52011PC0162

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 4.4.2011

COM(2011) 162 galīgā redakcija

2011/0070 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vispārīgais konteksts

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī oficiāli tiek publicēti Eiropas Savienības tiesību akti un citi akti. Kopš 1958. gada tas tiek izdots papīra formātā, savukārt kopš 1998. gada ir pieejams arī internetā. Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku izmanto internetā pieejamo Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi , jo tas ir ērti un ātri lietojams, savukārt iespiestā izdevuma abonementu skaits ir samazinājies. Tomēr, tā kā līdz šim brīdim iespiestais izdevums ir uzskatīts par vienīgo oficiālo un juridiski saistošo publikāciju, tiesību izmantošana un pienākumu izpilde nav īstenojama, atsaucoties uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko versiju.

Eiropas Savienības Tiesa to ir skaidri norādījusi Skoma-Lux lietā[1]. Saskaņā ar Tiesas uzskatu "… tiesību aktu pieejamība šādā veidā [proti, internetā] nav pielīdzināma spēkā esošai publikācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , jo Kopienas tiesībās šajā jautājumā nav nekādu noteikumu ."

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. pantu leģislatīvos un neleģislatīvos aktus, kas pieņemti kā regulas vai direktīvas, kas adresētas visām dalībvalstīm, vai kā lēmumi, kuros nav precizēti adresāti, jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Leģislatīvie akti, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, jāparaksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam, savukārt pārējos aktus jāparaksta tās iestādes vai iestāžu priekšsēdētājam vai priekšsēdētājiem, kura (-s) šos aktus pieņem. Šie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

Lēmumā 2009/496/EK, Euratom[2] sīkāk izklāstīts veids, kādā iestādes pilda savus pienākumus tiesību aktu publicēšanas jomā. Starpiestāžu birojs — Publikāciju birojs — ir atbildīgs par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša izdošanu un tā autentiskuma nodrošināšanu.

Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir sniegt plašāku piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem un nodrošināt, ka ikviens (gan juridisko profesiju pārstāvji, gan parastie iedzīvotāji) Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu var izmantot kā oficiālu un autentisku avotu. Ja Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskā publikācija tiktu atzīta par juridiski saistošu oficiālu publikāciju, visiem Eiropas Savienības pilsoņiem varētu nodrošināt gandrīz vienlaicīgu piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem uzreiz pēc to publicēšanas, un izmaksas šādā gadījumā būtu mazākas, jo piekļuve elektroniskajai publikācijai būtu bezmaksas. Tāpat arī tiktu atvieglota to iedzīvotāju piekļuve, kas dzīvo Eiropas reģionos, kuriem ģeogrāfiski ir grūtāk piekļūt. Turklāt labāka piekļuve atbilst mērķiem, kas noteikti "EIROPA 2020 Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"[3], saskaņā ar kuru līdz 2013. gadam paredzēts visiem nodrošināt platjoslas piekļuvi.

Tāpat arī šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot tiesisko noteiktību attiecībā pret esošo situāciju, proti, šobrīd tiešsaistes publikācija kalpo tikai informatīviem nolūkiem, un panākt, ka, balstoties uz aktu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša oficiālajā elektroniskajā versijā, var izmantot tiesības un nodrošināt pienākumu izpildi.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Savienības politikas virzieniem un jo īpaši pamatiniciatīvai "Digitālā programma Eiropai"[4], kas ierosināta saistībā ar "EIROPA 2020 Stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei". Digitālās programmas mērķis ir maksimāli izmantot informācijas tehnoloģiju sniegto tautsaimniecisko un sabiedrisko labumu, un tajā uzsvērta valstu iestāžu loma digitālā tirgus attīstības sekmēšanā. Šajā saistībā piekļuve juridiskajam saturam tiešsaistē sekmē digitālā vienotā tirgus attīstību, jo šādā veidā izplatītas publiskā sektora informācijas rezultātā tiktu izveidoti novatoriski tiešsaistes pakalpojumi.

Tāpat arī šis priekšlikums atbilst Eiropas e-pārvaldes rīcības plānam 2011.–2015. gadam[5], saskaņā ar kuru dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina tiešsaistes piekļuve informācijai par valdības tiesību aktiem, politiku un finansēm.

NEOFICIĀLU APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eiropas iestādes un struktūras ir pārstāvētas Publikāciju biroja vadības komitejā, kas ir atbildīga par Publikāciju biroja darbības stratēģiskās attīstības uzraudzību. Šajā forumā ieinteresētās iestādes un struktūras ir izskatījušas šo jautājumu un paudušas savu atbalstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša oficiāla elektroniskā izdevuma izveidei.

Ar Padomes E-likumu jautājumu darba grupas starpniecību ir notikušas apspriedes arī ar dalībvalstīm par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša juridiski saistošu elektronisko publikāciju. Komisijas Ģenerālsekretariāts 2010. gada 30. jūlijā Padomei nosūtīja neoficiālu dokumentu, kas tika apspriests divās E-likumu jautājumu darba grupas sanāksmēs — 2010. gada 21. septembrī un 26. oktobrī. Dalībvalstis pauda lielu atbalstu juridiski saistošai elektroniskai publikācijai[6], taču attiecībā uz to, vai publikācijai papīra formātā arī turpmāk jābūt juridiskam spēkam, viedokļi dalījās. Darba grupa izteica piezīmes par šādiem jautājumiem:

- Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša publicēšana vienīgi elektroniskā formātā, iespējams, pēc pārejas perioda, kad Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis vienlaicīgi tiktu publicēts gan papīra, gan elektroniskā formātā;

- izmaksas par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša iespiešanu, ja arī turpmāk Oficiālais Vēstnesis tiktu publicēts gan papīra, gan elektroniskā formātā;

- risks, ka starp iespiesto un elektronisko izdevumu būs vērojamas neatbilstības, un vajadzība izstrādāt skaidrus noteikumus par neatbilstību novēršanu vai par to, kurš izdevums tiktu uzskatīts par noteicošo;

- fakts, ka iespiestais izdevums varētu spēlēt zināmu lomu ES tiesību aktu izplatīšanā iedzīvotājiem, kuriem nav iespēju piekļūt elektroniskajam izdevumam.

Izstrādājot šo priekšlikumu, Komisija ir ņēmusi vērā visus komentārus. Sākotnēji priekšroka tika dota paralēlai publicēšanai gan papīra, gan elektroniskā formātā, kurām abām būtu vienāds juridiskais spēks, jo tika uzskatīts, ka tādā veidā Eiropas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta pēc iespējas plašāka piekļuve ES tiesību aktiem. Tomēr dalībvalstu praktiskā pieredze šajā jomā lika domāt, ka šāda risinājuma sniegtās priekšrocības būtu minimālas, un šīs priekšrocības neatsvērtu trūkumus, kādi ir šai aizvien sarežģītajai situācijai. Tika norādīts arī uz to, ka iedzīvotāji reģionos, kuriem ģeogrāfiski ir grūtāk piekļūt, saskaras ar grūtībām saistībā ar iespiestā izdevuma saņemšanu, vai arī viņiem jārēķinās ar izdevuma novēlotu piegādi, un ka oficiāls elektroniskais izdevums iedzīvotājiem atvieglotu piekļuvi ES tiesību aktiem.

Saskaņā ar regulas priekšlikumu Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis jāpublicē elektroniskā formātā, kuram būtu juridiski saistošs oficiāls statuss. Šāda elektroniska publikācija atbilst Eiropa 2020 stratēģijā noteiktajam mērķim un pamatiniciatīvai "Digitālā programma Eiropai", saskaņā ar kuru līdz 2013. gadam būtu jānodrošina platjoslas piekļuve visiem. Ar ierosināto sistēmu ir rasts līdzsvars starp piekļuvi un vienkāršību.

- No vienas puses, ar spēkā esošu elektronisku publikāciju ir aizsniedzams lielāks iedzīvotāju skaits nekā ar iespiestu izdevumu. Pēdējos dažos gados ir ievērojami samazinājies Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša abonementu skaits, savukārt internets Eiropas Savienībā tiek izmantots aizvien vairāk — saskaņā ar Eurostat 2010. gadā 70 % mājsaimniecību un 2009. gadā 94 % uzņēmumu bija piekļuve internetam. Turklāt piekļuve Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajam izdevumam būtu bezmaksas un līdz ar to tam būtu lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar iespiesto izdevumu, par kuru no abonentiem jāiekasē maksa par iespiešanu un nosūtīšanu. Turklāt cilvēkiem ar invaliditāti piekļuve Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim tiek nodrošināta īpašā elektroniskā formātā, tāpat arī piekļuve tiek nodrošināta personām, kuras kādu citu iemeslu dēļ nevar piekļūt elektroniskajai publikācijai, jo, iesniedzot pieprasījumu Publikāciju birojam vai izdrukājot internetā pieejamo izdevumu, vienmēr būs iespējams saņemt izdevumu papīra formātā, taču šim izdevumam nebūs juridiska spēka (t.i., vienīgi informācijas nolūkā).

- No otras puses, šī sistēma ir vienkāršāka, jo vairs nav vajadzīgi, iespējams, sarežģīti noteikumi par neatbilstību novēršanu starp iespiesto un elektronisko izdevumu, kuri abi ir vienādi oficiāli.

Priekšlikuma iespējamās ietekmes novērtējums

Komisija ir izvērtējusi trīs risinājumus attiecībā uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša publicēšanu.

- 1. risinājums: status quo saglabāšana, proti, vienīgi izdevums papīra formātā ir juridiski saistoša oficiāla publikācija, savukārt Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša tiešsaistes izdevums kalpo vienīgi informācijas nolūkiem.

- 2. risinājums: Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša publicēšana vienīgi elektroniskā formātā.

- 3. risinājums: Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša publicēšana gan papīra, gan elektroniskā formātā, kuriem abiem būtu vienāds juridiskais spēks un ietekme.

Ja elektroniskajam izdevumam būtu juridisks spēks, tas sniegtu šādas būtiskas priekšrocības:

- tiktu nodrošināta plašāka, vienkāršāka un tūlītēja piekļuve ES tiesību aktiem;

- jebkurā laikā tiktu nodrošināta bezmaksas piekļuve elektroniskajam izdevumam;

- šāda elektroniska publikācija atbilstu Digitālās programmas prioritātēm, par kurām ES iestādes ir vienojušās, un sekmētu tiešsaistes pakalpojumu aizvien plašāku izmantošanu.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Galvenie priekšlikuma noteikumi

Saskaņā ar šo priekšlikumu elektroniskā publikācija būtu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša juridiski saistoša oficiāla publikācija. Taču iespiestais izdevums tiktu izmantots, lai nodrošinātu publikācijas juridiskās sekas gadījumos, kad izņēmuma un pagaidu kārtā tehnisku iemeslu dēļ ir radušies neparedzēti elektroniskās publikācijas pārrāvumi (piemēram, kiberuzbrukumi, neparedzēti iekārtu darbības traucējumi), kas ilgst vairāk nekā vienu dienu. Šādos apstākļos iespiesta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša izdevums elektroniskā formātā jāpublicē, tiklīdz tehniskā sistēma ir atsākusi darboties. Par publikācijas datumu uzskatāms iespiestajā izdevumā norādītais datums, taču pēc tam publicētais izdevums elektroniskā formātā ir noteicošais gadījumā, ja starp šiem diviem izdevumiem vērojamas neatbilstības.

Priekšlikumā ir apskatīts arī jautājums par tehniskajām prasībām, kādas jāizpilda, lai elektroniskā publikācija būtu uzskatāma par juridiski saistošu oficiālu publikāciju, un noteikta Publikāciju biroja kompetence šajā jomā.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pants.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikuma darbības joma attiecas tikai uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju un tehniskajām prasībām, izpildot kuras tā uzskatāma par juridiski saistošu oficiālu publikāciju.

Juridisko instrumentu izvēle

Regula ir vienīgais piemērotais instruments, jo tā ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Eiropas iedzīvotājiem būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve ES tiesību aktiem, un līdz ar to Eiropas iedzīvotājiem piekļuve Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajam izdevumam jānodrošina tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem nosacījumiem.

IETEKME UZ BUDŽETU

Piešķirot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajai publikācijai saistošu juridisku spēku, budžets netiek ietekmēts.

Tomēr tehniskajā infrastruktūrā, kas nodrošina elektronisko publikāciju, ir jāveic ieguldījumi informācijas tehnoloģijas jomā. Pirms Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša publicēšanas autentiskā elektroniskā formātā 2009. gadā saistībā ar administratīvo autonomiju tika iztērēti 38 000 euro, lai izveidotu un testētu tehnisko sistēmu. Turpmākie ieguldījumi attīstības jomā un uzturēšanas un sistēmas ekspluatācijas izmaksas jāsedz visām iestādēm, jo pienākums publicēt tiesību aktus ir šo iestāžu uzdevums. Sadales koeficienta aprēķina metodes pamatā ir Oficiālā Vēstneša L un C sēriju lapu skaits katrai iestādei n-2 gadā. Koeficients 2011. gadam ir noteikts, balstoties uz 2009. gada skaitļiem:

- Eiropas Komisija: 47,64 %;

- Eiropas Savienības Padome: 21,96 %;

- Eiropas Parlaments: 21,94 %;

- Ekonomikas un sociālo lietu komiteja: 3,29 %;

- Eiropas Savienības Tiesa: 3,17 %;

- Revīzijas palāta: 1,25 %;

- Reģionu komiteja: 0,75 %.

Budžeta noteikumi jāizstrādā saskaņā ar šo sadales koeficientu.

2011/0070 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[7],

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. pants attiecas uz publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Savienības tiesību aktu stāšanos spēkā.

2. Lai gan Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis pieejams arī tiešsaistē, tā iespiestais izdevums visās Savienības oficiālajās valodās šobrīd ir vienīgā juridiski saistošā publikācija.

3. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas 2009. gada 26. jūnija Lēmumu 2009/496/EK, Euratom par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību[8] Publikāciju birojs ļauj iestādēm pildīt to pienākumus tiesību aktu publicēšanas jomā.

4. No Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-161/06 Skoma-Lux sro pret Celni u.c. [9] izriet, ka Savienības tiesību akti nav piemērojami privātpersonām, ja šie tiesību akti nav pienācīgi publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un šādu tiesību aktu pieejamība internetā nav pielīdzināma juridiski saistošai oficiālai publikācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , jo Savienības tiesībās šajā jautājumā nav noteikumu.

5. Ja publikācija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajā formātā būtu uzskatāma par juridiski saistošu oficiālu publikāciju, varētu ātrāk un lētāk piekļūt Savienības tiesību aktiem.

6. Komisijas paziņojumā par Digitālo programmu Eiropai uzsvērts[10], ka piekļuve juridiskam saturam tiešsaistē sekmē digitālā iekšējā tirgus attīstību, kā rezultātā tiek radīts tautsaimniecisks un sabiedrisks labums.

7. Tādēļ jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskās publikācijas autentiskumu, integritāti un nemainību.

8. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvu 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu[11] tiek noteiktas juridiskās sekas, kādas ir elektroniskajam parakstam kā autentificēšanas metodei. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskā izdevuma integritāti, autentiskumu un nemainību, uzlabots elektroniskais paraksts, kas pamatojas uz kvalificētu sertifikātu un ko radījusi droša paraksta radīšanas ierīce saskaņā ar šo direktīvu, sabiedrībai sniedz pietiekamas garantijas.

9. Jānodrošina piekļuve EUR-Lex tīmekļa vietnei, ievērojot pienākumu aizsargāt personas ar invaliditāti saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[12].

10. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu noteikto mērķi, proti, ļaut Eiropas iedzīvotājiem paļauties uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju, jo regulas darbības joma attiecas tikai uz to, lai šāda publikācija būtu oficiāla, tāpat kā šobrīd oficiāla ir iespiestā publikācija.

11. Līgums šīs regulas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas paredzētas 352. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

12. Saskaņā ar šo regulu Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi publicē elektroniskā formātā Savienības oficiālajās valodās.

13. Elektroniskā formātā publicēts Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (turpmāk " Oficiālā Vēstneša elektroniskais izdevums") ir juridiski saistoša oficiāla publikācija.

2. pants

14. Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu paraksta ar uzlabotu elektronisko parakstu, kas pamatojas uz kvalificētu sertifikātu un ko radījusi droša paraksta radīšanas ierīce saskaņā ar Direktīvu 1999/93/EK. Kvalificēto sertifikātu un tā atjaunošanu publicē EUR-Lex tīmekļa vietnē, lai sabiedrība varētu pārbaudīt uzlaboto elektronisko parakstu un pārliecināties, ka Oficiālā Vēstneša elektroniskais izdevums ir autentisks.

15. Oficiālā Vēstneša elektroniskajā izdevumā norādīts tā publicēšanas datums.

16. Oficiālā Vēstneša elektroniskais izdevums sabiedrībai ir pieejams EUR-Lex tīmekļa vietnē neierobežotu laika periodu. Par piekļuvi elektroniskajam izdevumam samaksa netiek pieprasīta.

17. EUR-Lex tīmekļa vietne ir pieejama visiem lietotājiem. Personām ar invaliditāti Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis pieejams arī alternatīvā elektroniskā formātā, kam nav juridisku seku. Šī alternatīvā versija tiek arī arhivēta.

3. pants

18. Publikāciju birojs arī turpmāk drīkst iespiest Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi . Iespiestais izdevums nav juridiski saistoša oficiāla publikācija, neskarot 4. panta 2. punktu.

19. Par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša iespiestajiem eksemplāriem iekasē maksu par iespiešanu un piegādi.

4. pants

20. Ja Oficiālā Vēstneša elektroniskais izdevums nav pieejams Publikāciju biroja informācijas sistēmas neparedzētu un ārkārtas pārrāvumu dēļ, piekļuvi tam atjauno pēc iespējas drīzāk.

21. Ja piekļuvi nav iespējams atjaunot vienas darba dienas laikā, Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi publicē iespiestā formātā, kam ir juridiskas sekas. Tiklīdz informācijas sistēma atsāk darboties, publicē attiecīgo Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu.

22. Saskaņā ar 2. punktu publicēto tiesību aktu publicēšanas datums ir iespiestā izdevuma publicēšanas datums. Ja starp Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu un iespiesto izdevumu vērojamas neatbilstības, saskaņā ar 2. punktu noteicošais ir elektroniskais izdevums.

5. pants

23. Saistībā ar Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu Publikāciju biroja kompetencē ir šādi uzdevumi:

24. Oficiālā Vēstneša publicēšana un tā autentiskuma nodrošināšana;

25. tās informācijas sistēmas īstenošana, pārraudzība un uzturēšana, ar kuras palīdzību tiek veidots elektroniskais izdevums, un šīs sistēmas modernizēšana atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem tehnikas jomā;

26. tehniskā aprīkojuma ieviešana un paplašināšana, lai visiem lietotājiem nodrošinātu piekļuvi Oficiālā Vēstneša elektroniskajam izdevumam;

27. iekšējās drošības noteikumu izstrāde un noteikumu izstrāde par piekļuvi informācijas sistēmai, ar kuras palīdzību veido Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu;

28. dokumentu elektroniskā formātā saglabāšana un arhivēšana un to apstrāde atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā.

29. Publikāciju birojs īsteno 1. punktā minētās kompetences saskaņā ar Lēmumu 2009/496/EK, Euratom.

6. pants

Šī regula stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Sagatavota […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes Regulai par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju.

1.2 Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

Nepiemēro, priekšlikums attiecas uz Komisijas un to citu iestāžu administratīvajiem izdevumiem, kurām to pieņemtie akti jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Nepiemēro.

Mērķi

Eiropas Savienības daudzgadu stratēģiskais mērķis vai stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikums sekmē mērķa par tiešsaistes satura vienota tirgus attīstību sasniegšanu, kā paredzēts pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai", kas iesniegta saistībā ar EIROPA 2020 Stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis

Veicināt publikāciju un tiešsaistes informācijas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un mērķauditorijām (juridisko profesiju pārstāvjiem).

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Nepiemēro.

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem / mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķauditorija ir ES iedzīvotāji un uzņēmumi, kuriem būtu jāgūst labums, saņemot bezmaksas, tūlītēju un vienkāršotu piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktu oficiālai publikācijai.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma / iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Rezultātu rādītāji, kas priekšlikuma īstenošanas laikā ir jāuzrauga:

- Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša juridiski saistošā oficiālā elektroniskā izdevuma aplūkojumu skaits;

- iespiesto eksemplāru pasūtījumu skaits salīdzinājumā ar abonementu skaitu laikā, kad elektroniskajai publikācijai nebija juridiska spēka;

- Publikāciju birojam iesniegto sūdzību skaits attiecībā uz grūtībām piekļūt juridiski saistošam oficiālam Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša izdevumam, kuras ir radušās ar Publikāciju biroja informācijas sistēmu saistītu iemeslu dēļ.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot tiesisko noteiktību, panākot, ka Eiropas Savienības tiesībās noteikto tiesību izmantošanu un pienākumu izpildi var nodrošināt, balstoties uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša oficiālajā elektroniskajā izdevumā. Piekļuve juridiski saistošai oficiālai elektroniskajai publikācijai jānodrošina brīdī, kad priekšlikums stājas spēkā.

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Tā kā priekšlikums attiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktu publikācijas veidu, vajadzīgos pasākumus var veikt tikai Eiropas Savienības līmenī. Turklāt juridiskā instrumenta izvēle atspoguļo vajadzību nodrošināt, lai visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu vienādi piekļuves nosacījumi.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iepriekš Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis elektroniskā formātā tika publicēts vienīgi informācijas nolūkā. Šis priekšlikums galvenokārt ir sekas tam, ka elektroniskā izdevuma aplūkojumu skaits pastāvīgi palielinās.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Nepiemēro.

Ilgums un finansiālā ietekme

( Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

- pēc kura turpinās normāla darbība

Paredzētie pārvaldības veidi

x Centralizēta tieša pārvaldība , ko Publikāciju biroja vadības komitejā pārstāvēto iestāžu vārdā veic Publikāciju birojs, skatīt 2.1. punktu.

( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot

( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām

Piezīmes

Nepiemēro.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Tiek ierosināts, ka Publikāciju birojs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu publicē saskaņā ar Lēmumu 2009/496/EK, Euratom un līdz ar to saskaņā ar šajā lēmumā minētajiem uzraudzības un ziņošanas noteikumiem.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

Publikāciju biroja informācijas sistēmā iespējami tehniski traucējumi, kuru rezultātā nav iespējams piekļūt elektroniskajam izdevumam. Ja piekļuvi šādos gadījumos nav iespējams atjaunot vienas darbadienas laikā, izdevums papīra formātā ir juridiski saistoša oficiāla publikācija.

Tāpat arī konstatēts risks saistībā ar drošību, kura novēršanas nolūkā Publikāciju birojam saskaņā ar Lēmumu 2009/496/EK, Euratom ir jāizstrādā iekšējās drošības noteikumi un noteikumi par piekļuvi informācijas sistēmai.

Paredzētās kontroles metodes

Nepiemēro.

Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Nepiemēro.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Skaits [Izdevumu kategorija… … … ... ... ... ... ... ...] | dif./nedif. ([13]) | no EBTA valstīm[14] | no kandidātvalstīm[15] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

5 | Eiropas Komisija: 26011101 [Oficiālais Vēstnesis (L un C)] Eiropas Parlaments: 3240 [Oficiālais Vēstnesis] Padome: 2211 [Oficiālais Vēstnesis] Tiesa: 2740 [Oficiālais Vēstnesis] Revīzijas palāta: 2740 [Oficiālais Vēstnesis] Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (ESK): 2604 [Oficiālais Vēstnesis] Reģionu komiteja: 2604 [Oficiālais Vēstnesis] | Nedif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | 5 | „Administratīvie izdevumi” |

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) |

- 502. pants | p.m. |p.m. |p.m. |p.m. |p.m. | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

26011101

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Šobrīd ieņēmumu avots ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša abonementi un iespiestais izdevums. Tiklīdz elektroniskais izdevums būs vienīgā juridiski spēkā esošā publikācija, paredzams, ka abonementu skaits samazināsies un būs tuvu 0.

[1] 2007. gada 11. decembra spriedums lietā C-161/06 Skoma-Lux sro pret Celní ředitelství Olomouc ( Recueil 2007, I-10841. lpp.).

[2] Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas Lēmums 2009/496/EK, Euratom par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību (OV L 168, 30.6.2009., 41. lpp.).

[3] COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[4] COM (2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.

[5] COM(2010) 743, 15.12. 2010.

[6] E-likumu jautājumu darba grupas 2010. gada 26. oktobra sanāksmē izdarītie secinājumi.

[7] OV C […]., […]., […]. lpp.

[8] OV L 168, 30.6.2009., 41. lpp.

[9] Recueil 2007, I-10841. lpp.

[10] COM (2010) 245 galīgā redakcija/2.

[11] OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

[12] OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.

[13] Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[14] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[15] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[16] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.