemot vērā pazušanas iemeslus.

b) ja pieteikuma iesniedzējs slēpis finansiālus līdzekļus un tādēļ nelikumīgi saņēmis pabalstu saistībā ar uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem.

Ja atklājas, ka pieteikuma iesniedzējam laikā, kad tika nodrošinātas pamatvajadzības, ir bijuši pietiekami līdzekļi, lai apmaksātu uzņemšanas materiālo nosacījumu un veselības aprūpes izmaksas, dalībvalstis var prasīt, lai patvēruma meklētājs tās atmaksā.

2. Dalībvalstis var atteikt nosacījumu ievērošanu gadījumos, ja patvēruma meklētājs nav pierādījis, ka patvēruma pieteikums iesniegts praktiski iespējami īsākajā laikā pēc ierašanās minētajā dalībvalstī.

2. 3. Dalībvalstis var noteikt sankcijas par nopietniem izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumiem, kā arī par vardarbīgu uzvedību.

3. 4. Lēmumus par uzņemšanas √ materiālo ∏ nosacījumu pasliktināšanu vai atteikšanu vai 1., 2. un 3.2. punktā noteiktajām sankcijām pieņem individuāli, objektīvi un taisnīgi, paskaidrojot iemeslus. Lēmumu pamatā ir attiecīgās personas īpašā situācija, jo sevišķi attiecībā uz ð 21. ï 17. pantā noteiktajām personām, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Dalībvalstis jebkurā gadījumā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību ð saskaņā ar 19. pantu ï.

4. 5. Dalībvalstis nodrošina, lai uzņemšanas materiālos nosacījumus nepasliktina vai neatteic līdz negatīva lēmuma pieņemšanai √ saskaņā ar 3. punktu ∏.

IV NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ð NEAIZSARGĀTĀM PERSONĀM ï PERSONĀM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM

21 17. pants

Vispārīgs princips

1. Dalībvalstis savos tiesību aktos, ar kuriem īsteno ð šo direktīvu ï II nodaļas noteikumus attiecībā uz uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem un veselības aprūpi, ņem vērā šādu mazāk aizsargātu personu īpašās vajadzības – nepilngadīgie, nepilngadīgie bez pavadības, invalīdi, veci cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar mazgadīgiem bērniem, ð cilvēku tirdzniecības upuri, personas ar nopietnām fiziskām slimībām, garīgām slimībām vai pēctraumatiskiem traucējumiem ï un personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.

2. Šā panta 1. punkts attiecas tikai uz personām, kuru īpašās vajadzības noteiktas pēc viņu stāvokļa individuāla izvērtējuma.

∫jauns

22. pants

Neaizsargātu personu īpašo uzņemšanas vajadzību noteikšana

1. Dalībvalstis izveido mehānismus, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir neaizsargāta persona, un, ja tā ir, vai viņam ir īpašas uzņemšanas vajadzības, norādot arī šādu vajadzību raksturu. Šos mehānismus sāk izmantot atbilstīgā laikposmā pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs īpašās uzņemšanas vajadzības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem risina arī tad, ja par tām kļūst zināms patvēruma procedūras vēlākā posmā.

Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu atbalstu personām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām visu laiku, kamēr ilgst patvēruma procedūra, un nodrošina viņu situācijas atbilstošu uzraudzību.

2. Šā panta 1. punkta paredzētie noteikšanas mehānismi neskar starptautiskās aizsardzības vajadzību vērtēšanu saskaņā ar Direktīvu […/…/ES] [Kvalifikācijas direktīva].

⎢2003/9/EK

?jauns

23 18. pants

Nepilngadīgie

1. Īstenojot šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz nepilngadīgajiem, dalībvalstis pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses. ð Dalībvalstis nodrošina dzīves līmeni, kas vajadzīgs nepilngadīgā fiziskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai.ï

∫jauns

2. Novērtējot bērna intereses, dalībvalstis īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a) ģimenes atkalapvienošanās iespējas;

b) nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību, īpaši ņemot vērā nepilngadīgā etnisko, reliģisko, kultūras un valodas izcelsmi;

c) drošuma un drošības apsvērumus, jo īpaši, ja iespējams, ka nepilngadīgais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

d) nepilngadīgā viedokli atbilstoši viņa / viņas vecumam un brieduma pakāpei.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgajiem 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās telpās un izmitināšanas centros ir iespēja iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tostarp viņu vecumam atbilstošās rotaļās un atpūtas pasākumos, un pasākumos svaigā gaisā.

⎢2003/9/EK

4. 2. Dalībvalstis nodrošina iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgajiem, kas cietuši no jebkāda veida ļaunprātīgas izmantošanas, nevērības, ekspluatācijas, spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai kas cietuši bruņotos konfliktos, un nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā ir paredzēta atbilstoša garīgās veselības aprūpe un kvalificēta konsultācija.

ê2003/9/EK 14. panta 3. punkts

?jauns

5. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgos bērnus vai nepilngadīgos pieteikuma iesniedzējus izmitina kopā ar vecākiem vai pieaugušu ģimenes locekli, kurš par viņiem ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktu vai paražu ð attiecīgās dalībvalsts praksi ar nosacījumu, ka tas ir attiecīgā nepilngadīgā interesēs ï.

ê 2003/9/EC

ð jauns

24 19. pants

Nepilngadīgie bez pavadības

1. Dalībvalstis pēc iespējas ātrāk veic pasākumus, lai nepavadītiem nepilngadīgajiem nodrošinātu nepieciešamo pārstāvību, nodibinot likumīgu aizbildnību vai, ja vajadzīgs, tādas organizācijas pārstāvību, kura ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkādu citu atbilstošu pārstāvību ð , ka pārstāvis pārstāv nepilngadīgo bez pavadības un palīdz viņam, lai tas varētu baudīt šajā direktīvā paredzētās tiesības un izpildīt tajā noteiktos pienākumus. Pārstāvim ir nepieciešamās zināšanas bērnu aprūpes jomā, un tas veic savus pienākumus saskaņā ar bērna interešu principu, kā noteikts 23. panta 2. punktā ï.

Atbilstošas iestādes pastāvīgi veic situācijas novērtējumu.

2. Nepavadītus nepilngadīgos, kas iesniedz ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikumu, no brīža, kad viņi uzņemti teritorijā, līdz brīdim, kad viņiem jāatstāj uzņēmēja dalībvalsts, kurā iesniegts ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikums vai kur to izskata, izmitina:

a) kopā ar pieaugušiem radiniekiem;

b) kopā ar audžuģimeni;

c) izmitināšanas centros, kur ir īpaši apstākļi nepilngadīgajiem;

d) citās izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem.

Dalībvalstis var ievietot nepavadītus nepilngadīgos, kas sasnieguši 16 vai vairāk gadus, pieaugušo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrosð , ja tas ir viņu interesēs, kā paredzēts 23. panta 2. punktā ï .

Vienu vecāku bērnus pēc iespējas atstāj kopā, ņemot vērā attiecīgā bērna intereses un sevišķi viņa vai viņas vecumu un brieduma pakāpi. Nepavadītu nepilngadīgo dzīvesvietas maiņas ierobežo līdz minimumam.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

3. ð Dalībvalstis izveido mehānismus nepavadīta nepilngadīgā ģimenes locekļu meklēšanai. ï Aizsargājot nepavadīta nepilngadīgā intereses, dalībvalstis ð Pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas ï √ tās ∏ cenšas pēc iespējas ātrāk ð sāk ï sameklēt √ nepavadīta nepilngadīgā ∏ viņa vai viņas ģimenes locekļus ð , ja nepieciešams, ar starptautisko vai citu attiecīgu organizāciju palīdzību, vienlaikus aizsargājot viņa intereses ï. Ja ir apdraudēta nepilngadīgā vai arī viņa vai viņas tuvu radinieku dzīvība vai veselība, sevišķi, ja viņi palikuši izcelsmes zemē, jārūpējas, lai informāciju par šādām personām savāktu, apstrādātu un pārsūtītu kā konfidenciālu, lai izvairītos no apdraudējuma viņu drošībai.

⎢2003/9/EK

?jauns

4. Darbinieki, kas strādā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem, ir vai tiks atbilstoši apmācīti ð un arī turpmāk tiek apmācīti ï attiecībā uz viņu vajadzībām un attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst darba gaitā, ir saistīti ar slepenības principu, kā tas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.

25 20. pants

Spīdzināšanas un vardarbības upuri

1. Dalībvalstis nodrošina, lai nepieciešamības gadījumā personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai citu nopietnu vardarbību, sniedz nepieciešamo veselības traucējumu ārstēšanu, kas radušies minēto darbību dēļ, ð jo īpaši piekļuvi rehabilitācijas dienestiem, kas ļauj saņemt medicīnisko un psiholoģisko ārstēšanu ï.

∫jauns

2. Darbinieki, kas strādā ar spīdzināšanas, izvarošanas un cita veida nopietnas vardarbības upuriem, ir un arī turpmāk tiek atbilstoši apmācīti par viņu vajadzībām un attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst darba gaitā, ievēro slepenības noteikumus, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

V NODAĻA

PĀRSŪDZĒŠANA

26 21. pants

Pārsūdzēšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka negatīvus lēmumus par pabalstu piešķiršanu ð, atņemšanu vai samazināšanu ï saskaņā ar šo direktīvu vai lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 7. pantu, kuri individuāli ietekmē patvēruma meklētājus, var pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteikto procedūru. Vismaz pēdējā instancē nodrošina pārsūdzības iespēju vai lietas pārskatīšanu ð faktiski un juridiski ï tiesas iestādē.

∫jauns

2. Saistībā ar 1. punktā minētajām lietām dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma meklētājiem ir pieejama bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība, ja viņi nevar atļauties attiecīgās izmaksas un tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai viņiem nodrošinātu tiesu efektīvu pieejamību.

Juridiskā palīdzība un pārstāvība ietver vismaz nepieciešamo procesuālo dokumentu sagatavošanu un pārstāvību tiesu iestādēs.

Juridiskā palīdzība un pārstāvība var aprobežoties ar juridiskiem konsultantiem vai padomdevējiem, kas ir īpaši paredzēti valsts tiesību aktos, lai sniegtu palīdzību patvēruma meklētājiem un tos pārstāvētu.

⎢2003/9/EK

?jauns

2. Procedūras par juridiskās palīdzības ð un pārstāvības ï pieejamību šādās lietās nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos.

VI NODAĻA

DARBĪBAS UZŅEMŠANAS SISTĒMAS EFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAI

22. pants

Sadarbība

Dalībvalstis regulāri sniedz Komisijai informāciju par datiem attiecībā uz tādu personu skaitu, kam nodrošina uzņemšanas nosacījumus, sadalījumā pa dzimumiem un vecumiem, un sniedz pilnu informāciju par 6. pantā noteikto dokumentu veidu, nosaukumu un formātu.

∫jauns

27. pants

Kompetentās iestādes

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par pienākumu izpildi, kas izriet no šīs direktīvas. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šīm iestādēm.

⎢2003/9/EK

?jauns

28 23. pants

Vadība, uzraudzība un kontroles sistēma

1. Dalībvalstis, ņemot vērā to konstitucionālo iekārtu, ð ievieš attiecīgus mehānismus, lai ï nodrošinaātu, ka ir noteikta pienācīga uzņemšanas nosacījumu līmeņa vadība, uzraudzība un kontrole.

∫jauns

2. Dalībvalstis vēlākais līdz [vienu gadu pēc transponēšanas termiņa beigām] I pielikumā izklāstītajā veidlapā iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.

⎢2003/9/EK

29 24. pants

Darbinieki un līdzekļi

1. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestādes un citas organizācijas, kas īsteno šo direktīvu, saņemtu nepieciešamās pamatapmācības attiecībā uz abu dzimumu pieteikumu iesniedzēju vajadzībām.

2. Dalībvalstis piešķir nepieciešamos līdzekļus attiecībā uz tiesību aktiem, kas ieviesti, lai īstenotu šo direktīvu.

ê2003/9/EK (pielāgots)

?jauns

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30 25. pants

Ziņojumi

Komisija ð vēlākais ï līdz ð [divus gadus pēc transponēšanas termiņa beigām] ï 2006. gada 6. augustam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu un ierosina nepieciešamos grozījumus.

Dalībvalstis līdz ð […/…/…] ï 2006. gada 6. februārim nosūta Komisijai visu nepieciešamo informāciju ziņojuma sagatavošanai, tostarp 22. pantā paredzētos statistikas datus.

Pēc √ pirmā ∏ ziņojuma iesniegšanas vismaz reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu.

ê2003/9/EK (pielāgots)

31. 26. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs √ vēlākais ∏ līdz √ […] ∏ 2005. gada 6. februārim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas √ […] pantu [panti, kuros salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu ir ieviestas izmaiņas pēc būtības] un I pielikuma ∏ prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē √ paziņo ∏ Komisijuai √ minēto aktu tekstu un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu ∏.

Kad dalībvalstis nosaka šādus noteikumus √ pieņem minētos aktus ∏, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces. √ Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvu, ko atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde. ∏

2. Dalībvalstis dara zināmaus Komisijai √ galveno ∏ tiesību aktu redakcijas, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

⎢

32. pants

Atcelšana

Direktīvu 2003/9/EK attiecībā uz dalībvalstīm, kam tā ir saistoša, atceļ no [dienas pēc datuma, kas paredzēts šīs direktīvas 31. panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā noteikto termiņu direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

ê2003/9/EK (pielāgots)

33 27. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā √ divdesmitajā ∏ dienā √ pēc dienas ∏ , kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

√ [..]. pantus [ panti, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu nav mainīti ] un I pielikumu piemēro no [diena pēc 31. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā datuma]. ∏

34 28. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar √ Līgumiem ∏ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

[..]

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs […]

Padomes vārdā

priekšsēdētājs […]

òjauns

I PIELIKUMS

Ziņošanas veidlapa informācijai, kas dalībvalstīm jāiesniedz atbilstoši Direktīvas [../../ES] 28. panta 2. punkta prasībām. Pēc šīs direktīvas 28. panta 2. punktā minētā datuma šo informāciju atkārtoti iesniedz Komisijai, ja ir ieviestas būtiskas izmaiņas valsts tiesību aktos vai praksē, kuru dēļ sniegtā informācija ir novecojusi.

1. Pamatojoties uz Direktīvas […/…/ES] 2. panta k) apakšpunktu un 22. pantu, lūdzu, izskaidrojiet dažādos posmus to personu identifikācijā, kurām ir īpašas uzņemšanas vajadzības, tostarp brīdi, kurā identifikācija tiek sākta, un tās posmu sekas attiecībā uz šādu vajadzību risināšanu, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, personām, kas cietušas no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida nopietnas psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības, un cilvēku tirdzniecības upuriem.

2. Sniedziet pilnīgu informāciju par Direktīvas […/…/ES] 6. pantā paredzēto dokumentu veidu, nosaukumu un formātu.

3. Atsaucoties uz Direktīvas […/…/ES] 15. pantu, lūdzu, norādiet, kādā apjomā uz patvēruma meklētāju piekļuvi darba tirgum ir noteikti jebkādi īpaši nosacījumi, un aprakstiet sīkāk šādus ierobežojumus.

4. Atsaucoties uz Direktīvas [../../ES] 2. panta g) apakšpunktu, lūdzu, aprakstiet, kā tiek nodrošināti uzņemšanas materiālie nosacījumi (t.i., kuri uzņemšanas materiālie nosacījumi tiek nodrošināti natūrā, naudas izteiksmē, talonos vai šo elementu kombinācijā) un norādiet patvēruma meklētājiem izsniegtās dienasnaudas apmēru.

5. Attiecīgā gadījumā atsaucoties uz Direktīvas […/…/ES] 17. panta 5. punktu, lūdzu, izskaidrojiet atsauces punktu(s), ko izmanto valsts tiesību aktos vai praksē nolūkā noteikt patvēruma meklētājiem sniedzamās finansiālās palīdzības apmēru. Ja attieksme pret patvēruma meklētājiem ir mazāk labvēlīga kā pret pilsoņiem, paskaidrojiet tā iemeslus.

⎢

II PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva(minēta 32. pantā)

Padomes Direktīva 2003/9/EK | (OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.) |

B daļa

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos(minēts 31. pantā)

Direktīva | Termiņš transponēšanai |

2003/9/EK | 2005. gada 6. februārī |

⎢

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2003/9/EK | Šī direktīva |

1. pants | 1. pants |

2. panta ievadvārdi | 2. panta ievadvārdi |

2. panta a) punkts | - |

2. panta b) punkts | - |

- | 2. panta a) punkts |

2. panta c) punkts | 2. panta b) punkts |

2. panta d) punkta ievadvārdi | 2. panta c) punkta ievadvārdi |

- | 2. panta c) punkta i) apakšpunkta ievadvārdi |

2. panta d) punkta i) apakšpunkts | 2. panta c) punkta i) apakšpunkta pirmais ievilkums |

2. panta d) punkta ii) apakšpunkts | 2. panta c) punkta i) apakšpunkta otrais ievilkums |

- | 2. panta c) punkta i) apakšpunkta trešais ievilkums |

- | 2. panta c) punkta ii) apakšpunkta ievadvārdi |

- | 2. panta c) punkta ii) apakšpunkta pirmais ievilkums |

2. panta c) punkta ii) apakšpunkta otrais ievilkums |

- | 2. panta c) punkta iii) apakšpunkts |

2. panta e), f) un g) punkts | - |

- | 2. panta d) punkts |

2. panta h) punkts | 2. panta e) punkts |

2. panta i) punkts | 2. panta f) punkts |

2. panta j) punkts | 2. panta g) punkts |

2. panta k) punkts | 2. panta i) punkts |

2. panta l) punkts | 2. panta j) punkts |

- | 2. panta k) punkts |

- | 2. panta l) punkts |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. panta 1. līdz 5. punkts | 6. panta 1. līdz 5. punkts |

- | 6. panta 6. punkts |

6. panta 2. līdz 5. punkts | 6. panta 2. līdz 5. punkts |

7. panta 1. un 2. punkts | 7. panta 1. un 2. punkts |

7. pants 3. punkts | - |

7. panta 4. līdz 6. punkts | 7. panta 3. līdz 5. punkts |

- | 8. pants |

- | 9. pants |

- | 10. pants |

- | 11. pants |

8. pants | 12. pants |

9. pants | 13. pants |

10. panta 1. punkts | 14. panta 1. punkts |

10. panta 2. punkts | 14. panta 2. punkta pirmā daļa |

- | 14. panta 2. punkta otrā daļa |

10. panta 3. punkts | 14. panta 3. punkts |

11. panta 1. punkts | - |

- | 15. panta 1. punkts |

11. panta 2. punkts | 15. panta 2. punkts |

11. panta 3. punkts | 15. panta 3. punkts |

11. panta 4. punkts | - |

12. pants | 16. pants |

13. panta 1. līdz 4. punkts | 17. panta 1. līdz 4. punkts |

13. panta 5. punkts | - |

- | 17. panta 5. punkts |

14. panta 1. punkts | 18. panta 1. punkts |

14. panta 2. punkta ievadvārdi, a) un b) apakšpunkti | 18. panta 2. punkta ievadvārdi, a) un b) apakšpunkti |

- [pielāgots vecais 14. panta 7. punkts] | 18. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

14. panta 2. punkta otrā daļa | 18. panta 4. punkts |

14. panta 3. punkts | - |

14. panta 4. punkts | 18. panta 5. punkts |

14. panta 5. punkts | 18. panta 6. punkts |

14. panta 6. punkts | 18. panta 7. punkts |

14. panta 8. punkta ievadvārdi, pirmais ievilkums | 18. panta 8. punkta ievadvārdi, a) apakšpunkts |

14. panta 8. punkta otrais ievilkums | - |

14. pants, 8. punkts, trešais ievilkums | 18. panta 8. punkta b) apakšpunkts |

14. panta 8. punkta pirmā daļa | 18. panta 8. punkta pirmā daļa |

14. panta 8. punkta trešais un ceturtais ievilkums | 18. panta 8. punkta b) un c) apakšpunkts |

14. panta 8. punkta ceturtais ievilkums | - |

14. panta 8. punkta otrā daļa | 18. panta 8. punkta otrā daļa |

15. pants | 19. pants |

16. panta 1. punkta ievadfrāze | 20. panta 1. punkta ievadfrāze |

16. panta 1. punkta a) apakšpunkts | - |

16. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums | 20. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts |

- | 20. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

16. panta 1. punkta otrā daļa | 20. panta otrā daļa |

16. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa | - |

16. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa | - |

16. panta 2. punkts | - |

16. panta 3. līdz 5. punkts | 20. panta 2. līdz 4. punkts |

17. panta 1. punkts | 21. pants |

17. panta 2. punkts | - |

- | 22. pants |

18. panta 1. punkts | 23. panta 1. punkts |

- | 23. panta 2. un 3. punkts |

18. panta 2. punkts | 23. panta 4. punkts |

23. panta 5. punkts |

19. pants | 24. pants |

20. pants | 25. panta 1. punkts |

- | 25. panta 2. punkts |

21. panta 1. punkts | 26. panta 1. punkts |

- | 26. panta 2. punkts |

21. panta 2. punkts | 26. panta 2. punkts |

22. pants | - |

- | 27. pants |

23. pants | 28. panta 1. punkts |

- | 28. panta 2. punkts |

24. pants | 29. pants |

25. pants | 30. pants |

26. pants | 31. pants |

- | 32. pants |

27. pants | 33. panta pirmā daļa |

- | 33. panta otrā daļa |

28. pants | 34. pants |

– | I pielikums |

– | II pielikums |

- | III pielikums |

[1] COM(2008) 360.

[2] OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

[3] OV C 212 E, 5.8.2010., 348. lpp.

[4] SEC(2008) 2944.

[5] OV C 317, 23.12.2009., 110. lpp.

[6] OV C 79, 27.3.2010., 58. lpp.

[7] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - Pētījums par saitēm starp legālo un nelegālo migrāciju, COM(2004) 412.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

[11] OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

[12] OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.