52011DC0638

KAS IR BUDžETA ATBALSTS? KāPēC ES IZMANTO šO INSTRUMENTU?

Budžeta atbalsts ietver politikas dialogu, finanšu pārvedumus uz partnervalsts kases kontu, darbības novērtējumu un spēju veidošanu, pamatojoties uz partnerību un savstarpēju atbildību. To nevajadzētu uzskatīt par pašmērķi, bet gan par veidu, kā nodrošināt efektīvāku atbalstu un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, veicinot partnervalstu atbildību par attīstības politiku un reformu procesu, kā arī īstenojot atbalsta efektivitātes programmu un saistības, kas noteiktas Monterejas vienošanās ietvaros (2002. gads), Eiropas Konsensā par attīstību (2005. gads), Parīzes deklarācijā par palīdzības efektivitāti (2005. gads) un Akras rīcības programmā (2008. gads).

Budžeta atbalsts ir svarīgs instruments ES visaptverošajā attīstības politikā, kas vērsta uz partnervalstīm. Komisija raudzīsies, lai ES budžeta atbalsts[1] būtu saskaņā ar ES ārējās darbības pamatprincipiem un mērķiem (LES 21. pants), kā arī ar attīstības jomas politiku (LESD 208. pants).

Pēc 2000. gada Paziņojuma par budžeta atbalstu[2] Komisija izveidoja jaunu uz rezultātiem vērstu pieeju, kas pamatojas uz rezultātu rādītājiem. Ieviešot ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) saistītus līgumus 2008. gadā, vēl vairāk tika veicināta paredzamība, atbildība un pārskatatbildība.

ES budžeta atbalsts nav beznosacījumu finansējums, un to nepiešķir jebkurai valstij. Svarīgi ir “pamatprincipi”, un pasākumu kopumā būtiska vieta ir politikas dialogam. Turklāt pirms programmas un tās laikā ir jāizpilda vairāki atbilstības kritēriji, kā arī konkrēti nosacījumi pirms maksājumu saņemšanas. Tas nodrošina, ka līdzekļi tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem, kā arī samazina risku un rada stimulu uzlabot darbību un rezultātus. Turklāt tas mudina partnervalstis uzlabot savas pārvaldes sistēmas.

Pamatojoties uz desmit gadu pieredzi budžeta atbalsta jomā un ieinteresēto personu aicinājumiem turpināt uzlabot budžeta atbalsta mehānismu, Komisija 2010. gada beigās nolēma uzsākt apspriedes par tēmu "Trešām valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotne"[3].

Šajā paziņojumā Komisija izklāsta jaunu politiku saistībā ar budžeta atbalstu un sniedz politikas priekšlikumus koordinētai ES pieejai. Šo priekšlikumu mērķis ir budžeta atbalsta politiku pielāgot mainīgajai politikas videi, tostarp Lisabonas līgumam, un ES budžeta atbalstu padarīt par efektīvāku instrumentu. Dalībvalstis tos var arī uzskatīt par ieteikumiem attiecībā uz divpusējo budžeta atbalstu, lai visā ES panāktu koordinētu pieeju.

MODERNA PIEEJA BUDžETA ATBALSTA JOMā

Uz panākumiem balstīti turpmāki pasākumi

Ar ES budžeta atbalstu arī turpmāk būtu jānodrošina augsts paredzamības līmenis, lielu uzsvaru liekot uz attīstības stratēģijām, par ko ir atbildīgas valstis, un jāpiemēro no rezultātiem atkarīgas maksājumu daļas. Komisija apņemas arī turpmāk veikt uz rezultātiem balstītas budžeta atbalsta darbības un plāno pastiprināt panāktā progresa novērtēšanu un rezultātu uzraudzību, piemēram, izmantojot procesa un rezultātu rādītājus, lai labāk demonstrētu, kā ES budžeta atbalsts veicina partnervalstu attīstību, un informētu par to. ES darbību pārredzamības uzlabošana un efektīvāka rezultātu paziņošana palīdzēs uzturēt sabiedrības atbalstu attīstībai.

ES būtu jāturpina piemērot dinamisku pieeju attiecībā uz atbilstības kritērijiem, galveno uzmanību pievēršot progresam ticamu un atbilstošu reformas stratēģiju īstenošanā. Komisija plāno uzlabot atbilstības kritērijus un to novērtēšanu, kā arī līdzekļu piešķiršanas procesu, tādējādi nodrošinot lielāku budžeta procesa efektivitāti, lai īstenotu politikas mērķus.

Komisija atturēsies no vispārēju mērķu noteikšanas attiecībā uz ES budžeta atbalstu trešām valstīm. Tā uzskata, ka atbilstošāko lēmumu par dažādu atbalsta veidu piemērotāko kombināciju var pieņemt, izmantojot portfeļa pieeju, kas atkarībā no partnervalsts īpatnībām un nolemtajiem attīstības mērķiem ietver vairākus atbalsta veidus.

Komisija pastiprinās ES budžeta atbalsta riska pārvaldības sistēmu saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem. Tas ietvers progresa ciešu uzraudzību korupcijas un krāpšanas apkarošanas jomā, lai nodrošinātu ieguvumus ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Atbilde uz jaunām problēmām un mērķiem attīstības jomā

Lai izveidotu un konsolidētu demokrātiju, panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un izskaustu nabadzību, jaunajai pieejai vajadzētu stiprināt līgumisko partnerību starp ES un partnervalstīm ES budžeta atbalsta jomā. Šai pieejai būtu jābalstās uz savstarpēju atbildību un kopīgu apņemšanos ievērot tādas pamatvērtības kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums. Tam vajadzētu nodrošināt budžeta atbalsta darbību lielāku dažādību, tādējādi ļaujot ES labāk pielāgoties partnervalstu politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Tam būs nepieciešama cieša koordinēšana starp Komisijas dienestiem, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstīm.

Komisija ir apņēmusies pastiprināt ES budžeta atbalsta pārredzamību un pārskatatbildību, ieviešot īpašu atbilstības kritēriju budžeta pārredzamības un uzraudzības jomā. Turklāt Komisija ir apņēmusies publicēt attiecīgu informāciju par ES budžeta atbalsta darbībām.

ES budžeta atbalstam vajadzētu kalpot par izmaiņu rādītāju, lai risinātu šādas problēmas un mērķus attīstības jomā.

Cilvēktiesību un demokrātisku vērtību veicināšana

Apņemšanās attiecībā uz tādām pamatvērtībām kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums ir svarīgs nosacījums ikvienas partnerības un sadarbības izveidē starp ES un trešām valstīm.

Ar vispārējo budžeta atbalstu tiek netieši atzīts, ka partnervalsts vispārējā politika un politiskā pārvaldība ir uz pareizā ceļa. Tāpēc vispārējais budžeta atbalsts būtu jāsniedz, ja ir pārliecība, ka atbalsts tiks izmantots atbilstoši ES vērtībām un mērķiem, ko partnervalstis apņemas ievērot starptautisko standartu īstenošanā.

Sniedzot ES vispārējo budžeta atbalstu, Komisija cenšas veicināt valstu atbildību un pastiprināt valstu kontroles mehānismus, lai uzlabotu pārvaldību un pamatvērtību ievērošanu.

Gadījumos, kad dalībvalstu saistības attiecībā uz pamatvērtībām būtiski samazinās, ir jānosaka un jāīsteno piemērota un koordinēta atbildes stratēģija ES un dalībvalstu līmenī. Ja vien nepastāv acīmredzama situācija, kad ir nepieciešams aizsargāt ES finanšu intereses un reputāciju un kad vispārējais budžeta atbalsts var tikt nekavējoties pārtraukts, atbildei uz saistību samazināšanos vajadzētu būt progresīvai un samērīgai. Attiecīgos gadījumos ES un dalībvalstīm, sadarbojoties ar citiem līdzekļu devējiem no trešām valstīm, būtu kopīgi jāizstrādā pasākumi, kas paredzēti, lai samazinātu ietekmi uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Šādā gadījumā varētu, piemēram, pielāgot noteikto līdzekļu daļu apmēru un/vai pārdalīt līdzekļus nozaru programmām, novirzīt līdzekļus mērķgrupām, izmantojot nevalstiskās organizācijas, vai pastiprināt citus atbalsta veidus, piemēram, projektu atbalstu.

Lai labāk atspoguļotu šīs būtiskās izmaiņas, ES vispārējais budžeta atbalsts turpmāk būtu jādēvē par " labas pārvaldības un attīstības līgumiem ".

Attiecībā uz ES nozaru budžeta atbalstu Komisija pārsvarā koncentrējas uz nozarēm, kurās politika un reformas ir efektīvākas, lai veicinātu attīstību un mazinātu nabadzību, un kurās pārmaiņu virzītājspēks ir lielāks un paredzēts, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības (piemēram, tādus pamatpakalpojumus kā veselības aizsardzība, izglītība, ūdens apgāde un sanitārija). Lai budžeta atbalsta programmu ietvaros sasniegtu iedzīvotājus, vairumā gadījumu efektīvāk ir izmantot valdību izveidotos īstenošanas mehānismus. Tas ļauj arī uzlabot programmu ilgtspēju, palielinot valdības izveidotā nozaru atbalsta īstenošanas mehānisma efektivitāti. Tādējādi nozaru budžeta atbalsts joprojām ir lietderīgs instruments, pat ja nav piemērotu apstākļu labas pārvaldības un attīstības līgumu izmantošanai, jo bieži vien tas ir vislabākais īstenošanas mehānisms un to var izmantot kā pārvaldes uzlabošanas virzītāju. ES nozaru budžeta atbalsta izvērtēšana, ņemot vērā politisko pārvaldību, būs rūpīgi jālīdzsvaro ar vajadzību aizsargāt iedzīvotājus un viņu intereses. Tomēr gadījumā, ja ievērojami pasliktinās politiskā pārvaldība, ES būtu jāpārvērtē tās vispārējā sadarbība ar attiecīgo partnervalsti, tostarp nozaru budžeta atbalsts.

Finanšu pārvaldības, makroekonomikas stabilitātes, iekļaujošas izaugsmes un cīņas pret korupciju un krāpšanu uzlabošana

Lai pastiprinātu galvenās valstu sistēmas, piemēram, valsts finanšu pārvaldību un valsts pārvaldi, būtu jāizmanto budžeta atbalsts, jo īpaši "labas pārvaldības un attīstības līgumi". Tam būtu jāveicina makroekonomikas stabilitāte un fiskālā ilgtspēja, uzlabojot sistēmu efektivitāti un pārskatāmību, kā arī jānodrošina vispusīgs un pārredzams budžeta pārvaldības process. Šis atbalsts būtu jāizmanto, lai novērstu ilgtspējīgas izaugsmes ierobežojumus un lai veicinātu "ekoloģisku ekonomiku", tostarp sabiedrisko labumu un dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens gūst labumu no izaugsmes sniegtajām priekšrocībām.

Īstenojot mērķi par uzlabotām galvenajām valstu sistēmām, jo īpaši publisko iepirkumu, budžeta atbalsts palīdzēs cīnīties pret korupciju un krāpšanu. Partnervalstīm būtu jāapņemas informēt Komisiju un visus savus partnerus par gadījumiem, kad valstu iestādēm tiek ziņots par iespējamu krāpšanu vai korupciju. Ja vien iespējams un neatkarīgi no veicamajām pārbaudēm attiecīgās valsts izmeklēšanas iestādes konstatējumi un visi ierosinātie pasākumi būtu jāpaziņo Komisijai un pārējiem partneriem.

Reformu veicināšana un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana konkrētās nozarēs

Ja runa ir par pakalpojumu sniegšanu vai reformu veicināšanu konkrētā nozarē (vai vairākās savstarpēji saistītās nozarēs), pamatojoties uz partnervalsts valdības izstrādātu nozaru stratēģiju, nozaru budžeta atbalstam var būt izšķiroša nozīme, lai uzlabotu valdības spēju veikt savas funkcijas un īstenot nozaru mērķus.

Būtu jānosaka skaidri mērķi, tostarp saistībā ar publiskās piekļuves uzlabošanu un kvalitatīvu pakalpojumu izmantošanu, kā arī atbalstu partnerības programmas īstenošanai jo īpaši kaimiņvalstīs. Nozarēm pielāgotiem apstākļiem vajadzētu veicināt regulāru politikas dialogu, tostarp par budžeta piešķīrumiem katrai nozarei, reformu īstenošanu, iestāžu un sistēmu stiprināšanu, virzību uz nozaru mērķiem un efektīvu pakalpojumu sniegšanu. Uzsvars tiks likts uz jautājumiem saistībā ar pamatpakalpojumu sniegšanu, jo īpaši saistībā ar nabadzības novēršanu, dzimumu līdztiesību un bērnu jautājumiem, kā arī uz spēju iegūt un izmantot nozaru izpētes rezultātus un izveidot apstākļus iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē humāno attīstību.

Tiks izskatītas arī pieejas, kas balstās uz principu "cash on delivery" (samaksa par paveikto), pamatojoties uz pieredzi saistībā ar maksājumu mainīgo daļu un ņemot vērā katras valsts attīstības līmeni un finansējuma vajadzības.

Komisija plāno vairāk izmantot nozaru budžeta atbalstu, lai novērstu nozaru ierobežojumus, veicinātu reformas un uzlabotu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Lai labāk atspoguļotu šīs būtiskās izmaiņas, ES nozaru budžeta atbalsts turpmāk būtu jādēvē par " nozaru reformas līgumiem ".

Valsts veidošana nestabilās valstīs un attīstības problēmu risināšana mazo salu jaunattīstības valstīs (MSJV) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT).

Nestabilās situācijās ir nepieciešams veikt pasākumus, lai partnervalstīm palīdzētu nodrošināt būtiski svarīgas valsts funkcijas, atbalstītu virzību uz attīstību, veicinātu pārvaldību, cilvēktiesības un demokrātiju, kā arī lai iedzīvotājiem nodrošinātu pamatpakalpojumus. Šādās situācijās ir nepieciešama globāla, saskaņota un koordinēta atbilde, kurā izšķirošā loma var būt budžeta atbalstam. Kopā ar citiem atbalsta veidiem (tādiem kā humānā palīdzība, kopēji fondi, projektu atbalsts, tehniskā palīdzība u.c.) šis atbalsts ir jāpapildina ar pastiprinātu politisko un stratēģisko dialogu.

Lēmums par ES budžeta atbalsta sniegšanu būtu jāpieņem, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu, kā arī jāveic paredzamo ieguvumu un iespējamo risku novērtējums. Komisija raudzīsies, lai šajos lēmumos tiktu ņemta vērā vispārējā politiskā un drošības situācija, finansiālie riski, kā arī neiesaistīšanās iespējamās izmaksas. Pārmaiņu dinamika būtu jānovērtē, cik vien iespējams pamatojoties uz ES un dalībvalstu kopīgi veiktu analīzi. Šāda analīze būtu jāizmanto par pamatu koordinēšanai ar galvenajiem attīstības partneriem. Prioritāte būtu jāpiešķir pakāpeniskai un secīga pieejai ES budžeta atbalsta jomā, lai visefektīvāk pielāgotos īpašiem apstākļiem un lai pārvaldītu riskus.

Lai labāk atspoguļotu minētos elementus, šis budžeta atbalsts turpmāk būtu jādēvē par " valsts veidošanas līgumiem ".

ES uzmanību pievērsīs arī MSJV un AZT. Šajos reģionos budžeta atbalstam var būt liela ietekme, ņemot vērā augsto atbildības līmeni un spēcīgo apņemšanos risināt problēmas saistībā ar strukturālo neaizsargātību un klimata pārmaiņām, tostarp bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un citiem vides satricinājumiem. Budžeta atbalsts var izrādīties efektīvs veids, kā risināt šīs ilgstošās pārnozaru strukturālās problēmas vai draudus.

Iekšzemes ieņēmumu mobilizācijas uzlabošana un atkarības no atbalsta samazināšana

Plānojot ES budžeta atbalstu un jo īpaši labas pārvaldības un attīstības līgumus, Komisija vēlas lielāku uzmanību pievērst iekšzemes ieņēmumu, tostarp ar dabas resursiem nodrošināto ieņēmumu mobilizācijai. Godīgas un pārredzamas nodokļu sistēmas ir būtiski svarīgas, lai veicinātu pilsonību un valsts veidošanu, turklāt tās pastiprina valstu atbildību un politisko līdzdalību. Lai gan ES ir apņēmusies sniegt paredzamu palīdzību, izmantojot budžeta atbalstu, šim atbalstam būtu jāpapildina (nevis jāaizvieto) pašu partnervalstu veiktie pasākumi iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai.

Ar resursiem bagātās valstīs ES būtu jāpastiprina atbalsts visaptverošām reformu programmām, lai veicinātu dabas resursu uzlabotu pārvaldību, kā arī pārredzamību un atbildību saskaņā ar ES politiku attiecībā uz aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā[4].

Palīdzot partnervalstīm risināt problēmas saistībā ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, ES veicinātu pašpaļāvību un samazinātu ilgstošo atkarību no atbalsta.

KOORDINēTA ES PIEEJA

Galvenais mērķis koordinētai ES pieejai budžeta atbalsta jomā ir palielināt šā atbalsta veida efektivitāti, vienlaikus veicinot attīstības un reformu politiku, kā arī sniegt saskaņotas un konsekventas atbildes uz problēmām. ES būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izveidotu "vienotu ES līgumu labas pārvaldības un attīstības jomā". Kopīgas darbības palielinātu politiskā un stratēģiskā dialoga nozīmi, kā arī ES un dalībvalstu divpusējā budžeta atbalsta ietekmi uz partnervalstu attīstību. Koordinēšana būtu jāveic, ņemot vērā šādus galvenos principus:

- tiesības pieņemt neatkarīgus lēmumus , atzīstot, ka atsevišķās ES dalībvalstīs ir nepieciešams saglabāt ministriju kompetenci budžeta atbalsta darbību jomā un ka ES ir jāievēro juridiski saistoši nolīgumi un finanšu regulas;

- vismaz sistemātiska informācijas apmaiņa , kuras galvenais mērķis ir atbilžu koordinēšana un kopīgas pieejas izveide budžeta atbalsta mehānismu jomā;

- ES koordinēšanai būtu jāveicina plašāka līdzekļu devēju koordinēšana un valstu veikta koordinēšana;

- koordinēšana nozīmē gan centrālās vadības, gan vietējo iestāžu līdzdalību un balstās uz pastāvošajām sadarbības struktūrām un mehānismiem, kā arī uz spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Atbilstoši šiem principiem ES būtu:

- jāpaziņo sākotnējais novērtējums par partnervalsts apņemšanos ievērot ES pamatvērtības, lai vienotos par kopīgu pieeju;

- attiecīgā gadījumā jāpaziņo atbilstības kritēriju noteikšanas un novērtēšanas procedūras;

- cik vien iespējams jāsaskaņo riska novērtēšanas instrumenti un jāveicina koordinēts dialogs par riska samazināšanas pasākumiem;

- jāveic kopīgi novērtējumi valstu līmenī, kā arī regulāri kopīgi novērtējumi par budžeta atbalsta darbībām;

- jānodrošina augsts kompetences līmenis, lai varētu efektīvi risināt politikas dialogu ar partnervalstīm, tostarp, izmantojot deleģētu sadarbību un pārvedumu nolīgumus;

- kopīgi jārisina augsta līmeņa politiskais dialogs, tostarp jāuzrauga pamatvērtību ievērošana un labas pārvaldības līguma turpmākās darbības piemērotība;

- vietējās ieinteresētās personas jāinformē par veiktajiem maksājumiem un maksājumu nosacījumu ievērošanu.

PLāNOšANA UN īSTENOšANA

ES būtu jāizvērtē, vai pastāv priekšnosacījumi, lai konkrētajai partnervalstij uzticētu labas pārvaldības un attīstības līgumus, t.i., vai tiek ievērotas tādas pamatvērtības kā cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums, vai tiek īstenota acīmredzama pāreja uz starptautiskajiem standartiem un vai šāds līgums varētu kalpot par virzītājspēku, lai paātrinātu šo procesu.

Lai uzsāktu augsta līmeņa politisko un stratēģisko dialogu ar valstīm, kuras kopumā ir tiesīgas saņemt budžeta atbalstu un labas pārvaldības un attīstības līgumus, valstu un reģionu līmenī būs jāpārvērtē ES delegāciju cilvēkresursi gan apjoma, gan kompetences ziņā. Šim nolūkam Komisija galvenajā mītnē un delegācijās izveidos augsta līmeņa reģionālās komandas, kurās līdzdarbosies attiecīgie Komisijas dienesti un EĀDD. Vajadzības gadījumā šīs komandas konsultēsies arī ar dalībvalstīm.

Atbilstības kritēriji budžeta atbalsta jomā

i) Komisija turpinās piemērot esošos trīs atbilstības kritērijus, vienlaikus pastiprinot šādus aspektus.

Stabils makroekonomikas satvars. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs tam, vai fiskālā politika un mērķi atbilst makroekonomikas stabilitātes principam un vai tie tiek pārvaldīti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem fiskālās pārredzamības un parāda noturības jomā. Arī iekšzemes ieņēmumu mobilizēšana ir svarīgs aspekts, kas tiks pastiprināts un uzskatīts par starpnozaru jautājumu saistībā ar atbilstības kritērijiem makroekonomikas jomā (fiskālā politika) un atbilstības kritērijiem publisko finanšu pārvaldības jomā (nodokļu administrācija). Novērtēšanu veiks atbilstoši ES politikai nodokļu un attīstības jomā[5].

Valstu/nozaru politika un reformas. Uzsvars jāliek uz ilgtspējīgu izaugsmi un nabadzības samazināšanu saskaņā ar politiku, kas ierosināta paziņojumā "ES attīstības politika – programma pārmaiņām: ES attīstības politikas ietekmes palielināšana"[6]. Turklāt piemērotai sociālajai struktūrai ir nepieciešams nodrošināt augstu taisnīguma un godīguma līmeni nodokļu iekasēšanas un izdevumu sadales jomā (saistībā ar nabadzības novēršanu, dzimumu līdztiesību un bērnu jautājumiem), kā arī efektīvu sociālo aizsardzību un progresu nodarbinātības rādītāju un darba kvalitātes uzlabošanā.

Publisko finanšu pārvaldība. Pirms budžeta atbalsta programmas uzsākšanas Komisija izvērtēs iestāžu, tiesisko un regulatīvo bāzi, kā arī publisko finanšu pārvaldības sistēmas rezultātus konkrētajā partnervalstī, lai noteiktu atskaites punktu dinamiskai pieejai un galveno reformu īstenošanai, pamatojoties uz politikas dialogu, spēju veidošanu un maksājumu nosacījumiem.

Komisija var katrā atsevišķā gadījumā izlemt, vai no valstīm ar vāju publisko finanšu pārvaldību pirms budžeta atbalsta darbību sākšanas būtu piemēroti pieprasīt veikt atsevišķus īstermiņa pasākumus, kas ietilpst partnervalsts publisko finanšu pārvaldības reformu stratēģijā.

Cīņa pret korupciju un krāpšanu ir svarīgs aspekts, kam būtu jāpiešķir lielāka loma šā kritērija ietvaros. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs cīņai pret korupciju un veicinās korupcijas novēršanas noteikumu pastiprinātu izmantošanu. Partnervalstīm ir aktīvi jāiesaistās cīņā pret korupciju un krāpšanu un jāizveido piemēroti un efektīvi mehānismi, lai novērstu un atklātu krāpšanas un korupcijas gadījumus (tostarp piemērotas kontroles iestādes un tiesisko kapacitāti), kā arī lai nodrošinātu piemērotu atbildes reakciju un efektīvus sankciju mehānismus. Šo nosacījumu neievērošanas gadījumā ES budžeta atbalsts var tikt apturēts.

ii) Komisija ieviesīs arī jaunu atbilstības kritēriju

Budžeta pārredzamība un kontrole. Publiska piekļuve budžeta informācijai ir svarīga, lai veicinātu efektīvāku budžeta kontroli. Pamatojoties uz svarīgāko budžeta informāciju, Komisija noteiks "sākumpunktu", lai izvērtētu šo atbilstības kritēriju. Valstīm būs jāpierāda, ka tās sniedz atbilstošu informāciju sabiedrībai vai ka tās veic visu nepieciešamo, lai to nodrošinātu īsā laikposmā. Tas var ietvert arī statistikas sistēmu un jo īpaši budžeta datu kvalitātes novērtējumu. Turklāt Komisija piemēros dinamisku pieeju, pievēršoties pārliecinošas reformas īstenošanai, lai pakāpeniski panāktu, ka budžeta informācija tiek pilnībā publiskota. Piemērojot šo kritēriju, Komisija ņems vērā arī nestabilo valstu un MSJV/AZT īpatnības.

Riska pārvaldība

Komisijas dienesti un attiecīgos gadījumos EĀDD izveidos uzlabotu riska pārvaldības sistēmu, kas pielāgota konkrētam budžeta atbalsta riska profilam un kas attieksies uz politisko pārvaldību, makroekonomikas stabilitāti, attīstības risku, publisko finanšu pārvaldību, korupciju un krāpšanu. Šī sistēma būs svarīgs papildu instruments programmu plānošanai, izstrādei un īstenošanai, kā arī pamats politikas dialogam. Tas ļaus noteikt, izvērtēt un pārvaldīt riskus tādā līmenī, ko Komisija uzskata par pieņemamu. Tiks ierosināta atbildes reakcija uz riskiem un risku mazināšanas pasākumi, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp riskiem un ieguvumiem.

Cik liels ES budžeta atbalsts tiks sniegts partnervalstij

Komisija veiks plašu kvalitātes novērtējumu par šādiem vajadzību un rezultātu kritērijiem.

- Partnervalsts finansējuma vajadzības, kas novērtētas, pamatojoties uz tās fiskālo programmu vidējam termiņam un/vai valsts/nozaru attīstības stratēģijām.

- Partnervalsts apņemšanās piešķirt valsts budžeta līdzekļus atbilstoši attīstības stratēģijai un mērķiem.

- Efektivitāte, ieguvums, salīdzinot ar izmaksām, un konkrētas pievienotās vērtības ietekme, ko dos budžeta atbalsts partnervalsts politikas mērķu īstenošanā.

- Iepriekšējo maksājumu uzskaite un to apgūšanas spēja, kā arī dati par to, cik efektīvi tika īstenotie nolemtie mērķi, izmantojot budžeta atbalsta darbības.

- Orientācija uz rezultātiem partnervalsts attīstības stratēģijā, tostarp uzraudzības sistēma.

Politikas dialogs

Politikas dialogam vajadzētu būt pielāgotam ES vispārējam politiskajam dialogam ar partnervalstīm. Komisija pastiprinās politikas dialogu, lai nodrošinātu, ka tiek apspriestas galvenās reformas un pilnībā nodrošināti resursi to īstenošanai, kā arī noteikti mērķi un izvērtēti rezultāti. Politikas pasākumiem un pārbaudāmiem rezultātiem vajadzētu būt stratēģiskāka un mērķtiecīgāka dialoga pamatā.

Politikas dialoga jautājumu loks valstu līmenī būs atkarīgs no budžeta atbalsta darbību konkrētajiem mērķiem un ietvers atbilstības kritērijus. Komisija turpinās paplašināt efektīvam politikas dialogam nepieciešamo kompetenci, ar dalībvalstīm parakstot deleģētas sadarbības nolīgumus un/vai pieņemot finanšu pārvedumu nolīgumus.

Uz rezultātiem vērstas iniciatīvas un nosacījumi

Budžeta atbalstam arī turpmāk vajadzētu ietvert vairākas pamatatbalsta daļas, kas pamatojas uz atbilstības kritērijiem, un uz rezultātiem balstītas daļas, kas atkarīgas no panāktā progresa attiecībā pret rādītājiem, kas papildina atbilstības kritērijus. Šiem rādītājiem būtu jāizriet no katras valsts un/vai nozares attīstības politikas vai reformu programmas, un tiem vajadzētu ietvert dažādus ar procesu, rezultātiem un iznākumu saistītus rādītājus. Rādītāji un mērķi būtu jāpārskata katras ikgadējās izvērtēšanas ietvaros, un tos varēs pielāgot atkarībā no gūtās pieredzes. Attiecībā uz labas pārvaldības un attīstības līgumiem var tikt ieviesti nosacījumi, kas saistīti ar demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu.

Paredzamība

Komisija uzlabos ES budžeta atbalsta programmu paredzamību, nodrošinot, ka atbilstības nosacījumi un procedūras to novērtēšanai, ir formulēti pēc iespējas skaidrāk. Turklāt tā uzņemsies ilgāka termiņa saistības tajās valstīs, kuras būs guvušas labu pieredzi un rezultātus budžeta atbalsta īstenošanā, ņemot vērā pieredzi ar TAM līgumiem.

Partnervalstu atbildības un savstarpējās atbildības pastiprināšana

Partnervalstu atbildība un savstarpējā atbildība budžeta atbalsta jomā būtu vēl vairāk jāpastiprina,

- veicinot budžeta procesa atklātību, pārredzamību un pārskatatbildību;

- veicinot uz līdzdalību orientētu budžeta atbalsta pieeju;

- sistemātiski integrējot programmas, lai atbalstītu valstu likumdevējas iestādes un uzraudzības iestādes, kā arī pašvaldību iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

- uzlabojot pārredzamību, ko var panākt, publicējot attiecīgu informāciju par budžeta atbalsta finansēšanas nolīgumiem un rezultātu novērtējumiem.

Spēju veidošana

Sistemātiski tiks izvērtētas spēju veidošanas vajadzības, lai uzlabotu valdību spējas īstenot politiku un sniegt pakalpojumus galīgajiem saņēmējiem, kā arī lai veicinātu visu vietējo ieinteresēto personu aktīvu iesaisti un pastiprinātu valstu statistikas sistēmas. Komisija atbalstīs spēju veidošanu, pamatojoties uz pieprasījumu un skaidri noteiktiem rezultātiem un izmantojot saskaņotas un pielāgotas iniciatīvas.

Uzraudzība, novērtēšana un komunikācija

Partnervalstij vajadzētu izveidot uzticamu un darboties spējīgu sistēmu, lai uzraudzītu un novērtētu rezultātus. Ja tiek konstatēti trūkumi, būtu jāvienojas par darbībām, lai pastiprinātu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs šādiem elementiem:

- uzraudzības un novērtēšanas sistēmas institucionālā struktūra;

- pastāvošais uzraudzības un novērtēšanas plāns, kas saistīts ar politikas attīstības mērķiem un galvenajiem procesiem;

- datu, tostarp oficiālās statistikas, informācijas sistēmu, rādītāju (ieguldījumu, procesa, rezultātu un iznākuma rādītāju) un ziņojumu, kvalitāte, regularitāte un ticamība;

- spēju veidošana, lai atbalstītu uzraudzības un novērtēšanas darbības.

Uzraudzības un novērtēšanas sistēmai būtu jānodrošina, ka valstu ieinteresētajām personām ir lielāka noteikšana un leģitimitāte partnervalstu budžeta procesā, kā arī to, ka publiski ir pieejama faktiska un pārbaudāma informācija par budžeta atbalsta darbībām.

ES būtu jāsniedz precīzāka informācija par ES un divpusējo budžeta atbalstu, pamatojoties uz analītisko darbu, rezultātu novērtējumiem, veikto novērtējumu rezultātiem un gūto pieredzi.

SECINĀJUMI

Komisija aicina Padomi apstiprināt ierosināto paziņojumu, kura mērķis ir:

- uzlabot ES budžeta atbalsta efektivitāti, lai sasniegtu rezultātus attīstības jomā, un apstiprināt priekšlikumus saistībā ar divpusējo budžeta atbalstu, lai

- ES un dalībvalstīm nodrošinātu koordinētu ES pieeju budžeta atbalsta jomā.

Šajā paziņojumā izklāstītie pamatprincipi tiks ņemti vērā ES budžeta atbalsta plānošanā un īstenošanā.

[1] Definēts kā budžeta atbalsts, par kuru ir atbildīga Komisija.

[2] COM(2000) 58, 2.2.2000.

[3] COM(2010) 586, 19.10.2010.

[4] COM(2011) 25, 2.2.2011. un Padomes dokuments 7029/11, 10.3.2011.

[5] COM(2010) 163, 21.4.2010. un Padomes dokuments 11082/10, 14.6.2010.

[6] COM(2011) 637.