27.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/211

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (Komisijas) ierosmi izvirzīt priekšlikumu regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem;

—

uzsver minētajā dokumentā izklāstītās prioritātes — ātrgaitas tīkli, pārrobežu publiskie pakalpojumi, piekļuve publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumiem, drošums un drošība, viedi enerģijas pakalpojumi —, kas visas ir jomas, kurās pilsētas un reģioni vienlaikus ir gan ieinteresētās personas, gan arī pakalpojumu sniedzēji un lietotāji;

—

atzīst Eiropas telekomunikāciju tīklu nozīmi ES starptautiskās konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā; uzsver, ka vajadzētu pastiprināt pieredzes un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar citiem reģioniem;

—

atzīmē jaunās finansēšanas sistēmas potenciālu sniegt būtisku ieguldījumu, lai mazinātu digitālo plaisu un īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus apmierinot dažas no svarīgākajām Eiropas iedzīvotāju vajadzībām sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā;

—

uzsver, ka ātriem un ekspluatācijas ziņā uzticamiem sakaru kanāliem, ko papildina efektīvi bezvadu mobilo sakaru pakalpojumi, ir būtiska nozīme reģionālās konkurētspējas, pieejamības un iedzīvotāju vienlīdzības veicināšanā un atgādina, ka efektīvai informācijas sabiedrības infrastruktūrai ir jābūt garantētai visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo.

Ziņotājs

Alin Adrian NICA kgs (RO/ALDE), Dudeštinoi mērs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK

COM(2011) 657 final

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (Komisijas) ierosmi izvirzīt priekšlikumu regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem;

2.

uzsver minētajā dokumentā izklāstītās prioritātes — ātrgaitas tīkli, pārrobežu publiskie pakalpojumi, piekļuve publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumiem, drošums un drošība, viedi enerģijas pakalpojumi —, kas visas ir jomas, kurās pilsētas un reģioni vienlaikus ir gan ieinteresētās personas, gan arī pakalpojumu sniedzēji un lietotāji;

3.

atzīmē vietējo un reģionālo pašvaldību (VRP) īpaši svarīgo lomu kompetenta dialoga ar plašu sabiedrību veicināšanā un iedzīvotājiem svarīgu problēmu risināšanā, kā arī IKT inovāciju lietotāju un ražotāju sadarbības sekmēšanā dažādos valdības un administrācijas līmeņos;

4.

uzsver Eiropas telekomunikāciju tīklu nozīmīgumu gan komerciāliem, gan ar komerciju nesaistītiem nolūkiem un to, ka ir svarīgi investēt pētniecībā, lai atbalstītu konkrētus pasākumus un nākotnes lietojumu izstrādi, tādējādi palielinot telekomunikāciju nozares vērtību;

5.

atzīst Eiropas telekomunikāciju tīklu nozīmi ES starptautiskās konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā; uzsver, ka vajadzētu pastiprināt pieredzes un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar citiem reģioniem;

6.

uzsver tādas infrastruktūras nozīmi, kas vajadzīga, lai apstrādātu lielu apjomu datu, kurus izmantos telekomunikāciju tīklos, un aicina stimulēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus lauku apgabalos un apgabalos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kā arī tālākajos reģionos;

7.

uzskata, ka ikvienā līmenī būtu jānosaka drošības prasības, lai garantētu optimālu privātuma līmeni un personas datu aizsardzību un nepieļautu personiskās informācijas jebkāda veida nesankcionētu uzraudzību un profilēšanu, arī attiecībā uz iepirkšanās paradumiem, veselības stāvokli, slimības vēsturēm u.tml.;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosmi izpētīt jaunu cenu noteikšanas modeli, kas dotu iespēju pazemināt piekļuves cenas varam, lai veicinātu pāreju no vara kabeļiem uz optisko šķiedru tīkliem. Turklāt ir svarīgi, lai tīkli būtu pieejami dažādiem tirgus dalībniekiem;

9.

atzīmē jaunās finansēšanas sistēmas potenciālu sniegt būtisku ieguldījumu, lai mazinātu digitālo plaisu un īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus apmierinot dažas no svarīgākajām Eiropas iedzīvotāju vajadzībām sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā;

10.

vēlreiz apliecina pamatprogrammu (PP), struktūrfondu (SF) un valstu politiku sinerģijas nozīmi ES konkurētspējas un kohēzijas plašāko mērķu īstenošanā;

11.

uzskata, ka ir sevišķi svarīgi apzināt regulatīvus un procesuālus risinājumus saimnieciskiem un finanšu pasākumiem, lai veicinātu tādas jau esošās infrastruktūras plašāku izmantošanu, kas spēj integrēt platjoslas tīklus nolūkā samazināt sociālās, saimnieciskās un ar vidi saistītās izmaksas;

12.

atbalsta Komisijas paziņojumā izteikto ierosinājumu izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt stratēģiju Eiropas telekomunikāciju tīkliem, aicina Komisiju jau no paša sākuma pastāvīgi informēt par jaunākajām norisēm saistībā ar minēto grupu, arī par tās veikto analīzi un ieteikumiem politikas jomā;

13.

atzīst, ka IKT, kas ir ikvienam atvērtas informācijas sabiedrības pamatā, būtu jāņem vērā visu sabiedrības locekļu vajadzības, ieskaitot tos iedzīvotājus, kuriem draud sociālā atstumtība;

14.

atkārtoti apstiprina, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu īstenot pasākumus, kas IKT iniciatīvu pārvaldībā ļautu efektīvi un pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības (1);

15.

ierosina pilnībā izmantot visu Eiropas potenciālu, lai publiskajā un privātajā sektorā attīstītu IKT pakalpojumus, un lietot IKT kā līdzekli, kas ļauj uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību pakalpojumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, publiskais iepirkums, drošība un sociālie pakalpojumi;

16.

ierosina izveidot jaunās paaudzes tīklu ieviešanas un izmantošanas Eiropā novērošanas centru, kura uzdevums būtu apzināt un apkopot informāciju un statistikas datus par publiskajiem būvdarbiem, ko daļēji vai pilnībā var izmantot jaunās paaudzes tīklu izveidei, pārvaldīt datu bāzi šādu būvdarbu uzraudzībai un izveidot Eiropas telekomunikāciju tīklu reģistru, veicināt tehniskus un regulējošus pasākumus, veikt analīzi un pētījumus, kā arī iegūt un izplatīt tehnisko dokumentāciju un datus;

17.

atgādina, ka ES atbalstītā publiskā un privātā sektora partnerība starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un MVU, kas izstrādā IKT publisko pakalpojumu jomā, var būt par pamatu prasmju un zināšanu bāzes izveidei vietējā līmenī visā ES (2);

18.

ierosina izmantot publiskā un privātā sektora partnerattiecības, lai sniegtu platjoslas pakalpojumus, jo īpaši lauku apgabalos, un izvairītos no privāto ieguldījumu “izstumšanas”;

19.

atgādina, ka ir īpaši svarīgi, lai publiskajām iestādēm vietējā un reģionālajā līmenī būtu nodrošināta pietiekama iekšējā kapacitāte un ilgtspējīgi finanšu resursi, kas nepieciešami digitalizācijai. Publiskā un privātā sektora partnerība un e-mācību tirgu attīstība sniedz alternatīvas iespējas satura digitalizācijas finansēšanai. Publiskā sektora informācija var veidot patstāvīgu ieņēmumu plūsmas, kas palīdzētu veicināt datu izveides un digitalizācijas pasākumus. Turklāt svarīga nozīme ir tīkliem un interaktīvām kopām, kas ļauj panākt izmaksu samazinājumus, piemēram, atklātā pirmkoda programmatūru izstrādes jomā (3);

20.

aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst nediskriminācijas politikas izstrādei un izlīdzināt plaisu starp tirgū jau esošajiem uzņēmumiem un viņu jaunajiem konkurentiem, jo īpaši mēģinot uzlabot ātrgaitas platjoslas pakalpojumu komerciālās perspektīvas Eiropā;

21.

uzsver, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ieviešanai nevajadzētu kaitēt kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai, ka ierosināto pasākumu īstenošanai praksē nevajadzētu būt saistītai ar lielāku birokrātiju un ka būtu jāsniedz sīkāka informācija un precizējumi par jauno finanšu instrumentu izmantošanu un par to radīto sviras efektu, kā arī jāpārbauda to efektivitāte. Prasību nodrošināt budžeta disciplīnu, aizliegumu nonākt parādos un budžeta pārredzamības principu nedrīkst neievērot. Eiropas Savienības saistībām jāpaliek sākotnējās robežās un nedrīkst veidoties neparedzēto izdevumu saistības;

22.

vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešamas ievērojamas izmaiņas struktūrfondu finansējuma izmantošanā reģionos, lai īpaši veicinātu pieprasījumu pēc pētniecības un inovācijas, sekmētu uz lietotājiem orientētu un atklātu inovāciju kā reģionālās attīstības virzītājspēku (4);

23.

atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, lai palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi platjoslas pieslēgumam teritorijās, kurās šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi nav pietiekami; tām ir arī jāvada izmēģinājuma projekti, lai mazinātu plaisu e-pieejamības jomā, un jāizstrādā jaunas pieejas iedzīvotājiem paredzētu publisko e-pakalpojumu jomā (5);

24.

atkārtoti apstiprina, ka finansējumam un citādiem atbalsta pasākumiem būtu jāveicina tādu sabiedriski pieejamu platjoslas pieslēguma tīklu izveide, kas balstīti uz horizontālu tīkla arhitektūru, un uzsver, ka vajadzīgs uzņēmējdarbības modelis, kurā fiziskā piekļuve tīklam nodalīta no pakalpojumu sniegšanas (6);

25.

uzsver, ka ātriem un ekspluatācijas ziņā uzticamiem sakaru kanāliem, ko papildina efektīvi bezvadu mobilo sakaru pakalpojumi, ir būtiska nozīme reģionālās konkurētspējas, pieejamības un iedzīvotāju vienlīdzības veicināšanā un atgādina, ka efektīvai informācijas sabiedrības infrastruktūrai ir jābūt garantētai visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo (7);

26.

aicina vairāk uzmanības pievērst informētības veicināšanai vietējā un reģionālajā līmenī un infrastruktūras modernizācijai, jo tie ir elementi, kas nepieciešami Eiropas telekomunikāciju tīklu attīstībai un ieviešanai;

27.

uzsver, ka ir vajadzīgi publiskā sektora ieguldījumi atvilces maršrutēšanas infrastruktūrā, kas nodrošina sakarus starp tīkla mezgliem vidēja lieluma un mazās pilsētās vai lauku pašvaldībās, kā arī jāveicina ieguldījumi, lai uzlabotu piekļuves tīklu;

28.

atzīmē, ka nodrošinot piekļuvi augstas kvalitātes platjoslas pakalpojumiem par pieņemamām cenām, var uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un veicināt produktu tirdzniecību (8);

29.

atgādina par publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošanu un lietošanu regulējošo kopīgo noteikumu un kopīgās prakses nozīmīgumu un nepieciešamību, lai nodrošinātu, ka visiem Eiropas informācijas tirgus dalībniekiem tiek piemēroti vienādi pamatnosacījumi, kā arī pārredzamākus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai un iekšējā tirgus izkropļojumu novēršanu (9);

30.

uzsver, ka publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas potenciāla pilnīgai realizēšanai ciešāk jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tas ievērojami veicinātu PSI atkalizmantošanu, lai palielinātu konkurētspēju un radītu jaunas darba vietas (10);

31.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties plašā sadarbībā, lai uzlabotu valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēju un publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti (11);

32.

uzsver, ka starptautiskajā sadarbībā īpaši svarīga nozīme ir reģioniem, to pētniecības politikas ietvaros īstenojot vispārējus plānošanas, strukturālus un likumdošanas atbalsta pasākumus;

33.

uzskata, ka priekšlikumā regulai plānotie pasākumi to pašreizējā formulējumā nerada šaubas par to atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.