52011DC0246

SATURS

1. Ievads 3

1.1. Ziņojuma mērķis un struktūra 3

1.2. Vispārīga informācija 3

1.2.1. Mērķi un prioritātes 3

1.2.2. Atbalstīto darbību veidi 4

1.2.3. Dalība 4

1.2.4. Mērķgrupas 5

1.2.5. Piekļuve NNINP 5

1.2.6. Budžets 5

2. NNINP īstenošana 6

2.1.1. Komisijas iniciatīvas 6

2.1.2. Dotācijas 6

3. NNINP izvērtējums 10

3.1. NNIN programmas aktualitāte 10

3.2. NNIN programmas efektivitāte 11

3.3. NNIN programmas lietderība 12

3.4. NNIN programmas ilgtspēja 13

4. Secinājumi un ieteikumi 14

4.1. Stiprināt darbību ES mērogā, kā arī palielināt pievienoto vērtību un ietekmi ES 14

4.2. NNINP pārvaldības lietderības paaugstināšana 14

4.3. Rezultātu labāka izplatīšana un izmantošana 15

IEVADS

Ziņojuma mērķis un struktūra

Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1150/2007/EK 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā[1] (turpmāk – pamatakts ), šis ziņojums iepazīstina rezultātiem, kas gūti īstenojot programmu Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju (turpmāk – NNINP vai NNIN programma ) kopš tās apstiprināšanas 2007. gada 25. septembrī. Pamatojoties uz NNINP īstenošanas kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes rezultātiem, tās galvenajiem sasniegumiem, kā arī ņemot vērā galvenos problēmjautājumus, šis ziņojums sniedz ieteikumus atlikušajam īstenošanas periodam.

Veikt kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi Komisijai palīdzēja ārējs līgumdarba izpildītājs[2]. Ārējā līgumdarba izpildītāja pētījuma secinājumi ir balstīti uz dokumentu analīzi, intervijām ar ieinteresētajām personām, konkrētu gadījumu izpēti un finansējuma saņēmēju aptauju. Aptaujāti tika gan pasākumu dotāciju, gan darbības dotāciju saņēmēji, kuri saņem dotācijas saskaņā ar 2007. gada un 2008. gada uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, kā arī tie pasākumu dotāciju saņēmēju partneri, kas bija dotāciju līgumu puses.

Vispārīga informācija

Mērķi un prioritātes

NNIN programma ir daļa no ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005. - 2012. gadam, kuras mērķis ir būtiski samazināt nelegālu narkotiku lietošanas un tirdzniecības rezultātā nodarīto kaitējumu sabiedrībai un personu veselībai. NNINP palīdz nodrošināt cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni un samazināt ar narkotiku lietošanu saistīto kaitējumu veselībai. NNINP vispārējie mērķi ir novērst un samazināt narkotiku lietošanu, atkarību no tām, kā arī ar narkotikām saistīto kaitējumu, palīdzēt uzlabot informāciju par narkotiku lietošanu un atbalstīt ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005. - 2012. gadam īstenošanu.

Šos galvenos mērķus sīkāk nosaka šādi trīs īpašie mērķi :

1. veicināt starpvalstu darbības, lai:

2. izveidotu daudznozaru tīklus;

3. nodrošinātu zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas apmaiņu un labas prakses apzināšanu un izplatīšanu, tostarp, izmantojot

4. apmācības, mācību vizītes un darbinieku apmaiņu;

5. palielinātu informētību par veselības un sociālajām problēmām, ko izraisa narkotiku lietošana, un veicinātu atklātu dialogu, lai uzlabotu izpratni par narkomānijas problēmu; kā arī

6. atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir novērst narkotiku lietošanu, tostarp pievēršoties narkotiku radītā kaitējuma mazināšanai un ārstēšanas metodēm, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus;

7. iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un ES rīcības plānu īstenošanā un attīstībā; un

8. uzraudzīt, īstenot un izvērtēt to īpašo darbību īstenošanu, ko veic saskaņā ar Narkomānijas apkarošanas rīcības plāniem laikposmiem no 2005. līdz 2008. gadam un no 2009. līdz 2012. gadam.

Atbalstīto darbību veidi

Lai īstenotu iepriekš minētos galvenos un konkrētos mērķus NNINP atbalsta šādas darbības:

9. Komisijas iniciatīvas – Komisijas veiktas īpašas darbības , piemēram, pētījumus, aptaujas un pārskatus, rādītāju un kopīgu metodiku izstrādi, datu un statistikas apkopošanu, apstrādi un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšanu, tīmekļa vietņu izstrādi un uzturēšanu, informatīvo materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, valstu ekspertu tīklu atbalstīšanu un pārvaldību, analītiskos, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus;

10. īpašus Kopienas nozīmes starpvalstu projektus , ko iesniegušas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena cita valsts, kura var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts; vai

11. nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumus, ar kuriem tiek īstenots kāds vispārējas Eiropas nozīmes mērķis attiecībā uz programmas vispārējiem mērķiem saskaņā ar gada darba programmā paredzētajiem nosacījumiem.

Komisijas iniciatīvas tiek finansētas, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus ; pārējie divi darbību veidi tiek finansēti ar pasākumu dotācijām un darbības dotācijām .

Dalība

NNINP ir atvērta visām 27 ES dalībvalstīm. Citas valstis var piedalīties, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

12. EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;

13. kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kuri attiecas uz dalību Kopienas programmās un ir noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm;

14. projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās programmā, ja tas palīdzētu tām sagatavoties pievienoties, vai citas trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, kas nepiedalās programmā, ja tas atbilst projektu mērķiem.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem principiem, starpvalstu projektos, kas tika finansēti saskaņā ar 2007. gada darba programmu, (kā asociētie partneri) piedalījās divas organizācijas no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un viena organizācija no Horvātijas. Izņemot šīs organizācijas, pirmo trīs programmas īstenošanas gadu laikā NNINP nepiedalījās neviena kandidātvalsts un neviena no Rietumbalkānu valstīm.

Mērķgrupas

Programma paredzēta visām grupām, kas tieši vai netieši saistītas ar narkomānijas problēmām. Attiecībā uz narkotikām jaunieši, sievietes, neaizsargātās grupas un personas, kas dzīvo sociāli nelabvēlīgos apvidos, ir riska grupas, un tās nosaka par mērķgrupām. Citas mērķgrupas ietver skolotājus un izglītības darbiniekus, vecākus, sociālos darbiniekus, vietējās un valsts iestādes, medicīnas darbiniekus un medicīnas palīgdarbiniekus, tiesu iestāžu darbiniekus, tiesībaizsardzības un labošanas iestādes, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģiskās kopienas.

Piekļuve NNINP

NNINP var piedalīties sabiedriskas vai privātas organizācijas un iestādes, attiecīgā līmeņa vietējās iestādes, universitāšu fakultātes un pētniecības centri, kas darbojas narkomānijas novēršanas un informēšanas par narkomāniju jomā, tostarp ar narkotikām saistītā kaitējuma mazināšanā un ārstēšanā. Struktūras un organizācijas, kuru mērķis ir peļņas gūšana, var piedalīties tikai kopā ar bezpeļņas vai valsts organizācijām.

Budžets

Pamatakta 12. pants NNIN programmas īstenošanai periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam paredzēja kopējos finanšu līdzekļus EUR 21 350 000 apmērā. Finansējuma piešķiršana tika paredzēta vienādās daļās – EUR 3 050 000 gadā. Šis ikgadējais budžets ietver apropriācijas, kas sedz programmas vadības administratīvās izmaksas – EUR 50 000 gadā. Papildus finansējumam, kas ir padarīts pieejams ES budžetā, EBTA/EEZ valstis arī sniedz ieguldījumu NNINP saskaņā ar saprašanās memorandu.

Pārskata periodā lielākā finansējuma daļa (78 %) tika piešķirta darbības dotācijām un pasākumu dotācijām; Komisijas iniciatīvas veidoja mazāk par trešdaļu (22 %) no piešķīrumiem.

Gads | Kopā EUR | Pasākumu dotācijas EUR | Darbības dotācijas EUR | Komisijas iniciatīvas EUR |

2007. | 3 000 000 | 2 250 000 | 0 | 750 000 |

2008. | 3 071 700 | 2 221 700 | 500 000 | 350 000 |

2009. | 3 071 700 | 2 471 700 | 0 | 600 000 |

2010. | 3 075 600 | 1 717 600 | 400 000 | 958 000 |

NNINP īSTENOšANA

Tā kā pamatakts tika novēloti pieņemts 2007. gada 25. septembrī, programmas īstenošanu varēja uzsākt tikai 2008. gadā. Lai gan 2007. budžeta gadam bija pieņemta gada darba programma, apropriācijas tika izlietotas tikai, sākot no 2008. gada. Šī situācija negatīvi ietekmēja programmas ikgadējo īstenošanu un radīja tajā vienu gadu ilgu robu. Šo problēmu izdevās atrisināt, 2009. gadā nepublicējot uzaicinājumus iesniegt pieteikumus.

Komisijas iniciatīvas

Kopš 2007. gada 18 pasākumi ir finansēti no budžeta pozīcijas “Komisijas iniciatīvas” līdzekļiem. Katrs no šiem pasākumiem būtiski veicināja ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna īstenošanu. NNINP būtiski atbalsta pilsoniskas sabiedrības iesaistīšanos. Ar NNINP finansējumu tika atbalstīts Eiropas Rīcības plāns narkotiku jomā ( EAD ), kas nodrošina platformu pilsoniskajai sabiedrībai, lai tā varētu piedalīties narkomānijas apkarošanā un ar narkomāniju saistīto risku samazināšanā. Komisija ir veikusi plašu informēšanas kampaņu par EAD – trīs plaša mēroga pasākumi tika organizēti Berlīnē, Londonā un Varšavā; lai nodrošinātu EAD darbību, tika izveidota arī tīmekļa vietne. Organizējot un finansējot trīs plenārsēdes, kā arī vairākas ekspertu līmeņa tikšanās, Komisija atbalstīja Pilsoniskās sabiedrības narkotiku apkarošanas foruma darbību.

Pētniecībai ir būtiska nozīme, lai liktu pamatus uz zinātniskiem pierādījumiem balstītai narkotiku apkarošanas politikai un izstrādātu nepieciešamos politikas risinājumus, kas ļautu mazināt narkotiku lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī narkomānijas izraisītās sociālās problēmas. Tika finansēti divi būtiski pasākumi, lai attīstītu ES zinātniskās pētniecības stratēģiju narkotiku jomā. Gan Nelegālo narkotiku pētniecības salīdzinošā analīze ES , gan plaša mēroga konference, kuras mērķis bija aizpildīt robu pētniecības jomā (kas tika finansētas saskaņā ar 2007. un 2008. gada darba programmām), tika uzskatītas par svarīgiem atskaites punktiem un kalpoja par pamatu pašreizējās pētniecības struktūras izveidei narkomānijas politikas jomā ES līmenī.

Pamatojoties uz 2007. gada un 2010. gada darba programmām, tika finansēti divi pētījumi par Detalizētu globālo nelegālo narkotiku tirgus darbības analīzi , lai aizpildītu būtisko robu zināšanās par to, kā patiesībā darbojas narkotiku tirgus, un izstrādātu ES noteikumus par minimāliem kvalitātes standartiem un atskaites punktiem, samazinot pieprasījumu pēc narkotikām, kā arī lai atbalstītu Komisijas darbu, cenšoties panākt vienprātību ES šajā jomā, kā to nosaka ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns. Komisija atbalstīja arī ekspertu grupas izveidi jomā, par kuru tika veikts pētījums.

Dotācijas

Atbalsts īpašiem Kopienas nozīmes starpvalstu projektiem (pasākumu dotācijas) un nevalstisku organizāciju vai citu personu pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots kāds vispārējs Eiropas nozīmes mērķis (darbības dotācijas).

Ar finansējumu, kas 2007. gada – 2010. gada darba programmās paredzēts dotācijām, NNINP ietvaros tika atbalstīti pasākumi, kurus īstenoja galvenokārt nevalstiskās organizācijas (NVO) un universitātes. Izņemot dažus gadījumus, vietējās un reģionālās iestādes projektos piedalījās tikai kā partneri. Atsevišķos gadījumos kā asociētais partneris bija iesaistīta valsts pārvalde. Finansētajos pasākumos kopumā piedalījās 143 organizācijas no 27 valstīm kā atbalsta saņēmēji darbības dotāciju formā, projektu koordinatori, projektu partneri vai asociētie dalībnieki [3]. Asociētie dalībnieki nav tieši dotāciju saņēmēji un nav dotācijas līgumus puses; viņi sniedz savu ieguldījumu un gūst labumu no pasākumiem netieši.

No visām iesaistītajām organizācijām 136 (95 %) ir dibinātas kādā no ES dalībvalstīm; kopumā ir pārstāvētas 23 dalībvalstis . Līdz šim brīdim nav iesaistīta neviena organizācija no IE, CY, LU un MT, tomēr dažos pasākumos var būt iesaistītas personas no šīm valstīm (piemērām, piedaloties izplatīšanas seminārā). Par spīti pamataktā ietvertajai iespējai un ikgadējam ieguldījumam programmā, nav iesaistīta neviena organizācija no EBTA/EEZ valstīm.

Lai gan ir sasniegti ļoti pozitīvi rezultāti, iesaistot dalībniekus no ES valstīm , NNINP ir problēmas ģeogrāfiskā līdzsvara jomā. Lielāka daļa (82) no iesaistītajām organizācijām (ieskaitot asociētos partnerus) ir dibināti piecās dalībvalstīs (IT – 17 %, UK – 10 %, DE – 13 %, ES – 6 %, BE – 6 %). Šī attiecība ir gandrīz identiska ar tiešo dotāciju saņēmēju izcelsmi. No 112[4] atbalsta saņēmējiem (darbības dotāciju saņēmēji, pasākumu dotāciju koordinatori un partneri) 54 % nāca no piecām dalībvalstīm (IT - 18 %, UK - 12 %, DE - 11 %, ES - 6 %, BE - 6 %).

Darbības dotācijas

Darbības dotācijas | 2008. | 2010. | 2011. |

Saņemto pieteikumu skaits | 16 | 19 | 4 |

Atbilstīgu pieteikumu skaits | 13 | 5 | n.p. |

Izvēlēto pieteikumu skaits | 5 | 4 | n.p. |

Kopējais piešķirtais finansējums | 500 000 EUR | 400 000 EUR | 400 000 EUR. |

Kopējā pieprasītā dotāciju summa | 1 029 632 EUR | 1 318 474,56 EUR | n.p. |

Kopējā piešķirtā dotāciju summa | 409 429 EUR | 219 788,38 EUR | n.p. |

Kopumā tika publicēti trīs uzaicinājumi iesniegt pieteikumus darbības dotāciju saņemšanai . Pieteikumu iesniedzēji varēja pieteikties finansējumam, lai īstenotu to ikgadējas darbības programmas 2008., 2010. un 2011. gadā (2011. gada darba programma).

Atsaucoties uz trīs publicētajiem uzaicinājumiem, tika iesniegti 39 pieteikumi , no kuriem tika izvēlētas 9 organizācijas . Šī ziņojuma sagatavošanas laikā vēl nebija pabeigta to pieteikumu izvērtēšana, kas tika iesniegti 2011. finanšu gadam.

Darbības dotācijām piemērojamie finansiālie noteikumi visā laika posmā palika nemainīgi. Maksimālais pieejamais dotācijas apjoms bija EUR 100 000; EK ieguldījums nevarēja pārsniegt 80 % no kopējiem pieteicēja darbības izdevumiem, par kuriem tas ir tiesīgs saņemt atbalstu.

Pasākumu dotācijas

Pasākumu dotācijas | 2007. | 2008. | 2009./2010. |

Saņemto pieteikumu skaits | 39 | 59 | 66 |

Atbilstīgu pieteikumu skaits | 33 | 41 | 53 |

Izvēlēto pieteikumu skaits | 9 | 6 | 10 |

Kopējais piešķirtais finansējums | 2 250 000 EUR | 2 221 700 EUR | 4 189 300 EUR |

Kopējā pieprasītā dotāciju summa | 11 610 036,34 EUR | 13 850 005,17 EUR | 21 732 250,18 EUR |

Kopējā piešķirtā dotāciju summa | 2 181 947,85 EUR | 2 116 748,04 EUR | 3 889 295,44 EUR |

Lai saņemtu atbalstu starpvalstu projektiem , ieinteresētas organizācijas varēja atsaukties uz trim uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus . Novēlotās pamatakta pieņemšanas dēļ pirmie uzaicinājumi iesniegt pieteikumus saskaņā ar 2007. gada darba programmu tika iesniegti 2008. gadā. Tāpat arī uzaicinājums iesniegt pieteikumus saskaņā ar 2008. gada darba programmu tika publicēts tikai 2009. gadā. Lai programma varētu aizpildīt šo robu, 2010. gadā tika publicēts trešais uzaicinājums; tas ietvēra apropriācijas, kas bija paredzētas pasākumu dotācijām diviem gadiem (2009. un 2010. gadam). Šī iemesla dēļ pirmo divu uzaicinājumu ietvaros pieejamais finansējums bija gandrīz identisks (apmēram 2,2 miljoni euro), savukārt 2009/2010. gadā apropriāciju apjoms tika gandrīz dubultots.

Kopējais budžets (EUR) | Dotāciju kopsumma (EUR) | EK ieguldījums (%) |

Kopā 2007. gadā | 2 789 586,16 | 2 181 947,85 | 78 % |

Kopā 2008. gadā | 3 034 116,27 | 2 116 748,04 | 70 % |

Kopā 2009./2010. gadā | 5 114 243,88 | 3 889 295,44 | 76 % |

Kopā | 10 937 946,31 | 8 187 991,33 | 75 % |

Pieteikumu skaita pieaugums liecina, ka interese par NNINP palielinās. Kopumā Komisija izskatīja 164 pieteikumus pasākumu dotācijām . No 127 atbilstošajiem pieteikumiem pieejamais budžets ļāva finansēt 25 . Kopējais pieteikumiem piešķirtais dotāciju apjoms bija 8,187 miljoni euro , kas veido 75 % no kopējiem pasākumu īstenošanas izdevumiem.

Kopējais budžets (EUR) | Dotāciju kopsumma (EUR) | EK ieguldījums (%) | Ilgums (mēnešos) |

Vidēji 2007. gadā | 309 954,02 | 242 438,65 | 79 | 28,33 |

Vidēji 2008. gadā | 505.686,05 | 352.791,34 | 75 | 28,50 |

Vidēji 2009./2010. gadā | 511 424,39 | 388 929,54 | 77 | 23,60 |

Kopā vidēji | 442 353,83 | 328 053,18 | 77 | 26,81 |

2007. gadā pieejamās dotācijas maksimālais apmērs nebija ierobežots; ar 2008. gada uzaicinājumu iesniegt pieteikumus tika ieviesti dotāciju “griesti” EUR 500 000 apmērā; tie tika saglabāti arī 2009./2010. gada uzaicinājumā iesniegt pieteikumus. Pieteikumi, kuros pieprasītais finansējums bija mazāks par EUR 75 000, netika pieņemti.

Gads | Vidējais skaits |

Īstenojošie atbalsta saņēmēji | Īstenojošās organizācijas | ES DV |

2007. | 3,7 | 5,3 | 4 |

2008. | 6 | 7,8 | 5,6 |

2009./2010. | 5,8 | 6,4 | 5,1 |

Kopā | 5,2 | 6,5 | 4,9 |

Vidējais pieprasītais dotācijas apmērs bija EUR 328 000, kas ir krietni virs minimālās robežas. Mazākā piešķirtā dotācija bija EUR 120 000, savukārt vairums dotāciju bija robežās starp EUR 300 000 un maksimālo pieļaujamo apmēru. Vairums izvēlēto pieteikumu projektu koordinatoru bija NVO (48 %), kā arī universitātes vai universitāšu institūcijas (40 %); tikai 12 % koordinatoru bija no valsts sektora vai vietējā/reģionālā līmeņa.

Attiecībā uz projektu mērogu, bija vērojams gan neliels projektu partneru skaita pieaugums, gan iesaistīto ES dalībvalstu skaita pieaugums. Visi projekti, kas tika izvēlēti, pamatojoties uz 2007. gada uzaicinājumu iesniegt pieteikumus pasākumu dotācijām, tika uzsākti 2009. gadā.

NNINP IZVēRTēJUMS

Programmas izvērtējums ir iedalīts četrās kategorijās: (1) aktualitāte, (2) efektivitāte, (3) lietderīgums un (4) programmas ilgtspēja.

NNIN programmas aktualitāte

Nelegālās narkotikas ir sarežģīta sociāla problēma, kuras risināšanai ir vajadzīga ilgtermiņa, integrēta un multidisciplināra pieeja. Iepriekš minētajā pētījumā par globālo nelegālo narkotiku tirgu[5] nav atrodamas liecības, ka šajā laika posmā situācija būtu uzlabojusies. Dažās valstīs problēma ir mazinājusies, taču citās valstīs tā ir pasliktinājusies, dažos gadījumos pat visai ievērojami. Saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ziņojumiem[6] narkomānija ES vēl joprojām ir būtiska problēma veselības aizsardzības jomā. NNINP politikas mērķi kopš programmas pieņemšanas 2007. gadā ir saglabājuši ļoti augstu aktualitāti . Programmas mērķi, prioritārās jomas un pasākumi ir ļoti lietderīgi, lai apmierinātu mērķgrupu vajadzības un risinātu šo grupu jautājumus un problēmas.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana ir viens no galvenajiem ES Narkomānijas apkarošanas plāna mērķiem. ES Narkomānijas apkarošanas plānā ir uzsvērts, ka nepieciešamība palielināt visas sabiedrības iesaistīšanos, lai samazinātu narkotiku lietošanu, ir viens no galvenajiem jautājumiem. Tas nosaka, ka jānostiprina saikne starp iedzīvotājiem un iestādēm, ko tie radījuši un kas radītas to labā. NNINP ir īpaši piemērota šī mērķa sasniegšanai .

Pastāv tieša saikne starp īstenotajiem pasākumiem, gada darba programmās ietvertajiem pasākumiem, kā arī vispārīgajiem programmas mērķiem. Visi īstenotie pasākumi attiecas uz vienu vai vairākām prioritārajām jomām, kas minētas gada darba programmās.

NNINP ir augsta pievienotā vērtība. ES iesaistīšanās uzlabo narkomānijas apkarošanu un preventīvos pasākumus, veicinot starpvalstu mācības un paaugstinot īstenoto pasākumu redzamību un ticamību.

Narkomānijas globālā un daudzšķautņainā rakstura dēļ vairāki Kopienas finanšu instrumenti atbalsta ES iniciatīvas nelegālo narkotiku apkarošanas jomā un papildina NNINP ietvaros piešķirto finansējumu. Programma “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (ISEC)[7] sniedz atbalstu projektiem, kas vērsti uz nelegālo narkotiku tirdzniecības apkarošanu un kas veicina ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā un tās rīcības plānos paredzēto piedāvājuma ierobežošanu, ietverot nelegālo narkotiku tirdzniecību, ražošanu, ievešanu un ar narkotikām saistīto noziedzību.

Tā kā narkomānija ir nozīmīga sabiedrības veselības un sociāla problēma ES un ārpus tās robežām, viena no Kopienas veselības aizsardzības programmas[8] prioritārajām jomām ir rīkoties saistībā ar atkarību izraisošajiem faktoriem, piemēram, tabaku, alkoholu, nelegālajām narkotikām un recepšu medikamentu neatbilstīgu lietošanu. Arī šī programma sniedz atbalstu projektiem, kuru mērķis ir samazināt narkomānijas izraisīto kaitējumu veselībai.

Septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma atbalsta liela mēroga zinātnisko pētniecību narkotiku apkarošanas jomā. 2009. gadā Komisija Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) Sociālekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu programmas ietvaros publicēja uzaicinājumu iesniegt pētniecības priekšlikumus par atkarībām; ES minimālais ieguldījumus bija 6,5 miljoni euro. Dalībvalstu kopējo pētniecības pasākumu atbalstam Komisija ir piešķīrusi 2 miljonus euro, lai izveidotu Eiropas Pētniecības telpas tīklu ( ERA-NET ) narkotiku jomā. FP7 Drošības programma 2010. gadam ietver aicinājumu iesniegt priekšlikumus par narkotiku apkarošanas politikas neparedzētajām sekām un to ietekmi uz ES drošību. FP7 tematiskajā jomā “Veselība” 2010. gadā tika publicēts arī uzaicinājums iesniegt pieteikumus lieliem sadarbības projektiem (6 līdz 12 miljonu euro apmērā) jomā “atkarības traucējumi”. Narkomānijas apkarošanas politikas ārējo dimensiju atbalsta attiecīgie finanšu instrumenti.

Pierādījumi liecina, ka kopumā dažādās programmas un iniciatīvas viena otru papildina. Tomēr šī sadrumstalotība rada arī pārklāšanās riskus (piemēram, starp NNINP un Sabiedrības veselības programmu) vai arī robus. Turklāt tā ir apgrūtinājusi gan Komisijai, gan potenciālajiem labuma guvējiem maksimāli lietderīgi izmantot ES finansējumu šajā jomā. Lai gan pamatakts pieļauj[9] iespēju dalīt resursus ar citiem Kopienas instrumentiem, īstenojot pasākumus, kas atbilst visu programmu mērķiem, pirmo trīs NNINP īstenošanas gadu laikā šī iespēja netika izmantota.

NNIN programmas efektivitāte

Pašreizējā izvērtējuma posmā ir pabeigts tikai ļoti neliels pasākumu skaits. Tāpēc ir iespējams izdarīt tikai ierobežotus secinājumus par NNIN programmas efektivitāti. Tomēr NNINP ietveros finansētie projekti un pasākumu programmas ir ļāvušas ieviest virkni pasākumu un devušas konkrētus rezultātus, tāpēc šis novērtējums jau var balstīties uz nopietniem pierādījumiem. Izvērtējuma rezultāti rāda, ka finansētie projekti ļoti iespējams būtiski veicinās NNINP mērķu sasniegšanu.

Lai gan NNINP sniegums attiecībā uz iesaistīto valstu skaitu ir ļoti labs, vēl pastāv iespēja uzlabot sniegumu attiecībā uz reālas ilgtermiņa pievienotās vērtības radīšanu projektu ietvaros.

Kaut gan šis ir vienīgais instruments, kas ir speciāli piemērots politikas jomas atbalstam un tā vispārējie mērķi ir ambiciozi, jo īpaši attiecība uz novēršanas un kaitējuma mazināšanas pasākumiem, tā kopējie finanšu resursi ir visierobežotākie, salīdzinot ar citām iepriekš minētajām programmām. NNINP pašlaik nav pietiekama finansējuma. Lai gan maksimālais projektu ilgums tika samazināts no trim gadiem uz diviem gadiem, NNINP paredzētais finansējums neļauj finansēt vairāk par 10 projektiem gadā. Arī projektu lielumu attiecībā uz projektos iesaistīto organizāciju skaitu ierobežo pieejamais finansējums. Programmas nostiprināšanai , lai tā varētu sasniegt paliekošus rezultātus ES līmenī, ir nepieciešams palielināt tās finanšu resursus .

Lai gan, īstenojot pasākumus, būtiski sarežģījumi netika pieredzēti, tomēr projektu virzītāji sadūrās gan ar procedurālām, gan saturiskām problēmām. Būtiskākās ieinteresēto pušu identificētās procedurālās problēmas ir elastības trūkums, pārdalot izdevumus projektu ietvaros, un lēnīgā finansējuma piešķiršana. Kaut gan partnerības tika uzskatītas par noderīgām programmas pasākumiem un projektiem, vairāku partnerorganizāciju koordinēšana, kuras nāk no dažādām valstīm un kurām ir atšķirīga pieredze, prasīja ievērojamas pūles. Dažos gadījumos kavējumi radās saistībā ar valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz ekspertu un atsevišķu personu dalību koordinācijas grupās.

Attiecībā uz saturiskajām problēmām , dažos gadījumos neaizsargāto grupu iesaistīšana bija sarežģīta. Dažkārt bija grūti iesaistīt arī publisko sektoru un atlasīt dalībniekus vajadzību izvērtējumam. Tas padarīja neiespējamu viņu tālāku iesaistīšanu projektā. Arī pētniecības veikšana cietumos nebija viegla ierobežotās piekļuves dēļ. Būtiskāka problēma ir darbības līmenī pastāvošās grūtības saistībā ar rezultātu pārraudzīšanu un rezultātu ietekmes izvērtēšanu.

Ņemot vērā ierosināto izplatīšanas stratēģiju analīzi, sagaidītais rezultāts nav pilnībā apmierinošs, paturot prātā, ka tikai daži projekti ir pabeigti. Var secināt, ka vairākumā gadījumu projektu rezultāti reti sasniedz personas ārpus projekta partneru loka, kaut gan ir arī daži labi piemēri, kuros projekta rezultāti tika/tiks prezentēti liela mēroga starptautiskos profesionālos pasākumos. Visbiežāk lietotā izplatīšanas stratēģija ir izveidot īpašu projektam veltītu tīmekļa vietni vai izvietot informāciju jau pastāvošā projekta partnera vai koordinatora tīmekļa vietnē. Tā kā nepastāv ne detalizēti noteikumi par to, kāda informācija ir jāsniedz par programmām, ne valodas, kurās tas jādara, saziņas līmenis dažādu projektu gadījumā ir ļoti atšķirīgs. Arī Kopienas sniegtā atbalsta redzamības līmenis ir ļoti atšķirīgs. Tomēr visas atbalstītās organizācijas ievēro minimālās prasības.

Pašlaik nav centralizētas stratēģijas, kas attiektos uz NNINP ietvaros finansēto projektu vai pasākumu rezultātu un sasniegumu paziņošanu.

NNIN programmas lietderība

Atbalsta saņēmēju aptaujas rezultāti parādīja, ka kopumā tie ir apmierināti ar Komisijas veikto NNINP vadību .

Pieteikumu iesniedzēji atzinīgi novērtēja kopš 2008. gada ieviesto pieteikšanās procedūru tiešsaistē , ko atbalsta elektroniskā dotāciju vadības sistēma PRIAMOS . Iespēja iesniegt pieteikumus elektroniski būtiski samazināja pieteikumu iesniedzēju administratīvo slogu, kā arī pieteikuma iesniegšanas izmaksas. Aptauja arī parādīja, ka kopumā atbalsta saņēmēji uzskatīja, ka pieteikšanās un īstenošanas laikā sniegtie Komisijas norādījumi un palīdzība bija noderīga .

Lai gan kopējais novērtējums ir pozitīvs, tika identificēti arī atsevišķi trūkumi .

Kaut arī Komisijas sniegtie norādījumi parasti bija skaidri saprotami, problēmas radīja ilgais laika posms, kas bija nepieciešams, lai sniegtu atbildes par izdevumu atbilstību. Ziņošanas kārtība par progresu un sasniegumiem tika uzskatīta par piemērotu, skaidri saprotamu un lietotājam draudzīgu. Tomēr atbalsta saņēmējiem radās grūtības un tie izteicas bažas par pārmērīgo birokrātiju saistībā ar finanšu pārskatu iesniegšanu, kā arī elastības trūkumu, kad sākotnējos pieteikumos bija jāizdara izmaiņas.

Visbūtiskākais trūkums ir laikietilpīgā piešķiršanas procedūra . Tā galvenokārt negatīvi ietekmē projektu savlaicīgu uzsākšanu un bieži rada nepieciešamību izdarīt grozījumus sākotnējā pieteikumā. Šī problēma ir īpaši aktuāla darbības dotāciju gadījumā, ar kurām tiek atbalstīti kādas institūcijas vispārējie darbības izdevumi noteiktā budžeta gadā. Tāpēc pasākumu (pār)plānošanas gadījumā nav pietiekamas elastības.

Šī problēma ietekmē ne tikai dotāciju saņēmēju darbību, bet atstāj arī negatīvu iespaidu uz NNINP sniegumu attiecībā pret aktuālajām politikas prioritātēm.

Lai gan elektroniskās dotāciju vadības sistēmas ieviešana ir zināmā mērā vienkāršojusi procedūru, ka arī atbrīvojusi dažus Komisijas resursus, jo īpaši saistībā ar administratīvajiem izdevumiem, kas attiecas ar fizisku pieteikumu apstrādi un reģistrēšanu, būtisks procedūras paātrinājums nav sasniegts. Pamataktā paredzētie procedurālie noteikumi (apspriešanās ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesības), kā arī administratīvais slogs, kas saistīts ar liela skaita pavadošo dokumentu apstrādi, paliek vērā ņemams šķērslis.

Turklāt laikietilpīgā administratīvā procedūra, paņem vērtīgus resursus, kurus varētu izmantot saturiskai uzraudzībai vai noradījumu sniegšanai, vai rezultātu izplatīšanai un izmantošanai. Šo problēmu atbalsta saņēmēji vairākkārt pieminēja arī saistībā ar Komisijas veikto vadību.

NNIN programmas ilgtspēja

Jautājumu par ilgtspēju vēl jo būtiskāku padara fakts, ka ekonomikas lejupslīdes rezultātā, līdzekļi, kas valstu budžetos atvēlēti narkotiku apkarošanai, ir samazinājušies. Šo secinājumu, kas ietverts Komisijas ziņojumā par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu (2009. – 2012. gadam)[10], apstiprināja arī to dotāciju saņēmēju aptauja, kuri atbalstu saņem, pamatojoties uz 2007. un 2008. gada uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus.

Izvērtējums parādīja, ka projekti ir ļoti atkarīgi no ES finansējuma, lai īstenotu pasākumus un atstātu ietekmi uz vietas. Dotāciju saņēmējiem ir grūtības atrast citu iestāžu un organizāciju sniegtu līdzfinansējumu, kā arī panākt pastāvīgu finansējuma saņemšanu no Komisijas vai citām valsts vai starptautiskām institūcijām. Jo īpaši tas attiecas uz mazākām organizācijām, piemērām, NVO vai apvienībām, kurām ir ierobežoti finanšu resursi. Lai gan vairums ieinteresēto personu, kas ir iesaistītas NNINP pasākumu īstenošanā, apgalvoja, ka cenšas atrast citas finansējuma ieguves iespējas, lielākajā daļā gadījumu citi finansējuma avoti nebija pieejami.

Kopumā projektu rezultātā ir īstenoti pasākumi un instrumenti, kas var būt pašpietiekami ilgākā laika posmā. Ilgtspējīgi rezultāti, kas sasniegti NNINP ietvaros, ir, piemērām, starpvalstu partnerību izveide un nostiprināšana, kā arī instrumentu kopu un publikāciju sagatavošana.

Tāpat izvērtējuma rezultāti rāda, ka ir ticama NNINP ietvaros izveidoto un nostiprināto partnerību turpināšana arī pēc Komisijas finansējuma pārtraukšanas un iespējama jaunu pasākumu izveidošana tuvākajā nākotnē.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka projektu mērķis ir instrumentu izveide, kurus varētu izmantot mērķauditorija, lai apmierinātu mērķgrupu vajadzības, ir sagaidāms, ka (vismaz daži) NNINP rezultāti būs ilgtspējīgi un mērķauditorijas varēs izmantot īstenoto pasākumu rezultātus.

SECINāJUMI UN IETEIKUMI

Starpposma izvērtējums apstiprināja NNINP svarīgumu. Izvērtējums ir pierādījis, ka gan vispārējie, gan īpašie mērķi ir atbilstoši mērķgrupu vajadzībām un problēmām. Tāpat izvērtējums apstiprināja, ka pirmo trīs īstenošanas gadu laikā NNIN programma var lepoties ar konkrētiem sasniegumiem attiecībā uz sākotnēji nospraustajiem mērķiem, un tā ir parādījusi potenciālu sasniegt labus rezultātus šajā jomā par spīti ierobežotajam finansējumam.

Tomēr ierobežotais budžets neļauj atstāt būtisku ietekmi ES mērogā; tāpat tas ir ierobežojis arī iesaistīto organizāciju skaitu. Programmas nostiprināšanai , lai tā spētu radīt paliekošus rezultātus ES līmenī, ir nepieciešams palielināt tās finanšu resursus , ņemot vērā nākotnē iespējamu visaptverošu finanšu instrumentu narkotiku apkarošanas jomā.

Izvērtējuma rezultāti apliecināja, ka nepastāv būtiski sarežģījumi, kas traucētu veiksmīgi īstenot programmu. Tomēr, lai palielinātu NNINP potenciālu esošajā ietvarā, lai nostiprinātu tās ietekmi un lai optimizētu īstenošanu, ir nepieciešams veikt dažus pielāgojumus. Šajā nolūkā Komisija ierosina veikt šādus pasākumus:

Stiprināt darbību ES mērogā, kā arī palielināt pievienoto vērtību un ietekmi ES

Lai palielinātu programmu redzamību un lai nodrošinātu, ka projekti rada ietekmi, kas sniedzas tālāk par vietējo un reģionālo līmeni, būtu jādod priekšroka projektiem ar lielāku ES pievienoto vērtību un augstāku ilgtspēju. Lai īstenotu plašus Eiropas mēroga pasākumus, kas būtu ilgtspējīgi, finansēšanas iespējas NNINP ietvaros būtu jāvienkāršo un ierobežotais pieejamais finansējums būtu jākoncentrē uz vairākgadu pasākumiem, ko īsteno vairāki partneri. Šajā nolūkā Komisija izvērtēs to darbības dotāciju pievienoto vērtību, kas sniegtas tikai vienam budžeta gadam un kas līdz šim ir radījušas tikai ierobežotus rezultātus.

Komisijai būtu jānostiprina sinerģija starp finanšu instrumentiem, ar kuriem tiek atbalstīti ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas mērķi. Būtu jāpastiprina sadarbība un saziņa starp programmām (jo īpaši starp īpašo programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana” un NNINP, kā arī starp NNINP un Sabiedrības veselības aizsardzības programmu) plānošanas līmenī, izstrādājot gada darba programmas, lai izvairītos no pārklāšanās un ļautu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem efektīvāk iesniegt pieteikumus.

NNINP pārvaldības lietderības paaugstināšana

Garās un administratīvi sarežģītās procedūras ir atzītas par vienu no būtiskākajiem šķēršļiem veiksmīgai programmas īstenošanai. Šajā sakarā Komisija veiks pasākumus, lai samazinātu laika posmu starp brīdi, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, un brīdi, kad tiek noslēgts dotāciju līgums. Būtu nepieciešams izvērtēt pamataktā paredzētos procedurālos noteikumus, proti, apspriešanos ar NNINP komiteju un Eiropas Parlamentu par izvēlētajiem atbalsta saņēmējiem, ņemot vērā arī nākotnes finanšu plānus.

Tika apliecināts, ka attiekšanās no rakstiskas pieteikšanās procedūras ir atstājusi pozitīvu iespaidu uz pārvaldības procesu; arī NNINP mērķauditorija to ir uzņēmusi pozitīvi. Jaunā PRIAMOS sistēma ir pierādījusi savu noderīgumu, kā arī parādījusi potenciālu kļūt par integrētu saskarni, lai sazinātos ar pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem. Lai atvieglotu visu dotāciju vadības procesa pakāpenisku pāreju uz PRIAMOS sistēmu, Komisija veiks turpmākus pasākumus, ar mērķi uzlabot sistēmas funkcionalitāti un darbības ātrumu.

Rezultātu labāka izplatīšana un izmantošana

Izvērtējums identificēja dažus trūkumus attiecībā uz NNINP ietvaros finansēto projektu rezultātu izmantošanu. Tika norādīts, ka gadījumā, ja rezultāti tiktu centralizēti padarīti pieejami sabiedrībai, tas ne tikai tieši veicinātu viena īpašā NNINP mērķa īstenošanu, bet ļautu arī izstrādāt labākus projektus. Tas palīdzētu gan pašreizējiem, gan potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, kā arī Komisijai izvairīties no pārklāšanās un balstīties uz jau gūtajiem sasniegumiem.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1150/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”

[2] Pētījumu sagatavoja Eiropas Vērtēšanas konsorcijs. Darba uzdošanas laikā dotāciju līgumu noslēgšana, pamatojoties uz 2009./2010. gada uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, vēl nebija pabeigta. Tāpēc šie atbalsta saņēmēji netika iekļauti aptaujā.

[3] Iekļauti 2007., 2008. un 2009./2010. gada uzaicinājumi iesniegt pieteikumus.

[4] Dažas organizācijas piedalījās vairākos projektos vai saņēma darbības dotāciju pirmo četru NNINP gadu laikā. Šīs organizācijas, aprēķinot kopējo dotāciju saņēmēju skaitu, ir ņemtas vērā tikai vienreiz.

[5] JLS/2007/C4/005 — Detailed analysis of the operation of the world market in illicit drugs and of policy measures to curtail it (Detalizēts globālā nelegālo narkotiku tirgus darbības un uz tā ierobežošanu vērsto politikas pasākumu izvērtējums).

[6] ENNUC 2010. gada pārskats.

[7] 125/2007/TI

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1350/2007/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)

[9] Jo īpaši vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana”, “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un Septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma.

[10] COM(2010) 630 galīgā redakcija Komisijas 2010. gada progresa ziņojums par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu (2009. – 2012. gadam) SEC(2010) 1321