22.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 51/121

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308) un Komisijas Lēmumu (C(2011)3673), ar kuru izveido ES ziņošanas par korupciju mehānismu periodiska novērtējuma veikšanai („Ziņojums par korupcijas novēršanu ES”),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 3. punktu un 83. panta 1. punktu un Stokholmas programmu — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā,

—

ņemot vērā tā 2010. gada 18. maija deklarāciju par Savienības centieniem korupcijas apkarošanā (1),

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (2),

—

ņemot vērā ES Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienas finansiālo interešu aizsardzību (3) un Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, un pievienots Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4), kuros krāpšana un korupcija atzīta par kriminālnoziegumu, kas ietekmē ES finansiālās intereses,

—

ņemot vērā ES Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (5), un to, ka šajā konvencijā par kriminālnoziegumu atzīta tāda krāpšana un korupcija, kas nav saistīta ar ES finansiālajām interesēm,

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā korupcija ir īpaši smagu pārrobežu noziegumu joma un tai bieži ir ietekme gan visā ES, gan ārpus tās robežām, un tā kā Eiropas Savienībai ir vispārējas tiesības rīkoties korupcijas apkarošanas politikas jomā;

B.

tā kā LESD 67. pantā ir paredzēts, ka ES ir pienākums nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību, tostarp īstenojot noziedzības novēršanu un apkarošanu un krimināltiesību normu tuvināšanu, un tā kā LESD 83. pantā korupcija minēta kā viena no īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu ietekmi;

C.

tā kā Stokholmas programmā (4.1. punktā) korupcija minēta kā viena no starptautiskiem apdraudējumiem, kas turpina apdraudēt ES iekšējo drošību un tādēļ ir jāparedz skaidri un visaptveroši atbildes pasākumi;

D.

tā kā no katriem pieciem ES iedzīvotājiem četri uzskata korupciju par nopietnu problēmu savā dalībvalstī (2009. gada Eirobarometra dati par eiropiešu attieksmi pret korupciju) un 88 % no atbildētājiem 2008. gada sabiedriskajā apspriešanā par Stokholmas programmu uzskatīja, ka ES ir jādara vairāk korupcijas apkarošanas jomā;

E.

tā kā tiek lēsts, ka korupcijas dēļ katru gadu tiek zaudēti EUR 120 miljoni gadā, kas veido vienu procentu no ES kopējā IKP (COM(2011)0308);

F.

tā kā korupcija ierobežo tiesiskumu, sekmē publisko līdzekļu kopumā un nodokļu maksātāju nodrošināto ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kropļo tirgu un ir veicinājusi pašreizējo ekonomikas krīzi;

G.

tā kā korupcija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā un citi ekonomiskie noziegumi traucē dalībvalstu ekonomikas atveseļošanos pēc ekonomikas un finanšu krīzes; tā kā koruptīvas prakses risks attiecībā uz plaša apmēra ierobežojumu atcelšanu un privatizāciju ir īpaši augsts un ir jānovērš visiem iespējamiem līdzekļiem;

H.

tā ka korupcija rada kaitējumu sociālajā jomā, jo organizētās noziedzības grupas to izmanto citu smagu noziegumu, piemēram, narkotiku un cilvēku tirdzniecības, pastrādāšanai (COM(2011)0308);

I.

tā kā ir vērojams vadītāju un lēmumu pieņēmēju politiskās gribas trūkums visu veidu korupcijas apkarošanai un tā kā tiesību aktus korupcijas apkarošanas jomā dažādās dalībvalstīs īsteno atšķirīgi un šī īstenošana kopumā nav pietiekama (COM(2011)0308);

J.

tā kā trīs ES dalībvalstis nav ratificējušas Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju, divpadsmit dalībvalstis nav ratificējušas tās papildu protokolu un septiņas nav ratificējušas Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju; tā kā trīs ES dalībvalstis vēl nav ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju un piecas dalībvalstis nav ratificējušas ESAO Konvenciju par kukuļdošanas novēršanu;

K.

tā kā korupcijas uztvere būtiski ierobežo dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, tādējādi ietekmējot sadarbību tieslietās un iekšlietās;

L.

tā kā tiesu iestāžu sadarbība pārrobežu korupcijas lietās joprojām ir sarežģīta un gausa;

M.

tā kā, ja netiks īstenoti steidzami un pienācīgi korupcijas apkarošanas pasākumi, tā var apdraudēt uzticību demokrātiskām institūcijām un vājināt politiskās vadības pārskatatbildību (COM(2011)0308);

N.

tā kā korupcija ir palīdzējusi noturēties pie varas daudziem diktatoriskiem režīmiem un ļāvusi tiem nopludināt ievērojamus naudas līdzekļus uz ārvalstu banku kontiem, tostarp uz Eiropas bankām; tā kā dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni izsekot un iesaldēt zagtus ārvalstu aktīvus, lai tos varētu atdot likumīgajiem īpašniekiem,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada 6. jūnijā pieņemto korupcijas apkarošanas pasākumu kopumu (6), kas ietver paziņojumu par korupcijas apkarošanu ES un lēmumu attiecībā uz ziņojumu par korupcijas novēršanu ES;

2.

aicina Komisiju tās drošības pasākumu darba kārtībā turpmākajiem gadiem korupcijas apkarošanu noteikt par prioritāti, tostarp attiecībā uz šai jomai paredzētajiem cilvēkresursiem;

3.

aicina Komisiju, izmantojot tās ziņošanas mehānismu, risināt svarīgo jautājumu par tiesību aktu korupcijas apkarošanas jomā efektīvu īstenošanu, kā arī preventīvām sankcijām, tostarp tām, ko paredz tiesībaizsardzības un tiesu iestādes;

4.

aicina Komisiju sekmēt ES tiesību aktu korupcijas apkarošanas jomā transponēšanu un īstenošanu, ieskaitot arī preventīvas sankcijas, un veikt pasākumus, lai veicinātu attiecīgo starptautisko un reģionālo korupcijas apkarošanas instrumentu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs;

5.

aicina Komisiju, īstenojot ES ziņošanas par korupciju mehānismu, nodrošināt to, ka ekspertu grupā un izpētes korespondentu tīklā darbojas arī neatkarīgi eksperti, ka visiem ekspertiem ir pierādīta augsta līmeņa reputācija un specializētās zināšanas un ka ir pārstāvētas dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

6.

aicina Komisiju apsvērt iespēju līdz 2013. gadam sagatavot korupcijas apkarošanas starpposma ziņojumus, ņemot vērā to, ka šis jautājums ir steidzami jārisina, jo daudzās dalībvalstīs patlaban ir vērojama ekonomikas krīze;

7.

aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu, lai pieņemtu obligātos noteikumus par korupcijas definīciju un sankciju noteikšanu par to, ņemot vērā korupcijas pārrobežu ietekmi un izraisītās sekas iekšējā tirgū;

8.

ar bažām norāda, ka dalībvalstis neīsteno Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā; prasa, lai dalībvalstis transponētu un īstenotu šā pamatlēmuma noteikumus;

9.

aicina Padomi un dalībvalstis pilnībā īstenot ES 1995. un 1997. gada konvencijas, kurās krāpšana un korupcija atzītas par kriminālpārkāpumiem;

10.

ierosina Komisijai veikt turpmākus pasākumus ES mērogā, lai saskaņotu tiesību aktus par ziņotāju aizsardzību (tostarp aizsardzību no tiesas prāvām un kriminālapsūdzībām saistībā ar apmelošanu un neslavas celšanu) un materiālā stāvokļa nelikumīgas uzlabošanās atzīšanu par kriminālpārkāpumu;

11.

aicina visas ES iestādes, kā arī ES aģentūras un dalībvalstis nodrošināt lielāku pārredzamību, izstrādājot rīcības kodeksus vai pilnveidojot spēkā esošos rīcības kodeksus un iestrādājot tajos vismaz skaidrus noteikumus par interešu konfliktu, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu un apkarotu korupcijas izplatīšanos politikā un plašsaziņas līdzekļos, tostarp sekmējot finansēšanas un ieguldījumu veikšanas pārredzamību un uzraudzību;

12.

aicina dalībvalstis paredzēt finanšu resursus un cilvēkresursus korupcijas apkarošanai; uzsver, ka dalībvalstīm, veicot ar korupciju saistītu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir jāsadarbojas ar Eiropolu, Eurojust un OLAF;

13.

aicina Komisiju un Eurojust nodrošināt efektīvāku un ātrāku dokumentu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesām pārrobežu korupcijas lietās;

14.

aicina Padomi nodrošināt nepieciešamo politisko apņēmību, kas patlaban trūkst dažās dalībvalstīs, lai apkarotu korupciju un īstenotu Komisijas pieņemtos pasākumus, kuri ietverti korupcijas apkarošanas pasākumu kopumā un plašākā tiesību aktu kopumā attiecībā uz likumīgo ekonomiku;

15.

aicina Padomi un Komisiju padarīt efektīvāku dalībvalstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktu pašreizējo tīklu un aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamentu par minētā tīkla darbībām;

16.

aicina Padomi un dalībvalstis ratificēt un pilnībā īstenot ESAO Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos; uzsver, ka ārvalstu ierēdņu uzpirkšana negatīvi ietekmē ES politiku pamattiesību, vides un attīstības jomā;

17.

mudina Komisiju paātrināt tās darbu, lai spētu izpildīt ziņošanas pienākumus saskaņā ar ANO Konvenciju par cīņu pret korupciju;

18.

uzskata, ka korupcijas apkarošanai vajadzīga lielāka finanšu darījumu pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz darījumiem, kuri saistīti ar tā saucamajām ārzonām ES un citur pasaulē;

19.

aicina Padomi kopīgi ar Komisiju izstrādāt nolīgumus ar trešām valstīm (jo īpaši tā saucamajām ārzonām), lai paredzētu informācijas apmaiņu ar šīm valstīm par banku kontiem un finanšu darījumiem, kuri saistīti ar ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

20.

aicina Komisiju, īstenojot plānoto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas reformu, par svarīgāko jautājumu izvirzīt cīņu ar anonīmiem pastkastes uzņēmumiem jurisdikcijās, kas praktizē informācijas neizpaušanu, tādējādi sekmējot kriminālas izcelsmes finanšu plūsmas;

21.

mudina Komisiju nodrošināt ziņošanas par korupciju mehānisma stingru politisku koordināciju saskaņā ar jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju un likumdošanas iniciatīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu, kas veido plašāku pasākumu kopumu likumīgas ekonomikas aizsardzībai;

22.

aicina Komisiju ik gadu ziņot Eiropas Parlamentam par ES korupcijas apkarošanas politikas īstenošanu un iesniegt, kad vien tas ir lietderīgi, starpposma ziņojumus par konkrētām problēmām attiecībā uz cīņu ar korupciju ES;

23.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.