52011DC0357

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Mērinstrumentu direktīvas 2004/22/EK īstenošanu saskaņā ar tās 25. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

A. Ievads

1. Dokumenta mērķis

Šā dokumenta mērķis ir sniegt pārskatu par Mērinstrumentu direktīvas (MID) īstenošanu, cita starpā, pamatojoties uz ziņojumiem, ko iesniegušas dalībvalstis. Informācija iegūta arī no diviem MVU apsekojumiem un sabiedriskās apspriešanas. Direktīvas izvērtēšanā un attiecīgi priekšlikumu ietekmes izvērtēšanā attiecībā uz iespējamām pārmaiņām piedalījās divi neatkarīgie konsultanti.

2. Mērinstrumentu direktīva (MID)

Mērinstrumentu direktīva (Direktīva 2004/22/EK[1]) ir spēkā četrarpus gadus kopš 2006. gada 30. oktobra[2].

Tā attiecas uz šādiem direktīvas pielikumos minētiem instrumentiem:

- ūdens skaitītāji,

- gāzes skaitītāji un tilpuma korektori,

- aktīvās elektroenerģijas skaitītāji,

- siltumenerģijas skaitītāji,

- mērsistēmas nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma mērīšanai, kas nav ūdens,

- automātiskie svari,

- taksometri,

- materiālie mēri,

- dimensiālo mērījumu mērinstrumenti,

- izplūdes gāzu analizatori.

Šīs direktīvas galvenais politikas mērķis ir ar sabiedrības interesēm, sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību un kārtību, vides aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un godīgu tirdzniecību saistītu iemeslu dēļ veicināt un uzlabot iekšējā tirgus apriti instrumentiem, ko izmanto mērījumu veikšanā, ja dalībvalstis šādus formālus reglamentētus mērījumus uzskata par pamatotiem.

MID noteiktās būtiskās prasības, kas piemērojamas visās dalībvalstīs un tiek apliecinātas ar CE un M marķējumu, garantē augstu uzticamības līmeni. Direktīvā ir noteikti veiktspējas kritēriji, vienlaikus dodot ražotājiem iespējas izvēlēties tehnoloģijas, kā panākt atbilstību šiem kritērijiem. MID ietverta plaša atbilstības novērtējuma procedūru izvēle, kas vienlīdz atbilst mazo un lielo ražotāju vajadzībām.

Tiesību aktā nav noteikts, kādām darbībām mērinstrumenti izmantojami. Tas ir valstu valdību ziņā. Piemēram, atšķiras dalībvalstu prakse attiecībā uz to, vai ir nepieciešami skaitītāji ūdens patēriņam vai kopējām apkures sistēmām. Arī rūpnīcās iekšējiem ražošanas nolūkiem var izmantot daudzus dažādus mērinstrumentu veidus, kurus nav nepieciešams regulēt.

Tomēr, ja dalībvalsts pieprasa formālus reglamentētus mērījumus, kā tas bieži ir saskarē ar patērētājiem, tad drīkst izmantot tikai tādus instrumentus, kas atbilst minētās direktīvas prasībām. Direktīvā ir noteiktas kategorijas, ņemot vērā būtiskās temperatūras atšķirības Eiropā, kur āra mērinstrumentiem ir jābūt precīziem diapazonā no – 40 grādiem Skandināvijas ziemā līdz + 70 grādiem Vidusjūras vasarā.

Lai pierādītu atbilstību tiesību aktu prasībām, direktīvā līdztekus CEN/CENELEC/ETSI (Eiropas Standartizācijas komitejas, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta) noteiktajiem Eiropas standartiem atļauts atsaukties arī uz starptautiskiem standartiem. Arī paļaušanās, piemēram, uz Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas ( International Legal Metrology Organisation — OIML ), kurā darbojas 60 valstis, pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, ļauj Eiropas rūpniecībai būt konkurētspējīgākai un iekļūt pasaules tirgos[3].

Par MID atbildīgā iestāde ir Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, G/5 daļa.

3. Pārskatīšanas iemesli

Mērinstrumentu direktīvas 25. pantā[4] Komisija tiek aicināta sagatavot ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

„Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju līdz 2011. gada 30. aprīlim sagatavot ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, cita starpā pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par grozījumiem. Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju pārbaudīt, vai rūpniecības ražojumiem pareizi piemēro atbilstības novērtēšanas procedūru, un, ja vajag, ierosināt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstošu sertifikāciju.”

Bez tam ar Direktīvu 2011/17/ES tiek atceltas astoņas „vecās pieejas” direktīvas reglamentētās metroloģijas jomā, proti, 2011. gadā — viena direktīva (par kuģu tilpnēm) un 2015. gadā — attiecīgi pārējās septiņas (par ūdens skaitītājiem, par atsvariem (divas), par spirta mērītājiem (divas), par riepu spiediena mērītājiem, par graudaugu standartmasu). Pēc atcelšanas direktīvā paredzēts desmit gadu pārejas posms, proti, attiecīgi līdz 2021. gadam un 2026. gadam[5], kura laikā atļauts laist tirgū instrumentus ar saskaņotiem marķējumiem, pamatojoties uz spēkā esošajiem sertifikātiem.

Trīs iestāžu kopējā deklarācijā Komisija tika aicināta „iesniegt ziņojumu līdz 2011. gada 30. aprīlim [...] saskaņā ar tiesību aktu labākas izstrādes principiem (tostarp, ja nepieciešams, ietekmes novērtējumu un atklātu apspriešanu) [...] noteikt, vai un kādā mērā būtu paplašināma Mērinstrumentu direktīvas 2004/22/EK darbības joma, lai tajā iekļautu atcelto direktīvu „pašlaik regulētos mērinstrumentus”[6].

B. Novērtējums

Šajā ziņojumā Komisija novērtē direktīvas īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā faktu, ka direktīva tikusi piemērota tikai četrarpus gadus, proti, kopš 2006. gada 30. oktobra.

Novērtēšanas darbības galvenie mērķi ir:

- sniegt aptuvenas aplēses par katras MID regulētās nozares tirgu,

- pārskatīt direktīvas efektivitāti,

- formulēt secinājumus turpmākai darbībai.

Novērtējumu veica, izmantojot trīs dažādus vērtēšanas pasākumus:

- turpinot Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā iesākto, ar Eiropas uzņēmumu tīkla starpniecību tika uzrunāti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), lai radītu tiem draudzīgāku normatīvo vidi,

- direktīvas novērtējumu veica neatkarīgi eksperti,

- secinājumi tika nodoti sabiedriskai apspriešanai.

1. Direktīvas darbības jomā iekļauto mērinstrumentu nozaru nozīme ekonomikā

Neatkarīgie eksperti novērtējuma ziņojumā[7] ir aprēķinājuši, ka MID ir piemērojama aptuveni 345 miljoniem mērinstrumentu (MI) vienību, ko katru gadu pārdod Eiropas tirgū aptuveni EUR 3,25 miljardu vērtībā. Tirgū darbojas aptuveni 900 ražotāju desmit MID regulētās nozarēs papildus lielam skaitam MVU, kas strādā kā izplatītāji, importētāji vai remonta pakalpojumu sniedzēji. Kopējais šai nozarē nodarbināto skaits tiek lēsts ap 190 tūkstošiem.

27 ES valstis importē aptuveni 20–25 % mērinstrumentu, savukārt uz trešām valstīm eksportē 25–30 % no 27 ES valstīs saražotiem mērinstrumentiem. Tomēr starp dažādu kategoriju mērinstrumentiem pastāv būtiskas atšķirības. Tirdzniecības apjoms abos virzienos ir ļoti liels (vairāk nekā 50 % no kopējā apjoma) tehnoloģiski vienkāršākiem materiālajiem mēriem (MI-008) un dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem (MI-009), bet arī elektroenerģijas skaitītājiem (65 %). Tajā pašā laikā saražotās produkcijas eksporta daļa ir īpaši liela tādiem moderno tehnoloģiju instrumentiem kā automātiskie svari (līdz 42 % automātisko svara iepildīšanas instrumentu apakškategorijā) un gāzes skaitītāji (44 %), un šajās nozarēs ES uzņēmumi ir pasaulē vadošie.

1. tabula. Kopējais MID regulētais tirgus apjoms

Tirgus apjoms — gada laikā pārdotās vienības (tūkstošos) | Tirgus apjoms — gada laikā pārdoto vienību vērtība (miljonos EUR) | Mērinstrumentu (MI) tirgus daļa | Nozarē nodarbināto skaits (tūkstošos) |

MI-001: ūdens skaitītāji | 18 000 | 450 | 13,8 % | 25 |

MI-002: gāzes skaitītāji un tilpuma korektori | 6900 | 410 | 12,6 % | 30 |

MI-003: aktīvās elektroenerģijas skaitītāji | 14 000 | 610 | 18,8 % | 32 |

MI-004: siltumenerģijas skaitītāji | 800 | 290 | 8,9 % | 18 |

MI-005: mērsistēmas nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma mērīšanai, kas nav ūdens | 31,2 | 240 | 7,4 % | 14–16 |

MI-006: automātiskie svari | 21 | 550 | 16,9 % | 25 |

MI-007: taksometri | 50 | 25–40 | 1 % | 1 |

MI-008: materiālie mēri[8] | 300 000 | 440–90 | 14,3 % | 34 |

MI-009: dimensiālo mērījumu mērinstrumenti | 300–400 | 70–-80 | 2,3 % | 7 |

MI-010: izplūdes gāzu analizatori | 25–35 | 130 | 4,0 % | 17,5 |

Kopā | 345 000 | 3250 | 100 % | 190 |

2. Mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu viedokļi

2009. gada nogalē Komisijas dienesti veica apsekojumu, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla MVU grupas apspriešanos. Kopā tika saņemtas 286 atbildes no lielākās daļas dalībvalstu — puse no ražotājiem un puse no lietotājiem, galvenokārt no maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 10 miljonus[9]. MVU aktīvi darbojas visu veidu regulēto mērinstrumentu jomās, lielākā daļa izmanto CE un M atbilstības marķējumu, kas norāda, ka instruments atbilst MID, lai gan 40 % veic tirdzniecību plašā apjomā ES iekšējā tirgū, 25 % — tikai vietējā tirgū un 40 % eksportē no ES.

Pētījumā konstatēts, ka lielākajā daļā gadījumu MVU nesaskaras ar īpašām problēmām, kas atšķiras no tām, par kurām vērtējumā ziņojuši lielie uzņēmumi[10]. Tikai neliels skaits MVU norāda, ka valsts iestāžu protekcionisma (patiesa vai iedomāta) dēļ pastāv šķēršļi tirdzniecībā, ka atbilstības novērtējuma izmaksas ir pārāk augstas un, pēc viņu domām, nav adekvātas. Nav konstatētas noteiktas mērinstrumentu kategorijas, saistībā ar kurām pastāvētu īpaši strīdus jautājumi vai problēmas. No lietotāju viedokļa raugoties, pētījums liecina, ka patērētāju tiesību aizsardzība ir pietiekama.

Viens no MVU apsekojumā konstatētajiem problēmjautājumiem ir negodīga konkurence, ko rada produkti, kuriem nav CE un M atbilstības marķējuma. Lai gan šis jautājums nav uzskatāms par īpašu MVU problēmu, tas, šķiet, ir būtiskāks salīdzinājumā ar liecībām, ko intervijās sniedza tirgotāju asociācijas un (pārsvarā lielāki) uzņēmumi. Tas varētu būt saistīts ar pārejas posmu, kad tirgū vēl aizvien ir pieejami daudzi zemākas kvalitātes instrumenti, kuru apstiprināšanas izmaksas attiecīgajās valstīs ir zemākas, un šis jautājums atrisināsies, kad 2016. gadā beigsies pārejas posms.

Attiecībā uz jautājumu par atvieglotām atbilstības novērtējuma procedūrām lētiem instrumentiem jānorāda, ka šādi instrumenti parasti tiek ražoti masveidā, tādējādi atbilstības novērtējums ir vēl būtiskāks. Atbilstības novērtējuma procedūru lielā izvēle katram instrumentu tipam varētu palīdzēt risināt lielās noslodzes jautājumu.

Visbeidzot, direktīvā atļauts noteikt instrumentu kompleksa daļas, bet to nedrīkst darīt ražotāji. Pretējā gadījumā tirgū parādītos visu veidu nepilnīgi instrumenti, iespējams, ar marķējumu, un tas sarežģītu tirgus uzraudzību.

3. Svarīgākie novērtējuma atzinumi

Svarīgākie atzinumi par Mērinstrumentu direktīvas novērtējumu ir turpmāk minētie.

MID nekavē inovāciju un dažos gadījumos tiek uzskatīts, ka tā pozitīvi ietekmē inovāciju.

Izvēles iespējas rezultātā dalībvalstis gandrīz pilnībā piemēro direktīvu — 90 % iespējamo gadījumu tās pieprasa instrumentus, kas noteikti direktīvā. Tādējādi patērētāju tiesību aizsardzība faktiski ir vienlīdz laba visā ES, un negodīgas konkurences risks, pateicoties atšķirībām starp dalībvalstīm, ir minimāls.

MID ir palīdzējusi uzlabot iekšējā tirgus darbību, ieviešot vienotu atbilstības novērtējuma sertifikātu, kurš, lai gan ir 10–15 % dārgāks nekā iepriekš valstu izsniegtie sertifikāti, ir devis priekšrocības ražotājiem, kas darbojas vairākos tirgos. Ir atzīts, ka šādiem sertifikātiem vajadzētu būt vienotam formātam.

Mērinstrumentu darba grupā pastāvīgi ir notikušas apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Tās pilnībā tikušas iesaistītas komiteju priekšlikumu sagatavošanā. Vienreiz ir izmantota regulatīvā procedūra un apmēram desmit reizes saistībā ar OIML [11] starptautisko standartu publicēšanu izmantota konsultēšanās procedūra, kas paredz atbilstības prezumpciju attiecībā uz šīs direktīvas būtiskajām prasībām.

Direktīvas netraucētu darbību veicināja 2004. gada „Komisijas deklarācija WELMEC [12] par sadarbību”, kā rezultātā tika izstrādāti 40 konceptuāli vadlīniju dokumenti, uz kuriem atsauces tika dotas Komisijas tīmekļa vietnē pēc galīgās vienošanās ar visām ieinteresētajām personām Mērinstrumentu darba grupā.

Izņemot taksometrus, uz visiem pārējiem instrumentiem attiecas vai nu saskaņotie Eiropas standarti, vai normatīvie dokumenti, kuros ir atsauces uz starptautiskiem standartiem, ko pozitīvi novērtējusi Mērinstrumentu komiteja.

Jaunajā tiesiskajā regulējumā paredzētās atbilstības novērtēšanas procedūras ir ļoti līdzīgas tām, kas iekļautas MID. Lai pielāgotu MID jaunajam tiesiskajam regulējumam, drīzumā tiks iesniegti priekšlikumi tās pārstrādātai redakcijai.

Būtiskas bažas nozarei rada tirgus uzraudzības kvalitāte, un lielākā daļa iestāžu atzīst, ka šajā jomā to ieguldījums līdz šim ir bijis neliels.

Ir redzamas atšķirības starp pilnvarotajām iestādēm MID prasību un citu vadlīniju interpretācijā, tāpat atšķiras to darbības iespējas; pilnvarotās iestādes arī samērā šauri interpretē WELMEC vadlīnijas, tādējādi ierobežojot alternatīvu pieeju izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību būtiskajām prasībām.

Nav liecību, ka MID īstenošana būtu radījusi MVU neizdevīgu situāciju, lai gan dažās konkrētās nozarēs (svari un degvielas uzpildes ierīces) tādu noteikumu trūkums, kuros izšķir atsevišķas sastāvdaļas (kompleksa daļas), var radīt neizdevīgu stāvokli dažiem MVU.

4. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti

Novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā iesaistījās 85 dalībnieki — uzņēmumi, nozaru federācijas un dalībvalstis. Eiropas patērētāju organizācija neiesaistījās, jo MID nav tās prioritāte.

Salīdzinoši nelielais atbilžu skaits novērtējuma sabiedriskajā apspriešanā norāda uz to, ka tajā nav izlaisti būtiski jautājumi un ka par novērtējumu nepastāv būtiskas viedokļu nesaskaņas. Neviena dalībvalsts neskāra jautājumu par tirgus uzraudzības trūkumiem. Sīkāku izklāstu skatīt ziņojumā par sabiedrisko apspriešanu[13].

Attiecībā uz ierosinājumiem par jaunajiem priekšlikumiem tika saņemti daži vērtīgi materiāli, taču nevienā gadījumā tie nebija pietiekami, lai ar tiem pamatotu ietekmes novērtējumu. Tie saistīti ar tehniski sarežģītiem un sīki izstrādātiem grozījumiem, kur Komisijas dienestiem lielā mērā jāpaļaujas uz ekspertu un ieinteresēto personu ieguldījumu, lai atbilstu prasībām par lietpratīgu regulējumu. Sīkāku izklāstu skatīt neatkarīgā konsultanta ziņojumā[14].

Mērinstrumentu direktīvas novērtējumu var uzskatīt par pabeigtu attiecībā uz novērtējumu un kopumā atbalstāmu attiecībā uz tā analīzi. Tādēļ nav iemesla apsvērt regulējuma maiņu, un Komisijas dienesti savā darba dokumentā norādījuši, ka tie uzskata par riskantu mainīt MID tik ātri pēc tās ieviešanas (četrarpus gadi). Standartizācijas un ieteikumu sniegšanas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas. Direktīvas grozīšana plašāk nekā tikai tehnisko pielāgojumu ieviešana, kas pieļauta direktīvas 16. pantā, atstātu regulējumu pašplūsmā un radītu neskaidrības tirgū.

C „Vecās pieejas” direktīvu atcelšana

1. Ievads

Saistībā ar Komisijas pienākumiem, kas izriet no Trīs iestāžu kopīgās deklarācijas, kura pievienota Direktīvai 2011/17/ES, ar ko atceļ astoņas „vecās pieejas” direktīvas, Komisijas dienesti ir veikuši šādus pasākumus:

- dalībvalstīm adresēta vēstule, lūdzot to viedokli (2010. gada jūnijs), uz kuru atbildēja sešas dalībvalstis,

- ar Eiropas uzņēmumu tīkla starpniecību veikts MVU apsekojums (2010. gada maijs–jūnijs), kurā iesaistījās 117 dalībnieki,

- sabiedriskā apspriešana (2010. gada septembris–oktobris), kurā iesaistījās aptuveni divdesmit iestādes un desmit nozaru pārstāvju organizācijas.

2. Iestāžu iesniegtie argumenti

Dažas iestādes min divus iemeslus, kādēļ būtu jāatstāj spēkā pašreizējais regulējums:

— saskaņoto noteikumu aizvietošana ar valstu noteikumiem radītu šķēršļus tirdzniecībā nepieciešamo katras valsts apstiprinājumu dēļ un atšķirīgā valstu regulējuma dēļ, un tādējādi mazinātos patērētāju tiesību aizsardzība un konkurence iekšējā tirgū,

— tehnisko dokumentu saskaņošana ir nepieciešama periodiskām ekspluatācijas pārbaudēm (to prasības un veidi ir valstu kompetencē).

Neveicot šo aizvien novecojošo instrumentu saskaņošanu, pastāv liela iespēja, ka dalībvalstis izstrādās savas prasības. Kaut arī valstu prasībām vairs nav jābūt saskaņotām ar šīm direktīvām, tajās tomēr jāievēro Līguma pamatprincipi, jo īpaši brīvas preču aprites princips (Līguma par Eiropas Savienības darbību 34.–36. pants). Turklāt Savstarpējās atzīšanas regulā (EK) Nr. 764/2008 ir prasīts ziņot gadījumā, ja produktu var likumīgi tirgot vienā dalībvalstī, bet nevar tirgot citā dalībvalstī tādēļ, ka tas izgatavots pēc citiem tehniskajiem noteikumiem nekā pieprasa galamērķa dalībvalsts. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34.–36. pantu un Eiropas Savienības Tiesas pašreizējo judikatūru šādi ziņojumi ir jāizskata. Piemēram, maz ticams, ka tikai atšķirīgs marķējums var būt pietiekams iemesls produkta aizliegšanai. Turklāt PTO TBT nolīguma saistības uzliek par pienākumu dalībvalstīm noteikt regulējumu, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, kas pieejami OIML dokumentu formā un kas būtībā atbilst tehnisko specifikāciju apzīmējumiem katrā no atceltajām direktīvām. To pastiprina paziņošanas pienākums saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu produktu un atbilstības novērtēšanas procedūru pilnīgu savstarpējo atzīšanu.

Tādēļ jaunie valstu noteikumi, ar ko aizstās direktīvas, praksē neatšķirsies no atceltajām direktīvām, un nav būtiska iemesla daudzskaitlīgiem valstu marķējumiem un atbilstības novērtējumiem, ja produkts atbilst vienas dalībvalsts tiesību normām. Tādēļ pēc pārejas posma beigām, attiecīgi 2021. gadā un 2026. gadā, valstu noteikumi neradīs pārmaiņas attiecībā uz produktiem, kurus pašlaik aptver atceltās direktīvas. Komisija nekādi neiebilst pret valsts regulējumu, kas balstīts uz starptautiskajiem standartiem, kuri ir saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principiem, ja dalībvalsts šādu regulējumu uzskata par nepieciešamu.

Saistībā ar otro argumentu par saskaņošanu, kas nodrošinātu vienādu tehnisko dokumentāciju periodiskām ekspluatācijas pārbaudēm (to prasības un veidi ir valstu kompetencē), starptautiskie standarti var palīdzēt šo dokumentāciju vienādot. Ja nepieciešams, vēl ir pietiekami daudz laika, lai to paveiktu pirms pārejas posma beigām.

Apspriešanās par abiem iepriekš minētajiem argumentiem saistībā ar atceltajās direktīvās noteiktajiem instrumentiem vedina domāt, ka valstu noteikumos būs atspoguļoti starptautiskie standarti, kuri būs vienlīdzīgi atcelto direktīvu saturam, un nebūs papildu šķēršļu tirdzniecībā.

Izņemot svarus, kurus neietekmē tehnoloģiju maiņas, tehniski modernākie produkti, kurus neaptver atceltās direktīvas, gada apgrozījuma ziņā ir nozīmīgāki nekā tie, kurus atceltās direktīvas aptver.

Komisijas priekšlikumā[15] minētie iemesli par labu atcelšanai bija tādi, ka direktīvas aptvertie mehāniskie instrumenti noveco, un nav iesniegti ziņojumi par būtiskiem šķēršļiem tirdzniecībā attiecībā uz tehniski modernākiem instrumentiem, kas nav saskaņoti ar direktīvām. Šī analīze joprojām ir pamatota un apstiprināta[16].

3. MVU apsekojums

Ar Eiropas uzņēmumu tīkla starpniecību veiktajā MVU apsekojumā (2010. gada maijs–jūnijs) tika saņemtas 117 atbildes, no kurām lielāko daļu līdzās ražotājiem (16) un izplatītājiem/importētājiem (17) sniedza lietotāji (84). Neskatoties uz pastāvošo saskaņošanu, attiecībā uz dažiem instrumentiem tika ziņots par šķēršļiem tirdzniecībā, kas sadārdzina izmaksas par 10 % daudzkārtējo pārbaužu dēļ. Tas varētu būt saistīts ar to, ka saskaņā ar veco pieeju attiecībā uz tehniski modernākiem instrumentiem papildus ir pieļaujami arī valstu noteikumi. Ražotāji ir izteikušies, ka dod priekšroku pašdeklarēšanai (pašlaik MID tā nav paredzēta). Attiecībā uz dažiem instrumentiem (ūdens skaitītājiem, ūdens piesārņojuma mērītājiem, svariem un riepu spiediena mērītājiem) lietotāji pauž uzskatu, ka nepieciešama labāka tirgus uzraudzība un/vai periodiskas ekspluatācijas pārbaudes.

4. Sabiedriskā apspriešana

Sabiedriskajā apspriešanā (2010. gada septembris–oktobris) tika saņemtas aptuveni 20 atbildes no iestādēm un 10 — no nozares pārstāvjiem. Dažās iestāžu atbildēs bija minēti iepriekš aplūkotie argumenti, savukārt, citās — pausts atbalsts atcelšanai un/vai jaunam valsts regulējumam, kur tas nepieciešams. Netika ziņots par piemēriem attiecībā uz šķēršļiem tirdzniecībā un par paziņojumiem saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas regulu (EK) Nr. 764/2008, kuros iestādēm jāpamato iemesli, kādēļ produkts izņemts no tirgus, ja spēkā ir savstarpējā atzīšana.

No nozares pārstāvjiem tika saņemtas šādas atbildes.

- Attiecībā uz ūdens skaitītājiem nozares pārstāvji norādīja, ka apūdeņošanas un ūdens piesārņojuma mērītājus nevar iekļaut pašreizējos MID noteikumos un tas arī nav nepieciešams, jo nepastāv šķēršļi tirdzniecībā.

- Attiecībā uz alkometriem nozares pārstāvji neziņo par šķēršļiem tirdzniecībā. Alkoholisko dzērienu ražotāji pauž to pašu viedokli, ko 2008. gadā, norādot, ka „ražotājiem darbības izvēle nav ierobežota”, sīkāk to nepaskaidrojot. Vīna ražotāji norāda, ka nevēlas saskaņošanu, atsaucoties uz to, ka Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta noteikumi un Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas ( OIV ) standarti nodrošina visaptverošu regulējumu. Saskaņošanu nevēlas arī alus ražotāji, norādot uz pastāvošo elastīgumu.

- Riepu spiediena mērīšanas (tehniskās apkopes staciju) nozare ir gatava pieņemt saskaņošanu, ja tiktu ņemti vērā 2009. gada standartizācijas pilnvarojuma M/457 rezultāti[17], saskaņā ar kuriem tiek izstrādāti Eiropas standarti un kuri tiktu izmantoti arī Autotransporta drošības regulai (EK) Nr. 661/2009. Par šķēršļiem tirdzniecībā netiek ziņots.

- Nav saņemtas atbildes no nozarēm, kas saistītas ar graudu standartmasu un kuģu tilpnēm.

Eiropas patērētāju organizācija neatsaucās, jo metroloģija nav tās prioritāte.

5. Secinājumi par atceltajām „vecās pieejas” direktīvām

Pašlaik Komisijai nav iemeslu iesniegt priekšlikumu par to, lai Mērinstrumentu direktīvas 2004/22/EK darbības jomā iekļautu tās nozares, ko regulē astoņas atceltās direktīvas.

1. Nav paredzams, ka jauni valstu noteikumi radīs jaunus šķēršļus tirdzniecībā, jo šādiem valstu noteikumiem jābūt balstītiem uz starptautiskiem standartiem, tādēļ faktiski tie būs vienādi;

2. nav konstatēti šķēršļi tirdzniecībā vai citi būtiski iemesli, kas pamatotu saskaņošanas nepieciešamību;

3. MVU norāda uz nelieliem šķēršļiem tirdzniecībā saistībā ar daudzkārtējām pārbaudēm, kurām, šķiet, turpmāk nebūs pamatojuma atbilstīgi Savstarpējās atzīšanas regulas (EK) Nr. 764/2008 nosacījumiem;

4. nozares pārstāvji faktiski neatbalsta saskaņošanu un nenorāda uz šķēršļiem tirdzniecībā;

5. patērētāju pārstāvji šīs regulētās metroloģijas nozares neuzskata par prioritāti;

6. 2010. gadā nav notikušas būtiskas izmaiņas saistībā ar ietekmes novērtējumu, kas ir pamatā Komisijas 2008. gada priekšlikumam par atcelšanu;

7. ilgajā pārejas posmā tiks atzīti spēkā esošie sertifikāti: līdz 2021. gadam — kuģu tilpnēm un līdz 2025. gadam — pārējiem instrumentiem.

D. Politikas secinājumi un turpmākā rīcība

Neskatoties uz vispārējo pozitīvo MID novērtējumu, ir liecības par to, ka pastāv būtiskas problēmas saistībā ar tās saskaņotu piemērošanu no pilnvaroto iestāžu puses un tirgus uzraudzību. Grozījumi direktīvā būtu jāveic piesardzīgi un ar pilnīgu izvērtējumu, ņemot vērā visas alternatīvas. Tik drīz pēc direktīvas ieviešanas stabils tiesiskais regulējums, šķiet, pozitīvi ietekmētu turpmāko regulētās metroloģijas iekšējā tirgus attīstību.

Komisijas dienesti rīkosies saskaņā ar turpmāk minētajām prioritātēm.

1. Ieviesīs jauno tiesisko regulējumu Mērinstrumentu direktīvā, attiecībā uz kuru tiesību akta priekšlikums ir gaidāms 2011. gadā.

2. Uzlabos informēšanu, sadarbību un ieteikumu sniegšanu pilnvarotām iestādēm un citām struktūrām ar mērķi nodrošināt direktīvas saskaņotu piemērošanu.

3. Koordinēs tirgus uzraudzību, jo īpaši kopīgu rīcību veidā, lai lietderīgāk izmantotu tirgus uzraudzībai atvēlētos resursus.

4. Palīdzēs ieinteresētajām personām izstrādāt vadlīnijas degvielas sūkņu pārejai, kurus uzskata par būtisku nozares daļu, lai gan formāli direktīva uz tiem neattiecas.

5. Veiks ietekmes novērtējumu jebkuriem ierosinājumiem izstrādāt jaunus priekšlikumus saskaņā ar lietpratīgu regulējumu, pilnībā izvērtējot visas regulējuma alternatīvas un, ja iespējams, izdarot grozījumus saskaņā ar direktīvas nosacījumiem, proti, izmantojot komiteju procedūras.

Informatīvie dokumenti [18]

1. RPA , Ziņojums par sabiedrisko apspriešanu, 2011. gada marts.

2. RPA , Ziņojums par ierosinājumiem Mērinstrumentu direktīvas grozīšanai un papildināšanai ar jaunām kategorijām, 2011. gada marts.

3. RPA , Ziņojums par „vecās pieejas” direktīvu atcelšanu, 2011. gada marts.

[1] OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2004L0022:20091201:en:PDF.

[2] Direktīvā ir arī noteikts 10 gadu pārējas posms (līdz 2016. gada 29. oktobrim), kura laikā drīkst turpināt tirgot instrumentus, kas atbilst iepriekšējiem noteikumiem (Direktīvas 2004/22/EK 23. pants).

[3] Sīkāka informācija pieejama:http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/legal-metrology-and-prepack/measuring-instruments/index_en.htm.

[4] OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.

[5] OV L 71, 18.3.2011., 1. lpp. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:071:0001:0003:EN:PDF .

[6] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas deklarācija Padomes 2011. gada 14. februāra dokumentā 6291/11ADD1:

http://www.cc.cec/home/dgserv/sg/sgvista/i/sgv2/repo/repo.cfm?institution=CONS&doc_to_browse=CSST/2011/06291&sw_inconnu=1 .

[7] Stratēģijas un novērtēšanas pakalpojumu centrs ( Centre for Strategy and Evaluation Services — CSES ), Mērinstrumentu direktīvas starpposma novērtējums, 2010. gada jūlijs.

[8] Dati attiecas uz visiem tirgū pieejamiem garuma materiālajiem mēriem, ne tikai sertificētajiem saskaņā ar MID.

[9] Visas dalībvalstis, izņemot Nīderlandi un Apvienoto Karalisti.

[10] CSES 35.–40. lpp., Mērinstrumentu direktīvas starpposma novērtējums, 2010. gada jūlijs.

[11] OIML ir Starptautiskā reglamentētās metroloģijas organizācija ( International Organisation for Legal Metrology)

[12] WELMEC ir organizācija, kurā apvienojušās valstu iestādes, kas atbildīgas par reglamentēto metroloģiju.

[13] RPA , Ziņojums par publisko apspriešanu, 2011. gada marts (informatīvais dokuments Nr. 6).

[14] RPA , Ziņojums par ierosinājumiem MID grozīšanai un papildināšanai ar jaunām kategorijām, 2011. gada marts (informatīvais dokuments Nr. 7).

[15] COM(2008) 801.

[16] RPA, Ziņojums par vecās pieejas direktīvu atcelšanu, 2011. gada marts (informatīvais dokuments Nr. 8).

[17] M457 — Pilnvarojums Eiropas Standartizācijas komitejai ( CEN ), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai ( CENELEC ) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam ( ETSI ) veikt standartizāciju attiecībā uz riepu spiediena mērītājiem motorizētiem transportlīdzekļiem un riepu spiediena mērīšanas sistēmām (mērinstrumentiem).

[18] Visi informatīvie dokumenti pieejami:

http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/legal-metrology-and-prepack/public-consultation/index_en.htm.