18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 390/35

—

ņemot vērā 2012. finanšu gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2011. gada 20. aprīlī (SEC(2011)0498),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—

ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi (2),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra secinājumus par 2012. gada budžeta pamatnostādnēm,

—

ņemot vērā Reglamenta II sadaļas 7. nodaļu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0230/2011),

A.

tā kā 2012. gada budžeta procedūra ir otrā procedūra, kas norit saskaņā ar Lisabonas līgumu, un pagājušā gadā ir gūta nozīmīga pieredze;

B.

tā kā trialogā, kas notiks jūlijā, abu budžeta lēmējiestāžu pārstāvjiem būs iespēja apspriest prioritātes, kuras tās izvirzījušas attiecībā uz 2012. gada budžetu, un, iespējams, rast kopīgu pamatojumu, kuru varētu ņemt vērā budžeta lasījumos minētajās iestādēs;

C.

tā kā Polijas un Ungārijas prezidentūra ir publiski apņēmusies iesaistīties atklātā, konstruktīvā un politiskā dialogā ar Eiropas Parlamentu par budžeta jautājumiem;

D.

tā kā tāpēc ir sagaidāms, ka Padome visā procedūrā rīkosies kā uzticams politiskais partneris un neparedzēs patvaļīgus vai tīri matemātiskus budžeta pozīciju summu samazinājumus,

1.

atgādina, ka EP 2011. gada 24. marta rezolūcijā stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, izvirzījis par 2012. gada ES budžeta stratēģijas svarīgāko prioritāti, lai palīdzētu Eiropai atgūties no ekonomiskās un sociālās krīzes un izkļūt no tās stiprākiem;

2.

atgādina, ka tādas saprātīgas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas veicināšana, kura rada darbvietas un augsti kvalificētu nodarbinātību, īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” septiņas pamatiniciatīvas, ir 27 dalībvalstu un ES iestāžu kopīgi apstiprināts mērķis; atgādina, ka šīs stratēģijas īstenošanai līdz 2020. gadam būs jāveic milzīgi un uz nākotni vērsti ieguldījumi, kas Komisijas paziņojumā „ES budžeta pārskatīšana” (COM(2010)0700) tiek lēsti ne mazāk kā EUR 1 800 miljardu apmērā; tādēļ uzsver — lai uzlabotu izglītības līmeni un veicinātu sociālo integrāciju, it īpaši mazinot nabadzību, un tādas uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, kuras pamatā ir vispārējā ES veiktspēja zinātnes un tehnoloģiju jomā, gan ES, gan dalībvalstu līmenī nepieciešamie ieguldījumi jāveic jau tagad, neatliekot tos uz vēlāku laiku; šajā sakarībā uzstāj, ka ir jāatbalsta zinātniskā izpēte, attīstība, inovācijas un MVU, kā arī resursu izmantošanas ziņā efektīvu tehnoloģiju izstrāde;

3.

ņemot vērā šo situācijas raksturojumu, pauž nopietnas bažas par to, ka pašreizējās krīzes rezultātā dažās no minētajām jomām ir samazinājušies publiskie ieguldījumi, jo dalībvalstis veikušas budžeta pielāgojumus; prasa mainīt šo tendenci un pauž stingru pārliecību — ja ES kā valstu kopums vēlas īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”, ieguldījumi jānodrošina gan ES, gan dalībvalstu līmenī; uzskata, ka ES budžetam ir sviras efekts dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas politikas īstenošanā, stimulējot un atbalstot dalībvalstu ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka ir ļoti svarīgi ES budžetu saskaņot ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; tādēļ atgādina, ka par vienu no ES budžeta pamatprioritātēm būtu jānosaka atbalsts jauniešu apmācībai, mobilitātei un nodarbinātībai, MVU un zinātniskajai izpētei un attīstībai; uzsver, ka tas pilnībā atbilst Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada dinamikai, jo šā jaunā uzlabotas Eiropas ekonomikas pārvaldības instrumenta mērķis ir palielināt ES un dalībvalstu budžeta saskaņotību, sinerģiju un papildināmību kopīgi pieņemtās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

4.

atgādina, ka stratēģijai „Eiropa 2020” un minētajam Eiropas pusgadam ir vajadzīga stingra parlamentārā dimensija, un ir cieši pārliecināts, ka parlamentu lielāka iesaistīšanās ievērojami uzlabotu šādu programmu īstenošanas demokrātisko raksturu un pārredzamību;

5.

konstatē, ka Komisijas ierosinātajā ES 2012. gada budžeta projektā (BP) ir paredzēti EUR 147 435 miljoni saistību apropriācijās (SA) (EUR 146 676 miljoni, neieskaitot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) un Rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)) un EUR 132 738 miljoni maksājumu apropriācijās (MA); norāda, ka šīs summas ir attiecīgi 1,12 % un 1,01 % no prognozētā ES nacionālā kopienākuma (NKI) 2012. gadā, un uzsver, ka šis īpatsvars laikā no 2011. līdz 2012. gadam saglabāsies diezgan stabils, Komisijas aprēķinātajam NKI pieaugumam 2012. gadā sasniedzot ne mazāk kā + 4,7 % (faktiskajās cenās);

6.

atzīst — ja no ES budžeta jāatbalsta dalībvalstu kopīgie centieni stingras fiskālās politikas īstenošanas laikā, šiem centieniem jābūt atbilstošiem tā apmēram, īpašajām iezīmēm un reālajai ietekmei uz ekonomiku; uzskata, ka vērā jāņem pašreizējie valsts budžeta konsolidēšanas centieni, ko daudzas dalībvalstis ir spiestas īstenot tādēļ, ka pagātnē tās nenodrošināja fiskālo disciplīnu, tomēr atgādina, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem ES budžetā nedrīkst būt deficīts un ka tas veido tikai 2 % no ES kopējiem publiskajiem izdevumiem;

7.

konstatē, ka ES 27 dalībvalstīm prognozētais inflācijas līmenis 2011. gadā ir 2,7 %, nozīmējot to, ka 2012. gadam ierosinātais saistību apropriāciju nominālais pieaugums par 3,7 % un maksājumu apropriāciju nominālais pieaugums par 4,9 % salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu faktiski būs attiecīgi 1 % un 2,2 %; uzsver, ka vairākas dalībvalstis plāno lielāku valsts budžeta palielinājumu nekā Eiropas Komisijas ierosinātais ES budžeta palielinājums; norāda arī dažu dalībvalstu centienus samazināt budžeta deficītu un palēnināt valsts sektora parāda pieaugumu, samazinot to līdz pieņemamākam līmenim;

8.

uzsver, ka ES 2012. gada budžetā ierosinātās summas atbilst 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktajai ES izdevumu struktūrai, ja budžeta lēmējinstitūcija piekritīs pārskatīt DFS, rodot ITER nepieciešamo papildu finansējumu; uzsver, ka tādēļ jebkāds pieaugums (vai samazinājums) salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu ir jāizvērtē, ņemot vērā tā ietekmi uz daudzgadu programmu īstenošanu; uzsver, ka, nepārtraukti paplašinoties ES pienākumiem un saistībām, aizvien svarīgāks kļūst institucionālās uzticamības un ES projekta saskaņotības jautājums; ņemot vērā šo aspektu, par prioritāti uzskata nozīmīga un redzama finanējuma nodrošināšanu ES līmenī noteiktajām konkrētajām politikas jomām un jaunajām kompetencēm;

9.

konstatē, ka saskaņā ar DFS 2012. gadam paredzēto maksimālo apjomu 2012. gada budžeta projektā kopējā rezerve saistību apropriācijās ir EUR 1 603 miljoni; pauž apņēmību vajadzības gadījumā izmantot šo pieejamo rezervi un arī citus pašreizējā Iestāžu nolīgumā paredzētos elastības mehānismus, lai atbalstītu un stiprinātu dažus konkrētus politiskos mērķus, kuri nav pienācīgi atspoguļoti pašreizējā DFS; cer uz Padomes pilnvērtīgu sadarbību šo mehānismu izmantošanā;

10.

atgādina, ka Parlamentā jau ir sākusies budžeta prioritāšu apspriešanas pirmā kārta, kas izpaužas kā galvenā referenta par 2012. gada budžetu plaša apspriešanās ar Parlamenta specializētajām komitejām; uzsver, ka pēc tam šis process jāturpina attiecīgajās komitejās atbilstoši to kompetences jomai, lai noteiktu 2012. gada budžeta pozitīvās un negatīvās prioritātes;

11.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas aprēķiniem kopumā 43,5 % no 2012. gada PB līdzekļiem (SA) ir paredzēti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai; šo aplēsi uzskata par pozitīvu, bet ne pietiekamu; atzīst, ka Komisijas izvirzītās prioritātes šķiet atbilstīgas prioritātēm, kuras Parlaments ir izvirzījis rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi, bet prasa izmantot drosmīgāku pieeju stratēģijas „Eiropa 2020” finansēšanā; tomēr pauž apņēmību turpināt minēto skaitļu analīzi, šajā procesā pilnībā iesaistot visas specializētās komitejas;

12.

uzskata, ka papildus stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai ES 2012. gada budžetā jānosaka pienācīgs apropriāciju apjoms, lai nodrošinātu ES politikas virzienu turpmāku īstenošanu un ES mērķu sasniegšanu; īpaši uzsver nepieciešamību ļaut ES uzņemties atbildību pasaules mērogā, it īpaši pēc „arābu pavasara” un nemieriem Tuvajos Austrumos;

13.

konstatē, ka sarežģītā ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā rosināja Komisiju, vadoties pēc Parlamenta 2011. gada 24. marta rezolūcijā paustajām prasībām, censties noteikt negatīvās prioritātes un ietaupījumus dažās politikas jomās salīdzinājumā ar finanšu plānā sākotnēji paredzēto, it īpaši jomās, kurām nesenā pagātnē bija raksturīgi slikti darbības rezultāti un zemi īstenošanas rādītāji; tomēr prasa Komisijai sniegt informāciju, kas papildinātu tās novērtējumu, lai ļautu Parlamentam skaidri noteikt pozitīvās un negatīvas politiskās un budžeta prioritātes, kā arī līdzekļu turpmākas ietaupīšanas un pārdales iespējamību, jo ir svarīgi ES līmenī turpināt īstenot ES programmas un darbības, tostarp finansēt tās darbības, kuru mērķis ir krīzes seku novēršana un izaugsmes veicināšana;

14.

stingri brīdina Padomi nemēģināt budžetā veikt horizontālus samazinājumus, a priori lēmumu pieņemšanā par kopējo apropriāciju apjomu pienācīgi neņemot vērā to faktisko vajadzību rūpīgu novērtējumu, kuras saistītas ar Savienības līmenī apstiprinātajiem mērķiem un politiskajām saistībām; prasa — ja tiek veikti samazinājumi, lai Padome publiski paskaidrotu un skaidri norādītu, kuru ES politisko prioritāšu vai projektu īstenošanu varētu atlikt vai pārtraukt vispār;

15.

norāda uz ierosināto MA palielināšanu par 4,9 % salīdzinājumā ar 2011. gadu; ir pārliecināts, ka Komisija šādas summas ierosinājusi, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto prognožu rūpīgu un kritisku analīzi, jo dalībvalstis piedalās 80 % ES budžeta līdzekļu pārvaldībā; norāda, ka šis palielinājums lielākoties balstās uz likumīgajām vajadzībām, kas saistītas ar 7. pētniecības programmu, struktūrfondiem un Kohēzijas fondu; ir pārliecināts, ka ierosinātais maksājumu apropriāciju apjoms ir tikai nepieciešamais minimums, lai izpildītu ES juridiskās saistības, ko tā uzņēmusies iepriekšējos gados, un ka ES pienākums ir pildīt no minētajām saistībām izrietošos juridiskos pienākumus un nodrošināt, ka pilnībā tiek izmantots programmu potenciāls un ka to īstenošana norit pilnā gaitā; tādēļ stingri iesaka Padomei atturēties no ierosinātā maksājumu apjoma samazināšanas; ir nodomājis saglabāt Komisijas sagatavotajā budžeta projektā ierosināto maksājumu apjomu, it īpaši ņemot vērā to, ka Padome jau 2011. gada sākumā nevēlējās pildīt oficiālās saistības, ko tā bija uzņēmusies 2010. gada decembrī, vajadzības gadījumā piešķirt jaunas apropriācijas;

16.

turklāt konstatē, ka kopējā rezerve maksājumu apropriācijās saskaņā ar DFS joprojām ir augsta — EUR 8 815 miljoni; uzsver, ka jebkāds Komisijas ierosinātās summas samazinājums pasliktinātu situāciju saistībā ar steidzamo nepieciešamību samazināt neizpildīto saistību nepieredzēti augsto līmeni un nodrošināt ES politikas virzienu un programmu pareizu īstenošanu;

17.

šajā sakarībā atgādina, ka budžeta grozījuma Nr. 3/2011 projekts liecina par 2010. gada budžetā iekļauto maksājumu apropriāciju pārpalikumu EUR 4,54 miljardu apmērā, turklāt EUR 1,28 miljardus no iepriekšminētās summas veido soda naudas un procenti par novēlotiem maksājumiem; pauž vilšanos par Komisijas priekšlikumu samazināt dalībvalstu iemaksas pilnas minētās summas apmērā; uzsver, ka šāda pārpalikuma daļa neietekmētu dalībvalstu kopējo budžeta deficīta apjomu, bet noteikti būtu nozīmīga ES gada budžetam un vienlaikus ļautu samazināt spiedienu uz dalībvalstu budžetiem, ja rastos nepieciešamība ES budžetā iekļaut papildu maksājumus budžeta sagatavošanas laikā neparedzētām vajadzībām; minēto iemeslu dēļ uzskata, ka ienākumus, ko veido soda naudas un procenti par novēlotiem maksājumiem, nedrīkstētu atskaitīt no NKI pašu resursiem, bet tie būtu jāiekļauj ES budžetā kā „rezerves apropriācijas”, paredzot, ka ar tām varētu segt jebkuras papildu maksājumu vajadzības, kas varētu rasties gada gaitā;

18.

pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu 2012. gada BP salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu palielināt SA par 12,6 % (līdz EUR 15 223 miljoniem) un MA — par 8,1 % (līdz EUR 12 566 miljoniem), jo 1.a izdevumu kategorija ir 2007.–2013. gada DFS svarīgākā izdevumu kategorija stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai saistībā ar tās tiešo vai netiešo devumu visu piecu svarīgāko minētās stratēģijas mērķu un septiņu pamatiniciatīvu finansēšanā;

19.

tomēr pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa palielinājumu, kas 2012. gadā paredzēti šajā izdevumu kategorijā, nepārsniedz to daudzgadu kopējo summu sadalījumu pa gadiem, par kurām Parlaments un Padome vienojās, pieņemot minētās programmas un pasākumus; tādēļ uzsver, ka Komisija parasti neierosina palielināt — salīdzinajumā ar sākotnēji plānoto — atbalstu ieguldījumiem, kas steidzami vajadzīgi, lai īstenotu septiņas pamatiniciatīvas, un norāda, ka tā diemžēl tiecas atlikt nepieciešamo kopējo finanšu līdzekļu būtisko palielinājumu uz DFS laikposmam pēc 2013. gada; ir pārliecināts, ka šāda attieksme nopietni apdraud stratēģijas svarīgāko mērķu sasniegšanu līdz 2020. gadam;

20.

uzsver — saskaņā ar 2012. gada BP un atjaunināto 2013. gada finanšu plānu kopējais to līdzekļu apjoms, kuri līdz 2013. gadam atvēlēti stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā svarīgākajām programmām, piemēram, 7. pētniecības pamatprogrammai, piesārņojuma novēršanas pasākumiem, kā arī Marco Polo II, PROGRESS, Galileo un GMES programmai, ir mazāks nekā sākotnējā summa, par ko Parlaments un Padome vienojās, pieņemot šīs programmas; norāda, ka, tieši pretēji, šīs sākotnējās summas ir nedaudz lielākas attiecībā uz šādām svarīgām stratēģijas „Eiropa 2020” programmām: Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma, Eiropas transporta tīkls, Eiropas enerģētikas tīkls, Erasmus Mundus un mūžizglītības programma; pauž nodomu vajadzības gadījumā pilnībā izmantot Iestāžu nolīguma 37. punktā paredzēto 5 % apmērā pieļaujamo likumdošanas elastību, lai vēl vairāk palielinātu nozīmīgākos un steidzamākos ieguldījumus;

21.

turklāt norāda, ka nozīmīga daļa no 2012. gada BP 1.a izdevumu kategorijas līdzekļu nominālā pieauguma salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu ir saistīta ar papildu līdzekļiem EUR 750 miljonu apmērā (SA), kuri pieprasīti ITER vajadzībām 2012. gadā un no kuriem EUR 650 miljoni ir pilnīgi jauni līdzekļi, bet EUR 100 miljoni — no visām 7. pētniecības pamatprogrammas budžeta pozīcijām pārdalīti līdzekļi; atkārtoti pauž stingru nostāju pret jebkāda veida līdzekļu pārdali no 7. pētniecības pamatprogrammas, jo tas apdraudētu tās veiksmīgu īstenošanu un būtiski mazinātu tās devumu stratēģijas „Eiropa 2020” svarīgāko mērķu sasniegšanā un tās pamatiniciatīvu īstenošanā;

22.

atgādina — lai finansētu ITER, budžeta lēmējinstitūcijai būs jāvienojas par paralēlo Komisijas priekšlikumu (COM(2011)0226), ar ko groza DFS 2007.–2013. gadam un kas ITER finansēšanai 2012. un 2013. gadā trūkstošos EUR 1 300 miljonus paredz nodrošināt, izmantojot 2007.–2013. gada DFS 2. un 5. izdevumu kategorijā pieejamās un 2011. gadā neizmantotās rezerves par kopējo summu EUR 840 miljonu apmērā un 2012. un 2013. gadā pārdalot EUR 460 miljonus no 7. pētniecības pamatprogrammas; pauž vēlmi sākt sarunas ar Padomi, lai grozītu Komisijas priekšlikumu, izmantojot spēkā esošajā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos dažādos instrumentus;

23.

ar bažām norāda, ka papildus ierosinātajai EUR 100 miljonu pārdalei ITER vajadzībām 7. pētniecības pamatprogrammai paredzētie līdzekļi salīdzinājumā ar finanšu plānu samazināti vēl par EUR 64 miljoniem; prasa, lai Komisija ierosinātu visus ietaupījumus (kopumā EUR 190 miljonus), kas 2012. gadā jārod, pārskatot vajadzīgo personāla apjomu un samazinot finanšu iemaksas dažiem kopuzņēmumiem, izmantot 7. pētniecības pamatprogrammas darbības izdevumu segšanai;

24.

šajā sakarībā norāda, ka ir jāuzlabo finansēšanas nosacījumi attiecībā uz ilgtspējīgas enerģētikas prioritātēm, enerģijas glabāšanas tehnoloģijām un citām prioritātēm atjaunojamo energoresursu jomā, kuras kā jaunas prioritātes iekļautas Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (ETS plānā), tostarp energoefektivitātes palielināšanai, kas ir ļoti svarīgas ekonomikas, enerģētikas un klimata pārmaiņu problēmu risināšanai; uzskata, ka skaidri mērķi ilgtspējīgas enerģētikas politikas un energoefektivitātes jomā var nodrošināt izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, no kuriem varētu gūt labumu visa Eiropas ekonomika; norāda arī uz to, ka saistībā ar 2012. gada budžeta procedūru varētu izpētīt jaunus novatoriskus risinājumus, kā veicināt ieguldījumus un sekmēt pētniecību un jauninājumus, piemēram, riska dalīšanas finanšu mehānismu;

25.

pauž nožēlu, ka ar nelielo finansējuma palielinājumu, kurš PROGRESS programmai paredzēts 2012. gada BP salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu, K omisija nespēs atjaunot EUR 20 miljonu summu laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam, ko tā 2010. gadā apņēmās paveikt, lai daļēji kompensētu PROGRESS programmai paredzēto līdzekļu pārdali par labu mikrofinansēšanas mehānismam; atgādina programmas PROGRESS devumu divās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību” un „Jaunatne kustībā”; norāda, ka dalībvalstis, vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī valsts un reģionālās struktūras saņem finansējumu no PROGRESS programmas, lai īstenotu pasākumus dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā;

26.

atzinīgi vērtē to saistību apropriāciju kopsummas palielinājumu (par EUR 5,7 miljoniem), kas paredzētas Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammai salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto; pauž cerību, ka šis palielinājums palīdzēs uzlabot minētās programmas pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un izstrādāt īpašas programmas un novatoriskus finansēšanas mehānismus; šajā sakarībā atgādina MVU būtisko lomu ES ekonomikas uzplaukumā un it īpaši atbalsta Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu (CIP-EIP) kā instrumentu, kas nepieciešams, lai atgūtos no krīzes; uzsver, ka ir jāuzlabo MVU piekļuve kapitāla tirgiem un dažādām ES finansējuma saņemšanas iespējām, padarot finansēšanas procedūras vienkāršākas, ātrākas un mazāk birokrātiskas;

27.

atkārtoti uzsver vienotā tirgus nozīmi ES uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā un Eiropas valstu ekonomikas izaugsmes un stabilitātes sekmēšanā un atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka ir jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu īstenošanu;

28.

uzsver pārrobežu transportā izdarīto ieguldījumu pievienoto vērtību, it īpaši TEN-T programmu, kas uzlabo pārrobežu un dažādu transporta veidu savienojumus, tādējādi sekmējot ekonomisko attīstību un nodarbinātību; atgādinot par TEN-T programmas tradicionāli nepietiekamo finansējumu, mudina šim mērķim darīt pieejamus apjomīgākus līdzekļus, tostarp izmantojot tādus alternatīvus finansēšanas avotus kā publiskā un privātā sektora partnerības, ieņēmumu asignēšanu konkrētiem mērķiem un citus finanšu instrumentus; uzsver, ka Kohēzijas fondam un Reģionālajam fondam vajadzētu būt cieši saistītiem ar TEN-T projektiem;

29.

uzskata — ņemot vērā mūžizglītības programmas augsto pievienoto vērtību Eiropā un būtisko devumu pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” un „Inovācijas Savienība” īstenošanā, tā jāturpina arī 2012. gadā, un tai paredzētais finansējums jāpalielina; it īpaši uzsver — ņemot vērā aizvien pieaugošo to cilvēku skaitu, kas iesaistās pieaugušo izglītībā Eiropā, ir jāpalielina finansējums Gruntvig programmai, kurai pašreiz paredzēti tikai 4 % no mūžizglītības programmā piešķīrumiem;

30.

pauž bažas par ierosināto apropriāciju samazinājumu ES statistikas programmai un ļoti niecīgo personāla izdevumu pieaugumu — zem inflācijas līmeņa — statistikas politikas jomā; uzsver, ka ir ļoti svarīgi pastāvīgi pārliecināties, vai Eiropas Savienības Statistikas birojam paredzētie līdzekļi atbilst pieaugošajai darba slodzei un augstākām kvalitātes prasībām ļoti svarīgajā ekonomikas un finanšu statistikas jomā;

31.

atgādina, ka lielākā daļa jauno ES kompetences jomu, kas ar Lisabonas līgumu paredzētas enerģētikas, tūrisma un kosmosa izpētes jomā, ietilpst 1.a izdevumu kategorijā; pauž vilšanos par to, ka Komisija nav ierosinājusi papildu finansējumu šiem jaunajiem politikas virzieniem trešajā gadā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; uzsver, ka ne Galileo, ne GMES, kas ir divas galvenās ES kosmosa izpētes programmas, līdz pašreizējās DFS beigām nesaņems papildu finansējumu un ka Galileo programmai paredzētais finansējums laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam samazināsies; atkārtoti norāda, ka ir jāievieš daži īpaši un redzami pasākumi tūrisma atbalstam, ņemot vērā šīs jomas ekonomisko nozīmību un to, ka Eiropā tūrisms ir trešā svarīgākā sociālekonomiskā nozare nodarbinātības un IKP radīšanas ziņā, un pauž nožēlu par to, ka Komisija neierosina jaunu juridisko pamatu, ar ko aizstāt trīs sagatavošanas darbības šajā jomā, kuru termiņu 2012. gadā nevarēs pagarināt; prasa 2012. un 2013. gadā, kā arī nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tūrisma nozarei piešķirt pienācīgu finansējumu;

32.

norāda, ka krīze ir skaidri izgaismojusi efektīvas un pret krāpšanu drošas nodokļu iekasēšanas sistēmas nozīmi valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanā; uzsver, ka cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jāuzskata par ļoti svarīgu prioritāti un ka Fiscalis paredzētajām apropriācijām jābūt tādām, lai minētā programma spētu nodrošināt šī mērķa sasniegšanu;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu jau otro gadu pēc kārtas budžeta projektā iekļaut maksājumu apropriācijas (EUR 50 miljonus) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF); uzsver, ka tas ne tikai padara redzamāku fonda darbību, bet arī novērš līdzekļu pārvietošanu no citām budžeta pozīcijām, kas paredzētas citu mērķu sasniegšanai un citu vajadzību segšanai; ar nepacietību gaida, kad Komisija iepazīstinās ar EGF regulas termiņa vidusposma pārskatīšanas rezultātiem, jo ar šādas pārskatīšanas paļīdzību var noteikt veidus, kā paātrināt fonda līdzekļu izmantošanas procedūru un vienkāršot tā pārvaldības noteikumus;

34.

uzsver kohēzijas politikas izšķirošo nozīmi izaugsmes un nodarbinātības, kā arī ES reģionu un dalībvalstu ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; uzsver, ka kohēzijas politikai ir liela nozīme, jo tā ļauj visiem ES reģioniem līdzdarboties stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un tādu reģionālo ieguldījumu atbalstīšanā, kuru mērķis ir īstenot visas pamatiniciatīvas; līdz ar to uzskata — lai gan ir jāsaglabā kohēzijas politikas princips, kas paredz līdzekļu pārdali, un reģionālo atšķirību mazināšanas mērķis, tai arī turpmāk jābūt ES mēroga ieguldījumu politikai un jābūt pieejamai visiem ES reģioniem un ES iedzīvotājiem;

35.

atzīmē, ka kopējie 1.b izdevumu kategorijas izdevumi saistību apropriācijās tiek lēsti EUR 52 739 miljonu apmērā, t. i., par 3,4 % vairāk nekā 2011. gadā, un tas pilnībā atbilst DFS 2007. līdz 2013. gadam paredzētajiem piešķīrumiem, ņemot vērā jaunāko 2010. gadā izdarīto korekciju par labu dažām dalībvalstīm; norāda, ka maksimālā apjoma ietvaros pieejamā rezerve (EUR 22,1 miljons) lielākoties rasta no tehniskā atbalsta piešķīrumiem un veido tikai 0,04 % no kopējiem piešķīrumiem šajā kategorijā;

36.

atzinīgi vērtē 2012. gadā paredzēto MA palielinājumu par 8,4 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, sasniedzot EUR 45 134 miljonus, un uzskata, ka pēc ļoti lēnās attiecīgo programmu uzsākšanas 2007. līdz 2013. gada laikposma sākumā tas ļaus ātri atgūt nokavēto; uzsver, ka šim palielinājumam būtu jāļauj arī rast līdzekļus papildu maksājumiem, kas izriet no nesenajām likumdošanas izmaiņām, visu pārvaldības un kontroles sistēmu apstiprināšanas un 2000.–2006. gada programmu pabeigšanu;

37.

tādēļ uzsver, ka šis maksājumu apjoms ir tikai nepieciešamais minimums un pilnībā atbilst reālistiskai budžeta plānošanai, pienācīgi ņemot vērā vispārējo maksājumu struktūru attiecīgajā laikposmā, pieejamās dalībvalstu prognozes attiecībā uz maksājumu prasījumiem, kas nosūtāmi Komisijai, un vajadzību līdzsvarot saistības un maksājumus; uzsver, ka šīs naudas plūsmas arī palīdzēs paātrināt Eiropas ekonomikas atveseļošanos un sekmēs stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu reģionos; tādēļ stingri iebildīs pret jebkādu iespējamu maksājumu apjoma samazinājumu salīdzinājumā ar Komisijas BP ierosināto apjomu;

38.

aicina Komisiju savākt demogrāfiskus datus par kohēzijas politikas un it īpaši Eiropas Sociālā fonda līdzekļu saņēmējiem, lai uzraudzītu to līdzekļu reālo atdevi, kas ieguldīti cilvēkkapitāla attīstībā un iespēju atgriezties darba tirgū veicināšanā, paturot prātā īpaši satraucošo jaunatnes bezdarba problēmu;

39.

prasa Komisijai — nolūkā vēl vairāk uzlabot piešķirtā finansējuma absorbciju uz vietas — turpināt cieši sadarboties ar tām dalībvalstīm, kurās šis absorbcijas līmenis ir zems; tādēļ prasa turpināt sekmēt savstarpēju mācīšanos, paraugprakses apmaiņu un administratīvās veiktspējas uzlabošanu dalībvalstīs un kandidātvalstīs, pievēršot uzmanību tam, lai pienācīgi darbotos pirmspievienošanās palīdzības instruments, ar kura palīdzību atbalsta valstu gatavošanos Kopienas programmu īstenošanai;

40.

mudina Komisiju turpināt apsvērt arī to, kā vienkāršot ES un/vai dalībvalstu tiesību aktos paredzēto noteikumu un prasību sarežģīto sistēmu un mazināt birokrātisko slogu, lai papildus likumības un pareizības nodrošināšanai ievērojami lielāku uzmanību pievērstu konkrētu mērķu sasniegšanai, vienlaikus nenovirzoties no pārredzamības, pārskatatbildības un pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem;

41.

norāda, ka 2012. gada BP salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu saistību apropriācijas ir paredzēts palielināt par 2,6 %, t. i., līdz EUR 60 158 miljoniem, un maksājumu apropriācijas — par 2,8 %, t. i., līdz EUR 57 948 miljoniem; uzsver, ka minēto palielinājumu apjoms nesasniedz Komisijas ierosināto palielinājumu attiecībā uz kopējo budžeta apjomu;

42.

konstatē, ka šo palielinājumu iemesls lielākoties ir jaunajām dalībvalstīm paredzēto tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana un papildu vajadzības lauku attīstībai; uzsver, ka tirgus intervenču apjoms salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu ir saglabājies gandrīz nemainīgā līmenī, savukārt cenu nepastāvība un atsevišķu tirgu nestabilitāte turpina ietekmēt lauksaimniecības nozari; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus ilgtermiņa pieejai visās lauksaimniecības nozarēs un konkrētus priekšlikumus cenu svārstību problēmas risināšanai šo nozaru tirgos;

43.

norāda, ka tradicionālā lauksaimniecības jomas budžeta grozījumu vēstule, ko plānots iesniegt 2011. gada rudenī, pielāgos pašreizējos aprēķinus reālo vajadzību precīzākam novērtējumam; ņemot vērā šo situāciju, vērš uzmanību uz 2012. gadā pieejamo piešķirto ieņēmumu galīgo apjomu (atbilstības pārbaudes korekcijas, pārkāpumi un piena papildu nodeva), no kura, iespējams, būs atkarīgs 2012. gada budžetā iekļaujamo jauno apropriāciju apjoms; lēš, ka pašreizējai atlikušajai rezervei (EUR 651,6 miljoni) vajadzētu būt pietiekamai, lai segtu šī kategorijas aptvertās vajadzības, ja neradīsies nekādi neparedzēti apstākļi;

44.

uzsver, ka pēdējos gados budžeta lēmējinstitūcija šajā izdevumu kategorijā pieejamos nepiešķirtos līdzekļus (rezervi), ņemot vērā īpašus apstākļus, varēja izmantot, lai panāktu vispārēju vienošanos par ikgadējo budžetu, pamatojoties uz Iestāžu nolīguma 23. punktu;

45.

piekrīt pastāvīgajai atbalsta sniegšanai programmām, kuru mērķis ir skolu apgāde ar augļiem, un palīdzības programmai maznodrošinātajiem; turpretim pauž nožēlu par samazināto budžeta līdzekļu piešķīrumu skolu piena programmai un ir nobažījies par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem paredzētā finansējuma samazinājumu;

46.

prasa vēl vairāk samazināt eksporta kompensācijas un pauž nožēlu par to, ka tiek turpināta tabakas ražošanas subsidēšana ES, kas ir pretrunā ES veselības politikas mērķiem;

47.

uzsver, ka daļa 2. izdevumu kategorijas izdevumu ir būtiski svarīga stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai; uzsver, ka šīs stratēģijas prioritārie mērķi — izaugsme un nodarbinātība — tiek īstenoti arī ar lauku attīstības programmu palīdzību; uzskata, ka pārtikas nodrošinājums un ilgtspējība ir divi galvenie KLP risināmie jautājumi; atgādina, ka tiešā atbalsta piešķiršanā būtu vairāk jāņem vērā vides un sociālie mērķi, un prasa nodrošināt ilgtspējīgāku KLP, kas veicinātu ar vidi saistīto jautājumu, tostarp ūdens piesārņojuma, risināšanu ES, nemazinot ES lauksaimnieku konkurētspēju;

48.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu programmai LIFE+ (par 4,3 % SA un par 1,9 % MA), kurā prioritāte piešķirta tikai tiem projektiem, kas saistīti ar vidi un darbību klimata jomā; atkārtoti atgādina, ka vides problēmas un to risinājumi pārsniedz valstu robežas un tādēļ ir pašsaprotami šos jautājumus risināt ES līmenī; tomēr norāda, ka LIFE+ paredzētās apropriācijas joprojām ir diezgan nelielas;

49.

uzsver, ka energoefektivitāte, klimata pārmaiņu novēršana un atjaunīgās enerģijas izmantošanas sekmēšana ir transversālas prioritātes, ko var finansēt no vairākām ES budžeta izdevumu kategorijām, un ka Parlaments pievērsīs īpašu uzmanību to finansēšanai no atsevišķām budžeta pozīcijām un kopumā; mudina Komisiju vairāk integrēt šādas prioritātes, kā arī ūdens aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus citās politikas jomās, tostarp ES finansiālo atbalstu jaunattīstības valstīm; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi pareizi īstenot spēkā esošos minēto jomu tiesību aktus, un tāpēc aicina Komisiju rūpīgi analizēt to, vai nav jāpiešķir vairāk līdzekļu rūpīgai izpētei, kā tiek īstenoti ES tiesību akti vides jomā, un ziņot par to Parlamentam;

50.

norāda — ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas politisko nozīmi un tās gaidāmo reformu, šīs politikas pašreizējām darbībām paredzētais finansējums jāsaglabā budžeta projektā ierosinātajā apjomā; uzskata, ka integrētās jūrniecības politikas finansējums, kas 2012. gadā būtu jānosaka pienācīgā apjomā, nedrīkstētu apdraudēt citām zivsaimniecības darbībām un programmām 2. izdevumu kategorijā paredzēto finansējumu; turklāt uzskata par ļoti svarīgu turpināt pārraudzīt Eiropas zvejas flotes apmēru, šajā sakarībā sniedzot pienācīgu atbalstu dalībvalstīm, un ot īpaši — cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; uzskata, ka efektīvai zivsaimniecības pārvaldībai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu zivju krājumus un novērstu pārzveju;

51.

atzīmē, ka 2012. gada BP ierosinātais vispārējais finansējuma palielinājums, salīdzinot ar 2011. gada budžetu, pasākumiem, uz ko attiecas šī izdevumu kategorija (par 17,7 % SA un par 6,8 % MA), atbilst ES pieaugošajām ambīcijām brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanā, kā paredzēts Lisabonas līgumā un Stokholmas programmā (2010.–2014. gadam), ko Padome ir pieņēmusi 2009. gada decembrī;

52.

atzīmē, ka šie palielinājumi galvenokārt ir saistīti ar trijām no četrām solidaritātes un imigrācijas pārvaldības programmām: Ārējo robežu fondu (par 38 %), Eiropas Atgriešanās fondu (par 43 %) un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu (par 24 %); tomēr uzsver, ka šajā izdevumu kategorijā paredzētie palielinājumi 2012. gadā gluži vienkārši atbilst to daudzgadu kopējo summu sadalījumam pa gadiem, par kurām Parlaments un Padome vienojās šo programmu un darbību pieņemšanas laikā;

53.

izsaka dziļu nožēlu par to, ka Komisija pauž noraidošu nostāju bēgļu jautājumā, ievērojami palielinot Ārējo robežu fonda un Eiropas Atgriešanās fonda līdzekļus, bet Eiropas Bēgļu fonda finansējumu saglabājot 2011. gada līmenī; uzskata, ka ES būtu jāieņem labvēlīgāka nostāja pret bēgļiem, jo īpaši ņemot vērā karu Lībijā un joprojām notiekošās nopietnās represijas pret demonstrantiem vairākās arābu valstīs;

54.

tāpēc jautā, vai Komisijas iesniegtais BP ir pienācīga un precizēta atbilde uz pašreizējām ES problēmām, jo īpaši ņemot vērā notikumus Vidusjūras reģiona dienviddaļā; atgādina par savu prasību pienācīgi un līdzsvaroti reaģēt uz šiem izaicinājumiem, lai uzlabotu legālās migrācijas pārvaldību un palēninātu nelegālo migrāciju; atzīstot ES dalībvalstu pienākumu nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, uzsver nepieciešamību pēc pietiekama finansējuma un atbalsta instrumentiem rīcībai ārkārtas situācijās, pilnībā ievērojot starptautiskās aizsardzības normas, cilvēktiesības un solidaritāti starp visām dalībvalstīm; it īpaši uzsver Eiropas Bēgļu fonda nozīmību un atbalstu, cita starpā ārkārtas pasākumus bēgļu masveida pieplūduma gadījumā, un pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi finansējuma palielinājumu šim fondam un nav paredzējusi papildu līdzekļus salīdzinājumā ar finanšu plānā paredzēto apjomu;

55.

ņem vērā Eiropadomes atkārtotos aicinājumus stiprināt Frontex aģentūras darbības spēju un nozīmi laikā, kad migrācija rada aizvien lielākas problēmas; aicina Komisiju ziņot par Frontex aģentūras darbības pašreizējās pārskatīšanas kopējo ietekmi uz 2012. gada budžetu un sniegt paskaidrojumus par dalībvalstu finansiālo līdzdalību minētās aģentūras darbībā;

56.

norāda, ka pēc nākamo tehnisko soļu izklāstīšanas budžeta lēmējinstitūcija darīja pieejamas otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) paredzētās 2011. gada apropriācijas, kas bija iekļautas rezervē; uzsver, ka budžeta lēmējinstitūcija turpinās cieši uzraudzīt turpmākos notikumus saistībā ar SIS II, un patur tiesības rīkoties, ja tas izrādīsies nepieciešams;

57.

atgādina — lai gan 3.b izdevumu kategorija ir vismazākā daudzgadu finanšu shēmas kategorija, ņemot vērā piešķirto finansējumu, tā aptver Eiropas iedzīvotājiem ļoti svarīgas jomas, piemēram, jaunatnes, izglītības un kultūras programmas, sabiedrības veselību, patērētāju tiesību aizsardzību, civilās aizsardzības instrumentu un komunikācijas politiku;

58.

pauž dziļu nožēlu, ka apropriāciju kopsumma šajā kategorijā jau trešo gadu pēc kārtas ir samazinājusies, saistību apropriācijām salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu samazinoties par 0,1 % (līdz EUR 683,5 miljoniem) un maksājumu apropriācijām — par 0,3 % (līdz EUR 645,7 miljoniem), līdz ar to rezervē atliek EUR 15,5 miljoni;

59.

uzskata, ka šajā izdevumu kategorijā iekļautās programmas un darbības ir nozīmīgas stratēģijas „Eiropa 2020” galveno mērķu un pamatiniciatīvu sasniegšanai; atkārtoti atzīmē, ka izglītība, apmācība un kultūra ietekmē ekonomiku, jo tās ievērojami veicina ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu darbavietu radīšanu, kā arī aktīvu pilsonisko līdzdalību;

60.

uzsver, ka pavisam nelielā pieejamā rezerve ierobežos rīcības iespējas, ierosinot jaunas darbības vai pieņemot lēmumus par finansējuma palielināšanu prioritātēm, no kurām iedzīvotāji gūst tiešu labumu;

61.

pienācīgi ņem vērā Komisijas ierosinājumu par EUR 8 miljoniem, salīdzinot ar sākotnēji finanšu plānā paredzēto, palielināt 2012. gada piešķīrumus programmai „Jaunatne darbībā” (2012. gadā tai paredzēti EUR 134,6 miljoni), kas ir viens no galvenajiem pamatiniciatīvas „Jaunatne kustībā” instrumentiem un sniedz atbalstu jauniešu neformālai izglītībai un aktīvas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai;

62.

pauž nožēlu, ka līdzīgi centieni nav paredzēti attiecībā uz tādām programmām kā MEDIA un „Kultūra 2007”, lai gan tās lielā mērā sekmē Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību un sniedz atbalstu darbībām, ko dalībvalstis pašas nespētu finansēt;

63.

pauž nožēlu, ka Komisija 2012. gada BP nav ierosinājusi nevienu specializētu pasākumu sporta atbalstam, lai gan šī joma saskaņā ar Lisabonas līgumu tagad pilnībā ir ES kompetencē; patiešām uzskata, ka zināms finansējums — lai arī ierobežotā apjomā — ir jāsaglabā 2012. gada budžetā;

64.

atzinīgi vērtē sabiedrības veselības programmai paredzēto līdzekļu palielinājumu, jo sabiedrības veselība ir kļuvusi par vienu no galvenajiem konkurētspēju veicinošajiem faktoriem Eiropas sabiedrībā, kura aizvien vairāk noveco; atzīst Komisijas centienus rast finansiālus risinājumus, lai turpinātu nozīmīgas izglītojošas kampaņas, piemēram, kampaņu „HELP — par dzīvi bez tabakas”;

65.

pauž nožēlu par civilās aizsardzības finanšu instrumenta finansējuma samazinājumu salīdzinājumā ar finanšu plānā paredzēto (par EUR 1,8 miljoniem) un aicina Komisiju sniegt sīkākus paskaidrojumus par šo samazinājumu, ņemot vērā to, ka civilā aizsardzība tagad ir jauna ES kompetences joma;

66.

atgādina — lai nodrošinātu pārredzamību, kā arī Eiropas Parlamenta un tā deputātu pilnīgu iesaistīšanu, t. s. Eiropas publiskajām telpām ir vajadzīga atsevišķa budžeta pozīcija; pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu iztukšot šo pozīciju un apvienot Eiropas publiskajām telpām paredzētos līdzekļus ar Komisijas reprezentācijas izdevumu pozīciju; atgādina, ka Komisija un Parlaments kopīgi pārvalda Eiropas publiskās telpas un tādēļ to budžets būtu jānošķir no Komisijas reprezentācijas izdevumiem, kā tas bija 2010. gada un 2011. gada budžetā; uzsver, ka Parlaments nepiekritīs mēģinājumiem mainīt budžeta lēmējinstitūcijas gribu šajā jautājumā;

67.

norāda, ka maksājumu apropriācijas, kas pieprasītas 2012. gada BP, salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu ir palielinātas par 2,9 % un 0,8 % — attiecīgi līdz EUR 9 009,3 un EUR 7 293,7 miljoniem (ņemot vērā Rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos); norāda, ka minēto palielinājumu apjoms nesasniedz Komisijas ierosināto budžeta palielinājuma apjomu kopumā;

68.

atgādina, ka līdz šim Komisija 4. izdevumu kategorijā nav atdevusi atpakaļ Pārtikas atbalsta instrumentam un it īpaši Stabilitātes instrumentam izmantoto finansējumu (240 miljonus), kā tas prasīts Budžeta komitejas 2009. gada 12. oktobra ziņojuma A7-0038/2009 28. punktā;

69.

pauž stingru pārliecību par to, ka ir jāīsteno mērķtiecīgi un konkrēti centieni, lai optimāli un saskaņotā veidā izmantotu visus pieejamos Eiropas instrumentus (ne tikai ES budžetā paredzēto finansējumu, bet arī EIB, ERAB u.c. pārvaldītos instrumentus) un dalībvalstu darbības; uzsver, ka ir jāturpina uzlabot ES instrumentu plānošanas un īstenošanas elastību, lai varētu atbilstīgi un ātri reaģēt uz politiskām un humanitārām krīzes situācijām trešās valstīs, vienlaikus neapdraudot ilgtermiņa politiskās saistības un prioritātes; šajā sakarībā prasa, lai Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Investīciju banka koordinētu centienus, lai nodrošinātu, ka ES ārējās darbības pasākumi ir pēc iespējas mērķtiecīgāki un efektīvāki;

70.

uzskata, ka ES pienākums ir pienācīgi un vispusīgi reaģēt uz nesenajiem notikumiem Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīs un sniegt atbalstu un palīdzību kustībām, kas cīnās par demokrātiskām vērtībām un tiesiskuma nodrošināšanu; atkārtoti norāda, ka finansiālā atbalsta palielināšana minētajām valstīm nedrīkst apdraudēt prioritātes un instrumentus, no kuriem gūst labumu Austrumeiropas kaimiņvalstis;

71.

tādēļ pauž nopietnas bažas, ka attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju ierosinātā rezerve EUR 246,7 miljonu apmērā — lai gan būtiski lielāka, nekā paredzēts 2011. gada janvārī atjaunotajā finanšu plānā (EUR 132,2 miljoni) — var izrādīties nepietiekama, lai apmierinātu jaunās vajadzības 4. izdevumu kategorijā, jo tās pamatā, šķiet, ir dažu svarīgu ES programmu finansējuma samazinājums; pauž apņēmību turpināt pārbaudīt un analizēt šo samazinājumu sekas;

72.

atgādina, ka Parlaments un Padome joprojām nav vienojušies par juridisko pamatu papildu pasākumiem banānu nozarē un Sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI+) un ka šī vienošanās ietekmēs 2012. gada budžeta apropriācijas; pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu samazināt finansējumu sadarbībai ar jaunattīstības valstīm Āzijā un Latīņamerikā; prasa nekavējoties pieņemt ar ICI+ saistītos tiesību aktus un paredzēt pienācīgu finansējumu Āzijai un Latīņamerikai;

73.

tāpēc, lai maksimāli palielinātu ES palīdzības ietekmi pasaulē, aicina Komisiju sagatavojamā budžeta grozījumu vēstulē nepievērsties tikai ietekmei uz budžetu, kas izriet no tās veiktās Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanas, bet arī vērst uzmanību, vajadzības gadījumā izmantojot visus Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus, uz visiem citiem neatrisinātajiem jautājumiem un vajadzībām, tostarp finansējumu Palestīnai un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem, kam salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu paredzēts EUR 100 miljonu samazinājums;

74.

pauž nožēlu par to, ka pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansējuma plānotais palielinājums, salīdzinot ar 2011. gada budžetu, ir samazināts no EUR 139 miljoniem līdz tikai EUR 79 miljoniem;

75.

atzīmē, ka nolūkā nodrošināt ātri īstenojamo rīcību klimata pārmaiņu jomā videi un dabas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumentu (DCI) ir plānots finansējuma palielinājums par EUR 51,8 miljoniem salīdzinājumā ar finanšu plānā paredzēto; stingri iebilst pret citiem samazinājumiem DCI ģeogrāfiskajām programmām, kas kopumā veido EUR 78 miljonus un ir pretrunā ES centieniem sekmēt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, un aicina ievērot ES saistības, kuras tā ir uzņēmusies augstākajā līmenī, līdz 2015. gadam panākt, ka 0,7 % no NKI tiek atvēlēti sadarbībai attīstības jomā;

76.

atgādina, ka tas stingri noraidīs jebkādus sistemātiskus, šķietami automātiskus un dažkārt neapdomīgus samazinājumus, ko otra budžeta lēmējiestāde paredzēs 4. izdevumu kategorijas administratīvajos izdevumos, lai tikai samazinātu apropriāciju līmeni, jo šādas rīcības rezultātā ES vairs nebūs līdzekļu pienācīgai un efektīvai programmu īstenošanai;

77.

norāda, ka visu institūciju kopējie administratīvie izdevumi tiek lēsti EUR 8 281 miljonu apmērā jeb par 1,3 % vairāk nekā 2011. gadā, atstājot EUR 472,5 miljonu rezervi;

78.

atzīmē, ka finanšu plānošanas un budžeta komisārs savā 2011. gada 3. februāra vēstulē apņēmās nepieņemt jaunus darbiniekus un palielināt 5. izdevumu kategorijas izdevumus par mazāk nekā 1 % salīdzinājumā ar 2011. gadu un aicināja visas institūcijas to budžeta sagatavošanā ievērot tādu pašu pieeju;

79.

konstatē, ka Komisija, Padome, Revīzijas palāta, Ombuds un Datu aizsardzības uzraudzītājs ir rīkojušies līdzīgi; uzsver, ka Eiropas Parlamentam ir izdevies samazināt savu tāmi par aptuveni EUR 50 miljoniem salīdzinājumā ar provizoriskā tāmes projekta sākotnējo versiju; uzsver, ka tas rūpīgi pārbaudīs pārējo institūciju tāmes, cita starpā izvērtējot papildu vajadzības un darbības saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā;

80.

atzinīgi vērtē Komisijas pastiprinātos centienus iesaldēt tās administratīvos izdevumus nominālā izteiksmē; atzīmē, ka tas ir bijis iespējams, normatīvo aktu prasību un līgumsaistību dēļ veiktos palielinājumus kompensējot ar citiem krasiem samazinājumiem citās administratīvo izdevumu jomās; tomēr pauž bažas par šādas rīcības iespējamo ietekmi;

81.

uzsver, ka jebkādi turpmāki 2012. gadam paredzēto administratīvo apropriāciju samazinājumi III iedaļā, ieskaitot administratīvā atbalsta izdevumu pozīcijas (agrākās BA pozīcijas), var negatīvi ietekmēt programmu īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā jaunos ES pienākumus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; uzstāj, ka ietaupījumi, kas rasti, samazinot administratīvā atbalsta izdevumus, paliek attiecīgo programmu paredzētajā finansējumā labākai to īstenošanai uz vietas; turklāt uzsver — ES kompetences jomām paplašinoties, šī tendence ilgtermiņā var nebūt ilgtspējīga un var negatīvi ietekmēt ātru, regulāru un efektīvu ES darbību un programmu īstenošanu;

82.

atzīst Komisijas centienus nepieprasīt papildu amata vietas un tās apņemšanos visas savas vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar jaunām prioritātēm un LESD stāšanos spēkā, apmierināt, tikai iekšēji pārdalot patlaban rīcībā esošos cilvēkresursus; prasa turpmāku informāciju it īpaši par to, kā var pārdalīt 230 papildu amata vietas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dalībvalstu ekonomikas un finansiālā stāvokļa uzraudzību Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā (DG ECFIN), un kāda ietekme būs amata vietu skaita samazināšanai par 70 vietām administratīvā atbalsta un programmu pārvaldības jomā pēc amata vietu pārdales atsevišķos ģenerāldirektorātos; uzsver, ka cilvēkresursu jautājums ir vēl jo svarīgāks tādēļ, ka var nākties vēl vairāk stiprināt DG ECFIN, lai tas spētu veikt svarīgus papildu pienākumus, līdzko būs pieņemts ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums;

83.

uzsver, ka EPSO vajadzībām ierosinātais palielinājums (par 5,4 % SA un MA) šķiet esam pretrunā Komisijas centieniem samazināt administratīvos izdevumus; prasa vairāk informācijas par ierosināto EPSO finansējuma palielinājumu un par EPSO pamatpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem;

84.

norāda uz iecerēto pensiju izdevumu palielinājumu par 4 % (salīdzinājumā ar 5,2 % laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam), ņemot vērā ļoti daudzu ierēdņu aiziešanu pensijā; aicina Komisiju iesniegt padziļinātu analīzi par šīs tendences ilgtermiņa ietekmi uz budžetu, vienlaikus izvērtējot tiešās un netiešās sekas, kādas varētu būt jebkādām ES pensiju shēmas izmaiņām, attiecībā uz Eiropas civildienesta pievilcību, kvalitāti un neatkarību; uzsver, ka šādas izmaiņas ir jāveic tikai pēc tam, kad ir noticis pienācīgs sociālais dialogs;

85.

uzskata, ka Eiropas skolām ir jāparedz pienācīgs finansējums, ņemot vērā ES institūciju darbinieku bērnu īpašo situāciju; rūpīgi izvērtēs ierosināto kopējo 1,7 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2011. gadu, kas ir mazāks nekā paredzēts finanšu plānā, kā arī visas Eiropas skolu finansēšanai paredzētās budžeta pozīcijas un savā lasījumā veiks grozījumus, ko tas šajā sakarībā uzskata par vajadzīgiem;

86.

uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kā pamatinstrumentu nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu izstrādē, kas var kļūt par ES darbībām un programmām un uzlabot ES pilsoņu dzīvi; tādēļ plāno ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbalstīt tā priekšlikumus par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām 2012. gada budžetā, vienlaikus uzsverot, ka ir rūpīgi jāizpēta 2011. gada jūlijā gaidāmais Komisijas provizoriskais novērtējums, lai varētu izstrādāt visaptverošu un līdzsvarotu galīgo priekšlikumu paketi šajā jautājumā;

87.

šajā nolūkā plāno iesniegt Komisijai, kā paredzēts Iestāžu nolīguma II pielikuma D daļā, pirmo provizorisko sarakstu ar iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām attiecībā uz 2012. gada budžetu; sagaida, ka Komisija veiks Parlamenta indikatīvo priekšlikumu pamatotu izvērtējumu; uzsver, ka šis pirmais provizoriskais saraksts neizslēdz iespēju budžeta lasījumā Parlamentā oficiāli iesniegt un pieņemt grozījumus attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

88.

ņem vērā to, ka Komisija ir ierosinājusi no dažādām pozīcijām finansēt vienu jaunu izmēģinājuma projektu un piecas sagatavošanas darbības, no kurām piecas ir jaunas; pauž stingru apņēmību turpmākajās sarunās analizēt šo no jauna ierosināto iniciatīvu saturu un mērķus;

89.

norāda, ka 2012. gada BP ES decentralizēto aģentūru finansēšanai kopumā paredzēti EUR 720,8 miljoni (t. i., 0,49 % no kopējā ES budžeta), kas salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu veido kopējo ES iemaksu pieaugumu EUR 34,6 miljonu apmērā jeb par 4,9 %; apzinās, ka šā palielinājuma pamatā lielākoties ir finansējums vienai (3) jaunai un septiņām (4) tikko darbu uzsākušām aģentūrām, lai nodrošinātu tām pienācīgu finansējumu; uzsver — lai nekavētu to 10 aģentūru (5) darbību, kuru pienākumi ir paplašināti, ir svarīgi tām nodrošināt papildu finansējumu; atzīmē, ka ES iemaksu palielinājums to aģentūru budžetā, kuras darbojas stabili, atbilst inflācijas korekcijai (2 %) vai pat ir zemāks, saglabājot pašreizējo darbinieku skaitu;

90.

uzsver, ka budžeta līdzekļu piešķiršana ES aģentūrām nebūt neaprobežojas tikai ar administratīvajiem izdevumiem vien, bet tā vietā palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un ES mērķus kopumā, kā nolēmusi likumdevēja iestāde; tāpēc šajā taupības laikā atbalsta Komisijas ierobežoto pieeju ES decentralizēto aģentūru subsīdiju noteikšanai no ES budžeta, taču atkal nepiekrīt izmantot piešķirtos ieņēmumus, lai samazinātu iemaksas no ES budžeta aģentūrām, kuru darbība ir atkarīga no maksas iekasēšanas, jo uzskata, ka Komisija šādi rīkojas, lai mākslīgi palielinātu rezervē pieejamos līdzekļus, un šajā sakarībā pauž bažas par to, ka Komisija atkārtoti neņem vērā Eiropas Parlamenta politisko gribu;

91.

uzsver, ka Eiropas Uzraudzības iestādēm ir izšķirīga nozīme tirgus stabilitātes nodrošināšanā un, lai regulatīvās reformas būtu efektīvas, šīm iestādēm ir jāparedz pienācīgs finansējums; atkārtoti norāda, ka viena vienīga uzraudzības iestāde būtu izmaksu ziņā efektīvāka; atzinīgi vērtē ierosināto budžeta palielinājumu visām trijām iestādēm, jo tas ir svarīgs solis šo iestāžu izveides procesā, taču vienlaikus aicina paredzēt papildu līdzekļus Apvienotajai komitejai; uzsver — uzticot šīm iestādēm papildu pienākumus, tām nekavējoties ir jāpiešķir papildu līdzekļi; cita starpā uzsver, ka jaunie pienākumi, kas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paredzēti tādās jomās kā pārdošana īsajā pozīcijā (short-selling) un atvasinātie produkti, ir nekavējoties jāņem vērā 2012. gada budžeta procedūrā, līdzko tiem ir izveidots juridiskais pamats;

92.

atzīmē, ka no aģentūrām paredzētajām 213 jaunajām amatu saraksta vietām (kopumā 4 854 amata vietām) 80 vietas piešķirs jaunām aģentūrām vai tādām, kas uzsāk darbību, un atlikušo daļu — aģentūrām, kuru pienākumus paplašina; atkārtoti aicina īstenot īpašu pieeju attiecībā uz specializēta zinātniskā personāla ar profesionālo pieredzi pieņemšanu darbā, jo īpaši, ja šīs amata vietas finansē tikai no iekasētajām maksām un tādējādi tās nerada izmaksas ES budžetā;

93.

neatbalsta Komisijas pieeju mainīt divu pašfinansējošu aģentūru — OHIM un CPVO — atspoguļojumu 2012. gada BP, proti, svītrot attiecīgās budžeta pozīcijas un nolemt nepublicēt amatu sarakstus; tomēr pieņem zināšanai, ka uz abām šīm aģentūrām neattiecas budžeta lēmējinstitūcijas lēmumi subsīdiju apjomu vai personāla jomā; gatavojas tomēr pārredzamības nolūkā sniegt šo informāciju budžetā; atkārtoti norāda, ka jārod risinājums pārmērīgajiem pārpalikumiem, kas rodas saistībā ar OHIM noteikumiem par maksām;

94.

uzskata, ka trialogā, kam jānotiek 2011. gada 11. jūlijā, īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

95.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.