52011DC0318

IEVADS

Šajā paziņojumā ietverts pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” starpposma novērtējums (2007.-2013. g.); pamatprogrammā ietilpst divas programmas — “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību ( ISEC )” un “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana ( CIPS )”.

ISEC programma ir saistīta ar organizētās vai cita veida noziedzības, īpaši terorisma, cilvēku tirdzniecības un noziegumu pret bērniem, nelegālo narkotiku un nelegālo ieroču tirdzniecības, korupcijas un krāpšanas, novēršanu un apkarošanu. CIPS programma ir saistīta ar kritisko infrastruktūru un citiem drošības jautājumiem, tostarp operatīvajiem jautājumiem tādās jomās kā krīzes pārvarēšana, vide, sabiedrības veselība, transports, pētniecība un tehnoloģiju attīstība.

Saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma novērtējuma ziņojumu par programmu īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem[1]. Lai izpildītu šo pienākumu, Komisija pasūtīja pētījumu, ko veica Economisti Associati [2]. Šā pētījuma pamatā ir intervijas un tikšanās, kurās piedalījās 155 pārstāvji no 23 dalībvalstīm, bet interneta aptaujās iesaistījās 190 struktūras no visām 27 dalībvalstīm. Turklāt Komisija ņēma vērā Prezidentūras draugu grupas ziņojumā par ISEC programmu izvirzītos ieteikumus; šos ziņojumus 2009. gada rudenī uzsāka prezidējošā valsts Zviedrija, un to sagatavošanā dažādās jomās piedalījās 16 dalībvalstis.

Šis ziņojums aptver laikposmu no 2007. līdz 2009. gadam, kā arī sākotnējos datus par 2010. gadu, un tā mērķis ir novērtēt programmu īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektus un sasniegtos rezultātus. Tas ietver programmas pasākumu precīzu plānošanu, finansēto projektu darbības analīzi un instrumentu un īstenošanas mehānismu pārskatīšanu, lai apzinātu iespējamos korektīvos pasākumus.

Budžets un pārvaldības modelis

Kopējais budžets ISEC programmai, kura aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, ir aptuveni 600 miljoni euro, bet 140 miljoni euro ir rezervēti CIPS . Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam piešķīrumi ISEC bija 167 miljonu euro apmērā, bet CIPS tika piešķirti 46 miljoni euro . Programmas tiek īstenotas ar gada darba programmu starpniecību, kurās nosaka tematiskās un/vai nozaru prioritātes. Īstenošanu veic tā sauktajā tiešā centralizētā pārvaldībā , proti, visu programmu veidošanas un operatīvo darbu veic Eiropas Komisija (EK), kura par to ir pilnībā atbildīga.

Jāatzīmē, ka līdzekļu sadalījums nav definēts iepriekš, bet tie piešķirti tur, kur ir apzināta vajadzība. Tāpēc budžeta piešķīrums obligāti neatspoguļo prioritātes, ko Komisija noteikusi programmu plānošanas dokumentos. Tas arī ir saistīts ar nelielo pieprasījumu dažās jomās, kur sākotnēji rezervēto budžetu nevarēja piešķirt pilnībā un līdz ar to līdzekļi tika pārdalīti citām, pieprasītākām jomām. No vienas puses, tas liecina, ka programmu pārvaldība ir pietiekami elastīga, lai apmierinātu pieprasījumu pēc finansējuma. No otras puses, tas parāda, ka ne vienmēr ir bijis iespējams pilnībā saskaņot ES finansējumu ar iepriekš noteiktām politikas prioritātēm. Lai gan CIPS un ISEC ietvaros izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus atspoguļo politikas prioritātes, reālā budžeta līdzekļu piešķiršana lielā mērā ir atkarīga no pretendentu iesniegto priekšlikumu tematikas un kvalitātes.

Finanšu instrumenti

Finansējumu galvenokārt piešķir mērķdotāciju veidā, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Izmanto triju veidu dotācijas, proti:

i) mērķdotācijas konkrētu iniciatīvu līdzfinansēšanai, ko piešķir atklātos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

ii) mērķdotācijas, ko piešķir ierobežotos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kuri rezervētu publiskā sektora uzņēmumiem, ar kuriem noslēgti partnerības pamatnolīgumi; kā arī

iii) mērķdotācijas, kas paredzētas nevalstisko organizāciju (NVA) Eiropas mēroga darbības atbalstam.

Citi finansējuma avoti ir publiskā iepirkuma līgumi , kas saistīti ar atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, un administratīvās vienošanās ar Kopīgo pētniecības centru ( JRC ).

ES aģentūras, ko finansē no ES subsīdijas, nevar pieteikties uz šo programmu pasākumiem, par kuriem tās ir atbildīgas, jo tā būtu dubulta finansēšana. Tomēr Eiropols kļuva par aģentūru tikai 2010. gada 1. janvārī. Tā kā pirms tam tā bija cita veida iestāde (starpvaldību), tā saņēma finansējumu vairāku projektu īstenošanai. ES aģentūras tomēr var piedalīties projektos, ja tās pašas sedz savas izmaksas.

FINANSIāLAIS ATBALSTS

Pasākumi

Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam ar programmām kumulatīvi tika atbalstīti gandrīz 400 projektu un finansēti aptuveni 150 iepirkuma līgumi , kuru kopējā vērtība ir 213 miljoni euro . ISEC piešķīrumi bija 167 miljonu euro, bet CIPS — 46 miljonu euro apmērā. Finansējuma lielākā daļa jeb 61 % no kopējiem līdzekļiem tika novirzīti aptuveni 280 mērķdotācijām, bet 24 % līdzekļu — dotācijām aptuveni 100 partnerības pamatnolīgumiem. Aptuveni 10 % līdzekļu tika piešķirti iepirkumam.

Pasākumu raksturs

Programmas nodrošina atbalstu visdažādākajām darbībām — no mācībām līdz aprīkojuma iegādei, tehnisko publikāciju sagatavošanai un policijas pārrobežu operācijām (tostarp apvienotajām izmeklēšanas vienībām).

ISEC ietvaros projekti tiek vērsti uz piecām galvenajām jomām:

i) rīki un infrastruktūra , kas ir galvenais rezultāts 22 % projektu,

ii) atbalsts tiesībaizsardzības operācijām (18 %),

iii) mācību programmas (17 %),

iv) publikācijas (17 %) un

v) konferences (14 %).

CIPS programmā

i) 23 % projektu ietver operatīvās sadarbības un koordinācijas komponenti,

ii) 15 % projektu ir vērsti uz tīklu attīstību un izveidi .

iii) 49 % projektu ir saistīti ar tehnoloģijas un metodikas nodošanu un

iv) vēl 44 % projektu attiecas uz analītiskiem pasākumiem .

Saskaņotība ar mērķiem un prioritātēm

Attiecībā uz ISEC juridiskajā pamatā ir apzināti četri mērķi, no kuriem divi ir saistīti ar operatīvo pieeju (noziedzības novēršanas horizontālo metožu izstrāde un sadarbības attīstība starp tiesībaizsardzības aģentūrām un citām struktūrām), bet divi attiecas uz īpašām saņēmēju grupām (paraugprakses izveidošana liecinieku un noziedzībā cietušo aizsardzībai un atbalstīšanai). Ar daudziem projektiem paredzēts sasniegt vairāk nekā tikai vienu mērķi, un vairums projektu pievēršas noziedzības novēršanas horizontālajām metodēm (79 % projektu) un/vai sadarbībai starp tiesībaizsardzības aģentūrām un citām struktūrām (74 %). Daudz mazāku uzmanību piesaista noziegumos cietušo un liecinieku aizsardzība, kam pievēršas attiecīgi 14 % un 3 % projektu.

CIPS ir atsauce uz septiņiem mērķiem, kuri apkopoti divās plašākās kategorijās — risku novēršana un gatavība tiem un seku pārvarēšana. Trīs ceturtdaļas projektu ir saistīti ar abiem šiem plašākajiem mērķiem. Kopumā uz risku novēršanu un sagatavotību tiem ir vērsti 92 % projektu, savukārt seku pārvarēšana ir mērķis 63 % projektu.

Abām programmām ir ļoti starptautisks raksturs . Starpvalstu projekti ir 80 % no projektiem ISEC un 64 % — CIPS programmā. Programmu starpvalstu orientāciju parasti augsti vērtē ieinteresētās personas, kuras uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu iespēja pārbaudīt praksē jaunos sadarbības līgumus vai daudzos gadījumos — balstīties uz jau esošo ilgstošo sadarbību. Patiesībā aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 90 % saņēmēju nākotnē paredz turpināt starpvalstu sadarbību neatkarīgi no tā, vai tie plāno piedalīties programmās. Šī ir pozitīva tendence, jo, no vienas puses, tā liecina par programmu operatīvo ietekmi dalībvalstīs un, no otras puses, par to ieguldījumu starpvalstu pieejas veidošanā.

Mērķa grupas

Programmas ir paredzētas dažādai auditorijai — no tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem līdz pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem un no pētniekiem līdz praktizējošiem juristiem.

Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki ir galvenā grupa, kura piesakās gan uz ISEC , gan CIPS — attiecīgi 38 % un 41 % dalībnieku projektos, kuri tiek finansēti no šīm programmām. Saistībā ar ISEC citas svarīgas pieteikumu iesniedzēju grupas ir NVO un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (12 % dalībnieku) un valsts amatpersonas kopumā (8 %). Svarīga CIPS pieteikumu iesniedzēju grupa (19 %) ir arī valsts amatpersonas (īpaši tās, kuras strādā aģentūrās, kas saistītas ar drošību), un privātā sektora pārstāvji (10 %). Daudzi projekti, ko finansē programmu ietvaros, ir paredzēti vienlaikus vairākām pieteikumu iesniedzēju grupām, tādējādi vairojot savstarpēju saprašanos un sekmējot pieredzes apmaiņu . Šajā saistībā īpaši svarīgas ir trīs veidu saites:

i) starp tiesībaizsardzību un tiesu iestādēm, kas ir raksturīga ISEC projektiem;

ii) starp publisko un privāto sektoru, kas ir ļoti labi attīstīta CIPS projektos, un

iii) starp praksi un zinātni, kura ir būtiska abām programmām.

Tās visas ir mērķa grupas, bet minētie procentuālie rādītāji atspoguļo saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus faktiski saņemto pieteikumu skaitu un kvalitāti.

Ģeogrāfiskais tvērums

Kopumā projektu ģeogrāfiskais sadalījums ir diezgan nevienmērīgs, un vadībā ir salīdzinoši neliels skaits valstu. Attiecībā uz ISEC četrās valstīs (Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē) tiek īstenoti aptuveni 48 % no visiem projektiem, kas projektu vērtības izteiksmē ir 51 %. CIPS gadījumā koncentrācijas pakāpe ir vēl augstāka — tikai divās valstīs (Itālijā un Spānijā) tiek īstenoti 48 % projektu, un tie nodrošina 60 % no projektu vērtības.

Viens no faktoriem, ar kuru var izskaidrot ISEC / CIPS iniciatīvu ģeogrāfisko sadalījumu, ir iesniegto un apstiprināto priekšlikumu raksturs, īpaši to vērtības ziņā. Piemēram, ISEC gadījumā mēdz pieprasīt lielākas dotāciju summas pasākumu īstenošanai, kuri saistīti ar Prīmes līgumu (dažkārt tas ietver aprīkojuma iegādi), atbalsta sniegšanu apvienotajām izmeklēšanas vienībām vai sarežģītu tīklu izveidi (piemēram, FIU.NET ). CIPS gadījumā projektu lielums lielākoties ir saistīts ar saņēmēju organizāciju veidu, t. i., komercuzņēmumi un/vai pētniecības institūti mēdz ierosināt lielākus projektus, bet projekti, ko atbalsta valsts uzņēmumi, ir salīdzinoši mazāki.

Programmu finansiālā atbalsta atbilstība

Attiecībā uz ISEC programmu grafikā norādīts intervences līmenis dažādās jomās. Aptvertajā laikposmā programmas pasākumi labi atbilst ES prioritātēm un politikas virzieniem.

1. attēls. ISEC dotācijas — 334 finansēto projektu sadalījums pa intervences jomām

[pic]

ES 2008. gadā pieņēma rīcības plānu drošības pastiprināšanai attiecībā uz sprāgstvielām, un tas kalpoja par pamatu daudzu projektu finansēšanai. Jautājumā par ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolapdraudējumu ( CBRN ) ES 2009. gadā pieņēma CBRN rīcības plānu, kurš ir pamatā daudzām ISEC finansētam iniciatīvam (gan projektiem, gan pētījumiem). CBRN rīcības plāna stratēģiskā nozīmīguma dēļ Komisija tā īstenošanai apņēmās līdz 2013. gadam darīt pieejamus 100 miljonus euro. Turklāt, kā uzsvērts ES rīcības plānā cīņai pret radikalizāciju, ES stratēģiski svarīgi ir radikalizācijas novēršanas pasākumi; šis jautājums ir stingri uzsvērts arī Stokholmas programmā.

Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojumā par iekšējās drošības stratēģiju darbībā (“Iekšējās drošības stratēģija”) kā turpmāko stratēģisko mērķu sastāvdaļa un prioritārās darbības iekšējās drošības jomā tika atkārtoti apstiprinātas ISEC programmas sākotnējās prioritātes. Komisija nodrošinās, lai turpmākās darba programmas būtu pēc iespējas cieši saistītas ar Iekšējās drošības stratēģiju.

Šīs prioritātes arī lielā mērā atbilst prioritātēm, kuras noteiktas Hāgas rīcības plānā, kā arī Stokholmas rīcības plānā. Attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību no ISEC tika sponsorēti pasākumi, kuri palīdzēja īstenot “stratēģisko koncepciju organizētas noziedzības apkarošanai”, ko Komisija pieņēma 2005. gadā saistībā ar Hāgas rīcības plānu. Piemēram, 2007. gada maijā Komisija nolēma ierosināt virkni pasākumu, lai nodrošinātu labāku darba koordināciju cīņā pret kibernoziegumiem — gan tiesībaizsardzības iestāžu starpā, gan starp tiesībaizsardzības iestādēm un privāto sektoru. ISEC pēc tam finansēja divus projektus, kas saistīti ar kibernoziegumu izmeklēšanu, un dažādas īpašās konferences un seminārus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. No ISEC programmas tika finansēta finanšu koalīcijas izveide cīņai pret bērnu pornogrāfiju. Šī koalīcija nolūkā izskaust bērnu komerciālo pornogrāfiju, ļauj sadarboties kredītkaršu izdevējiem, tiesībaizsardzības struktūrām un interneta pakalpojumu sniedzējiem, veicot pasākumus attiecībā uz maksājumu sistēmām, kuras izmanto šo nelikumīgo darbību finansēšanai.

“Pieejamības principa” jomā, kur informācija, kas ir pieejama vienas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādēm, būtu jādara pieejama atbilstošajām iestādēm citās dalībvalstīs, netika piesaistīts tik daudz projektu, kā varēja gaidīt. Tas skaidrojams ar faktu, ka šis ziņojums aptvert laikposmu no 2007. līdz 2009. gadam, kas atbilst Prīmes lēmuma[3] īstenošanas sākumam (īstenošanas termiņš ir 2011. gada augusts). Pagaidām nevar izdarīt stingrus secinājumus par ISEC finansējuma ietekmi šajā jomā, īpaši tāpēc, ka Prīmes lēmums tika pieņemts tikai 2008. gada jūnijā un attiecīgie finansētie projekti vēl turpinās. Provizoriska analīze tomēr liecina, ka ISEC programma atbalsta Prīmes lēmuma īstenošanu.

Kā tika atkārtoti apstiprināts Iekšējās drošības stratēģijā, cīņā pret starptautisko organizēto noziedzību ir un arī turpmāk ļoti svarīga būs policijas pārrobežu sadarbība un jo īpaši apvienoto izmeklēšanas vienību izveide.

Attiecībā uz CIPS programmu intervences līmenis dažādās jomās ir šāds.

2. attēls. CIPS dotācijas — 65 finansēto projektu sadalījums pa intervences jomām

[pic]

Tas atbilst prioritātēm un politikas virzieniem, par kuriem tika panākta vienošanās kritiskās infrastruktūras aizsardzības[4] jomā un kas apstiprināti Stokholmas programmā. Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojumā tika atkārtoti apstiprināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības nozīme, īpaši attiecībā uz enerģētikas, transporta un IKT nozarēm.

Komisija nodrošinās, lai turpmākās darba programmas šajā jomā joprojām būtu pēc iespējas cieši saistītas ar Iekšējās drošības stratēģiju.

REZULTāTI UN IZNāKUMI. GALVENIE SASNIEGUMI

Dati un piemēri

Kopumā ar programmu atbalstītajiem projektiem lielā mērā efektīvi tika sasniegti plānotie rezultāti . Tomēr paredzams, ka aptuveni divas trešdaļas projektu neizmantos visus pieejamos līdzekļus — galvenokārt tāpēc, ka sākotnēji izmaksas tika lēstas pārāk augstu, kā arī tāpēc, ka daži pasākumi tika atcelti. Turklāt iespējams, ka saņemto pieteikumu kopējo skaitu negatīvi ietekmēja salīdzinoši ilgās administratīvās pieteikumu iesniegšanas procedūras, kuras parasti neatbilst dalībvalstu administratīvajām budžeta procedūrām. Līdz ar to par abām programmām tiek ziņots, ka katru gadu netiek pilnībā izmantotas to maksājumu apropriācijas .

Tomēr gaidītie un sasniegtie rezultāti , sākot ar operatīvajiem (piemēram, aresti, atsavināšanas u. c.) un beidzot ar tādiem mazāk taustāmiem rezultātiem kā izpratnes un jaunu pieeju veidošana, atspoguļo finansēto projektu raksturu. Visbiežāk sastopamie sasniegto rezultātu veidi ir jaunu rīku, piemēram, datubāzu, un metodikas izstrāde un pieņemšana un paraugprakses izplatīšana , bet daudzi projekti arī veicināja zināšanu apguvi par konkrētiem jautājumiem un/vai risinājumu rašanu . Lai gan reti kad tas ir galvenais mērķis, daudzu projektu augsti vērtēts blakusprodukts bieži vien ir arī labāka savstarpējā izpratne par politikas virzieniem un tiesiskajām un administratīvajām sistēmām dalībvalstīs. Dažkārt ļoti taustāmus rezultātus ir devuši projekti, kas orientēti uz operatīvām darbībām (piemēri minēti turpmāk). Kopumā sasniegto rezultātu līmenis ir samērā apmierinošs , un 60 % gadījumu tas atbilst sākotnēji iecerētajam, bet vēl 34 % projektu pārsniedz gaidīto.

Projektu iznākuma piemēri dažādās jomās

Policijas sadarbība . Kopīgā muitas operācijā, kurā piedalījās vairākas valstis, tika atsavinātas 4,5 tonnas kokaīna. Ar kādu citu projektu tika atbalstīta starptautiska bērnu tirdzniecības apkarošanas operācija. Tā vēl nav pabeigta, bet līdz 2010. gada maija vidum jau bija izvirzītas apsūdzības 26 no aptuveni 90 aizdomās turamajiem. Līdzīgi tam kādas citas operācijas rezultātā, kura bija vērsta pret Austrumeiropas nelegālās imigrācijas bandām, tika arestētas aptuveni 90 personas.

Savstarpējā saprašanās . Parasti tas ir blakusprodukts, kas tomēr uzskatāms par svarīgu rezultātu. Piemēram, projektiem, kuru mērķis ir kontaktu tīklu veidošana (piemēram, terorisma apkarošanas Eiropas vienību tīkls ATLAS un Finanšu izmeklēšanas vienību ( FIU ) tīkls), bija liela nozīme zināšanu palielināšanā par atšķirīgajām sistēmām un tiesisko regulējumu dažādās dalībvalstīs. Šajos gadījumos pirmie kontakti un kontaktu tīklu veidošanas centieni nodrošināja stabilu pastāvīgo struktūru izveidi. To pašu var teikt par pētījumiem, kas par radikalizācijas tēmām tika sagatavoti terorisma jomā.

Pārrobežu sadarbība . Apvienoto izmeklēšanas vienību piemērs ir projekts COSPOL FII , kura mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar nelegālo imigrāciju no Austrumeiropas un tajā iesaistīto noziedzīgo bandu likvidēšanu. Projektu ietvaros tika veiktas četras operācijas, kuras bija saistītas ar saskaņotām darbībām 10 valstīs un kuru rezultātā tika veikti vairāk nekā 90 aresti, pie ES ārējām robežām pārtverti slepeni ievestie imigranti un atsavināta skaidrā nauda, transportlīdzekļi, viltoti dokumenti, iekārtas u. c. Tādu saskaņotu pārrobežu darbību piemērs, kas vērstas uz narkotiku kontrabandas apkarošanu, ir projekts “MAOC-N” (Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvais centrs), ar kura palīdzību kopš 2007. gada konfiscētas 52 tonnas kokaīna un 47 tonnas hašiša. Īstenojot dažādos projektus, kas saistīti ar Prīmes līgumu, piemēram, “Prīmes lēmumu īstenošana ES tiesību aktos”, “Programmatūras lietojumu izstrāde, lai nodrošinātu un uzlabotu automātisku apmaiņu ar DNS profila datiem un to salīdzināšanu ar transportlīdzekļu identifikācijas datiem” un “Valsts sakaru saskarnes NG SIS II paplašināšana”, nozīmīgi rezultāti tika sasniegti arī izlūkdatu un informācijas apmaiņas jomā.

Palīdzība cietušajiem . Ar projekta “Atbalsta tīkls noziegumos cietušajiem” starpniecību visā valstī tika izveidoti 15 centri, kuri līdz šim ir snieguši palīdzību 37 000 gadījumu (juridiskā palīdzība, psiholoģiskais atbalsts u. c.). Līdzīgā veidā projekts “Integrētās uzraudzības sistēmas ziņojumu īstenošana ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības gadījumos ģimenē” deva ieguldījumu ar dzimumu saistītas vardarbības efektīvā novēršanā. Statistikas dati liecina, ka visās valstīs ievērojami samazinās ar dzimumu saistītas vardarbības upuru skaits.

Ieinteresēto personu un politikas veidotāju informētība par konkrētiem jautājumiem. Daudzi projekti būtībā bija konferenču, forumu un simpoziju organizēšana, dažkārt vienreiz gadā. Piemērs ir starptautiskie simpoziji bumbu sprādzienu izmeklētājiem un bumbu iznīcināšanas personālam, forumi par kibernoziegumiem un vasaras kursi par korupcijas apkarošanu. Šajā rezultātu kategorijā ietilpst arī pētījumi nolūkā padziļināt zināšanas par konkrētiem tematiem. Daži JRC veiktie pētījumi pieder pie visapjomīgākajiem, proti: i) pētījums par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanu un novērtēšanu; un ii) pētījums par kontrabandas un radiācijas noteikšanas novērtēšanas programmu.

No CIPS programmas tika finansētas sagatavošanas darbības Kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidei un darbības nodrošināšanai. Šim mērķim ar publiskā iepirkuma līgumu starpniecību tika piešķirti aptuveni 0,7 miljoni euro.

Ietekme . Lielākā daļa no programmu finansētajiem projektiem joprojām tiek īstenoti vai arī ir tikko pabeigti, un ietekmes novērtējumam noteikti ir pagaidu raksturs. Visbiežāk sastopamā ietekme ir izmaiņas operatīvajās procedūrās/praksē (sagaidāma 87 % projektu), bet paredzams arī, ka lielākā daļa projektu palīdzēs nodrošināt spēju veidošanu un ievirzīt politiskās diskusijas . Īpaši svarīgs ir daudzu projektu devums konkrētu ES politikas virzienu un tiesību aktu īstenošanā . Pie tiem pieder Prīmes lēmums (kuram plašu atbalstu nodrošināja ISEC ), Padomes pamatlēmums par vardarbību pret bērniem[5] (kas tika atbalstīts ar pētījumu un operatīvo projektu palīdzību), lēmums par finanšu ziņu vākšanu[6] (atbalsts tika sniegts finansējuma veidā FIU.NET )[7] un Eiropas programma kritisko infrastruktūru aizsardzībai[8] (kurā ieguldījumu deva vairāki CIPS projekti).

Ilgtspējība . 70 % saņēmēju, kuriem piešķirtas dotācijas, uzskata, ka ir grūti nodrošināt projektu rezultātu ilgtspējību, ja netiek saņemts turpmāks ES finansējums. Lielā mērā tās ir sekas nesenajai finanšu krīzei, kura apdraud daudzu valsts uzņēmumu budžetu un kuras dēļ var netikt piešķirti līdzekļi, kas vajadzīgi, lai saglabātu un/vai uzlabotu ar programmu atbalstu sasniegto.

Pamanāmība un reputācija . ISEC un īpaši CIPS ir diezgan labi pazīstamas attiecīgajās profesionālajās aprindās , lai gan aptuveni ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka joprojām trūkst informācijas par šīm programmām un tā pietiekamā mēra nesasniedz potenciāli ieinteresēto auditoriju. Informācijas dienas, kas notika 2008. un 2009. gadā, veicināja informācijas izplatīšanu par programmām, tomēr saņēmēji pauda viedokli, ka būtu vēlams organizēt vairāk skaidrojošu pasākumu.

Ar īstenošanu saistītie jautājumi .

Saistībā ar aptuveni 75 % no apsekotajiem projektiem bija vērojamas dažāda rakstura grūtības īstenošanas posmā, kuras dažādā mērā ietekmēja plānoto rezultātu sasniegšanu, piemēram, kavēšanās ar projektu apstiprināšanu un dotāciju līgumu noformēšanu, kas ietekmēja saņēmēju resursu plānošanas un īstenošanas grafiku . Saņēmēji saskārās arī ar citām grūtībām — izmaksu pieaugums / neparedzētas izmaksas, projekta partneru nepietiekama līdzdalība, nepareizi pieņēmumi un citas izmaiņas, kuras notika īstenošanas posmā un kuru dēļ bija jāpārskata pasākumi un/vai plānotie rezultāti.

Programmu rezultātu un iznākuma atbilstība

ISEC un CIPS programmas samērā labi nodrošināja vēlamos rezultātus. Grafikā atspoguļoti dažādie rezultāti — gan primārie (vēlamie), gan sekundārie (blakusprodukts).

3. attēls. ISEC un CIPS projektu rezultātu klasifikācija

[pic] |

[pic] |

Procentuāli norādīta to projektu proporcija, kuri nodrošina konkrēto rezultātu.

Sekundārie rezultāti (blakusprodukts) var ietvert vairākus posteņus, tāpēc kopsumma nav 100 %.

Ar ISEC programmu Komisija sekmē šādu uzdevumu izpildi.

- Dalībvalstīm pilnībā īstenot Prīmes lēmumu (Padomes Lēmums 2008/615/TI un Padomes Lēmums 2008/616) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši — apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību.

- Nodrošināt labāku sadarbību tiesībaizsardzības jomā, izveidojot policijas un muitas sadarbības centrus un attīstot to darbību[9].

- Īstenot ES 2005.-2009. gada plānu par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai, izmantojot projektus, kuru mērķis ir veicināt paraugprakses un informācijas apmaiņu, veicot analīzi un pētījumus par dažādiem cilvēku tirdzniecības aspektiem, organizējot sabiedrības informēšanas kampaņas un mācības, vācot datus un nostiprinot starptautiskās sadarbības formas.

- Cīnīties pret kibernoziegumiem un bloķēt tiešsaistes materiālus, kas saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu, īstenojot projektus, kas saistīti ar kibernoziegumu izmeklēšanas tehniku, organizējot informēšanas kampaņas par noziegumos cietušo bērnu aizsardzību un starptautiski apmainoties ar paraugpraksi un zinātību.

- Popularizēt horizontālo pieeju noziedzības novēršanai, organizējot pasākumus, kas vērsti uz apmaiņu ar paraugpraksi, veicot pētījumus un analīzi par noziedzības novēršanas tehniku, kā arī nododot zināšanas un īstenojot operatīvo sadarbību noziedzības novēršanā.

- Novērst un apkarot finanšu noziegumus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu, un popularizēt finanšu izmeklēšanas tehniku, organizējot ekspertu sanāksmes, kuru mērķis ir apmainīties ar paraugpraksi un informāciju, un īstenojot operatīvo sadarbību, piedāvājot mācību programmas par finanšu analīzi un pētot un analizējot jaunus finanšu noziegumu un tehnikas veidus.

- Izveidot apvienotas izmeklēšanas vienības cīņai pret pārrobežu organizēto noziedzību.

Ar CIPS programmu Komisija dažādos veidos sekmē Eiropas programmas kritisko infrastruktūru aizsardzībai ( EPKIA) [10] un tādu ES nozaru noteikumu īstenošanu kā Padomes direktīva par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību[11].

Gan ISEC , gan CIPS programma ir izrādījušās sekmīgākas tādu infrastruktūras trūkumu novēršanā kā dalībvalstu spēku apvienošana saistībā ar Prīmes lēmumu un/vai lietojumprogrammu SIENA [12] nekā atbalsta sniegšanā policijas operatīvajai sadarbībai. Tomēr, lai novērstu šīs neatbilstības, ir pamatīgāk jāpārdomā procedūras un administratīvie risinājumi, lai integrētā un viengabalainā veidā izpildītu programmu mērķus, apmierinātu politikas jomu vajadzības un ieinteresēto personu prasības, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus un ievērojot finanšu noteikumus, nevis jākoriģē pašreizējie programmas mērķi.

PROGRAMMU īSTENOšANAS UZLABOšANA

Pamatojoties uz iepriekšējās iedaļās aprakstītajiem konstatējumiem, abu programmu īstenošanu var vērtēt kā samērā sekmīgu. Tā kā programmas panākumu nodrošināšanā būtiski ir īstenošanas mehānismi, šajā iedaļā tiek pievērsta uzmanība operatīvajiem aspektiem, kurus pēc Komisijas (vai arī ieinteresēto personu) domām ir svarīgi uzlabot, un aprakstītas dažas pozitīvas pārmaiņas, kuras jau ir notikušas.

1. Jānodrošina, lai iespējamie pieteikumu iesniedzēji varētu plānot savu dalību uzaicinājumos iesniegt pieteikumus ( CFP ) attiecībā uz cilvēkresursu mobilizēšanu priekšlikumu sagatavošanai un jo īpaši — lai efektīvāk nodrošinātu līdzfinansējumu. Lai to panāktu, Komisija uzlabos CFP plānošanu , nodrošinot, ka tos publicē, kā paziņots gada darba programmā. Tam būtu jānodrošina, ka iespējamie pieteikumu iesniedzēji ir informēti un var sagatavot priekšlikumus atbilstoši šiem datumiem un savu programmu plānošanai. Vispārinot — būtu jāveic darbs CFP termiņu saskaņošanā , lai izvairītos no situācijas, ka uzaicinājumi pārāk cieši seko cits citam, kā arī, ka to termiņi ir gada pēdējos mēnešos, ko valsts uzņēmumi nevar ievērot. Citiem vārdiem, jāpieliek lielākas pūles plānošanas sākotnējā posmā un lai nenovirzītos no šiem sākotnējiem plāniem.

Saistībā ar iepriekš minēto informācijas dienas , kuras notika 2008. un 2009. gadā, sekmēja informācijas izplatīšanu par šīm programmām un jo īpaši uzlaboja izpratni par tādiem CFP praktiskajiem elementiem kā projektu īstenošana, finansiālie aspekti u. c. Tomēr atzīts, ka Briseles apmeklējumi ir diezgan laikietilpīgi un saistīti ar ievērojamām ceļa izmaksām un ka tas neizbēgami ierobežos iespējami ieinteresēto pieteikumu iesniedzēju apmeklējumu skaitu no visas ES. Šajā ziņā labākus rezultātus varētu panākt, organizējot noteiktu skaitu informācijas dienu atsevišķās valstīs . Tā kā ir jāpanāk dalībvalstu plašāka iesaistīšanās programmu pasākumos, informācijas dienas būtu jāorganizē ciešā sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm , kuras būtu jālūdz izplatīt informāciju attiecīgajās aprindās, izsūtīt ielūgumus izvēlētām ieinteresētajām personām un sniegt loģistikas atbalstu.

2. Projekta budžeta pārskatīšana . Sākotnējā prakse, saskaņā ar kuru pēc līdzekļu piešķiršanas un pirms dotāciju līgumu noformēšanas tika plaši pārskatīts pieteikumu iesniedzēju ierosinātais budžets, prasīja ievērojamu laiku, kas rezultātā pagarina kopējo pieteikumu apstrādes laiku. Minētajai pieteikumu budžeta pārskatīšanas praksei ir labās īpašības, jo tā ļāva samazināt dažu posteņu izdevumus līdz reālākam līmenim un/vai konstatēt neattiecināmas izmaksas, īpaši tāpēc, ka aptuveni 2/3 projektu budžets tiek novērtēts pārāk augstu. Tomēr rentabilitātes apsvērumi liek paātrināt šo procesu un pat kardināli mainīt pieeju. Lai risinātu šo jautājumu, kopš 2010. gada ir ieviests jauns mehānisms , saskaņā ar kuru budžeta pārbaudi veic novērtēšanas procesā, tā ka, tiklīdz ir paziņots par pieteikuma pieņemšanu, saņēmēji vienlaikus tiek informēti par viņu budžeta kvalitāti/statusu. Komisija ierosina pieteikuma iesniedzējiem izmaiņas (nevis tikai pamana kļūdas vai neatbilstības), kuras pieņemšanas gadījumā tiks iekļautas dotācijas līgumā, ko līdz ar to varēs nosūtīt dažās dienās/nedēļās (nevis mēnešos, kā tas bija saskaņā ar iepriekš aprakstīto sākotnējo praksi). Saskaņā ar pašreizējo novērtēšanas procesu līgumus ar saņēmējiem var noslēgt 6 mēnešos kopš beidzies pieteikumu iesniegšanas termiņš (salīdzinājumā ar 12 mēnešiem 2008. gadā un 10 mēnešiem 2009. gadā).

Tā kā 6 mēneši joprojām ir ilgs laiks projektu apstiprināšanai, īpaši attiecībā uz mazākiem projektiem, un var ietekmēt dalībvalstu līdzfinansējuma pieejamību, Komisija apsver veidus, kā vēl vairāk saīsināt apstrādes laiku un ļaut vienmērīgāk īstenot programmu pasākumus saskaņā ar ieinteresēto personu vēlmēm un ņemot vērā vajadzību pēc labākas koordinācijas budžeta plānošanā dalībvalstīs. Šajā saistībā Komisija ir uzsākusi mērķtiecīgu uzaicinājumu iesniegt pieteikumus dažās politikas jomās un apsver iespēju atļaut vienkāršotas procedūras, noslēdzot pamatnolīgumus ar specializētām ieinteresētajām personām vai valstu pārvaldes iestādēm, lai īpašās politikas jomās atvieglotu projektu finansēšanu.

Turpmāk Komisija arī analizēs, vai ir lietderīgi vēl vairāk vienkāršot pieteikšanās procesu, īpaši attiecībā uz budžetu. Tā nolūks ir ieviest vienreizēju maksājumu koncepciju attiecībā uz budžeta posteņiem, kuros ietverti daudzi nelieli apakšposteņi, par kuriem ir svarīgi ex ante iegūt detalizētu informāciju. Turklāt vienmēr, kad projekti ir saistīti ar dažu veidu standarta pasākumu īstenošanu, piemēram, darbsemināru/semināru un konferenču organizēšanu, vajadzētu būt iespējai izmantot vienotas likmes (t. i., noteikta summa katram dalībniekam dienā).

3. Uzraudzības sistēma . Tas, ka šobrīd nav uzraudzības mehānisma, neļauj savlaicīgi pieņemt koriģējošus pasākumus. Tika apspriestas izmaiņas dotāciju līgumos, lai iekļautu pienākumu saņēmējiem sniegt periodiskus uzraudzības ziņojumus , un tās varētu tikt pieņemtas, sākot ar 2011. gadu. Lai, neradot pārmērīgu slogu pieteikumu iesniedzējiem, sasniegtu šo izmaiņu paredzēto mērķi, uzraudzības ziņojumiem jābūt salīdzinoši īsiem dokumentiem , kuri galvenokārt pievēršas būtiskiem aspektiem , un tie būtu jāiesniedz noteiktos laika intervālos (piemēram, reizi gadā). Lai izvairītos no tā, ka uzraudzības pienākums kļūst par vienīgi administratīvu pasākumu, uzraudzības ziņojumi būtu jāizskata Komisijas amatpersonām vai pilnvarotiem politikas jomas ekspertiem . Iespējams, būtu jāparedz apmeklējumi saņēmēju telpās , lai gūtu labāku priekšstatu par to, kādi darbi norit / kādi plāni tiek izstrādāti / kas ir sasniegts. Komisijas pārstāvji, iespējams, varētu arī apspriest grūtības, ar kurām saskaras saņēmēji, un attiecīgi sniegt ieteikumus.

4. Tīmekļa vietnē pieejamās informācijas saturs . Uzskata, ka Iekšlietu ĢD tīmekļa vietne kopumā nav informatīva, un tas attiecas arī uz iedaļu par finansējumu, kurā būtu jāsniedz informācija par ISEC un CIPS programmām. Materiāli, kuri pieejami par šīm abām programmām, pamatā ietver tikai CFP paziņojumus un gada darba programmas. Šajā ziņā īpaši svarīgi ir šādi divi projekti.

CFP rezultātu savlaicīga publicēšana tīmekļa vietnē . CFP rezultātu savlaicīgu publicēšanu par svarīgu uzskata dalībvalstis, kas uztver to kā nozīmīgu ieguldījumu lielākas pārredzamības nodrošināšanā programmu pārvaldībā. Tehniski to ir diezgan vienkārši īstenot, jo nepieciešams tikai augšupielādēt jau esošu dokumentu.

Informācijas par projektiem un saņēmējiem publicēšana tīmekļa vietnē . Šāda veida informāciju par noderīgu uzskata daudzi saņēmēji, jo tā ļautu vieglāk apzināt iespējamos partnerus pieteikumu iesniegšanai, kā arī iespējamās sinerģijas vai dublēšanās. Praktiski to varētu izdarīt, Iekšlietu ĢD tīmekļa vietnē ievietojot projektu datubāzi ar informāciju par tādiem atsevišķiem aspektiem kā saņēmēja identifikācija, projekta apraksts, veicamo pasākumu raksturs, iesaistītās valstis utt. Pašlaik ir izveidota prototipa datubāze, kurā ietverti šie elementi. Komisija paredz 2011. gadā augšupielādēt šo noderīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

5. Pieejamo instrumentu klāsts kopumā ir pietiekams, lai varētu sasniegt programmu mērķus, un to pašu var teikt arī par budžeta piešķīrumiem, kas rezervēti dažādajiem instrumentiem. Tomēr attiecībā uz diviem ISEC instrumentiem būtu ieteicamas dažas izmaiņas.

- ISEC mērķdotāciju pārtraukšana . Līdz šim šis instruments kopumā bijis diezgan nesekmīgs — trīs gados piešķirta tikai viena mērķdotācija. Tas radīja ievērojamas izmaksas pieteikumu analīzei piesaistīto cilvēkresursu ziņā. Pieejamie fakti liecina, ka tikai mazākā daļa NVO atbilst kritērijiem, lai varētu pieteikties un saņemt piešķīrumu, tāpēc arī pieprasījums paredzamā nākotnē varētu saglabāties neliels. Tas noteikti nozīmē, ka būtu jāpārtrauc CFP mērķdotācijām .

- Partnerības pamatkoncepcijas pilnveidošana. Ieinteresētās personas vienmēr augstu vērtē partnerības pamatnolīgumu koncepciju, un gan saņēmēji, gan dalībvalstu pārstāvji gandrīz vienbalsīgi uzsver, ka ir svarīgi veidot ilgtermiņa attiecības ar Eiropas Savienību. Tomēr tad, ja tiek vērsta uzmanība uz pašlaik pieņemto darba kārtību, vērtējums parasti nav tik pozitīvs, kā rezultātā rodas iespaids, ka partnerības pamatnolīgumi neatšķiras no “standarta” mērķdotācijām. Daži uzlabojumi tika veikti 2010. gadā (piemēram, pieteikuma veidlapu vienkāršošana, vairāk iespēju izmantot apakšuzņēmējus).

Tāpēc ir jāizstrādā partnerības pamatnolīgumu “uzlabota” versija, kas pieļautu lielāku elastību attiecībā uz veicamajiem pasākumiem un resursu izmantošanu. Šo instrumentu varētu rezervēt projektiem, kurus atbalsta grupa publiskā sektora uzņēmumu, kuri vēlas veikt noteiktu skaitu pārrobežu izmeklēšanu un kuri jau iepriekš būtu pienācīgi kvalificēti kā pamatnolīgumu partneri. Lielāka elastība būtu jāatspoguļo līgumu noteikumos, kur nepārprotami jāļauj:

i) plaši definēt pasākumu darbības jomu, lai varētu ātri pielāgoties jaunām vajadzībām;

ii) tikpat plaši definēt budžeta posteņus, lai atvieglotu līdzekļu pārdalīšanu;

iii) indikatīvi sadalīt finansējumu starp partneriem, lai atkarībā no vajadzībām atvieglotu korekcijas pārdalīšanā; un

iv) jādod iespēja brīvi grozīt operācijās iesaistītā personāla sarakstu.

TURPMāKāS PERSPEKTīVAS

Līdz šim finanšu atbalsts saskaņā ar ISEC un CIPS programmām aptvēra vairākas palīdzības jomas. Šis atbalsts uzsver Savienības politikas virzienu pieaugošo nozīmi brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kur jau ir spēkā Lisabonas līgums un kur pamatnostādnes rodamas Stokholmas programmā un tās rīcības plānā. Komisijas nesenajā 2010. gada 22. novembra paziņojumā “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai” nākamajos četros gados ierosināti pieci stratēģiskie mērķi iekšējās drošības jomā un katram no šiem mērķiem — konkrētas darbības. Jau esošo ISEC un CIPS programmu ietvaros ar šo paziņojumu īpaši tiks orientētas Savienības finansiālā atbalsta prioritātes.

Pamatojoties uz to, ka abas programmas ir guvušas pieņemamus panākumus, Komisija ierosina atlikušajā laikposmā līdz 2013. gada beigām turpināt šīs programmas, nemainot to pašreizējo juridisko pamatu, un tajā pašā laikā risinot novērtējuma ziņojumā apzinātās problēmas un pilnveidojot dotāciju apstiprināšanas procedūru un vērtēšanas procesu, lai uzlabotu abu šo programmu budžeta izmantošanu un veicinātu augstas kvalitātes projektu iesniegšanu.

Tomēr, apsverot nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam un jaunos uzdevums, kuri jāveic ar ierobežotiem cilvēkresursiem, būtu nepieciešams paredzēt jaunas pieejas. Komisija pašlaik pārdomā turpmāko struktūru ES finansējumam iekšlietu jomā, īpaši attiecībā uz finansēšanas prioritātēm, īstenošanas mehānismiem un budžeta piešķīrumiem. Apsverot dažādus ES finansējuma variantus laikposmam no 2014. gada, būtu jāņem vērā vērtīgā pieredze, kas gūta no ISEC un CIPS programmām, tostarp risinājumi, kas apzināti trūkumu novēršanai šo programmu īstenošanā. Pagaidām Komisija plāno turpināt pašreizējo programmu īstenošanu, ņemot vērā šo novērtējuma ziņojumu un pievēršoties jaunām politikas prioritātēm iekšlietu jomā, kā izklāstīts tās ziņojumā “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai”, ciktāl šīs prioritātes nav ietvertas citos nozares finansēšanas mehānismos un programmās.

[1] Lēmums 2007/125/TI, 15. panta 3. punkta c) apakšpunkts un Lēmums 2007/124/EK, Euratom, 14. panta 3. punkta c) apakšpunkts, OV L 58, 24.2.2007.

[2] Skatīt 2010. gada 21. septembra ziņojumu.

[3] Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību.

[4] Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

[5] PADOMES 2003. gada 22. decembris PAMATLēMUMS 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

[7] FIU.NET ir aizsargāts decentralizēts datortīkls starp finanšu ziņu vākšanas vienībām ( FIU ) ES informācijas apmaiņai par datu subjektiem. FIU.NET rosina sadarbību un ļauj FIU ātri, droši un efektīvi apmainīties ar ziņām. Šīs sadarbības galvenais mērķis ir sekmēt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un pret terorisma finansēšanu.

[8] Komisijas 2006. gada 12. decembra paziņojums par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (COM(2006) 786 galīgā redakcija).

[9] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Policijas un muitas sadarbības pastiprināšana Eiropas Savienībā (COM(2004) 376 galīgā redakcija).

[10] COM(2006)786 galīgā redakcija.

[11] PADOMES DIREKTĪVA 2008/114/EK.

[12] SIENA atbalsta Eiropas dalītās skaitļošanas infrastruktūras iniciatīvas un Eiropas Komisijas darbu, lai izveidotu nākotnes e-infrastruktūru plānu, kurš tiks saskaņots ar Eiropas un valstu iniciatīvām.