52011PC0006

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 12.1.2011

COM(2011) 6 galīgā redakcija

2011/0007 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Eiropa 2020 [1], balstoties uz pastiprinātu ekonomikas politikas koordināciju, kurā pamatuzmanība tiks pievērsta galvenajām jomām, kurās nepieciešama rīcība, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. Šajā nolūkā Eiropadome vienojās noteikt ES pamatmērķus, kas ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības rīcība.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikts, ka dalībvalstis ekonomikas politiku un nodarbinātības veicināšanu uzskata par vispārsvarīgiem jautājumiem un tos koordinē Padomē. Tā divos atsevišķos pantos noteikts, ka Padomei jāpieņem ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (121. pants) un nodarbinātības pamatnostādnes (148. pants), norādot, ka pēdējām jābūt saskaņotām ar pirmajām. Ņemot vērā minēto juridisko pamatu, nodarbinātības un ekonomikas politikas pamatnostādnes tiek iesniegtas kā divi atsevišķi, tomēr cieši savstarpēji saistīti tiesību akti:

- Padomes ieteikums par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai — stratēģijas Eiropa 2020 integrēto pamatnostādņu I daļa;

- Padomes lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas Eiropa 2020 integrēto pamatnostādņu II daļa.

Šīs pamatnostādnes, ko īsteno ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem, kopā veido stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanas integrētās pamatnostādnes. Nodarbinātības pamatnostādnes tika pieņemtas 2010. gada 21. oktobrī, un, kā norādīts to pieņemšanas lēmumā, tām jāpaliek nemainīgām līdz 2014. gadam, lai nodrošinātu orientāciju uz īstenošanu.

Vispārējie mērķi un prioritātes, kas ietvertas pašreizējās nodarbinātības politikas pamatnostādnēs, paliek spēkā. Ievērojot 148. panta 2. punktu, to derīgums 2011. gadam ir jāapstiprina ar Padomes lēmumu, ko pieņem, konsultējoties ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Nodarbinātības komiteju.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

n.p.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

2011/0007 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 148. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

tā kā:

(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 145. pantā ir noteikts, ka, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstis un Savienība izstrādā koordinētu stratēģiju nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spētu reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(2) Komisijas ierosinātā stratēģija Eiropa 2020 ļauj Savienībai vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsts nodarbinātības līmenis, darba ražīgums un sociālā kohēzija. Pieci galvenie pamatnostādņu mērķi ir kopēji mērķi, kas ir pamatā dalībvalstu rīcībai, ņemot vērā to attiecīgās sākuma pozīcijas un valstu apstākļus, kā arī Savienības pozīciju un apstākļus. Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir vadošā loma jaunās stratēģijas nodarbinātības un darba tirgus mērķu īstenošanā.

(3) Integrētās pamatnostādnes saskan ar Eiropadomes secinājumiem. Dalībvalstīm tajās ir doti precīzi norādījumi, kā izstrādāt reformu programmas un īstenot reformas, paturot prātā savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jābūt visu konkrētām valstīm paredzētu ieteikumu pamatā, kurus Padome saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu adresētu dalībvalstīm līdztekus konkrētiem dalībvalstīm domātiem ieteikumiem saskaņā ar minētā Līguma 121. panta 2. punktu. Nodarbinātības pamatnostādnes būtu arī jāievēro, izstrādājot vienoto nodarbinātības pārskata ziņojumu, kas Padomei un Eiropas Komisijai ik gadu jāiesniedz Eiropadomei.

(4) Pārbaudot dalībvalstu reformu programmas, kas iekļautas Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projektā, kļūst skaidrs, ka dalībvalstīm arī turpmāk jāpievēršas šādām prioritārām jomām: dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana, kvalificēta darbaspēka izveide, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, un darba kvalitātes un mūžizglītības veicināšana, izglītības un apmācības sistēmu snieguma uzlabošana visos līmeņos un līdzdalības palielināšana augstākajā izglītībā, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības apkarošana.

(5) Lai nodrošinātu orientāciju uz īstenošanu, 2010. gadā pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām līdz 2014. gadam. Laikposmā līdz 2014. gada beigām to atjaunināšanas iespējām būtu jābūt stingi ierobežotām.

(6) Dalībvalstīm, īstenojot nodarbinātības pamatnostādnes, jāapsver iespēja izmantot Eiropas Sociālo fondu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas pielikumā Padomes 2010. gada 21. oktobra lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], paliek spēkā 2011. gadā, un dalībvalstis tās ņem vērā savā nodarbinātības politikā .

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

[vietas nosaukums], […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] COM(2010) 2020, 3.3.2010.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums Nr. 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).