52011PC0072

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 7.3.2011

COM(2011) 72 galīgā redakcija

2011/0046 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013) {COM(2011) 71 final}{COM(2011) 73 final}{COM(2011) 74 final}{SEC(2011) 204 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1 Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar Euratom līgumu kodolenerģijas pētniecības programmas ilgums nepārsniedz 5 gadus. Spēkā esošie tiesību akti zaudēs tiesisko ietekmi 2011. gada beigās. Šim paskaidrojuma rakstam ir pievienots priekšlikums pieņemt Padomes Lēmumu par Euratom pamatprogrammu (2012–2013).

Euratom pamatprogramma attiecas uz pētniecības pasākumiem kodolenerģētikas jomā (kodolsintēze un kodola skaldīšana) un aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Pamatprogrammā ir paredzēts kopējais budžets tiešajām un netiešajām darbībām, noteikti pasākumu mērķi pētniecības un izstrādes jomā, kā arī šo darbību atbalsta instrumenti. Īpašajās programmās ir noteikti sīki izstrādāti zinātniskie mērķi.

Priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt ES finansētās pētniecības un mācību pasākumu nepārtrauktību kodolzinātnes un kodoltehnoloģiju jomā 2012.–2013. gadā, tādējādi saglabājot iedarbīgās un efektīvās programmas, kuru ietvaros šobrīd dalībvalstīs tiek sekmētas un koordinētas darbības ES pievienotās vērtības paaugstināšanai.

Piemēram, Euratom pamatprogrammai ir izšķiroša nozīme, ja Eiropa vēlas palielināt ienākumus no ieguldījumiem ITER , kam uzsākts būvniecības posms un kas ir atkarīgs no Eiropas kodolsintēzes enerģijas pētniecības programmas atbalsta.

Tāpat arī Euratom līdzfinansētajai pētniecībai ir svarīga loma, lai uzlabotu kodola skaldīšanu un citu rūpniecībā un medicīnā izmantojamu jonizējošā starojuma veidu drošumu, resursu efektīvu izmantošanu un rentabilitāti, turklāt dažiem pētniecības projektiem ir būtiska un veicinoša nozīme nesen uzsāktajā Eiropas Ilgtspējīgajā kodolrūpniecības iniciatīvā ( ESNII ), kas ir viena no sešām Eiropas iniciatīvām rūpniecības nozarē un kas tika uzsākta 2010. gadā Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna ( SET plāns) ietvaros.

Priekšlikumi par Euratom pamatprogrammu ir nepārprotami saistīti ar stratēģijas „Eiropa 2020” un „Enerģija 2020” mērķiem. Programma sekmēs pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība”, atbalstot pētniecību pirmskomercializācijas posmā un veicinot tehnoloģiju nodošanas procesu starp augstāko mācību iestādēm un rūpniecības uzņēmumiem, tāpat programma arī sekmēs pamatiniciatīvu „Resursu ziņā efektīva Eiropa”, ievērojami paaugstinot vispārējo kodolenerģijas ilgtspēju. Uzsverot mācību nozīmi visos programmas pasākumos, veicinot konkurētspēju pašreizējā kodolrūpniecībā un radot jaunu augsto tehnoloģiju rūpniecības sektoru kodolsintēzes enerģijas jomā, Euratom programma veicinās izaugsmi un sekmēs jaunu darbavietu izveidi dažādās disciplīnās.

Priekšlikumi par Euratom pamatprogrammu ir saskaņā ar Eiropadomes 2011. gada 4. februāra secinājumiem, kuros norādīts, ka ES un tās dalībvalstis veicinās ieguldījumus atjaunojamās enerģijas jomā, drošu un ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstīšanā, kā arī pievērsīs lielu uzmanību SET plānā noteikto tehnoloģiju prioritāšu īstenošanai. Gan kodolsintēze, gan kodola skaldīšana SET plānā ir identificētas kā enerģētikas tehnoloģijas, kas Eiropai jāuztur, jāattīsta un jāizveido, lai sasniegtu enerģētikas jomā izvirzītos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus.

Priekšlikumos par Euratom pamatprogrammu (2012–2013) ņemts vērā vienkāršošanas process, ko Komisija uzsāka 2010. gadā, un tas pašreizējo un turpmāko pētniecības programmu dara pievilcīgāku un pieejamāku labākajiem pētniekiem un novatoriskākajiem uzņēmumiem. Euratom pamatprogrammas (2012–2013) vienkāršošanas pasākumi tiks īstenoti ar Komisijas 2011. gada 24. janvāra Lēmumu C(2011)174.

1.2 Euratom pamatprogrammas 2012.–2013. gadam (tostarp ITER ) budžets

Priekšlikumos par Euratom pamatprogrammu 2012.–2013. gadam ir sniegtas vispārīgas nostādnes attiecībā uz pētniecības pasākumiem kodolenerģētikas jomā un norādīts atbilstīgs to finansējums. Tomēr sākotnēji kodolpētniecībai paredzētās provizoriskās apropriācijas daudzgadu finanšu shēmā no 2007. līdz 2013. gadam (DFS) nav pietiekamas, jo ir būtiski pieaugušas ITER izmaksas.

Izvērstāks situācijas novērtējums par ITER izmaksu pieaugumu tika sniegts Komisijas paziņojumā „ ITER stāvoklis un iespējamā turpmākā virzība”[1]. Ja nebūtu lemts par ITER budžeta palielināšanu, Euratom ieguldījums ITER projektā būtu tikai šim mērķim paredzētās apropriācijas daudzgadu finanšu shēmā, kā rezultātā Euratom nevarētu izpildīt ITER nolīgumā noteiktās saistības.

Padome 2010. gada 12. jūlija secinājumos atkārtoti apstiprināja apņemšanos atbalstīt ITER , atzina tā pieaugušās vajadzības pēc finansējuma un noteica vairākas vadlīnijas par izmaksu ierobežošanu un pārvaldību. Padome vienojās par to, ka līdz 2020. gadam ITER būvniecības posmā Eiropa ieguldīs līdzekļus līdz EUR 6,6 miljardu apmērā (2008. gada cenās). Minētajā summā ietverti laika posmam no 2012. līdz 2013. gadam paredzētie EUR 1,4 miljardi. Padome ir arī pilnvarojusi Komisiju apstiprināt ITER nepieciešamo finansējuma pamatapjomu, kas sekmēja Komisijas priekšlikumu grozīt daudzgadu finanšu shēmu, lai apmierinātu ITER papildu finanšu vajadzības[2].

ITER padomes ārkārtas sēdē 2010. gada 28. jūlijā tika apstiprināts nepieciešamais finansējuma pamatapjoms. Euratom atbalsts tika piešķirts ad referendum . Eiropas Parlamentam un Padomei vēl jāapstiprina Komisijas ierosinātie grozījumi.

Pēc Komisijas priekšlikuma par DFS grozījumiem Padome 2010. gada novembrī vienojās par 2010. gada budžeta rezervju izmantošanu un līdzekļu pārvietošanu DFS un Septītās ES pētniecības pamatprogrammas ietvaros, lai apmierinātu ITER papildu finanšu vajadzības EUR 1,3 miljardu apmērā, kas ir par EUR 100 miljoniem mazāk par EUR 1,4 miljardiem, kurus Padome ITER vajadzībām apstiprināja 2010. gada 12. jūlija secinājumos. Finansējuma samazinājums par EUR 100 miljoniem laika posmam no 2012. līdz 2013. gadam nav pretrunā ar Padomes apņemšanos sniegt Eiropas kopējo ieguldījumu līdz EUR 6,6 miljardu apmērā ITER būvniecības izmaksu segšanai un šo apņemšanos neatceļ.

2011. gada budžeta saskaņošanas procedūras gaitā un ņemot vērā ar to saistītās pārrunas par elastības instrumentu, budžeta lēmējinstitūcija nevienojās par Eiropas papildu finansējumu ITER. Tāpēc 2011. gada laikā šajā jautājumā pēc iespējas drīz jāpieņem lēmums, kas balstīts uz Komisijas priekšlikumu[3].

Šajos apstākļos Komisija ierosina likumdošanas procesu saistībā ar priekšlikumiem par Euratom pamatprogrammu 2012.–2013. gadam īstenot vienlaikus ar ITER budžeta un 2012. gada budžeta izskatīšanu. Vienošanās par papildu finansējumu ļaus ātri pieņemt Euratom pētniecības programmu 2011. gadam; šāds lēmums ir svarīgs, lai turpinātu Euratom atbalstu tādu kodoliekārtu ekspluatācijai kā JET un Kopīgā pētniecības centra ( JRC ) tiešajām darbībām.

1.3 Euratom pamatprogrammas (2012–2013) saturs

Šī pamatprogramma ir tiesību aktu paketes daļa, kurā ietverti priekšlikumi lēmumiem par pašu pamatprogrammu, divām īpašajām programmām (tiešajām un netiešajām darbībām) un dalības noteikumiem. Tajā izklāstīti zinātniskie un tehnoloģiskie pētniecības pasākumu mērķi un paredzēti atbilstoši noteikumi pētniecības organizāciju, universitāšu un rūpniecības uzņēmumu dalībai. Pamatprogramma attiecas uz ITER būvniecību, ar to saistīto kodolsintēzes pētniecības programmu, pētniecības pasākumiem par kodola skaldīšanu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu, kā arī JRC tiešajām darbībām kodoldrošības un drošuma jomā.

Euratom pamatprogrammā 2012.–2013. gadam kopumā ietverti tie paši zinātniskie, tehniskie un stratēģiskie mērķi un izmantotas tās pašas finansēšanas shēmas kā pašreizējā Septītajā pamatprogrammā no 2007. līdz 2011. gadam. Tomēr programma pēdējo piecu gadu laikā ir attīstījusies, un tajā ir jāņem vērā jaunāko pētījumu rezultāti, jaunais politiskais konteksts, kā arī pētniecības situācija Eiropā. Politikas veidošanas ziņā būtiskākais notikums bija tas, ka tika pieņemts un apstiprināts SET plāns kā daļa no plaša pasākumu kopuma, kas ir vērsts uz nākotnē gaidāmu enerģētikas problēmu risināšanu.

Euratom pamatprogrammas 2012.–2013. gadam vispārējie mērķi ir šādi:

- kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā izstrādāt drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski stabilu enerģijas avota tehnoloģiju;

- kodola skaldīšanas un aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā veicināt kodola skaldīšanas un citu rūpniecībā un medicīnā izmantojamu jonizējošā starojuma veidu drošumu, resursu efektīvu izmantošanu un rentabilitāti, kā arī veicināt kodoldrošību (kodoldrošības aizsargpasākumi, neizplatīšana, nelegālas kodolmateriālu tirdzniecības apkarošana un ar kodolmateriāliem saistītā tiesu ekspertīze).

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1 Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar Euratom Līgumu Komisija ir apspriedusies ar Euratom Zinātnes un tehnikas komiteju (ZTK). Priekšlikums par Euratom pamatprogrammu ir balstīts arī to pārrunu rezultātos, kas tika rīkotas ar Padomi ITER projekta apspriešanai .

2.2 Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Gatavojot priekšlikumu par Euratom pamatprogrammu, Komisija ir izmantojusi vairākus avotus, tostarp:

- Euratom Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējumus, ko veikušas neatkarīgas ekspertu grupas;

- ziņojumu par Eiropas kodolsintēzes attīstības nolīgumu ( EFDA ) pēc ad-hoc pētniecības grupas darba saistībā ar kodolsintēzes pētniecības un izstrādes programmas nākotni;

- JRC valdes ieguldījumu;

- Euratom Zinātnes un tehnikas komitejas (ZTK) ieguldījumu par Euratom Septītās pamatprogrammas pagarināšanu un turpmāko pētniecības programmu sagatavošanu;

- tādus ziņojumus kā konceptuālie dokumenti un stratēģiskās izpētes programmas, ko izstrādājušas šādas tehniskās platformas/ tehniskie forumi: Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platforma ( SNETP )[4], Ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģijas ieviešanas platforma ( IGD-TP )[5] un Eiropas daudznozaru iniciatīva par nelielām jonizējošā starojuma devām ( MELODI )[6].

2.3 Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas noteikumu (Komisijas Regula (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002) 21. pantu Komisija ir sagatavojusi ex ante novērtējumu. Tā kā šī priekšlikuma mērķis ir turpināt Euratom pamatprogrammas (2012–2013) pasākumus saskaņā ar to pašu finanšu plānu, prasība par ietekmes novērtējumu ir atcelta.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.2 Juridiskais pamats

Šīs pamatprogrammas juridiskais pamats sniegts Euratom līguma 1., 2., 4. un 7. pantā.

3.2 Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips

Euratom dalībai kodolpētniecībā ir pievienotā vērtība, kas izpaužas kā pārrobežu ietekme, apjomradīti ietaupījumi un ieguldījums tirgus nepilnību novēršanā. Euratom projekti saistībā ar kodolsintēzi, kodola skaldīšanu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu var sniegt iespēju pētniecības jomā sasniegt nepieciešamo „kritisko masu”, mazinot komerciālo risku un veicinot privātus ieguldījumus. Euratom darbībām ir arī svarīga loma ar kodolenerģētiku saistītu prasmju un zināšanu pārrobežu nodošanā, izcilības veicināšanā pētniecības un inovāciju jomā, uzlabojot pamatiespējas, kvalitāti un Eiropas mēroga konkurenci, un cilvēkresursu pilnveidošanā mācību, mobilitātes un profesionālās izaugsmes rezultātā.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumā lēmumam ir pievienots „Tiesību akta finanšu pārskats”, kurā izklāstīta ietekme uz budžetu un norādīti vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi.

2011/0046 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[7],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

tā kā:

(1) Kopīgi valstu un Eiropas centieni pētniecības un mācību jomā ir būtiski, lai veicinātu un nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un pilsoņu labklājību Eiropā.

(2) Ar Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013), turpmāk — Pamatprogramma (2012–2013), jāpapildina citas Savienības darbības pētniecības politikas jomā, kuras nepieciešamas, lai īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā ar nosaukumu „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[9], jo īpaši izglītības, mācību, konkurētspējas, inovāciju, rūpniecības, nodarbinātības un vides jomā.

(3) Pamatprogramma (2012–2013) jāveido, balstoties uz sasniegumiem Kopienas Septītajā pamatprogrammā, kas tika pieņemta ar Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 2006/970/ Euratom par Eiropas Atomenerģijas kopienas ( Euratom ) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību pasākumiem kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads)[10], ar mērķi radīt Eiropas Pētniecības telpu un attīstīt uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku un sabiedrību Eiropā.

(4) Pamatprogrammai (2012–2013) jāsekmē „Inovācijas Savienības” (viena no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, kas pieņemta ar Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu ar nosaukumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas Savienība””[11]) īstenošana, veicinot konkurenci zinātnes izcilības jomā un paātrinot svarīgāko inovāciju izstrādi kodolenerģētikas jomā ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai.

(5) Eiropas enerģētikas politikas nostādnēs atzīts, ka kodolenerģētika potenciāli var sekmēt konkurētspēju, CO2 emisiju samazināšanu un energoapgādes drošību. Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns ( SET plāns), kas izklāstīts Komisijas 2007. gada 22. novembra paziņojumā ar nosaukumu „Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns ( SET plāns) „Ceļā uz zemas oglekļa emisijas nākotni””[12] paātrina daudzveidīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādi. Tostarp tiek izstrādātas arī kodolenerģijas tehnoloģijas, jo tām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir vislielākais potenciāls ar enerģētiku un klimatu saistīto mērķu sasniegšanai.

(6) Attiecībā uz kodola skaldīšanu SET plānā atzīts, ka galvenās ar tehnoloģijām saistītās grūtības Savienības izvirzīto 2020. gada enerģētikas mērķu sasniegšanai ir konkurētspējas saglabāšana kodola skaldīšanas tehnoloģiju jomā un ilgtermiņa risinājumu nodrošinājums atkritumu apsaimniekošanā. Lai sasniegtu 2050. gada mērķi par sabiedrību ar zemu CO2 līmeni, ar SET plānu Kopiena tiek pilnvarota pabeigt sagatavošanās darbus jaunas paaudzes (IV paaudzes) paaugstināta noturīguma skaldīšanas reaktoru demonstrācijai. Ar SET plānu ir izveidota Eiropas kodolrūpniecības iniciatīva par ilgtspējīgu kodola skaldīšanu.

(7) Attiecībā uz kodolsintēzi SET plānā ir atzīta ITER nozīme un vajadzība iesaistīt rūpniecības uzņēmumus jau agrīnā stadijā, kad tiek gatavotas ar demonstrējumiem saistītās darbības. Stratēģisks ilgtermiņa mērķis kodolsintēzes pētniecībā ir DEMO — demonstrējuma kodolsintēzes spēkstacijas — izveide.

(8) Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē nolēma, ka ES un tās dalībvalstis veicinās ieguldījumus atjaunojamās enerģijas un drošu un ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju jomā un pievērsīs lielu uzmanību Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā ( SET plāns) noteikto tehnoloģiju prioritāšu īstenošanai.

(9) Euratom ir izveidojusi vienotu un pilnībā integrētu kodolsintēzes pētniecības programmu, kurai ir starptautiski vadoša loma kodolsintēzes kā enerģijas avota pilnveidē.

(10) Pēc Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmuma, ar ko apstiprina Eiropas Atomenerģijas kopienas pievienošanos Pamatnolīgumam par starptautisko sadarbību ceturtās paaudzes kodolenerģijas sistēmu pētniecībā un izstrādē, 2006. gada 11. maijā Kopiena pievienojās Ceturtās paaudzes starptautiskā foruma pamatnolīgumam ( GIF ). Ar GIF tiek koordinēta daudzpusējā sadarbība pirmskonceptuālu konstrukciju pētniecībā saistībā ar vairākām progresīvām kodolsistēmām. Tāpēc šajā jomā, kas ir cieši saistīta arī ar SET plānu, Kopiena ir uzņēmusies starptautiskas sadarbības saistības.

(11) Padomes secinājumos par prasmju trūkumu kodolenerģijas jomā, ko Padome pieņēma 2008. gada 1. un 2. decembra sanāksmē, atzīts, ka kodolenerģijas jomā Kopienā ir būtiski saglabāt augstu mācību līmeni.

(12) Komisija 2010. gadā saņēma galīgos ziņojumus par ārējo novērtējumu attiecībā uz Kopienas kodolpētniecības pasākumu īstenošanu un rezultātiem laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam, ietverot gan tiešās, gan netiešās darbības.

(13) Galvenajai kodolsintēzes pētniecības pasākumu iezīmei Pamatprogrammas (2012–2013) ietvaros jābūt ITER realizēšanai Eiropā saskaņā ar 2006. gada 21. novembra Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai[13].

(14) Pamatprogrammas (2012–2013) darbības laikā Kopienas pasākumus ITER realizēšanai, jo īpaši ITER būvei Kadarašā un ITER tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei, vada Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām saskaņā ar Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/198/ Euratom , ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības[14].

(15) Īstenojot šajā pamatprogrammā atbalstītos pētniecības pasākumus, jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(16) Ar šo lēmumu attiecībā uz visu pamatprogrammas (2012–2013) darbības laiku nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[15] 37. punkta nozīmē.

(17) Kopīgajam pētniecības centram ( JRC ) jāpalīdz nodrošināt uz patērētājiem vērstu zinātnisku un tehnoloģisku atbalstu Savienības politisko iniciatīvu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai. Šajā ziņā JRC jāturpina darboties kā neatkarīgam Savienības zinātnes un tehnoloģiju etaloncentram tā īpašās kompetences jomās.

(18) Lai panāktu savstarpēju ieguvumu, ir svarīga Eiropas pētniecības starptautiskā un pasaules dimensija. Jāparedz iespēja Pamatprogrammā (2012–2013) piedalīties valstīm, kuras šādā nolūkā noslēgušas vajadzīgos nolīgumus, un projektu līmenī jāparedz iespēja tajā uz savstarpēja izdevīguma pamata piedalīties iestādēm no trešām valstīm un starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām.

(19) Pamatprogrammai (2012–2013) jāveicina Savienības paplašināšanās, sniedzot zinātnisku un tehnoloģisku atbalstu kandidātvalstīm, lai tās varētu īstenot Savienības aquis un integrēties Eiropas Pētniecības telpā.

(20) Komisija 2009. gada 26. marta paziņojumā par kodolieroču neizplatīšanu[16] atzīst JRC nozīmi kodoldrošības pētniecības jomā un ar to saistītajos mācību pasākumos.

(21) Tāpat arī jāveic attiecīgi pasākumi pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanai saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[17], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[18], un Eiropas Padomes 1999. gada 25. maija Regulu ( Euratom ) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[19].

(22) Komisija ir apspriedusies ar Euratom Zinātnes un tehnikas komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatprogrammas pieņemšana

Ar šo laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un mācību pasākumiem kodolenerģijas jomā, turpmāk — „Pamatprogramma (2012–2013)”.

2. pants

Mērķi

1. Veicinot „Inovācijas Savienības” un Eiropas Pētniecības telpas izveidi, Pamatprogrammā (2012–2013) ievēro Līguma 1. pantā un 2. panta a) punktā noteiktos vispārīgos mērķus.

2. Pamatprogramma (2012–2013) ietver Kopienas pētniecību, tehnoloģiju izstrādi, starptautisko sadarbību, tehniskās informācijas izplatīšanu, ekspluatācijas pasākumus un mācības, kas tiks noteiktas divās īpašās programmās.

3. Pirmā īpašā programma attiecas uz šādām netiešajām darbībām:

a) pētniecība kodolsintēzes jomā droša, ilgtspējīga, videi nekaitīga un ekonomiski stabila enerģijas avota tehnoloģijas izstrādei;

b) kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu kodola skaldīšanas un citu rūpniecībā un medicīnā izmantojamu jonizējošā starojuma veidu resursu efektivitātes, rentabilitātes un jo īpaši drošuma veicināšanai.

4. Otra īpašā programma ir saistīta ar Kopīgā pētniecības centra ( JRC ) tiešajām pētniecības darbībām kodoldrošības un drošuma jomā.

5. Īpašo programmu mērķi un vispārējas pamatnostādnes ir izklāstītas I pielikumā.

3. pants

Maksimālais finansējuma apjoms un katrai īpašajai programmai piešķirtā finansējuma īpatsvars

Maksimālais finansējuma apjoms Pamatprogrammas (2012–2013) īstenošanai ir EUR 2 560 270 000. Šīs summas sadalījums ir šāds (EUR):

a) īpašajai programmai, ko paredzēts īstenot netiešo darbību veidā:

- kodolsintēzes pētniecība — 2 208 809 000;

- kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu — 118 245 000;

b) īpašajai programmai, ko paredzēts īstenot tiešo darbību veidā:

- JRC pasākumi kodolenerģijas jomā — 233 216 000.

Sīki izstrādāti noteikumi par Kopienas finansiālo līdzdalību Pamatprogrammā (2012–2013) ir izklāstīti II pielikumā.

4. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Savienības tiesību normu pārkāpuma gadījumā, tostarp attiecībā uz Pamatprogrammas (2012–2013) līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda uzņēmēja rīcība vai nolaidība un kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 un Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2185/96.

5. pants

Ētikas pamatprincipi

Visi Pamatprogrammas (2012–2013) pētniecības pasākumi jāveic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

6. pants

Uzraudzība, novērtēšana un pārskatīšana

1. Komisija pastāvīgi un sistemātiski uzrauga Pamatprogrammas (2012–2013) un tās īpašo programmu īstenošanu un regulāri ziņo par uzraudzības rezultātiem un izplata tos.

2. Pēc Pamatprogrammas (2012–2013) pabeigšanas līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija veic programmas pamatojuma, īstenošanas un sasniegumu ārējo novērtējumu, pieaicinot neatkarīgus ekspertus. Novērtējuma secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE UN TEHNOLOĢISKIE MĒRĶI, TĒMAS UN PASĀKUMI

IEVADS

Pamatprogrammu (2012–2013) veido divas daļas, kas atbilst „netiešajām” darbībām kodolsintēzes pētniecības jomā un saistībā ar kodola skaldīšanu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu, un JRC „tiešajām” pētniecības darbībām.

I.A. KODOLSINTĒZES ENERĢIJAS PĒTNIECĪBA

Mērķis

Izstrādāt zināšanu bāzi un īstenot ITER kā galveno pasākumu, lai izveidotu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski stabilu spēkstaciju reaktoru prototipus.

Pamatojums

Kodolsintēze ir potenciāli nozīmīgs veids, kā tuvāko desmitgažu laikā Savienībā īstenot ilgtspējīgu un drošu energoapgādi. Veiksmīga kodolsintēzes pilnveide dotu iespēju izmantot drošu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu enerģiju. Eiropas kodolsintēzes pētniecības ilgtermiņa mērķis, kas ietver visus ar kodolsintēzi saistītos pasākumus dalībvalstīs un asociētās trešās valstīs, ir kopīga reaktoru prototipu izveide tām spēkstacijām, kas atbilst minētajām prasībām un ir ekonomiski dzīvotspējīgas.

Galvenā prioritāte stratēģijā ilgtermiņa mērķa sasniegšanai ir ITER būvniecība (liela eksperimentāla iekārta, kas demonstrēs kodolsintēzes enerģijas zinātniski tehnisko iespējamību), kam sekos DEMO — kodolsintēzes spēkstacijas „demonstrējuma” — izveide. Paralēli ITER būvniecībai tiks īstenota specializēta pētniecības un izstrādes atbalsta programma ITER vajadzībām, kā arī ierobežoti pasākumi DEMO vajadzīgo tehnoloģiju un fizikālo pamatprincipu izstrādei.

Kodolsintēzes pētniecības un izstrādes pasaules mēroga dimensija ir iekļauta nolīgumā, ar ko izveido Starptautisko Kodolsintēzes enerģētikas organizāciju ITER projekta īstenošanai, un Japānas valdības un Kopienas nolīgumā, ar ko kopīgi īsteno plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā.

Starptautisko sadarbību veicina arī astoņi spēkā esoši divpusējie Sadarbības nolīgumi starp Kopienu un trešām valstīm.

Pasākumi

1. ITER realizēšana

Šajā sadaļā iekļauti pasākumi kopīgai ITER realizēšanai, jo īpaši attiecībā uz ITER Starptautiskās organizācijas un Eiropas ITER kopuzņēmuma pārvaldību un personāla nodrošinājumu, vispārēju tehnisko un administratīvo atbalstu, iekārtu un instalāciju būvi, kā arī atbalstu projektam būvniecības laikā.

2. Pētniecība un izstrāde ITER ekspluatācijas sagatavošanai

Specializētas fizikas un tehnoloģiju programmas ietvaros tiks izmantotas JET un citas ar ITER saistītās magnētiskās hermetizācijas iekārtas. Tajā paredzēts novērtēt galvenās ITER tehnoloģijas, konsolidēt ITER projekta izvēles un sagatavoties ITER ekspluatācijai.

3. Ierobežoti tehnoloģiskie pasākumi DEMO sagatavošanai

Paredzēts arī turpmāk izstrādāt kodolsintēzes materiālus un galvenās kodolsintēzes tehnoloģijas, un turpināsies komandas veiktais sagatavošanas darbs starptautiskās kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtas ( IFMIF ) būvniecībai.

4. Pētniecības un izstrādes pasākumi ilgākā laika posmā

Tiks īstenoti ierobežoti pasākumi saistībā ar uzlaboto koncepciju turpmāku pilnveidi magnētiskās hermetizacijas shēmām (galvenokārt saistībā ar W7-X stellaratora iekārtas ekspluatācijas sagatavošanu), kā arī teoriju un modelēšanu kodolsintēzes plazmas visaptverošai izpratnei.

5. Cilvēkresursi, izglītība un mācības

Tūlītējām un vidēja termiņa ITER vajadzībām, kā arī kodolsintēzes tālākai pilnveidei tiks īstenotas iniciatīvas, kuru mērķis ir sagatavot skaita, prasmju, augsta līmeņa mācību un pieredzes ziņā kvalificētu „ ITER paaudzi”.

6. Infrastruktūras

ITER būs jauna pētniecības infrastruktūra ar spēcīgu Eiropas dimensiju.

7. Inovāciju nodošanas procesi rūpniecības un tehnoloģiju jomā

ITER radīto inovāciju ātrai nodošanai Eiropas rūpniecībā ir nepieciešamas jaunas organizatoriskās struktūras. Šo uzdevumu veiks Kodolsintēzes rūpniecības inovācijas forums, kas izstrādās kodolsintēzes tehnisko plānu un cilvēkresursu pilnveides iniciatīvas, liekot uzsvaru uz inovācijām un potenciālu sniegt jaunus produktus un pakalpojumus.

I.B. KODOLA SKALDĪŠANA UN AIZSARDZĪBA PRET JONIZĒJOŠO STAROJUMU

Mērķis

Izveidot pārdomātu zinātniski tehnisko bāzi ar mērķi izstrādāt praktiskus risinājumus radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu drošākai apsaimniekošanai, sekmēt lielāku kodolenerģijas drošību, efektivitāti resursu izmantošanas ziņā un rentabilitāti, kā arī nodrošināt stabilu un sociāli pieņemamu sistēmu cilvēka un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma ietekmi.

Pamatojums

Kodolenerģija ir svarīga tēma debatēs par līdzekļiem klimata pārmaiņu novēršanai un Eiropas atkarības no importētās enerģijas mazināšanai. Augstāk attīstītas kodoltehnoloģijas piedāvā izredzes būtiski uzlabot efektivitāti un resursu izmantošanu, nodrošinot vēl augstāku drošības līmeni un radot vēl mazāk atkritumu nekā pašreizējās konstrukcijas. Pašreizējās ar šo nozari saistītās Eiropas iniciatīvas ietilpst Padomes un Eiropas Parlamenta apstiprinātā Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna ( SET plāns) darbības jomā, un tās sekmē kopīgos pasākumus, kas tiek veikti sadarbībā ar lielākajām trešām valstīm „Ceturtās paaudzes starptautiskā foruma” ( GIF ) ietvaros.

Kopš Septītās Euratom pamatprogrammas darbības sākuma ir uzsāktas trīs svarīgas Eiropas iniciatīvas sadarbībai kodolzinātnes un kodoltehnoloģiju jomā: Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platforma ( SNETP ), Ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģijas ieviešanas platforma ( IGD-TP ) un Eiropas daudznozaru iniciatīva par nelielām jonizējošā starojuma devām ( MELODI ). Kā SNETP , tā arī IGDTP pasākumi ļoti tuvu atbilst SET plānā izvirzītajām prioritātēm, un SNETP organizāciju pamatgrupa ir atbildīga par Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīvas ( ESNII ) īstenošanu, ko uzsāk atbilstīgi SET plānam. Minētās iniciatīvas ietver pasākumus, kas atbilst Pamatprogrammas (2012–2013) mērķim, nodrošinot, ka pamatprogramma ir iespējami efektīva un iedarbīga.

Arvien ciešāka kļūst saikne starp SNETP , IGDTP un MELODI , kā arī citiem ieinteresēto personu forumiem Savienības līmenī kā, piemēram, Eiropas Kodolenerģijas forumu ( ENEF ) un Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu ( ENSREG ), un šo procesu, cik iespējams, veicinās arī pamatprogrammas pasākumi.

Euratom pamatprogrammā (2012–2013) īpaša uzmanība veltīta tam, lai veicinātu augstu drošuma līmeni. Ņemot vērā valstu programmu pašreizējās ievirzes un atbalstot Savienības intereses kopumā, pamatprogrammas ietvaros arī turpmāk tiks atbalstītas iniciatīvas ar mērķi nodrošināt iekārtu, mācību un mācību iespēju Eiropā turpmāku atbilstību. Tas vairāk kā jebkas cits nodrošinās atbilstīgu drošuma kultūru.

Pasākumi

1. Atkritumu ģeoloģiskā apglabāšana

Uz īstenošanu orientēti pētniecības pasākumi saistībā ar visiem pārējiem būtiskajiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu dziļas ģeoloģiskās apglabāšanas aspektiem un attiecīgā gadījumā demonstrējumi saistībā ar tehnoloģijām un drošumu, kā arī lai pamatotu vienota Eiropas redzējuma izveidi atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas galvenajos jautājumos.

2. Reaktoru sistēmas

Pētniecība ar mērķi nodrošināt visu reaktoru sistēmu (tostarp degvielas cikla iekārtu), kuras tiek izmantotas vai izstrādātas Eiropā, drošu, efektīvu un ilgtspējīgāku darbību, ņemot vērā degvielas cikla atkritumu apsaimniekošanas aspektus kā, piemēram, sadalīšana un transmutācija.

3. Aizsardzība pret jonizējošo starojumu

Pētījumi par nelielu jonizējošā starojuma devu radīto risku, izmantojumu medicīnā un avāriju pārvaldību nolūkā radīt zinātnisko bāzi stabilai, taisnīgai un sociāli pieņemamai aizsardzības sistēmai, nevajadzīgi neierobežojot jonizējošā starojuma pozitīvās un plaši izplatītās lietojuma iespējas medicīnā un rūpniecībā.

4. Infrastruktūra

Atbalsts galvenās pētniecības infrastruktūras izmantojumam, pastāvīgai pieejamībai un savstarpējai sadarbībai iepriekš minētajās prioritārajās jomās.

5. Cilvēkresursi un mācības

Atbalsts zinātniskās kompetences un cilvēkresursu saglabāšanai un turpmākai pilnveidei ar mērķi ilgākā laika posmā kodolenerģijas jomā garantēt atbilstoši kvalificētu pētnieku, inženieru un darbinieku pieejamību.

II. KOPĪGĀ PĒTNIECĪBAS CENTRA ( JRC ) PASĀKUMI KODOLENERĢIJAS JOMĀ

Mērķis

JRC īpašās kodolenerģētikas programmas mērķis ir izpildīt līgumā noteiktos ar pētniecību un izstrādi saistītos pienākumus un gan Komisiju, gan dalībvalstis atbalstīt aizsargpasākumu un neizplatīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, kodoliekārtu un degvielas cikla drošuma, vides radioaktivitātes un aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā. JRC arī turpmāk stiprinās savu lomu kā Eiropas līmeņa etaloncentrs informācijas izplatīšanā un profesionāļu un jauno zinātnieku sagatavošanā un izglītošanā.

Pamatojums

Vismaz turpmākos piecdesmit gadus kodolenerģijai būs stratēģiska nozīme Savienības energoavotu struktūrā, sekmējot Savienības mērķa sasniegšanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, kā arī Savienības neatkarību, drošību un energoapgādes dažādošanu. To iespējams sasniegt, stingri ievērojot kodolenerģijas atbildīgas izmantošanas saistības, kas aptver drošumu un drošību.

Lai sasniegtu šo mērķi, jāuzlabo zināšanas, prasmes un kompetence, lai nodrošinātu vajadzīgo jaunākajiem zinātnes sasniegumiem atbilstīgu, neatkarīgu un uzticamu ekspertīzi Savienības politisko iniciatīvu atbalstam kodolreaktoru un degvielas cikla drošuma un kodoldrošības aizsargpasākumu jomā. JRC misijā uzsvērtais uz patērētājiem vērstais atbalsts Savienības politiskajām iniciatīvām tiks papildināts ar proaktīvu lomu Eiropas Pētniecības telpā, īstenojot augstas kvalitātes pētniecības pasākumus, kas cieši saistīti ar rūpniecību un citām struktūrām, un izveidojot tīklus ar publiskām un privātām iestādēm dalībvalstīs.

Pasākumi

1. Kodolatkritumu apsaimniekošana un ietekme uz vidi , pievēršot uzmanību neskaidrību mazināšanai un atklātu jautājumu risināšanai saistībā ar atkritumu apglabāšanu, ar nolūku izstrādāt efektīvus risinājumus kodolatkritumu ar augstu radioaktivitāti apsaimniekošanai, izmantojot abas galvenās iespējas (tiešā apglabāšana vai atdalīšana un transmutācija). Tiks arī izvērsti pasākumi aktinīdu materiālu fizikālo, ķīmisko un citu pamatīpašību labākai izpratnei un modelēšanai, kā arī izstrādāta augstas precizitātes atsauces kodoldatu datubāze kodolenerģētikas un ar kodolenerģētiku nesaistītu jomu (piemēram, medicīnas) vajadzībām. Papildu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu tiks īstenota radioaktīvo izotopu dispersijas vides modeļu turpmāka izstrāde saistībā ar vides radioaktivitātes monitoringa testiem, atbalstot valsts monitoringa procesa un sistēmu harmonizāciju.

2. Kodoldrošums , īstenojot pētījumus par pašreizējiem un jauniem degvielas cikliem, pašreizējo reaktoru drošumu Savienībā un reaktoru drošumu jaunās, inovatīvās konstrukcijās, kas var uzlabot novatorisku degvielas ciklu, ilgākas izdegšanas pakāpes vai jaunu tipu nākamās paaudzes degvielas efektivitātes, drošuma un drošības aspektus. Tiks veicināta arī drošības prasību un progresīvu novērtēšanas metožu izstrāde pašreizējām un jaunām reaktoru sistēmām. Turklāt JRC stiprinās Savienības statusu pasaulē, koordinējot Eiropas ieguldījumu Ceturtās paaudzes starptautiskā foruma pētniecības un izstrādes iniciatīvā, veicot integrācijas funkcijas un izplatot pētījumu rezultātus šajā jomā.

3. Kodoldrošība , turpmāk atbalstot Kopienas saistību izpildi, jo īpaši, attīstot metodes degvielas cikla iekārtu kontrolei un īstenojot papildprotokolu, tostarp vides paraugu ņemšanu un integrētos drošības pasākumus, kā arī pasākumus, lai novērstu radioaktīvo un kodolmateriālu plūsmas novirzi saistībā ar šādu materiālu nelegālu tirdzniecību, tostarp ar kodolmateriāliem saistīto tiesu ekspertīzi.

II PIELIKUMS

FINANSĒŠANAS SHĒMAS

Saskaņā ar dalības noteikumiem, kas izstrādāti Pamatprogrammas (2012–2013) īstenošanai, Kopiena atbalstīs pētniecības un tehnoloģiskās izstrādes, kā arī demonstrējumu pasākumus īpašajās programmās ar vairāku finansēšanas shēmu palīdzību. Šīs shēmas — vai nu atsevišķi, vai kombinācijā ar citām — tiks izmantotas, lai finansētu dažādas visā Pamatprogrammā (2012–2013) īstenoto darbību kategorijas.

1. FINANSĒŠANAS SHĒMAS KODOLSINTĒZES JOMĀ

Ņemot vērā pētniecības pasākumu īpašo dabu kodolsintēzes jomā, nepieciešams ievērot īpašus noteikumus. Finansiāls atbalsts tiks sniegts pasākumiem, ko veic, pamatojoties uz kārtību, kas noteikta:

1.1. Asociācijas līgumos starp Komisiju un dalībvalstīm vai pilnīgi asociētām trešām valstīm vai starp Komisiju un iestādēm dalībvalstīs vai pilnīgi asociētās trešās valstīs Kopienas kodolsintēzes enerģijas pētniecības programmas daļas izpildei saskaņā ar Līguma 10. pantu;

1.2. EFDA nolīgumā, kas ir daudzpusējs nolīgums starp Komisiju un dalībvalstu un asociēto trešo valstu vai dalībvalstu un asociēto trešo valsu pilnvarotām organizācijām, kas cita starpā nodrošina bāzi tālākai kodolsintēzes tehnoloģiju pētniecībai asociētās organizācijās un rūpniecībā, JET iekārtu izmantošanu un Eiropas ieguldījumu starptautiskā sadarbībā;

1.3. Eiropas kopuzņēmumā ITER vajadzībām, pamatojoties uz Līguma 45.–51. pantu;

1.4. starptautiskos nolīgumos starp Kopienu un trešām valstīm, kas aptver pasākumus kodolsintēzes pētniecības un izstrādes jomā, jo īpaši ITER un Plašākas pieejas nolīgumos;

1.5. jebkuros citos daudzpusējos līgumos starp Kopienu un asociētām organizācijām, jo īpaši Līgumā par personāla mobilitāti;

1.6. izmaksu dalīšanas darbībās kodolsintēzes pētījumu veicināšanai kopā ar iestādēm dalībvalstīs vai ar Pamatprogrammu (2012–2013) asociētās trešās valstīs, ar kurām nav noslēgts asociācijas līgums.

Papildus minētajiem pasākumiem var veikt darbības cilvēkresursu, zinātnisko darbinieku stipendiju, integrētu infrastruktūras iniciatīvu un īpašu atbalsta darbību veicināšanai un pilnveidei, it sevišķi ar nolūku koordinēt kodolsintēzes pētniecību, veikt pētījumus šo pasākumu atbalstam un atbalstīt publikācijas, informācijas apmaiņu un mācības, lai veicinātu tehnoloģiju pārņemšanu.

2. FINANSĒŠANAS SHĒMAS CITĀS JOMĀS

Pamatprogrammā (2012–2013) atbalstītos pasākumus ar kodolsintēzes enerģiju nesaistītās jomās finansē, izmantojot vairākas finansēšanas shēmas. Šīs shēmas — vai nu atsevišķi, vai kombinācijā ar citām — tiks izmantotas, lai finansētu dažādas visā Pamatprogrammā (2012–2013) īstenoto darbību kategorijas.

Lēmumos par īpašajām programmām, darba programmām un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgi tiks minēts:

- shēmas (-u) veids (-i), ko izmanto, lai finansētu dažādas darbību kategorijas;

- dalībnieku kategorijas (piemēram, pētniecības organizācijas, universitātes, rūpniecības uzņēmumi, valsts iestādes), uz kurām tās attiecas;

- pasākumu veidi (pētniecība, izstrāde, demonstrējumi, mācības, izplatīšana, zināšanu nodošana un tamlīdzīgi pasākumi), ko var finansēt.

Ja var izmantot dažādas finansēšanas shēmas, darba programmās var noteikt finansēšanas shēmu, kas izmantojama attiecībā uz tematu, par kuru publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus.

Finansēšanas shēmas ir šādas.

a) To darbību atbalstam, ko galvenokārt īsteno, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus:

1. Kopīgi projekti

Atbalsts pētījumu projektiem, ko veic konsorciji, kurus veido dalībnieki no dažādām valstīm, jaunu zinātnisko atziņu, jaunu tehnoloģiju, produktu vai kopīgu pētniecības resursu izstrādei. Projektu apjoms, darbības sfēra un iekšējā organizācija katrā jomā un katrā tematā var atšķirties. Projekti var būt dažādi, no neliela vai vidēja mēroga specifiskām pētniecības darbībām līdz plašākiem integrētiem projektiem, kas mobilizē ievērojamu resursu apjomu iepriekš noteikta mērķa sasniegšanai. Projekta darba plānos tiks iekļauts atbalsts pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

2. Izcilības tīkli

Atbalsts kopīgām pētniecības programmām, ko īsteno vairākas pētniecības organizācijas, kuras integrē savus pasākumus noteiktā jomā, un ko veic pētniecības grupas, sadarbojoties ilgākā laikposmā. Lai īstenotu šis kopīgās pētniecības programmas, attiecīgajām organizācijām būs jāuzņemas oficiālas saistības. Projekta darba plānos tiks iekļauts atbalsts pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

3. Koordinācijas un atbalsta darbības

Atbalsts pasākumiem, kuru mērķis ir koordinēt vai atbalstīt pētniecību (tīklu veidošana, apmaiņa, pētniecības infrastruktūras starpvalstiska pieejamība, pētījumi, konferences, atbalsts jaunas infrastruktūras būvniecībai u. tml.) vai veicināt cilvēkresursu pilnveidi (piem., tīklu veidošana un mācību programmu izstrāde). Šīs darbības var īstenot, izmantojot arī citus veidus, ne tikai uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

b) To darbību atbalstam, ko īsteno, pamatojoties uz Padomes lēmumiem un saskaņā ar Komisijas priekšlikumu; Kopiena sniegs finansiālu atbalstu šādām dažādu avotu finansētām liela mēroga iniciatīvām:

- finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu dibināšanai, pamatojoties uz Līguma 45.–51. pantā izklāstīto kārtību un noteikumiem,

- finansiāls ieguldījums jaunas Eiropas nozīmes infrastruktūras izstrādei.

Kopiena īstenos finansēšanas shēmas saskaņā ar noteikumiem Regulā ( Euratom ) Nr. XXXX/2011 par uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalības noteikumiem, attiecīgiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un izstrādei, kā arī starptautiskiem noteikumiem šajā jomā. Saskaņā ar šīm starptautiskajām nostādnēm finansiālās līdzdalības apjoms un veids būs jāņem vērā katrā atsevišķajā gadījumā, jo īpaši, ja ir pieejams finansējums no citiem valsts sektora avotiem, tostarp citiem ES finansējuma avotiem, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Dalībniekiem, kuri piedalās netiešā darbībā, kas tiek īstenota mazāk attīstītā reģionā (konverģences reģioni saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006[20] 5. pantu, tostarp reģioni, kas var pretendēt uz struktūrfondu finansējumu saskaņā ar konverģences mērķi, un reģioni, kas var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu, kā arī attālāki reģioni), iespēju un vajadzības gadījumos tiks mobilizēts papildfinansējums no struktūrfondiem.

3. TIEŠĀS DARBĪBAS — KOPĪGAIS PĒTNIECĪBAS CENTRS

Kopiena uzdos JRC īstenot pasākumus, kas saukti par tiešajām darbībām, saskaņā ar Padomes Lēmumu par īpašo programmu, kas izpildāma ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas Kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013).

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgā (-s) politikas joma (-s) ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes Lēmumam par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)

1.2. Attiecīgā (-s) politikas joma (-s) ABM/ABB struktūrā[21]

Pētniecība (netiešās darbības) un tiešā pētniecība (īsteno Kopīgais pētniecības centrs)

08 20 Euratom — Kodolsintēzes enerģija

08 21 Euratom — Kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu

08 22 04 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo pušu iemaksām zinātniskajai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

08 01 Politikas jomas „Zinātniskā pētniecība” administratīvie izdevumi

08 01 04 40 Eiropas Kopuzņēmums ( F4E ) — Administratīvās pārvaldības izdevumi

08 01 05 01 Izdevumi saistībā ar zinātniskās pētniecības personālu

08 01 05 02 Zinātniskās pētniecības ārštata darbinieki

08 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi zinātniskai pētniecībai

10 03 Apropriācijas tieši finansētai zinātniskajai pētniecībai — Euratom

10 03 01 Kopīgā pētniecības centra ( JRC ) darbības kodolenerģētikā

10 03 02 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo pušu iemaksām

10 01 Politikas jomas „Tiešā pētniecība” administratīvie izdevumi

10 01 05 Atbalsta izdevumi politikas jomas „Tiešā pētniecība” darbībām

10 01 05 01 Izdevumi saistībā ar pētniecības personālu

10 01 05 02 Pētniecības ārštata darbinieki

10 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[22]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi

1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Euratom pamatprogramma ir viens no Eiropas enerģijas pētniecības politikas un ES stratēģijas „Eiropa 2020”, jo īpaši tās pamatiniciatīvas „Inovācijas Savienība” pamatakmeņiem. Euratom pamatprogramma sekmē konkurenci zinātnes izcilības jomā un atbalsta inovācijas kodolenerģētikā ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai. Pašreizējais priekšlikums jo īpaši attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2013. gadam, taču arī turpmākajos desmit gados pasākumi būs pilnībā saskaņoti, galveno uzmanību vēršot uz tehnoloģisko izstrādi un kodolenerģētiku, kā izklāstīts Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā ( SET plāns).

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgie ABM/ABB pasākumi

Konkrētais mērķis Nr. 1 : izstrādāt zināšanu bāzi un īstenot ITER kā būtisku pasākumu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu elektrostaciju reaktoru prototipu izveidei.

Konkrētais mērķis Nr. 2 : izveidot pārdomātu zinātniski tehnisko bāzi ar nolūku paātrināt praktisko risinājumu izstrādi radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu drošākai apsaimniekošanai, jo īpaši veicināt lielāku kodolenerģijas drošību, efektivitāti resursu izmantošanas ziņā un rentabilitāti, kā arī nodrošināt noturīgu un sociāli pieņemamu sistēmu cilvēka un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma ietekmi.

Konkrētais mērķis Nr. 3 : programma ir vērsta uz to, lai izpildītu līgumā izvirzītos pētniecības un izstrādes mērķus, kā arī atbalstītu gan Komisiju, gan dalībvalstis aizsargpasākumu un neizplatīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, kodoliekārtu un degvielas cikla drošuma, vides radioaktivitātes un aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā. JRC arī turpmāk stiprinās savu lomu kā Eiropas līmeņa etaloncentrs informācijas izplatīšanā un profesionāļu un jauno zinātnieku sagatavošanā un izglītošanā.

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Ierosinātajai Euratom pamatprogrammai (2012–2013) būs šāda ietekme:

Euratom kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu: ietekme gaidāma daudzās jomās, tostarp tiks turpināts drošs un ilgtspējīgāks kodolenerģijas izmantojums, veikti turpmāki svarīgi pasākumi saistībā ar kodolatkritumu ar augstu radioaktivitāti un ilgu pussabrukšanas periodu ģeoloģisko apglabāšanu un nodrošināti stingrāki noteikumi ražošanas un medicīnas praksē, kur izmanto jonizējošo starojumu.

Euratom kodolsintēze: ITER būvniecība un ekspluatācija ir ilgtermiņa projekts, kas sniegs rezultātus turpmākajās desmitgadēs. Veiksmīga ITER būvniecība un ekspluatācija, ko papildina atbilstoša pētniecības un izstrādes programma, radīs iespēju īstenot demonstrējumu kodolreaktora būvniecību.

JRC īstenotās tiešās darbības: JRC izpildīs līgumā izvirzītos pētniecības un izstrādes mērķus un atbalstīs gan Komisiju, gan dalībvalstis tādās jomās kā aizsargpasākumi un neizplatīšana, atkritumu apsaimniekošana, kodoliekārtu un degvielas cikla drošums, vides radioaktivitāte un aizsardzība pret jonizējošo starojumu. Tiks saglabāta augsta līmeņa izpratne par galvenajām parādībām, un īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai atbalstītu tagadējo un nākamo zinātnieku un inženieru izglītošanu un apmācību.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Euratom kodolsintēze

ITER būvniecība: to starpposma mērķu skaits, ko sasniedzis kopuzņēmums „Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām” ( F4E ).

JET iekārtas: zinātnisko publikāciju par JET skaits.

EFDA koordinētie pasākumi: darba uzdevumu izpilde saskaņā ar EFDA līgumiem par darba uzdevumiem, ITER un Kodolsintēzes pētniecības un izstrādes programmas vajadzībām sagatavoto kodolsintēzes pētnieku un inženieru skaits.

Nolīgums par mobilitāti: pētnieku mobilitātes pakāpe kodolsintēzes pētniecības un izstrādes jomā.

Euratom kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu

To projektu priekšlikumu procentuālā daļa: (i) kas atbilst zinātniskās un/vai tehnoloģiskās izcilības kritērijiem; (ii) kuriem izpildīti mērķi un tehniskie uzdevumi un kuru prognozētais rezultāts ir pat pārsniegts; (iii) kuriem izpildīts projekta rezultātu izplatīšanas un izmantošanas kritērijs; (iv) kuros pierādīts, ka tie radīs būtisku ietekmi zinātnes, tehnikas, uzņēmējdarbības, sociālajā vai vides jomā.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ierosinātā Euratom pamatprogramma risinās dažādas problēmas zinātnes un tehnoloģijas jomā SET plāna īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu izpildei. Sīkāka informācija sniegta ex ante novērtējumā.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Euratom iesaistei kodolpētniecībā ir pievienotā vērtība, kas saistīta ar pārrobežu ietekmi un apjomradītiem ietaupījumiem. Dažu kodolpētniecības pasākumu apjoms ir tik plašs, ka tikai dažas dalībvalstis varēja nodrošināt vajadzīgos resursus un īpašās zināšanas. Euratom projekti saistībā ar kodolsintēzi, kodola skaldīšanu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu rada „kritisko masu”, mazinot komerciālo risku un veicinot privātus ieguldījumus. Euratom darbības palīdz nodot tālāk iemaņas un zināšanas valstu starpā, sekmējot pētniecības un izstrādes iespējas, kvalitāti un konkurētspēju, kā arī pilnveidojot cilvēkresursus, nodrošinot mācības, mobilitāti un profesionālās izaugsmes iespējas. Sīkāka informācija ir sniegta ex ante novērtējumā.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pašreizējai Euratom Septītajai pamatprogrammai neatkarīga ekspertu grupa veica starpposma novērtējumu. Sīkāka informācija ir sniegta ex ante novērtējumā.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Ierosinātā pamatprogramma ir saskaņā ar SET plāna mērķiem un ES stratēģiju „Eiropa 2020” . Sīkāka informācija ir sniegta ex ante novērtējumā un paskaidrojuma rakstā.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- X Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2012. gada [01/01] līdz 2013. gada [31/12].

- X Finansiālā ietekme no 2012. līdz 2022. gadam (paredzamās projekta beigas)

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[23]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

X Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- X Kopienu izveidotām struktūrām[24]

- ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Komisija pastāvīgi un sistemātiski uzraudzīs Euratom pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu un regulāri ziņos par šīs uzraudzības rezultātiem un izplatīs tos. Ne vēlāk kā divus gadus pēc pamatprogrammas pabeigšanas (2015. gads) Komisija veiks programmas pamatojuma, īstenošanas un sasniegumu ārējo novērtējumu, pieaicinot neatkarīgus ekspertus.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1. Apzinātie riski

Saskaņā ar Komisijas prasībām ik gadu tiek veikts riska novērtējums, apzinot riskus un norādot uz ierosinātajām novēršanas darbībām. Apzinātie riski, novēršanas pasākumi un orientējošais grafiks ir daļa no Komisijas vadības plāna.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Līdzīgi kā Euratom Septītajā pamatprogrammā (no 2009. līdz 2011. gadam) arī šajā pamatprogrammā ir izmantotas vairākas kontroles metodes, tostarp ex ante kontrolpasākumi un iekšējās kontroles shēmas ietvaros divreiz gadā veiktas ex post pārbaudes pēc nejaušības principa. Turklāt prasība pēc revīzijas apliecinājuma un regulāras, neatkarīgas ārējās revīzijas palīdz nodrošināt saprātīgu finanšu pārvaldību, tostarp veikto darbību regularitāti un likumību.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Tiks veikti atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu pārkāpumus un krāpšanu, ka arī vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepareizi izmaksātos vai izmantotos naudas līdzekļus, saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, EURATOM) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Finanšu regulai, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ).

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija… … … ... ... ... ... ... ...] | dif./nedif. ([25]) | no EBTA[26] valstīm | no kandidātvalstīm[27] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

1.a | 08 20 Euratom — Kodolsintēzes enerģija 08 21 Euratom — Kodola skaldīšana un aizsardzība pret jonizējošo starojumu 08 22 04 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo pušu iemaksām zinātniskajai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei 10 03 Apropriācijas tieši finansētai zinātniskajai pētniecībai — Euratom 10 03 01 Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbības kodolenerģētikā 10 03 02 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo personu iemaksām | Dif. | NĒ | JĀ/NĒ* | JĀ | JĀ |

08 01 Politikas jomas „Zinātniskā pētniecība” administratīvie izdevumi 08 01 04 40 Eiropas kopuzņēmums ITER —kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (F4E) — Administratīvās pārvaldības izdevumi 08 01 05 01 Izdevumi saistībā ar zinātniskās pētniecības personālu 08 01 05 02 Zinātniskās pētniecības ārštata darbinieki 08 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi zinātniskai pētniecībai 10 01 Politikas jomas „Tiešā pētniecība” administratīvie izdevumi 10 01 05 Atbalsta izdevumi politikas jomas „Tiešā pētniecība” darbībām 10 01 05 01 Izdevumi saistībā ar pētniecības personālu 10 01 05 02 Pētniecības ārštata darbinieki 10 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai | Nedif. | NĒ | JĀ/NĒ | JĀ | NĒ |

* Pašlaik notiek sarunas ar Turciju saistībā ar kodolpētniecību.

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas.

Nav / nepiemēro / neattiecas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 1.a | Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |

Netiešā pētniecība | Gads | Gads | Gads | KOPĀ |

( Darbības apropriācijas | 2012. | 2013. | ≥ 2014. |

Budžeta pozīcijas numurs: 08 2x kopā | Saistības | (1) | 1 183,379 | 992,804 | 0 | 2 176,183 |

Maksājumi | (2) | 436,422 | 898,164 | 841,597 | 2 176,183 |

Budžeta pozīcijas numurs: 08 20 Budžeta pozīcijas numurs: 08 21 | Saistības | (1) | 1 129,274 | 936,965 | 0 | 2 066,239 |

Maksājumi | (2) | 401,822 | 863,164 | 801,253 | 2 066,239 |

Saistības | (1) | 54 105 | 55,839 | 0 | 109,944 |

Maksājumi | (2) | 34,600 | 35,000 | 40,344 | 109,944 |

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[28] 08 01 xx xx kopā 08 01 04 40 Eiropas kopuzņēmums (F4E) 08 01 05 01 Izdevumi saistībā ar zinātniskās pētniecības personālu 08 01 05 02 Zinātniskās pētniecības ārštata darbinieki 08 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi zinātniskai pētniecībai | 74,054 39,000 23,456 1,637 9,961 | 76,817 39,780 25,230 1,555 10,252 | 0 | 150,871 |

Budžeta pozīcijas numurs: 08 01 | (3) | 74,054 | 76,817 | 150,871 |

KOPĀ — Pētniecības un inovācijas ĢD apropriācijas | Saistības | =1+1a +3 | 1 257,433 | 1 069,621 | 0 | 2 327,054 |

Maksājumi | =2+2a+3 | 510,476 | 974,981 | 841,597 | 2 372,054 |

( KOPĀ — Darbības apropriācijas | Saistības | (4) | 1 183,379 | 992,804 | 2 176,183 |

Maksājumi | (5) | 436,422 | 898,164 | 841,597 | 2 176,183 |

( KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem | (6) | 74,054 | 76,817 | 0 | 150,871 |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.a IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | =4+ 6 | 1 257,433 | 1 069,621 | 0 | 2 327,054 |

Maksājumi | =5+ 6 | 510,476 | 974,981 | 841,597 | 2 327,054 |

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

( KOPĀ — Darbības apropriācijas | Saistības | (4) |

Maksājumi | (5) |

( KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem | (6) |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) | Saistības | =4+ 6 |

Maksājumi | =5+ 6 |

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 5 | „Administratīvie izdevumi” |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

ĢD: Pētniecība / Tiešā pētniecība |

( Cilvēkresursi | 0 | 0 | 0 |

( Pārējie administratīvie izdevumi | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ — <….> ĢD | Apropriācijas | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ | (Saistību summa = maksājumu summa) | 0 | 0 | 0 |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads | ≥ 2014. gads | KOPĀ |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | 0 | 0 | 0 | 0 |

Maksājumi | 0 | 0 | 0 | 0 |

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 1.a | Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |

Tiešā pētniecība | Gads | Gads | Gads | KOPĀ |

( Darbības apropriācijas | 2012. | 2013. | ≥ 2014. |

Budžeta pozīcijas numurs: 10.03 | Saistības | (1.a) | 9,895 | 10,252 | 0 | 20,147 |

Maksājumi | (2.a) | 4,650 | 8,972 | 6,525 | 20,147 |

Budžeta pozīcijas numurs: 10.03.01 | Saistības | (1.a) | 9,895 | 10,252 | 0 | 20,147 |

Maksājumi | (2.a) | 4,650 | 8,972 | 6,525 | 20,147 |

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[29] 10 01 05 10 01 05 01 10 01 05 02 10 01 05 03 | 104,648 57,444 10,577 36,627 | 108,421 59,515 10,958 37,948 | 0 0 0 0 | 213,069 116,959 21,536 74,574 |

KOPĀ — Pētniecības un inovācijas ĢD tiešajai pētniecībai piešķirtās apropriācijas | Saistības | =1+1a +3 | 114,543 | 118,673 | 0 | 233,216 |

Maksājumi | =2+2a+3 | 109,298 | 117,393 | 6,525 | 233,216 |

( KOPĀ — Darbības apropriācijas | Saistības | (4) | 9,895 | 10,252 | 0 | 20,147 |

Maksājumi | (5) | 4,650 | 8,972 | 6,525 | 20,147 |

( KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem | (6) | 104,648 | 108,421 | 0 | 213,069 |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.a IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | =4+ 6 | 114,543 | 118,673 | 0 | 233,216 |

Maksājumi | =5+ 6 | 109,298 | 117,393 | 6,525 | 233,216 |

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

( KOPĀ — Darbības apropriācijas | Saistības | (4) |

Maksājumi | (5) |

( KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem | (6) |

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (Pamatsumma) | Saistības | =4+ 6 |

Maksājumi | =5+ 6 |

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 5 | „Administratīvie izdevumi” |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

Pētniecības ĢD / Tiešā pētniecība |

( Cilvēkresursi | 0 | 0 | 0 |

( Pārējie administratīvie izdevumi | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ — <….> ĢD | Apropriācijas | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | (Saistību summa = maksājumu summa) |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads | ≥ 2014. gads | KOPĀ |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | 114,543 | 118,673 | 0 | 233,216 |

Maksājumi | 109,298 | 117,393 | 6,525 | 233,216 |

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 1.a | Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |

Kopsavilkums Netiešā pētniecība / Tiešā pētniecība | Gads | Gads | Gads | KOPĀ |

( Darbības apropriācijas | 2012. | 2013. | ≥ 2014. |

Budžeta pozīcijas numurs: 08 20/08 21 | Saistības | (1) | 1 183,379 | 992,804 | 0 | 2 176,183 |

Maksājumi | (2) | 436,422 | 898,164 | 841,597 | 2 176,183 |

Budžeta pozīcijas numurs: 10.03 | Saistības | (1.a) | 9,895 | 10,252 | 0 | 20,147 |

Maksājumi | (2.a) | 4,650 | 8,972 | 6,525 | 20,147 |

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem[30] 08 01 xx 10 01 xx | 74,054 104,648 | 76,817 108,421 | 0 0 | 150,871 213,069 |

Budžeta pozīcijas numurs: 08 01 xx / 10 01 05 | (3) | 178,702 | 185,238 | 0 | 363,940 |

KOPĀ — Pētniecības un inovācijas ĢD tiešajai pētniecībai piešķirtās apropriācijas | Saistības | =1+1a +3 | 1 371,976 | 1 188,294 | 0 | 2 560,270 |

Maksājumi | =2+2a+3 | 619,774 | 1 092,374 | 848,122 | 2 560,270 |

( KOPĀ — Darbības apropriācijas | Saistības | (4) | 1 193,274 | 1 003,056 | 0 | 2 196,330 |

Maksājumi | (5) | 441,072 | 907,136 | 848,122 | 2 196,330 |

( KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem | (6) | 178,702 | 185,238 | 0 | 363,940 |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.a IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | =4+ 6 | 1 371,976 | 1 188,294 | 0 | 2 560,270 |

Maksājumi | =5+ 6 | 619,774 | 1 092,374 | 848,122 | 2 560,270 |

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

( KOPĀ — Darbības apropriācijas | Saistības | (4) |

Maksājumi | (5) |

( KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašo programmu piešķīrumiem | (6) |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) | Saistības | =4+ 6 |

Maksājumi | =5+ 6 |

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 5 | „Administratīvie izdevumi” |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

Pētniecības ĢD/ Tiešā pētniecība |

( Cilvēkresursi |

( Pārējie administratīvie izdevumi |

KOPĀ — <….> ĢD | Apropriācijas |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | (Saistību summa = maksājumu summa) |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads | ≥ 2014. gads | KOPĀ |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | 1 371,976 | 1 188,294 | 0 | 2 560,270 |

Maksājumi | 619,774 | 1 092,374 | 848,122 | 2 560,270 |

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ( | 2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

REZULTĀTI |

Rezultāta veids[31] | Rezultātu vidējās izmaksas | Rezultātu skaits | Izmaksas | Rezultātu skaits | Izmaksas | Kopējais rezultātu skaits | Kopējās izmaksas |

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[32]… |

-Rezultāts – EURATOM kodolsintēze | ** | ** | 50* | 1 129,274 | 50* | 936,965 | 100* | 2 066,239 |

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… |

KOPĒJĀS IZMAKSAS | 1 193,274 | 1 003,056 | 2 196,330 |

(*) aptuveni novērtētais rezultātu skaits

(**) Pētniecības dotācijas parastais rezultāts ir pārskats, kurā aprakstīti fakti, konstatējumi un rezultāti. ITER projekta rezultāts būs gada pasākumu pārskati, ko sniegs F4E (Barselonas aģentūra).Vidējās izmaksas nav norādītas. Šāda informācija nebūtu lietderīga, ņemot vērā ar pašreizējiem projektiem ( ITER ) saistītās summas.

(***) Rezultāta veids : produkti un pakfalpojumi ES politikas veidotājiem. Rezultāta vidējās izmaksas: katra rezultāta izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, regulārs dokuments (piem., periodiskais biļetens par paredzamo graudu ražu) nav salīdzināms ar galīgo pārskatu par apjomīgu un, iespējams, dārgu pētījumu, par kuru ievērojamas apropriāciju summas dēļ izstrādāts vienots dokuments. Abi ir svarīgi un lietderīgi, taču tie kalpo dažādiem mērķiem. Norādītās vidējās izmaksas ir tikai matemātisks aprēķins, budžetu dalot ar aptuveni novērtēto rezultātu skaitu.

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Kopsavilkums

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Gads 2012. - N [33] | Gads 2013. - N+1 | KOPĀ |

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |

Cilvēkresursi |

Pārējie administratīvie izdevumi |

Starpsumma —Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[34] | Netiešā pētniecība | Tiešā pētniecība | Netiešā pētniecība | Tiešā pētniecība | Netiešā pētniecība | Tiešā pētniecība |

Cilvēkresursi | 58,863 | 68,021 | 61,230 | 70,474 | 120,093 | 138,495 |

Citi administratīvie izdevumi | 15,191 | 36,627 | 15,587 | 37,947 | 30,778 | 74,574 |

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS | 74,054 | 104,648 | 76,817 | 108,421 | 150,871 | 213,069 |

KOPĀ | 178,702 | 185,238 | 363,940 |

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Gads 2012. - N | Gads 2013. - N+1 |

( Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

X 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |

xx 01 01 02 (Delegācijas) |

08 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | 190 | 190 |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | 566 | 566 |

( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[35] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) |

08 01 04 40 [36] | - Galvenajā mītnē[37] |

- delegācijās (F4E barselonas aģentūra — ITER) - ierēdņi un pagaidu darbinieki - CA GFI-IV - SNE | 262 150 10 | 262 150 10 |

08 01 05 02 (CA, INT, SNE — Netiešā pētniecība) | 40 | 40 |

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — Tiešā pētniecība) | 166 | 166 |

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |

KOPĀ | 1 384 | 1 384 |

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Uzdevumi, kas paredzēti kodolpētniecības / tiešās un netiešās pētniecības īpašajās programmās, jo īpaši uzdevumi, kas saistīti ar kodolatkritumu apsaimniekošanu, kodoldrošību un kodoldrošības aizsargpasākumiem. |

Ārštata darbinieki |

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- ( Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

- X Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Priekšlikumos par Euratom pamatprogrammu 2012.–2013. gadam ir sniegtas vispārīgas nostādnes attiecībā uz pētniecības pasākumiem kodolenerģētikas jomā un norādīts atbilstīgs budžets. Tomēr sākotnēji kodolpētniecībai paredzētās provizoriskās apropriācijas daudzgadu finanšu shēmā no 2007. līdz 2013. gadam (DFS) nav pietiekamas, jo ir būtiski pieaugušas ITER projekta izmaksas. Komisija ierosina likumdošanas procesu saistībā ar priekšlikumiem par Euratom pamatprogrammu 2012.–2013. gadam īstenot vienlaikus ar ITER budžeta un 2012. gada budžeta izskatīšanu. Vienošanās par papildu finansējumu, izmantojot pārvietojumus starp izdevumu kategorijām un vienas kategorijas ietvaros (saskaņā ar turpmāk sniegto tabulu), ļaus ātri pieņemt Euratom pētniecības programmu 2011. gadā.

Pārvietojumi starp kategorijām EUR miljonos | Pārvietojumi 1.A izdevumu kategorijā EUR miljonos | Kopā |

2012. | 650 | 100 | 750 |

2013. | 190 | 360 | 550 |

Kopā | 840 | 460 | 1300 |

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[38].

Nav / nepiemēro / neattiecas

3.2.5. Trešo personu iemaksas

- Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2012. gads | 2013. gads |

Norādīt līdzfinansējuma struktūru | Ar programmu asociētās trešās valstis |

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas* | pm |

* Trešo personu iemaksas vēl nav noteiktas; tās pievienos vēlāk.

3.3.. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

- ( Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

- X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

- ( pašu resursus

- X dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija | Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas | Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[39] |

2012. gads | 2013. gads |

6011. pants* 6012. pants* 6013. pants 6031. pants** | pm pm pm pm | pm pm pm pm |

* Nolīgumi par Šveices iemaksām, kā arī iemaksām no JET Kopējā fonda vēl nav pabeigti. Pašlaik notiek diskusijas ar Turciju par sadarbību kodolpētniecības jomā.

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

08 22 04 Apropriācijas, kas uzkrātas no (ārpus Eiropas Ekonomikas zonas) trešo pušu iemaksām zinātniskajai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

10 03 02 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo personu iemaksām

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Dažas asociētās valstis var dot papildu finansējumu pamatprogrammai, izmantojot asociācijas nolīgumus. Šajos asociācijas nolīgumos ir saskaņota aprēķina metode, un tai nav noteikti jābūt vienādai visos nolīgumos. Vairumā gadījumu aprēķins ir balstīts uz asociētās valsts IKP salīdzinājumā ar dalībvalstu IKP, un šo procentuālo daļu piemēro attiecībā uz kopējo darbības budžetu.

[1] Komisijas paziņojums „ ITER stāvoklis un iespējamā turpmākā virzība”, COM(2010)226, SEC(2010)571.

[2] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, lai segtu ITER projekta papildu finanšu vajadzības, COM(2010) 403.

[3] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, lai segtu ITER projekta papildu finanšu vajadzības, COM(2010) 403.

[4] www.snetp.eu

[5] www.igdtp.eu

[6] www.melodi-online.eu

[7] Atzinums sniegts XXX.

[8] OV C XXX.

[9] COM (2010) 2020 galīgā redakcija.

[10] OV L 460, 30.12.2006., 60. lpp.

[11] COM(2010) 546 galīgā redakcija.

[12] COM(2007) 723 galīgā redakcija.

[13] OV L 358,16.12.2006., 62. lpp.

[14] OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

[15] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp., [PIEZĪMES:] Jāatjaunina, ja un kad tiks pieņemts jaunais pamatnolīgums.

[16] COM(2009) 143.

[17] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[18] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[19] OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

[20] OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

[21] ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[22] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[23] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[24] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[25] Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[26] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[27] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[28] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[29] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[30] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[31] Rezultāti ir attiecīgie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņas braucienu skaits, uzbūvēto ceļu garums km utt.).

[32] Saskaņā ar 1.4.2. sadaļas aprakstu. „Konkrētais mērķis/konkrētie mērķi…”

[33] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[34] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[35] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[36] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[37] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[38] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[39] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.